ffee Latvian New8pape£ fo? Ganads and
Pibliabed twke we«&l7 bj' LattlAB Bellef SoetoS? of Csnada «DangaTafl Vanagi"^ Iiic
Sditorifi] 80d Business Offices: 128 HoŗoD SU SoD&ato, Ostaifio, Gaiu&da. Telephone. EM 8^7S^ IBiltor te UAA. ^ AJiTēriņS, 90-16 Fark Lane ^
^oodltaren 81, H.T^ tF.&A. TeL TI «-76d7.
IIJTHOMZED SECOHD C1A88 MIIL POST OFFICE DBPiJBTMEHT, OTTiVA
SATURDAT, OCTOBER 12, 1957.
82./619. n-rā
SESTDIEN, •9o7. 0.12- OKTOBRĪ
7. ga4«.
SoaSk diTU relzM ii«d^ — trešdienās nmf> (!i«Bi8. IideTSJš ~ LAtrieSn aprūpes bielliftdļ Kanādā «BangSTas Tanagf*, Ii&orpoiSta. B«* ^tori: L Viksaa, I.Titols» A/Gidme. Seialttļj^ en bantorioi 188 Haroa St, Toroato» Ontaifo. Ggbp nada. TeL £H 8-07W* ASV red. - 1. ZTiriņS, S9<18 Fait Lane S. WiOOd]iaTe& 81t 9 TBAAts l^aVTI 6-7887. AbenēSanas mafcaa AST n Ifl>* sadāt par i mēs. 81.50; par 8 mēn. 8iM| Ķ taēn. m»i pu 1 gada 81&00. Shdlsijain Mfe-oat BlndlBlJami da)i lUO; teksti |&8»-«M980 TfeBaseoOasilefM telpa.
un sajūsma sveic karalienr^K^^^^
TOP IEVĒROJAMS ZMĀTOISK^ DARBS TRIMDĀ
Viesis no Austrālijas piedalās ALA's valdes sēde
Amfirikas latviešu apvienības valdes kārtējā sēdē 5. oktobri Baltijas brivības namā/ Ņujorkā bija klāt ari jjrof. E. Dunsdorfs, kas patlaban uzturas Sav. Valstīs un drīzumā diosies atpakaļ uz Austrāliju. Viņš nāca klajā ar svarīgu projektu par Latvijas vēstures izdošanu.
KARAlIeNE ELIZABETE 2. UN PRINCIS FILIPS KANĀDĀ
šī lielā pasākuma iniciators irprof. Dunšdorfs ^autori ir izraudzīti un darbs jau uzsākts. Manuskripti būs gatavi iespiešanai 1958. un 1959. g. Ir paredzēts izdot piecus sējumus, katru ap 320 Ipp. I sējums aptvers laikmetu līdz 13..g. «./autora Vitauts Kalniņš ,Ņujorkā; II •sējums T— 14. un 15. g, s. — Indriķis Šterns, Sidnejā, Austrālijā; IUsēj. — 16. g. s. — prof. Arnolds Spekke, Vašingtonā, D.C.; TV sēj. — 17 .g. a
— prof. Edgars Dunsdprfs, Melburnā, Austrālijā, un V sēj.
— 18. g.= s. — BennbĀbers, Vašingtonā, D.C. Šie pieci sējumi pieslēgsies prof. Fr. Baloža „Latvijas arclīaioloģijai. Tā kā par 19. un 20; g;s. tuvākā laikā iznāks prof. Arveda Švābes divi sējumi, t^d Šo pēdējo posmu nav paredzēts ietilpināt mīnēto sējumu skaitā. Visi šie B sējumi kopā pirmoreiz sniegs plašu vispusīgu Latvijas vēsturi ,kā pretsvaru komunistu izdotai trīs sējumu vēsturei. :MāsB -"VfSsbans iBātiSsBSi |ati
bija paredzēta Latvijas neatkarības laikā. Visi šie autori jau bija uzņēmušies veikt šo darbu, vienīgi prof. Tenteļa vairs nav starp inums. Viņa vieta tagad stājušies viņa divi skolnieki-— V. Kalniņš un I. Štems. Brīvajā, pasaulē ir yairāk pazīstamu latviešu zinātnieku nekā viņpus dzelzs priekškara.
Lai gan neviens autors neprasa honorāru,! latviešu izdevēji baidās uzņemties risku bez garantijas, ka kāda latviešu organizācija noņems lielāku skaitu eksemplāru. Tādēļ prof, Dunsdopfs ierosina, lai ALA apņemas nopirkt šo piecu sējumu komplektu, atvēlot šim mērķim 1958..g. 5000 dol. un 1959. g". 2.500,- dol.-— Katra sējuma cena būtu apm, 10,- dol.
liunsdorfa projektu vald.e uzņēma ar lielu atsaucību ,bet vēl nevarēja izlemt, kādā veidā sagādāt līdzekļus, Izvirzjās doma, ka būtu rīkojama īpaša akcija ar ALA's garantiju. Attiecīgo projektu izstrādās Kultūras birojs saziņā ai* p-rdi prof. P. Lejinu un prof .E. Dunsdor-fu... :,' . .-i
Ysks ziedojumus ALA'š darba paplašināšanai
Lai rastu līdzekļus ALA's.darba paplašināšanai ALA's pēdējā kongresā nolēma šoruden rīkot ziedojumu vākšanas.akciju. Valdes sēdē tomēr atskanēja bažas, ^ka šādai akcijai nebūs panākumu, jo katru gadu jau notiek plaša akcija Kultūras fondam. Beidzot valde izšķīrās par-akcijas rīkošanu, piesūtot katram ALAbiedram aicinājumu ,kuram pi'eAŗienota informācijas par ALA's darbu.
, Pr-dis prof. Lejiņš ziņoja, ka ALA sadarbojas ar vairākām amerikāņu pretkomūnis-tiskām organizācijām. Nolēma, ka ALA 's. piirstāvis piedalīsies ahgāru revolūcijas gada dienās atzīmēšanai rīkotā dinejā, ko organizē Apspiesto Nāciju amerikāņu draugu organizācija, tāpat arī dinejā, ko rīko Tautību, komiteja (People to people program). 15. un 16. novembrī. Pitsburgā notiks Vis-amerikas konference cīņai pret komunismu,, kas apvieno 50 miljonus locekļu ALA'u tur pārstāvēs' Pitsburgas latviešu organizācijas priekšsēdis prof. J. Prīmanis un .ALA-s valdes loceklis. G. Meierovics; .
Lai laikus varētu sagatavot
ALA's kongi-esu 1958. g., pārrunāja iespēju sasaukt kongresu Detroitā, Čikāgā vai Vašingtonā .Nolēma vispirms sazināties ar Detroītas latviešu organizācijām.
Kasieris G .Meierovics ziņo, ka ALA.saņēmusi mirušā Rūdolfa Baloža novēlējumu 250,-dolāru.
Brīvās pasaules latviešu apvienība nevar noturēt
■'sēdi ■ ;
Prof. P. Lejiņš tālāk ziņoja, ka viņš, kā Brīvās pasaules latviešu apvienības pr-dis, piedalījies kopā, ar Komiteju Ļatr vijas brīvībai un sūtni prof. A Spekki latviešu delegācijas izraudzīšanā Apspiesto Eiropas Nāciju asamblejā. No Eiropas izraudzīti R. Liepiņš, 0.. Gros-valds un K. Dziļleja, no Kanādas — R. Kronbergs un no Austrālijas ' — A. Bjērztīsis. Latviešu apvienība Austrālijā,
lijas latvi^us pārstāvētu kāda no ASV dzīvojošiem latviešiem un liidz vēh^iz apsvērt šādu iespēju.
K. Dziļleja latviešu soc. dem. partijas vārdā piesūtījis rakstu ,kuŗā aizrāda, ka latviešu delegāeijā nav neviena sociāldemokrāta iio ASV latviešiem un ieteic par tādu izraudzīt V. Bastjāni, kas līdz šīm piedalījies asamblejā kā Sociālistu ūnijas pārstāvis. Priekšsēdis paskaidroja,' ka, izraugot delegātus, nepieturas, pie principa, kas ko reprezentē.
Pēc 5 mēnešiem tagad saņemtas ,atbildes uz BPLA priekšsēža vēstuli, kurā tas lūdz latviešu centrālās organizācijas izteikt savas domas zināmos jautājumos. Tas parāda BPLA vājību, ja šādi jautājumi jākārto pa pastu.
Kanādas latvieši š. g. sākumā ierosināja sasaukt BPLA valdes sēdi. Tagad ar šādu ierosinājumu nācis V. Janums Eiropas latviešu vārdā, tomēr paliek nenoskaidrots jautā-.ļums, kur liemt.; līdzekļus ceļa izdevumiem.
Sports, vieno latviešu Jaunatni
Latviešu sporta dzīve kļuvusi intensīvāka, un tā palīdz saturēt kopā latviešu . jaunatni. Tas izrietēja no sporta biroja vadītāja A. Zāģera ziņojuma. Finālspēles basketbolā Asbbur.v parkā N. J., septembrī bija izcils notikums latviešu sporta dzīve ar necerēti lielu apmeklētāju skaitu. Tur bija ieradies arī sīitnis prof. A. Spekke, 9. un 10. noA'embrī Detroitā notiks brīvās pasaules latviešu sporta, kongress ar pārdeleģē-tiem pārstāvjiem no citām zemēm.
EIZENHAUERSI
PREZIDENTS ElZĒNHAUER-S APŠAUBA PADOMJU STARiPKONTINENTĀLĀS RAĶETES la^ALITĀTI un PASKAIDRO, KA SAV. VALSTU MĀKSLĪGAIS MĒNESS SNIEGS VĒRTĪGĀKU INFORMĀCIJU NEKĀ PADOMJU ražojums:
V a š i a g t 6 n ā. Pēc prezidenta Eizenbauera. pēdējās preses konferences, kurā viņš deklarēja, ka padomju starptautiskā raķete un ināksligjās mēness Sav. Valstu drošību nay negatīvi iespaidojuši, Ve^ingto-nā sākās vispārēja taustīšanās ,un minēšana, mēģinot noskaid^ rot, cik tālu šais jautājumos tikuši amerikāņu zinātnieki. To Eizenhiauers savā preses konferencē nepateica, bet viņš pateica ko citu, un proti, ka tas, kas būs Sav. Valstiņa, bīis kvalitatīvi daudz augstāks;
Ēizenhauers nekavējās atzīt, ka Padomju Savienībai izdevies izgatavot starpkontinentālu raķeti, bet viņš izteica atklātas šaubas par šādas raķetes pre-cīzitāti (uzbrukuma gadījumā kādam tālam mērķim).
Aizstāvot savas valdības un bruņoto spēku politiku, Eizen-hauars paslaidSfojā, ka paies vēl daudz gadu, pirnjs raķetes spēs aizstāt bumbvedējus. Ja arī Sav. Valstii raķešattīstībā armijā un gaisa spēki ir nodar^ bojušies paši ar saVu plānošanu, neatkarīgi viens no otra, tā paildzinot raķešattīstības procesu ,rezultātā Sav. Valstis tomēr būs ieguvušas vairāk nekā Padomju Savienība .Un, proti, amerikāņu rīcībā drīz vien jau būs vairāki raķešu tipi,: un ko-p'ējām bruņoto spēķn vajadzībām vini varēs izvēlēties labā-
ko.":.;'\.-:':'../':', ;
Eizenliauers nekādā' gadījumā nepievienojas zinātnieku bažām, ka bruņošanās budžeta samazināšana varētu apstādināt pašreizējo ieroču moderni-
zēšanas procesu sacensībā ar. Padomju Sa^aenību.
Inferesanti atzīmēt, ka pēc prezidenta preses konferences labi informētas aprindas aizsardzības ministrijā apstrīdēja gandrīz katru prezidentā vārdu,. Un, proti, preses pārstāvjiem tīkā paskaidrots, ka Sav, Valstu rīcībā atrodas zināms ; skaits lidmašīnu ar 'vissņialkā-. kiem radara. instrumentiem, ; kas savukārt spēj uztvert visus raķešmēģinā jumus Pad, Savienībā,. Tā ,piemēram, runā- ' jot par 1,500 jūdžu rādija raķeti, Sav, Valstu zinātniekiem un arī prezidentam Eizenliau-ļ eram ir zināms, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Pad ,Savienībā izmēģinātas 60 vidējo distanču raķetes un ka šo raķešu precī-zitāte ir visai ievērojama. Tādēļ nebūtu nekādu tiesību šaubīties ,ka āri starpkontinentālā raķete ir apgādāta relatīvi precīzām Apadāmām ierīcēm. Ir zināms ari, ka viens 1.500 : jūdžu rādija*raķetes tips jaii uzsākts ražot vairumā, kās nbr zīmē, ka nepaies vis gadi, bet tikai mēneši, kad Padomju Savienība jau varēs sākt domāt par savu bumbvedēju aiM>tāiā-nu ar raķetēm. : ']/ i
Runājot par padomju mākslīgo mēnesi, amerikāņu zinātnieki paskaidro ,ka ; Rietumu pasaulē vēl nevienam nav izde^ vies noskaidrot ,kādu informāciju padomju satelīts sniedz, joņodams ap zemes lodi. Tādēļ r.evar .,saeīt, kā amerikāņu, ja: tas kādreiz sasniegs izšaušanas stadiju, 'sniegs vairāk ziņu par starpplanētu telpu ,nekā to da- : ra padomju ražojums .,
^T[ŅAS MAJESTĀTE ELIZABETE 2,, BRITU KOPVALSTS KARALIENE-14: OKTOBRĪ SVINĪGĀ CEREMONIJĀ ATKLĀS KANĀDAS 23 /PARLAMENTU, KA:RA-LISKĀS AUGSTĪBAS PRINČA FILIPA PAVADĪBĀ KARALIENE SVINĪGĀ CERE- . MOŅIJĀ DOSIES UZ PARLAMENTA NAMU, KUR VINU UZ MIERA TORŅA KĀPNĒM SVEIKS KARALISKIE SALŪTA ŠĀVIENI. NO TURIENES ViNA DOiSĪES UZ
. SENĀTU, KUR TEIKS TROŅA RUNU.. .
BANDĪTU medības.
Blind Ŗiver, Ont., apkārtnē šais dienās risinās karstas baur dītū medības, lai notvertu 2 vīrus, kas 9. oktobrī noslepka-.vOja Roval Bank of! Canada menedžeru. Valtera Bridžu. Kamēr visa apkārtnes policija un privātiedzīvotāji piedalās; laupītāju gūstīšanā, bankas vadība izsludinājusī 25.000 dol, atlīdzību par slepkavu uzrādīšanu. Bandīti bēgot šāvuši uz katra, kas tiem stājies ceļāi
palīdzība, jo pretējā gadījumā ^vietā atkal nāks
pomulkas stalinisti.
VAI APVIENOTĀM I^Cm^ PIETIKS DROSMES?
: vEiR(^ASiJN,ASVjAL^^^^
Apspiesto Eiropas Nāciju kara nobeigumā, kas Padomju\gārijai netika sniegta palīdzī-asamblejas sēdes 3, un 4.^qr, Sav-bai deva brīvas rokās Vi-Vba, tad tur bija divi. iemesli: ^^%mbrī: Ņujorkā bija ievēr^^^^^ mas ar to, ka tanīs bija ieradušies ievērojami viesi no Eiropas: komitejās priekšsēdis nācijām, kuras neietilspst Eiropas padomē, Strasburgā, K. Vistraņds no Zviedrijas un minētās komitejas viceprezideiits F. Gedaiarts, Holandes pārla-i menta loceklis. Bez tam ašam-; blejā bija ieradušies divi ASVl Kongresa locekļi —; V. Džads (Judd) un T. Machrovics. I
Vistrans savā runā teica, ka* dažās valdošfis Eiropas aprin-1 dās agrāk „jūsu lietu uzskatīja kā zaudētu, bet tagad ir manāms pagrieziens domāšanā." Koloniālisms padomju blokā nevar tikt saglabāts uz ilgu laiku ,jo pārējās tautas atbrīvojas no koroniālisma un ieiet kā pilntiesīgi locekļi brīvo nāciju saimē .Augstais dzīves standarts brīvajā pasaulē radīs Austrumeiropā arvien vairāk neapmierinātības, ķo nevarēs vienmēr asinīs noslcīnāt, kā tas notika Ungārijā.
Ar lielu gandarījumu Apspiesto tautu pārstāvji uzņēma Holandes parlamenta locekļa Gedliarta ranu. Viņš norādīja uz smagām' kļūdām 2. pasaules
PADOMJU SAVIENĪBAS KOMUNISTU PARTIJAS PIRMAIS SEKRETĀRS DEKLARĒ ,KA VIDĒJO AUSTRUMU KARA GADĪJUMĀ'TURCIJA PRET PADOMJU SPĒKIEM NESPĒTU NOTURĒTIES PAT VIENU DIENU.
duseiropā .Tam bija katastro-IPirmkārt ,nebija. ceļaj kā ie_-fālas sekas. Tālāk nmātajs tei- ļkļūt Ungārijā, nelaužot Austri-ca, ka Padomju Savienība bez.jas neitralitāti, un, otrkārt^ bruņošanās,nevar pastāvēt. „JaVttiēs nevarējām nosūtīt pietie-Kremlis atbruņosies ,tad ungā-/kamu palīdzību laikā; nepietie-ri nekavēsies ..sacelties. ,lai no-ļkama palīdzība būtu novedusi kratītu komunisma jūgu. Nav tikai pie sakāves, šaubu, ka ungāru nemieram se-! Otrs. Kongresa loceklis T. kos citas tautas Austrumeiropā ; Maclīrovics ,kas ir polis pēc iz-un pašā Padomju Savienībā, celsmes ,izteia pretējus uzska-Chruščevs to labi zina un tāpēc«tUs,proti, ka Polijai jāsniedz nemaz nedomā atbruņoties. Sa-^'""'"''"'^" -''^ .^..-^s^-- rroA^inmā runas par atbruņošanos ir velta laika šķiešana. Runājot par Ungārijas jautājumu, Gedharts teica, ka Apvienoto Nācijii vienīgā loģiskā atbilde būtu Pa-, domju Savienības izslēgšana no AN..,,Vaī AN parādīs to.pašu drosmi, kādu izradīja Tautu _ ^
Savienība 1939. g..^kad tā izslē-] sona 14 punkti deva cerību dza Padomju Savienību sakarāj daudzām lielām un mazām tau-
<3T tōc iaViT.nL-nT>m SflTI-vi-iō 9" < S^ōrn T5m tantālll kSR ietilOa
LATVIEŠU DELEGĀTU RŪNAS
Latviešu delegācijas loceklis Kārlis Karūsa sarā runā' teica, ka pēc Pirmā pasaules kara Vil-
ar tās iebrukumu Somijā?"
ASV Kongresa loceklis V. Džads (Judd) asi uzstājās pret koeksistenci ar Tifo ^un Gomul-Iku, jo katra palīdzība, ķo tiem sniedz, nāks par labu komunistu valdībai, bet ne pašai tautai. Runājot par nākotnes izredzēm, Džads teica: ,,Liekas,ka cīņa par apspiesto tautu atbrīvošanu nonāks līdz lūzumam ātrāk, nekā daudzi to domā." Ka Un-
tām. Tām tautām ,kas ietilpa Krievijas impērijā, bija jāizcīna savā brīvība ar ieročiem rokā. Dažām, tautām tas izdevās,
dažām ne .
Pēc 2. pasaules kar.a krievi pakļāva savai varai vairāk kā 100' miljonus eiropiešu, kas pirms kara bija brīvi. 1941, g. ASV, Anglija un Padomju ^Savienība parakstīja Atlantijas ebartu ,kas garantē brīvību vi-
Maska v ā Kādā preses intervijā Maskavā Padomju Savienības komiiiīistii partijas pirmais sekretārs Chrušoevs izteicās, ķa pasaulei draud jauna kara briesmas Vidējos Āuš^ trumos.
Acīmredzot . neapmierināts, ka Vidējo Austrumu sabiezējums sāk lēnām izkliedēties, līdz ar ko attālinās iecerētā iespēja nostiprināties Rietumiem nedraudzīgajās arābu valstīs, 01'ruščevs tagad pūš kā mācēdams, mēģinot, iekvēlinot plē-nošās saspīlējuma ogles jaunās
sām nācijām. Padomju Savienība, kā vienmēr, nepildīja šo solījumu. „Mēs. ar prieku mo-raugāmies kā daudzas tautas Āzijā īiri Āfrikā iegūst neatkarību, bet kāpēc daudzām' Eiropas tautām ,kas sūiok zem Padomju Savienības jūga, nedod brīvību?".
Starptautiskās zemnieku uni-jjaa pārstāvis Aleksandrs Ozoliņš savā runā teica, ka jāatmet cerības pār miermīlīgu koeksistenci ar komūni.sniu; jo tas ņāv. atmetis saviis pasaules valdīšanas plānus, ; Brīvai pasaulei jāatbrīvojas no bailēm no kara un jāpāriet uz prete.s^ tību ar iekalķulētu risku. Rietumu valstis nes atbildību par to, ka krievi sagrābuši Austrumeiropu.
Uz asamblejās sēdi Ņujorkā bija iebraukuši arī latviešu delegāti no citām pilsētām: T, Kronbergs no foronto, K. Sventeckis no Indianapoles un no Bostonās,
liesmās. Būtībā atkārtojot jau savā laikā Bulgāņina sacīto, kās vien jau. pierāda, ķa Vidējo Austrumu notikumi nav sekojuši Maskavas, zižļa mājienam, Gltruščevs apvainoja Sav. I Valstu ārlietu ministru Dallešu Turcijas kūdīšanā pret Sīriju. ,Lai: gail turki savus manevrus Sīrijas robežas tuvumā jau sen /kā beiguši, un ne viena, ncd^ otra Valsts par agresijas, briesmām vairs nerunā, Gliruščevš ir sācis spēlēt vecu' plati, acīmredzot cerēdams, ka padomju starpkontinentu raķetes un mākvslīgā mēness iespāido-ti, padomju ieročiem apbruņotie arābi beidzot sapratīs, kas no viņiem tiek sagaidīt. Preses intervijā CJirušcevs uzvedās tik pašpārliecināti, ka sakarā ar viņa celtiem apvainojumiem „pret Dallesa kara kūdīšana.s" paņēmieniem Turcijā, ieteica Sav. Valstu Senātam izmeklēt un pārbaudīt viņa vārdu patiesību; . ■ .. ■■, c ■'! •■ Chruščeva vardi neradīja ne mazāko šaubu, ka Padomju Sa-
viemba ir ieinteresēta Vidējos Austrurios un ka tā nekavēsies lietot ieročus ,lai aizstāvē^ tu savas intereses. Vispamatīgāk Cl^rušcevs nobrīdināja Turciju, uzsverot, ka kara gadījumā tā pret Padomju Savienību nespētu pastāvēt nevienu vienīgu dienu. „ja karš .sāksies," vsacī-ja CEh'rulcevs, „mēs būsim Turcijas tuvumā, bet jūs (^Šav. Valstis) nebū.sit. Un tad, "kad lielgabali sāks šaut, un rafetes sāks lidot ,tad jau būs par daudz vēlu, lai par to domā-
