I
2
Ei A T V.2 ■S A
Trešdieo, 1958. gada 26. martā, 25. n-K.
Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki Ķrih mus iznīcināt. Bet mēs gribam palikt latvieši.
Archibīsķaps T. GRiNBERGS
tradīciju nozīme
P. DREIMANIS
Tradīcijām ir sakars ar zināmi ievirzi tautas jeb, tiešāld izsakoties, ikviena tās locekļa ķermenī. Katras rīcības vienāda yai līdzīga daudzkārtēja atkārtošanās atstāj attiecīgās personās 11-■ dngas pēdas. Pārejot no paaudzes paaudzē tās ķermenī nostiprinās un atgādina iedzimtos dotumus. Tāpēc vienas tautas locekļi viegli saprotas un savā rīcībā ir cits citam līdzīgi, šāda ievirze, mantota no priekštečiem kā ķermenī snaudoša iespēja, atvieglo nākamās paaudzes attīstībā to saturu piesavināšanos 4tas iepriekšējās paaudzēs: ir izveidojuši minēto ievir--si.  . ' ■
Tās nozīme labi vērojama atsevišķos indivīdos dažādos parastos darbos.
Līdzīgu ievirzi iespējams vērot arī tautas organismā. — Latviešu koriem vienā mēģinājumā izdodas sadziedaties un gūt labus panākumus   dziesmu svētkos tāpēc,   ka   dziedāšana latvju tautai ir labi pazīstama — bie-u tiek dziedāts, gan lielākās, gan mazākās vienībā, gan vienbalsīgi,  gan   arī daudzbalsīgi. Svētku,, vietām  arī svētdienu prieškvakarā latviešiem bija parasts kārtīgi iztīrīt istabu, pērties pirtī, uzvilkt tīru baltu veļu un tad sēsties pie galda, uz kura namamāte bija jau uzlikusi svētkiem piemērotu ēdienu. Šis paraums tautiešus ir pieradinājis  izturēties pret svina-onām dienām ar zināmu cieņu un pēc iespējas atkārtot iepriekšējo paaudžu paražas. Laukos padi bieži apciemoja cits citu. i sasveicinājās ar pieau-Bļ^ļjjtet bērni paši piegāja pi^^llļ^^t parādība viņiļcm zi-nam^^^feSTā jaunā^ paaudze pierād^?MŽ|it vecākus* cilvēkus
majsni] lai gan
^^''ļ^Sl^0t sveicināja, bfi^'?l^^'^ņus nepazina. Šī pa-ražīi ir veicinājusi godbijības attīstību pret vecākiem cilvēkiem un zināmā mērā ari pret ikvienu pilsoni.
Darba tikums allaž ir pamudinājis strādāt kārtīgi un neatteikties no darba, kam ir nozīme Vkā atsevišķas personas, tā srī tautas likteņos. Nesenā pagātne-fiziskais darbs bieži vien bija saistīts'ār garīgiem vingrinājumiem; pīem., ziemas vakaros visa saime strādāja lielajā istabā: sievietes vērpa,-adīja, lāpīja drēbes, vīrieši vija auklas, taisīja koka traukus vai ko cītUi Kāda veiklāka dziedātāja iesāka dziesmiņu, visi darbinieki viņai pievienojās. Pēc tam kāda vecākā sieviņa pateica; labu sakāmvārdu, citi to akceptēja; bērni reizēm lūdza atkārtot ļļin prasīja paskaidrojumu. Namatēvs uzdeva mīklu, kad tā bija atminēta, tad bērni parasti vēl par to interesējās. Atkal sākās dziedāšana. Tā tas noritēja gandrīz katru vakaru, kādreiz tika stāstītas arī pasakas, kas īpaši patika bērniem. Tad fiziskam darbam pievienojās garīgais, un abi tie veicināja darbinieku vīs-pusīgāku attīstību. Darba tikums arī tagad pavada latvie-ius viņu dzīves gaitās.
Minētie un citi piemēri norāda uz tautas locekļu vienveidīgu ricību, kas liecina par to, ka
viņu ķermenī ir līdzīga ievirze, kas saistīta ar tautas tradīcijām. Tās pāriet no paaudzes paaudzē un atvieglo jaunās paaudzes mācīšanos un uzvedību taut^ nospraustā virzienā. Tāpēc mūsu trimdas bērniņ lai gan dzīvo svešās zemēs un atrodas to parāžu ietekmē, tomēr vēl arvien soļo savu priekšteču ievirzē. Tāpat darbinieki, lai gan jāstrādā steigā, ir savu uzdevumu augstumos un darba devēju iecienīti. Tautas un citu svētki^ sagaidīšana un svinēšanā latvieši arī nespēj atbrīvoties no attiecīgās ievirzes, lai gan sye-. šajās zemēs darbs un citi iemesli tādu rīcību nopietni kavē. Godbijīga izturēšanās pret vecāf kicni cilvēkiem un vispāri pil^ soņiem mūsu bērniem ir visgrūŗ tākais uzdevums, jo šejienieši! uzvedība ir gandrīz pilnīgi pre tēja, tomēr arī šīs uzvedības zi ņā, tāpat kā mācībās, mūsu bērni vēl arvien pārspēj savus skolas biedrus pozitīvā virzienā, jo attiecīgo ievirzi viņi neapšaubāmi ir mantojuši no saviem priekštečiem.
Ar līdzīgiem piemēriem iespējams vēl un vēl raksturot tradīciju ietekmi uz jauno paau-,dzi kā tās uzvedībā, tā mācībās un turpmākās dzīves un darba gaitās. Lai šo ietekmi izmantotu un līdz ar to atvieglotu jaunās paaudzes attīstību, audzinātājiem jāpazīst savas tautas tradīcijas un to īpatnība jāizmanto īpaši tos gadījumos, kad tagadējos svešos apstākļos grūti atrast vadlīnijas bērnu pienākumā apziņas, morāliska rakstu-rļa un citu īpašību attīstībai, piem., rakstura veidošanas nolūkos vērst jaunās paaudzes uzmanību uz cēliem tikumiem, kam netrūkst piemēru mūsu daiļHtcrS«tirS tm art ISdlenās dzīvē pie kam to pamatā ir mūsu senču rīcība kā.tālajā senatnē, tā arī turpmākajos laikos, kāpēc arī iespējams runāt par zināmu ievirzi. Nevajag tikai ievērot visus sīkumus, bet apmierināties ar galveno domu uri tās ķermenisko izteiksmi.
Ievērojot tautas tŗadicijas,| jaunā paaudze savā attīstībā atrodas pārbaudītā gultnē, kas veicina nosvērta tikumiska rakstura izveidošanos, jo mūsu tikumiem ir morālisks raksturs —s tie ir neskaitāmu paaudžu' pieredzējumi, piedzīvojumi un ticējumi, kas pārbaudīti un dauds^ kārt izsvērti, kāpēc mirdz mūsu' acu priekšā kā tīrais zelts. Konsekventa pieturēšanās pie galvenajiem tradīciju ierosinājumiem veicina arī pienākuma apziņas nostiprināšanos ikvienā indivīdā, kas tiem seko. Trimdas dzīves apstākļos jauno paaudzi apžilbina daudzi jauninājumi jeb mode, bet tā vēl ir maz pārbaudīta, un j,ne viss ir zelts, kas spīd". Tāpēc audzinātājiem un apzinīgākajiem audzēkņiem vajadzētu ar zināmu Izlasi sekot šiem modes ierosi-nājumlemj tāpat kā ne katru kliedzošu tērpu mūsu jaunieši vēlēsies vilkt mugurā, šķiet, ka priekšroka allaž dodama pārbaudītām vērtībām un normām, īpaši tikumiskām, kurām jaunu,' iepriekšējo aizstājēju vēl nemasf nav.
ADAS VALDĪBA ATZiST LATVIJAS DE. JURE
Sakarā ar gaidāmo valdību galvu konferenci un Maskavas prasību atzīt pašreizējo stāvokli Eiropā, liNAE daudz pūlējusies Latvijas interešu aizstāvēšanā. Pēc pēdējā iesnieguma nosūtīšanas ministru prezidentam J. Dīfenbeikeram, no viņa saņemta atbilde, ka valdība iesniegumu pārbaudīs. Bez tam LŅAK politisko lietu referents J. Lejiņš bija griezies pie parlamenta pr-ža R. Mičenera (vēlēšanās kandidēs St. Paul's rajonā) pēc atbalsta, kas savukārt par šo jautājumu rakstīja ministru prezidentam. Tagad R. Mičeners piesūtījis J. Lejiņam Dīfenbeikeŗa atbildes norakstu, kurā cita starpā teikts: „Valdībai nav nodoma grozīt savu nostāju Baltijas valstu legālā stāvokļa jautājumā pret Padomju Savienību". - ,Kā zināms, Kanāda līdz šim turpina atzīt Baltij as valstis de jure! Jaunais paziņojums liecina, ka stāvoklis negrozīsies.
LATVIEŠU PĒCPUSDIENA TORONTO
Toronto latviešu biedrība .30. martā rīko Latviešu pēcpusdienu Internacionālajā institūtā, 415 Jarvis ielā.
No pl. 3—5 tēja un no pl. 5— 6 priekšnesumi; J, Bārs runās par Latviju, ar dziesmām piedalīsies A. Ķivlenieks un L Bime, pie klavierēm A. un V. Grigailes, kas sniegs, arī klavieru solo, tautas. dejas demonstrēs Diždaņcis.
Tanī pašā laikā sarīkojumā būs . daiļamatnieku darbu skate. . Ieeja briva.
ĢENERALKONSUI^i
Mr. R. n. BRYSOŅ
Toronto, tēl. HO 3 . 5861 118 DANPORTH/VS,
KONSULS
Svinīgā dievkalpojumā DV aņvienība Mineāpolē atzīmēja latviešu leģiona dibināšanas 15. gada dienu. Attēlā bij. leģionārs - teoloģijas students K. Zuika saka sprediķi,   sēž draudzes
mācītājs P. Langins. Pie karoga stāv V. Vizulis.      E, Grotiņa foto
Tel. RE 8 -7798, Montm!, P. 52ia VICTORIA AVE. APT.
PIRMAIS GRADUirrAlS iCluJJ.) [
LATVIEŠU APDROŠINTrajS
ar Visilgāko pieredzi
Ļ ANDRE JSONS
84 ABBOTT AVE., TORONTO Tel. RO 2« # ĻE 5-3197.
MŪSU LAIKRAKSTA GALVENAIS PĀRSTĀVIS ČIKĀGĀ
OTTO KROLLS, 800 S. Halsted St., Hull Honse, Ohicago 7, Dlinois, USA. Tel. MOnroe 6 - 539S -
ALJA
Paklausot. Grand Rapidu latviešu jaunatnes pulciņa „Pērse" aicinājumam, 15. martā šeit viesojās  ALJA's priekšsēdis 'Dr. Valdis Muižnieks un latviešu b-| bas telpās runāja par jaunatnes | darba nozīmīgākām problēmām. | Sanāksmes. galvenais nolūks bija iepazīstināt vietējo latviešu i sabiedrību ar jaunatnes veiku-ļ mierii) sadarbību starp veco un jauno paaudzi un rast ceļus, kas ved tiivāk kopējam mērķim Latvijas brīvībai. Referents kodolīgā pārskatā pieskārās jaunatnes  konferencēm, kursiem, jaunatnes  nedēļām, dažādiem j aunatnes izdevumiem un lat- ļ viešu jaunatnes organizācijām; citās zemēs.  Viņš uzsvēra, kaļ ALJA's darbs bijis dziļš un no-1. zīmīgs un nākotnē, konferencē Kalamažū, galvenais domāts pievērsties skolu problēmām, latviešu jaunatnes audzināšanai ģi-l menēs u. t. t. Aicināja vecāko|
SKOLU PROBLĒMĀM
paaudzi atbalstīt jaunatni gan morāliski, gan materiāli, šinī sakarā diezgan daudz no klātesošiem iegādājās biedru - veicinā:-tāju kartes. Sekojošās debatēs piedalījās tikai viens runātājs — M. Gaide, aizrādot, ka vislielākā vērība būtu jāpiešķir jauniešu grupai no 14—18 gadiem. Jaunieši pāri par 20 gadiem jau ir ..vīru grupā" un dažkārt to devumi bijuši ar izcilu vērtību, kā piem., Ausekļa u. c. Tiem savā ziņā irkrietnipatstāvīga politiskā domāšana un tie paši zinās attast pozitīvo virzienu dzīvē.,M. Gaide arī izteica savu nepatiku par sociāldemokrātisku ideju paušanu Jaunajā, gaitā uņ Dzintara Soduma tendenciozo--rakstu, kurš metot dubļus uz prof. Endzēiīnu. V, Muižnieks spēja rast savā atbildē šiem jautājumiem izlīdzinošu pieeju un paskaidroja, ka valde par tiem diskutēs, un žurnālā paustās domas
nav apvienības vadības vai apvienības uzskati vispār. Sanāksmi atklāja, jaunatneis pulciņa Pērse priekšnieks J. Ziediņš, un tajā bija pulcējušies ap pussimts „veco jauniešu" galvenokārt skolotāji un citi, kam jauniešu problēmas interesē. Pavisam maz bija pašu jaunatnes pulciņa dalībnieku. . V. Zv
adresējami pieteikumi neklātie-I nes ģimnāzijai, kuras darbības uzsākšanai visi priekšdarbi^jau veikti, bet nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ darbs vēl nav sā-
cies.
FLKV. 0. KALFAKA PIEMIŅAS 'DIENA EDMONTONa
9. martā Edmontonas Armijas Muba telpās vietējā DV nodaļa rikoja plkv, O. Kalpiaka piemiņas dienu, apvienojot to ar Latviešu leģiona dibināšanas atceri.
PieiAiņas dienas svinības ievadīja ar kokles solo „Es kaŗai aiziedams", ko atskaņoja L. Cīrulis. Sekoja svētbridis māc. E. Caunas vadībā. Savā svētrunā mācītājs raksturoja. pulkveža dzīvi im cīņas — viņa lielo ticību Latvijai. Pēc svētrunas E. Vītols referēja par plkv. Kalpaku, J. Strauts — par latviešu leģionu.
Sarīkojumu ar deklamācijām kuplināja I. Lubāne, D. Cauna un M. Leimpne, bet dz'edone Aina Sauja ar lautas ddeī^mām. Sakarā ar viņas paredzēto aizceļošanu no Edmontonas uz ASV, viņas piedalīšanās šai sa-
rīkojumā tika uzskatīta kā atvadu koncerts Edmontonas latviešu sabiedrībai^
Koncerta noslēgumā DV nod^ valdes loceklis Z. Cāks.Vanagu vārdā dziedonei pasniedza rozes, bet nod. pr-dis J. Strauts — kokā grieztus svečturus, ķuŗa pamatā izgriezti vārdi „Nevis slinkojot un pūstot". Tiešām var teikt, ka šie vārdi ir dziedones cienīgi, kp viņa pierādījusi savā neatlaidīgajā daibā. Pieminot Ainu Sauju, klātjsošie svētku viesi nodziedāja „Wevis slinkojot im pūstot".
Piemiņas iktam noslēdzoties, centīgie Vanagi un Vanadzes ai-cinā,ja svētku viesus pie klātiem galdiem, kur pie tējas glāzes un maizītēm tika pavadīta vakara pēdējā daļa. S. Gaks
© Sv. Jāņa draudzes jaunā pav dome savā pirmajā sēdē kon-struējusies šā: priekšsēdis ž. Rūtenbaqhs, viņa vietnieki J. Rolavs un prof. V. Burkēvics, sekretārs J. Galējs, vietnieks J., Koncis, kasieris K; Vītiņš, vietn. i K. Tannis, Padomes sēdē izraudzīja arī Saulaines pārvaldē A. Atteku, J. Beitiņu, E. Buku, A. Dobeli, J. Laukgāli, ž. Kursi, J. Rolavu uh J. Skrastiņu. Kandi-tātos K, Tannis un E. Brencis. Bez tam Saulaines pārvaldē darbojas arī draudzes mācītājs A. Lūsis. Par draudzes nama pārvaldnieku apstiprināja ž. Kursi.-Revīzijas komisijā priekšsēdis J. Liepiņš, viņa vietnieks P. Puļ^ ķis un sekretārs E. Rūtītiš.
Plašas pārrunas Veltīja baznī-. cas vai piemērota gruntsgabalā iegādei. Lai šo darbu, vienkāršotu un sekmētu, izraudzīja speciālu . komisiju, kas turpinās piedāvāto objektu apskati, izvērtēšanu un plānošanu, šajā komisijā izraudzīja māc.. A. Lūsi, ž. Rūtenbaqhu, K. Vītiņu, A. Dobeli, J. Liepiņu, prof, V, Burke-vicu un K. Tanni. No dāmu komitejas šinī komisijā piedalīsies E. Buka un A. Burkevica. Līdzšinējo objektu izvēlē neviens nav atzīts par draudzei piemē-rotiL,
, "^karā ar iepriekšējās latviešu mācītāju konferences lemmu par nākošās konferences jasaukšanu rotācijas kārtībā, tas jāveic Sv. Jāņa draudzei un tās mācītājam A. Lūsim. Pēdējais atradis par iespējamu tādu sasaukt 24. un 25. aprīlī Toronto. Konferences darba kārtībā paredzēti dažādi garīgās aprūpes un. draudžu jautājumi, ■ kā ari vairāki referāti. Māc. A. čops referēs par mācības līdzekļu sagādes iespējām draudžu svētdienas skolām, māc. E. Pavasars par jaunatnes darbu un tā sekmēšanu, māc. V. šēfers par draudžu .dzīves aktivizēšanu un dievkalpojumu apmeklētāju skaitia pavairošanu, bet mac. Ai Lūsis par draudžu savstarpēji? sadarbību un disciplīnu. ^ ] ""Ehima Bērziņa ar dēlu ViH «oru, kas no Austrālijas Kanāda ieradās tikai pirms 5 nedēļām! nopirkusi Toronto ziemeļrietU' mu daļā ēdnīcu - restorānu. Jaunais latviešu pasākums atrodas 1295 St. Clair.Ave. (Green-law Ave. krustojumā), tālr. LE 1-0104, tas atvērts katru dienii no pl. 7,00 ritā līdz 11,00 vakarā; bet svētdienās no pl. 12,0'līdz 8,00 pēcpusdienā. O No nekustamu īpašumutS^-iiīecības nozares uz alumīnijā logu tirdzniecību pārgājusi Aldona Sproģe, . atverot savu pārstāvniecību Toronto Window Comp., 73 Menville Rd., Scarbo-ro. Ont., tālr. PL 7-5262. Viņa galvenokārt pārstāv un izplata visus pazīstamās latviešu firmas ALPLĒX ražojumus, un bez tam piedāvā arī dažādus logiem un verandām piemērotus saules aiz-
sargus u.t. t..,Ārpus tiešā darbā laika A. Sii^^^ļM^asūtināju-mus pieņem a,m»j^^zīve0vietā, 228 Airreamve., Willowdale, Ont.. tālr. BA Sļ-5314.
lakarā ar latviešu kluba ,,Rīga" līdzšinējās mītnes pārdo-[šanu, klubs pašreiz ir bez pat-'stāvīgām telpām, bet tā valde ar Ed. Alberingu priekšgalā inj teresējas pār jaunām telpām, ko varētu iegūt pirkšanas vai arī īrēšanas ceļā. Attiecīgās iestāf dēs pašreiz tiek kārtota ari kluba oficiāla reģistrēšana; tā ah; gliskais nosaukums paredzēta „Baltic - CanadianCIub of Toj ronta'!^ •. Līdz ko būs nokārtots telpu jautāiums, klubs paredz atj| jaunot darbību,. atvēlot telpa? oar brīvu jaunatne;s nodarbībām, teātru/ koru mēģināļuļ^ miem un citāda, veida kultūrāp; iiem pasākumiem. . gūstot. ienāi^ kūmus no. Dubliskiem sarīkojuf miem. Līdzšinēiā kluba ēka pie;-derēia Ernai Alberingai, un t^ pārdota vāciešiem, kas ar valdības atbalstu paredz tajā iekārtot mītni un pansiiu vācu tautī-' bas jaunatbraucēiiem. • ■ .■■ -Ļ ® Latviešu daiļamatnMrg^ vienības gadskārtējās pilnsapuļ-. ces dalībnieki atzina, ka aizvadītais gads bijis ļoti darbīgs uii ražens, gūstot labus panākumņs vairākās izstādēs. Plašāka izstāde ar labiem panākumiem bijst t)ziesmu svētku laikā, tāpat daiļamatnieku piedalīšanās Kanādas nacionālā izstādē, par ķo saņemta pateicība no Kanādas daiļamatnieku ģildes. Pēdējai no anvienībās līdzekļiem atvēlēta $25,00 balvu piešķiršanai šī' gada nacionālaiā izstādē. Sakarā ar. latviešu Dziesmu svētkiem ASV nolēma aicināt visus Kanāda dzīvojošos daiļamatniekus tajos piedalīties ar saviem izstrādājumiem.^ Tuvākā informācija un norādījumi saņemamai nie H. Mērca, 55 Devon Rd., Toronto 13, Ont., tālr. 0X. 1-8866. Loti labus, panākumus devis daiļamatnieku iekārtotais salons „Lotus" puku veikalā, kur apgrozījums pārsniedz S4.000,00, t-i. 4 reizes vairāk kā pēc salonā nodibināšanas pirms 5 gadiem. Šogad paiet 10 gadu kopš savienības dalībnieki piedalās Kanādas nacionālajā izstādē. Nākošam darbības gadam valdē ievēlēja H. Mercu,^A. Dzērvīti, A.: Ķivļe-nieku, O. Neimeru ūn Z.-Jur-ševski, bet revīzijas komisijā |A. Gugānu'un N. ZĪcbmani. ļ 0 Neklātienes pamatskola, kas nesen atjaunoja darbību pie Toronto latviešu tautas augstšķo-,1as, jau uzsākusi tiešo darbu, "kur 3 grupās koftispbndences ceļā latviskās zināšanas mācās ļ 35 bērni. Sakarā ar latviešu lielo izkliedētību, ne visur pieejamas latviešu skolas, kāpēc neklātienes skolas audzēkņu skaits varētu būt daudz lielāks. Skolas vadība' vērš uz to ^'isu ģimoņu uzmanību un lūdz pieteikt iau-nus skolēnus I Pilpsi, 124 SHel-drake Blvd., Toronto 12, Obt., tālr. HU 1-1051.. Turpnt saņemama ari tuvāka informācijā un
ILatviešu Irst! Toronto
Silvija īlžāns, 652 lolnsmore OJ©s.,
tel. HO5-2892; Ed. Upenieks, 537 College St., tel. WA 1-0455 vai ĻE 4-5196; Dr. K. Zymantiene, 1393 Dundas St, W., tel. LE 4-C851
.HAMILTONA
® Pag gada beigās Kanādas armijā iestājies hamiltonietis Ingus , šūlmanis, kas nolīdzis līgumu uz trim gadiem un tagad kalpo tanku pulkā. Labas sekmes uzņēmīgajam tautietim j' © Nesen Hamiltonas Street. Railways Co. Ltd. bija rīkojusi banketu un labāko HSR autobusu vadītāju godināšanu Roy-al Connaught viesnīcā.šī sabiedrība nodarbina arī 10 latviešus. un 5 no tiem .bija godināmo vidū. Vienu gadu. bez auto klizmām savus autobusus novadījuši E. Veldre, V; Rudzītis un V. Kusiņš, divus gadus V. Xogins, un četrus — J. Gailītis. Apbalvotie saņēma diplomus un rokas nozīmes. Apbalvotie kopā nobraukuši attālumu, kas līdzinās divas reizes apkārt zemes lodei. © Zinaīdas Lazdas piemiņas vakaru ar Dr. P. Vasariņa referātu rīko HLB dāmu komiteja 29. martā, pl. 7.00 v.,Latviešu ev.-lut. Kristus draudzes baznīcas apakšējā zālē. Dzejas lasīs M. Plostniece - Martīnova un Gūn^ dega un Ziedonis Upītes. Dziesmas ar .Z. Lazdas tekstiem dziedās M. Plostniece - Zemīte, pie klavierēm I. Saķss. Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem. Atlikums par labu latviešu ģimnāzijai Minsterē, Vācijā. • Hamiltonas latviešu biedrības 10. gada pilnsapulce notiks svētdien, 30. martā, pl. 2.00 pp., 47 Forest Ave. Pārskatus par pag. gada darbību, kas izsūtīti katram biedram, lūdz ņemt līdz. Statūtos paredzētā biedru skaita neierašanās gadījumā pilnsapulce notiks pl. 2.30 pp. pie katra ieradušos biedru skaita.
Pēc pilnsapulces biedru vakars (apm 4.30), līdzi ņemt „gro-. ziņūs". Paredzēta krāsu filmas izrāde par Hamiltonas latviešu sabiedrisko dzīvi un citi pārsteigumi. Savstarpēja iepazīšanās un pārrunās pie tējas galda. Deja.
® DV „Spartas" kausu izcīņas pavasara balle notiks sestdien, 12. aprīlī, Rainbow Room ~ Spoguļu zālē (King St. E. un Sānford Ave. stūrī) pl. 8 vak. Notiks gadskārtējās „Spartas balles karalienes" vēlēšanas — karalienes laikā kavēklim tiks izvēlēts „DV Spartas balles karalis". Rīkotāji lūdz ņemt līdz tālskatus! Ieeja |1,25. Spēlēs Ferry Benny orķesris. (D Hamiltonas kausu izcīņa notiks 12. aprīlī Zion baznīcas zālē, Pearl un Napier ielu stūri. Sacīkstes sieviešu volejbolā pl. 3 pp. Hamiltonas - Toronto sa-cīl-stes vīriešu basketbolā pl. 5 vakarā. Pirmo reizi tiks iecīnīts rv Hamiltonas i odaļas dāvā-zms kauss.
ČIKĀGAS- JĀŅA.; DRAUDZES DARBS 1957; GADĀ
1957. gadā Sv, Jāņa draudzē māc; J. Štraumanis noturējis 48 "dievkalpojumus, no tiem 12 ar dievgaldu. Kristīti 15 bērni: Austris Bērziņš,, Renāte Dun-dure, Pēteris Eriņš, Mārtiņš Kalniņš, Gundars Krievs, Sandra Līcīte, Irisa Meņģele, Amanda Ozoliņa, Edvīns Petrovskis, Ina Purviņa, Marks Rumbaks, Valdis Strāls, Nora tume, Mārtiņš Vārpa un Jana Wood. Iesvētīti 10 jaunieši: Astrida Lor-berga, Andris Ķikuts, Edgars Rērichs, Benitā Sirmbārde, Rita Smelte, Dzidra salka. Maiga salka, Olavs šteinbergs, Zigmunds Ulmanis un Jānis Tau^ riņš. Laulāti 11 pāri: Helmuts Eidhenfelds un Rūta Hincen-berģa, KāMis Besitiņsvuzi^arija
Sidrabā, Franz Himmel uh Helgā Mioŗica, Visvaldis Krīgers un Rūta Sidrevica, Ēriks šmēiiņš un Janīnā Babāne, Kārlis Dzir-kalis un Anna Kamīte, Aubrey Min un Maigā Strautiņa, Zigurds Beķeris un Zigrida Vilka, Juris Pūliņš un Aina gtrause, Laimonis švalbe un Zigrīda Gintera,. Ilmārs Ķimsis un Ilga Krasta. Miruši 6 draudzes locekļi: Pēteris Pommers, Helēna Brūvele, Karolīne Grietēna, Alise Kalniņa un Artūrs Pommers.
1957. gadā (no. gada sapulces 17. ,2. 57. līdz gada sapulcei 16. 2. 58.) Jāņa draudzē iestājušies un uzņemti 72 jauni draudzes locekļi, no draudzes izstājušies 6 locekļi. ■
1957. gadā no draudzes ļocek-. ļiem ziedojumu nodevām aplok-snītēs ieņemti $7.037,85, par dssīesmu lapiņām $1.353,25, dažādi ieņēmumi $109,35, pārejošās summas — dāmu komitejas nauda $714,97, nodeva ELC sinodei $485,90, caurejošās. summas — $97,50. Kopienākums: $9.798,82.
Galvenie izdevumi — baznīcas noma: $1.500,00, ērģelniekam — $320,00, kancelejas un tālruņa izdevumi $368,94, ceļa nauda viesu un draudzes mācītājiem $345,00y draudzes mācītāja alga $2.700,00, kopā ar citiem izdevumiem $9.784,58. Draudzes līdzek^ ļi uz 1., 1. 1958. gadu — noguldījums bankā un dāmu komitejas nauda — $6.156,35, Draudzes revīzijas komisija visus minētos pārskatus pārbaudījusi, altzinusi tos.pareizus un saskaņā ar attaisnotājiem dokumentiem. Pārskati bez iebildumiem pieņemti 1958. gada 16. 2. gada sapulcē.
Draudzes gada sapulcē vienbalsīgi ievēlēti: draudzes priekšnieks Jānis Ruģēns, priekšnieka vietnieks Vilis Pavasars, kasieris Egons Riekstiņš, sekretāre Līga Cielēņa.
Valdes priekšnieks Ernests Fŗeimanis, revīzijas komisijas priekšsēdis Fricis Osis, pērmin^ deru kopas vecākais V. Pavasars, Bēru fonda prieķšh. R. Millers, dāmu komitejas priekšniece Vera Strazde, vietniece Marija Baltiņa, kasiere Vilma Ozola, Dagmāra Straumane.
. .-ro.
VINGROŠANAS PRIEKŠNESUMI BALTIEŠU SPORTA
SVĒTKOS
Latvijas Amerikā redakcijai: Pirmā izdevība redzēt daudzinātās igauņu vingrotājas man radās tikai nupat notikušos Baltiešu sporta svētkos. Un jāsaka —, nepievīloš. .
Tā ir lieliska grupa, kas, vas; redzēt, ir rūpīgi un pamatīgi strādājusi. Vieglums, elegance, kustību priekš, kā ari gaumīgie vingrotāju, tērpi, iepriecināja acis un sirdi. Labs un izjusts muzikālais, pavadījums bija neatsverams palīgs grupas dvēselei Tiidiusai.. Sevišķi patika dabīgais un nesasprindzinatais skrējiens, kas pasvītroja grupas priekšnesuma rakstura radniecī-. bu ar igauņu vingrošanas slavenību' Ernstu Idlu. .
Tai pašā vakarā uzstājās ar! : grupa latviešu meiteņu I. Ķeni-ņas-Kajakas vadībā, šķiet, grupa, kur bija tikai. piecas meitenes, it kā pazuda plašajā telpā. Dažbrid bija jūtama neveiklība. Domāju, tas izskaidrojams ar vienas dalībnieces pēkšņu saslimšanu, Parasti šāds riegatn-jums jūtaini traucē un, tā sakot, , „izsit no sliedēm" gandri vai katru, grupu, šī pati grupa, vērota uzstājoties uz skatuves, ii katrā ziņā devusi labāku sniegumu. Visā visumā—labi izdevies vakars, par ko paldievs darba darītājiem.
Ksenija Rasa.
DROSRIE VAI PĀRDROŠĪBA?
Latvijas Amerika redakcija!: Ir mūsu teātra mākslā dibināts uzskats, ka Raiņa skatuves darbus uz trimdas skatuvēm ir riskanti uzvest. Prasības ansam-blim, inscenējumu dārdzība un atbildība liela. Ja atskaita AL-T'a Bostonas ansambļa «Krauklīša" uzvedumu, I^aiņa . darbi tikpat kā gandrīz nav uzvi^sti Pirms vairākiem gadiem viens no mūsu labākajiem ansambļiem ASV neuzdrošinājās „ķer-ties klāt" „Pūt, vējiņi" uzvedumam viena paša raksturlomās . tēlotāja trūkuma dēļ. Varbūt tā savā ziņā ir pietāte.' Bet ir gan ' viens Raiņa darbs, kas apstarots savā laika ar tik specifisku spožumu un nacionālu godbijību, ka pat Latvijas patstāvības ģa- ' dos neuzdrošinājās to atkārtot. Tas ir — „Uguns un nakts". Savā laikā tas bij ā nacionālis^ ma dievkalpojums ar tādu tēlotāju izlasi, kā to atdarināt bez-cerigi. Vecākai paaudzei šī luga bija svētums. Lāčplēsi kā vienreizēju un nepārspējamu tēlu veidoja Ādolfs Kaktiņš. īstu varoņtēlu veidotāju uz mūsu skatuvēm vispār bijis ļoti mas. Un pavisam jau nu nav pašreiz. Ne mazākas prasības pārējam ansamblim. Inscenējums — viens no grūtākajiem. Zinot, ka jebkurš pašreizējais ansamblis 50-800A sastāv no amatieriem un pat; gadījuma tēlotājiem, „Uguns un nakts" uzvedums kļūst par ārkārtīgu problēmu. Kļūmes gadījumā jaunajai paaudzei šiā darbs radīs iievēlamu iespaidu. — neaizkustinās. Līdz ār to rodas jautājums — vai šāda izvēle tomēr nav pārdrošībā? Pat veca aktieru gvarde, ar dažiem iz- . : ņēmumiem, ierūsē, jo nav izdevības uzturēt formu. Kalpošana teātra mākslai kļūst par svētku lietu, ne ikdienas. Un ari tas saistīts ār atzīstamiem upuriem un pašaizliedzību.
Kur Lāčplēsis, kura skats vien atstāj iespaidu: „Ho,ho, vai tik vien velnu ir ko sist!" Kur Spīdola, kas skaistāka par visu m zemes? Kur Laimdotā — latviešu sievietības iemiesojums? Kur smagais inscenējums ū2 skatuves, ko dabū tikai dažas stundas pirms izrādes? Visu to vērojot, sirds nodreb, dzirdot, ka kāds ASV ansamblis tomēr nskē un „Uguni un nakti" uzvēdīšot. Atbildība --šoreiz lielāka kā; jebkad. Kaut vai aia cieņas pret latviešu atmodas lielāko darbii.
IL,ASV.
Kedākcija patur tiesības manuskriptus saīsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, ?^t uz velēšanos sutīs atpakaļ, ja bīīs pievienota pastmariia.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstbs izteiktas omas vas" arf neatbilst redakcijas viedoklim.
Trešdien, 1958. gada 26. martā, 25. n-rs.
rasvn
LATVIEŠU ĀRSTA PANĀKUMI
Latvieša
^^^^^^^^^^^^^^^^ y^
Latviešu autoru, rakstu starpā izcilā vieļ Leonīda Slaucītāja iļ iespiestais' raksts paļ miem un pieredzējunļ arktikā. Tā kā' rakļ līdz.šim ir vienīgais iļ nātnieks, kās pats savļ staigājis i)a vēl ndzd saules ledus mi stued un pats savām acīm ļ kad vēl citu piivēku ainavas, no šī viedokļi iespiestais pārskats pļ ; mu uzinaiiību.
Bez tam šim raksti svarīga nozīme.'.Kā ziļ reizējais laika posinsļ : 1957; gada L 3ūliju;iīcļ da 31. decembrim, Ir
.Kā W^ .. dzīve -Zieineļam^ikas.Siwieno- .^^^
tajas :;valstis, atzīmējama Dr. veic ar zemes iļ .Mintauta Vītola ^f^m^m^^^^^^
:Ziemeļkarolaiņas. goda. pUscBU. šai niilzīgaj
: Viņs. vada .vienu^na belakajam ^as dari)ā ieslēgušās
. Ziemeļkarolamas ^valsts slimm- j^^^^^^^ cām,;Goldsboŗa šads Pagodina- ļ-^^^-^^^^^ļ^^.i,^3.p jums ārzemniekam, ir^ liels, un ^.^^^
Jrets gods, jo sevišķi vd konser-       gan lielākas, ģJ vātivajos un lepnajos dienvidos, ekspedīcijas: Nav šai .  kur uz ārzemniekiem raugās ar ^^^^ neuzticību V^iie; labprāt os uz- ^^.^^^^^^^ ņem savā vidu.Saķara ar ta vie- ^^^^-^^^^^
- tējā laikrakstā par Dr. Vītolu ■ .:r\' - ■       __„ļ ievietots-divu sleju gajš raksts, .     ■   - .1
Izceļot viņa panākumus un sek- LatVietlS parveij mes tā darba laukā, aprakstot stadiORļ viņa dzīves gaitu un pieminot^
ari viņa kundzi Dr. Editt Vītolu, ^ ^ ^ kas arī strādā Goldsboro slim-^^^^^^"^^^^^^^ nīcā par medicīnisko direktoru
Dr. Vītols dziims Liepājā, āŗ- sarīkojumi. Pārveid sta ģimenē.: Savas medicīniskās jektu pilsētās valde ļ studijas uzsācis Latvijas uriiver- vietim architektaļ sitatē, ■ bet ārsta grādu' ieguvis Ziemām, kas strā 1947. gadā Hamburgas universi- dārzu nodaļā. Tāpaļ tātē Vācijā. Pēc emigrēšanas uz pie pilsētās palmu ri ASV, Dr. Vītols strādā kādu lai- došanas projekta, j ku par ārstu, vēlāk virsārstu celtne vairs rieapmiļ Batneras valsts slimnīcā, bet kās prasības. Palrļ 1955. gadā iestājas Ziemeļkaro- meklē ik gadus pāri^ lainas universitātes medicīnas cilvēku, starp tiemļ fakultātes seniotu klase, kuru vieši. Tanī bieži hpj beidz 1958. gadā ar MD grādu, stādes. 0. Ziema-ia l^c kam turpina specializēties vēt jaunU celtni psīqhiatrijā, līdztekus vadot ari ŗu, 85 pēdu platu i vienu nb lielākajām valsts slim- augstu. Veco palmļ nīcām Ziemeļkarolainā, kurā ir 125 jaunas, bez taļ apm. 3.000 pacientu. . tuŖ e^BSR^;-,—.
Soldžerfīldas stad
LEĢIONĀRU DIENA FILADELB
šogad . leģionāru dienu Filadelfijā atzīmēja 15. martā, sestdienā, tātad visizdevīgākajā dienā plašāku apmēni svinībām. Zīmīgo dienu ieva«iīja neliela uzruna šejienes latviešu radiofonā, aicinot klausītājus kaut uz mirkli pievērst savas domas smagajai latviešu tautas cīņai 2. pasaules karā par savu neatkarību, pār savām tiesībām clzīvot im, pastāvēt.^ ;
Vai cīņa ār. to jau būtu galā? Nē^ Tā: turpinās joprojām. ; šī cīņa nerimsies, kamēr vien būs dzīvi latvieši, līdz Latvija atkal būs brīva un neatkarīgā valsts...
DV apvienības Filadelfijā rīkotā  vakara  programmu ar dziesmām pilnam, aizpildīja Filadelfijas latviešu dubuitkvar-tets brivmāķslirileka Jāņa td-ŗa vadībā. Pēc spoži^em panākumiem bagātās viesošanās Bostonā un Rēdingā šis bija pirmais plašākais koiicerts latviešu sabiedrībai, Piladeifijā. Vakara savdabīgajā noskaņā īpaši izcēlās patriotiskās dziesmas: J. Vītolā ..Kalējs", J. Straumes ,.Pie Baltijas jūras, A. Kalniņa „šurp, brāļi" uii J. Noŗviļa ^.Aglona". Skanīgajā un smalki niansētā'
dziedājumā šais nam atraisījās vāļ
ma jūsmā, kas saļ ņēma dziedātājus klausītājus. Lieliļ arī jārējās J. Vitļ ņa, J. Norviļa, iļ Dārziņa. A.Jurjārļ ļa, V. Bērzkalna, ņa un E. Vignera ļiem jo skaļiem āļļ sitāji izteica, vēlēļ ru dziesmu dzirdēļ dātāj i centās „ātp.ļ devām. Tā kopā dubultkvartets šaļ dziedāja 23 dziesiļ Jauki izkārtotā gatavotā prograrļ daudzajām plede\ļ Filadelfijas latvieļ tetam jau ir uzicļ kupls dziesmu pūļ sniegt ne vienu M kus pilnus, noškd koncertus. RIkotāļ bija pacentušies pietiekami labi 12 šam sarikojumanļ cīgu spožumu un karā ar to lielai ^ ;tās paslīdēja :gār^ neievērota un
7
MILK OF
LABSAJŪTAS TRATJOfi-JUMU JfOVžESAHAĻ
Magnēzija fiķid^i&§ . palīdz dančUs vairāk nekā laksafiTB-Pālidr at-giit labsajūtu, ka hoTērš traoc^jiUDfas ■ gremošanas orgānos,
: ^ ances 30 Č
12 oDices 60 C <Paraag«aiņoJom8)
MILKOF
HA6NESI
HnAC10-UXATIVE I