8
Sestdien, 1957. gada 26, oktobrī, JB6. rm.
Draugi grib mūs asimilēt, ienaidnieki grib mūs iznicināt. Bet mēs gribam palikt latviešL
t. gmnbērgs
piensaimniecības
MARKSISMS
P. DREIMANIS
Kārļa Marksa Kapitāls ir ko-j citādi grūti izskaidrot lielo mūnistu un daudzu citu sociālis» marksisma piekritēju skaitu un tisko novirzienu Bībele. Kas tajā tam pašā laikā vācu tautas reli-£-akstīts, tas šiem novirzieniem ^^ko noskaņojumu ir neapstrīdama patiesība. Dom-ļ Marksisma ideoloģijā, otrkārt, starpības iespējamas tikai dažu .ti^g^j tj^k ^(Akgt^ privātais izteicienu iztulkojuma, ar ko arī t,
NO BALTIJAS JŪRAS
UKRAIŅU TRIMDINIEKU VIEDOKUS
UKRAIŅU TEIMDINIEKU LAIKRAKSTS „§mCASNA UKaINA" (ŠĪSDIENAS UKRAINA) PEDEJTT NUMURJ PUBLICĒTS RAKSTS, KAS CIEŠI SKAR ARI MUSU NA-CIONSL^S.. INTERESES, PROTI - JAUTSJtiMtī PAR BALTJIAS JURU. RAKSTS' SAUCAS. ..KRIEVU TMPERĪ-SLISTISKS OFENSĪVA."
'spēkus jaunām ekspansijām. Pie tam sl taktika nebūt neprasīja, lai imperiālistiskā ekspansija norisinātos .internacionālā komunisma" veidā^ šo divu viedokļu sadursme ir
>.Pēc: Cliruščeva uzvaras pār (lu, it kā kompartija bmu f^^^'''^^^^^^ ..cem^istiem" krievu ārējā po-, no Staļina valdīšanas laikam^..^^"^PT^ J^f^-'.^ mikā. tomēr nekas riav pārniai- dogmām atraisījusies, bet turpi- ^^^^ Chništevs^ar Bulgaņinu nījies mērķi paUkuši tie paši», not tai-pašā laikā ārkārtējām na- iievis__ka^bj)ļševisma aģi-
raksta ukraiņu laikraksts. ..Vēl badzibas un terrora sistēmu sa^ ^^^^ gan ka lielas valsts
vairāk: tie ir kļuvuši cietāki un telitu un
^«STT ^ , 1- pārstāvji, lai satiktos ar otras
pasa padomju valstī, 5 . valsts vadītāiiem Bolše-lātu.krievu boļševistis- ^^7^/5°^-^^ metodes ir apzināti vijīgākas vn kās impērijas monolitāti; otra -'^^^ izplatīja slepeni,
izskaidrojami daudzi sociālistis-
; īpašums. Līdz ar to jāsamazinās
mācības fet«li;oj»mu dēļ if toei i!'', 'I^- "° '^^"^^1'' dojušSs vairāki konfesijas un i"'"' ""P"»'™»»' sektas.
ma realizēšana Pad. Savienībā
. ir novedusi pie saimnieciskās
/Marksisma Ideoloģijas pamatā dzīves pagrimšanas un cilvēka Ir materiālistiskais pasaules ļ uz- ļ brīvības ierobežojumiem. Tie ne-skats, kas kosmā neatrod Jālēkā drīkst streikot, nedrīkst mainīt cita, kā tikai matēriju un tās ļdarbu bez pārvaldes orgānu at-da|u kustības. Ar to marksisti ļaujas, nedrīkst mainīt dzīves-krasi atšķifas ne tikai no visām vietu u. t. t. Kad marksisti cīnī-reliģijām, bet arī no citām mācī- jās un tagad kritizē kapitālistisko bam par pasaule valdošajiem}valsts iekārtu, tad viņi aizstāv
I spēkiem. Līdz ar to marksisms ļ degradē cilvēku, pielīdzinot viņu
minētās brīvības, lai gan mūs-, dienu demokrātijās tas nav no
\iisiem pārējiem dabas prieksme.|iiegtas.'Komūnism^^ vālstiV gan tiem. Tāpēc komunistu rīcībā ļtās viņiem, kā jau minēts, nJv
arī vērojama vienaldzīga un rupja izturēšanās pret cilvēkiem. Jau Ļeņins esot izteicies, ka nebūšot nekāda nelaime, ja komunisma realizēšanas rezultātā Krievijā palikšot tikai viena ceturtā daļa iedzīvotāju.
Cilvēka degradēšanai seko ari' viņa morāliskā pagrimšana, at ko komīīnisti kādu laiku pat di-Eoj*ās. Tagad tie gan sāk it kā stjēgties. Šī pagrimšana zināmā mērā izskaidrojama ar reliģijas noliegšanu, kas izriet no materiālistiskā' pasaules uzskata. Ja nav Dieva un Viņa morālisko noteikumu, tad nav arī spēku, ^as varētu cilvēku ieturēt zināmās robežās attieksmēs ar citiem cilvēkiem, jo nekādas mo-irāles mācības marksisti nav izstrādājuši. Tātad Dieva vietā viņi nekā pozitīva nav devuši.
atļautas. Tur iedzīvotājiem arī grūti nopelnīt tādu algu, lai varētu pieklājīgi apģērbties, paēst un baudīt garīgās vērtības.
Viss tas tagad ir zināms par dāvl Padomju Savienībā. Par to stāsta visi, kam ir izdevies iz-
Teodoram Kalniņam, 15. novembrī piepildīsies 75 gadi, no kuriem 50 gadi veltīti piensaim-necības kooperācijai. T. Kalniņa šūpulis kārts — Skamjcalnes Vec-Vīkšenu mājās Jau sākot ar 1907. gadu viņš pievēršas piensaimniecībai, apmeklējot vairākus kursus Rīga_, Rīī-ienā un Mazsalaca. Tomēr ie^ gūtās zinības viņu neapmierina, un Kalniņš dodas uz Hamelnas Vācijā) piensaimniecības insti-iūtu. Institūtu beidzis, Kalniņš 910. gada nodibina vienu no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Mazsalaca un ir tas tech-liiskais un tirdzniecības vadītājs līdz 1912. gadam, kad Latvijas Lauksaimniecības biedrības uz-devumiā tiek komandēts už Kijevas apgabalu ka piensaimniecības speciālists. , Iesākoties 1. pasaules karam, viņš tur paliek līdz 1920.. gadam, noorganizējot uii dibinot Kijevas a,pgabala ap_150 koppienota-vū. Pēc kara, pārnākot atpakaļ dzimtenē, T. Kalniņš stājas tūlīt
skaidrāki, tikai to realizēšanas lai saglabātu .krievu boļševistis-
' _ _ , -r:r^ -:"^^r "''^ -----■r"»"'** va lielus panākumus. Lai krievu
kākas, kas nozīme, ka Stauņa ka dogmu, un censties panākt--gj^^^^t^sj^g ej^sija; k^^^^ laika valdījusī internacionālā kompromisu ar jau savu ^ostp;- gg^mj^ komunisma idejā bija visiem ne* ju parādījušiem revizionistiem, ļ^gj^ ^ ' ""-"^ma dogma. Bet pēc diktā- kā Tito un Gomulku, sperot ne- g^^.^ ir kļuvusi par faktisku nāves viņa varas mantota-pieciešamos soļus tur, kur revī-
ĢENERALK0NSUI5
Toronto, tel. HO 3 - 6861 118 DANFORTR AVK
konsui^
ISTOMSONS
TeL RE 8 - 7798, Montreal, p.Q. 6210 VICTORIA AVE. APT. 16
braukt no minētās valsts. Tomēr ļ^^^^^ļ^^l^J^ļ^^ arī šīs patiesības maz ietekmē tautu masas. Spriežot pēc vēlē-
šanām Zviedrij'ā un Rietumvaci-jā, marksistiem pielcritēju vēl
uzdevumu organizēt piensaim-
nieku sabiedrības Valmieras apriņķī. Nodibinoties Latvijas piensaimnieku centrālai savienībai, K. Kalniņš pāriiāk tas die-X -1 i 1 - u"., «-«lōjsomo Inestā, un darbojas nepārtraukti netrīīkst, lai gan nav pielaižams, - pie valsts sviesta ka tie nezinātu, kāda dzīve ir - —
vajadzēja puvert
grozsma dogma. Bet pSc. dik® H Tito un Gomulku,.spējot '^"^ parādes durvis." A«
neizversas„titoisnios vai citos voklim, bet katra gādājot, 'j^^i bet šķiet ka Mas-
..ismos". sevišķi ievērojot, kādu lai paliktu nesatricināta sarka- l^^i^'^Eu'bmsv^^^^ reakciju Staļina nāve izraisīja nā bloka monolitāte un lai tādā !^^^^ '^^'^^ ^'"J"
Ķīnā, un lūkojot panākt iespai-'kārtā . varētu mobilizēt
savus
Iegūt par sabiedroto kā „neko-mūņistisku" valsti, lai tā savos iespaidos dabūtu visu aŗabu pasauli, nevis tikai Sīriju kā izteikti komunistisku valsti. ..Interna-cibnālam. komunismam", piemēram, Ņasers ir liekams vienā rindā ar karali Faruku, bet to-ftiēr Maskava Naseru ieskata
Nelaiķa Hamiltonas latviešu Kristus ev. -lut. draudzes priekšnieka Arnolda Grab ja pel-
nu apbedīšana notiks Hamiltonas Woodland ļ par ļoti izdevīgu sabiedroto, kapsētā 19. nodalījumā (WoodlandGemetei7i Section 19) sestdien, 26. oktobri, pīkst. 1,00 p.p.
Blinētie atzinumi, šķiet, daudziem marksistiem nav zināmi, vai vismaz tie viņiem niav skaidri, īpaši tiem, kas turpina apmeklēt dievnamus un apgalvo, ka marksisti nav pret reliģijas. Šī
Pad. Savienībā. Marksa dogmas nav vairs tikai teorētiski atzinumi. Tās Pad. Savienībā realizētas. Tāpēc, protamsi ir iespējams novērtēt to iedarbi un sekas. Bez šaubām, attiecīgo mācība realizēšanā iespējams kļūdīties, kas, laikam, ir noticis arī Padomju Savienībā. Bet tām var būt nozīme tikai sīkumos. Turpretim lietu būtību tās nevar grozīt; citiem vārdiem — nevar likvidēt ķoUektīvo īpašumu un valsts kapitālismu. Tie ļr,jaunās saimniecības pamatā, noteicot visu pā-
neskaidrība bija_vērojama ari.rējo valsts dzīvē. Arī te jākon-Latvijā 1905 .gada, kad kādā mī-'statē jau agrāk citā sakarībā aitiņā tā dalībnieki pārtrauca ru- zītā kļūda — cilvēka degradēša-nātāju, kad tas pieskārās reliģi- na un viņa brīvās rīcības ierobe-
j'ai, bet viņi bija deklarējuši, ka atzīst K. Marksa mācību. Šķiet, ka nesenās Vācijas vēlēšanās arī daudzi pilsoņi būs nobalsojuši par marksistiem, nebūdami skaidrībā par viņu mācību, jo nav attaisnojusies.
zosana; bet cilvēks ir visu ideju izdomātājs, realizētājs un seku konstatetājs. Tagad viņam tikai atliek secināt, ka gandrīz simtgadu vecā K. Marksa mācība
jaunatnes svētkus
Nesen nodibinātās LNAK Jaunatnes nozares pirmo sēdi ievadīja šīs nozares vadītāja T.kron-berga ziņojums un LNAK valdes , priekšsēa A. Svennes uzriina. Savā uzrunā A. Svenne uzsvēra, ka nozares galvenais uzdevums bū-j tu organizētās jaunatnes pulkus paplašināt un, otrkārt, šos pulkus saturēt vienotā saimē kopējam darbam. Darbošanās jsiu-natnes organizācijās ir; ņe tikvien prieks, bet katra jaunieša pienākums, pret savu tautu un cilvēci vispār.
Sēdē bija pārstāvētas kuplā skaitā jaunatnes organizācijas un studējošā jaunatne, bija iera-
nes svētku sarīkojumu 1959, gadā. Par šo svētku rīcības komitejas priekšsēdi LJNAK valde izraudzījusi BrUiio Rubēsu, "kas jau uzsācis ricības komitejas izr veidošanu rio jaunatnes organizāciju nominētajieni pārstāvjiem. Paredzams, ka tuvākajā laikā to paveiks, un rīcības komiteja varēs sākt priekšdarbus. Pašreiz jaunatnes organizāciju atsauksmei izsūtīts svētku sarīkojuma idejisks mets, šb svētku sarīkošana prasa visu jaunatnes organizāciju aktīvu līdzdalību.
Nozares vadītājs T. Kronbergs
kontroles, gan ari vadot lielo Rīgas piencentrāli, kur uzsāk- plašos apmēros, jogurta, kefīra, krējuma konfekšu un slaveno zaļo sieriņu ražošanu. Beidzot, T. Kalniņš kļūst par Latvijas pien^ saimnieku centrālas savienības direktoru -, rīkotāju un ir kooperatīvo pienotavu pēdējais vēlētais valdes _priekšsēdis.
šinī laika savienība apvieno 270 pienotavu, 300 sierotavu un ap 1000 krējotavii. šinī darbā viņš ieinanto plašu uzticību un lielu cieņu ne tikai no piensaimniekiem - ražotājiem, bet ari plar šas pļensaimnieku darbinieku aprindas.: .
Latvijas valdībā, novērtējot Kalniņa pūles, apbalvo to ar Trīszvaigžņu ordeni un Nopelnu krustu. . - .
Pārceļoties^ no Vācijas uz ASV, Kalniņš mēģina vēl darboties savā iemīļotajā piensaimniecības darļ)ā. bet jau lielā gadu nasta, un aizluzusī veselība liek no šī darba atteikties. Pārnākot uz Kalamazīi (Mich), Kalniņš nododas ^.piensaimniecībai miniatūrā", ražojot kefīru un jogurtu savām un savu draugu un paziņu vajadzībām. Bieži_ slimnieki pēc pārciestam slimībām uzmeklē Kalniņa tēvu. kā šeit viņu dē-. vē, lai iegūtu šo piena produktu ieraugu un pamācības, Jc'ī pašam to gatavot savas mājā''.
J o_ ,4ntemacionālaiš/ komunisms"; nespēj ap sevi mobilizēt dažādos ņeitrālistus, vispirms Āzijā, un Āfrikā, bet.Jy5-^a?-sek='i mēm spēj krievu imperiālisms. Te nav vairs runa. par ideoloģijām ,bet gail tikai par politiskā spēka ffadīšanu. Protams, ķā frontes būtu skaidrākas, ja vienā pusē būtu deiņokratisķie Rietumi un otrā totalitārā Austrumu diktatūra. Bet tā nav, un tā ir tā jaunā Maskavas taktika, , Un jautājums nu ir, kura no Latviešu dzjesmusvēt^^^ cīņas frontēm pratīs
rīcības komitejai vēl pec aizvadi- nastāvēt šaiā lie-
tiem svētkiem ir daudz kārt;oja- pastāvēt saja_ le-
mu darbu saimnieciskā plāksnē, spēle, kur Maskavas mērķis kas galvenokārt gulstas, uz kasie- ir Krievijas hegemonija pasaulē, ŗaA. Putniņa pleciem. Viņa zi- Turpretī Rietumu politika ir Šr^^^aSA Ūkai defensīva, untai nav nollD
APDROSKASAMS SPECIĀLISTS
41 pitcairn oresg.. toroņto. pl 9 - 0266.
© Latviešu YMCA's kluba rīko-ta_filmu izrāde un koncerts Cen-ttalā YMČA's telpās bija pulcinājuši pilnii zāli atsaucīgu ap- _ _ _ . . .
meklētāju. Bez Skandināvijas Išinata ptezidija sedē var sabied- j,,, sairot «?ava iesnaida sfairas nacionālā fonda izdotās filmas rību iepriecināt, jo paredzams, ka S-nlf'^n ?«^t„ S^^^^ „Rīga šodien" ar pēdējiem papil- Dziesmu svētku tīrais atlikums Tādēļ visu laiku pec_ 2. pasaules dinājumiem, apmeklētājiem vēl būs ap $6,000.00. Prezidija sēdē, kara rietumnieki tikai zaudē, bija izdevība noskatīties arī inž. ko vadīja priekšsēdis^ E. Ķrilka,; bet austrumnieki ar savu ofen-A. Jekstes sagatavoto kultūrfil- vēl piedalījās sekretārs A.Jan-sīvo politiku gūst panākumus, lii „My Latvia", ka ari Kana- ķovsķis, kasieris_ A. Putniņš, i.^. ^aŗa technikas pārākums jo-das DV filmu par pirmajām Lat- komponists J. CJīrulis, Ingnda^^4.,.^^,^^. „—
1951. gadā. ŠI izrāde deva iespē-;te. Visi_kopā plaši pārrunāja pa/-, to zinot, Krievija izvairīsies no ju konspektīvi vēl reiz skatīt brī- redzama atlikunia sadali, par ko situāciju saasināšanas līdz savās Latvijas auglīgas druvas un'A. Jankovskis iesniedza projek-'dursmes grādam, taču tā ļoti lar plaukstol&jsaimni^^^ katari tu. Projektā parejsets koriem i:^ saptet,^a starptautiskos sa-drūmo ttmk iekļaušanu Pad, maksāt ceļa naudu, rēķinot $l,-\.^.^-.„U^' ,;5i.«^s- iōr^surS^^B Savienībā.komūnistu viltu un luz katru dziedātāju, plS Va ļ^o rezfeijun^os. vienmēr ^Jarēķmas latviešu ipatriotiskos mocekļus patērētas benzīna naudas par . ..īssavienojumiem. Taņeļ Baigajā jadā. „Rīga šodien" pa- nobrauktā ceļa garumu. Pare- Krievija sava ārzemēm domāta-rādījā tō postu uri na,badzlbu, ļdzams, ka šie izdevumi pārsniegs jā propagandā nespēlē tikai ar kāds šocien valda kādreiz kraš-$2.000,-. ņajā LaMjas galvaspilsētā un vispusīgas debates
tas apkīrtne. Drūmas sejas, na-
JAUNĀTNES BRAVtTKA •
., NEviETs:' ^ .. ■.:
Latvijas Amerikā red.l
Lasot L. Zandberga rakstu „Latvij_as Amerikā" 82/ n-rā lasītāju vēstules, rodas dziļa līdzjūtība uņ nožēla par cilvēku, kas nsĻV. staigājis pa musu universitātes gaiteņiem m baudījis tās gaisotni. Bet viņš raksta laikrakstā, kuru lasa daudzi latvieši, tādējādi iegūstot nepareizu iri-formjiciju par latviešu jaunatnes nostāju, t
Jānožēlo, ka L. Zandbergs, bū* dams LNJAK pr-dis, tomēr nav spējis iedziļināties tematā, kas attiecas uz tautību un izglītību visa pasaulē, un, Gaudeamus skaņām atskanot, cienība nolieksies katra studēta, galva, neatkarībā no yiņa izcelsmes.
Lai mums nebūtu jāklausās uz nepārdomātiem jaunieša vārdiem, padomāsim par studentiem Polijā un Ungārijā, kas sa» jūsmā dzied Gaudeamus un cīnās par savas tautas brīvību.
Latviešu sakāmvārds saka: «Izliets ūdens nav sasmeļams", tādēļ cerēsim, ka _turpmāķ latviešu j auhatnei bus skaidraics skats un tā vērīgāki vērtēs personas, kas reprezentē LNJ.iiK domii gājienu.-
G. Sīpols, Ont.
AR CIEŅU PRET OTRA CILVĒKA JTTT3M
Latvijas Amerikā redakcijai:
Gribas skumji pasmaidīt par v bravūrīgo stāju, kādu savā vēstulē LA 82. n-rā nodemonstrē L. Zandbergs., Ļoti pārdroši skan viņa apgalvojums, kas konkrētā gadījumā jāattiecina arī uz Gau- , deāmus dziedāšanu, kā to kājās stāvētāja tauta dzied .,ar lielu sajūsmu, bet sirdī tukšums" žēl,' ka L. Ž. pats nav
ļ vienu vien instrumentu, bet ar izraisīja visu orķestri, kura rezonance badzīgs apģērbs, rindas pie vel- autoru honorāru jautājums, ku- Maskavai sevišķi izdevīga ir Āzi-kaliem un sievietes smagos kol-'^^ vienojas, ka autoru honoran jā, Āfrikā un Tuvējos Austru-choza darbos, ko nevar noslēpt "^^feajamr par visiem Dziesmu ^ internacionālā komūnis-nnf Wmin vipšipm kaiit arī ^vetku sarīkojumos izmantotiem ^ .
fos sSaereSu^^^^^^ ieskaitot arī rīcības ko-, "^a" vienmuļīga melodij;a ir pā- L. U.-.aulā svinīgo aktu laikā;
ņistu okupācijas virsnieki un "sitējas ■ locekļu darbus. Kaut rāk sterila tin nevar cerēt uz tik steidzies _uz auditorijām uņla speciāli savervēts laužu pūlis ^^^^ sarīkojumi, piemēram nioStt i^o.Trx«r.r,«ļ ti^ ,,0.^^ .^^ xr hnrfttnriinm irQ07.-r.of». «o,.-^s. Krievisko izpausmi varēja just jf^Jļ^arbu ^^^^^^^^^ te! ari knnrPTtn dfilā kurā atskaņo-nedeva atlikumu, toi
?a pēdējā^L^^^^^^ honorārus izmaksās no -"«""•'«^ J^" ^" nāts raksta-I tad vJn? bnfu Ve-
StofdarturPar S dSm'ko^^^^^^ ^«^^^""^a ari^ par tajos ^ etumos, ir - tirdzniecisko- da- džējis, jutis un saprati*?, ka biju-uHo autoriem ī^^^^^ kampaņa, kas var radīt | Šie L.U. studenti un mār^h^s spē-
sniedza komnoniste Ērika Prei-i^pa"^^^ summas paredzēs arī un arī rada sevišķi lielas grutī-ļW — no jaunekļiem F''*^ sirm-mn^aSk ka kādreiz ļfe^^^^^ '"""'"-^
Latvijas piensaimniecības d^^. vif.T,d;?sološais Marģers Zariņš 'Jf? ^^^^^ dažādus uzdevumus iriiovi TTirrt T Tr«i«,-v,„ rrc „«j„ __r , ___?__^—„_ j. IDziBsmu svetku laika. Savu daļu
binieki rīko T. Kalniņa 75 gadu pt? ^nstj^zis krievu romances ga-dzimšanas dienas atceri 16. no- r~, *Fnat arī Paula LIcīte, Lūcija vembrī, pīkst 2.00: p. p. Kaļama- rriT^ļta a. žilinskis u, c. Nedziržu Latviešu b-bas nama. Iepriekš dēts "āris ir kāds Zolotonovs, jāpiesakās pie A. Krūmiņa, 614'kas pēc izcelsmes esot latvietis. Mills St., Kalamazoo, vai J. Zui- šo komponistu darbus — duetus kas. 720 Axtell St., Kalamazoo, un solo dziesmas — dzirdējām Mich., līdz š. g, 10, novembrim, tenora ž. Žentiņa un baritona Kaut piepildītos T. Kalniņa a. Vītola sniegumā, komponistes tik. karsti lolotas cerības — „vel- e. Freimanes pavadījumā.
Runājot par Krievijas tieks-saņems arī Sporta pārvalde, i^^*" P^c jūras, jāsāk ar to, kā,
reiz kalpot savai dzimtenei Latvijai" — to viņam novēl piensaimnieku siaime, draugi un labvēļi. V. M.
ierosināja arī jautājumu par kopējas organizācijas nepieciešami-. ;^ dusies arī gaidu jeridas priekš-ļbu visu Baltijas valstu jaunat-I niece A. Martinsone un skautu :ņei, līdzīgi tam, kā sadarbojas ' jendas priekšnieks S_ Leimanisjvecakā paaudze Baltijas tautu Pārrunu galvenā >doma bija, j^e^erācijā. šo jautājumu pārru-ka nozarē nevajadzētu ņodarbo-ļnas ar igauņu, un lietuviešu jau-. ties ar jautājumiem, kurus kār-i «atnes pārstāvjiem, _
to jau pastāvošās organizāpijas; Sē^fl^adījr^nozarer^adī^^^ un pulciņi, bet galveno vērību t. Kronbergs, un tanī piedalījās piešķirt. tam, lai organizāciju; lnak valdes priekšsēdis A. 'darba iesaistītu tos jauniešus^ Svenne, gaidu jendas priekšnie-• kas kaut kadu ibmesludeļ nq ta ce A. Martinsone, skautu jendas atturējušies, šinī sakara paceļas i priekšnieks S.Leimanis, māc. A. donia par neklātienes kursu unčops, LJNAK.. priekšsēdis L. dažādu referatuTlkošanu,kurse-;Zaņdbergs, B. Rubess. Ē. Tan-višķi vēlama butu studējošas; ^is, P. Celma, D Treijere, jaunatnes līdzdalība. :^ ļPētersons, J. Vagnerei V. Vag-" Plašākas pārnmas izraisīja arī'ners, S. Kundženovs, G. Sālzimis jautājums paŗ iecerēto Jaunat-!un a. Roze.
Hamiltonas latviešu bēru fonda paziņojums
inž. J. Popelis referēja par darba vietām, darbinieku un darba devēju attieksmēm, kā ari par arodbiedrību ietekmi Kanādas un^ASV saimnieciskā dzīve. Re-13. oktobri miris Hamiltonas ļ5'^^^^"^,s^^^oia plašas un vispu-
latViešu bēru fonda dalībnieks Stk£^^
nolc^^ab^^'^- n^^^^ S'S^SSSkl^iJS nolds Grābis. Visi fonda dalīb-dzīvē un darba vietās.
<I> TLB Inžemeŗu uh tečhniķu kopas rikotā referātu' vakarā
nieki tiek lūgti mēneša laikā atjaunot iemaksas §1,10 par personu, bērni un jaunieši līdz 18 gj
O; Ap 200 apmeklētāju piedalījās Latviešu baptistu draudzes ■ c„ , ^. ., . - i 6- gada svētkos, kur kopēja kol-
- 50 c. Nauda sutama fonda ka- lektē pār labu palīdzības dar-sierei: Mrs.. M. Kimcaņs, 47 bam okupētajā Latvijā saziedoja
Beulah Ave., Harailton, Ont.
aizrādījums
Iespieddarbu pasūtinājumus ^ ^^'^.^ "° Klīvlenda"s un
S370,69. Svinīgā dievkalpojumā!
j. —-------»
komponista V. Lindes fonds u. c. Lielāku rīcības kapitālu paredz atstāt nākošo Dziesmu svētku sarīkošanai — tas varētu but ap Sl.500,00. Projekta pilnīgai iztirzāšanai vēl būs nepieciešama atsevišķa sēde, pirms to pilnīgi izstrādā un nodod apstiprināšanai vispārējai Dziesmu svētku
piemēram, Vidusjūra vēl pavisam nesen bija īsta aņglo-sakšu jūra, amerikāņu 6. flotei uzturoties Vidusjūrā, to pada-rot par „pax americana" telpu. Bet krievu flotes vizītes Albānijā, Dienvidslāvijā uh Sīrijā sāk rādīt ci-
_________ļ tu ainu. Nav gan noteiktu datu
rTcības komitejai, kas uz sēdi sa- par krievu jūras spēku lielumu, lāks 7, decembri.
,,Dainas" studija, kas tagad jau izdevusi Dziesmu svētku koncerta (kopkoŗā iedziedātās)
bet ^skaidrs, ka Krievijas flote dabūjusi noteiktu politisku uzdevumu Vidusjūrā, un ari Atlan-
skai;iu plates, uzņēma filma arī i Kad notika NATO
rīcības komitejas prezidija dar-'^'"*"" : r3,:_„^,~_^ ^ .«
ba sedi.
galvjiem — nedzied Gaudeamus ar ..tukšumu: sirdī"/ bet gan ar apslēptām asarām acīs S To Zandbergam varēs apliecināt 90 proc. no akta dalībniekiem.
. žēl arī, ka ii. Z. nezina, _ka dziesma „Brāļi, šodien priecaj'-tiēs" ir, tikai lokalizēts Jauna Stendera Gaude^nus atdzejojums, piemērots ta laikmeta ap» stākļiem un videi, un tam maz sakara ar Gaudeamus. Dziedot „Brāļi, šodien priecāj'ties", L. 2. droši ti var palikt sēdot -r- par to neļaunosies neviens akadēmiskas saimes loceklis.
^et es ceru, ka L. Z. kungs vāi kads_no «sēdētājiem" _būs ap^ meklējis kādu no musu TLB 1 sestdienas skolas aktiem, kuf
Latviešu ārsti Toronto
J, Karols, 404 Delavare Ave., tel LE-4.I68II P. Bārdiņš, 33 nās jūras telpā. Daltoņ Rd., tel. WA 24608 vai! Pubiikāniā F^rfj, WA 1-7203; Silvija Užāns, 52 "^^^^^
flotes manevri Ziemeļjūrā, tajā pašā laikā notika ari krievu flc ļ «811^ u^nSr tes manevri. Un te noskaidrojās, sies, dzied J. Raiņa ..AugšābS. ka padomju nolūki Baltijas jūra ļi'"- Skolai un viņas viesiem ta ..Uiek saskaņoti ar nolūkiem MeJ-^-f,^^^^!^" dziesma,; un kātādu
ļlīdz^ šim neviens, dzirdot . uh om Soviet. 'dot ° '"^^^^'^^
Huron Street, Toronto. Par sa-liktuvē nodoto
I savlaicīgu izpUdīšanu — neat-i?^^ svinīgā dievkalpojuma drau-
bilda'm. LA apgāds !?|f S^' vel pakave-
aiigdusjjas pie tejas.galdiem.
Linsmore Cres td HO 5-2892•izdevusi krievu sut-ļ Tas pats attiecināms ' ari. us SrtTsalnr547 m^^^ pirms ,še kopā mēs. biedri", šo dzies^
tel MO 1864'- Ed Upenieks, 537 NATO flotes manevriem, ir no-,mu mēs _dzirdam bieži privātās College St tel. WA 1-0455' vai rādījumi Skandināvijas valstīm ,sanāksme_s, . un mierīgi sēdām, .
^'^•""'^;;r':"" ILE 4-5196.; L. Upenleks, 1270 We. par novēršanoš no NATO valstu nonāksim DV saimē: bez draudzes mactaj_a R, Eķstei--p^ 9^^^ .
na vēl piedalījās mac. P. Odiņs ------
ļno Filadelfijas, ērģelniece Zenta .....^^^^ uti mudl. I (Nobeigums 4. Ipp.). St"v%us^^mv^v'^^u
■ ' '' "• ' . ■ ' ■ - . ■ • '• ■ _ ■ '. i biedrus Visubeidzot — maza
Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt. [pārdomā: lielas personības pāzī-
Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtīsimejr ģ ojlji i j ī b a pret citu
atpakaļ, ja. būs pievienota, pastmarka. icilveku jutām
soliste
mtoin nodot mn,„ Wroa 123!^% ?^S:5?a'°?S1S
vadība.^ Bez tam Marija Purva pasūtinājumu Piedalījās arī aŗ deklamācijam.
Ar autora vardu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas var ari neatbilst redakcijas viedoklim.
mmmmmm
SAIŅI CEĻā;4--6 NEDiī^r
Saiņus varat sūtīt ari pa gāi^ pastu. Ar šeit sa-maksātii muitu izsūtām visplašākā izvēfe ANGĻtf
DRaNAS, veļu, APAVTO, aRSTN: īiDZEK-
mi pārdzlvoiii» miem. Cieņu parādīdami otra izjutām, mes nekad nepazemosi-' mies!. .
E N G Ļ? A N D:
uelākā saiņu izsūtīšanas firma anglijā
Rakstiet mums un mēs nekavējoties atbildēsim; ia vēlaties, nosūtām pa gaisa pastu bezmaksa
drānu paraugus. CENRĀŽI, SARAKSTE UN PASKAIDROJUMI LATVIEŠU -----"
SesUieii, gada ķ oktobtl,86.n-ts.
Vai veģetāriešus apdraud radioj^
■ SPEGmRAKSTS MTVIJAI: AI^IEmKi NO
Gatavojoties pieteiktajam jau-zes mi lēmumus, Ir visai intere-najam laiknietam .kurā valdīs saiiti mazliet iepazīties ar.atklā-i atoms, pār musu dzīves parvei- to uzturvielu \ bilanci inākotneij dlbām^ domā; un -gādā ne tikai kurai jāpalīdz izvairities no paš- \ zinātnieki, kas strada ar radio- reiz visai izpiatītāin civUizācijasļ aktīvām vielām, ne tikai tech- slimībām, niķi, kas cenšas cilvēka darba Ģimeiīes uzturam jāsastāv no! spēku; arvien vairāk aizstāt ar dabiskiem pārtika līdzekļiem,:; komplicētām mašīnām, t, s. ro- kas vēl satur Visas . iedarbīgās j :8>otiem, iie tikai militāristi,. kis vielas un dzīvinošos spēkus^; Dē- ļ jaunā laikmeta ērtības vēlas naturalizētus un;;cilvēka Voku nodrošināt ar draudpilnām mākslīgi pārveidotus pārtikas 11-sprāgstbiuņbām un raķetēiii, par dzekļus eksperti katēgorisTd no-toiŗu iedarbību padomājot vien, raida. Kongresa priekšsēdis prof. .vienkāršajam zemes lodes, apazi- šveig^rts uzsvēra, ka vitālvielu votāj4m ņiati slienas stāvus.'pētnieku rūpes sākas jau ar ik-Par jaunā laikmeta dzīves pra- dienišķās maizes lietošanu: ,,Vēl sibām un nepieciešamībām do- šodien pašas vērtīgākās lablbj^ ms; ari citu nozaru pārstāvji, uzturvielas mēdz izmalt laukā kas k£s,lpo daudz ikdienišķīgā-un, izbarot lopiem, bet nākotnes Mem mērķiem,- bet kuru darbs-maizei noteikti jābūt piliivērtī-' tādēļ nav mazāk svarīgs un no- gai graudu maizei". Pat uztura' zīmīgs. ļrefonnēšanas nepieciešamību de:
.Nupat brīdinājuma pirkstu pa- dzīgiem vārdiem iestājās arī Dļr. cēla vairāk kā 700 uzturvielu pēt- Duisbergs nd Brēmenes, piemē-nieki no 4 kontinentiem, kas pul-.ram. minot līdz iņalāni pārpildi-: cējās speciālā kongresā Stutgar-ļtos cukura traukus, kādi atrōda-tē. Pēc dienām ilgām; pārrunām,'mi katras namamātes, pārtikas debatēm un pieredzes izmaiņas\ ..noliktavās", bet pavisam retos tie zināmā mērā.pat izsludināja-gadījumos, atrodams podiņš ar trauksmi .atzīstot, ka jau tagad dabisko medu. Arī tas nav pa-cilvēki lieto nepareizas uzturvie-'reizi, un nākotnes saldvielai jā las, rezultātā atraujot organisma būt bišu meduņi., funkcijām nepieciešamas vielas Birchers no CIriches aiigstakī^ un veicinot slimību izplatīšanos, mērā sašutis iesaucās: „Ieejie' Ja: Rumānijā kāds zinātnieks šodien kādā restorāimuii parau atklājis līdzekli cilvēka atjauno-!gieti Ķo jūs redzēsit'
šanāš veicināšanai, ko pasaules:Pie galdiņiem sēdēs cilvēki, ka mediķi pašreiz pārbauda un at-ļņo karbonādes ķ&ulariīpīgi iic zīst par nopietnu, panākumu, ja skrubinās pat pēdējo gaļās pie daudzi lietpratēji meklē ceļus, jkiņu, bet sulīgās salātu lapaļ
nevērīgi atstās uz šķīvja! Bet; tieši salāti un saknes ir paļ
. līdzekļus un ispējas cilvēka.mu
ža ievērojamai pagarināšanai,,.,-, —------- . .
. . tad paši cilvēki, ar nepārdomātu tikās līdzekļi, kas cilvēcei nako
uzturvielu lietošanu'dara iespē- nē dos spjeķu civīUzācijas .slu«
bu pārvarēšanai."
Ari citi eksperti izteica; nesaļ dzīgaš kritikās par mūsdienii
jāmo sava mūža paīsināšanai! Tāds bija uzturvielu pētnieku
. vienprātīgs atzinums .štutgartē,___
Tomēr viņi sprieda ne vien par turu. Katrā mājturībā atrod£ pašreizējiem apstākļiem, bet cen-'podiuŗi podiņi ar taukiem, bļ tās pieiet, arī problēmām, kas [riekstus, kuŗiein ir dabisks vi' kļūs svarīgas arī nākotnē, Uņ tīgs tauku sastāvs, lieto tir šai ziņā daudzo tautu eksperti ļ reizi gadā -r- Zieņiassvētkos . pauda ciešo pāriiecību.ķācilvē-; Ļaudis uzskata, ķā tas ir rui ka uzturs nākotnē nekādā gadi-1labā toņa pārkāpums, jā vlesj jumā nesastāvēs no dažādām alkohola vietā piedāvā augļu / tabletēm, kā bieži runāts un pie-Ju, bet nākotnes ciemiņš nekā! ņemts. Bet arī cūku kājiņas ar gadījumā neapsmādēs pienu ^ ^.sk3Šbiem kāpostiem un zoss ce-, sulu ķā apsvelktuņa dzērieni pešus namamātes drikstēis tikai ProJfesohi ižšti^dlfto^?^ reti celt galdā, ja cilvēcē nevēlē- programmu tpņjēŗ apdraud sies aiziet bojā dažādās civrii- košais atoma laikmets. Tieši zācijas slimībās. (pārtikas līdzekļi, kādus viņi
Kongresa nobeigumā uzturvie-: bīda pašlaik priekšplānā lū eksperti klātesošiem minis-:tpiens, saknes, augļi un ;sa^ triem un. valdību pārstāvijemļjau tagad Visvairāk .padoti' . brīdinoši pasludināja savas te- diOaktīvai iedarbībai, jo atc . '■ : ■ . [putekļi- kas atrodas gaisā, n
i žas uz . augiem, kokiem unļ
VISPUSĪGS SEŠDESMITGADNIEKS
augļiem. Dr. Valters Herbsts, lākais vācu lietpratējs pārt līdzekļu pārbaudē attiecībā i radioaktīvitāti, atzina,; ka I veģetārieši jau tagad ar ,m ļtēm uzņem savā ķermeni i līdzināmi vairāk aktīvā. „S ,tijā 90" nekā citi cilvēki. S , tijs „ieaug": kaulos un, IBritu- medicīniskās pētīšanaj j vienības, sprieduma, stii koncentrācija^ var radīt ' vēzi. šis atzinums izsaka n(j vairāk ņe mazāk, ka tieši lārieši, kuru dzīves veidu \šm uzskatīja par veselīgāki vairāk padoti. dzīvības un lības apčiraudējurnām un „blstamāk" pār izteiktiem i ēdējiem; ;
Reizē ar to apdraudēti zīdaiņi .lin mazie bērni, galvenokārt baro ār pienu, pasaules ganības „Stroņtij
, ——-- 7 "ļnosēdies uz; zāles štiebriej
Tāds ir liepājnieks Kurts Mŗiem cauri govs orgāni Kuņdziņš Linkolnā. Pēc Liepā-ļ nokļūst piena. Dr, .Herbsts jas Cinkas^ ķomercsķolās-beigša-'dijā, ka izmeklējumos pie nas viņš .iestājas darbā _drāšu nas.bērniem konstatēts,: fabrika, veicot tur galvenajā vai- . „ iautaeid satur dam dē dažādus piēnākumus> ari no-, '^^""^i^" ^"J. .^^"^
daļas vadītājā vietu Petrogradā. bīstama ,,Strontija 9f. Pēc tam līdz 192L g; iŗ muižas ka.pieaugušajiem. Bet:pā pārvaldnieks Somiļā. 'nātais veģetārietis 'Dr. Bil
Atgriezies .Latvija. K. izveido brīdināja- pilnīgi iešpāi priekšzīmīgu ^ lauksaimniecību konstatējuma. Grobiņas pagasta „Kundziņos' , i.- -
k: ir arī Li^ājas Drāšu fabri-radioaktivitātes", uzsve ka_s ekspeditors, transporta uzņē- veņāis šveicietis, ,,nedrīks mejs >pie visiem _9. direktoriem, par iemeslu" tam, ka 'at.šal kas tur vinajaikā nomainās. tieši no' visvērtīgākajiem Kad Liepaja_no kara darbības,kas līdzekļiem, kuru daudJ sagrauti,gandrīz visrkino, K. tur nllnvērtīeās 1
ierīko savu: latvisko ..Daili". Tā-l^f^^^.^^. pimverti£,as t kā ar to.vēl nepietiek, izbūvē vēl "^^^^ ^^^^^ sodieņ mumŗ otru - Dzintarpili, bet tā-paliek:'āk nepieciešamas!" neatklāta." :' Pēc notikušās konfereni
• Trimda Vācijā K. izpilda da. lieķ vienīgi konstatēt, l:a žadus amatus un Jāda koopera- :vielu pētnieki nevēlas pi
; desmit tūkstošus cāļu> piepalī- «^as apdraudējumu no dzot ģimenei, dzīvodams necilā bumbu puses.; Tādēļ arī J telpā — būdā. kur lien iekša dzīgi savam goda'prezi^ kukaiņi un čūskas, " . iprof. Alb. šveiceram ul
J^f^r^l^r^J^^^^^^^^^ alktiem un zi „Kurts Cafē un apgāda an tau-. ■ : .
tie.šus ar latvisko rupjmaizi. :I".em. ^pelleja pie visas p Teicama, darba rūķe ir ari viņa valdībām izbeigt atombui dzīvesbiedre. Dēls- Miemidiš no- mēģinājumus; Bet ir beidzis Linkolnas _universitati kā skaidrs:, pašreizējā un. iesaistījies darba ^ebT^koSpomskam šatuācijā ai l^ts. galvenā valde par buvm- ^.ieinājums izskanēs, kā
E. j^.'balss tuksnesī. .41freds
