-4
Sestdien, 1957. gada 14. decembri, 100. nris.
Sestdien, 1957. gada 14. decembri, 100; ims,
VSRTĪGA GRĀMATA SKAISTĀ SĒJUMĀ IR MĪĻA DĀVANA
PROF. DR. AGRH. LĀCIS
ļ Jānis Cīrulis
TOREIZ, KAD
Autora dzivie tēlojumi ir interesanti un dod^-eā^^
Iesiets §2.-. Par piesūtīšanu nav jāmaksā. ■ _ ^
Organizācuas un draudzes aicina ziedot labdarībai, un izdevējs, gribēdams iet t^a, katrai grāmatai, kaš pasūtināta tieši pie paša izdevēja, pievieno kuponu 50 centu vērtībā. Lūdz kuponus siitīt organizācijām un draudzēm, tās saņems naudu pret kuponiem.
FR...JEGERS,.93.14thAVE.,NEWARK3,NEWJERSE : TEL.;MArket«
1 G A S G A L V A
NO ATMIŅU KRĀJUMA OTZIKANTA PIEZĪMES"
. . PPISEJA.pi^ VARŠAVU
■ Apgāds IM' A N T A sagatavo
attēlu krājumu
■ ■KĀELIS ULMANIS j:,
un- -.
LAT Vi:l:A :,
Lai gan apgāda rīcībā ļau ir plašs illustrātivais materiāls par mūsu pirmo Un pēdējo prezidentu un Latvijas neatkarības laika sasniegumiem un notikumiem, apgāds tomēr laipni lūdz ikvienu privātpersonu vai organizāciju, kuras rīcībā ir šādi materiāli (fotogrāfijas, grāmatās, žurnāli utt.), aizdot tos uz laiku apgādam, atzīmējot, kas attiecīgajā attēlā redzams (ja attēlam jau nav klāt attiecīga apraksta), event. atzīmējot ari foto grafa vārdu. Laipni lūdzam ari paziņot apgādam, kur : šādi illustrātīvi^ materiāli būtu meklējami. Visus materiālus apgāds pēc izlietāšānas sūtīs atpakaļ, kompēnsē-jot iesūtītāju pūles un atsaucību. Materiāli piesūtāmi
I tieši apgādam. Tāpat lūdzam ari aizdot materiālus attēlu krājumam
,LATVJU KARAVIES^ .
1914.1945/ ;
šie materiāli (uzņēmumi, zīmējumi, gleznojumi) piesūtāmi vai nu tieši apgādam . vai krājuma redaktoram Aleksandram Plensneram. Visus materiālus apgāds pēc izlietāšānas sūtīs atpakaļ. . . Materiāli abiem krāp'umiem iesūtāmi llāz šī gada beigām.
. 'iMArNTA- ,^ . Ppstbos 292, Čopenhageii V., D e n m a r k
llilllllltlltlllllllllll
JAUNS
Priecīgus latviešu Ziemassvētkus,
zobenu un satiM jaunajā "«'^^^
ļ Pēc dažu minūšu brauciena dzēkņi,; un mums bija lielas ba-ļ esam atkal citā pasaulē ar labi ļžas, vai mūsu zēniem un meite-un rūpīgi koptām ielām, niir. jnēm uz grāfu gludā parketa kaut ! Otrā dienā notika Teātra sko- /dzošiem veikala skatlogiem, skve- kādi nepaslīdēs kāja. Taču bažas las audzēkņu skatuves uzvedums riem un pieminekļiem,' pie ku-, bija nevietā -r pīuši nevm^ un kora koncerts, kas guva ska-jiem kā sasalusi stāv jātnieku mi notēloja lordus, bet meičas'' tītajos uh klausītājos ari itin sardze; pat zirgi nekustas un visādi atgādināja augstdzimušas dzīvu atsaucību. Publikā — polu nedzenā mušas. — Tā ir gan lēdijas
Uz galdiem bija visāda ēdmar
LATVIEŠU AJRSIS UZSĀK PRAKSI KALAMAZŪ
Ārsts Jānis Pone pēc prakses
A. Sprūdžs
» .
Daugavas
skatuves mākslas prominences, dresūra,— nodomāju!
^ievērojami valsts un sabiedriski ļ Ka poļu kareivjus dresē tik- ņa, vīni un konjaki lielā izvēlē, drbiiiieki, kā ari mūsu sūtnis pat pamatīgi kā zirgus, to citu Bet tos jau visus nedrikstēja pat Grosvalds ar saviem darbinie- dienu redzējām ceļā uz Jana lāgā nogaršot tās pašas ,,nolādē-kiem. . |Sobēiska pili — Viļanovu. Ar tās šnites dēļ", kā sūkstījās Kār-
I Pēc priekšnesumiem Varšavas ^ mazo bānīti lēnīgā gaitā brau- lis Lagzdiņš. Galva gan centās teātra institūts bija sarīkojis cām garām kareivju apmācības ieliet pa malciņas no vis kā, ilgi eoTo'"„ncTrTdS5^^^ ■plašu banketu ar poļiem rakstu-laukumam un ar dzīvu interesi smaržoja un garšoja un slavēja IronsonMth^^ rigo pompu un eleganci. Mielas-vērojām, kā instruktori pļaukā dzeramā augsto kvaUtāti, kas tā-«^aksp^^^^^^ I ta laikā nāca apsveikumi un ru Iun visādi bukņī poļu tēvijas sar- lu pārsniedzot Pukjē četrdesmit-.tiesības Micigenas Asaru liekņanas. kurās izskanēja ne vien pie ^g^^^^ zlotnieku: Es Pilnīgi pievienojos I^S^M^iir^
A. Rubulis Latgales dziesminieki Vājības komplimenti, bet ari lie-ļ ..Ss gan gribētu redzēt uz ko galvas novērtējumam,, jo viena'martinos 9^
" Ar nāvi uz Tu tišķa kritika ļoti draudzīgā garā. tie šaus. ja izcelsies karš?!"-ie- glāze burgundieša, ko izdzēru,'.5 4,^^^^^
J. klīdzējs Dženitors Runātājiem atbildēja direktors, saucās Andersons un jau toreiz bija tiešām vairāk vērts kā visa sgiot (\,riļJri^--^^^ ^'
'> CUvēka bērns Andersons UeUski improvizētā pareģoja, ka eventuālo karu Po- PUkjē pudele. Būtu jau baudījis ;„o-) Kon- • W T
K. Raudive Sapņi un īstenība un asprātīgā runā ar latviskas,lija zaudēs. Tas dažus gadus vē- vēl otrii ir trešo, bet grāfienei
A. Rupainis Māra mostas pašcieņas pUnu reveransu poļu lak ari piepildījās. "^^^J^^^^^^"'dāja pa^^^
B. Senkēviča Latviešu ģimenes tautai un mākslai. Viņa perfek- CIEMOS PIE NAPOLEONA i^^"^* ^^^s dziesmas un to, kā ^ību nodalās vadītāju ameS'
, MAZMEITAS no piedzīvojum^^^^ Wk-„ gamoa slimnīcā. Samoa sa-
Pa ceļam vērojām poļu nami- nl^L - . , ■|ās. Viņa māsa, ārste zobu sUmī-
■ -.godi
SAGATAVOŠANĀ Mag. hist. K.Stalšāns Latviešu
tā vācu valodā teiktā rima bija īsts meistardarbs, un tālākās sa-^ runās viņa atjautibām pievērsās
visu dāmu uzbanība; Tā āriietu
ņu nabadzību, nolaistību Un no-
:, jauno grāfieni, izsla-'j,šs e.. Austriņa pirms neUga lai-
un lietuviešu austrumu apga- smulējušos bērnu varzu ikvienā «L5 \,^5^^yL;,A!Z^^ zobārstnie-
u.,., . mmistra kundze, kuras galda p^g^^,^ ^^^^^p^^^^^^^^
vētu
balu slavizācija Ķ-Raudive Uu piedod i mūsu vainu
mums
^ izcēlās • Sobeista p^r^^
gramma aizsaukusi uz Berlīni ^3
cienītāja, šajūsmīgi teica: , "^ŠZ^ r^r'^ saslimušā grāfa. Tāpēc mūs
dās vienā mājā.
ļ?""^'^ '•r.^?',?.^,3"L"i'f- " Viņa ampluā?" ^ >frL''L"If«f'!?,'!: n^(neatceros gan - kufal
dots vācu valodā, šējiem K. Raudives
44idzī^i;priek-rKa^7astL^u:r^^^
ives darbiem - nav «ttiJcS^of i«5onv.ric ^'^^ karaļciltis - Potocki un soiusif^s vprpnTf. 15- decembri, pl. 7 v. YMGA's ma-,
zajā zālē, 40 College St. Latviešu !' preses biedrības Kanādas kopa
nieks un bijušais Rīgas pilsētas meistaru glez- tu un dižciltīgos radus. Kad dzie- jJ^"^"*^ ."^ ^'^^ darbus lasīs L
galva, mini^ra kunc^e r^rstēig- ^ STut. Zn^fJ^ W ^^Jām Melngaiļa Tumšo nakti t^:^^'^' taiesaucās; ^lans, knstalls un senlietas p^^ Jurjānu Andreja Kur tu ^^^^^
..Gluži niicami! Bet viņš ta. ^ ^^J^^^'. ^<^^^' skriesi, vanadziņi, ļoti u^ T^^' Geistauts. pie klavie-ču ir tik šais m.lti^'^^'^^^J^^^ bnym.M.Tūi^e, kīgs!" . fvos_ karagājienos.^ Parketa in- ^^^,3 dziesmai. Viņai ļoti pati- '^^eja^pret ^ziedojumiem, sākoi
Kad to vēlāk pastāstīju Gal- ^^^"^^ ir meistardarbs pai Em. Dārziņa Minjona, kas " ;^^^_^inei brīva. Sarīkoju, vam, viņa pašapziņa dinu sa. mēbeles. Spriedām, bija jāatkārto. Nodziedājām ari T''f-^f^^^^^^^
biedribā'bijamanli cēlusies. S^'t^'S^^^r^'JS ^^du poļu dziesmiņu, bekotas. ^J^^^s tnmdā iznākušās grā-
Mielasts. kā jau visi mielasti. ^.^^^ no mūsējām, viņa ne-
beidzās lielā sirsnībā. Ari au- ^ 1.,^ saprata ne vārda - grāfiene Po-
MUDAS PĀRVEDUMI
uz \Tsām U.S.S.Ŗ. daļām,
LATVIJU, IGAUNIJU,
LIETUVU.
PIEGĀDE 2 NEDĒĻĀS
Pilnīgi garantēti. — Oficiāli.
100 rtibļu — $10.00
Maiksa par katru pilrreduinn ^oM. Maksimālais pārveduma lielums' ?50.00. B«t jūs varat sūtīt tiki daudz pārvedumu, . cik vēlaties, ļ
: .. G R A M E R C Y .• ^' GRĪSLIS,
Broād St., Newark, N. J. ESX ^ _ _ _ _ _ _ _ L _ _ ^ PALMEESTON
Ucensed and Bonded by K. J.j AVE., TOEONTO State Banking! Comīļīission.
Ādolfu BROŠCU
no Alsviķu pagasta „Vilkoŗiem"
meklē māsa Elza.
Lūdz atsaukties uz adresi: .
97 Tisdale §t., N., Hamiltom, Ont.,
MIRDZA JAKOBSONS.
DRĒBNIEKS
TEL.!LE 6-1890
PĀRDOD SLIDAS
Vīriešu, sieviešu un bērnu CENA
$1,00 LĪDZ $12,00 MAKSĀJAM
$1,00 LIDZ $5,00 PAR JŪSU VECAJĀM SLIDĀM
KĀ PRET VĒRTĪBU par katru no mums nopirkto slidu pāri.
Aizsūtiet pāri slidu saviem draugiem Eiropā.
ICE SKATE EXCHANGE
355 YONGE St.,
JEM 8-5667;,. '
; Mēs runājam vāciski, ungāriski, holaiidisļd. Ņemiet Kdzi bērnus.
JĀŅA ;ŠĶIRMANTA :
a p g ā d s, 1428 N. Fairf ieW Ave., Chicago 22,111, USA.
dzēkņi, kurus savā galā,uzņēma' ^^^f^'^ ;tocka runāja tikai franciski. km; attālo Varšavu mūs aDstā-
uA amizēja J^iepoju koUēgas. ^ g^^iS^bra^t^^Iz^^ abas .ie-ja .ērnu pulks un'u^j^^S
šķiras no deju pnekiem, ar le- kaJamiā grāfiene Potocka "^'J^ ^^^^^
lauztam sirdīm^ ^ arī bijusi mūsif sarīkojumā, un ^^i.^a .Jāda gr^nilm esmu_ re-^^ g^^^^ kurus va^
Nākamajā diena sakas ^m^u,^, iepaticies-tkpēc ^^^"^'^^ leluko^rrāidcārt ..vērojām m
.Odiseja pa Varšavu -, poļu ka- v ieiūeums Lūeti biia arī au- ^'^^ .^ās laikā,
raļpiļu apskate, teātru apmeklē- ,l,SMn',.nn '"^^ nekad dzīvē nebija ga.: no redzētām pilīm vēl zibēto.
.fJiesArr.parics, kur viss jau sā-'atzī
S^^^f'l"" .'""^''^V^'^ P^'"*'^' kas kādreiz bijusi reizē lielisks. Pa laukumiem pastaiga- pUs un pirts. Te ar savām drau-:ja? pāvu pāris, skraida fazāni kā gaļām dzīrojis, un priecājies sla-vistas latviešu seta, bet.stirnas venais daudzbērnu karalis ši.
šana, pēcpusdienas kafijas un tē- i jas banketi. Un tā tas gāja turpat vai veselu nedēļu. ..Vispirms vaieļos pasažieru autobusos lēnā i;Ti«3ienā apskatī-
SESTDIEN, 21. DECEMBRI, pīkst. 8 vakarā.
Latviešu Misiones
jām pilsētu, iesks^ īpatnējo zī- E M A S S V Ē T K tf no_ srokas ^ kā paradīzē pirms gismunds Augusts tā sakot
du kvartālu, kur redzējām šīs tautas pārstāvjus: garos paltrakos un'peisakiem gar vaigiem.! Tādi mūsu mājās nebija manīti. Bodīte pie.bodītes, un visa pārdodamā manta salikta uz ietvēm, bet kundes staigā lin žestikulē pa ielas vidu. Gaisā ari cauri benzīna tvaikiem jūt sīvu ķiploku smaku.
G LĪTE^
no
pirmā ^grēka! Abas. pilis atrodas galda pirtī^'^ō""ŽMs .ņ^ uzVisl_askrasta3kv.klm.par-gu^^^^^ M PARK RD., TORONTO, ONT. ka vidu. Tp apjoz masīva cugu- <ia, kā viņu prātīgi rak^tumia
(Bloor pazemja tuvumā).' na žogs ar zeltītiem Potocku va-.^mūsu pavadonis, institūta vēstu-
peņiem starp granīta stabiem, i res Drofesors Nn \7om«or« i^? Dziesm^s^^deklamācijas un miizi-, Bet turpat aiz žoga ^^^-'ār^^^^^^^^^^ kas pneksnesumi bērnu «n pe- skrandainākā nabadzība? Kad dzijās Sigismunda AWaS augušo snieguma. greznās ^ ekipāžās atbraucām; tules, un viņu dēf to var a^
Visi laipni ielūgti. Jablonnas šaursliežu dzelzceļa skaust visu zemju palaidnieki stacijā, lai dotos atpakaļ uz 24. (Turpiiiājums sekos) "
n i"»w
Sndra Gubiņā
4. turpinājuma
.„Iesim. Maiii sāk nospiest šie baznīcas mūri." Laimis vedināja, uu Marga viņam sekoja, vēl aizvien juzdama sevi,vēlēšanos ticēt.
„Šīs melnās sienas vaii'āk atgādina cietumu, ne dievnamu. Kū gau cilvēki var sevi atraisīt no'pasaulīgām domām tādā vietā?" Laimis drūmi teica, kad viņi jau soļoja pa ielu..
,. „Vai tu Dievam nemaz netici?" Marga vaicāja. ; „Nē, ne. tam ,ko mācītāji sludina.''
„Kuram tad ? Vai tu tiešām domā, ka Dieviņš staigā pa sētu pastalās, baltu Mrdu, svētīdams laukus un izkārtodams darlius? Bet pasaki, ko tļs senais Dieviņš pilsētā darītu?" .
„Nesmejies, Marga. Tas Dieviņš zinātu arī, kā pilsētā atrast savus ļaudis. Es Viņam ticu, es pat jūtu viņa ^tuvumu!" Laimis d^edzīgi iesaucās.
j.Ūn arī tiem pārējiem?" Marga prasīja Laimim skaļi^ bet sev tai pašā mirklī jautāja, vai arī viņa jebkad jutusi Dieva tuvumu!
„Kāpēc ne? .Katrā ticējumā, katrā Eenajā dievā .slēpjas dziļa jēga. Tu to nezini, tādēļ tas liekās muļ-^gi.Tiv meklē jēgu tur, te tās nav."
„Bet klausies," Marga apstājās, „tu tacu man neteiksi, ka tici arī pērkonam kā dievam. Fizika māca par elektrību — t- 7- **
„Un tomēr fizika nespēj ņe radīt, ne iznīcināt šo Pērkonu un zibšņi. Daudzām lietām mēs zinām izskaidrojumu^ tomēr pilnīgi cilvēka prāts dabu nekad asvarēš aptvert, jo aiz visa stāv kāds cits.---
„Diev&!" Marga triumfēdama iesaucās, ,jDis7S,
kas visu vada un reds."
Sai mirkli viņa ticēja saviem vārdiem, ticēja Dieva esmei, un īsts prieks viņu pārņēma. Viņa sāka smietii^, sapurināja L.aimja roku un teica: „Pie ^e-na jēdziena mēs tomēr esam nonākuši. Nerunāsim vairs par to Kad tii sāc daudz par saviem senajiem dieviem, tad es jūtos sveša un lieka."
Bija arī vakari, kad viņi npg&ja visu ceļu no sko-
las līdz Margas mājai klusēdami, tikai Laimis tad cie^ ši turēja viņas roku, it kā baidīdamies, ka viņa, pēkšņu iedomu dzīta, varētu izrauties uņ aizskriet. Šis klusums nenomāca, tas viņus sasēja tādām neredzamām saitēm, un tādās reizēs Margai Laimis šķita tuvāks. •.
Kādu vakaru stipri sala. Marga pasita zīmējumu mapi padusē, sabāza rokas kabatās un steidzīgi; soļoja.
„lenāc pie manis apsildīties!" Laimis teica, kad viņiļ gāja garām ielai,, kur dzīvoja Laimis.
Marga draiski iesmējās: ,,Nebīsties, es nenosalšu,, bet ja tu nevari izturēt, nenāc līdz — ceļu uz mājām zinu!"-^^ .
„TrL es nedomāju!'' Laimis satvēra virias roku, ,,es. tikai negribēju, ka tu salsti. Lūk, cik tev aukstas rokas." Viņš saņēma Margas delnas un pielika sev pie lūpām, pūzdams savu karsto dvašu uz tāin. „Varbūt varētu tās sasildīt. Aiī sirdi." Un pēkšņi viņš; iespieda seju Margās plaukstās. Tas bija dīvains mirklis. Marga juta viņa elpu, juta, ka sirds tiešām silst. Viņi stāvēja mirkli tukšajā ielā, ļaudamies katrs savām izjūtām, tad Marga strauji izrāvās. Mājās taGU viņu gaidīja vīrs!
Pienāca Vecgada vakai% Marga ar Ģirtu-aizgāja uz deju zāli, kur necerēti satika Laimi. Viņš pasmaidīja un no tālienes pamāja sveicienu, bet tas pietika, lai Margā Šai vakarā iesētu nemieru. Viņa jutās kā noziedzniece Ģirta priekšā. Vēl aizvien vīram viņa nebija nekā teikusi par Laimi, pār to- ka viņš pēc stundām pavada viņu mājās. Vai šī klusēšana jau bija grēks? Taču ne, un Marga mēģināja smieties, mēģināja būt jautra. Ģirts satika citus paziņas un sāka ar tiem runāties,kamēr Marga sēdēja un skatījās dejotāju pulkā. Tad pienāca Laimis, un.viņi dejodami iejuka pārējo pulkā. Viņi šovakar nerunāja daudz, tikai Laimis cieši pievilka Margu sev klāt — tā bija pirmā reize, kad viņi atradās viens otram tik tuVu. Marga nemaz.negribēja atrauties, negribēja arī atcerēties, ka šai pašā telpā atrodas viņas vlŗs. Deja beidzās, bet vinin>egāja atpakaļ uz Mai:gas vietu, viņi dejoja nākošo deju, un nez' kādēļ Marga izstāstīja Laimim sapni, ko redzējusi trešajā nakti, pēc savām kāzām, izstāstīja — kā viņi bēguši, un ka toreiz nezinādama viiia redzējusi prievīti, dzirdējusi Laimja balsi. . ' „Bieži sapnis var kļūt īstenība un īstenība sapnis!" Laimis noteica un turpināja dejot. Viņa vaigs pieskārās Margas matiem. Bija tik neizsakāmi labi un Marga vēlējās, kaut šī deja nekad nebeigtos.
Tomēr — tā beidzās, un kad Laimis viņu pavadīja līdz Ģirtam, viņa sadrebēja no vīra skata, kā tas urbās līdz pašai sirdij. Likās, ka Ģirts dzirdēja sievas ķļuso vēlēšanos, nojauta, ka šis svešais cilvēks varētu atņemt viņam kaut ko dārgu un mīļu.
„Man tas . cilvēks nepatīk.'' Ģirts cieti sacīja, „Ncsaprotu, kā tu ar viņu varēji nodejot divi dejas, no vietas!"
Pēkšņa spīts uzliesmoja, un Marga atcirta:
• ,,Tu jau. ar maņi nedejoji! Domā, es te atnācu pasēdēt, kamēr tu pļāpā un neliecies gar mani ne zinis!":-' .v- ^
Ģirts neatbildēja, tikai viņa lūpas sakniebās. ,jlesim mājās, man te vairs nepatīk!'' Viņš pēc briž-a satvēra sievas roku. ,Kāpēc?—;Man. patīk!''.
,,Vai tu' neesi aizmirsusi, ka esi mana sieva?" Ģirts klusi teica, bet Marga skaidri dzirdēja. viiia balsi apslēptas dusmas — tā bija pirmā reize, kad Marga viņii tādu redzēja. Viņa, piecēlās un sekoja vīram, bet šai mirklī, acis. uzmeklēja Laimi. Viņš ironiski smaidīja.
• Kādu pēcpusdienu uzkrita sniegs... Tas bija liels notikums, jo Anglijā. ziemas neatņemama: sastāvdaļa bija lietus un migla, reti, kad šeit sniga, un parasti sniegs, nolaizdamies uz zemi, tūliņ pārvērtās netīros dubļos. B'et nu tas krājās, balts un mīksts kā kādreiz. mājās. Margu tai vakarā pārņēma tīra, bērnišķa līksmība, gribējās smieties, skriet pa balto sniegu un aizmirtst šīs zenies netīkamās ziemas, .
Priecīga viņa devās uz skolu, un prieks kļuva vēl lielāks, kad pēc stundām kopā ar Laimi izgāja uz balto ielu.
„Neiesim vēl mājās!" Marga draiski iesaucās, „man gribas ārpus pulsētas, lai var īsti redzēt šo baltumu, kās zina, kad.atkal tā būs!" ^
„lv vēls. Tevi mājā gaida.'' Laimis skumji atteica, tad strauji satvēra viņas roku:
,,Vienalga! Aiziesim uz parku, Tur ir koki, krū^ mi un sniegs—iesim!"
Marga šai mirklī ņedo.māja par Ģirtu, viņa līksmi smējās un ar tīksmi lika soļus mīkstajā sniegā.
Viņi iegāja parkā, tas kluss un gaišs gulēja ap viņiem, tik kluss, ka sākumā Margas smiekli likās neiederamies šai naksnīgajā mierā. Uz celiņa palika viņu pēdas. Marga atskatījās:
„Sajauksim, lai neviens mūs vairs neatrod!" viņa skrēja līku loču kā nerātna meitene, brīžiem izstie-
pa roku un ļāva, lai plaukstā iesēžas krītošās pārslas. . Lamm skatījās Margā un klusēja. Arī vinā mo-das bērnišķa līksme, tikai viņš neprata tāds būt kā Marga,^neprata atraisīties no pieaugušā cilvēka smaguma. Marga -tā nebēdīgā meitene, kas tur skrien pa smegii,-tārtačrir feuz ■ : '
Tad Marga pieskrēja viņam .Māt un nāc^ rātna un klusa, tikai acīs dega dīvainas dzirkstis. : „Ka zvaigznes!".Laimis domāja, un aplika roku viņsts pleciem.
„Tev, paliks vēsi," viņš' lietišķi teica, bet Marga iesmejas tiķ bezbēdīgi, ka roka nevilšus noslīdēja.
„Ko tu smejies! Kā tu vari;tā priecāties, būtībā — tev nevajadzētu." :
■ Laimis skatījās kaut :kur Margai garām. Vina apstājas, pagriezās un lūkojās viņam sejā, mēģinādama tur rast izteiktajām jautājumam atbildi. Būtībā ta_nevajadzētu? Kāpēc? Vai tad priecāties bija kādB grēkst \ ai Laimim bail no. Margas vai Ģirta ? Nekā aizliegta šajā priekā nebija, viņi nedarīja nevienam pari, nē,-.nē!
Varbūt Laimis uzminēja Margas domas. Bija jau ta,-- viņi nedarīja nekā aizliegta, bet Laimim tā gribējās pievilkt Margu sev tagad cieši klāt kā Jaungada naktī dejojot. Jau izstiepa roku, bet viiia apcirtās uu skrēja: prom. . ^ '
„I^agaidi, Marga !'^Laimis iesaucās'un steidzās viņai, pakaļ.
.,^ur tu gribēji skriet?''^ Viņijatkal sl^atījās viens otrāskatījās un minēja domas^ Marga strauji elpoja no skrējiena, vaigi bija pesarkusi, un acīs spīdēja nd)ēdīgā līksme:
,,Tevnav^^ābēgno manis, to tacu tu zini." Laimia klusi teica un pievilka viņu sev Māt kā bērnu, ko vē-las^ apmīļot Viņš dzirdēja Margas sirdspukstus, dzirdēja viņ^ elpu un parka klusumu, bet nedrīkstēja pakustēties, jo likās - tad. izgaisīs šī mirkļa skaistums.
.Ari Marga, stāvēja klusi, pieglaudusi galvu viņa plecam. Ap viņiem bija balts sniega lauks ar līkloču pēdām, kuras jau sāka pamazām aizsnigt.
,,īesim,'' pēc brītiņa Laimis klusi teica, esi^ sakarsusi, nav labi tā stāvēt." Viņš saudzīgi pacēla Margas zodu un ieskatījās viņai acis. Ja viņš tagad skūpstītu.šīs lūpas, vai viņa: ļautos vai vairītos? To ■ nezināja ne Marga, ne Laimis, viņi to nevarēja zināt. Bet Lainiis bija labs, viņš neskūpstīja,; viņš tikai skatījās acīs, un arī šis skats lika Margas sirdij" sadrebēt (Turpinājums sekos).
Prot,'i)r. ■ Zigfrīds; Vitens V ■ ^
;-;;;: ;;;^EM
I kūmam un postam.
ši gada 15. decembrī cienītāji noslēgumā attēlotie visā- pasaulē sveicina izcilo mi ar labiem ciļvēkiļ īakstnieci, Uterātūrvēsturnied gam grāmāta^^ skļ un eirc^ieti Zentu Mauriņu vi- navam apspīd pagātm ņas 60. dzimšanas dienai šalsa'^rūmo nastu, karā Maksimiliāna Ditrichaap^' Mauriņa jiavheķād gādš Memingenā laidis klajā di' te, kas sīki apraksti ; vas ievērības cienīgas grāmatas: nius no 1940. 46. ga Zentas Mauriņas plašās aiito- tikai pastāsta, „kS ap biogrāfijas trešo daļu Die eiīse^ tikūiņi atspoguļojuši nen Riegel zerb^echen. Geschich* Iekšēja pasaulē", lai te eines Ļebens i584 l.p.,/DM Vus lasītājus novestu 18,50) ūn Otto Schempipa darbu kas iras izpratnes ,J)as Herz hat Pltlgel. Zenta liskas patiesības." Tād Mauriņa; Leben un Werk'' (110 tēlotie notikumi gūst iļ)., DM ejiO). \ ļijokrāsu; Viņas dzīve
Mauril?as jaunākais darbs „pie raugs apbrīnojamam eišernen Riegel zerbrechen". kam, kas spēj pārva; (Dzelzs važas lūst) ir viņas au«;kās ciešanas uri visd . tobiografiskās triloģijas noslē- ;du; tā ir pierādijum gurns un virsotne. Pinņajā daļā gars stiprāks par m „Tāla gaita" (1951. g.) autore tiem vārdiem izsako attēlo savas dzīves gaitas riaag- grāmatā aprakstītā k 1^ bērnības Grobiņā: līdz studl-'vie^ k ju uzsākšanai universitātē.; ļapzimdgojis .par ipaš Tas ir ceļš ševi^ iēpazīš£ūiai; Ot- uzspiedis tai īp^ ra daļa ,,Deņn das Wāgnis ist kas savu nežēlīgo lik schōn" (Uzdrīkstēties ir skaisti,'pieveikusl ar lielu Sl 1955. g.) ir ceļš uz plašo pasauli,; vērtīgā autobidgrafij bet trešā daļa — ceļš uz. ap- nājot Nicšes vārdiem skaidrotibu un pāŗlaicīgām vēr- sirds asinīm", plelīdzi tibām. šeit rakstniece pēc sma- rojamāklem šāda vel gām dvēseles cīņām, pārvarot jāunākļajS pasaules neaprakstāmas ciešanas un pār- piem., kurimēmās un baudījumus, apkārtnes naidu un rikānieteš Helēnas vienaldzību, pacēlusies līdz :^dsu zistamajal grāmatai ■„! sapratējai, aptvērējai mīlestībai |Ves stāsts" un Ķnuia, Tādējādi viņas dzīves stāsts „Pa aizaugušajām tek kļūst mierinājuma, prieka uh. šajā darbā lasītāj mīlestības vēsts cilvēkiem * Pir- autores' lielā, patiesīb mais bauslis, pēc kā viņa tiecas ba, nemitīgā tiekšaņ' un citus aicina, ir dziļa mllestī- un daiļo, nelokām ba pret cilvēkiem un dzīvi: «Pzī- spēks, cilvēku iņllesti vot nozīmē mīlēt. Patiesi dzīvot, ļreliģiozitātē. Aiz ka nozīme dzīvot mīlamos cilvēkos." sajūtam lepnu un ļf
Mauriņa jau dzimtenē bija gu- kas savā dzīvē neizšī vusi izcilus panākumus literārā bļst ko ciešanas riepl laukā. Viņas turpmākā dzīve U- otrādi tāš šo slr kās nodrošināta. Bet tad visu iž šas stiprāku un diž! jauca 1940. gads, kad boļševiki; Mauriņa ar savu okupēja Latviju.. AutoMografl- dījus^ipatu auto^^^^^ jas 3. daļā autore vispirms attē-du. Tas; ir, kā; aut( lo savu dzīvi boļševiku okupāci- 2. daļas ievadā, ,,sād jas laikā, savās gaitas cauri „sar-. cess, un liesmas ir k ķanajiein vārtiēm'V .Tam seko. gaita uz sevi psu^uļ vācu okupācij as „melņie vārti", gados kļuvusi par s
Beidzot autore tēlo sa^ pie Dieva." vas gaitas cauri ..pelēkajiem vār. Rakstniece gandrīz tiem" —.bezdzimtenes bēgļu- tra- darbos parādās kā k ģiskās gaitas sve.^umā pāri saju-eiropiete. Viņai Eiro:
ll
GJRTSSALNAIS f
4.
(88; turpinājums)
: „Mums daudz kas vēl pārspriežams un aplčisams lai pasargātos, ka Maikls nepalaiž vēl kādu dzōlib ātri sacīja Metuzālk, sevī zvērēdams^ pie pirmās izde bas vmam, atriebties/ Vii^š tā bija gatavojies uz šo nii kli pārsteigt sievu ar savu izdomu uu ātro rīcību, i dzēt viņu pārējo apbrīnotu, bet īstenībā apjukušu p ncjŗaidīto godu, un nu?... Maikls viņii bija noķēris 3 smalki izsmējis 1 Kas viņu, Metuzālu, bija piespiedis' steigties'/ PielabiriāSanās sievai bija samaitāta. Vi saknieba zem galda dūres.
-^Sis nolādētais :Mai savu mūžīgo .„lie
uii notikumu jēgas atķaijināšanu!'' Par toruztraud^ pat profesors. Katram lieliskākam pasākumam vi sadista priekā spējīgs atņemt visu burvību, — M tuzāiā. vārījās apspiestas dusmas. Viņa acis; Maiļ bija sjībiedrlbas ienaidnieks, kam kaŗ^^^^ b(>jāra dvēsele nekā miesa — viņam, nebija vairs sļļ tumu, miiiojaulas-par grēka un tikuma robežāin bļ zudušas. ^rJ)('žgaūmigajicm kaŗastāstiemf'kaut ^ ar to pašu par konjaku m skārda ķipīšiem, vi: darīja citu acīs nicināmus mūsu karavīrus,;bet'-4 vietēm laikam izlikās pēc īstā varoņa. Mets:ne vi reiz vien sev bija jautājis, kāpēc LiUāīia, kad nīā saaicināti F'atiesās ticības brālībai sveši ļaudis, ņefk nav atteikušies ielūgt Maiklut Viga bez tā_nevar tikt/ Ar Maikla muti allaž runā tas pats nicināju ko viņa pati jūt pret'katru pasāktmiu,k^^^ Žas fjerriku dzimtas lielums un to -ticības, brāli Spēks. !Sis: zobgalis ir: kā ļauna tārpā spļāviens; ziedam, :kas cita acīm solītu prieku un patiku.
Niknumā pret Maiklu:, aizmirsās paša ^mūž^ spodrinātā cieņa; pret savu sievu. Dusmu brīžos vi
ii
^^^^86^82273250976910819306682012525
73754997305757887601078^194103764048842992450204306427^^
9753734216714207799967674526915^863^75303920260120737108