flie. Latvian newpaper andU.SiA.
IPublisheē twice weekly by Latvian Relief Sodety
of Canada «Daugavas Vanagi'V Inc. — Editōrial and Business Offices: 123 Huron Si, Toronto, Ontario, Canada. Telephone. EM Wn92o Editor in U.S.A. A. Zvēriņš, 90-16 ParkLane Woodhaven 21, N.Y., U.S.A. Tel. VI 6-7667.
AUTHORIZEļD AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPARTMENT, OTTAWA.
WEDNESDAY, MAY 7, 1958. :
37./678. n-rs.
TREš'dibn, 1958. g. 7. ^aija
8. gads
latviešu laikraksts Amerikā; ,
Kznāk 4ivas reizes nedēļa — trešdienās un sestdi©» nās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība KanadS .Daugavas Vanagi", inkorporeta. Redaktori: L "\T&. §na, J. \ltols, A. Gailīte. Redakcija un kantoris: i23 Huron St., Toronto, Ontario, Canada. Tel. EM 3-0792. ASVred. A. Zvēriņš^ 90-16 Park Lane Woodhaven 21, N.l'., U.SA. Tel. VI 6-7667. Abon^a-nas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēn. $1.50; par 5 men. $4.50; par 6 mēn. $8.50; par 1 gadu S16.Ōft.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $1.60 Tekstā S3.2a-$6.40 par vienu collas slejas telpu.
VETO PASAULES MIERA, CERĪBĀM
T
atbruņošanās iespēja ar katr dienu attālinās
Pagājušās nedēļas nogalē Padomju Savienība, izmantojot savas veto tiesības Drošības padomē, jau 83. reizi noraidīja Rietumu lielvalstu prasību iz\eidot gaisa pārraudzības joslu 3>olārajā apgabalā. Padomju Savienība bija vienīgā valsts Drošības padomē, kas balsoja pret Arktikas pārraudzību.
Deklarēdams savas valdības no- ceļu, jo tieši atbalstījis viena vstāju .padomju, pārstāvis Sobo- starptautiskā .bloka priekšliku-ļevs paskaidroja, ka sādžām Ark^mu pret otru.
tikās pārraudzības saruitām nav Apvienoto Nāciju diplomāti, nekādas nozīmes ,jo, tās starp- kas atceras agrāko ģenerālsekre-'\ tautisko saspīlējumu nespēj ma^ ^āru Trigvi Lī, paskaidro, ka sināt.PēcSoboļeva domām g^sa Hammeršilda iejaukšanās zinā-pārraudzības joslas izveidošana j^ā mērā atgādinot 1950. gadu,
KONFERENCE
dalless pareģo, ka no valdību galvu konferences nekas neiznāks
šī gada 5. maijā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā sākas Ziemeļatlantijas organizācijas valstu ārlietiŗministru konference, kurā galvenie pārrunu temati paredzēti — bruņošanās un atbruņošanās jautājumi un situācija, kas radusies, Padomju Savienībai noraidot Rietumu piedāvāto gaisa pārraudzības joslas izveidošanu Arktikā. Ja taiii visam vēl pieskaita klāt gliemeža gaitā ejošās saninas valdību, galvu konferences noorganizēšanai, par ko arī jāapspriežas Ziemeļat-lantijas organizācijas ārlietu ministriem, tad var redzēļ;, ka no pēdējiem trijās dienās tiek sagaidīts visai daiidz.
Arktikā nevar Būt praktiski pa- kad Lī Drošftas uadomē rādiia i Pesimistu grupu, bez skaita ididzmasanai tiek pieai^
lidziga atbruņošanās problēmas rpirksfu uz LlSem to ^^iibām.vada Sav. Valstu ārlie- cinatas an Fohja un cechoslo-atristaāšanal un tādēļ nav nekā- p^rapvainoj^^^^^ tu ministrs Dalless. kas padomju vakija. R.etum.em^ .zradijas
da. jēgas turpināt līdzšinējo laivSKo^triS^^^^^^^^^^ jaunāko veto. Djx>šiba. padomē daudz nep.eņemamaka par pirka tērišanu neauglīgā runāšanā: ^ka vakti sāka St'?^^^^^^ ņ^'^dodamu soli, mo t. 1.. atsevisķt. Rietumvalstu Pēc padomju veto pārējās Dro- sekretārtU kW vien LplaiS ^"1 P'^^"" "^"^ privātsarunam ar Padom-šības padom^ē reprezentētas vai- Sad daud;i dom^^^^ I^^''»'"^»' P^^omju ju Savienības ar ietu mmistru. stis ,aLaitot Zviedriju, kas no nfaLta^^^^^ Savienības .izturēšanos: Drošības Polijas un Gechoslovakijas sūtņu balsošanas atturējās,, balsoja rstrspiedfeSSiNUS^ par reprezentatīvu tās klātienes akceptēšana, paskaidro pret Padomju Savienības oriži- „ bfltu neS ptetefrr P""'*"'' =*««rotie, nozīmētu jau to pa-nālo apvainojumu, kas vērsta .^rarSuSd^^^^^ nistrs Dalless.drūmi pareģo, ka šu, ko Austrumeiropas satehtval- '
- ■ ^^'^^^ Hammersiioa nostāju ^^^^ apstākļos no iecerētās vai- stu atzišana. On kaut ko tādu
dību galvu konferences' nekas Rietumi vēl tomēr nedarīs.-nevar iznākt; vēl vairāk, pēc
Svinīgā ceremonijā, piedaloties arī jaurikanadiešu preses pārstāvjiem, Ontario leitnanta-gu-ļjernātora rezidencē 28. aprīlī amatā ieveda, uzklausot zvērastu, deputātu Bžonii Jaremko. Uzņēmumā 4. np kr. hon. Dž. Jaremko un Ontario ministm prezidents Frostis.
pret Sav. Valstu gaisa spēkiem Rietumu pusē komunisti sāktu
Arktikā. Tāpat Drošības pado- mēģināt atbrīvoties arī no viņa
me nobalsoja pret padomju ie- pakalpojumiem nākotnē, šādu
rosinājumu Arktikas jautājumu vēlēšanos Rietumu diplomāti jau
nodot pārrunām valdības galvu saskata padomju pārstāvja So-
konferencē. ,: ; boļeva vārdos, ka Hammeršilda
CINAS. KREMĻA
Dalesa domāiri šāda konference vispār nenotiks. ; Priekšļdarbi, ja ios par tādiem
rapacka;plāns ■
NF APMĪFRINA
Rietumos vislielāko saviļņoju- "ŗrz VIDUSEIROPAS DENUKLEA mu izraisīja žukova liktenis, jo. damies pat: savas slepenās-^li-zTciju kārš jau būtu iegājis hā- RIZĒŠANA ATOMKARA pēdējam tur bija diezgan daudz cijas darbiniekiem, irnodibinājis
Maskavas prasību pieņemšana: atsevišķām sarunām tomēr vēl nenozīmē, ka diplomātiskais po-
Pagājušā nedēļa Drošības pa- „iejaukšanās 'nav palīdzējusi: Z.fftl'r^il™!?'^ kārnajā - vārdu dueļu -,lazē; BUIESMAS MAZ'NAT NEVAR. simpatizētāju_ kg,^ )mē bija notikumiem bagāta, 1 nebūtu nekāds brīnums, ja t notikumu sekas labvēlīgi, ie-
..kmētubrivās pasaules polīti-^,^^____^.«.««..o j«xxxo. .«5c.juo«o x..^c,c« ..v/gcv.^ ,. . , . ^- ^-i * -- " ži Kaav
kas_ izveidošanu nāk^tnē^i^-stis Hammeršilda iejaukšanos 3 Rietumu .lielvalstis ziņoja, ka ^f'L^i'HpS^L"^ ^^'.^^'^lil.Zfi^^lt pusē viņa sīvajā cī- stu _ „grandiozas sazvērestības";
.SIT noSSf^S sS~ Vieni ^'^r^'^'^īf^ = «^sa^nās gS ^TIT^onā Polijas ār^—" laika, kad .ukovs ko- ļu ar Ser.vu priekšgalā- ar uz-
šo notikumu sekas labvēlīgi, le- get tā domā vienīgi Padomju jās sapinušies, arī ir ļoti iespē- SlSLf n!"^;^^S^. žukova zvaigĻ uzlēca jo spo- Tad nāk atentāts pret Kirovu,
un nebūtu nekāds brīnums, ja neralsekretara prestižu. paklups, paši savās komplikāci
šo notikumu sekas labvēlīgi, ie- Bet tā domā vienīgi Padomju jās sapinušies, arī ir ļoti iespē- . ,>,^ .5 īc« «sir ■
^^^.^ ^^.^ Savienība. BriVās pasaules vai- jams. Pagājušās nedēļas nogalē kad viņš atklāti nostājās kas noder Staļinam par iegan-
spējams, ka. atsļsvišķās Rietumu atzīst
sūtņu sarunas ar Padomju Sa- līdzšinējai
vienības ārlietu ministru Ģro- vienotajās_____j^. ___i»...,..___________w___^ . - ^os
miko .turpināsies_tāpat kā_ līdz sakarā ar ^t^ būs ci- Ju Savienības variācija un,proti,. ^^^^^^^^^ varbūt, ar:Serova līdzdalību,
sim. bet la an sarunu areia fōHi ķa sūtnU sarunās dalībnieku ^^^a. Ka tas ir pimigi preieji bnvas loslas izveidošana Vidus- . ^
Maskavas interesēm, par to nav St-S S^vakijāun^^jas, ja liktenīgā..brīdī viņam Sl^enpolic^as _sefu. Jagod^ ne mazāko šaubu. Padomju vai- vS^S^-^ blakus nebūtu nostājies zukovs un Jez(wa likvidēšana 11: dība ir likusi daudzkārt saprast, SS'ne^Son^ero-:^^ ^^^^ano^^^^^ Serova darbs. Pec^^m^alr asi-kasūt^u sa.um ^e^^^^ ču ^a^a4, bet ari ^m^^^ ^p^^ hrisanas^mrama^ko^ ķis ir ceļa noll&tlšana-metu kara eadīiumā šai telpā ^^^^^ čekas archivus un danjis partija ka Chrusceva un Serova ministru sarunām. Bet savas „tomieroču lietošana nebūtu at- ^^«^^ iespaidu uz svārstīgajiem kopdarbības rezultāts, bet insce- .-bieži skandinalās deklarācijas i^uta ^ kompartijas centrālkomitejas lo- nētas Serova gaumē.: Ghruščevs tē Padomju Savienības nostāju Drošības padomē, nobeigumā PadtimjU savienība * Nesalīdzināmi maigākā tonī, sēkļiem ar šiem no archīviem runā Ukrainas komparU^
ir pārsteidzīgi pievienojusi kādu nekā runājot ar Padomju S^^
nīekršrs^ve\o katrā z^^^^^^^ O t a v ā. Tā kā Padomju Sa- bijis tieši Maskavas pašas inte-. visai neskaidri formulētu pa- :vienību, Sav. Valstu valdība Ra- ^^^^ līdzdalību Berijas noziēgu- bruņoti čekisti Serova vadība, ■jamu lomu spēlēs arī Ziemeļat- vienības veto Apvienoto Nāciju resēs.^^^ ragrafu, no kā var izlobīt, ka, packa plānu tomēr noraidīja, ^S^f'^^^^^^^^^^^^^
lantijas organizācijas ārlietu mi- Drošības padomē ir ieskatāms Padomju Savienībai noraidot visām ieinteresētām pusēm vie- uzrādot dažādas plāna kļūdas "^^^^^^ liecību .zukovs .,piana un graiiKas . nistru konferencē Kopenhāgenā, arī kā tiešs belziens. Kanādas Arktikas pārraudzību kā tukšu nojoties, sūtņiem tiktu atļauts ^n trūkumus. Lai gan plāns jaU ^^^^^"^-"^^ ^^^^^ ..komunistu
.•šim, bet ja arī sarunu ārēja tādi. čaula nebūs mainījusies, tas nenozīmē, ka tāds pats būs palicis arī kodols. Padomju Savienības vtto Drošicas pi^aoniē pa sauli atkal nostādījis tikpat kā jauna kara priekšvakarā. Tā domā Sav. Valstu ārlietu ministrs Dalless un, dīvainā.kārtā, arī daudzi viņa līdzšinējie preti-
iifīMi^^imT vēl pienācis gals
Kanādas ministru prezidents Dīfenbeikers komen-
Ceļā uz Dānijas galvaspilsētu, centieniem izvirzīties pirmajās Rietumu propagandu, jāsecina, apskatīt dažus jautājumus, kas ^opš savas tapšanas Rietumu ^^^^^^ ^^^^^^^^^^^
Kanādas ārlietu ministrs Smiss rindās pasaules miera meklētāju ka tās apvainojumi pret Sav. skar valdību galvu konferenci, pasaulē nav atradis nekādu at- Pedejais rakstījis no
izteicās, ka atbruņošanās jau- starpā, ministru prezidents Dī- Valstu gaisa spēku darbību biju- Pieši paragrāfa tagad pieķēru- zinību, Polijas valdība "to Sav.
tājums būšot viens no galvena- fenbeikefs atzina par -savu pie- ši izdomāti un nepamatoti. (Sav. šies Rietumu sabiedrotie, kas valstīm vēlreiz piedāvāja šī ga-
jiem konferepces darba kārtībā, nākumu komentēt Maskavas ne- Valstu meterioloģiskōs pētījumos uzstājas, lai valdību galvu kon- ^a 14. februārī. Bet, kā redzams.
Cik zināms pašreiz Ziemeļat- gātīvo nostāju.: Un šo uzdevumu nodarbinātie lidotāji ziņo no ferences darba kārtība tiktu sa- atkal bez panākumiem,
lantijas organizācijas valstu ār-^^^^^^^^^-^^^^^P"^^^^^"°^^ Arktikas, ka pēdējā laikā virs stādīta jau tagad. iztirzājot Rapacka plānu Poli-
cietuma īsi pirms .nāves Staļinam, žēlodamies par spīdzināša-
VEIKLĀKAIS, BENDE-\SEROVS^^; ■
Serova darba lauks paplašinās
ņu. Vēstules malās, saskaņā ar Otrā pasaules kara laikā ar poļu žukova liecību, bijusi lakoniska masu deportācijām un slepkavo-piezīme: „Spīdzināt vēl vairāk!" sānu. Serovs personīgi vadījis
iietu ministri atbruņošanā^ljau- ^^^^^^^^^ ^^^^^ ^ ^^^^^ . ^^^^^^^ tājumū pārmnās no diviem da- "Nobaidīdama ^Kietumu. to sinu atstatas kondensacijas svīt- ja cerējusi pārlaist sūtņu un ar- paskaidro.ka nepietiek ar atomie- chniščeva līd7dālību Staļina nā droši vien ir vina* darbs .ādiem Viedokļiem, kas sola visu r^i:^;,Sb;J'jSt š"'S^'S Slu "n'""''*™
"n^S^ Skf^°r"^ ^S/'ASniSf ^- S.^rL;r^:a^^tS™ — S^^J^■ ,r norādot vii^šie^t »-<»en.
nizācījas aizsardzības ministri, ^''^^ ^rf certbSm» TprS- ladoTu vefo nosoiestals bri T H '.^ -" l^^anos pielikt roku Ugs^os^ im - diplomātiskā tik labi zihāmas. , ■
kas atrada par nepieciešamu pa- f"" "1"™ ceriDam. izpraz i-adomju veto nospiestais bri- zultatu ieskata par noteicošo sa- ra izveidošana, Vašingtona aiz- ^. " _ . ir,™ nSrtfiā tm<^mā
lielināt un pastiprināt Rjetum- "^'^ P"^'' 8*".°^ vas pasaules mē^nājums radīt vas tālākās politikas veidošanā, rādīja, ka pēdējais piemirsis rē-: "'^^ P^"^'*
jauns
bazl atbruņošanās samnu atsāk- Tas nozīmē. M sūtņiem' neš^^ ^inSies'atbruņošanās tu^^^^^^ Kanādas mmistm prezidents šanai Apvienotajās Nācijās to- jot izstrādāt abām pusēm pie- šanos neitrālās joslas galos; nav zukovs bija Chruscevam pārak su deportācijas cecenu - mgusu
o„..:_„r^. ...rL , , ^ ,^ ŗālās jos- "^^ļams, JO zmajā psirak dai
epiecieša- ^^^^ rīcībā bija daudz datu, u lusties viņš varēja kādā brīdī v
Valstu aviācijas dar- tās neveiksmes. Rietumi gatavo- ārlietu'ministru sarunas'vīsnār droša ka neitrālā josla netiek P"^*^- Chruščevu. tādēļ pēdējam pavēl ierasties pilsētu (resp. sā-pārraudzības joslas izveid^^ ^^^^ Arktikas apgabala e^- jas nākt ar jalmiem pri^šliku- ^r^^J!^^^^ bija jāatbrīvojas no žukova pēc džu)laukumos, lai apsveiktu sar-
sarunu vielu t^gad vēl paplašinās Padomju
Savienības norai- , . „ dītā Rietumu lielvalstu iecerētā
bruņotos spēkus. Par to atkal ka Padomiu Savienība mēt'nei^SĪ^'ļ;^ '^'^^'^^^-ŗt'bīstams, jo zināja pārāk daudz: republikā-par sadarbību ar. vā-
runās arī ārlietu ministri, kuru '•"^ J^- . .i^ i
Iidz ar to ir atsaukusi. sa- pietibai jau būtu pienācis gals. gaivu konferencei, nedz tā. nedz 1as-pārraudzību, k .- , .. , ^ ... - . ..... .. .... ^
vus agrākos apvainojumus, it Mazliet atkopušies no pārdzīvo- L tās sagatavošanai domātās ma, lai Eiropa varētu justies '^^^ kada bridi vērst rova mscenejums. Iedzīvotajiem
tu aviāciias dar- tās npvpiksmps Riptumi pat.n.vn- w,;.,;cfv„ c-n^„v,„„ ^»as^ i,^ v,«;4.^siō i^do «ofi^ir P^^^ onruscevu, tadeļ peaejj
viņa rīcībā bija daudz datu, ku- ciešiem. Tas ir atkal tipisks. Se-'
draudētu padomju robežu droši- miem bet ne tūlīt. Sav. Valstis
izmantota pārsteiguma uzbruku-igatavošanai. Plāna nopiet-
Ai^ktikā. . ^..^v...j...v.,...uu.^ Ar šādu varbūtību ļoti noteikti nia sagatavošanai, mna nopiet- —--^ ^•
<-=..... . ^"vP^°^^' ^^^^ nākais trūkums tomēr ir tas, ka^ . ^.^ . . ,. . ,. ^.
Pagājušas, nedēļas notikumi- Savienība patiesi būtu baidīju- atkal sākt grabināties gar pa- S!l T^fl:, p^^^^^^ Raņackis vēl vienmēr runā par medību priekiem Dienvid-mu ielenc ceki.sti.
Drošības padomē var ietekmēt sies no pāri Arktikai nākošas domju aizslēgtajām durvīm ne- "^^^rs Dalless. Pgc viņa domam ^^^^^^^^J^^^ Tīto, .Chruščevs^ Tālāk'Serovs darbojas Aust-
visu Apvienoto Nāciju tālāko agresijas briesmām, tad minētās būtu nekāda? jēgas un prāta. -1'^"°^^r.Hcu ^^'^IJ u^' nedrošības salūtu EiroDa" neizdo- "^''^^^ ^^""^^ '^"^ ^'^^ ^un^vācijā. medījot tur vācu zi-
darbību. Maskavai, piemēram,: joslas pārraudzības plāns būtu Mazliet tiks nolidits ^^T-^^ starptautiskas_ dabas ^edro^^^^^ vu ievadītās intrigas līdz sekmī- nātniekus Krievjas vajadzībām
jautājumos nav ko cerēt. Pa-^J^es^azmat^ gam nobeigumam, žukova drau- un uzticot arī dau^^^^
domju astoņdesmit trešais veto { jjļ^p^ BALTIJAS VALSTU gi Krievijā nebija spējīgi viņu Gestapo vīriem: tādas pašas
Drošības padomē ir radījis aiz-' DIPLOMĀTUS " pat brīdināt par draudošajām funkcijas, kādas tiem bija jāU domas, ka nekādas lielās cerības nevar likt uz kompromisu ar Maskavu, šādu pesimismu at-
tautiska prestiža punktu. Diplo-ļ mātišķajā spēlē, „kuŗš pirmais; pateiks nē". Rietumi šoreiz uzvarēja un Padomju Savienība palika tā. kas visas pasaules priekšā deklarēja, ka tā nevēlas sadarboties.
APBALVOTĪ.:. TORONTO SKAUTI
otrs faktors, kas var atbalsoties visā Apvienoto Nāciju nār kotnes darbībā, ■ ir ģenerālsekretāra Hammeršilda nostāšanās Rietumu pusē. Diplomātiskās aprindās Hammeršilda nostāja tiek tulkota dažādi, bet nav noliedzams, ka šoreiz ģenerālsekretārs nav meklēji^ zelta vidus
V. Salna dziedās Toronto
Populārais tenore V. Salna dziedās hercoga partiju operā Rigoletto Lietuviešu operas sa-biedribas. uzvedumā 17. maijā Toronto, ītona auditorijā (Nevis 17. jūnijā, kā minēts iepriekš).
Biļetes DV grāmatnīcā, Lotus «ii Calla puķu veikalos,
Par nopelniem skautismā ar Karalienes diplomu apbalvoti sek. latviešu skauti: Juris Breifelds (ņo kr.), Vilnis Ezers, vad. P. Plaudis un Mārtiņš Vāgneireo J. Kreiļa
briesmām stingrās telegrammu agrāk. ^ "Umversal Brotheriiood" Pr- cenzūras dēļ. Veiklais Ghruščevs Drīz pēc:Berijas nāves Serovs ganjzācija rīkoja dineju 27. ap-, p^^^-g^ jļ^piatīt ziņas ,ka žuk^^^ balso ne tikai Vašingtona, bet rilī Waldorf-Astoria viesnīca, gatavojas spēlēt Napoleona lo- gadējo. posteni: viņš -kļūst jaun-ari Parīze, kamēr Londona vēl Ņujorkā, kur runāja ASV bij-j^u, prata iegūt vairāku godkā- dibinātās valsts Drošības komi-: vienmēr sagaida ..laimīgu" iznā- prezidents H. Trūmens. Dineja ngu sarkanarmijas ģenerāļu Un tējas augstākais šefs.-kuram ir kumu - bez Rietumu piekāpša- piedalījās 19 valstu diplomātis- žukova sāncenšu (piemēram, pakļauta slepenā policija ari sa-nās tādos jautājumos, kuŗ, tie kie pārstāvji, to skaitā ari Lat- ■ niargala Koņeva) atbalstu. Kad teUtu valstīs un vesela spiegu savu nostāju jau ir deklarējuši, vijas siītnis prof. P. Spekke, žukovs atgriezās Maskavā, viņa armija, Viņš- pavada Ghruščevu TAMnOMA^ Igaunijas ģenerālkonsuls ?J. joma bija jau izspēlēta. un Bulgāņinu viņu ceļojumos
LUr>iVVi^AQ Kaivs un Lietuvas :sūtriiecības Raksturīgi,, ka visās šinīs Āzijā.un Eiropā^^^
AUTOBUSI STREIKO lietvedis Kajeckas. Toties nē- Kjejnļa aizkulišu pārmaiņās jiem ziediem Serova slavas valbīja neviena dipldmā,ta no ko- yļgns vīrs vienmēr ir pratis sa- naga i^ L 0 n d 0 n ā. Anglijas galvas- mūnistu bloka valstīm. ^ . glabāt savu varu, Tas ir čekas apspiešana, pie kam ungāru vīts-pilsētā 5. .maija nedēļa sākās ar Sakarā ar Japānas ķeizara ģenerālis Serovs. Kalpodams da- nieku apcietinā.šana ir nori'siņā-— soļošanu. Valdībai, atsakoties dzimšanas dienu 29. aprilī Japā- žādiem kungiem, viņš vienmēr ir jusies pēc Serovam parāistā šab-apmierinā,t 50.000 autobusu šofe- nas sūtniecība Vašingtonā un spīdoši veicis savu masu bendes loņa: pēc ilgākām sarunām sar-ŗu un kasieru prasības pēc aug- Japānas ģenerālkonsulāts Ņu-ļomu, pie tain parasti ar viņain.kanannijas komandieris uzaiei-stākām algāin, pēdējo arodbied- jorkā rikoja pieņemšanu, kurā raksturīgo teatrālo „pompu." ,, na ungāru virsniekus uz mielas-rības pieteica stTeiku, paralizējot bija ielūgti arī Baltijas valstu viņš ir trenējies šinī arodā jau tu; mielasta laikā čekisti iebrūk 2.000 kvadrātjūdžu lielu territo- diplomātiskie pārstāvji. kopš 21 gadu vecuma, kad 1926. zālē un apcietina visus ungāru
riju, kurā dzīvo turpat viena Sakarā ar Libērijī^jas ārlietu gadā viņš stājās Padomju Krie- virsniekus, piektā daļa visas Anglijas ie- viceministra A. Kesela apmeklē- vijas slepenās policijas dienestā. Būs interesanti vērot Kiemļa dzīvotāju; Londonas autobusu jumu ASV, Libērijas"sūtniecība viņa pirmais ,,varoņdarbs" ir — pastāvīgajā- dekorāciju, maiņā, tīkls ir lielākais pasaulē un die^ Vašingtonā rikoja ; pieņemšanu! g^ubaņas; kazaku masu deportā- kad pienāks arī Serova kārta ņo-nāapkalpo miljoniem pasažieru 25. aprīlī, kurā bija aicināti ariļcija uz Sibīriju — par pretoša- iet nb skatuves.. ū2 6ffi3 dažādām" līnijām. . Baltijas valstu sūtņi. «'nos kollektīvizācijai. - Pr
