fhe LauiaB JNevrspaper for andU.S.A.
Published ^wice weekly by Latvian Relief Societs
of Csnada «Daugavas Vanagi", ļņc. - Eclitorial and Business Officēs: 123 Huron §i, ffoifonto, Oņtaiļo, Ganada. Telephone. EM W)792. Ēditor in II.S.A. — A. Zves-lņš, 90-16 Park'jLan^ WoodIi3ven 21, N.Y„ U.S4. Tel. VI
AUTHORIZED AS SECOND CLASS MAIIL FOST OFFICE lōEPARTMENT, Of TAWA.
,        SATURDAT, MARCH 1, 1957.
18./659. n-rs.
SESTDIEN, 1958. G. 1. MARTĀ >
8. gads
^ Latviešniaikraksts'AmerM -
tenak divas reizes nedēļa — tr^dienšs un se9tfi&> ašs. Izdevējs— Latviešu aprūpes biedrība KanadS «Daugavas Vanagi", inkorporēta. Redaktori: I. Vlfe sna, J. Vītols, A. GaiUte. Redakcija un kantoils: 123 Huron §t., Toronto, Ontarid, Ganada. Tel. EM 84)792. ASV red.— A. Zvēriņš, 9IW6 Park Lane 5, Woodhaven 21, N.Y„ U.S.A. Tel. VI 6-7661 Atīonito eias maksa ASV un kanadā: par l men. $lJiO; pi» 3 mēn. JM.50; par 6 mēn; §830; par 1 gadu fldfii.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $1.8$; fekstā §3J20—16.40 par vienu collas slejas telļ^
ĢEK RŪDOLFS BANGERSKIS
^     AIZSAULĒ :^ ■
KNAIBLĒM
ARABŪ APVIENĪBAS SATRAUC IZRAĒLU
ATOMIEROCI-
Izraēlas ministru prezidents Ben • Gurioas saskata vienlīdz lielas briesmas kā Apvienotā Arābu RcpiiW»aa, f» arī i un .Iprdānas
ANGLIJA SAVU AIZSARD^
• :ūDĒŅRAŽBUMBU UŅ A¥Ia(
uzsākot BRUŅOŠANAS un AIZSARDZĪBAS DEBATl^S PARLAMENTA, ANGLIJAS AIZSARDZĪBAS MINISTRS sands UZSVER, KA padomju SAVIENĪBAS AGRES^AS gadījumā rietumiem jāķeras pie _ATOMIEltQ. CīEM - PAT TAD, JA AGRESORI tādu? NELIETO.
L 0 n d o ri ā, Ziņa, ka Sav. rastajiem ieročiem, Ŗietuniu pa?
ka ir sākusi domāt par izstāšanos no Bagilades pakta .Tikmēr, kamēr Irāka'ir Bagdades pakta j    . , . - dalībniece, ddinā Ben - Gūrions,
J e r u 2 ā 1 e m ē. Nodibino- lidz šai dienai.- sai sakarā Ben no uzbrukuma nav jābaidās. Bet tles Arābu Republikai vienā pu- - Gurionsbndmaja. ka gadīju- tiklīdz pēdējā no pakta izstā-sē un Irākas un Jordānas fede- mā, ja Irāka sak koncentrēt ka- jas un zināmā mērā kļūst neat-rācijai otrā, Izraēla ir nonākusi ŗaspēku Jordānas territorijā pie kariga no saviem tagadējiem ti©^ stari) divām knaiblēm, kuras no Izraēlas rolježas (iraķai un īz- giem sabiedrotiem,   nebūtu ne-
saspiešanās attur vienīgi bailes raēlai tiešu robežu nav), ^____________.    ^. . 4.
par tālākajām konsekvencēm, ar tur tiesību rīkoties pēc saviem koties uz savu roku.  (Jordāna Valstu un AngUjas valdības par saulei nav citas izejas kā^^^a^^ kurām agresoriem būtu nopietni ieskatiem.  ; / nekad nav vēlējusies piedalīties rakstījušas vienošanos ŗaķešbažu dēt ar atombum^
jārēķinās. Izraēlai vienīgais labvēlīgais Bagdades  paktā. : Nodibinoties izveidošanas jautājumā, angļu mu zemes spēki ir vājāki^
Savā pēdējā preses konferencē apstāklis Ēģiptes un Sīrijas un abu valstu federācijai, tās parlamentā izraisīja strādnieku padomju armiju. Nelietojot Izraēlas ministru prezidents Ben Irākas un Jordānas, apvienībās bija spiestas samierināties partijas vispārēju sašutumu. Ne- atomieročus jau pirmajā kara •Gurions apgalvoja, ka Ēģiptes ir fakts, ka'abas: pēdējās ir kar ar apstākli, ka, noaizsardzī- miers; vēl hebija aprimis, kad^m^^^ Rietumiem nav ne mjzft-un Sīrijas apvienības pamatdo- raļvaistis, kas, vismaz pašreiz, bas viedokļa raugoties, to intere- aizsardzības ministrs Sands opo- ko cerību pastāvēt, un tiem jāfē^ ma it Izraēlas iznīcināšana. Tai nav ieinteresētas atbalstīt Ņase- ses dalās. Tā kā Jordāna katē-zicijas deputātu vidū iesvieda ķinās ar sakāvi uh padomju oku- _! pašā laikā Ben - Gurions aizrādi- ra arābu impērijas veidošanas goriski atteicās, piedalīties Rie-jauiŅi bumbu — šoreiz īstu" pāciju. Parasto ieroču satažoša^ ja: ja Apvienotās Arābu Repub- plānus, un tādēļ nav domājams, tumu lielvalstu atbalstītajā Vi- atombumbu. m lai sasniegtu padoiiaju līm^
Ūkas prezidents Nasers gribētu ka gribēs ielaisties ar  pēdējo dejo Austrumu aizsardzības orga-   Iztirzājot Rietumu      jo §e-"^^^^ vienkārši na\? iespēja-
uzsākt sarunas attieksmju uzlar jebkādos militāros darījumos, nizācijā uh tā kā Irāka bieži kri- višķi Anglijas militāro stratēģiju, ma, jo tā prasītu par daudz dar-bošanai un situācijas normalizē- Pat tad ne, ja šāda darījuma re- tizēja it kā nepietiekamo Sav. S.ands uzsvēra, ka vienīgais brī- ba stundu, līdzekļu, rni iesaistītu šānai, ka viņā būtu gatavs šādās zultātā-var rēķināties ar nīstās Valstu atbalstu, sāka klīst valo- vās pasaules glābiņš meklējams par daudz rūpniecības. Tļešž sarunās piedalīties ,,dienu vai Izraēlas" sadalīšanu uzvarētāju das, ka Jordānas un Irākas labā- atomieroču atmaksas uzbruku- augšminēto iemeslu dēļ, ķā, zi-nakti". Ben - Gurionu jo seviŠ- starpā. (Lai gan līdzšinējās čī- kas militārās stratēģijas izveido- mos Padomju Savienībai. Pēdē^ nams, Anglija jau pirms laba ķi uztrauc fakts, ka Apvienotās ņās pret Izraēlu arābu valstis se- šanai pēdējā izstāsies no Bāgdar jās agresijas gadījumā, pat tad, laika uzsāka savu bruņoto spēku Arābu Republikas priekšgalā at- vi no labākās puses, militāri m- des pakta). ja šī agresija notiek tikai ār par samazināšanu, konceiitrejot visu
- ' ; valsts aizsardzību uz aviāciju uss
rodas militārs diktators. nājot, nav varējušas parādīt,
Izraēlai palielinātu nedrošību, pašreiz arābu aprindās valda
Ben . Guriona uztverē, ir radīju- pārliecība,  ka kara gadījumā
si arī Jordānas un Irākas fede- Izraēlai nav ne iņazāko izredžu
rācija. Un, proti, kamēr Jordāna pastāvēt),
bija viena no tām arābu valstīm. Runājot par briesmām, kas
"ras 1948. gada parakstīja pamie- varētu draudēt no īrakās un Jor-
ru ar Izraēlu, Irāka to atteicās dānas/ Izraēlas ministru prezi-
darīt' un to liav izdarījusi vēl dents neaizmirst aizrādīt, kā Ira-
NEMIERNIEKI .'NOPIETNAM
Telegi-a^nļna no Vācijas šais dienās atnesa sēru vēsti, ka Rie* žumvācijā, Oldenburgā, traģiskā nāvē miris ģenerālis Rūdolfs Bangerskls. Viņš cietis satiksmes klizmā un ievietots slimnīcā, feui' miris no dabūiajiem Ievainojumiem Ž'l.teiBiaūfiS aukiī. Viņu dpgSabās Oldenburgā 1. martā.
A'r (katru «radu mazčļka viii mazu ka kļūst mūsu nelielā karavīru saime. Šo vīru vfirdi toreiz atbalsojās katra latvieša sirdī un mutē un bija saistīti ar visām tā laikmeta vēl nesīkaidraja-mām ilgām un cerībām.
Šī gadsimta sākumā maz bija latviešu, kas bija ieguvuši virsnieka pakāpi un augstāko izglītību vecajā cara armijā.
Pirmā pasaules kara bangās tie izvirzījās .par pirmajiem latviešu karavīru kadriem. /
Kas gan neatceras latviešu strēlnieku pulku slavu, kas gan nezina tādus vārdus, kā Ziemassvētku kaujas, Ložmetēju kalns, Nāves, sala un ar šīm cīņām saistītos latvju varoņu vārdus, plkv. Briedis, plkv, Goppers un plkv. Bangerskis!
Revolūcijas un pilsbņu kara duļķainie ūdeņi atskalo ģen. Ba'iigei-ski cauri visai' Sihirijai, apkārt kontinentiem un pāri okeāniem.uz mūsu brīvo Valsti.
Ierodoties ļjiepājā ap 1922. gadu, .ģen. Bangerskis pārņem 1 Kurzemes divīzijas vadību, lai liktu lietā savās plašās zināšanas un pieredzi mūsu nacionālās armijas miera laika jaun-uzbūves darbā. Pēc n-eilga laika viņu jau redzam kara ministra 'amatā, nō-kura \^ņš aiziet privātajā dzīvē.
2. pasaules karš liek ģenerālim atkal ķerties pie ieročiem, jau kā latviešu leģiona komandierim.
Šo riiidjņu autoram tanī laikā bija īsā saruna ar ģenerāli, tanī uzpelļde^a doma: vai ir pareizi darīts, mobilizējot latviešu karavīrus, jo- nav nekādu noteiktu solījumu no vācu puses par milsu valsts turpmāko likteni.
„Ķas to lai tagad pasaka, vai ir pareizi, vai nepareizi da-, rīts. -Par to spriedumu teiks laiks un vēsture. Viens gan ir skaidrs: vācieli paņemtu mūsu jaunatni šā vai tā, un tad jāu labāk, ka paši psam tās^eidotāji, bet ne viņi." Tie bijā ģenerālā vārdi toreiz. .
Vēl šodien uzmācas domaj kā tad īsti būtu bijis pareizi. Ģenerāla nu vairs nav, bet laiks skaidru atbildi arī vēl nav de-^is.     ■     ■ V . .  ■ .     . .■   •   H. B.
0. KALPAEA PIEMINA : TORONTO- -V^^^
KEVOLŪGIONĀRĀS VALDĪBAS GALVASPKMēTĀ PA-DANGĀ NOTIEK CIViLIEDZlVOTAJU EVAKUĀCIJA UN VISPĀRĒJA SAGATAVOŠANĀS  JAKARTAS VALDĪBAS KARASPĒKA INVĀZIJAS.ATVAIRĪŠANAL :.
udeņražbumbu iznīcinošo atrņak-sas spēku. >
Debates bruņošanās un ajtbru-ņošanās jautājumos; angļu parla» mentā ilgs vairākas dienas, tā ka par opozīcijas partiju r©-. akciju pret aizsardzības miiiistm plāniem vēl pāragri spriest. Politiskie lietpratēji Londonā,sāgai» da, ka diskusiju rezultātā pa^e» dzētajā nobalsošanā strādnieki/
Notikušas apspriedēs ar Senār Vaniks, Sounds uh Bentlijs. -ta un Tautas vietnieku nama   Pārrunās ģenerālkomisijas lo^ ārlietu komisiju priekšsēžiem — cekļi paskaidroja savu viedokli
P a d an g āi Ilgi rūgstošā'Indo- apšaubāmi ir Jakartas valdībai,, tomēr paliks maaākūmā un^^^^A^^ nēzijas nacionālistu neapinieri- nemiernieku kustība turpina iz- giija varēs turpināt savu aizsas?^ nātība ār prezidenta : Sukamo plesties ne tikai- Suiņatrā, bet dzīb.as sistēmas izveidošanu ^?pēc ,,vadītās demokrātijās'^ politiku arī citās salās : Sanda plāniem.    ^::V^.   /v |
Latvijas armijas pirmā virspa;. noslēgušās. Ilaloa^^ to un viņa ciešā, sadarbība, ar ko-       ■   ' -    : ■ '-^ ' ■.    . .   ".: ■   ■ ' :   "        r'.i-j "-
vēlnieka plkv. O. Kalptska ūn vi. rogu i$l^]bfižAi.vS^ ^^-^ j»-^:  - '
ņa  karavīru piemiņai veltīts dentu korporācijām, no-kurām mināciju,-.nodibirioties revolūcio- ' ^jg]^ ASAMBLEJAS PRIEKŠSĒŽA 1^^^']^^ dievkalpojums šogad notiks svēt-savā'laikā'bija komplektējusies nārai valdība^^^ « v .- i ■
dien, 2. martā, pīkst. 2,30 dienā, studentu rota.  Ik gadus, tūliņ rā, un pieprasot komunistu par    _ APMEKLeJUMS VAsINGTONa. ' ■
Sv. Andreja baznīcā, Jarviš un pēc svinīgā dievkalpojuma kal-, dzīšanu ņo centrālās valdības Jsr Carltoh ielu stūrī. Tanī lūgti pie- pakiešu karogus nodeva uz gadu kārtā. Prezidents Sukarno nedalīties visi Toronto ev. - lut. glabāšanai nākamai pēc. kārtas nemiernieku prasības noraidīja, draudžu mācītāji. Dievkalpoju- korporācijai. Saprotams, ka šis un rezultātā sākās centrālai val-mu kuplinās Dainas koris E. svinīgais piemiņas brīdis nav ti- dībai lojālās aviācijas uzbruku- 'senatoru Grīnu un Dr. Morganu. apspiesto tautu jautājumā sar Freimanes vadībā. kai korporāciju pasākums,  bet mi nemiernieku centriem Šumat- Vēl apmeklēti šādi senatori: Ke- karā ar iespējamo Rietumu un
Kalpakieši dievkalpojumā pie- gan vis.as latviešu tautas tribūts rā un citās, apkārtējās salās.. nedī,NoUlends. Dževits,Duglass, Austrumu .valsts galvu konfe-dalīsies ar Latvijas karogu, bet saviem varoņiem un pirmajiem . Indonēzijas republikas lielais Hruska, Vaili, Kējš. Senatori renei. Bez tam apspifstp ta,utu studentu korporācijas ar diviem brīvības rīta iezvanītajiem. Tā- salu skaits, kopā ap 3000, lielie Lindons, Džohsons, Hemfrijs un pārstāvji apmeklēja ASy Infosv karogiem un to prezidijs krāsu pēc arī 2. marta, līdz ār kālpar attālumi un vājais apbruņo- īstlands nebija sastopami, tāpēc mācijas aģentūras vadību, la! nozīmēs. . kiēšu saimi, korporācijām  un jums.pilsoņu karu padara viš^^^
Kaļpaka   dievkalpojumi   ir pārējo akadēmisko pulku,  šinī grūtu un, varētu pat sacīt, he- tu padomniekiem.  No Tautas rikas Balss i^idījumiem apspies-skaista,  no dzimtenes līdzi par svinīgajā piemiņas dievkalpoju- iespējamu. Nemiernieki to mēģi- vietnieku nama locekļiem ap- tajām tautām.    i ļ ņemta tradīcija. Rīgā ik gadus mā vieta katram tautietim.       ha atrisināt  ar saimniecisku meklēti: Reiss, Makrovics, Piens, - "
Kalpaka nāves dienā notika svi'   Mēs esam laimīgi, ja šinīs drū- spiedienu pret Jakartu. Pēdējā ——' . ..   ^ ———-———' '/——- -
•nīgs dievkalpojums arčhibīskapa mājās dienās vēl ar savām mie- atbildēja ar kara darbību pret katedrālē, ko vadīja pats archi- sīgajām acīm varam skatīt ne- nemierniekiem. Pašreizējā situā-bīskaps, piedaloties augstākai ga- savtīgos ideālistus un varoņus - cija liek domātt ka centrālā val-ridzniecībai. Tanī ieradās kalpa- kalpakiešus un no viņu piemēra dība nemiernieku apspiešanai ar kieši ar saviem cīņas karogiem, mācīties, kā jākalpo savai tau- aviācijas uzbrukumiem vien ne-_ studentu korporācijas ar karo- tai. Varbūt šodien ideālisms apmierināsies un ka jau tuvākar giem, valdības un armijas par- mums visvairāk vajadzīgs. Pie- jā nākotnē gaidāma invāzija stāvji un ļoti kuplā skaitā diev- minēsim šai dievkalpojumā kri- Sumatrā. lūdzēji. \ tušos varoņus un pateicībā no-   Jakartas apņēmība iznīcināt.
.Korporāciju speciāla piedalīšar lieksim galvas dzīvajo priekšā, nemierniekus ar bruņota uzbru-nās Kalpaka piemiņas dievkalpo. Iŗ ļoti patīkami konstatēt, ka kuma palīdzību Padangā tiek tiz-jumā vedama sakarā ar studen- visur, kur latvieši kuplākā skaiv ņemta ar lielu paļāvību uz sātu rotas un Kalpaka vienību ka- tā dzīvo, notiek Kalpaka piemi- viem spēkiem un ticību savai na-rogu glabāšanu. Kā zināms. Kal- ņas dievkalpojumi. Tā ir labākā, cionālai politikai. Lai gan paš^ paka vienībās visai redzamu vie- liecība, ka vēl latviešu tautā mā- reiz vēl militārais pārākums ne-tu ieņēma studentu rota, kas gal- jo kalpakiešu gars, un ka tā, par ___—■ . ■ " —■   '   " . -
JĀNIS PELD 1650 J 17:28,7
venokārt komplektējās no kor- spiti\gaŗajai bezcerības naktij, porāciju locekļiem. Kad Latvijas gatavojas jaunam rītam un jau-atbrīvošanas cīņas bija laimīgi nam saules lēktam.
SKAUTU UN. GAIDU 7. GADA SVĒTKI TORON TO.
Bezmaksžis sludinājuiei Toronto laikraksta „The Telegram"
. Lai palīdzētu apkarot pašreizējo bezdarba periodu Toronto pilsētā un vispār Kanādā, Toronto' vakara lāikrasts The Telegram nāk jpaligā bezdarbniekiem, ievietojot viņu darba spēka piedār vājuma sludinājumus par velti. Lai to izdaritu, jāievēro sekojošais:
1) Sludinājums jānodod laikraksta 1. stāva birojā, Bay un Melinda ielu stūrī, no pirmdienas līdz sestdienai starp 8 ura 9 rīta. ,
2) Jāņem līdzi darba pārvaldes izdotā bezdarba apdrošināšanas grāmatiņa ,Iai pierādītu, ka sludinājtima nodevējs saņem bezdarbniekā pabalsta. -
3) Jannkanadiešiem, kas ieradušies Kanādā pēdējo 6 mēnešu laikā, jāņem līdzi immipācijas apliecība.
Jaūnkanadiešiem, kas vēl labi nepārvalda angļu valodu, sludinājuma tēkstii palīdz sastādīt sludinājuma pieņēmēji. Sludina-
IPasauSes ff«kordists smaida. Taču priekšā grūts sagatavošu'
ņās darbs nākošām sacensībām, iespējams, ka Jānis un Uze Konrādi sekos arī konsula h» Vanaga aicinājumam viesoties Norvēģijā, kam priiMiipā viņi
jau piekrituši.
Kanādas latviešu gaidu un skautu jendas svinībās Toronto ceu
mēm apbalvoja ""^
tra apgabalā pr. E. Mortons ar 10 gadu vadītāju atnnības za-
m Māīd StirīpmekttC uzņēmumā). ,.       . ■^i .Kffeiļa foto
Melbutnā — Pat§ īēvērojamāp 17 rekordu atzīmes, bija Jāņa jumu — 3 ritidu garu — laik- kais un vienreizīgākais AustrāU- Konrāda peldē^uins^^^^^^l^^^^^ raksts ievieto bez maksas 3 rei- jas peldēšanas  meistarsacīkšu distancē. Jaunajs rekorda sasņiS'
ses,      . .sniegums, .Ssu5-ās-.4ika,-pārspētas..' gurns skaitļos iff 1T:28,'? miss,' ;