Sestdien, 1957. gada 12. oktobrī, S2. nrs.
Sestdien, 1957> gada 12. oktobrī, S2. nrs.
APKALPO TOPONTO KOPŠ 1877.G.
;Vairāk kā 80 gadu Toronto iedzīvotājus laipni apkalpo Lake Simcoe Ice and Fuel Limited. Zvaniet LEGZDINAI WA 2-0181, kas jums sniegs sīkus paskaidrojumus māju apkures jautājumos. Tap^ jautājieties par izdevīgo SIMCOE HOME HEAT-; ING PLAN, kas atvieglo maksājumu kārtošami.
Lake SiiiKoe ke&Fuel
LļtMĪTED 110 DŪPONT STREET
KĀDU TRAĢISKU MŪŽA NOSLĒGIMU PIEMET
Pagājis ■•tikai, Is^ sprīdis, kopš ļaudīm, kas. paziņa vairāk vai kam, ja redzama tikai viena' vispirms Čikāgas, tad pārējos mazāk K^lngaru, .atliek; tikai izeja — nomira trimdas tautiešus . pāprsteidža'pagrōzīt ^galvas un pasmaidīt šādā brīdī izšķīrās pai- mēģina^ un satrāi^a vēsts par mācītāja — tāds savādnieks un īpatnis, jumn nomirt savā dzimtenē. K .Kālnģara pēkšņo aizbrauk- ļkūds bija K. Kalngars, sarka- Attaisnot mēs viņu nevaram.. . šanu uz Padomju Latviju. Ta- |najai varai gan noderēt ne- Bet varbūt gan censties maz-, ģad LA red .ieguvusi apštipri-'var . . . Kaites, kās grauza liet saprast, nātu informāciju, ka māc. Ķ. Kalngara garu un miesu, acīm- Savu atvadu sveicienu K.; Kalngars miris 21. septembrī, redzot bija . viņu novedušas Kalngara ēnai — Alumsalu-Rīgas 1. pils. slimnīcā ar kakla līdz punktam, kāds var pie- mam — tālāk sūta Malēniešu vēzi un apbedīts 29; septembrī nākt reiz dažam labam: cilvē-Lauskis. , Straupes kapos, kā to apliecina i \ l^V dienās StoKhoJita snvu darim skati bija s2.rīkoJQŠi MaUja un arī viņa kundze Alma Kalnga-. . MĪĻAIS, ALUMSALlJM!
iš Indusi. rzņ^mumā mākslinieJ»i i/^stādē.
MEISTARA ATGRM
ra, kas dzīvo ASV.
Saprotams, šis gadījums tiešām varēja satraukt ļaužu prātus, jo Kalngars bija arī sa-
. TORONTO
24 stundu apkalpe kurināmā piegādē un apkures ierīču Pārbaudē.
WA 2 - 6181 dienā WA 2-2178 nakti
(kaut bez draudzes) un žurnā-
I vīrs, ..par kura darbu jūsmoja roju. ka koktēlniecība musu meis. l^ts. Ap. viņa personu un izrī-prezidents EizeIi^,aue^s un Angli- tarām bijusi pavisam tuva jau no^ eību uzliesmoja strīdi, tenkas
ia<i karaliene. Elizabete, atgriežas agras bērnības: viņa tēvs Rīgā bi- un polemikas — sniedzoties no'tiesība vien jr pārāk nepretenciozi, latviešu daiļamatnieku vidū.. jis mēbeļu Kokgriezēju meistars vienas galejībaOtrā, bieži gan,to caurspīdīgums netīk cilvēcisko
Tu zini. cik sērīgs cildenums un,Pilnībai ka garīgos, tā eksistea-teatrāla poze piemīt bēru runām, ciāli patriotiskos ticības. tnekieju-Mīlestība cilvēks, var būt naīvs.'mos un apliecinājumos. ; : , . j ., j V.' -^1 „ „Ti.s naidā patiess ,bet pie kapa viņš ļ Daudzi ' pēdējā vēlējās, biedrisks darbniieks, maeitajs ^.^^.^ ļ ^.^^^^^ vai mazāks me- kaut viņi nekad: nebūtu: Tevi pa^
lis! Šī ir svētīga īpašība, .ko Tas'žinuši ,kāut^ tāds cilvēks kā Tu Kungs piešķīris saVu roku nedar- j vispār nebūtu pasaul'ē Piedzimis, bam_ cilvēkam. Naivums uii pa-;un — ja arī, tad, mazākais, lai
pīdīgums
ar tiikCas sf^n^āciias meklēša-it^^^t"^ un ' noslē-
ai tuksas sensācijas «^«Kiesa ^^^^^^ ^jg^.^^.^
nas rūgto piegaršu. Bet tiemj ^ana pazīšanās ar Tevi bija vi-
■sai nepilnīgā. Personiski tikāmies
MEIMKAMENTUS UZ BALTIJAS VALSTĪM AR GAISA PASTU N OS ŪT A
HALIS OEUGSTOEE T. KRAUMANIS
14 mXON BI^., Torontō 15, Ont, Canada, teL aptiebā CE 4^1678,
jis mēbeļu Kokgriezēju "Meistars Klusumā uri mierā, kur rimuSi un savu darbnīcu īpaSnieks -- tā-'visi ielas trokšņi,, kādas skaistas tad, iedzimta Heta! .Ziedonis bei-līču loču upes krastā, viena no ma.- dzis Rlgag pilsētas amatnieku sko-zajām Ontario Pi-rsētiņam, netālu 1as un teqbnikuma māks^^^^
;noKičeneras dzīvo mūsu pazīsta- lu un vēlāk izglītību turpinājis lātajiem Pienāca apsveikm un da 'mais kokgriezējs Ziedonis.Lakstī- Mākslas akadēmijā.
'gaiļa, par; kura sasniegumiem se-' Viens no viņa visražīgākajiem . . . ____ ^______ __________,______
Višķi daudz, dzirdējām Vācijā, no- darba posmiem ritēja nometņu dzī- ra lādi bija griezis Z .Lakstīgala,'^^^^ ;glīti atzīties'alkohola lier metņu. dzīves laikā.
! I Apciemojot viņu pašreizējā :dzī-L- savā darbnīcā apmācījis vairāk 'vW vieta Hespelerā, atradām jau ^ā: 50 jaunuS kokgriezējus. Viņa
nebūtu iemaisījies Dieva paglābto patriotu vidū ,bet jau savlaicīgi parauts, uz Sibirijū un bez nepatikšanām piepulcināts mocekļiem uz kuru kapiem mēs pozējam ar karogiem un cīņas lozungiem.
I tikai vienu reizi — Milvokos kāda ^ Bet Tu biji, Alumsaluni, un dzīvoji viesmīlīga mācītāja namā un, stip- dažus gadus starp mums. Tas ne-rinādami savu paputējušo ticību'kas ,ka pat vē] pēc Tavas grūtas
^ i : V / »• , - 1 trimdinieku sūtībai, izdzērām da-
Latviešu dāvanu - tautisku: pu- .^^ ^^^.^^ amerikāņu ^lus. Var-
slimības un nāves saprātīgi domājošie nespēj rast izskaidrojumu Tavam neprātīgajam solim
________ „ , at-
ves laika Vācijā, Eslingenā;. kur; tāpat arī tagadējam ASV prezi- tošanā, kas mazina mūsu morālās griezties dzimtenē. Es tomēr. Te-i ■ j_T T „„.,:t j-..,._TUs or,mSA.Ti,-o Troirōir dfintam ftorfii/ žrenerālini) Eizenc cīņas sPēiās unnadāra mūs visai vi Pieminu Tavu rŪErtn aSDrātīv,,,
bļaueram latvieSu pasniegtās adre , ^ . ,
,^ ..^^^------ , . „A o„vļn^ <;p<? vākn<; riarināt hiia airināt^^^^ '^^^r'i "^g^<l^J"™o^ rūpīgi aiz-ļ Varbūt, ka tā arī bija tikai lai-
Latvijas laikā pazīstamo koktēl- audzēkņu vidu bija daudz ,sabied|^:^^^^^^ ■ - .1..
S AI ŅI UZļ L A T VI JU . ;
visātrāk sasniedz adresātu, ja tos izsūta no Anglijas. Izmantojiet firmas F R Ķ G A T A LTD. pakalpojamus.
Pasūtiuājumus Kanādā pieņem.:
J. RONIS, 2 DAVID: ST., BRAMPTON,; ONT.
. pa pastu vai personiski ik dienas no pl. 10 rītā līdz pL 4 p.p.
Drēbju paraugi apskatāmi uz vietas. ĻOTI PLAŠA. IZVĒLE ZtE]\fASSVĒTKU SAIŅUS PASŪTINIET SAVLAICĪGI.
dentam (toreiz ģenerālim) Eizenŗ| cīņas spējas un padara mūs visai vi Pieminu Tavu rūgto asprātību
apšaubāmus un paklīdušus to acīs,'un Tavās izmisīgās drosmes dēļ. kas dzīru: negadījumos rūpīgi aiz- 'ļ Varbūt, ka tā arī bija tikai lai-
^a^Yxj"o .«...^ f^-^-----.....■- ' -oi Ir 1 ,.1 a< v TaVetTo-aia ^^clz šavu māju logus UH alzslēdz,mīģa Hkteņā saģailīšanās, bet v^^
■niecības meistaru viņa darbnīcā rībā Pazīstamu seju, sākot ar te,, musu Kokgriezējs ^ LaRsugaia. (lur^^ig .Tu, Alumsalum, jau;ir skaidrs; Tu nu guli LatVijā -' 'apstrādājot lielu apmēru svečturi ātra laudim (režisori J. Lejiņš, K. Sevišķi jāpriecājas ,par to, ka esi aiz zemes žogu apvāršņiem, uni Straupeskapsētā,unno tāmsmilfeīm 'kādas vietējās baznīcas altārim.'Veics) un nobeidzot ar dažādu pro> meistars ir, atgriezies atkal latvie- arī ..mana._ galva nav vērts, ka Tevi nekāda; vara vai likumi Vairs
kas šķita izstarojot dievišķu mie ru.
Kā pats . meistars Paskaidroja,
,- . niekā nespēja kaitēt mūsu sabied- Pleni, totiesu mums gan būs ■ tra-
apmainijuši pret būvuzņēmēja ama- <iera 11. c . riskās domas un izrīcības tautis-lkoti diž-as un garas :bēju riinas.
ta ."darba rīkiem. i Z Lakstīgalas jaunā adrese | kajani svētku kreklam .Tava. ner-Tev, mījais Alumsalum, nez' maz
ikrt^^naTmaīzer^Sbs Princeses Elizabetes kāzās: no\41S^vaw Ave.. Hesp^er,. Ontariof vu_sistēma nebija kārtlbā,,un Tavs'vai tēvreizi noskaitīja? . ... Bet ir
Ikdienas maizes darbs liekot,rokai, f P^ats^ija par vāju, lai saprastu, labi un svētīgi sirdij tā, kā Tu i^
nn^ipn. „n valtipm strīdat an da. A^sam zemēm un nacijam jaun.au | ..A.a, lisķība un paštaisnība ir vienī--darīji. Tu ieguvi cildenāko daļu,
gās .lietas, kas no mūžības m mū- ko kāds no tēvzemes padzītais var
t\4pg. LATVJU GRĀMATA ^ '^"^'^ JAUNAS
Prof. K. KāTkliņa monogrāfija — EUDOLFS BLAUMAMS ^3.80 Kopotu rakstu 12. sēj., pērkama arī ats©viSķL
Rich. Ērgja romāns —. PELĒKO BAEONU SENCI I ...... ?2.80
— PELĒKO BAEONU TĒVt II ...... ^3.00
VSstumieka R. ĒrgJa rom. n viens no retajiem darblein par lātvīeSu dzīvi drijākajos klaušu laikos.
B. Biftnieķ» - ūpīSa - PA8TAEIŅA DIENAS 6E&E1TA «2.60 V 1 — PASTARIļfŠ SKOLA ?2.40
TIsvairāk^jMiMicētfi^āmata mōBu jaunato^
Gleznainā T&loda saista lielus un maius, jaimns un vecus. Vērtīga divana Bkoļu jaunatnei
KRĀJUMĀ
:• : r DV GRaMATN!C.1 123 Huron St., Toronto, Ontario, Cānada
nažiem un kaltiem strādāt ap da žādu apmēru kokiem un mēbeļu gabaliem — gal^nokārt renesan-1 ses un rokoko stila griezumiem — tačii sirds piederot 'iatviskajiem. darinājumiem iiņ latviešu raks-, tiem; Pašreizējie darba apstākļi esot izkārtojušies tā ,ka.viņš va-, rēšot visu savu laiku veltīt latvis-' kajiem darbiem un atgriezties latviešu daiļamatnieku vidū-
Sarunā noskaidroju, ka pirmoreiz pēc ilgā pārtraukuma gadiem Z. Lakstīgala piedalīsies ar saviem darbiem 27. oktobrī Londonā (On-tario), daiļamatniecības izstādē, p kur reizā notiks arī citu latviešu ^ daiļamatnieku darba un apstrādā-šaiias teclbJiiku demoiistrējumi. Jau-■natnes pulciņu aicināti, latviešu . daiļamatniecības meistari rā^Is, kš 1 no rupja izejas materiāla top mākslas darbi, tā ierosinot interesi arī mūsu jaunatnē un piesaistot ■daiļamatnicības darbam jaunus se-ikotājus .šāda veida darbu skates ar sekojošiem demonstrējumiem 'paredzētas arī čitoa, pat attā'iākos .latviešu centros ,kur līdz šim nekādu izstāžu ..nav bijis-
Jautājot Z.Lakstīgalām par vļ-ņa darba gaitu sākumu, noskaid-
žību nodotas gudra bezmaksas lie- mirdams .ma«tot. Dusi! tošana, ■ lai ci'Jvēce. varētu tuvoties.! - ' Malēniešu Lanskis.
Z. Lakstīgala savā darbnīcā.
GODA VIETĀ — BLAKUS BĪBELEI
Iznākusi BIRUTAS SENKĒVIČAŠ grāmata
,I^TVIEŠU PIIENES -;
:Prof.;Dr. E. Blesesredakoija mi ievads:
„B,. Senkēvičas gTāmatai „Latviešii ģimenes godi", kā htviškā gara paudējai, pienākas goda vieta katra lat^
viešu .0*imATl5 Malmc "RīKalaf^» TO- ^Ki».«.:.^x
Viesu ģimenē blakus Bībelei,'' saka N. Vīksninš.
Šī grāmata būs niīļa un dārga ikvienam, kam dārgi ir' latviešu tikumi, mūsu tradicijas un latviskā knltūra.
Iespiesta ^uz speciāla papīra, iļlustrēta, grezni iesieta un sevišķi piemērota dāvināšanai dažādos gadījumos: :
Autore ievadā novēl: ši grāmata biitu stiprinājums m ceļa rā<Ktājs m dzimteni kā jauniem, tā veciem."
: 'Grāmata cena $5.00. -.Dabūjama visās grāmatnīcās un .apgādā. Skolām un jaunatnes organizācijām^Basūtinot apgādā, 20% atlaide.
: : JĀŅA ŠĶIRMANTA; APGĀDS^^ 1428 N. Fairfield Ave., Chkago 22, IIL, U.S.A.
ĢIRTS SALNAIS ŗ
TIl
72. turpinājums
„Jā, esmu. — Esmu b'ez gala," viņa sērīgi atkār-tojav dzimušas aktrises ļlidiskā iejūtā. ■ „To nemana dzīvē," viņš skumji vēroja, cik lielā pretrunā-viņas nopūtas ar veselīgo, sprigano,.daiļo . būtni,, kuras katrā porā šķita paslēpies dzīves prieks uu nenosakāmas alkas. „Tas ir neticami."
„Es izliekos,"^ viņai sacīja traģiski, mīkstā, klusā balsī, kas likās piesmakuši sāpju un slēptu baismu. ,,Ko lai daru? Nav neviena drauga."
,,Bet šinī rakstā ir runa par ko citu," viņš nedroši iebilda. -
„Eakstāf' viņas kejā iemita viens vienīgs pārstei-Srmns. ,,Kas par rakstu?" ļ
,,Jā^ par ko tad mēs imūnajam?" Dagu pārāk ietekmēja viņas tuvums. Viņa domās šķobījās, arvien vairāk padodoties apbrīnam; „Es visu laiku runājti par to,'' viņš drusku uztraucās.
,,Es domāju — par to, ka aizvakar vakarā nostaigāju uz rokām jūsu priekšā, un mani svārki . . . " viņa kautri aizgriezās.„Dažus tādas lietas uztrauc," piezīmēja, meklējot vārdus. !
„Ai. uē." Dags sakustējās, kā grambās ticis vēsums. ^.Tas bija jauki."
,,Es domāju gan.": viņa atgriezās pret otru-un uzsmaidīja burvīgā sajūsmā, bet.ļoti apbēdināta paskaidroja. ,,Maus tēvs un māte ir vecmodīgi. Viņi ne-.cieš — necieš — kaut kotik — — tik — spontānu.r'
,,Man patīk viss, ko jūs darāt," ticot ^oņas bēr-.nišķībai, Dagā — gluži negribot — iezagās maza viltī-jjg\^Bet — es — es runāju par §0 rakstn Oleandrijas laikrakstā."
. - ^^0, —• par rakstu? ... . Kas par rakstu," viņa drusku! stostījās, vērodama milzi, kā pacietīga ķiirzata
vēl neaizsniedzamu mušu. „Man nenāk prātā nekāds raksts," viņa sirsnīgi lauzīja galvu.
„Vai jūs daudz rakstāt laikrakstiem?" otrs satrūkās ne pa jokam.
„0, ~ Jā. — Jā,*' vina apgalvoja,„bet — bet — man nav talanta. Viņi neiespiež, .Man nav nekādas-laimee," viņa atkal veikli iedzīvojās dramatiskā pārdzīvojumā. „Pirms kāda mēneša biju tādā izmisumā par literārām neveiksmēm, ka dusmās sacerēju vienu lasītājas vēstuli. Mani sagrāba: kaut kas tik — tik — spontāns. Nevarēju sevi savaldīt . . .Lai tikai redzētu kaut koiespiectu, kas reiz rakstīts ar manu roku . .. "
„0,'' Dags pamazām apstulba aiz brīnumiein. Viņa mazā mute lielajā sejas laukā pavērās un palika apaļā un tumša kā ieeja strazdu būrī.
„Jā," Kēte bija tikusi uz ceļa, ,,bet tad es sapratu, ka tas ir bezgala muļķīgi ko esmu izdarījusi. Tā ai*ī nezinu, kas ar vēstuli notika."
Dags nokāra galvu un neskatīdamies cēla pret meiču roku ar laikrakstu.
„Tad tas laikam ir tas," viņš čukstēja lielā drū-
. mē.'
,,Kā jūs to varat zināt? Es rakstīju ar citu vārdu." ,,Bet apstākļu un personu zinātājam nav nekādu šaubu, no kurien-es tas nāk. Un tas ir tas."
„Bet tā visa ir fantāzija! Tikai fantāzija,'' viņa nelaimīgi iesaucās. ,,Parādiet!"
Kēte atlocīja. Tapu un bez pūlēm atradusi rakstu, • skrēja^ acīm .ātri pāri rindām. Uz mirkļi vjņā ieviesās; tāds nelabums, ka sejas laipnā burvība zuda, paliekot tikai apjukumam un niknumam. To velti bija slēpt. Tas bija īsts \m tīrs, kā tikko kausēts zelts.;
,.Ak, Dievs ,kas mani toreiz sita ar tādu stulbumu!" viņa izlaida laikrakstu no rokām un iespieda
deniņus dūrēs. Uz mirkli viņa bija gatava Dagu nogalināt, ja tikai ar to blūtu kaut kas saglābts, bet nevarēja jau gluži galvot, ka tikai viņš no aberdīniešiem lasījis šo Oleandrijas laikrakstu. Toreiz rakstot, viņas ^ domas bija tik mutuļojošas, ka pašas rautin rāvās iz-t-eikties; pati pilna tik pretešķīgu jūtu un neziņas kas viss kopā mulsināja, un prātā nevarēja ienākt, ka viņas gluži personīgu darīšanu dēļ pēcgalā varētu rasties kāds juceklis, kam — kaut cik skaidrāku galvu pārskatot — vairs lāgā nav saskatāmi ne gali, ne malas, Viss, ko te var nojaust,draud ar vienīgo — ar dzīvām šausmām. Ja Pēteris toreiz būtu pamājis ar pirkstu, ak, Kungs, cik labprāt, viņa tam būtu sekojusi — kā jērs pravieša aicinājumam! , :'i
. Ai, — un nu— tas ir tas! — kā tikko teica Dags.
Viņa iedomājās tēvu, un — mugurai pārskrēja vēsma; iedomājas māti — kaunā iesvilās vaigi, un sirdī, ievilkās..skaudra sapīta. .
. — Šis nolādētais Dillass! — viņa niknumā apreiba, • blakus tam pieķeroties nožēlojami izsmējīgai atziņai, ķa vārētu būt vēl ļaunāk, ja Dagā vietā būtu kāds „īsts vīrietis". Viņa pašķielēja otrā pašlepns, sevī drebinādamās, redzot, cik resni un bezveidīgi bija viņa gurni, iešļukuši biksēs,: kā beigti suķi; un nesamērīgi mazas rokas, taukuma stīviem pirkstiem, kā gumijas cimdi, piestiprnāti apaļiem,' trekniem dilbiem, kā mazajām lauku drenu caurulēm. Lai slēptu ziņkāri, nekustinot gahii, viņas skatiens netika augstāk. Bet Kēte jutā Daga nevi'enmērīgo elpu, kas allaž, drusku šņāca miesas apspiestās plaušās, lin varētu zvērēt,.ka milža sirds dauzās apmul.suniā.Kēti tas priecināja, pametot drošākas cerības, ka briesmas vēl novēršamās kaut uz pāris dienām. Viegli pārvarot pretīgumu, viņa maigi pieskārās Daga piedurknei.
,,Vai jūs tiešām par to stāstīsit tēvam?" ierunājās
nedroši, pieskanīgi trauslai bijībai, noliekdama galvu,
,,Ak, esmu postā," viņš nevarīgi iedūcās zem deguna. Jūs zināt jūsu tēva kunga nežē . ... "vārds pārtrūka, ,> . . .stingrību," viņš pārlaboja. Šis nelaimīgais gadījums var viegli izvērsties par maņu gala sākumu;'' :..
„Tad jau jūs teiksit," viņa izlikās gluži vai .sa-.bh%i<5i, bet valdīja naidu. ,,Protams, kā tad savādāk?"
..Nepārprotiet mani, lūdzu." viņš bezgala nelaimīgs salika rokas. „Ja jūsu vietā.būtu cits cilvēks, es tagad neatrastos še, bet pie jūsu tēva kunga."
,,Tā?" svētā naivumu sejā, Kēte pastiepās uz augšu ar visu ķermeni, kā nejauši piespiezdamās klāt ļ)a-o-a sāniem, lai it. kā mēģinātu ieskatīties tam tieši acīs.
Bet viņa bija par sīku. Gar tā plecu patālu aiz vaigu ^ kalniem, bija manāmas viņa mazās acis. Tās skatījās tikpadevigi un draudzīgi, kā šinī gadā godalgotai un visu lutinātai jorkšīras sivēnu mātei; bet mazas, mazas un pilnas muļķīgas neziņas. Kēte! ^ klnva škērma .sirds, redzot viņa uzbudinājumu.
: „ĶētesjaUņkundz, es nevēlētos jūs nodot, bet ja kads cits aberdīnietis uzķertu rakstu . . ^' viņš mocījās'ar elpas trūkumu, „tās ir manas karjeras beigas. Es pazīstu Jūsu tēvu." ■ ■: ^
„Bet arī jums taču ir tiesības izdarīt kļūdu — kadu pārskatīšanos," viņa drusku iekaisa; ' ; : . ,^Viņš nekad nespētu noticēt, ka es varētn palaist garam neizlasītu kādas meitenes: atklātu Vēstuli pār tik smalkiem pārdzīvojumiem."-
^^„AberdInieii nelasa Oleandrijas laikrakstus," meioa vel: mēģināja otru dro.šināt.un piemest kādu mē-riņu sev par labu, bet Dagšsatriekts tikai bēdīgi grozīja galvu:
„Bet man tie jālasa. Tas ir mans darbs. Vai — daļa darba, un ļoti svarīga darba." '
Dags nojauta, ka izmisīgais secinājums novedis sarunu strupceļā, un pats sabijās, jau pazīdams Kētes asos domu un garastāvokļa ap.sviedienus. tJn te tas bija. .
Kēte neviltotās dusmās pietrūkās kājās un grīni pasmējās:
„Ko tad jūs no manis vēl gribat? Ko mēs te līdām pa-ērkšķu ceriem? — Lai jūs pateiktu, ka iedzī-sit mam nelaimē? Jeb — jūs gribat izspiegot mani vēl -pamatīgāk, lai tēvam nolīktu priekšā gatavu cepeti ar visiem salātiem!" :
,,Ak, nē, nē!" nelaimīgais Dags noVijās ne pa niekam. „Dārgā Kēte, es visādi izdomājos — visu nakti. Ne uz priekšu, ne atpakaļ! Man nemaz nav spēka nodot jūs.; Katru citu jā, bet ne jūsV Un te es esmu, un nezinu, ko lai daru, — ai, ai,'' kā bērns Viņš aiz^! klāja seju delnām, bēdās iiippdamies uz vienu un otru pusi ar visu ķermeni. ; '
Kētes niknumu tikai pamazām uzveica dīvainais un reizē arī smieklīgais atklājums. Un toniēr tas glaimoja." Dags viņas acīs sāka izskatīties drusku pievil-..cīgāks. Viņai šajā. lotr nepatīkamajā, stāvoklī kļuva milža gandrīz tikpat žēl. kā sevis. īzgudrība.pajuka, un. kāds .svešs; slepens ..spēks vadīja viņu turp, kur, aukstu prātu apsverot, viņa. ne labprāt' būtu gājusi.
Jā^iis Cīrulis
No a^tiņiņu krājuma „te
■31 'ja viena no tām latviešu
Uz citām : jaunavām;- acis saimniecībām, kiir-saiilļ nemetu, un ja 'pametu, tad rūpējas un labi ēdinu nu Brastiņš tūliņ atgādināja; Už- lopus, bet^^a^^^ nianie4 puisi! Dievmātei asaras dējie tur dzīvoja gadieļ acīs!" 'arī ār Upīšu tēva atbalst
: Cits neatlika kā-žpelēt vijoli kļuva par sainmieķiom. ļ un gatavoties uz iestāju pār^' Mūsii dienišķais; pieņi baiidījumiem konservatorijā, b.ljņ sapļaut govīm seku,' Kad izsludināja pieteikšanos, nu man bija; piriiiā m biju jau atkal brīvs cilvēks — izmēģiivāt roku .ūi;izkapļ ārstu komisija man jau otro rei- kuinā jau neveicās, •beļ zi piešķīra ;,,balto biļeti" uņ uz \den iemanījos ir; pļāut,ļ visiem iaikiem ieskaitīja «eiiies: kai>ti asināt.:Citu vasarj sargcfs. Šo- priekšrocību man Ubu labais ■ siena .pļāvēj gan nekad vairs neizdevās iz- mans skuķītis to amatu ņ mantot — zemi sargāja jaunā-ļcījāsnekadv Citādi viņļ
' kic, bet tā ir iienosargāja. jiuita daudz labu taļaņtļ Ticis uz brīvām, kājām, tūliņ nārās uncitās gluži sievf aizbraucu ūz Viļķeni cieniā pie niājas turēšanas nīākslād Valijas, kas janVen mani gai-j. Viņa ļoti inīlēja zirguj dīja un aicināja ,Ar viņas ve-. savu MadTti, skajstu aļ cākiem iepazinos Brencēna kā- ķēvīti;' kurn; viņrii bija ļ zu laikā., kad, Valijas aicināti, jis kāds krievu ■pulkvedļ abi ar-Brastiņu ciemojāmies: ar sayu štābu kādu laif
^arī: Upītēs; Viņi jau mūsu ro-: linājiefj Upītēs. Madittļ iiiānū zināja uii no pirnui-Valijai kā; suns un vioniļ jām dienām raudzījās ūz to sveicu ar priecīgu:zviogš
■ labvēlīgi; Tā reiz pie pusdienu bubināšjinu. Ar viņu bijļ galda; kad centāmies viens ot-tilrizbrauknši, un Madi ru vislabāk apkalpot; tēvs sa- vizināja ņianiuo Pāles i vā rāmajā un paklusajā bāļsiuz Upītēm vai otnidi,:i uu jaukajā tāmnieku izloksnē Valija reiz ier()sināja j noteica: ; . - ;jāšus uz Rūkāniuu ajj
■ „Ak tad^jūs viens otram pa- Brencēnus,;tūliņ nodoinļ tīk gan.-Nu tad turas vien ko- labi nebūs. Zirga, mugn
uh runā!" ka savai amaconelljd}
Es turpat vai apreibu no pcviuH^šu.- Jau priecājosļ prieka un parstēiguniapar tē- radās tikai vieni scdliJ va vienkāršo un tiešo valodu — »«ko darīt.— samekli man atkrita visa ;bildinajuma;'otrus """SL drīz _vi ceremonija un šaubas, sak'i apsedloti. Valija lelēcf dos meitu vai nedos. Tad arī kā vāvere, bcTes uzrau vienojāmies, ka dažus gaduā cl- sim piepalīdzot, savaJ tlgi pastudēsirn, un, kad i)i5šu;Brencītī ņn sareni ŗzgļ ticis uz savām kājām tad iesim ti. Viss likās labi, kanļ pie mācītāja Viņa posās uz jājām .pa liepu gatvi ,iļ universitāti, es uz konservāto- ļn, bet-tikko iznāoām riju un solījāmies Rīgā viens dīte uzņēma : žiglu nļ . otru no acīm neizlaist. mans Brencis :taisīja 4
; Dienas, skrēja nemanot, šo rāvienu un^es gandrīz! to palīdzēju darbos mājā vai atmuguriski, uzmetot, gļ uz. lauka ,bet"lielas vajadzības sfi ar visiem kāpšļiem,: nebija, jo Upītēs glijēju bija atkal iegrozījos: iļrOsāļ pietiekami un, kā .vēroju, tu bi. cijā, piespiezdams ;ceļ
V
(Turpinājums sekos)
5.2. .turpinājums
Viņi saķērās rokās, iebīdīdami jaunkundzi vidūļ un uznesdami augšā pa kāpnēm līdz trešajam 6tūvani,ļ viņai sākumā protestējot un pieminot, ka ^ot smaga,! lai; kungi nenotērējot pēdējos spēkus,: kaš varētu vē^ noderēt derīgākiem pasākumiem. Taču beigās viņa sa^ .■mierinājās ,atspiedās ar' vienu roku uz katra;^ nesēj? /pleea, piebilzdama ; ar izsmieklu: j^Nesteidzicties til ļoti,:m:an ir gluži pa prātam!'! j ; .Abi; drusku aizelsušies,; palēnināja soļus,; ķamēi sasniedza jaunkundzes dzīvokli trešajā stāvā.,
„Es varētu piedāvāt jums glāzi ūdens-^atelsties;" viņa sinaidīja, „bet ir jau vēls, Konrādam vajadzīg^ miers, tin jums tāpat .. . Ja varat, trieciet abus paiiļ ; knšos ciemiņus mājās, cik drīzi iespējama," viņa paj
vērās Linardā. ; . . - 1
,ļTatad mēs netiekam ieaicināti Anitas dzīvokl
par mūsu pūlēni!^^ ^; I
;„Metiet mieru saviem jokiem, Konrād, jiJsiMimaJ 'neilgojaties tanī iekļūt/' jaunkundze;norāja^Ārenļ mēļošanu; Bez tām — kas zina, varbūt es; ait^^ ■kādu iekšā, kas;mani;uznestu viens pats,:Tik?ii tadi :nel)ūs, esmu pār: smagu ; : . Ar:;ļabu nakti!" viņa paļ ; -zuda savās durvīs ar drusku skumju sniaidu. ; Abi kungi, drusku elsdami, kāpa lejā.; : ■ ;_ : ;:,.JŪstačune1jmnojatieš,Mald^vf' ieruiinjiis^rens , ,:„Ieviliriāju jūs- sai: pastaigā :bez.sevišķa nodoma. K laies runāiu. visu ecļuilr kādreizējo sievas draudzeni ^ Bez tam — viņa. ir labs cilvēks,, drusku jaiimības;^ ;tādu rimu niekdaribu viņai paliks prātā.— . | '■; ■ Gunārs pa to laiku:noteikti nebilsJuties gajl^ : .' • kots. .Es tik gari i-unāja:-un lēiil soļoju: lai dotu JutiiI : • kādu imešlu aizkavēties. Neesmu iio tikumības pr^li :: Gijas: lai parunājas dzejnieks ar savas dzejas sapratčļ
Tas būtu mans mazais plāns, parallēli jū^u lielākajā^ :■: . kaut gan radās tikai pēdējā brīdī:uh nebija iecerēti