1957- gada 12. oktobri, 82- nrs.
ģenerālkonsuls
Mr. R. N, BRTSON
Toronto, teĻ HO 3 - 5861 118 DANPOETH AVĒv
konsuls
VILIS TOMSONS
TeL RE 8 - 7798, Montreal, P.Q. 5210 VIOTORIA AVE. APT. 16
\V.BEBRIS
APDKOSiJfASANAS SPECIĀLISTS
^ PITCAIEN GEESC., TOŖONTO.PL 9 - 026«.
SKAIDRĪBAS LABAD
ļdpcents
[e*ri-iAtrijaa Amerikā rei:
mūža i'^su laikrakstā Pub-
f.rtikai- kasītāja vēstuli par notiku-[.§et ari "P^f" universitātes gada svēt-fdarbi- ^ akta Toronto, kur kāds sabied-' risks darbinieks, lNaK Padomes mi ok- ļpcekhs no Hamiitonas nav piecē-pPiska Gaudeanius laikā, varu pa-''*iekša- skaidrot, ka sai dienā biju Hamil-,:;tēvu iDinētaja aktā neesmu pie-
šāvu vēstulē aprakstītais .
Sa- notikums uz jnani neattiecas. ' t^rsi-; - j, GaUītis, HsmiHtonā,
[^f-i mm paa.ioc.
TAKTA PIEKLĀJĪBAS TKUKUJIS?
Latvijas Amerikā redakcijai: },TĪ skaistam tradicijām d'au-
f-J dzi.Iatvieši ceļas kājās vie^ un
l^r^^^^*^ — ""^^^ ^^"«^ saskaitīt 7rir*S pusduci dziesmu-- varbūt
iS. "^'r^^-^^is I. R.. toT:
2^:loja3, ka pazīstams Hamil-fTafil sabiedrisks darbinieks Gau-
'/^ deamus laikā, ar kundzi palicis |!Wevēr- ^'^"f fē^ot, un kvalificē šādu rī-^Ijam takta un pieklājības trū-.
&Mr I- R- domā ,ka šāda izrīcība
Ttiek ^'••^"'ciska un intelbgenta cilvēka 4<KS Manuprāt tā īsti nav =
^aHe^ Cilvēks, kurš Brāļi, šodien prie-M K caj'ties, -dziedāšanas laikā palika "* ice^ sēdot, manuprāt, panāca daudz proti.,viņš lika daudziem Padomāt Su^^l^^^" laikos mās bijām ceļos nojāvi- sPiestsi tauta .tagad ffiēs esam ica-aomet- stāvētāju tauta — stāvam at--^Od- segtam ganvām un dziedam ar lielu lejlo s^J^^tt ^ siMī tnk^tosf •:saa JfNa- '"^s reiz tiksim lāuTvā. no sava 100 iocek- saflu atmodas laikmeta un kļūsim Aia" un P^"" nomodas. tautu?. ' ii^-pre- ^'^^ kājās. slāvēSanu un sē-P^udz «^-^nUjReiz .jauniešu sanāksmē, fefbnda "^^f ''adusies' jaukā no-Pseviš-" ^^'^9a. lin draudzība, jauna meite-h^tviju '"^ ^^J^^J deklamēja K. Skalbes . panāks ^^^^u iauku. ceļu tŗāju;... un . . spontāni, aizvestos latviošus atce-Idajis [^^amies. visi sanāksmes dalībnie-afliltās ■ ^ Piecēiiās. kSjās un godi.īaja ma-v fenas, P?eniiņu. Tas netika darīts-
pidaļu. sekojot j.,skaistam tradīcijām",, un Krbu— tas bija skaisti uh Palika at-fikripta "'H^^-
atmanu. R^»z- ^i'^^iepazītos ņr kādās va-ī^om ap- ^"^s iin režīma propajŗandas meto-iaš-^o- ierados. AngUjas metropolē ■
i^apiiiē- .-""tiņu^-. Padomji,. Savienības (Taš ka- f;J'"nas.'laikā šo rindiņu rakstītājs -r; un vēl daži .palika s3<lot. Es tādēļ īekam zinu. kāda ir sajūta, ka simtu acii l- ilgi ļ'an .raugās uz Sēdētāju: Ir daudz rdru- ļ'^'j^^a vļ^ioniha palikt zālē un ļjš.. dwnonstrēt s a v u p ā r 1 i e cl bu f^--' .n^eka .iziet ārā vai celties.:augšā ' Ud z ar pārōjiem. p r e t s a v u p ā r-ondonas lie cib u.
[i&ašreiz -Ta mēs dalīsimies latviešos, kas hļparru-.ceļis kajās dziadot: aVTev mūžam -ļnc: jau- dzn-or. .Latvija; b) Svēts manto-^oSanu -'^•UJS; c) Brāļi, šodien Priecāj'tieš Kdi" un t- t-, tad mīisu D i ē v s,.s vē t.ī lebatēja Latviju skanēs anienk-hisāk, »lBiede- H." jaunieši, kam šodien ir krū-abalsīgi *iļ dzirkstele no Kronvalda gara, ■ibiežak ,^'*^>'š'es, aizies un atradīs citus ce-JknāktJ"-^-
Ii. Zandl>erps, HajiiiJtonru
..-■■^^Vr
nāSanas' ^ Ps.
O'e.; teL f-Dalton
TĀ JIKS 3fĀCĀ3riES DEMOKRATLIU?
Latvijas Amerikā red:
. Tās onkuļu un. drausar būšanas ^>7203ŗpaņemtās l'uizi arī trimdā. Mēs bC-Ores..skali kliedzam Par demokrātiju, irs, 603'b?t vai to rādām arī savos darbos' J78 vai Kanādā. Vācijā. . Zvietirijā savus vaduājus izrauga vēlēšanu celā. ķS^t^^^ Sav. Valstīs, diemžēl, mēs vēl SSJni^''' tikuši, tabi, ka
''^'^ ^^'^^^ "^^'^ ''^rt''^"ts no-
,.*iZ081. ļ ziedot sa\-u . palīdzības ārtavū. Tie-^nd^jši tie. kas.visvairāk kliedz par .demQkr.itijii .savos darbos rāda pretējo, — visvairāk baidās no vē-IJšanāni. visur notiek pārstāvju un dei,egātu ..izraudzīšanas"' un „nozīmēsanas" no augšas, jo viņi ; ārkārtīgi baidās, no tā. lai neiekļūtu viņiem nepaklausīgie- — t& mums, jannajai paaudzei, ..māca" .demokrātiju. Tāpēc nebrīnieties, ļ ka tauta no jums ir novērsusies. ' Vari^ Atspere
afisii Ida
1^
ia.
iekavējoties atbildēsim; tfgaisa pastu bezmaksas iugus.
ļUN PASKAIDROJUMI
JAUNĀS SIRDIS SLAVb TO KUNGU
8
DIVAS PASAULES
KO TAUTAS NODEVĒJI rakstīja lATVIJ^^
- GAfiA;SVĒTKOS;.;. .-^
Tuvojoties 18. noveinbrim, es reiz tiku uzkāpis uz šī.pasa-Latvijas dibināšanas svētkiem, kainā Zilā kalna, uz kura ik rimušu skati dziļāk vēršas pagat- tu i2nāča ministru prezidents nē, kad mums bija sava Latvi- Ulmanis un skatījās, vai miģ-jas valsta. Ja palasāmies ta lai- la nozust sāk". Šaurā kuģa t<?l-" ka presi, tad liekas, ka visu pa 50 soļu garumā un 10—15 ' rakstītāju domas un sirdis, pa- platumā toreiz viņanv bija viss tiešām piederējušas Latvijas — valsts, apburta ķēniiia pils,
Sestdien, 1957. gadž 12, oktobri, 82. nrs.
ceļā uz dzīvnieku fa^
Strādnieku partijas 56. konference Braitonā
londonas politiskās piezīb«es
īsi pirms Lielbritānijas remonti u.t. t., un īres maksa strādnieku partijas jeb sociā- par veselu namu daudzcs gadī-iištu konferences sākuma kott- jumos; bija nepilna mārciņa, i Eervātivo valdība paziņoja, ka jeb $2,80 nedēļā. Tāpat nēatka- j paaugstināti banku aizdevuma rigi no īrnieka dzīves veida,, procenti, eitiem vārdiem, vai- izpeļņas ,dzIvokļa stāvokļa u.l diba izdarīja spiedienu, kādu t. t.',' īpašnieks nebija tiesīgs^ tā jebkad atļāvusies ,lai ne ti- dzīvokli uzteikt. Daudzos ga-| kal nodrošinātu mārciņas vērti- dījumos šādi „nemēbelēti" d.zl-1 bu pasaules tirgū, bet lai sa- vokļi pārgāja no viena īrnieka^ mazinātu arī iekšējā tirgus pa- uz otru, jaunajam īrniekam' tēriņu; aizkavētu nomaksas maksājot vairāk simt mārciņu' pirkumus un samazinātu ieksē-„atslēgu naudai?.'' jā patēriņa rūpniecības māk- Jaunajā īres likumā nam- ^ siīgo, augsto produkciju. Ja saimniekam paredzētas daudz i šī ziņā pārējā brīvajā pasaule lielākas tiesības un jaunu īres; — ASV, .Apvienbtajā Karaļ- likmju-izstrādāšana. Sociālisti i valstī, Francijā, Vācijā un pā- tagad iziet ar saukli: konservā^ rēja Eiropā — izraisīja visai tīvie radīja namīpašnieku īres vēlīgas atsauksmes, tad angļu likumu, mēs radīsim īrnieku!" sociālisti šo konservatīvo par- Dabiski, ka šāda veida politika tijas — respektīvi valdības — daudziem gaišredzīgiem sociā-rīcību nojauca par „mākslīgu listieni sagādā galvassāpes — bezdarba radīšanu." Šis apgal' proti, ar šādu ,,īrnieku liku^ vojums ir tikpat absurds kā vi- mii tiktu zaudētas nelielo nam-sa sociālistu politika,'kuras ka- ijiašnieku balsis, vēlēšanās, unļ
tastrofālās iezīmes sniedzas no ta^s pierādītu,. ka sociālisti ne- .......______
1945. g. vēl līdz mūsu dienām, atzīst ņe mazāko prifāto īpašii- da satraukums, gaidot karalie- namu, pēc kam pl.
56. strādnieku partijas koii-mu . I nes Elizabetes 2. ttn prinča Fi- pieņemšana presei,
ference Braitonā noņemas ar. atbruņošanās un ļ^?^ viesošanos Otavā. Karalis- pl. 10 no rīta karaliene noliks Saviem braucieniem pa.Otavu Staļinu" Malenkovu un tagad dārais kuģis aizbrauc jūrā-;lal konservatīvo^ „bankrota politi-. ārpolītika ^«^i nolaidīsies Aplandes vainagu pie kritu.so varoņu pie- un apkārtni viesi izmantos Ipa- arī CMiščevu. Viņš pat saņē- cauri mīnu laukiem vestu lat-
kas ^ nolādēšanu un nosodisa- . 'lidlaukā 12. oktobrī, pīkst. 4,30 minekļa, pēc kam pl. llar prin- ši šim nolūkam General Motors mis Staļina prēmijas,- kas'vju tautas Vadoni un viņa līdz-
nu .Sis konterpces svarīgums ^ Trešāis_ svarīgākais taktors, .p.p.,. t^t^atstāsĶpad^ do- ci Filipu dosies uz dievkaipoju- firmas.; izbūvētu vaļēju .Kadil-. jau nozlniē stipri izcilu vietu gaitniekus nz atbrīvotās valsts
- jaku Elderado, ļ^as sliktos laika komūnstu pasatilē. Viņš arī gaivaspilsētu; Visieni nepietiek
Sv. Jāņa draudzes svētdienas sSoIaš skolēni noorganizējoši savu koņt,
dzieejnas draudzes «aJ^Nnmā.
kas skandiii;ā|a jatikas J. Kreia uzņ.
viņas mjestāte maliene: m
- Ka ļElizabete 2. un princis Filķs pavadīs laiku Otavā?
šais dienās visā Kanādā vai- 4,45 viesi dosies
valstij, tās varoņiem .un zvērēs- labprātīgs cietums .. , ti tg^utas nākamībai. Vai kād^ „Vēstures svari sāk aizvien toreiz varētu ar pirkstu rādīt,, noteiktāk svērties par labu lat-ka, lūk, šis vīrs būs tautas no- vju briA-Ibas cmītājiem. Dien-devējs un savus rakstus — vidnieku un ziemeļnieku armi-Latvijai veltītos, negribēs vairs jas svin uzvaras kaujas:laukos nekad atcerēties? Ja bus vara un .iztīra zemi no ienaidnie-— nodos :to uzrādītājus oekai, kiein. Valdība; atgūst savu žēlai iznīcina un^ pagātni nepie- mi, un ir pienācis brīdis, kad min.Bet mēs emigrācijā neesam tā var atgriezties galvāspilsē^ apspiestie, mēs tomēr varam .ļa.
parādāt tagadējiem Maskavas Uz ,jSarātova'' klāja pulcējas. varas kalpiem, kas viiii ir biju^ valdības locekļi, Tautas pado-ši agrāk, cik glumi tie mācējuši me un daudzi piti. 7. jūlija rl-piesmērēties pie lat^ešU lielā-[tā kuģis dodas ceļā. aiinistru kiem laikrakstiem,: cik lelisM prfzidents ar valdības locek-slavējUši valdību. ļiom stāv kailām galvām uz ku-
sai rindā redzam Vili Lāei, ga;klāja. Atkārtoti atskan tau-
nav noliedzams, jo pēdējās pa- protams, ir— atombumba, at- tos UZ ASV, trešdien, 16. oktob- rau Kri.stus baznīcā. Pēcpusde
pildus vēlēša,nas pārljment^ bruņošanās^ un ārpolitika. īsi n, plkst.^ 12. _^ Viņu rezidence ņā karalienei nav paredzēti ne-apstākļos ar vienu pogas :pie"
L......... vr„i„„,. ...t_ 1- - kādi oficiāli pienākumi, bet va-skārieiiu pāri pārklāsies caur-
iiorāda, ka britu tauta daļēji pirms konferences Velsas ogļ- būs valdības ēkā.. . nosliecas uz sociālismu ,vai li- racis iin tagadējais .,ēnas kabi- Karalienes viesošanās
pari par
, . - j • 1 - V i • • . M • -D , , V . laiks karā pl. 9, viņa uzrunās tautu spīdīgs plastikas jumts, kas ir
beralismu, un stracfnieku parti- neta" ārlietu ministrs,Nejs Be- .sadalīts ,šādi: sestdien, 12. ok^ radio un televīzijā. ' konstruēts tā ka netraieēs ar jas nākošā gada politikas ceļa vans viesojās pie Gomulķas un tobri, pēc ierašanās lidl^ ^. . >
zīmes tiek šeit nosprausta^. Tās Donbasa ogļrača^ Gbruščeva. ' ' "'"t^^
iezīmētu visu LielbritaļUijas po- Hjū Gētskels apmeklēja Tito lītiku, ja arodbiedrības un so- un lika. savai meitai .Dienvid-ciālisti panāktu valdības gāša- slavijas diktatora priekšā spē-nu .Valdības gāšana ir šīs kon- lēt ģitāru. Bevans pēc sava ap-ferenees vadmotīvs — saimnie- meklējuma Kremlī un pie Mel-clbaš sagraušana — pavadto- nās jūrās izteicās visai optimisms!, tiski par ,miermīlīgu koeksis-MĒRĶIS valdības ' tenci" ,un nav šaubu par ;to, 'gāšana ka viņa konferences noslēguma Cl 1 . -, runa būs veltīta biedra Cbruš-^Sanāksmes galvena,» vadmo- ^. poUtikai.Pate Be-
,C!hTuš-
valdības gasana un sociālistu World" rakstīja:. „< iekļūšana Daunmga iela 10. bet pad. . ceļi ^ uz so ,,miermiligo_revolu- gav. mi briiu sociālistu starpā ciju" ir daudz uņ dazadi. Par iespējama . . v"'
vien^a' no svarīgākajiem fa^- ^artiias vice-^
Sf^lf"l^S^dal^'pr^^ valchbu _pec aptou^^^^^^ nacionalizētie Ipa-!
izrādījusies dzīves dardzilms J - ^g. nesamenga augam
faktoi^ nav nog^s no a^ . /^^^i^lisma saimnie-:;
ss^iSnJm ^P<i^tiku ieskata, .pari nl^^ļ^^ioiTs^^ bankrota politiku, jo gandrīz
un ^^eciskam^saboU^m.^ ^^^^^ nacionalizētās.rūpniecības Arodbiedrības kuras .īstenība milzīgiem zaudēju-
irsvargakais. faktors britu so-, nacionalizētie dzelz-'
ciahstu poļitika-s noteikšana, -^^^^^^ atrodas saimnie-ar Transporta strādnieka arod-^..^_P .j^^^^^^rofas priekšā; tas bi^dnbas^ galvena_ va^aja, ^^.^ Frenka Kusiņa muti Braitona, ^ So^i^-^ij^tu /olītika ved tikai P^^"-^^^,-; L ' . UZ vienu mērķi, un nebūtu jā-
^ ^Arodbiedrības ;var^sadarbo- ^ nākošajās vēlēšanās, tikarar strādnieku , dzīves dārdzī-
bas nogurdināta, nobaidīta 'no
ties tikai ar strādnieku partijas valdību un sociāldemokra tu politiku . . ." , Sacīdams šosv Kuzins nav nemaz apdomājis faktu, ka līdz ar bas pāriešaiiu „tatitas" īpašu- '^ļļ^^
mā arodbiedrības zaudēs savu^ V^j jāsaka: daudzi;
nozīmīgumu. ;Ja. kacļas valsts ^^^^^^^^ neaptver sociālisma rūpniecība un; saimniecība ^ ^^^,^,^JM^^^ sam.pilnīgi, pariet vaMības r^ sociālisms.arī izpaus-',.
cibā, jeb„ ka tiem Patik teikt. ^ ■ „tautas" rokas, tad arodbied
Ar zizli rokās,
Pirmdien, 14. oktobri, pīkst.. ^^^«-^^fēšanu. 10 karaliene piedalīsies apspriedē valdības namā,,bet pl. 10,30 princis Filips saņems Royal Societj of Canada „Hbno'rarv FeIIōw'' diplomu. Pl. 10.45 ka--raliene pieņems Britu kopvalsts valdību galvas un ārvalstu sūt-lius ar kundzēm. Pl. .2,30 sekos ceremoniāls brauciens no valdības ēkas uz parlamentu, lai pl. 3,00 karaliene kā pirmā valdošā moiiarcbe Kanādas vēsture atklātu, parlamentu, kb pārraidīs visas radio un televīzijas stacijas. Pl., 8 valdības ēkā notiks oficiālās vakariņas ar valdības pārstāvju ppiedallšanos. ;
Otrdien, 15: oktobrī,, pl. 10 no rīta karaliene un princis Filips dosies braucienā caiiri Dta-vai un tās apkārtnei, piedaloties īsa Qu'eensway projekta darbu sākšajias eeremonijāt^ parakstoties Hotel de Viile zelta grāmatā. Pl. 2.15 princis Filips pie-1 ņems organizācijas „THe Duke , of EdinburgilVs ;Study Confe-' ience'' Kanādas biedrus, ' bet ^ pl. 5,30 kopā aŗ karalieni iera-ļ V -1 ^^^^^^ pieņemšanu . Qlitateau \ '^i^^^^ Laurier Jlilotell. Sekos vakariņas' ministru prezidentā ,Dž. Dīfen- ļ beikera rezidencē, ,24 Sussex i kas simiholizē aii- St.
centies agrāk uzrakstītos romā-.kajīšu, tāpēc daudzienv jāapmēra mis pielāgot un pārvēi-st īsti tas, kur nu redz.^ Visprātīgāk . ir komunistiskus; Visur citur sta-!to izdara iekšlietu ministrs : i-I ļinisti jau nomainīti, tikai Rīgā!Valters. Uz kuģa novietoti arī vēl tie turas. Tas liecina par Vairāki auto, un Valters tūliņ
par
V. Lāča piemērošanās spēju vi- izraugās vienu par savu mājok-siem Maskavas režīmiem. : ' li.. Tur viņš pavada visu ceļu Interesanti: būtu pajautāt,'līdz Rīgai .Lai gan kuģa ceļā vai Lācis vēl atceras paša rak-,mīnas iztrallētas ūn kapteinis stitās rindas, ko veltījis leģen-; dabūjis mīnu lauku karti, jā-dārajam brīvības un uzvaras ^.raue ļoti uzmanīgi. Niecīga . kuģim Sarātovam — Jaunākās kļūda var radīt katastrofu. Zīiiās,i938. g. 17. nov. n-rā, un Slīd garām Latvijas krasti . .;. ko'par tām saka viņa tagadējie Rīta stundā vēsturiskie ceļo-kungi? tāji ierauga Daugavgrīvas bā-
Palasīsim: • kas balto 'torni. ,,Sarātovam"
„Droši un pašapzinīgi viņi, to pretim steidzas apbruņoto vel-var teikt, šie savādie ceļotāji koņit flotile. Visa Rīgā saviļņo-uz ^^entuļā kuģa; Ja jūs tuvāk ta šai rītā. Tauta gaida vēstvi-ieskatāties viņu sejās ,jums risko kuģi, kas ved uz Rļgu lat-daudzas liktos redzētas, un jūs vju zemes brīvības kalēju. Ka-
ņu vidū redzams kāds spēcīgi brauc augšup pa Daugavu. Šī , noaudzis vīrs, kura seja paužviņa lielā diena: Viņš godam spraigumu ,lielu gribas špēkU i veicis savu: uzdevumu, un, tau-un gaišu drosmi, viņa skats ir .tas gaviļu sveikts, piestāj kra- . sirsnīgs un laipns, bet, kad viņš|stam. Pāri Rīgai šalc cēla, svi-ruiiā par savu darbu, viņa acīs,nīga dziesma.
pavīd kaut kas izaicinošs un spītīgs — ticība savai lietai, un ļnav.
cīnītāja uguns. Es zinu, es ticu! — liekas sakain katrs .viņa žests lin katrs vārd.->, ši;n ticības spēkam ir ncatvairrim.s iespaids uz tiem, kas pulcējušies ap viņu. Vienkāršs viņš stāv savu līdzgaitnieku vidū, ruņā-
,,Sarātova" vairs bet. nekad tautas atmiņā
„:sieinā zižļa nesējs» ir ģeiierālgft- jas ar tiem par padarītiem un . n bezdarba"'aSi^^^^^ Apakšu». ,plkv. Itn.J.' Trešdien, 16. oktobrī, pl bernatora yersonīgais adjutants, (-ij^^.r^j^jgj^' jiarbiem,yēr^^
ārdus, biedrs'.^^^^^ skaistajām runām saku- ^^'"'»o Procesiju lo,40 viesi sāks atceļu vlzM-^''^^ uzdevums ir siasaukt Apakš- ijj^smo satrauktību, un klausās,
IZ _ apdomājis ^.^-^^^ ^^^j^- amerikāņu ii« Senāta namu, kur karaUene lauku, lai pl. 11 ierastos Lans- nanm ar tā prezidentu noklausi- kā kuģa klājā skari līgo dzieš^
helrupnieci- ļ^^p.^.ļļ^^^ ievēlētu sociālis-1 ^tldās parliim^entii. ; down parkā, kur tos .sagaidīs ; t!«s Augšnama troņa runu. , ma — pēc veca laika rēķina
focr iT^ocn-____ šodien ir Jāņu vakars. Ceļotāji
aplīgo savus ceļa biedrus. Jā-kanadas oaīdu-skautu ņus. Dziesmu skaņas gaist jū-darba kalendārs : ļtas plašumā: Vientuļais kuģis 1957./58. .gadam . ^pekl rāņiu gaitu, ved pari ude.
... . ,, ,,,, niem latvju brīvības dvēseli už 1. Gaidu — skautu kopnieku - "
imantai' 10 gadu
neizgaisīs šī leģendārā . kuģa vārds. Nākošās paaudzes ■ kā brīnumu Jasīs vē.stures lapās stāstu par brīvības un uzvaras '
ir
komū-'
rības automātiski kļūst. par j^j^^^^^^ Ja biedrs P^'^^J^'-^^^ organizētu
iī gada februāra, mēnesī pagāja nedalīti uzgavilēja, jaunajai dziedo-
:latviešu nei, prasot pie< latviešu bagātīgi dotas.
A^ili Lāci, vai tu kaunies no šī skaistā tēlojuma dažiem iz-., vilkumiem? Kādēļ tu liedz latvju jaunatnei, būdams šodien tik augstā amatā, uzšķirt latvju vēstures spožākās lapaspuses? Tu tik skaisti esi raksturojis valsts prezidentu Kārli Ulmani uz Sarātova —-kādēļ liedz to lasīt ..latviešu jaunatnei Latvijā? Vai tev ir kauns no uzrakstītā, vai no 12 okupācijas gados pastrādātajiem noziegumiem, ~ ko esi .sariebis latvie.šu
ĪRES LIKUMS
. Sagaidītā plēšanās Hjū Oet-skela jaunās nacionalizācijas
- programmas dēļ nenotika. Partijas delegātu vairākums un arodbiedrību ļpārstāvji saskatī-
, ja, ka jebkāda redzama šķelšanās varētu novest Pļie vēlētāju
■balsu zaudēšanas unl radītu nevienprātības iespaidu. Gētskela „akciju pirkšanas nacionalizācija" tika atbalstīta ut pieņemta, protams,, ar noteikumu, ka dažas rūpniecības- nozares, galvenokārt tās, kuras ir izšķirīgas britu eksportam, tiks nacionalizētas pēc vecienl un labiem marksistu principiem. Daudz, uzmanīgāk delegāti apgājās aŗ īres likumu. Kā zināms, konservatīvo valdība zaudēja daudz balsu tieši šī īres likuma dēļ, ar kuru.pēc ilgiem gadiem mēģināja izlīdzināt netaisnību, kas bija nodarīta namu īpašniekiem. Līdz šim jaunajam īres. likumam, Lielbritānijai pastāvēja pilnīgi'
: nenormāls stāvoklis;'īrnieks bija faktiskais iiama
' nisms, un komūni'sms nav do- S^''"- ^^^^ -pupiņa veclatviešu nei, prasot piedevas]. Tās tika arī ^J^.G^ J'ļV"^ jaunās valsts galvaspilsētu,
r ..... , . T- nnlnēlās lai nr^nni.ēfn l.fvipSn l^.Stl.r^nt.c : JtS^.Sbenē". ' : V ļ Tagad šis kuģis jaU kļuvis tauU^^^^
ajai bei-i 2. Gaidu — skautu, jendu koPē- par leģendu, unnostāsts par tā'cinadams? .Tu pat šodien vēl ejas gla '^^^s ugunskurs 1957. g. 14. oktob- nozīmi Latvijas valsts tapšanā latviešu jaunatni sūti ļirom no ■ rī. sidrabeņē. : _ . līdzinās brīnišķīgai teiksmai, dzimtenes uz Krieviju maizi
ciālistiem",. tad mēs- paši noJ^^^^^m no vac.as dp no- . :^,y,m-v^^rf^^^^ """^ ""'"^ ;Droši vien . lasītājs pat« būs pelnīt. Xodevēj,. at jēdzieni Kā-
rodaļu.
Sarīkojuma, pirmajai. da]
Svētku viesi pie tējas glā-mūzikas un draudzīgas pār-
sāvieni piedzīvojumiem redzam, ka sociālisti var sadarboties ar komūnistieni.
īv simtiem ceļu uz sociālismu! Bet gala mērķis ir viens
metnēm.
.I^i ^ Piaiākumu pienācīgi atz^^ Kaut gan visi jutās ^abi, tomēr ^".n metu. biedrība 28; septembri pko^^^^^^.^^ sarīkojuma apmeklēta-]a 10 gadu. pastāvēšanas svētkus.
4. Gaidu - skautu vadītāju eg- atminējis, par ko še.stāstu. Tas , iīte 1957. g: 28. decembrī „HamiI-,ir „Sarātovs" — vecais „Sarā-
Sarikojums notika , 19- Dragiiņu
5. Latviskās dzīvošanas jiem, pārnākot mājās, radās, jautā- 1958. g., janvārī vai februārī..
6.
D7īv-niekii farma mi nar šīs " 'V, , "VV'l ' "" " jums: kādēļ šinī sanāksmē netika i
Dznnieku taiina^,un pai .IS p^^^a kiuba te-.Pas un 1958. g. 22. feb
farnias radīšanu cīnās arī britu izdevušos, sociālisti ar marksisma pārkar-1 ■ . - ' sētajām galvām un dziedot' Sarīkojumu ar, īsu uzrunu, atklā- "^^^n^ „Dziesmu par sarkano karogu". Ja biedrības Pr-ks z. Skribis. Se- Pārējie?
G .Z. koja apsveikumi. Jubilārus ap-"". ,"sveikt bija ieradies arī DV.Ednion-IJ^^ATIEŖt tonas uo<l. pr-dis Strauts. Viņš kā . BļUVĒTAJS. /'draudzības un sadarbības simbolu a. Pasniedza Latvijas stan-
,skan(ļ, kbo, mo- '^«'"«ņui / ^
demizē klavieres. Rietumkanadas dziedone' a. Sau-, .dod.lletprateja, ja sniedza vairākas latviešu un padomus klaneyu sveštautiešu dziesmas. Klausītāji
da var 1)ūt tiesa par tevi?
OtrsJidzīgs brāli?^ ir ;Jānis , tovs", kā gaitas izbeidza; Ak-. Sudrabkaļus, kam varas Latvi-kursi nienraga bīstamie sēkļi. Pašam-jā gan nav. bet tas izpelnījies j. janvāri vai februāri.. tam bija jāiet bojā, bet Latvi-'godalgas no Maskavas par kol-."^^ jas valsts kuģim tas palīdzēja'(ļhiozu moderno vergu iestādī-
Viens no tiem bija ieradies. • viens - Džonesa; tēvs.
Bet
, .sasniegt dziļus uņ drošus ūde-ļjumu 20. g. simtenī,.un varmā-7. Gaidu — Skautu vadītāju koh- ņus. Šodien, kad mēs metam kas Staļina apdžejōšanu. Ar I ference 1958. gada 9. niaTtā Toroh- skatu atpakaļ nz mūsu valsts boļševiku ienākšanu 1941. g.
pircējiem.
90 London St, Toronto TeL LE 3-8609
Ptstiivtsri krSJ. lietotas klaTler©8
Dr.MICHAELBALEANl
speciālists sieviešu slimībās un . dzemdību palīdzībā. g02 ST. CLAIE ATE pie Aven# īpašnieks,' Rd.. Toronto, pieņem sUmnleoā
no.^taigātp neatkarības 20 gadu Jānis Sudrabkaļus sāka dziedāt gaitu, atminēsimies arī veco, tikai komunismam Un tā var-;Sarātovu" — tas taču ir to mācībām. Bet intereses pēc pa-■pelnījis." ;
,,Tad notiek tas, kas pasaules
i
bet īpašniekam bija jāizdara \ Tel. WA 1-96S3 nn HU 8-7841
MAINĀM ATKAL JAUNĀS GRĀMATAS PEET
VECAJAM -
Par pilnu vērtību mainām agrākos trimdas izdevumus pret j^imām grāmatām. Piesūtiet sarakstus, nosūtīsim
jums savus.
LATVJU GRĀMATA, P.O. Bps 332, Waverly, lOmk, USA.
Amerikas latviešu (humanitāro zinātņu asociācija rīkoja Jāņa ^if ! \i i Jaunsudrabiņa rītu, 6- oktobrī Bal-tijas Brīvības namā.P.ir Jaunsudra-biņii latviešu .literatūrā referēja J. Bičolis; par Jauns.udrabiņu kā inākslinieku un illustrātoru referēja prof. A. Aniiuss. Austra Štein-berģa; skandēja rakstnieka darbusV
■,. ČIKĀGĀ-,^ ■■
.(D , Par iespaidiem un Pieredzēj.u-miem Eiropā . runāja . Eizabete Kraule otrdien, $. oķt.,,pīkst 7.30 vakarā YWCA latnešu. kopā, Ashland Blvd., 101 S.Lekciiu kuplināja ar krāsu filmu. Ieeja pret ziedou-miem. ' .
0 Viens namsaimnieks vairāk, čikāgieši rēķina, ka labāk būt pašam saimniekam, nekā Maksāt ci-
.MILVOil
dzjedome A. Sanja.
vēsturē vēl nav pieredzēts: kad ('no- neatkarīgas Latvijas . nav jpalikusi__:pāri neviena pēda ze-
nupat pievienojies" a: Ti^^iņš. no- valdība_pārceļas_uz
pirkdams māju Konkordijas ielā. :«dens, un no ,„Saratova" klaja
iroo i^iii'pina cīņu par savas, zemes , brīvību. īstā brīdī kuģis vēl pa-ļspēj izbraukt no kara ostas un 0 Brusubārdas kora vakars svēt- "Ovietoticš Liepājas reidā, lai dien, 29; septembri,'internacionālā uzņemtu Pagaidu valdības lo-institūta telpas bija kupli apmek- cekļus, latvju stabu, visus tos, lēts. Vakaru ievadīja, kora priekš- ko, vajā ja ienaidnieks. Eepubli-nieka J. Upešlejas referāts par ne- ka uz ūdeņš, sen mirušo somu komponistu. J-i Zaudējis zemi, ministru prezi-Sibe'ausu., Sekoja Priekšnesumi no ^gj^^gļjļ—^ļg ,.Sarātova" pašu koristu Aldus: Ernests Bni- ,t„«^i^„ ļ4pļx «t^^^^^ n7fbr subārda jr. - klaneres, z. Terans ^^'Ja turpina lieio ciņa ,uztur un J. Brusubāi-da - vijole. V. Jē- sakarus ar pa.sauli, dod pave-gere un E. Zeltmane — soprāns un les un rīkojumus ņn organizē L.. Brusubārda klavieres; A- zemes atbrīvošanu. Lūk, ko Liepiņa nolasīja dažus dzejoļus, K. raksta dzejnieks Itārlis Skalbe Amtmanis pastāstīja atmiņas par Jaunāko Zinu 1919. g. 33. nu-Pirmajām operu izrādēm latviešu . .^^To neatkarīgās Latvi.jaš valoda ŖTgā^ pirms pasaules 1^^^^^ ^^-^^^^ bija palicis pāri tikai aam wmDieKa"'> iwjv<^ ^at^^ai ci- un nodziedāja an paris an]as no v„Aļ„ milpia rv<5}ā tam par īri un būt Padotam visā-,tā laika uzvedumiem, sakars no- f^>i^?iSjKas guieja^osia pie diem noteikumiem .Tā arī čikāgie- slēdzās ar kopēju mielastu un kc^ ļŗejas Jura noenkurojies starp m paprāvai namsaimnieku saimei'pēji dziedātām tautas dziesmām, divām angļu mmu laivām. Ari
lasīsimies, ko viņš raksta par (Turpinājums 8. ipp.)
CEĻA vārdi
Tikai vleiis ļaimuinš ir nedziedināms, ja kāda tau-ta padodas iznīcībai.
Goete
Mīl€stibas burvi^ms dara pildenu to, ko tās I dvesma skar, līdzīgi saulei, kuras zeltotie stari pat ļ iiegaisa mākoņus pārvērš zeltā.
Grillparcers.}
Tikai ar drosmi dzīvi I var vērtīgi kārtot.
Vovenargs.
Bez entuziasma nekas I liels pasaijlē na,v pa,veikts.
Ķaņts.