Tregdicn, 1957. gada 9. oktobT?; Sl. n-rs.
»| fļļ ļ»» fi
Draugri grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mūs knīcinātp Bet mēs gribam palikt latvieši
Archibiskaps T. GRINBEEGŠ
DMSMGr TRIECIENI ^ KOMUNISMAM: :
Reti komunismam nākas sa- du šis lielais virs bija tiem de-ņemt vienu pēc otra visai īsā vis,'uzceļot cietoksni, kas sar-laikā 2 tādus triecienus, kādus gā Rietumu civilizāciju pret tas saņēma iepriekšējās nedē- Austrumu despotiska baŗbaris-ļās. ma ieplūšanu
Kaut jjan komunisti dariia. Otrs trieciens bija Apvienoto
LATVIEŠI ZVIEDRIJĀ
^ SĀKUSIES ROSĪGI: JAUNĀ SEZONA
pēteris vasarīgs
^ Sliktais rudens laiks, kas ! šogad pārņēmis visu Zviedriju ) agrāk kā'parasts, ir iemesls 1 tam, ka šeit ajrrāk sākusies lat-'] viešu sabiedrisko pasākuma rosība. Visas Zviedrijas apmērā tā iesākās ar lieliski izdevušos Daugavas Vanagu salidojumu Upsalā, pulcinot tautiešus no visas Zviedrijas.
«TRīNES GBBKI" STOKHOLMĀ
_ Iepriekšējās nedēļas nogalē liels notikums Stokholmā bija ai'ī R. Blaumaņa „Trines grēki" izrāde; Mūsu teātrinieki ir 1} izmēģinājušies visādu
ku" izrādē apliecināja, ka liels; būs latviešu teātris ,to garantē ir arī-latviešu teātra cienītāju 'pieteikums par nākošo Adolfja pulks ārpus ansambļa, unjī iz- Alunāna dziesmu spēles „Seai
iespējamo, lai Rietunivacijas .Naeiju lēmums, ar kuru visas Niagaras pussalas aģentu- mainīgiem panākumiem mēģi-
sarkanajiem tik nepatīkamais civilizētās pasaules priekšā ti-;,^^ ^^^^^^ dienās loti sek- "ājuši šo kultūras lauku kopt.
kancers Adenauers piedzrvotu ķa nosodīta Eiropas Wkanā' j^. ^^i^,.^ trīsgadīgo k^re^n- l^ažādo pārmaiņu rezultātā tā
neveiksmi ^nesen nntiknsaiss žandarma s:1pnlfnvp.«nTia TTn.y5vi-! ° . b -& *- .i . ... .
. .....notikušajās žandarD,a_slepkavcšaiia Ungāri-.^ k.rsa drfvibas aiMlroSiiā-P™az5m atkal ir izvirzījusies
vdesauas,.]auuaB„clzeteka,,.ja mrengas koefcastenc,.. vi.^'^„^^ . ^.....-
kāda
lamutes Clirusceva atklaļie „neitrālās valstiņas un piespies- tered Undenvr.iter" grāds. : draudi, kurus, nolūkā ietekmēt tu tās nobalsot krieviem vēlamā) . L,
rāde bija īsti latviski svētki kā mazajiem ,tā pieaugušajiem. Cenšanās sniegt to labāko bi-
mazi bundzinieki" izrādi. GADA SVĒTKI Mūsu akadēmiskās saimes
ja katra tēlotāja lielākā griba,! apvienošanai Stokholmā dar un tādēļ neizpalika ari apmek- ļļjojag Latviešu akadēmiskā or-lētāju pateicība. Trines lomā savas spējas radīja Milda Tal-tere. Pārējie bija Osv. Murjā-nis, Berta Mežaka, Zigurds
ganizācija Z^^edrijā ar ļ)r. imed. tf. Āboliņu priekšgalā. Šīs organizācijas sarīko-jumā notika ari eoi«« TH • ō u rv- - Tur ,^ūsu Latvijas universitātes |lna, Janas šalts, Dmna Me- .^da svētku atceres akta, kupā v ^'i^f pēc Dr,J. Āboliņa ievadvāi^
Spr^ge, RotavVeinberga, Ul- diem akadēmisko runu teica disĶariņs, Andre3s^traubergs,doc. A. Vi tematu
qENERĀLK0NSUI5
Mr.RE'BKYSON
Toront^ tel. HO 3 - 5861 118 DAHieOETH AVB.
KONSULS r
¥IIJSTOMSONS
TeL BE 8 - 7798, Montreal, P.Q. 5210 VICTOSIA AVS. APT. U
Hamilto-nas latviešu biedribas' valde pateicas dāimi komitejai par biedrības jauno karogu, tāpat _arī visiem, kas ziedojuši
Gunārs Zvejnieks un sufliere —. Elza Zīverte. Saimnieciskā vadība atradās' Alfrēda Kalniņa
VĒSTURES KURSI MlVERSiTĀTĒ
rokās ar Dagniju Kreicbergu' LAOZ jau otro gadu rīkblat- T'''^^ ,^'^.5*iem p kā palīgu. Stokliolmas un Kali-viešu. vēštiires kursus Stokhor i , ""^"^^^'"^V^*""""^ ^'''"^^ie-
Rietumvāeijas vēlēšanas, viņš garā; ' bija speciāli ieradies pateikt | gos triecienus Padomju Sa-Austruravāeijā. DažL polītiķi vienība saņēma tāpēc, ka radās
cīnošu uzvaru vēlēšanās, jo arīžlai sevi nodrošinātu pret Pad. visnaivākājiem_ Rietumvāeijas Savienības apdraudējumu. Pro-
1'» Bērziņu kā
īgu.
RAKSTNIECE ILONA LEIMANE
hellas latviešu skolas, varēs sa- mas augstskolā; Tā ir ^-ienrei-ņemt ievērojamu niatferiāhi at- zēja iespēja trimdas vecākajai balstu, par ko izrādes noslēgu- un jaunākajai . paaudzei pašu inā. pateicās' Skolu valdes: pivjs inacības spēku vadībā izglīt:> A. Kuŗ-mis . . " ' ties mūsu vēstures un kultūi-is
Pilnais nams ,>Trīnes g:rē-i Ka Stokholmā ari turpmāk •jautājumos. Prof.. A. Švābe .šo-
-'———, : .—[— • . '—-.. ^ - ':gad. lasīs lekcijas par 1905. ga--
1 LAI GLĀBTU kori ■ . ļ ^'evolūcija un valsts dome-,!
T/--1 • TT uj. laikmetu Latvijā,*prof. Kārlis
ļ Kadmz Ham, tona bija 2 ko- st,aubergs par tošu kultu-• ri, bet tagad — ļar gan latviešu .
Dziļi izjusta pateicība prof. P; Ķiķaukām par svētku runu HLB gada svētkos.. Tāpat paldies vidiem pārējiem pār uzmundrinošām runāiņ un kiāi ni gada svētku sarīkojumā.
Latviešu apvienības Francijā. fondam priekšsēdis māc: Lappuķe un vajad '
ļiatvijas Aiuerikā red.;
Laikā no ^.--13. oktobrim visur ., , ^^9, Jaunatnes nedēļu ar dažādiem
„-----------.. , , , ,, ■. • , jum.s. l'a esam seit tikusi pie sarīkojumiem, kur iaunafhP vnns
Union Lettone en^^^tonas latviešu biedrības des- «āvas ,,mazās"- ^gstskolk, ar veco Pa^J^S^ā^ S jre, Marceau Foi- ""taj^ pastāvēšanas gujlā? tās apmeklētāji var māc"!- īdzijinātieš šīgada Jaunatnes nedē-
nošanu ar:„krievu žēlastību'\'mazinās Kre^mļa vadoņu apņem-:rakstniece izveseļojušies. Pēc Fonds pateicas visiem atsau-^l'V "'•'^o^^^a svētdienā flziedā- jas vēsturi, kuras sagrozīšanai'^^^^^^ ^ /
Vācijas vēlētāji' bija balsojuši šanos pakļaut visu pasauli'ko-'vairāku nedēļu novērošanas sīgiem ziedbtijjiem, kas ievēro^ 5"*'" kori. iiebus vairāk kā līdz|tiķ daudz .pūlas' •komūMsti6kieļ'^v%\.ņ^ēia-; ..vispār-Jiels :lvērlba par kaut kopar Ādenaueru,''.mūnistu modernā akmenslaik- ārsts viņu atzinis par veselu, jami sekmējuši rakstnieces iz-t?d.l^^^« Jā^^ i. i. par to valdības veidu, kā-'meta politikai. • Budzis -^^onda pārstāvji rakstniecei sa- ve.seļošano.s. Ari mums', ir kora-,.likvidēšanas laiku mi yie-
:_■ ■ ' ■____._ _ . ' - ■ . meklējuši istabu kādā pansio- prieks, ka.rakstniece ir atkal I"!!, lai ar kppīgu dziesmu apzl-
*• nātā Parīzē, uz kurieni L Lei-vesela un varēs strādāt trimdi-"^^p^tu vislatviskākā pasāku-
JAJJNIESUS INTERESE VALSTS IEKĀRTU ļmane vēlējusies pārcem^^^^ ma nobeigšanu.
kangari.
geteborgā
piešķirta jaunatnei. Dažas vietās vāc ziedojumus Minsteres latviešu
.jautājumi i-»-viņaitsty^^^
& gada 28. m 29. septembrī Indiārāpolē notika Ameri- iZes^aoSlof ST.T f"*?' ^'^^^'^ M tatnr svōtdi.nas va- atbalstu šis,pilsēta., latviešu sa"
kas latviešu '—, , azives aDStaisios. J^onds no at- Ra«1ovo,.,i e-„'«+ iw,-i»i,^i nj.-.-- karu nlkef 7no T..niii.oof,»,v:«^T i.;„j_ru- j.i ; ..n " "
otrā valdes______
Muižnieks ziņtrja par jau padaritajiem "^un iecerētajiem darbiem, Jcā ari par sakariem, kas lūzņemti ar pārējām latviešu organizācijām, un par savu veiksmīga rietumu krastu jaunatnes pulciņu apmeklējumu septembra sākumā.
Rudens sabiedriskā rosība pj^ļj^^-'k^^^ sākusies arī citos latviešu čeh-l
Pēc.Muižnieka lūgumaļ valdeļnās paredzēta 2 grupas: zem un
' jis līdz 111. novembrim; Šajā! 1 laikā rakstniecei biis jāatrod i. i iespēja iesaistīties dzīvē un no-' drošināt pašai savu eksistenci;
apstiprināja Šādus lokāliis AL JA-s pāiTstāvjus: Jogitu Rūtēn-beī'gu rietumu krasta ziemeļiem un Pēteri Tauriņu Ziemeļkali-fornijai. Valdes locekļi savos ziņojumos runāja par izplānotajiem darbiem un to iedzīvināšanu. Noskaidrojās, ka jaunie' šu lielās intereses dēļ steidzami jāaktivizē valstisko' jautājumu pētīšanas grupu darbs.
Par ' ^nozaru vadītājiem apstiprināja Valteru Nollendorlu un Ojāru Gobiņu.
Apgāda nozares vadītājs V. Nollendorfs, cita starpā,"minēja, ka žurnāls„Jaunā Gaita" ar aākošo, t. i., 11. numuru, iznāks 1250 eksemplāru metienā, līdzšinējo 1.000 eks. vietā. Valde pieņēma Apgāda nozares ierosinājumu, izsludināt, literāru sacensību par temu „Balsis un atbalsis- mana dzimtā puse šodien.' ' Sacensība domāta visiem jauniešiem, un piedalīša-
virs 20 gadu vecuma.
Organizācijas un tautieši, kam rūp rakstnieces liktenis un kas Valde" vienbalsīgi'apstiprina- ļ vēlētos paildzināt šo laiku, lūdz i CKFH i
ja sekojošus padomniekus: I-:—".'.. •'—^—--~—-
Konstantīnu Sventecki (val-i KaPĒC TURSS
(Pulciņu nodaļai). Valde vie-ļ Vispasaules luterāņu konfe-nojās, par 4—5 vadītāju kursu rencē Minneapolē,. kas notika un 3—4 vadītāju konferenču augustā, kā zināms, bija aici-rīkošāuu šai gadā. Tāpat valde nāti ierasties kā novērotāji ari pieņēma zināšanai projektu ri- okupētās Latvijas „arc,1i|bīs-: kot jūnija saltuma jaunatnes kaps" G. Tursš un Igaunijas dienas Čikāgā, bet jūlija beigās, ,,arellibīskap8" J. Kivits. Viņi kopā ar Latviešu nacionālo ap-tomēr neieradās;
'LATVIEŠU radio raidījumi toro kto
J{ajā, vilnis 1400j katru piektdienu, pl. 10 vak.
pans ees..
sabied-šaimnie-
28. septembrī sakarā ar
Amiibīskapa T. Grīnberga sekretārs mācītājs Ŗozītis ceļojumā pa ASV iztsicās, kā šai ģimnāzijai ir ļoti liela nozīme. Vācijas latviešu talkā nā-ļjaunatnes dzīvē, jō Pārpildīto vācu ģiihiiaziju dēļ daudziem tā dod vienīgo iespēju gūt vidējo izglītību, ļšie jaunieši ir centīgi. Ta norāda
uu niēgiuiet atliciiiāi;
stundu svētdienas vakaros, lai šaušanas sekcijas 5 gaS dai--f."f^j^*^' gandrīz'vīsi ^ 'neļautu mirt mūsu korim! bības atzīmēšanu un šacha sek-Ig^^^^^^^ ar labām .
Daudzi tautieši, ,kas
.hlb koris cijas atklāšanu notika sarīko-
PASKAIDROJUMS ^^^"Li^^sKS
JlaiVa māc. T. Avika ^^emi ī^/^^^ sevišķas pa ^to joti atzinīgi atzīst, Sra
DV Gēteborjras nodalās
Nelaiķa māc. T. Avika frimenei t.^^':r'-:f^'"''''::zr:~r !DV Vankuveraš nodaļa . ziedoS^^^'^^'^ i$50,-, bet nevis $250,-, kā tas.minēts LA. 28. sēpt. n-ra. ., -
iegriezu-
par . ■
_____ tā/^-
noteikti atbalstāma.. v pr-ļ Tādēļ Jaunatnes nedē]ā. noziedo-ks ir kpt. H Pētersons, plašo sim kādu dolāru Minsteres ģimna-■• šaušanas sekoiju vada R. Jur-,z«ai.^ un ta.palīdzēsim jaunatnei 'jaks. Sarīkojumā jo kupli pie-^^^t ^^^^«^o ^^«^1^- ^ ^ ; . tlalījās gandrīz visa Gētebor- \ Nosūtīsim savu dolāru skolas dīga^ latviešu jaunatne. Neizpa-'rektoram A^^m Dreimamm. Gre-
lika arī Puķu karalienes izraudzīšana; šo godu ieguva Vizma Gaile.
zinoties latviešu skolas lielo nozīmi mūsu bērnu :audzināšanā, skolas vadība kopā ar skolas padomi aicina ikvieniī latviešu bērnu ve-'
venerstr, «a—- 3 (21a) Muenster, Westf„ Gertaany. :
Arī organizācijas varētu padomāt
E Everts'"^ ^^^"'^^ sezona ieplānot kādu
ļ sarīkojumu par labu Minsteres; . ■pATPIPtRA • • ģimnāzijai. Šai ziņā labu Paraugu D Tr - V ! ii 'rāda Toronto, kur jaunatnes put-Sv. Katarinas latviešu skolas ciņs „Lāpa" jau 2 gadus sarīkojis ------ .jt-------- ------. t-..»'..Raib
, o,o ^o„i ~--------- — ...... • • ^^,,°^f"i°-'^'^°^®^VP^®*^^^-pagājušā to
rr -""""r-- J-"^ Atipecsie kungi navigada veica 2 gadu kursu Torontoskolotajās L-Gulbes (tai- ^a^^^^^ ..Lāpai", un māksliniekiem
svētkiem Toronto, un nolēma braukuši uz Ameriku. Iemesls konservatorijas, vokālistu klasē. ,2-9738) vai sko'iaspado-^7:^^^^^ L„ Ji.^i.TL:.!! ..^^ "^^^
lūgt valdij. jaunatnes pulciņ— ' . — - , .
un visus interesentus dot savus ierosinājumus. Valde izraudzīji Laimonu Streipu par sakarnieku svētku rīkošanai no ALJA-i Valdes puses.
valdes, sēde .
Čikāgā,2fi: un 22. decembri/li.B.zinuši šādu prasību par paze-
vienību Kanādā, Londonā (On- . Tagad Maskavas^ laikrakstā^ TORONTO aicina ik\
tario)V Valde sīki iepazinas:ar'„Izvestija» ievietots paskaidro- Lj^t^'^^^ ;.Rag.vmlētbas- £",;^?S,.of ^^S.]-^™'? • '^^««āku padome pateicas, par ir^i^T^^ka^^^^Vstot";;^^^^ metu im gada^Jaunatnes'jums, kpēe šie^ k^ nanakumiem vi.nā iespēju izmantot, spolēm metei.^. ............ . _
. ļpret prkstu noļspiedumiem.
jaunievēlētajā vecāku ^a^ie ...Riga šodien." ieeja uz aktu
mojošu, un tādēļ nolēmusi uz
ASV nebraukt ^ .......uu» joa.o r«i«i8ons. r,-- ^r" ".^-J— j—^-
Atcerēsimies, ka pag. gada kasiere Irma PilPe, saimniecisM filmas izrādes DV- nodaļas,
maijā Tiirss un Kivits ieradās vadītāja Elvīra Kalniņa, bet sek- ^.'^^^^®!^' to piederīgiem un ieves-ļ
ASV kopā ar citiem padomju retārs Rūdolfs Norītisl Padomes ^'^"ļ/^^ Paredzētas kopigasļ garīdzniekiem un neprotestēja,
Oi\ jauniešu dzēkņu vakSf a^P^^^^^^^^ sarīkojuma vieta atrodas Ontario nē»ia8 persona., kuru ^adre.es. pie-
darbi ; un filmu izrāde par iepriekšēja i^'f^^rif'^^^^^
ZIEMASSVĒTKU Ar'lzilu nozēlu jāatzīmē, ka! ĀUA's sestajā kongresā, ^ad,a ģimnazij^^ izlaiduma aktu '^'^ ''^^^^^^"^^
FAT fn7TRA€i mCUk pagājušajā ziedojumu vākšanas kas notika Kalamazū, paziņoja T' «klobrī, pr.ķst . HfmTONA ; ^
FAljlU/t/llSilS AlVV^lJil \.-^ " . , , i .^a/iolnn+n ianm'pčh v-nvln« Vir-^'^" ' Andreja baznīcas zale. ;©Harailtonas DV 7- gada svētki
HAMĪĪ.TONĀ '^^''•''^ saņemta atpakaļ 1 godalgoto jauniešu >aicus,^ku-. audzēkņu vakarā visi laipni ielūg- notiks š..g. 12. oktobrī, pīkst. 6.1.5
HAMlLKUi^A liste, Mēs saņemam daudz n piedalījusies ^ALJA's_ s. g. ti. .Pēc priekšnesumiem Paredzēts vak. Royal Connaught ,l?otek ie-
Hamiltonas Dauirāvas Vanagi lūguniu pēc palīdzības, centī- "^'^^'^a iuēnesi izsludinātajā , , „ ,
unVanadzes uzsāks Ziemas-simies tos visiis ievērot. Šogad .«t.«.t?ar]JiVS_ace.ņsn)| Jvfrman- las^^--^^^ _ : ^ māc.; AVoitkus no Tordnto. ^o^^aru; Pakalnu Paulu
0 DOMA JAUNIEŠI?
Latvijas Amerikā reā.t
Vasaras beigas šā laikraksta sarīkojumu kalendārā Parādījās at* ;
: ATSAUCIETIES-JŪ&MEKLe
LatTiešn nacionālā apvienība
dē lūdz nākt talkā, neatsako-
ti,s^^,^^aru;^i .;ļ;;,:-^i;J.Mviskās auto paušanas .«bija^vlsai liēta.Jo žūnja.SST^ļ^an„.S; S^tf
• ■ ■ ' • ----- ■ komisija,: (dzejmeee Ruta Sku-,treS<Hen. 16. pktobri^,^^^^^
TVr>TYlK-i<irtirt.lrr, n« 1 KonatantlTilT /"K'net.in\ •■ Pafti Tō«; •
smagāk piemeklētās tautas da-l;
Zīmes
ļas labā. T^arīsini katrs pēc sa-i H.g/sākumā Hamiltonas DV vam spējām, nekad neteiksim, izlaida apgrozībā 2.200 latvis-'l^,"!
Draudzi- 'svētku runu teiks maj. V, Hāzners ļIkšķiles pag..; Pētersonu Ritu (tas^no- nio Ņujorkas. Svinīgā aktā ar sa-,"o Kundžiņsa'?as; pīroni Verneru, teātra izrādi. lyiem'karogiem aicinātas Piedilities' dz. 1912.; Plaskovicki Arvidu; P}a-t._ draudzē Hamiltonas latviešu organizācijas ļvinsku Lidiju, dz- 1924., Pommeru
ļlīdz š. g. 31. maijam. Atsauci* stundas nēo
" ToVōnt;"šīev(i;;'"';3uSu
. ^ ^ „.............. „.„.„Līga", diriģents J.Cīruis, pie'192S.;Purviti.\nsi:;^^^^^^^
Ijiņa, dzejnieiks Artūrs Kaugar.^ '^^'^ara Sv. Barnabas baznīcas klavierēm ĀriiaI>onibr^vska.Ga-ļKonstantīnu (Kostju); Ratu Jāni; .Jaunās Gaitas" redaktors.-^'"^^^^jf- Draudzes bazārs, lo. da svētku noslēguma balle, kas'Reini. Sīmani un Annu, šicu-Taii»
------- ' Aivars Eun«is) tika iesūtlti^^^'^'"'^^'" sāksies plkst. ,MQ'vak; ar tradi-,valdu;Splitu Lidu, dz. Veinbergu;
ka. man nav laika, vai es ne- kās auto pazīšanas zīmes. Pie- l^-^^^ 5 darbi. Komisija par la- - I^atviešu ārsti Torohto ; ļcionāio polonēzi. Spēlēs Babekas gudaru Kārli; Torasonu Alefinu,
bākiem atzinusi un 1. godalgu! Karola, 404 Delavaro Ave.. tol.ļ'^.^^'ā^^fj^^iļjš gjg sarīkojums Ha- Ati; Vendlandu Koņstan-
■ ' " 1906; Vīganti Mirdzu, dz.
Vīndezi Svaidu, Kārļa
rn-i ... .-v- .ncuaa, ,.vr> cgiji., g^uuttigu-— „q 5-28^!) • m'.,;: ^{n^Vir vi\nZ tautieši. laipm lūgtī to apmeKēt. 'd.; Zariņu Hariju no Tukuma;
Laipns lūgums biedriem - Tātad zīmes ir.attaisnojušas uzļjo m - 14 -adu vecajai Mā-,daleAVet^Mni^^^ ^^^^^ svinīgo aktu pret lab^Ziedu Lidiju, dz. Pāvifriņu; Zvaiģz=
nesūtīt atpakaļ tukšas listes, ļ^^tas cerības, kodaļas rl-šmjtei no^Kalamazū,. ASV,inieks. 500 CoilSe St teTLB^l^f^f^"^ ziedojumiem, saviesīga- ni Kārli, dz. 1925.: ________ 5Palicistika^neheKto^^ 3;-godalgu 5 dol - 14 gadu 5w6: L;- Upenllks. 1270 Weston % 'Si^'DV^'lS^izradi ^'''^^ ^^^^ * :
■---——"ļso zīmjiL .Tas vel ^dabūjamas vecajam Māi^^ Voldiņam no 2.0962 vai gH 4-2081. ® Ahllav^S^^^ ^Wnal Federation U
\ PAZIŅOJUMS - 'l^™^''^«^^1^ ^^^^^^^^ 28.VTenninal ■«««AMfh«T.-T Ko-tsi^^KTiiti'- ^^^^^^^ "^f^ orgamzāci3a-.nās:Gaitas''.redakija kā atzin^.i^ • ^^^''■^^■^ •. oktobrī pi. 7.00 vak. dv Hami«o-'vA% T(>ronto, Ont, Oahada.
DVMONTRBALAS MODĀLAI velētos zīmef? •iegādāties, : t.ās bas balvu- viena ģada'^Jaunāsi. SV; KATARINES 'nasnod., Latviešu ev. -Jut. Kriš- > .;" ■ '.i' ' ' . ' . " .;——--*-—
iaunā adrese ir šāda- \ '-ŗeprasamas B;; --Breikšain, 174 Gaitas" abonementu pieiķīrusi Sv.Katairiniesiatni^u skola mS-.tus draiidze un .HLB. Teātra izrār:. Befiakdja patur tiesības iesōtitoa mannskriptoā * saīsināt.
■ ■ • • ■ ^Alain St., W., Apt. 22, Hamil-feļiio^^^ -----
darbs uz priekšu tiek.';
ijas, Vācijas un pat
J. Gributs, 101S9 Cobourg
šanas dienas atceri. .Šo notikumu ar referātu un rakstnieka darbu priekšnesumiem atzīmēja LatvieSu preses b-bas. Kanādas koPa 29. septembrī. Tomēr klausītāju rindās jnemanīja „Lāp£is" dalībniekus. ' Grūti zināt, ko domā un dara ; jaunās galvas un sirdis, par kō interesējas, pēc kā" cenšas. Val j.au tik.agri tie sāktu staigāt ve-c^ās paaudzes ierastos un Pārbau- . dītos ceļus un ignorēt citu organizāciju sarīkojumus? Bet varbūt jaunieši neinteresējas par lalvieSu literatūru, tas vēsturi un tik ie' vērojamu rakstnieku kā Jārii Jaunsudrābiņui viŖa dzīvi un daT» biem? Jeb: varbūt jaunieši, domā, ka Latviešu preses b-ba."?; Kanādas kopa par Šiem jautā jum rem neko neziņa?
Jautātājs, TOFonto,
' PEGAZS JAPARSEDLO! Latvijlas Amerikā redakcijai-. Paldies filozofam Albertam Spo-': ģJm par rakstu ,,Ar; Pegazu vaS . tUTboiidmašīnu gara sfairās", kas ir tiešām labs Pab)o Mierkalna , dzejas interpretējums. A!!.<berts SPo-ģisraksta* ka minētā autora daT° bi iziruši; kā vārdnīca. Bet es. domāju, ka \ieriā ziĢā irgan taisnī-ba arī pablo Mierkalnam;-3ie atsevišķie vardi ir tik cieši uņ Tļer" mētiski noslēgti, ka Pats rakstītājs nevar vairs tur tikt klāt ... . Ar vārdu sakot, Mierkalns ;savu Pegazu apseglojis ačgārni!
stūrgalvis, Ciltāga.
f-P^'v -A^^ atsāks svētdien.. 13. oktobrī, de notik:, vio^uuml ;uuuigumeryi v-i.r .„ „ ai.^ 11.- ■ -..x
ton. Ont., tel. JĀS - 2201. Auto niekiem: Viesturam Liepkāl-i''".P ^^Pat kā Pagājuso^gādu skolas telpās Cumberiana ielā • - . ^^elzhetetos manuskriptus neuzglabās, bet velēšanos m, «tpa-:
Montgomery!
ar Dela^are - ParkdaleJ pievienota pastmarka.
Ave., Apt. Montreal 12, P. Q.'pazīšanas zīmes^cena"$0,^ga-urnu';!; Bo^itlmas
Tel DU 8-0964 . Ibalā. Imii no Nninipkfta ' j^'!®^ 21 Patn'cia Dr. katrti svēt-;autobusu līdz Homedale i
- : . ; .,"J»rii»s. .. "^lenu no plkst.-lļ.00 -- 14,00. Ap- lāk pagriežoties-z^^^
Tre§dien, 1957. gada 9. oktobrī,
Alberts Baidonis
VAI KOMUNISMS SABRUKS 10
CAruščevs toPgaJvo, ka
merifeāņu maJEbērnl dzi-Vt^os Jau sociālistiskajā. ■".■vaistīv."
Bet ^hierikāni savukārt
saka, ka 10 Ķ&in laital
Krletijā bāžot den-.okmtis-
ka vatets iekārta.
STAI)IJA? V YAi CH^ TURĒT?.—KO SAKA PAS ĀIISTI? r- ¥AI OHRUŠčl BASSOIJHJMI RIETU! LAI IEGŪTU LAIKU?
...,4ieviki sagrāba varu Krie- savas armijas ne no vienas oL yijā 1917, g. tādēļ, ka lioguru'-pēt^s zemes. Tiklīdz viņa to ii lās un noasiņojušūs tautas ma- darītu, tūliņ notiktu šacēlšs sas vēlējās mieru un boļševiku nās, un komunistu „tautas di " yaldība to arī solīja. mokratijas" tiktu gāztas vi<
Kā paraidokss jāmin, ka labā nas dienas laikā. — Bet 1^ novirziena partijas velējās, lai va nekad neziedos ķomunistii varu pārņem boļševiki, jo eerē- ķo reamu tautas gribai. ; ja, ka tie noturēsies tikai pāris ^^ArpdUtikas katastrofa, nedēļu: tauta viņos būs vīlu-} l'aikunju Savienība, savā ;■ sies, un boļševiki paši sevi būs jŗadu pastāvēšanas īaikā vēl n
kad nav bijuti tā; izolēta dažādu JŖietumu alianšu lelei
:; d^iskreditējuši.;
;• Bet:kas notika? ,______-____________
Daudzi miljoni uz boļševiku kta: NATO,; SEATO, ar ap varas sabrukšanu jairvfritīgl 400.militārām gaisa un jūr
ļ flotes bāzēm, kā pašj^eiz. 3. Komunistu ideoloģijas
gaida veselus 40 gadus...
Tāpēc nepārsteigsimies ar! pārspilētiim cerībām un iztirzā-'tastrofā. šim notikumus ne tikai no na-ļv šai ideoloģija, kas niiiā; ■ cionālpolītiškā, bet gan no re- ķai par ,tautu atbrīvošanu*'i i ālpolītisķā viedokļa. ; ; ^,tJiuti^(lmudžību'^ ir iespējai ' . ; * tikai tik il-ri saturēt kopā sa
. . , Polītiskie. teprētīķr. saka; ka kolouiālvalnti ,kaņior tur vai \ komunisms īstenībā miris Idz Ivremļa dzelzs, dūre. Citādi ar Ļeņinu. Tālāk turpinājies ti-miinistu partijas ir bežspēcī^ ka i brutāls policejiskas, varas kā to pierādSja Uijgārijas-1{ terrors un sensenā caru .eks- tas sacelšanas. Ne komņnij vpansīvā ārpolitika. : > ideoloģijai, ne Padomju sis Chrušeeva reformas ir inēģi-mai nav izdevies ižandzii iiājums ne tikvien paglābt ko^ jaunii cilvēka tipu sociā mūuismu no sabrukuma, bet tisku cilvēku. Komunistu id atgriezt to u2 Ļeņina ceļa.. loģija balstāstikai UE totāl I V Ļeņins savā laikā izteicās, ka ru partijas diktātimi un šarļ 'proletariāta diktatūra nepiecie- nāš armijas bajonetēm. « šama, lai nostiprinātu komixms-ļ Ļeņins savā lāi^^^ mu. Bet četrdesmit gadu diktā-,,Mums vajadzīga jaoinatne, tūra nebija nekas cits kā tau- vecā paaudze." BČit tieši tu cietums, verdzība, nebrivļ-nato ir tā, kas saceļas ba un totālai fiziska un garig^ Ļeņinā radīto iekārti^; izmantošana Vēl nekad nav bi^ jaunā paaudlzē,kas izaugiisiļ : jis tik daudz varas koncentrēts mūnistu valstī, noraida kc' vienās rokās kā Staļina laikā, nismu un prasa brīvību, 1 Bet tomēr ari šī dzelzs dūre revolōcionāra un draud SJ nav varējusi nostiprināt komū- ties. Padomju Savienības . ; . nismu. Visā tā pastāvēšanas ņatnē ,«ovišķi;stu
laikā sarkanie valdnieki ir at- kopš destaiinizāeijas;man radušies pastāvīgās bailēs .no rūgšana, kas bieži i tautas sacelšanās .Varam minēt āru.:.Tā sevišķi pieauga U jVeselu rindu kontrrcvolūcionā- rija.«5 sacelšanās laikā. Tā i m un sazvērnieku upuru: Zi-saiuop iiovjevs, Ķameņevs, Bychai'insy pināsics, tad valdībai bū.' Radeks,. Trockis,; ; Alksnis, Ru- atrodas pastāvīgā trauk dzutaks, Tuchačevskis,; Bli- stāvokli", chers, tāpat Berija, Maļenkov.s, Saimnieciskā fcātāstrc Molotovs^u^^ Padomju saininieciskāļ
ž : * ; tika uu agrarsistčina jay
saeelšariās neveiksmes Vācijā ve milj(aniem cilvēku. Fin Kremlis zaudēja cerības uz Vā- netiek \*aļā 110 chroni.skj cijas respi Eiropas revolūciju flācijas. Maz cerību, ka s un kādu laiku mainīja taktiku, Clirnšwvaŗeforma,svai^^ sekcjoa sauklim ,Sociālisms vie^ glābt. Tāpat, ka neizdev nā valstī", t, i; no pasaules re-raudzināt^ sociālistisku ci' volūcijas pārgāja už Nacionālo tāpat neizdevās radīt arī revolūciju. Daži polītiskie.ana- iekārtu — solīto paradīzi litiķi domā, ka sakarā ar šo virsu. . stratēģi.sko maiņu boļSevisms'. v * varēja Krievijā noturēties 4J0' Mēs varētn uzskaitīt gadu. ;. rindu liktenīgu kļūdu,
/Tomērtādukrizi komunisms ševiki^^^^^^ i Oti vēl nekad nav piedzīvojis, kā saules kara ,liet minčsiin
; pašreiz. Koniūnisms, kā poUtis- galvenās: V ka sistēma, atrodas sabrukuma 1. Ar ieiešanu Eiropā priekšvakarā. Komūiusmaļdeo-nisti; zaudēja, kaut gan loģijai, pasaules koiniinisma ri kapi uzvarēja un an kustībai, nav vairs kopējā va- jnunas;territorijas. Ijīdz;f
■ dibas centrā, kāds agrāk bijā tu atvēršanu uz- Rieti Maskava. Nav ari izredžu, ka krievi redzēja,^ ka pāsaī
^ tāds tiktu atjaunots. Par vadī- beidzas' pie Krievijas ro bu sacenšas Maskavav-Pekinga, bet kā.aiz tām dzīvo čihl 1 Belgrade..Tito radīja ,,naciqnā vēl augstāku kultūru, tc
; ļlo komūnism:u'',;kas, cenšas at-ļiņ. dzīvei; stand^^ ļ brīvpties no Maskavas totālās nisms vienā valstī vārē kontroles, idejas; monopola uņ stāvēt ilgāk, bet ar izp partijas birokrātijas .Tagad;šis:tas zawdēja. ;; ,;nacionālais koiniini.sms" sate-ļ 2. Dienvidslāvija atšW ■litu valstīfi draud kļūt parklup- Maskavas un radīja t.'; .šanas akmeni Kremļa varai.; - [cionūlc. komnnismu'V ka 'i5ETRAS KREMĻA^^^^^^^ ■d^i'i arī citus Raielitus. Tr&t&aTvnv&a 3. Korejas karš atm(
_^ KATASTROFAS pasauH no letarģiskā-mii
f 1/ Militārā katastrofa. atvēra acis Savienotajām
: Ungārijas revolūcija satrici-'stīm. Korejas ; karš pit
. : nāja komūni.stu impēriju pa.šos ka aiz bo|.š(jvikM; fasādr pamatos. Trīs ungarikrila par <j);:pta; kailas varās polī vienu krievu, bet šī maza tau-;io pašu veca pa.saulc.s: tina pierādīja pasaulei, ka pāt j^anas merld. .Rcziiltāt bez armijas, bez gaisa spēkiem, Valstis strauji; aphniņoj : .tankiem: un atombumbām var Japānu nolīga miV-rvi 111 : sacelties pret sarkaiio iraperi- fļojaaiz.sardzības līniju ju, kani lielākā armija pasaulē, jā okeānā, . • ko līdz tam. ieskatīja- par;abfip-:'.4_ Vācijas sadalīšā lūti neiespējamu; ļnorināla ,un tā nevar tl
ļ Ungārijas sacelšanās pierādi- ties mūžīgi. Maskava ' I ja arī to ,ka krievi nevar uzti- dilemmas priekšā: a I ^cēties veselām; 60 divīzijām sa- ;^āciju, nozīmē atstāt A telitu valstu armiju. Tie nav;vj^ļju-bet vilcināt api ne tikai uzticami sabiedrotie,!^!,^ nozīmē jisk^^^ bet, kā potenciāli ienaidnield,'iios-pē(r Ungārijas pāra
. kara gadījumā būtu jāatbruņo, ļ 5. * Destalinizācija h I jainterne iin jāapsargā .SateH-;staUna leģendu; atkaili j Su temtonjas eventuāla kaŗa.tiranna briesmu darbus, ^ gudijuma butu jacmas ar par-ļca tos īstajā mrū&,U tizame'm.. ./minot iedzīvotajos donir
Tātad Maskava nevar atvilkt,ņi bija slepenībā loloji
MAINĀM ATKAL JAtJNĀS GRĀMATAS PRI
;;.;;..;■■; -/VECAJĀM .-^-^ Par pilnu vērtību mainām agrākos trimdas; izd( . pret jaunām grāmatām. Piesūtiet sarakstus, nps
: jums savus.
LAin^JU GRĀMATA, Pia.Box 332, Waverly,IOi
