1956. gada 26. aprīlī. 34. n-rs.
Sestdien, 1956. gada 26. aprīlī, Nr.
palīdzības darbā
- vērtīgus darbus, kas raksturo -latviešu tautas augsto kultūru. . Ievērojot HLD nopelnus bēgļu la-; bā, mūsu pienākums ir atbalstīt ■ šīs izstādes labo izdošanos.
- HLD ir nolēmusi iekārtot pastāvīgu ceļojošo izstādi,- un šim
^nolūkam iegādāties eksponātus, svž. saraksta eks, atzīmēt uit pieteikt nac. sekretāram šim nolūkam pārdošanai domātos priekšmetus.
. .Latviešu jaunekļii. un jauno sieviešu kristīgā savienība JKS Vācijas centrālā valde (20b) Braunschweig, Broitzeiner Str. f5-12c.
LATVIETIS HIt-HAIKERA
UPURIS
I • ' ■ - -
Miļsu laikrakstā - jau vairāk-* kārt tautieši brīdināti neuzņemt savās mašīnās svešus līdzbraucējus lielceļu malās. Tomēr, būdami izpalīdzīgi un laipni, mēs šad tad savā spēkratā uzņemam pa līdzbraucējam, lai butu, kā saka, pašiem īsāks ceļš. Tā naktī no sestdienas uz svētdienu hamilto-nietis Zigurds Jakovics, kas strā^ ■dā Niagarā kino par menadžeri,' braucis ar savu auto mājās'no Niagaras. Pie Sv. . Katarīnēra viņš mašīnā uzņēmis kādu svešu .vīrietī. Apm. 3 jūdzes pirms Grimsbijaš svešais žēlojies, ka viņam kļūst slikti,: atvēris logu un lūdzis samazināt ātrumu. Tiklīdz tas noticis, svešais uzbrucis Jakovicam,' un sākusies cīņa, kuras laikā Jakovics saņēmis sāpīgu sitienu pa vēderu un zaudējis samaņu: Pēc kādām 20 min. viņš pamodies pie mašīnas un konstatējis, ka ir smagi sa» sists, nozagta nauda $38.00 uņ zelta gredzens. Viņš ievilcies mašīnā un pats nobraucis līdz tuvākām motelim Vinonā, kur izsauktā policija, kās ieradusies pēc-45 min. un teikusi, lai viņš braucot ar mašīnu, mājās. Kad J. ieradies pie savas'dzīves'vie-'.tas,. 25 Provins St., N., nō jauna pāģībisj Piederīgie viņu.nogādājuši slinnīcā un tikai pēc tam; izziņot^ policijas trauksme uz lielceļa.
Cietušā veselības, stāvoklis ir labs. bet galvā saskaitītas 8 rētas. '
- BūslTJi cieti. vxi neplēlūdzaim —. nekāda kājnieku uzņemšana ceļmalas. Ir Jaimes gacmmas, ka Z. Jakovics palicis dzīvs.
cis. D-ebesis metās bālākas, gai.
lāža.'*
»ēc laba brīža: - . .
ižens ir ikviens pats. Ūii karā uo izvirst zeltuesis, ja vien nav put, ien būs neražens; kungs.— ra-
iomēr vajadzētu at^astūt. Jebku. JŠanā iiekādāis nav tiķena . . . " -Pā'nu pagalam nav šķīsta valoda, lieta t&p par citādu."
ka tevī, .. Kālabadīņ «:an citādi unguru zemi kulties? Ja gribi velnu arklā."
ūtās.
nelieta nelietā. Kur tas dzirdēts, rkla lopu un akiriens peldētu ūde^ tagad tu esi tapis par kundzēnu, [•tas izcēlies — bet tikpat ^ kam , am nav, tam nav, un katrs paliek viss ietu kā pa viņu pasauli. ZaU īdzsķriedamas meitas, naktīs lēģeri dāmas kā ērzelnīcas. Un citāda :da vēl netaisa melnu par baltu." lkst?enis sidi*abaini nosita nākošo :
tādi" — Īgni ņurdēja junkurs. Junkur,kā ta luī paliek? Es tti-veziimu. Ķo es vēl daru?", priekšā, vaibsti jo nikni antiķus, , atbildi jo blaurā un briesmīgā drs, ka tu esi bendes kalps. Un a virsū un uz tiltu prom. Vezums zinās?  Tu tik turi cirvi gaisā, ažō tālāk, lai katrs redz, ka ve» vedam to uz tiltu..Lai tad tur aida. Tā poļa rokā tad im viss."
dālderi, Lipst. Un polis pelnīs un tik liu pullļsteņi iet un-čīpst līdz žitla nagosl  Beigtu viņš neņem, šķīstus dukātus tu iešuj drēbēs. ■jostā, iepikā, kiu*. vien spēdams, duci pulksteņu, kur liksies un būsi Kur paglabāsi, ja aizdzen, priēk-mānta jānes pie miesas .. , "
un klausi jās. Kaut kur no norāti. ^
te, — lēnām noteica Bīriņi. „Tad Lipst    grābsim t^s īstos un bai-
rpinftjums sekos).
^; W. Mūbergs
JAUNI TALANTI MAIJA KONCERTĀ gatavojas
ViTOLA KONCERTAM
Sludinājumi laikrakstos rāday ka. Filadelfijas latviešu dubult-kvartetam un operas solistei Ritai Dzilnai-Zaprauskai šogad piekritīs cildens uzdevums, kuplināt lielā skaņraža prof. Jāzepa Vītola piemiņai veltīto koncertu 27, aprīlī Ņujorkā. Kaut gan dubultkvartets brīvmākslinieka J. ūdra vadībā šim dižajam sarīkojumam gatavojas jau ilgāku laiku, tomēr ansambļa vadītāja izkoptā mūzikas gaume un dzirde vēl arvien atrod atsevišķas nianses, ko, pastiprināt vai pavājināt. Viņš ceiišas panākt, lai lielā meistra darbi viņa paša piemiņai veltītā koncertā skanētu dzidri un skaidri, vispilnīgākā harmonijā un vissmalkākā tul-^ kojumā.
Ļoti. nopietni savu programmas daļu līdz pēdējam sīkiunam izstrādāt un izgludnāt cenšas ari soliste Rita Dzilna r Zaprauska, Starp ^ citu, šai koncertā apmeklētājiem būs izdevība noklausi^ ties vienu no retāk dzirdētām J. Vītola dziesmām, ar soprāna solo vīru ansambļa pavadībā. Tā kā arī šo dziesmu .gatavo Filadelfijas dziedātāji, pastiprināti arī sadziedāšanās, mēģinājmni solistei un dubultķvartetam. Nd tā, ko nejaušam garāmgājējam šai sagatavošanās darbā izdodas redzēt un noklausīties, droši var paredzēt, ka Filadelfijas dziedā-dātāji koncertā sniegs izcili augstas kvalitātes priekšnesumu. Ievērojot, ka koncertā aktīvi piedalās arī pati lielā skaņraža dzīves biedre un citi mūsu izcilākie solisti, piemiņas sarīkojums solās kvalitatīvi izvērsties par vienu no spožākiem latviešu mūzikas svētkiem, .K
J. Tīdemaņa gleznu skate Čikāgā
Kā jaui ziņojām mūsii laikraksta iepriekšējā numurā, gleznotājs J. Tīdemanls no Toroņ-to ar 87 gleznām ieradies Čikāgā, kur viņa izstādi atklās 10. maijā Hull House telpās. Gleznotājs tālo ceļu uz Čikāgu veica ar savu automašīnu, ceļā pārciezdams daudz piepūlu, kas, ievērojot viņa neseno slimību, prasījusi no vitālā meistara tomēr ļoti daudz spēka. Čikāgā viņa izstādi iekārtot palīdz gleznotājs J. Strods.
Arnolds Apse
■■. KONCEETSļ 3.-,MAIJĀ, .PL. 6 V.'CASA LOMA .0 AUSTJN: TERRACE). BIBLIOTĒKAS ZĀLĒ...
Latvietis Leo Lipomanis un grieķiete. Teresa Stratas dziedās ārijas un duetus nf) populārām operām (Doniceti, Šūberta, Pau-čielli, Pučini, Čaikovska un Meierbera), ka arī latviešu tautas, dziesmas. Jaunais, talantīgais, liriskais tenors Leo Lipomanis mums pa daļai jau pazīstams, bet kanādiešu sabiedrībā populārā Teresa Stratas latviešiem dziedās pirmoreiz.
Leo Lipomanis dziedāšanu sācis mācīties 17 g. vecumā pie krievu slavenā tenora Dmitrija Smirno-va, kad tas dzīvoja Rīgā. Jaunais mākslinieks 'dziedāšanu fetūdējis Latvijas konservatorijā un kara laikā Stutgārtes Mūzikas skolā. Papildinājies Itālijā, Milānā, pie slavenā maestro Adolfo Francelli un pie La Scala primadonnas G. Dignas.
Pārceļoties uz . dzīvi Kanādā L. dziedāšanas stū-ūijas turpināja Toronto konservatorijā un pag. . gadā : beidza vokālo studiju a? uzslavu. Pirms 3 gadieni ar savu prasmi dziedāšanā viņš konservatorijā iepazīstināja Benjamino Džili, kas deva. Teresa Stratas dziedāšanas vislabāko vērtējumu. L. Dziedā- studijas sākusi Kanādas kon-jis arī vairākos mūzikas festivā- servātorijā, plaši pazīstarriā Ope-1os un sacensībās. 1956. g. Met- ras festivālā, papildinās pie ropolitana operas sacensībā L. Metropolitana operas bij. solis-bija iedalīts pusfinālā, bet sli- tes Irenes Jesneris un diriģēn-mības dēļ nevarēja tanī piedalī- ta E. Barbini. Viņa piedalīsies ties. Stratfordas mūzikas festi- sacensībā A. Godfrey Tālant vālā sacensībā operu nozarē L., Scout Show Ņujorkā un Toronto ieguva pirmo vietu un pag. gadā operas festivālā dziedās galveno par diviem solo dziedājumiem partiju Bcjhēmā. Kanādiešu pre-Betroitas simfoniskajā orķestri, sē par jaunās, soprāņes Tfeŗešas guva vislabākās atsauksmes Stratas sniegumiem lasāmas vis-Petroitas presē, ļ      - labākās kritikas.
Ticams, ka šie jaunie talanfi Pašlaik: dziedonis papildinās ar savām svaigajām, labi skolo-pie Kanādā plaši pazīstamā di- tajām balsīm un jaunības jūs-riģenta E. Barbini, kas operas mu, labi pārvaldot dziedāšanas nozarē ir ievērojama autoritāte, techniku/ sagādās klausītājiem Barbini atzīst, ka Leo. Lipoma- īstu māksliniecisku baudījumu, nis ar savu vieglo, maigo lirisr Nepalaidīsim garām šo pēdējo mu un lielisko techniku nākotnē izdevību šinī sezonā noklausīties būs viens no labākajiem liris- vērtīgu koncertu, ko šoreiz riko kiem tenoriem. Toronto latviešu biedrība.
.CILVĒCES-PUTEKĻI-.
Karaļi nosirmo bēdās, Pūlis ap nerriem top kluss Paaudžu iemītās pēdās Ieraugot bezdibeņus.
Lēni un taisnīgi sijā ■ Varenais miižibas siets, Vētrā'zūd laikmetu mija Cilvēces putekļu spiets.
Veltīgi debesīm raida Lūgšanas aizmesto bars: Nava ne mīlas, ne naida Soģim, kam mūžības gars,
— Cilvēka sirdi un garu Drosmīgs kas cilvēcē sēs, Mūžības mēru up svaru Smaidīdams izturēt spēs.
Vāhelms Mūbergs, viens no pašreiz vispopulārākajiem tm dinamiskākajiem zviedru rakstniekiem, kura polemikas uii cīņu raksti Zviedrijas presē allaž sacēluši milzu vētras un pat krīzes augstākos valsts vadības departamentos, nesen publicējis Upsalas akadēmiskajā laikrakstā rakstu par dzejnieka attieksmēm pret sabiedrību, kuru, interesanto uh dziļi patieso atzinumu dēļ lieti noderētu pārdomāt arī mūsu trimdas sabiedrībai. Mūberga darbi daudz tulkoti arī latviešu valodā un viņi mums nav svešinieks. īpaši pazīstama viņa plašā romānu sērija par izceļotājiem uz ASV. Šiem romāniem rakstnieks ilgi un rūpīgi vācis materiālus, uzturēdamies ilgāku laiku Savienotajās Valstīs un pētīdams attiecīgos zviedru archīvus.
saukļiem un klišejām, pret visu, aicinājuma prasības, ar dabisku kas grib saistīt un aizkavēt brī- nepieciešamību nonāk opozīcijā vi pārbaudītāju prātu. Viņš cī- tiem, kam sabiedrībā ir vara. nās pret racionālo irracionālā Viņš nonāk opozīcijā valdītājam dēļ. Kad cilvēka dzīves avoti iz- režīmam, kas var būt despotisks sīkst, viņš meklē iar savu bur- Un koncentrēts ap vienu vienīgu vju zaru jaunu straumju āvo- personu, diktatoru, vai ari dētus. Un sabiedrībā, kurā viņš mokratisks, kam ir varu izteicē' dzīvo, viņa uzdevums ir biit ja kbllektīvā raksturs. .. dumpiniekam. Viņam te ir jā- Būdams oponents iln dumpl-būt dziedinātājai sūrstošai sālij, nieks; dzejnieks vienmēr ir aujg-kaš palīdz pasargāt sabiedribu stākās priekšniecības ņepielū-no pūšanas. dzams kritizētājs. Ja viņš funļs-
Tādā kārtā dzejnieka dabiskā cionē. pareizi, tad viņš vienmēr vieta sabiedrībā ir būt; starp "skē, ka nekad nesaņems valdi-opozīcijas elementiem. Viņš ne- ^^Ju atzinību. .' var piederēt kādai polītiskai Strindbergs Zviedrijā ir labā-partijai. No partijas locekļa pra- kais vēsturiskais piemērs,: kas sa, lai viņš ievērotu partijas raksturo   dumpīga   rakstnieka '
draugus, partijas vadītāju u, 1.1., bet dzejniekam ir jābūt brī-
iikteni. Pēc tam, kad viņš bija izdevis ,,Sarkario istabu", „Jau-'
Latvijas un Lietuvas" kultūras dienas
Krievu okupācijas vara nav ieinteresētā, lai triju Baltijas tautu starpā izveidotos ciešas saites, bet tai vietā tā centusies visiem spēkiem nostiprināt krievu ietekmi Latvijā, Lietuvā .un Igaunijā, katrā- atsevišķi. Tomēr ir vērojamas zināmas tieksmes izveidot, ciešākas kultūras saites šo tautu starpā/ Par to liecina latviešu komponista un kritiķa Oļģerta Grāvīša raksts. Viļņas komunistu laikrakstā „Tiesa".
Grāvītis jautā, kāpēc lietuviešu mākslas dekāde nevarētu notikt Rīgā un latviešu dekāde Viļņā.     ■ /,
Nav formulas, kura izteiktu visu, kas ir dzejnieks.' Bet dzejošana Vienmēr ir kāds reaģēšana s veids — pret dzejnieka apkārtni, pret sabiedrību, pret autoritātēm, reliģijām un režīmiem, pret draugiem un ienaidniekiem un — varbūt visbiežāk — pašam pret sevi: tā nav tikai sevis izcelšana, bet arī sevis pārbaudīšana. Dzejnieks reaģē pret aizspriedumiem un konvencijām, pret varmācību un apspiešanu, pret visāda veida spaidiem, pret meohanizāciju, pret
vam no tā. Brīvu sabiedrības ^-o valsti" un ..Laulību", viņš bi-
ķritiku var izteikt tikai rakst- Ja kļuvis par vaimanu vilku sa-
nieks, kas nepieder pie partijas, vā   dzimtenē:   Oskara laika
— tāds, kas ir politisks vaļirueks, Zviedrijā viņu tiesāja, boikotēja
sabiedrības klaidonis. un vajāja, un piespieda . vāirā-
No tā izris, ka dzejnieks, kas ļ^^^ gadus kā bēglim dzīvot sve-,
grib būt pilnīgi brīvs un neatkar zeme. Apstākļi nogāja pat-tik
rīgs,'nevar.pieņemt nekāda veida oficiālas goda zīmes. Ja sabiedrība viņām piedāvā atalgojumu^ nopelnu zīmēs vai daSā-
tālu, ka oficiālā Zviedrija izlikās, ka tā nekā nezina pāj Strindbērga eksistenci, zviedru Akadēmija tādā kārtā'-^ oficiāli
® Mariss Vētra no Toronto dodas uz Sanfrancisko, kur viņš runās 30. aprīlī ASV Rietumpie-krastes jauniešu dienu sanāksmē. Pēc tam M. Vētrām būs , referāts ari Lļjandželosā, : bet | pēc tam viņinipciemos Ādolfu Kaktiņu, Vili' lapeņieku un citus vecus paziņas.
• Operdziedonis Boriss Piekal-nītis, kas atgriezies no Turnejas pa Eiropu, Dziedās KroUa Mākslas aģentūras rīkotajā turnejā sekojošās vietās: 26. aprīlī Ko-lumbusā; 3. maijā Klīvlendā Folkloras kluba sarīkojumā; 10. maijā Mineapole DV sarikojumā ; 18. maijā, pl. 4 p.p., Čikāgā Jāņa draudzes garigajā koncerta; 31. maijā Milvokos DV sarīkojumā.
dus goda titulus, tad viņam viss - nekad nav zmājusi, ka vispār tas ir jāieskata par mēģinājumu ^? lielākais Zviedrijas ratat-. viņu piekukuļot. Viņam tad ir ^'^^^> kad viņš mira, tā ne-jāprbauda sava sirdsapziņa un ^o^^ļp viņam kapa; vainagu, jājautā: kurp.es eju? Vai es es^ Srmdbergš nekad nesaņēma Nomu sācis aizmirst savu uzdevu- beļa. prēmiju, viņu, neievēlēja . mu? Katrs godīgs mākslinieks, Zviedru Akadēmijā - viņš pat kas patiesi mēģina pildīt sava nekļuva goda doktors, .
Ka vispār varētu priekšstatīt ■ ■ ^.       . ^ Strindbergu kā goda doktoru?
Tāds pagodinājums būtu nozīmējis,, ka sabiedrība Viņu ir atzinusi. Ja dzejnieks vairs, nav \ apstrīdēts, ja viņš ir visu atzīts, kad viņš ir kļuvis svēts, kad. viņš ir autoritāte — tad viņš ir atbruņots, iznīcināts un riekai-tīgs. Var būt, ka viņš vēl joprojām dzīvo— b e t V i ņ š ir mU Tis!' .. . ■-■•{■
Apskaužami ir visi ;dzejriie° ki, kas joprojām dzīvo , ..
VIŅI-LASA LATVIEŠU GRĀMATAS
Kalamazū latviešu skolas bibliotēku, kurā tuvu pie 1.000 grāmatu, 12. aprīlī nodeva lietošanai. Attēlā rie-dzatni paši ma
PIEKAĻNĪTIS ATGRIEZIES AS¥
.Mūsu dziedātājs Boriss Piekal-nītis, kas pagājušā sezonā dziedāja Antverpenē, Beļģijā, 10. ap-zākie lasītāji pie rīlī ar kuģi „United States" iera-grāmatu izvēles, dās Ņujorkā. Jāu 17. aprilī viijil No kreisās: Rai- izbrauca koncertu turnejā pa monds Lejiņš, ASV vidieni. Pirmais viņa; kon-Astrīda Tralma- certs notika Linkolnā, Nebraskā, ka. Dzintars 19; aprīlī. Piēkalnītis, atgriezīsiea Gendrikovs, An- no turnejas Ņujorkā maijā bei-dris A p siti s, gās. 7. jūnijā notiks viņa kon-Sandra Miķelso- certs Carnegie Rēcital telpas. Ņū-ne un Imants jorkā. . Minka.   ■ Nākošā sezonā Piēkalnītis ir
Foto: K. Briģis angažēts Aņtverpenes operā.un augustā dosies atpakaļ uz Beļģi-
.ĢIRTS SALNAIS..:
(125. turpinājums)
Kad dažreiz, badā izmisis/skaitīja lūgšanu, iizmācās šausmīga atziņa, ka diez' vai viņš neturas pie dzīvības tikai ņo pazagšus nopirktiem „karstiem suņiem" im .,liamb\irģer»em*'. īstenībā tā bija suņa dzīve, bet svars krita acīm redzot, un, jūtoties nelaimīga, pat Kēt«,. gaidīdama sacensību dienu, viņu apļjrīnoja par vareno gribas spēku. Uzslavas viņam uzmundrināja -sirdi kā zaķim kāpostu lapas, bet. visumā — reiba galva, un ne jau aiz sajūsmas. '
,,Iz>;katāties pēc pusizbērta maisa," paraustīja plecus Metuzāk. Viņš labprāt būtu izlamājis cilvēku, .kam bija drosme resnajam memmesdēliņam palīdzēt ar vājprāta idejām, bet. nebija braucis saniknot Sibillu. ,,Kam tā vecā kaste pagalmā?" viņš errīgi jautāja na-. mamātei. ,.Ja bija nepieciešams, būtu varējis dot jums vienu no savām mašīnām.
Gluži nevainīgais jautājums Sibillu uz mirkli izsita no sliedēm, ^'iņa sastomījās, un sev par nelaimi Dagā pamodās lepns džentlmenis.
„Tā mašīna ir mana," viņš' sacīja uztraukumā piesmacis...
„Jūsu ?" Metuzāls sašuta. „Eamēr jūs sadarboja-; ties ar mani, es jums ^izliedzu braukalēt kā pusau. džim lūžņu ķerrā. Ko jūs iedomājaties? Mūs izsmies visa pasaule."
„Bet.. . " Dags bažīgi pašķietēja Sibillā. Tā bija mierīga.
„Ēs apsolos, ka Dags vairs tajā nebraukās," Yiņa laipni paskaidroja. . Metuzāls apjuks. „J ū s apsolāties. Vai jūs abi esat f. . . 'viņam aebija spēka pateikt pēdējo iedomu. Tas būtu traki; 'Bez kādām tiesībām, viņš juta se^ psmostāiaies gaa-drīz grūtsin
Dagam šķita, ka Metuzāla aizdomīgais, nepabeigtais jautājums rauj viņu pušu. Nīgrums aptumšoja domas, spējot Metuzāla vārdos atklāt tikai apzinātu, cietsirdīgu ironiju, bet nemaz to, cik runātājs pats jutās neveikli. — Smej, smej ... Kad reiz tiksim līdz Kētei, tad nesmiesi!—- Daga vietā, kāds galvā draudēja, cilādams iecerīg'as domas kā stiprus spārnus, kamēr Daga lūpas pa starpām mēmi pakustējās, neizteiktiem draudiem' pa vidu ieskaņojot lūgšanas fragmentus — tā sakot — sirds stiprinājumam.
Sarkanmate nojautusi nevainīgo pārpratumu, sirsnīgi iesmējās, bet īstenībā pārdzīvoja ļaunu prieciņu pret abiem un izgudri klusēja. Dags šādas spīles nebija radis ilgi izturēt un padevās. Viņš Metam drūmi paskaidroja: .
:„Malvsāju Sibillai godīgi, un viņa man godīgi palīdz tikt vaļā no virssvara. Tas ii* viss'.. Tas varbūt ir smieklīgi, bet tur vairs nekā nevar darīt."
M-ets piespieda sevi laipni pasmaidīt. „Jūs mani sirsnīgi pārpratāt,'' viņš sacīja, pat§ juzdamiec> kā atbrīvots no drauda pēc Daga paskaidrojuma. „NevēlGJos ne jūs izsmiet, ne kaitināt. Tomēr, Dag, jūs nevarat no manis prasīt, lai divas'dienas palieku neziņā par dažām mūsu lietām. Piemēram, kas notiek ar Eēti ūn Leonardu Piekto Ķēniņu, nezinu nekā, ja nesļiaita saņemtās lēses. Un tās -— manuprāt — kļūst drusku pārspīlētas."
. Dags pagrozīja galvu, nervozi pataustīja apkaklīti, kas laikam resnajam kaklam bijā par šauru, un satraukti ierunājās:
„Kēte ir nervoza. Jā ^ pat ļoti un sevišķi nervoza. Varētu teikt — nu —• pāmervoza," viņš daudz stostījās, kamēr tika uz īstā ceļa un varēja runāt,bez iemesla kaut ķo noslēpt. Tad runa kļuva dedzīga, sāka mut\ĻļQt,uņ izbira vesels stās^ līdz atklāju-
mam, . ka,, saceļot izstādes dalībnieku vidū lielu uztraukumu, no ŠĪ6 ■ valsts ziemeļiem pēkšņi, ieradusies «n gubernatora meita, atvezdama izstādei un sacensībai pašas audzinātu Hēiifordas bulli „lielu kā māju itii niknu kā. tīģeri," Dags godīgā sašutumā paskaidroja, piezīmēdams: „Mēs — tas ir Kēte un es — to ieskatām par izstādes komitejas netīru triku. Līdz . pēdējai dalības termiņa dienai   tā tm'ēja šos abus, līdzdalībniekus kā lielāko noslēpumu, un kad pilsētas laikraksti par visiem bija izrakstījušies, pēkšņi palaida gaisā kā atsevišķu balonu, Žurnālisti nu par te'fordieti un tā īpašnieci   laiž   straumēm slavas dziesmu, Ņe velti un ne tukši — jebšu par guberņā- ^ tora māju Un meitu vien var laist vaļā bez gala. Veŗ ķin'U laikrakstu vērdams, tagad ■ jaU  otru , dienu, priekšā [hēītfordietis un viņa sīkā, gandrīz bezmiesis-kā īpašniece, un abiem acis tik lielas un apaļas, kā -r-nu — nu — kā kafijtasītes," viņš ar lielām grūtībām atcerējās dzirdētu salīdzinājumu un smagi nopūtās, drūmi turpinādams: „Un nu mēs — tas ir Kēte un es ~ esam stingri nobijušies, ka neuzvarēsim sacensībās. Tas ir — Leonards ir kārtīgi iamērīts un ar^ vien vēl šķiet galvenais, bet Kēte! . . , Līdz šim viņa likās visu favorīte: — dzimusi. princese starp čābīga-jām farmeŗu meitenēm, bet nu tā sīkā, gandrīz caur-•sj)īdīgā.Viši saka — viegla kā spāre. Un pie tam vēl — tomēr gubernatora meita, kamēr mēs esam. un pa-. liekam tikai dalībnieki no Aberdīnas . . . Ai,'— mums tagad griežas galva, par to domājot."
Metuzāla pamodās neapmierināts kungs.: ^ Ja nav izredžu ierindoties goda vietā, sakiet, Kū'tei, lai izstājās no sacensības. Pietiks, ja godalga; tiks Leonardam. Es nevēlos nekādu izgāšanos, nekādu varonību, kaut arī zaudējot. Te nav nekādas sporta izdarības. Fats zināt, par ko ir runa. Pret to 'pasu gubernatoru mums būs jācīnās arī vēlēšanās, uii ta nedomājiet, ka kāds veikls rakstītājs nedabūs šo to ārā mums par ļaunu, ja Kētei izstādes laikā kaut kā noietu greizi. To jūs iekaliet Kētei galvā — ■•sacensības nav tikai viņas personīgā darīšana."
„Ai, es nezinu kā viņai to pateikt," Dags pūta, nieklēdamies pēc mutautiņa. „Viņa ir    nu — ir tik tik — kā vina saka — nu — spontāna. Simtiem
ijViņa saka,.ka,tagad_visa māksla vēl pirms Iļik-tenīgās stundas radīt ap ševi jaunu atmosfairu. Nu ~ viņa .saka — kā bumbas sprādzienu — lielu blīk»^ šķi. — no nekā. Bet mēs nevaram uzgiidrot •— kā ? Ja zinātu vismaz otrās meitas ķermeņa izmērus, pa» laistu kaut. ko pārspīlētu draudzīgiem žurnālistiem, lai drusku pavēdina tu tagad saražotās pasaciņas, bet nekas nav aināms, kā tikai „viegla, kā spalva,, gaisīga, ka eņģelis" un pavārds--r,,Zilā Spāre "./Tas iet ņo mutes mutē,— kā dažas dienas agrāk par Keti — ' „Brūnā Mandele". Ai, uztraukums mums dažbrīd atņem prātu," Dags. čukstēja, no tiesas juzdamies nelaimīgs; skumīgs kustināja galvu, kas, krītoties svaram, jau padevās viegli un pašam deva savādu bau-: du, mostoties apšapziņai.     ^ '
; „Ievērojiet abi, ko teicu,'' Metuzāls, aizmirsis pazemību, kāda šovakar no sākuma līdz beigām gribēja rādīties Sibillai, stingri nostrostījaDagu. „Uu tad — es nevēlos, ķa dažādās uztura, medikamentu un sieviešu drēbju veikalu lēses iturpinātu rastiea klāt — kā nezāIes miklā vasarā. To jūs viņai pasa-; kiet. Ja ne — es pats jūs abus savedīšu kārtībā.'.' ;
„Protams, skaidrs, es saprotu,'' Daģs mīņājās uz vietas un atkal sāka stostīties. „Medikamentu un svara noturēšanās līdzekļu Kētei- un Leonardam ir pilns vezums, bet — tā — ar piemērotiem kostīmiem;
nu vismaz — īsi — sakot — mēs esam postā. Kē-ti pārņem izmisums. Ja zinātu, kas būs mugurā Spārei? Bet nu — Ķētē brīžam raud, brīžam draud un — teiksim — nu — rājas ar drēbju, veikaliem.'
jaunu prcjeķtu, simtiem atmestu — katru stundu."
,,Lai beidzot drusku pievaldās,'' Metuzāls izmeta strupi. ,,Un ja ne ^ viņa vispār — kaut vai desmit minūšu pirms sacensību sākuma, darīs to, ko es gribēšu/' viņš piedraudēja, un Dags, aolaidis ack,
n
gi murmināja :
„Nu uzmanieties abi," Metuzāls mēģināja draudzīgi pasmaidīt,   atkal noskatīdams otru no galvas līdz kājām,.•j.jumiš arī gluži jauns Uzvalks.Vai nesākāt viens otra pārtrumpot elegancē?" Daģs neveikli pasmaidīja.
'jjDārgi iznāk," ,teica kautri, „neviens no Vecajiem vairs nav lietājāmš. Var divus, tādus ka mani, iebāzt iekšā."
„Un kāpēc ar jaunu uzvalku jāsēžas pagājušā gadusimteņa mašīnā ?" brīnījās Metuzāls. . . ;'
„Viņa mašīna ir kā modemā virtuvē," sarunā •iejaucās Sibilla. „Braucot tajā, gandriz nav jāpakus» tina ne rokas, ne kājas, bet viņam vajag kustību. Arī šodien taa ir izņēmums^ ka Viņš vispār ieradies kaut kādos ratos. No dzīves vietas .viņam pie mania jāierodas kājām."
„Domāju, ka jāiet gulēt," viņš bažīgi paskatījās Sibillā un tad pulķstem.