LATVIEŠU PUĶU SALONS
^27 Danforth Ave, pie Pape, tel. HO 6-9911, Toronto
ISrāiņl ziedu sakārtojaini I&alībām qīi citiem ga-dijnmiem 0 Bagātīgā Izrēlē griesti riedi ® Poda poķeš. Q Za}Qiai an teoplskie stādL
^ Sadraba un dzlnt&as rotas Iletjea. Tautiakla andumi. © Keramlta* Fasntinājiunns ludsam nodot
Mēs piegādājam mājās
Dzīvnieku aizsardjsifeas
:S AI Ņl U Z LATVIJU
visātrāk sasiiiedz adresātu, ja tos izsūta no Anglijas. Izmatojiet firmas F E S G A T A LTD. pakalpojomis.
Pakutina jumus Kanādā pieņ«m:
J. RONIS, 2 BAVID ST., BRAMPTON^ ONT. pa pastu vai personiski ik dienas no pl. 10 tītā līdz pl. 4 p.p.
Drēbju paraugi apskatāmi uz vietas. ĻOTI PLAŠJl IZVĒLE ZIEMASSVĒTKU SAIŅUS PASŪTINIET SAVLAICĪGL
«dfiimuiuiuiiiitiuiiiiiimmiiiiiiiiHiniiiiiuniuiiuiiinuiHuuiiiniiuiiHiiiiiii^
ļ 1162 DUNDAS ST., W. - 2223 DUNDAS ST. W.
Atrērta no pL Plrtadtenāg īlēgts.
VIENĪGAIS UZŅĒMUMS KANĀDĀ, EUŖŠ SŪTA SAIŅUS TIEŠI UZ PADOMIJU. TE NA^ STAEPNIEOiBAS. TĀPĒC PIEGĀDE IR ĀTRĀKA, JO TIEK SŪTĪTI TIEŠI. SAIŅI IR APDROŠINĀTI PRET PAZUIAKU UN BOJĀJUMIEM.
Padzirdīisi, ka Chruščeva tētiņš Sputņikā ietupinājis dzīvu sunīti, Taisnibene saprata, ka pienācis laiks rīkoties.
„PlušķIt," viņa uzrunāja Taisnību, kas, rīta "tupelēs iemeties, pašreiz šķirstīja avīzi, „ja tu rie-ka nedari, tad man jāsāk darit, kaut arī esmu tikai vārga sieviete, bet ta to nevar atstāt." ,
„Ko tu gribi darītr Vakaros, kad viņš gribēja atpūsties, sieva vienmēr atrada kaut ko darāmu. ..Atkal siņks aizštapējies?"
stedī — redz, ka Grumbene nemaz nav aicināta," Pussnucene skaidroja starptautisko stāvokli, bet kad Grumbene tomēr ieradās, tad arī Pusmucenei pietrūka padoma.
„Tas ir,.. ka to ņem... zināmā mērā, tā sakot..."
„Un ^ad viņš pēdējo reizi bija skaidra? Vai nebija trīs dienas, pirms tas suņa Sputņiks uzgāja gaisā?" , _
„Kas viņu atceras? Varbūt bija arī ap to laiku... Un jums kas?!" Amālija kļuva asāka, jo
Neziņas liodiņam vāku noņēma Taisnības kundze pati.
„Dāmas;' viņa teica, „mēs . . , iāaizstāv Mmenes gods, esam kopā, lai veiktu lielu dar-^"^%^^ J^^S^ Amaufas asu-bu. Mēs gribam pacelt savas klu-^^f^^^^^^^^^^^^ si kautrīgās balsis līdzi visas Pa-."""ISLrS"* viņa rau-saules dzīvnieku draugu balsīm'"^"^^^^^^ pret to nežēlību, kādu nabaga ^ ^^v.;^^^ 'ET^pa gaisu ar sinku." Tais-inevarig^^^ sunītim izrada ļ. ^ --^ ^ t,umbas
nībaskuSdzI bija pilna darba Sputņiķa^_menedžeri. Pasaules g^bat glābt? Jīīs te visas" runā-pSa !Slums kaut Jādara .gibie^^^^^ šā un tā. bet tas lopiņš tur
Sputņika lietā." ' Taisnība atviegloti nopūtas un ļsaku^^^^^^^^ .^trnti ieTtS ^^^^ "
drīkstam klusēt ja ari cti lesta- ^ ^- ^.^^-^ ^^^-^^ jas par musu ideāliem?! •
Sestdien, 1957. g. 16. novembri, 92. n-rs.
SABIEDRISKA DARBEKESKA JUBILEJA.
atsāka komiķu lasīšanu.
Tā kā Taisnības kundze ar vī^._ ^.-------------, •, u-- , -
ra vienaldzību dzīves izšķirīgos Dāmas nolēma ka klusēt ne- rS 1^^^"!^^ ta ka uz dzegiem, mirkļos bija apradusi, un arī šo- drīkst. Vispāri, dāmas biia^ S ,surp nacu. jo Klineksits jau reiz uz vina nalīdzlbu īstenībā'ipnripnmM«. veselu nedēļu pazudis, bet ja
Latviešu katoļu studentu ap-bas «Dzintars" Toroņto kopa 9. novembrī DV namā atzīmēja kultiīras un sabiedriska darbinieka B. Cevera 50. dzimšanas dienu.^ Jubilāru sveica sabiedriski darbinieki, draugi un paziņas. No kr. 1. r.: J. Niedra, Mežgaļa kdze, B. Cevers, Tichovska kdze, V. Koroļkpv^ 2. r,: V. Upeslāciš, A. Svenne, Dr. H. Tiehovskis, Dr. N. Bojarš ue Dr. E. Upenieks. J. Kreiļa foto.
daudz cerējusi nebija, viņā sāka rīkoties uz savu roku.
Pirmm vipa Piezvanīja ža. Toi.vX^"='" '^'""^ '^t^''Sm
stības kundzei ai •/> m j idu jdu... idu jdu ... jdu ^ —-— —-.^.^.v,^. ^v.*»^.^»»» v/ii*ijo«uco o g
• Jm- viņa teica, JB^^ iaS'LttIiks'^^SvS Me""^' tagad joņo jas ,40. gada- dienu, Bostonas;tumu sabiedrotie pret mum. »
5nMžf C «e.. ^Šicād^fSiiSi^^ paāL-^IS^^?; .atvie.u,..iietuvju, po,u un ungS d^^'V teica, vecais .rie™ e^
žmastības^kundze^gan ne^d ^^^^j^ Apvienotajās Nācijās un kundze nesaprata. • ru organizācijām rīkoja protesta grants, kas ar akcentu runāja
n«r^ah,7i pIhS^^^^^ ar! uzalcinasim brīvo pasauIi vākt - ,.Kāds sakārs, jūs prasāt? sanāksmi. Tā notika Amerikas angliski. Arī pārējo runātāju ru-
ziedojumus glābšanas ekspedīci-Lampatāns sunīti man nozaga brīvības šūpulī, Faneila hallē, nās atskanēja vairākkārtīgi no-jas rīkošanai." _ ,un par. Judasa grašiem pārdeva piedaloties našiem krieviem un .soriīiumi nr*.f TDdH«r«,-,,
PROTESTA SANĀKSME
Sakarā ar boļševiku revblūci- šēvikiem cīnījāmies 3 gadus. Rie-gada d
krievu biedrībā sadarbībā ar ja akli un kurli, mēs cīi;iu zau-
tSTatlfi: ..Jā! un.lai Viņi tikai mēģina krieviem!ūn:p^ ienkāri pieteikt-veto! "Pusmucas kun. selu nedēļu āivo miglā! Bet šai ^fP^^stp tautu piederīgajiem, bas nežēlīgo, varmācīgo režīmu, i::^L;ixJ idze piebalsoja. ..Kamēr runa - kāds sakars.. " Uzrunu teica krievu biedrības pr- kas izdzēsis milioniem. ciivPtM
nevarēja.
..šausmīgi?" viņa pārjautajā, ,.TikaL šausmīgi? Es
i^pniStl-"^^' piebalsoja. ..Kamēr runa - kāds sakars..." ' leica Krievuoieanpas pr- kas izdzēsis miljoniem, cilvēku
mariTnk^t'vārdu kā tas^^^^ tādām valstiņām -! Ar to pašu pigbridžas dāmām ^^sP. Jakovļevs, noradīdams, ka dzīvības. Tur runāja kāds balto
it,,j-" ,J,t-/„'ļT. X, , -r^___lokē. bet ar sunīti tā nPvAr":TTn.hipHvThac nihinōčo^o eoinVo rpvhllipiill Irriouiio novoflTio Wio.'qv»v.1<.. -ii-l. t, .
Muitā un citi izdevtimi samaksājami šeit. Saņēmējam nav jāmaksā nelaa > Nosūtītājs saņem parakstu no saiņa šaņēmēJa. Saiņu - _ daudzuks nav ierobežots, bet tikai tā svars nedrīkst pārsniegt 20 mārciņu. Jūs varat sūtīt pašii iepirktas mantas . . kas dabūjamas mūsu uzņēmuma veikalā par.lētām cenām. Saiņos var sūtīt visādas drēbes, tekstilnmtdriālns, apavus, ādas, medikamentus, pārtiku tin ā&učz dtar priekšmetu.
kundze apgalvojarcerot. kā Tais- '-^^-j-— Sll^ri'^SvoiS^a^t^'cSm;:' "^^l^^^^l^^^ ^^^^^^ atbalstljaļAr klusuma brīdi pieminēja upu-
"i^'l "^^^^^ ^1^rJSM^'^Sl^^^ ^^^j^."" starptautiski^^i- Irus.^dziedāja krievu koris, un
?,?d ?m^ln n^^^^^^ ^ur neviena Stabiņa, ne-pārdevis. • nancisti, dodot naudu boļševiku garidzmeks turēja, lūgšanu,
redzlusi B^t Ta^^^^^^ kociņa ^ vai tas nav bar- Un tā Sputņiks palika orbitā. propagandai. Mēs toreiz pret boļ-1 Latviešu . pārstāvis V Lam-
nebija daudz laika. Viņa apmie- i^^t"^"^£!i'._^....:. —— —; ■ ■ ' . ■ - , . . .^ergs pieminēja Latvijas likteni.
rinājās ar to, ka draudzene re-^Jf^'^t"^^^^^-^^^^^^^ dzējlisi Sputņiku savām acīm -:S"itS""^^j2P'esķir*"_,.^^^^^^ pēdējā laikā daudzi redzēja ne- speku, dāmas vienpratigr ņole-ļ redzētas lietas - un tūlīt pārgā- ^^'J^^ vi^spirras jānobalso, ka di-iauž galveno- ļbmama Satelītos ieslodzīto glāb-
,.Jūs man piekrītat? Brīiiišķī^šanas un atbrīvošanas biedr^ gi! Tik maz vairs pasaulē palicis Amālija gan ierunājas ka-bied-gara dailes un saulainas tāles! rī^as nosaukums varētu radīt Bet, ejot roku rokā, mēs panāk- Paniratumu.^kadomatL visi kne-sim, lai arī neaizsargātie un vār- satelīti bet Amāliju parbal-gie atgrieztos dzīves krēslainajās SĢja. noradot, ka^tik_dulls ne-ielejās!" jviens nebūs, ka iedomāsies pra-
Kaut arī žēlastības kundze ļsīt^tbrlvo^^^^^ , vēl vienmēr nekādu skaidrību ^J.Ķam„1cadadansana par cil-
nejuta, viņa piekrita visam, jo čekiem?" Taisnības kundze pa-; baidījās, ka citādi varētu palikt radīja ,pirmsķingu demokrātisko gaidāmajiem notikumiem ārpu-P""cipu izpratm un_aicmaja sē. Saruna beidzās ar to, ka žē- sākt balsošanu, No tas_. tomēr lastības kundze apsolīja nākoša- nekas neiznāca jo izradijas,^ka jā vakarā būt Taisnības, kundzes debašu laika Cauruma kundze dzīvoklī, lai nopietnas sarunas "^ja sākusi raudat, ar pārējām Pigbridžas dāmām „Kas jums? Trabeles ar veco?" pie tases kafijas izlemtu, kas lie-,Taisnības_kun(Jze līdzjūtīgi jautas labā darāms. taja un partraucs^alsu. skaitīšaŗ A • nu. ■ ^-i'"-
VANAGI MONTREĀLĀ
^alUUHUUlnlnuliUllllll»nlUlUlHlnllmll^IlllIll^lllllUlllllllnl^Illl!lllrtlll^
,»Par kd tad, nezin, būs:ikrunā?"! ..Kur ņu!" Ciurumlša piegrū^ Gaurumīša piegrūda Pusmuce- da delnu 'acij. .«Vecais jau man nei, kamēr Taisnībeņe pati bija tīrais zelts, bet man tur mājās ielidļļiusi virtuvē, lai apgādātu viens cits jiorecs.^.". žēlastībenei ūdeni, jo tā tīru kā-1 _Tad viņa sfislējas un pagrie-fiju nedzēra.„Kad pati zvanīja, zas pret Amāliju.-tad nekalsti nepateica. TikaiAmālijas jaunkundze, sakiet pūta, ka briesmīgi, un ka tā ne- jus man te liecinieku priekša un varot. Negribējās izlikties par nemelojiet: vai Lampatāns jums
muļķi, un tā arī nepaprasīju.
„Laikam jau par to, kā Gruni-benes meitai boifrends un ejot
ir vai nov brūtgāns?"
Amālija nosarka un kautrīgi ndura acis.
9; novembrī DV Montreālas nodaļa atskatījās uz 7 darbības gadiem. Plašajā sarīkojumā svētku runu teica DV Kanādas valdes priekšsēdis V. Mukts un par nopelniein organizācijas darbā pasniedza atzinības rakstus Vijai Vecziediņai, Spīdolai Zariņai, A. Zeltiņam un J. Gributam. Attēlā DV KV pr-dis pasniedz atzinības rakstu V. Vecziediņai, no viņa pa kreisi DV Montreālas nod.pr-ks O. Kļavcnieks. Foto J. Leitens.
i Ļeņins 1917. g. Visām nekrievu ļ tautām solījis brīvību un neat. 'kārību. Bet tiklīdz bija nodibinājušās Baltijas valstis, tā arī iuz pēdām sekoja Ļeņina organizētā sarkanarmija, lai iznīcina-! tu šo tautu pasludināto neatka- ■ ;rību. Lietuvju pārstāvis B. Mic-' kēvičius liecināja par padomju zvēriļskumu, netiesīgumu un varmācību, kas reiz jāiznīcina, lai I pasaulē valdītu rriiers. Vēl runā-"ja ungāru pārstāvis Miklošš, bij.' i Ungārijas prezidentā Mikloša i brāļa dēls, kas" pirins -gadā ar šauteni rokā cīnījās Biidapeštā. ļ Poļus pārstāvēja Mrozs, bet ru-^^i::^' māņus — prof. FlārescU. Sanāk-.;ti. ļsme pieņēma rezolūciju, ko pa-ļ rakstīja un nosūtīja ASV prezi-f:^ ļdentam. ārlietu, ministram^ un. presei. Sanāksmi atzīmēja arī vietējie laikraksti.
23. okt. Ungārijas revolūcijas pirmā gada atcerē ungāru namā notika svinīgs atceres akts. Ta-, jā kā latviešu pārstāvis piedalījās āri V. Lāmbergs, sveicinot ungārus un nododot latviešu tautas siņjpatijas apliecinājumus.,:. ... — iņš.
ŖIRTSSALNAIS
teris juta šī jautājuma nozīmi un lielā ziņkārē vēroja skanējusī Metuzala glaimīgā balss Kā tas drīkstēja uzrunāto. Tā smaidīja ļoti atturīgi, skatienam pievel- notikt, ka tādam putnam, kā Metuzālam izdevies ie4t koties kā ar krēslu. Tas bijā pilns pārmetuma Maik- tik patīkamu sievu; un uz viņu Pēteri kas višādi^ir lam, un žēlumā, pievēršoties tēvam. gluži ciešam.s cilvēks, sievietes pat vaim lā^ā ue.^rib
paskatīties? Kur tas rodas?— Ai
„Es nezinu," viņā vilcinādamās, nedroši ieteicās
iiii pameta šaubīgu mirkli Pēteri, it kā sacīdama: „nav drūmes, kā inūžigs nelaimes putns. Vin labi rimāt par šādām lietām svešu cilvēku klātienē." skaudni iieuzl-ieiba >iev, ka.gribējās celties un bēH
Architekts pievilkā.s ^Jņā uzradās; tik
Taču no atbildes vairs nebija iespējams izvairīties. .Metnzāls.«trivēia durvīs Jainns ' vr+«;r
.Domāju, ka jūs, Maikl, un tāpat maus tēvs, abi būtu kās tikko apēdis siltāko saiirSt^t^ 1-'
gluži labi cilvēki, ja tik daudz netērētu svētus vār- ga namatēva pārmetuniusr'^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ dus/'viņa sacīja, īsi uzsmaidīdama abiem un laikam
(82. turf)inājums)
„Kas tas ir?" neomulīgi iesmējās Pēteris dhoanalize? . . . Jūs. ļoti. maldāties. Sen jau lasīt vii*srakstus.'.'
.„Tāpēc, ka tiē jums riebjas,
var^
vraks, un ja arī par sevi esi ļoti labās domās, diera- ^^^^ Maikla veselā roka aikal priecīgi" daiizīja "cel- ' diein spēj žēl, citi jau se.teVi.izmirsuširMaikls^bē^ , , : , ; V : . ,N!;,^ie^^^^^^^^^
„Ko tad?" viņa brīnījās, bt smaids nozuda.
dauzīja celi. „Ko jūļ sakāt, profesor?" viņš jautāja čībām. Viņš sagrauj manās skaistākās pamatidejas ud,
sii'mgalvim, bet ikviens juta, ka tā tikai pieklājība no kristieša pārvēršas asinskārā barbarā. Gīņa, cīņa, ,
nrpt+0. kas ticis izspiests ud sarunas. . cīna!" patētiska nicinājuma pilns, .iesaucās sirmais ,, - ,
• kļuva par cilvēku sākdams to iemūžināt darbā," ne- '^"Suru, taisnos plecus un zilcrp^r?""!^^^
.atķidīgi skatīdamies Liliānai aīs, Maikls, vēl nez ko ^'«^'tēdams kā skatītājs iepatikušo ? „Mūsu uzskatu pārmērīgā-nesaskaņa mani sāpina," .no-katra slepkavas aizstāvēšanās runas tiesā, no kat- apstiprinādams pamāja ar -i- ... p...^;. ' ^^'""-^ —- ^zņu,-kaujo-tieSar
viņš atbildēja atklāti uņ neviltotā nožēlā; „Pie Maiklā rā mākslīgo mēslu uzņēmēja sludinājuma laikrakstos ja, ka namamāti sie vardi esmu jau pierādies, bet jūs . , "viņš skumīgi pavē- vaino mācītāja aicinājuma maksāt baznīcas nodoV"- izskatījās satrūkusies, un
TM-- • , ^ .--r- pie namatēva un
. . . - • . „To, ka vārds krita no Deva mutes, bet cilvēks "iednieks,kam salauzti ieroM ^t^
pret 10, kas ticis izspiests uo sarunas. ciņa!" patētiska n.cmajuma pilns, ^iesaucas s.rma.s to iemūžināt de-^^» - ' mu.nn,. t,i,„„. ..It^'J^^i^'VA'»:^^»^
Llevelin-s izskatījās, drusku aizvainote un drusku kungs, derdzigi atmezdams ar ŗ»ku. „Man apr.ebies_si_s skatīdamies Liliānai m, Maikls a
vārds, kas brutāhzēts un toaM^^
" 1 i-- -1—1----o„ «,„r.+ ŌTr?;5oviQo rnnoo +ioca nO kst- . " ° ' ^i^vij
serigs.
_____.^.^.^ ...... ^ • r 1 • • 1 kaktiem nebūtu pats
rās Pēteri: „Man liekas; ka, tiklab Maikls, kā jūs, ar- Un šis kādreiz cēlais vārds cita nekā sevī nenes'kā:^^^^'"f.f^""^T'^ ^ . . . : . . : Z^t^r^'T^^^
chitekta kuics, kļūdami par vīriem karu varmācībā^, vien zvēi^īgu brīdina jumu,, ja es neapēdīšu savu sāncen- . inženiera kungs, vai^™u draugu puses; r^^samse^l p
• ^ - - - " si, tas apēdīs mani," un Llevelins ieskatījās Maikla .tS^^'^^^^
lietas nodevēiā Maikl'' nav it iiekas savu skaisto vārdudēļ aizmirst vīnu im P^^!
esat pazaudējuši vēstures attīstības lielās mērauklas.
. ,,Pirms mums tās radās, jūsu paaudze, profesora seja, kā vadonis savas svētas lietas i
Lungs,. mums bija sagatavojusi asins pirtis. Mums at- yiņs teica, pārmezdams, „tas, ko tu
u-rvc .tiL-Vii iiiTiis 117.tinptipe nn doties Uz nri'ekšu. Mēs cīna .bet visu kautiņš pret visiem."
kun^
likās tikai junis uzticēties un doties Uz priekšu to darījām, un tādā karstumā izsvīst visas mērauklas." Pēteris mēģināja atbildēt^ ar drūmii joku^ „Mums sludinātās priecas mācības, diemžēl,.izrādījušās tikai meli uu viltus."
„CiIvēka uzdevums, par spīti zaudējumiem, ir labdt izdarītās kļūdas, un darīt to stoiskā mierā," teica nopūzdamies profesors.
,3» It;
jus.
meta alu. cilvēkus,'' viņš piespiesti pasmējās. „Pret tādiem vairs nav ko noņemties ar svētiem rakstiem. „Tā ir frāze, profesora kungs,".līdzjūtīgi piebilda Uz panākumiem var drīzāk cerēt, sitot ar bībeli vai Maikls. Kļūdas labo domurakstcs. Bet cilvēks tāds dziesmu grāmatu pā galvām." nav. Es nekādi nevaru izlabot izdarītās kļūdas, tāpat, „Un tomēr,— cilvēcības sākumā bija vārds," pro-
tu sāc sludināt, nav
cīņa . bet visu Kauiiņs pret visiem." : .Mani tas neuztrauc, kundzi'-' Ole šķita sen jau
* ;,Es nesludinu," Maikls nezaudēja mieru, bet viņā pārvērties nejūtīgā akmenī, un ielīmēja,* nepamirk-šķita pamazām pieaugusi nopietnība, ko bija grūti no-, šķinadams ne aci: „Manioti pak skaisti.vārdi no slēpt. „Es nesludinu," viņš domīgi atkārtoja, ,,es dzīvoju. Ne manas vainas dēļ dzīvē izveidojusies mežonībā, zem smalkām drānām slēpdama akmens laik-
daiļas mutes. Citādi tie mani neskr^^
Maikls bērnišķā sajūsmā skā iekliedzas: inženieris sadra
, _____- novērojot namamāti, un atceroties, ko un kā viņa runājusi, Pēteris piepeši pārsteidza sevi ār dīvainu atzinumu, ka tikko notikusī saruna viņa, Maikla un profesora starpā bijuši kaut kādu bēvnišķīgu muļķību sajaukums, bet slēpusi tikai Maiklam un mājiniekiem apzināmus ikdienas noslēpumus. Arciitektam aptecējās sirds. īa-krts, ka aizraudamies līdzi pārrunās, notēlojis citiem Ivu Antiņu, ko pārējie mēģinājuši izlietrvt V5
kās, naī
kā man neviens
s vairs nedos atpakaļ to pašu kreiso ro- fesors teica dziļi saviļņots, acīmredzot, sāpīgi vīlies kā aizbāžņi pudeles kaklā. Druskmierināja,
,.Kungi. inženieris sadragāja ausu gudrās galvas pierādījumu avotu savās slepenas pretišķībās'' Yienā cirtienā," .. : l:
Visi smējās līdzi, kā atbrīvd-no nelaimes^ bet " Pēteris skaudīgi noskatījās pakaļjiliānai un; Oļem, greizsirdīgi īgdams par draugu:
-—Kur viņš to ņem ? īstā viā^ im laikā gaidīt,
sarunās temata izvēle neiederējās labu sektantu mājās, un .strīdus veids un vārdi nāca no zvērinātu ķeceru un lāmu — visā valstī aizdomās turēto — ,,olgāļvair intelliģentu pasaules. Kopš ierašanas te vel ne ar 1 vārdu nebija iztirzāti laika apstākļi, ne piemi-
niemamu no" vienu
nederēja pārī ar namamāti - viņš'ija par strupu un J'^^..^^?^ Pastam precēšanās v^^
Sestdien, 1957. g. 16. novembri, 92. n-rs.
JAUNIE NOBELA fŖĒMIJ
PRMUU FIZIKĀ PM^ 31 tiN^^^^^^^
Tuvojoties Nobela j^rēmUas svētku dienai — 10. dec 'sinātņu pasaules uzmanības ceiilrā ir jauno šīs prēmija dibinātājs Alfrēds Nobels ur savu 1895, g. 27^ novembra izveidojams fonds, ķuŗa rentes ik gadus izdalāma» S līd aiz\'adltā gadā devuši cilvēcei lielākos sasniegumus. Pr» terātūrā piešķir zviedru zinātniskie institūti, bet miera menta ievēlēta komiteja. Šīgada premij^^
Par Nobela prēmija.s 1957; ga resantas. Ļaunāki, ka viņi da laureātu literatīīrjft zviedru dzejniekam triīkstot dziļāki akadēmija izraudzījusi : franču tereseš, un viņa fantāzijas Takstnieku Albertu Kami, kaš „ar >sot mazs uii sažuvis, kādi asi redzīgu nopietnību apgaismo ļrāk par otra ranga darbier^
rieesot veicis un akadēmij šķiršanās par viņu esot ne
jis mūsu laika cilvēciskās sirdsapziņas problēmas", kā tas skan žīs akadēmijas lēmuma formulē- tama. jumā. Kami ir 44 gadus vecs, d?.l-ļ Francijai šī ir.devītā mis Alžīrā, un no visiem lidzši-,prēmija literātīīrā, un līdz nējiem laureātiem literatūra vie-tā patur, savu vadošo vietu, nīgi R. Kiplings, kurš Nobela) Zviedru akadēmijas pil prēmiju saņēma 1907. gadā, ir ziņu par prēmijas piei^ķi Mjis jaunāks par viņu. ļEami nodeva Zviedrijas
Rakstniecībā Kami debitēja.iiieks Francija, un Gallii 1937. gadā, bet blakus rakstnie- i apgāda pārpildītajos salo čībai starp daudziem mēģināju-1 Jā klāt visas pasaules pres miem visādos arodos Kami cieši ļ radiofonā pārstāvji un lūg saistīts ar žurnālistiku. Daiidzus si, Kaniī apsolījis savu• ieņ gadus viņš bijis reportieris, re-ļNobeļa dienā Stokholmā dakcijas sekretārs un, kaŗām iz-,'ar savu .dzīvesbiedri, Un, ceļoties, aplauzējs lielākā Fran-^ reportieru un fotogrāfu b cijas avīzē „Paris Soir'\. Vācu.dēts,^^^^s Z okupācijas laikā Viņš darbojie-s;' jas vēstniekam: „Sveičini pretestības kustībā un Francijai pateicieties Zviedru akad atbrīvojoties, nodibināja ar .sa-ļUianas zemes un manā vāi viem domu biedriem laikrakstu DANIELS BOVETS „Cdmbat", tomēr lielo konkuŗēn- LAUREOTS MEDIC] ci neizturēja iiri nobankrbtēja. • _ ^ ~ ; Daudzus gadus aktīvi piedalījies' premiju fizioloiji
politiskā dzīvē uiŗīsu laiku bijis^'^^^'^^^^^Karolinska in komunistu partija. Pēdējā laikā pilnīgi aizņemts ar rakstniecību, no politiskās darbības atteicies Tomēr viņš kritiski nostājies pret marksismu uri kļuvis ceļā meklētājs jaunam iņdlviduālisv mam. (Plašāk par Kāmī rakstīts jau mūsu laikrakstā iepr. n-ros.).
Franču rakstnieku aprindās ii, prēmijas piešķiršana izraisījusi dalītus uzskatus. Līdz pēdējam visu cerības bija, ka šis gods. piekritīs' Ahdrē Mālro, pār kūra mācekli uzskatā Kami. Daudzi ir neapmierināti, kad meistara vietā to saņēmis māceklis, kas vēl varējis pāris gadus pagaidīt; -Līdzīgās domās ir arī ievērojamākais zviedru rakstnieks uņķnti-ķis Olofs Lagerkŗancs, sacīdams, 'ka noteicošās nav idejas^ kas iz-'pāužas Kami darbos, tb nav daudz, un tās nav sevišķi iritef! Alberts Ķamt
■.N<S»,.«
i
; Cļ. turpinājums:
„Lūdzu, ja varat," Linards at.sēdās uz .soliņa; kur pirmītj viņam šais mājās. ienākot, bija sēdējis kaķis _ un, tāpat kā tas, maaliet uzbozas,, bet nebēga.
; Sāķuinā it. kā kautrēdamies viņa; klātienes, V ši pamazām kļuva-brīvāki; ihājāš dimēja un klaudzēja, vistu kūtī kļuva dzirdama ātri apslēpta ieķerkšanās ■
Kalsens kaprālis pienāca aprunāties, ; droši vien taisni tādēļ, lai novērstu māja,s Saimnieka uzmanību na1,ā, kas mājās notika. Det cilvēks.uz soliņa bija gauži nerunīgs. . 'V "
„Kur palika krievu tanki^'v bija vienīgais- pāi: ko Linards interesējās!. :
„0 — pagalam, cauri, mūsu Rūdelis viņiem paradīja velnu!":
Jā, Eūdeļā piķējošo bumbvežu eskadriļa bija iznicinājusi krievu tanku.s, kā allaž. Eroņte ir kārtībā, tikai hcsekraigs caurrāviens; Un kaprālis sāka apskatīties, vai nekavējas par, ilgu unnav palaidis kaut ko labu gaŗāni, aizmirsdams uzmanīt izklīdušos biedfiis.
:Liķā8; vācim; meklēja savu daļu; kādu laikti ap-spriedā.s, vai nepārnakšņot-šeit,: bet seržants -strupi teica: nē, — un at.kar visi izklīda. Ratu aizniugurē atrada vietu dažas vistas apgrieztiem. kakliem, tad viņi meklēja vēl kaut ko,'pārstaigādami pagalma un ēkās ar to ziņkāri.un dzīvīgumu, kās raksturīga cilvēkiem, kad viņi jūtas brīvi no pārdomām par īpašuma tiesībām ; izstiepa i)riris padiLses ar atlikušo dvieļu un grīdas celiņu %'īstokliem.
Rati brieda! Tajos bija. dažādas grabažas: kastes, katli, krē.sli. Bet. krēsli sašķiebušies un slikti. Viens iznesa no goda istabas divus jaunus pītos krēslus; pa^ ■ manījis uz soliņa sēdošā cilvēkā skatienus, saprotoši pamāja ar gahni un izņēma no rātiem bojātos; Te jums būs kas vietā, tie nemaz nav sliktāki, jums ti-
. .1
