Sestdien, 1957. g. 30. novembri, 96. n-rs.
latvija.
DrOjUgi grib mūs asimilēt, ienaidnieki grib mūs iznicināt, Bet mēs gribam palikt latvieši. y Archibiskaps T. GRĪNBERGS
pedfjo nedēļu^ atslālbis. Nopu
Sestdien, 1^57. g. 30. novembrī. 98. n-rs.
eENERALKONSUl>
Mr. R No BMSON
Toronto, tel. HO 3 . 5861 118 DANFOETH
41 PiTCAIRN CRESC:, TORONTO. PL 9 - 0266,
Paidagoģijas maģistri Līgu Zirnīti un zobārstu ■ virsleitnantu Arnoldu Rupmejri salaulāja māc. J. Lazda Grand JRapidos.
Pontiski un niUtāri ārkārtīgi 1947. gada, sakarā ar Trūmeņa ļ saspīlētais stāvtkliš pie Turcijas doktrīnu, turki ir saņēmuši no īm( Sīrijas robe žas, kas bija vi- ASV un vēlāk arī no Anglijas §as [ļ pasaules u manības centra, ne vien lielāku daudzumu mo-aikā ir mazliet derno ieroču, bet arī plašu mili-, nie amerikāņu taro misiju atbalstu Turcijas ar-solīj imi palīdzi^ turkiem pret mijas izveidošanai un apmācī-sgrejoru ir redzami ietekmējuši šaņai. Tā no Turcijas armijas, sinaŗās iekšpolitiskās griītībās apbruņojuma ap 1950. gadu pa-ļ esoš>s Maskavas diriģentus, ku- visam pazuduši 19. gadu simte-, ŗi, a'pgādādami ar ieročiem viņu ņa vidus ieroči, ar kuriem turku; pavadā nonākušo Sīriju, savu rezervisti devās manevros pat pasaiules iekarošanas plānu inte- vēl pēc Otrā pa:saules kara. resēs centās Mazāzijas telpa iz-! Ar jaunajiem ieročiem apbrU
: provicēt tā saukto mazo kani. >otā Turcijas armija ir sadam Latvijas valstssvetku aktu 18, Viesu vidū bija pārstāvji no sniedz kursantiem zināšanas dzi- kopīgam darbam. ļausskolu" Arī- rakstā Arnolds
Pašreizējais Turcijas saimnie-'23 divīzijās, kiiļ-ās ir ap 13.000 novembrī Anglijas galvaspilsēta Anglijas valdības iestādēm, par- ves praktiskos novados. ļ Ar šo rakstu esmu vēlējies vērst Brode eb-gadnieks" (La Nr89)
ciskais stāvoklis nav atzīstams vīru, un turku rīcībā ii- vairāki Londona ievadīja svinīgs diev-. lamenta locekļi uji garīdznieki. Trimdiniekiem,_ izkaisītiem ci- uzmana^
m par labu, nedz veselīgu, kā- simti modernāko amerikāņu un kalpojums Holy Trimty bazni- Kupla bija diplomātisko pārstāv- tu zemju plašuma, ir gan savas iespējām latviskās izglītības je- čības vidusskola.*' Vai lauksaim-3ēļ r"'i^<= «fJnri ahffii, tahkii. Lnti mnaprna ir arī čā, kuŗa piedalījās arr sutms ju rinda, to vidu ci^plomati. rio regulāras skolas, bet bieži vien gīišanni TrimHiniPirn niv-rnoic vidusskolas bija Prieku-
turki
SVINĪGS
KONSULS
VILIS TOMSONS
Tel. RE 8 - 7798, Montreal, P.Q. 5210 VICTORIA AVE. APT. 16
,3
LONDONĀ
„Mūžu dzīvo, mūžu mācies," ir Viena no mūsu dzīvēs visgai-sakāmvārdSi kas izsaka dziļu dzi- sākām ainām ir jaunatnes cen-i ves izpratni un gudru pamācību, šaņās pēc; izglītības. Bet katra Mācīšanās var būt apstākļu uz- atsevišķa cilvēka sasniegumi kal-spiesta, neapzinīga, bet/ir daudz po arī tautas centieniem tikai vērtīgāka, ja pašu meklēta. Ja tad, ja šie skaistie raksti ir ie-tā-ir aktīva cenšanās pēc zinā- austi nacionālos' metos. Harmo-šanām, tad arvien var sasniegt niska un pilnvērtīga personība labākas sekmes, ja darbs notiek izveidojas tikai saskaņā ar senču sistemātiski, piedzīvojušu skolo- mantojumu. Tādēļ arī latvietim tāju vadībā. Tādēļ neviena civi- blakus vispār, izglītībai jāapgūst lizēta sabiedrība nav bez skolām, nacionālās izglītības elenienti. Ar Bet pat vislabāk organizētā sar neklātienes skolām ikvienam ir biedrībā dažreiz rodas stāvoklis, dota iespēja iegūt arī latvisko ka ne visi, kas alkst zināšanu, izglītību. Trimdas skolu panāku-var mācīties regulārās skolās, mu atslēgu ģiabā ģimene. Vis-Lai dotu vēl jauhū iespēju, ir vairāk ģimenes atbalsts ir vaja-radītas Jcorespondences skolas, dzīgs, neklātienes skolām. Vis-Eiropa pirmie korespondences pinns j au vecākiem. ir jārada skolujnēģinājumi notika jau pā- interese par latviešu skolu, kur gājuša gadsimta vidu, bet, ne- tādas i vēl nebūtu, un jāievada daudz velak pamestas uz šo kon- skolas darbā resp. jānodod skolā, tinentu, šī veida skolas ir iegu- Neklātienes skolām ir nepiecie-vušas Jiēlu ievērību. Tas darbo- šama vecāku palīdzība ari mājas jas, sakot ar tautskolu un no-darbu pān^audzīšanai-, paskubi-
beidzot ar dažām augstākās iz- nāšanai un vajadzības gadījumā ^^^^^^^^ PRIEKUĻOS? glltības nozarēm. Ne mazums pamācīšanai Skolotājiem un' Latvijas Amerika reda_k^ijai. daHdu; teespondences kursu vecākiem iāsa^^^^^^
|\V.BEBRIS
APDROsijrASAjrAg
SPECIĀLISTS
Turcijas armiju itskatīja par no- modernu iznīcinātāju („Repub-,va s sūtnis B. Balutis. ķmāt pari stotam. _ da par savu tautu ūn senču zenii paaudzi par latviešiem. Kad sa- vispārības Vbai lai ari tlamTtā
zīmīgāko NATO militārās varas Hc F — 84" un„F — 86 Šabre"),'Dievkalpojumu vadīja prāvests Ievada sūtnis Kariis Zariņš ir korespondences^skolās,^kuras ņemsit aicinājumu, esiet atsau- lieta skaidra, kas domā, ka Prie-faktoru Tuvajos Austrumos, un kā ari 100 vecāku lidmašīnu, E. Bergs, asistējot mācītājam B. teica runu angļu valoda. Sekoja mēs pazīstam ka neklātienes cigi un nekavējieties. Ikviena ^^^^^ Priekuļi esot viens un
100
to, ka turku karotāju slava nav Moderno bumbvedēju turkiem Mužikam. vēl klāta putekļiem, iespaidīgi pašiem tikpat kā nav, bet Tur-
latviešu tautas lūgšana un An-. skolas. Ari Kanāda jau vairākus
dzīves vērtleākais kanitāk 4™ P^^^' tikai katrs to vārdu ci-
. Sadus strādāja. Neklātiene, sk. S ii^Z^^Z»^ Si SSfnr Koncerta programu ievadīja la, apmainīdama . vēstules starpļ jāizmanto, lai nestu bagātus ^s^vaui hmjmu . ia. /si.
.4 .... kasIaugļus pašam un tautai.
No dievnama svinību dalīb- ^^^ļ^
rādīja ari 7.000 vīru lielā Turci-cijas territorijā atrodas 9 jauni nieki devās uz netālo Celsijas /^^"^^''^^ piugiamu icvauij*» m, apuimmuama vcatmc» ota^i^ļjaizmanto, lai nestu bagātus Redakcijas piezīme: Priekule jas brigāde Korejas kara; Visur uņ supermoderni nato lidlauki, pilsētās valdes namu, kur māks- Mariannas Zariņas ■ iejūtīgi at^ skolotajiem un skolēniem, .kas|augļus pašam un tautai. 'ir Kurzemē, netāl no Liepājasj
tur, kur uzbrūkošo ķīniešu masu kuros, domājams, atrodas ļoti Unieciski dekorētajā aulā skaisti skaņotās J.Mediņa un V. D_ar- nesa mācības tautskolas kursaj j. Mežaks, iPriekuļi pie Cēsīm; tur bija
priekšā labi bruņotie un barotie spēcīgas amerikāņu aviācijas rudenīgi ziedi sveica katru vaistš ^^^^ kompozicijas._ Garda_ Trezi-■ apmērā. Ka skolotāji, ta ari sko- ļ lnaK Skolii daļas vadītājs lauksaimniecības vidusskola. „„t:„„ i„.ļ„>.*:„c. „:n,„ \,i^^TUn,^ „^^*r^*^i^^^7it -...„ri-.. j-iru„i-i... ņa krašņā spožuma dziedaja čct- lēni naca ne tikai no Kanādas,! . •' •. •
.. ras dziesmas. īpaši skaisti ska- bet ari no mūsu.kaimiņu zemes. , ^^jR^SnvFMRii^^vIlRl^
Latvijas Amerikā red*:
jeņķi, ceļiem lūdzoties, sāka do-vienības un atomieroči. svētku svinību (dalībnieku,
māt par bēgšanu, turku „aske-' Turku kaŗaflote, ķuŗai nopiet- šogad 18. novembris
Ti" nešauboties metās darkļunā gadījumā būtu jācīnās ne ^nta pirmdienā nlašalās telpās ^^^^"^^ ™^ Pie tava augsta, Vairākos gados iegūta pieredze _ ^^^''"j^^^^ prettriecienos, tā visā pasaulē iz- vien Melnajā jTiŗā, bet jāsargā sēdvietas ir ap 600 persb-' ^^^^^ ^^^^^^^^^ ^^^^^ "n jaunas vajadzības prasīja šīs JnillJS Hermanis Eglīte .' pelnoties Korejas frontes«ugun.s- ari Dardaneļi, visumā atzīstama nāj^ aktam sākoties vairs nebi- ^^^^ meistariski" atskaņoja di- skolas pārveidošanu un.paplāsi-, ' ■ i„™ 1___„Tr,-., *:?„\i:„„A„*rr * • . vus solo gahalus. ufl Vareni savu n^čoTiii Tā nii ir nobeieta. un!
dzēsēju" slavu. Šī turku kaŗavī- par samērā vāju, jo tās dienestā, nevienas brīvas vietas, ru atjaunotā slava starplaikā ir piemēram, atrodas vēl pat 1911.1 tomēr mazliet jau izbālējusi, gadā būvētais vācu kaujas ku- ■' , . ■ / " "
varbūt, galvenokārt moderno ie- iis „Goebeh", kuļ-š peld zem Tur-^ Hamiltonā HOdibināts roču trūkuma deļ. Nav nekāds cijas karoga, saucās ,,Yavus"i -
vus solo gabalus, un vareni savu nāšanu. Tā nu ir nobeigta, un prieķšensumu izpildīja Edvīns tagad mums ir 2 skolas: neklā-Krūmiņš, sirdis pacilājot vairāk tienes tautskola un neklātienes par visu ar Berino Tev saules ģimnāzija.
aizsaulē ļ Sostonas latvieši savus 5, 6 ga-
š. g. 22. oktobri dažādu slimi- - pārpildīja lielo Latīņu sko-,bu komplikāciju rezultātā Bla- Jas aulu, neatkarīgi no piederi-■ džetas slimnīcā Grand Rapidos biedrībām un draudzēm,
■pēkšņi savas šiš zemes gaitas neatkarīgi no programmās. Pari .
saucas Kavus'-r ____, x^uao skolas tagad piesaistītasļbeidza Jūlijs Hermanis Eglīte. P^^^^
.„3,.p„„s. ka TurcUa. Ministru Par „o.e.™^^^^^^^^
mūžu, Latvija!
Abas
prezidents Menderess ar saviem mas 12 zemūdenes un 10 iznīc^ uz Immigrācijas un pavalst-kajļavīriem vēlējās piedalīties nātāji no Otrā pasaules kara āri liecības departamenta sakani^'
V neŗu pavadījumu veica kompo- vijas universitātes rektors, prof.^g^sta skolā un tu^^^^^ sa- ie_priecinoša parādība - gods pa-Suecas konflikta „spēlē", veršo- senāliem, tāpat kā 15 mīnu lai- virsnieka J. šarpa ieŗosinājum4=i^—- - J^"^^^^!^^'L v . i vas izglītības gaitas Rīgā. Pirmā ^n ticības apliecinājums
pazīstama ir Sestdienas ģimnazif miņa teātri par grāmatvedi.Mūsu ieinteresējis, vairs tikai^ pusi no I- a-in amtākli'ir earantiia abil'^^^^*^ sakuma.posmā atgriežas agrāka skaita. Par spiti tam, ka ja., Sie apSiaKļl ir garanuja noMf , . „ir,o»v, ļō„,„„iv au^nātf? h a .Ertštonas ahākas
ties pret Ēģipti, kas atbalsta Sb vas un apmēram 90 ātrlaivas un Hamiltonā nolika šeit esSo ell 'mākslinieki saņēma ba- Skolas darbība ir izveidota pasaules kaja laikā nokļūst Mas- nākotnei. . ^ :^
rUu. Bet viņa ģenerāļi: no šīs dē.,ndzīgas sīkākas flotes vienības. S^^^^^pu^l^^ ^^^'^"^ pateici-, vairākos novados, bet visplašākļ Jcavā un ^1^ 1^^
kas nopietni brīdināja, atsako- Turki, ka zināms, nekad naV iTH7ctTndniPkn «snnĀkssmp Tk, aplausus.
^ un līdzstrādnieku sanāksme. Ta? valsts svētku sarīkojumu no
ties no katras atbildības valsts vēlējušies .,klausīt krievu ķeiza-jā bija pārstāvētas B^ioša^ .Jr'''''.''''''''''^ T'^"'^ ja b_ie apstai.|i u s^^^^-'^J^-^J dzimtenē un viņam jāuzvelk arr aicināts bija Bostonas. labākais ---_„u...^ J'* i" V'^^^'^^'^ '^«''"J^'^'^^ slēdza pieņemšana, kuru rīkoja neklātienes skolu nopietnam uri. j^^.^^j^^ ^^^^^^^^ un paredzēta māksli-
Proiams, par pēdējo Jautājumu bu dēļ, turki paši saviem spē- izraudzīja" arī tā vadību. Vi-I , . , . v
—— dzīvo latvieši.
saimniecisko grūtību, moderno ram" un tagad nekādā ziņa ne tautību erunas- serbi holahdie- , , . ^ _ ^
ieroču rezerviu triīkuma L pat par nieku nevHas pajauties ari p^^^ , .________ _ ...
it kā armiia's vienkāršo kareiv- sarkanajiem Kremļa cariem bet -ov^Sr^i ,,1, ioT,Lšv K^^^^^ ®ez valsts svētku svinībām kā tiks sniegta informācija bijf sa vilinājumiem pāriet darbā uz ma, kāda jebkad bijusi. šis_b^ī-
•l tJIE^r^SS^i ^S. ^ "T^:^^:,"^!^^ Lonūor^.^^^ Jaunu skolēnu re^istrāf^gu, bet uz^k sair^^
ļa|- cieši saaudzis ar zemi, nepaklau- "ieciski augstvērtīgāka pŗogram-
ju apšaubāmās uzticības dēļ. nepārvaramu saimniecisku grutī- jj^t etnisko grupu Preses klubu
.drīz visos inglijas centros, kur jai.
strīdas arī pašu turku virsnieki, ķiem savu armiju, gaisa spēkus sus pagaidu organizatoriskos jo lielāka daļa no viņieļn domā, un floti tālāk modernizēt un pie- darbus uzņēmās veikt J. Sarps ka turku kaŗavīn^ trieciens, ko mērot atomkara prasībām ne- Kiujjg varēs iztirzāt daudz uii pavadītu senais „Allali_Esmid!" spēj. dažādus jautājumus gan savā,
kaujas kliedziens, nebūtu iztu- Pēdējo desmit gadu laikā ASV gan" kanādiešu presē, visvairāk rams nevienam pretiniekam, ir Turcijai aizdevusi uz jieatdo- tos, par kuriem kanādiešu repor-Taču jāatzīmē, ka armijas ap- šanu militārām vajadzībām 1.68 tieŗi klusē, neko nezina vai nogāde nav atzīstama par priekš- miljardi dolāru, no kupem gan grib zināt. Būs iespējams notu-zīmīgu, un tWku karavīrs, _ ko laba tiesa_ izdota, savedot kaut j-gt preses konferences kanādiešu sauc par „askeru", saņem mene- cik kārtība katastrofālos ceļus, informācijai, kā ari dabūt raidī-
si tikai aldziņu, kas atbilst ap- Jautājums — vai atomkara ga mēram divu dolāru vērtībai . . . dījumā turki, šoreiz Mazāzijās Teorētiski no militārā viedOk- telpā, arī būs ,,kaŗa ugunsflzēse-|a Turcijas armija vēl šobalt-ji", nav droši atbildams, bet dien ir respektējama varā, jo no vīens ir skaidrs: Turcija nekādā 24 miljoniem Turcijas iedzīvotā- ziņā tagad nav „kaŗa kurinātāju apaļi divi procenti vienm_ēr ja" Tuvajos Austrumos. Tie mek.j;;j"pļ "J";2aS'"vSlbas atrodas aktīvo karavīru gaitas, lejami Maskava. Sīkstie un P^e-ļ j^^^^j^ St., W., pie Caroline St I Šis procents ir relatīvi augsts, ticīgie turku karavīri vienīgi> ' ' *
un Turcijas armijas jauno — 20 stāv sardzē pret komunistu pa-gadīgo rekrūšu iesaukums armi- saules iekarošanas plāniem, kājai ik gadus dod 125.000 vīru pie- dēļ viņiem veltījamas aŗl mūsu augumu. Aktīvajā rezervē ātro* nedalītas simpātijas un uzticība, das divi m^iljoni vīru. Kopš AKS.
jumus radiofonā un tv, kur pārrunās problēmas, kas ir &aka rā ar mūsu dzimtajām zemēm, vai radušās tepat' Kanādā.
Preses kluba sanāksmes notiek I katra mēneša pirnīajā pirmdie-
7 MILJONU DOLĀRU AIZSPROSTS
Daudzos Albertas apgabalos, ikur kādreiz nekas neauga, izņe-'niot augstas nezāles un sausu bifeļa zāli, tagad turīgi laui?saim-nieki met skatus pār treknām ļ labības uh dārzeņu druvām, kasi i sola labu ražu. šī apvidus uz-! ļplaukšana izskaidrojama ar āp- i
'ūdeņošanas rezultātiem, ļ ' . " • ' ' '
I Lielāko apūdeņošanai vajadzī
; go ūdens krājumu dod Sv. Ma-; »>.TT. n^^T i^TT TT - j i ^ i 4.- '"J^^ alzspiosts. Alzsprosts, kuru i
HA^IILTONAS DV Ludz atsauļities
ECtLĪTE dv Bramptoņas ņodaļ
ūS^^n^JČl^^. rien„saAeklēt dažu personu '.'j^v™ "SJ^ «*• ģ^'^^^.J^^^
16. decembri, pl. 5 p.o. ymcAV'«fļ J"r"^ ««1''^'^°' '""■'■-■■^S?;^āfmm ' ' ' '^a^
ļtēva mantotajās mājās Sējas pa- pārdomām. Ka bus vēl pēc da-: rgasta Spalužos. Tās viņš izkopj žiem gadi_em? 14. jūnija aktu jau 1 par priekšzīmīgu paraugsaimnie-; tagad grūti noturēt galīgas inte-clbu, kurā labprāt iegriežas tādi, reses trūkumā deļ. Vai tas pats kas grib kaut ko vērot, skatīt un bus arī ar 18. novembri? : mācīties. Vairākus gadus vadījis' . „Sputņiks" ir gaisa, bet latvie-'pagasta pašvaldības dzīvi, .un šu pašapziņa paguruma maisa! rdarbojies dažādas pagasta sa- Bostoriietis
'biedriskās un saimnieciskās or- p.|n,n;.o KTTvīirMnii!r«iFM» Iganizācijās. Bijis Zemnieku sa-ļ PALDIES KLTVLENDIESIEM!, ivienlbas rajona priekšnieks un;Mvijas Amerika red.: iaktivs aizsargu organizācijas lo-ļ Ir bezgala laba sajuta vidē, kur ļceklis. Baigajā gadā bēguļojis apkārt pukst latviskas sirdis. To 1 jun tā izglābies no /apcietināša- ,es pavisam īsti sajutu 18. npv. i.nas. 1944. g._līdz ar ģimeni no- svinībās KlIVIendā. Paldies svet-. jkļuvis Vācija, bet 1950. g. ieceļo-ļkuviiesimJ. Mežraupam par ļ jis SaVi Valstīs. Vispirms strādā- i svētku , runu. Atliek' tikai vēle-iji? laukos D-Karolina, bet vēlāk!ties nākotnē, lai 18. novembra parceliļ5s_ uz Grand Rapj.diem^ svētku runas' attiektos tieši uz Mičigena,_ visu laiku strādājot 18. novembri un pirmā 18. no-fabrika. Jūlijs Eglīte bija taisni- vembŗa svinēšanu.'Ar to mēs pa-ga, ļoti atklāta rakstura cilvēks.'kalpotu vairāk jaunatnei — ie-Par dažādam trimdas proble-'dzīvinot viņu sirdīs 18. novembra mam viņš dažkārt nekautrējas nozīmi.
teikt arī atklātāku vārdu.j^ bet | Arī par otro pro^ammas daļu bija sirsnīgs un ļoti smalkjūtīgas,ir jāsaka: tas bija piemērs, kā I dabas cilvēks. Mīlēja teātri, gra- jārīko šādas svinības, ne tikai mātas, laikrakstus un.- labprāt KlIvlendā, bet katrā mūsu tau-I debatēja šaura • draugu_ pulciņa. | tiešu kolonijā. Acīm īstu baudu Tagad šī gaiša, atklāta cilvēka bija sagādājis dekorators B. vairs nava. . .Nelaiķa atdzisu- Sniedze, gan ar krāsām, gan iz-šaš miesas guldīja zemes kl_epī ļdomu, pielikdams visain klāt sa-26. oktobrī Vudlavna kapsēta, ;vu atsaucīgo sirdi, palīdzīgo ro-piedaloties kuplam pavadītāju ku un mīlestību Latvijai. Pal-pulkam. No Grand Rapidu un; dies! Grūti būtu nesajust, cik apkārtnes latvie.su : ev. •- lut.;iieiu latvisku sirsnību nes sevī V. draudzes ziedus nolika draudzes Ai ?are - ūbelīte, kas uzvedumu priekšnieka vietnieks. A. Valdma- bija dramatizējusi un iestudējū-inis, tāpat bija daudz citu atva-si. Viss uzvedums ir viens liels Marta Salna, 547 Hillsdale Ave.,;du ziedu un.sveicienu. Par aizga- aicinājums Latvijai: nepagurt, tel.. MO 1864; Ed. Upenieks, 5371 Jeju sēro dzīvesbiedre, meita, neapsegties :tumšu sagšu, bet cī-Colleģe St., tel. WA 1-0455 vai'znots, un mazdēls. Draugs, tavi cīnīties.
Sūtņa K. Zariņa meita Marianna svētku akta atskaņo lat viešu komponistu darbus.
telpās, 79: James St.,*S., pie pa-. • cifika dzelzceļa stacijas. Ir pie-
/ st^atertnaš^
®. 30._nbv.^'^i5^a1SrGsie^^^^ 3300,i ^ , _ laimētāji Sv. Katrīnas Vanadž
; : Aizsprosts maksa- S7.000.000,-, ©_..22. novembrī Tpronto pec il- ļ^opas "rīkotajā naudas ļoterij
:pari prērijām.
^22!Īli pj^doms nav kritizēt atsevišķus MŪSU LAIKRAKSTA
tāpēc Vanadzes ludz pieteikt Den nmāru un Valdi Blicavus (do-^ das augsts un apgalvo, ka ta nus pie.Gaidas Ieviņas, 21 Sha- mājams, ka atrodas .Taunzēlan-esot lielākai / ron St., tel. FU 3-1769. Piesakot dē). Rakstīt J. Lūsim. 69 English'Kanādā ludz minēt vardu un uzvārdu, st., Brampton, Ont. 4) Jāni Lū-i , vecumu un ar kadu prieķšnesu- si, Augusta d., dzim: 1923. g. 16.1
mu bērns varētu iepri_ecinat Zie- aprīlī. Meklē A. Lūsis, adrese:! . . - : ~-"
massvētku veci un pārējos egli-Smiltenes rajona Palsmanes clmiņu (invalids, amp. kāja) dz. tes dalībniekus. Bērnus ludz pie-Tautas namā.,Latvijā.. Var rak-lapm.^^l^^^^^ Valkas pag. mek-teikt ne vēlāk ka līdz 8. decem stlt ari A. Zeibotam, 49 West St.,llē māte un māsa Latvijā. Raks-brim. T>-..:^-^— -------■■■^■■ut.
GALVENAIS PĀRSTĀVIS ČIKĀGĀ/
K R0 S
tēlotājus, bet pateikties viņiem,. , par sekošanu ar lielu sirdsdedzi'. un darba _mlle.stību kopējiem mērķiem. Tāpat paldies latviešu biedrības valdei, kas tik atsaucī-. gi atbalstījusi šo uzvedumu. Un. ? beidzot pievienoju savu paldies •
zemes aizsprosts
ļraud laulātais draugs un 2 mei- ^^^m^ Vlkst"l9lorBūs""speciāli . . C. §. ., I^as.. deju zāles rotājumi un gaismu.
.Tr„4 Tnrnntrt efekti. Lielas naudas loterijas
Latviešu arsti Toronto ^^^^^^ vUkš^ji^. sāksies tieši
J. Karols, 404 Delavare Ave., pīkst. 10.30 vakara, tel. LE 4-1681; P- Bardiņš, 33 Visas loterijas lozes jau izpar-Dalton Rd., tel wa 24608 vai dotas^ par deju muziķu gadās wa 1-7203; Silvija Uzans, .J2 populāra dāņu kapella „Borg-
Brampton, Ont. 5) Arnoldu To- tīt J. Verlim,R.R, 1, Norval, Ont. Linsmbre Cres., tel. HO 5-2892 ŗ strom and cd."
"Vakara apmeklētājs V. G.
Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt.
Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtīs atpakaļ,, ja bus pievienota pastmarka.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas var arī neatbilst redakcijas viedoklim.
"\ SAIŅI CEĻĀ 4---6^^N^^ : , '
Saiņus varat sūtīt ari pa gaisa pastu. Ar šeit samaksātu muitu izsūtāra visplašākā izvēlē ANGĻU
DRĀNAS,' VEĻU, APAVUS; ĀRSm'lID^Z^^^ ĻUS^ PĀRTIKU 11. i t
LIELĀKĀ SAIŅU IZSŪTĪŠANAS FIRMA ANGLIJĀ
Rakstiet mums un mēs nekavējoties atbildēsim; ia vēlaties, nosūtām pa gaisa pastu bezmaksas drānu paraugus.
CENRĀži SARAKSTE m PASKAmBOJUm LATV^^
KOPVAI^I
Malaja, kaš kopš 1786. gada btsturīgas kohst^^^^ ja britu pārvaldīšanā, kļuvusi tās ir parlamentāras deiļ par desmito suverēno valstiBri- jas. To likumus veido brļ tu kopvalštī. lētu tautas pārstāvju sļ
Lielbritānijas karogu nolaida j Valdība atkariga no pa] virs valsts ēkam, tā vietā uzviļ- ta vairākuņia atbalsta, ļ ka visid; krāsainu nacionālo ka-' Kopvalsts desmit suļ rogu — 11 sarkanas un baltas nācijas tagad ir: Lielbi svītras un dzeltens ■pusmēnesis Kanāda, Auistrālijā, Jai uz zila pamata ir jaunās valsts de, pienvidafrika, īndijs nacionālais karogs. ļstana:, Geilona, 0hāna ^
■Britu karoga nolaišana tomēr Jāja. ■ nenbiāmē, ka apvienība ar bri-; No vīsāin kolonijām tiem būtu izbeigusies. Tieši, ot pirmā: ieguva neatkarīl rādi: Malajai kas: tagad ir 11 gadā, tai ^sekdjaAustr
V valstu federācija ar sešiem mii- igoi. gadā, Jaunzēlande joniem iedzīvotāju, ieņem jaunu dā un Dienvidafrika — j stāvokli kopvalsti, tāpat kā Ka- dā, Indija ar. Pakistanļ nada, Austrālija un pārējās kop- neatkarīgas nācijas valsts locekles. , :1947. gadā, uri 1948. gadī
Singapura, kas atrodas Mala- pavisam .aizgāja no kJ ' jas pussalas smailē un kādreiz Ceilbna ieguva neatkaļ : bija britu tālO:. austrumu galve- ."paSā gadā; 'Ghana Afr nā militārā un flotes bāze, pa- tumu krastā kļuva pt ' liek kroņa kolonija,; bet nākam-šogod' . i gad iegīīst pašpārvaldi, kas ir so-1 starplaikā, Britanija atfl lis ceļā uz neatkarību. saviem Tautu Savienll
Ietekmīgajā ceremonijā, kurā datiem Jordānā 1946.: . atzīmēja jauiiās valsts rašanos, paiestlnā(izraēļā) — ^Kanādu reprezentēja Dīfenbeiv.<iā. Sudāna, kas; bija
kera valdības ministrs bez port- kopīgi un Britan
: teļa — Džems M. Mekdonels. va neatkarīga ;i956.Radr Lielbrikniju pārstāvēja Gločes- . Sāgaida,^ķ teras hercogs, karalienes tēvocis, piecos gados izveidositj
^ .DALliJMMJi.. . ; Barbadōsas,..Vindvor(h . Tā atrodas visvairāk uz dien- vord salas. Arī Singaij
• . vidiem milzīgā Āzijas. kontiņen- ir Malajns kainiiņš, up.
* ta stūrī; Malaja ir aptiiēram tik- kas tagad, ir atkarīga ' pat liela kā Grieķija un maz-, nijas - un ir lielākā tās j liet lielāka par Ņufaundlendu.;: Virzās uz ueatkurību. ļ
V . Zeme;. ir ārkārtīgi I apveltīta uiimosaland^^^
ar dabas bagātībām. ražo kas vidienes dien vidus j krietnu daļu pasaules gumijas guvušas daļēju .neatkļ : un lielāko daļu alvas. Tās zau- federālu parlamentu. M : . dēšana kara laikā, kad to oku- la Vidusjūrā tiecas pēļ pēja japāņi, bija ganiļrīz likte- frij^i. itdziga s^^ nlgs : trieciensHietumu taut- salai gatavojas dot paļ saimniecībai, un tās sekas bija nās; tiesības. Vecā kai milzīgas sintētiskās gumijas rūp- nās.:. niecības radīšanā Ziemeļameri- ļ ;,: . v _
; ..kā.^' ■•■ ■:.:'.;;:..•.■; //■•:; I-..:;..; :;■
Iedzīvotāji galvenokārt ir ie- ļ ; RĪTīTF^ dzimtie malajieši;un ķīnieši; tur i /; ;:»ll;llii/p dzīvo arī mazāks skaits indiešu \ _ ;^ .
un balto; .Ķīniešu idzīvotāju J: Latvijas CV. " luuļ - .skaita pieaugšana pēdējos gados!: /
ir radījusi politisku un rasisku' Mūsu visu mīļotais i ■ sasprindzinājumu.' . - :nītois archibīsķaim^^^ : ;,|^o,,d^
nomoka komunistu : partizānu ^.-j^ tūkstošu liels, ir ļ •darbība, ko- atbalsta komunistu ģkaits, kas tik labprātj / Ķīna. Ķīnieši arī tiecas ieņemt un ievēro to,- ko viņļ valdošo stāvokli tirdzniecībā, kā-- tāpēc, nespēdam.s pc!« . dēļ pastiprinās rasiskas preteš- ļaudis apmeklēt, viņš j ķības • griežas ar .savu Bitītt
- Kopš 1948. gada briti ar dār-i^^ zS^^^dj^^^i ^ff-^ ■ a u- i.-fn-rM, grāmata, kura cilvēk : gu, bet iedarbīgu militāru akci-,^^ ^ ^^^^ ^
jņ ^^'^^m ^s>'^m
nistus ,. samazinot to aplēsto ^Qties šai kalendārā ul skaitu no apmēram 12,0{H): līdz izlasa, ko archlbīskaļ 1.900 tagad, šie spēki uztiiras vēlējies pasacīt, galvenokārt attālākos džungļu f Vispaprtekš:vlņ^ \izi , apvidos; Vai Mālāja var tikt ga-,mīļos Bitltes^^^l^^ \ : lā ar šo apdraudējumu? Britani- sava j^tuļu somlņaj
;ja un tās^Dienvidauŗ^mā^^^ ^ ^
organizācijas sabiedrotie to vērp j^^^^^^j. ,J
uzmanīgi uņ ar bazam. InaV nīcībai padots» uij
Kanādas ministru prezidents i beigās dod/norlCcf [ . Dlferibeikers, izteikdams savus ļto. kā.vadīt savas m] vislabākos novēlējumus jaunajai i No citiem kaļondšT nāciiai — māsai, savā vēstījumā tiefn rak.stiem ; grlbļ «ocrTfrrtio■ ipipmiņas jeb atceros^
ar virsrakstu Annclcs
kļuva par vienu no d| tīrākiem latviskā eaļ no kuriem vajadzTes
: mokratiskiem principiem. Abas _ ir ieguvušas pa.špārvaldi Paciju |j. zināms, nākoš kopvalštī mierīgas uņ konstitu-; paiet 25 gadlno cionālas pārejas ceļa." ŗ?adēre.s nāves diena
, n-ft lifliir f ■■SinI rakstā ir gribēts
KOPVALSTS AR 6d0 m^-'A^^^^^^vm^ lEDZTVCraJŪ ; rpizēiā . kalou mcite
Kopš britu impērijas varas kalngaliem 19; gadu simteņa bei-^^ Kur..... gās — kad apmeramj^turta da- ņen^jnjktū Sais svcšt • ļa pasaules iedzīvotāju dzīvoja,ļ^os. Otrs garākais r zem britu'karoga, impērija ir ļo-. Latviias otras žvaigz ^ ti pārmainījusies. Tā pat pār un Vidzemes jūrmļu kristīta par nāciju kopvalsti; Su: ^"^jļu^^^^^^^^ ; ::verēnitāte daudzās zemēs_ ir^no-.^f ^JfļļJ^ dota pašpārvaldēm. Vecas Kon-ļg-^j^^ļ^^ kristīji.'; troles paņēmieni ir izbeigušies,, ^u un kā izplābisč^^^^^ uh nācijas ir pasludinājušās sa-: šaušanas. Rak.stiņš vu neatkarību, . bet ' palikušas: vārdiem: ;>Ari čigāni kopvalsts ģimenē.; Citās P^^-^ia^ -^^"ļļ^^^^l^^ : process Vēl turpinās. Dažas, pie^ ■ ļjg Jgj^S l^^ļru ^ mēram, Burma^ ir; pavisam aiz-; ^^^^^^^j^m.,
V gājušas. .. ; \ :■' ; Atzīmēsim- vēl ;r
Britu kopvālsts. tagadēja kop-;VirRrak^tii.',.^^ platība ir ap 14,5 miiljonukvad-lšana bērna dienas;g atjūdzu ar kādiem .650 .miljo-ivar node^^ ; niin iedzīvotāju, kuru -sliel^^^-^-^gg^i .. kā daļa nav baltie. .rakstiņiem; kurus, J
; Kopvalstij nav: rakstītas kon-ļgjjļ^; kalendārā ir v'Tl " stitūcijas, bet tās locekļus šais-:ni;/i«devumi un rnj vta kopā ideju un interešu ķor^kas līdzies .mu^_gi .::pībā,.kas>odas,na^ turiskās pagātnes un kopīga po-^_^ beigās, kas ļoti s lītiška mantojuma. Visiem .kop-^-j^pj-ļ^gēlos e?.' valsts locekļiem; ir kopīgas rai^^ jauni/nākušajai
MAINĀM
VECAJAM
Par pilnu vērtību maiņām agrākos trimdas i; ; pret jaunām grāmatām,. Piesūtiet sarakstus, nr
jums savus.
LAT^ŪGEJJa^
