3
LA T fl3ū
Trešdien, 1958. gada 9.; jūlija, 55. n-rs.
čikāgā būs latviešu katoļu
. kultjc^ras centrs^ ■
ioca53<s-iiyļ|
mūs
ienaidnieki grib mūs Bet m^ gribam palikt latvieši.
Archibīskaps t. GRīNBE^^^^
DEMOERATIJAS IZVEIDOŠANĀS
P. DREIMANIS
MOSU VIDlJr
SNIEDZAM ZVIEDRU NEDĒĻAS ŽURNĀLA IDUN AUGŠMINĒTA RAKSTA ATSTĀSTĪJUMU, KAS APGAISMO ZVIEDRIJAS PAŠREIZĒJĀS BĒGĻU PROBLĒMAS UN
TAR.iNTERESĒTARĪ MŪSU LASĪTĀJUS /
ģenerālkonsuls
air. i{.N.BHYSUā
Toronto, tel. HO 3 . 5861 118 DANPORTH AVē.
v 'konsuls VniSTOMSONS
Nesen ar rakstveida lūgumu ņot par saviem tautiešiem komū- RE 8 - 7798, Jlontreal, P.Q, pēc aizsardzības pret pāris krie- nīstu varai aiz> dzelzs priekškara. 5210 VICTORIA AVE.'APT. 10
' vu bēgļiem pie policijas Filip- šī gada 28. aprīlī Stokholmu ; nni.....■•m ' i, ' '
stadē bija griezusis krieviete atstāja trīs ungāru bēgļi: Ivans^-jsļsAPDROŠI^^ Natālija Ivancika. šie bēgļi ne- šteiners, Laslo Kende un lenī j^ie^as izpalīdz un KARTO lugti. apciemojusi viņu un ap- Kalmans. Vilciena biļetes ceļam tt HfAiJC!
vainojuši par pretkomūnistisku uz Budapeštu.bija izsniedzis Pa-. ILiVMKa darbību un antlkomūnistisku domdošanas birojs ungāru bēg-skrejlapu izplatīšanu. Sevišķi ļiem — pēc pastāvošiem noteiku-viens no krieviem uzstājies tik iniem tie bēgļi, kas vēlas at-. ... . (cx.u.) .
draudoši, ka viņa baidījusies par. griezties savā zemē, var brīvi to 84 ABBOT'ļ; ave., TORONTO savu un ģimenes drošību; Polici- izdarīt 18 mēnešu laikā. Bet.kā R0 2-0372
jas.šefs atbildējis, ka viņam nav dēļ viņi atgriezās? — j^"^^' ' .n,,,,,,,, ■„,„......„i,i„,i, ^i,,,,,,.,,, '
iespējas daudz ko darīt, bet tieši, kas pateicīgi paliek Zvied-. ,. . _ , ^ . ^
Ivancika var būt mierīga,.zinot, rijā, un nekad nevarētu iedomā- ■ Vēstis no Zviedrijas . ka^drošibas policija pievērsusi ties atgriezties wdzināta^^ Čikāgas latviešu katoļu drau- N. trepša bija izbraukuši no sai lietai savu uzmanību. nabadzīgajā Ungārijā. Vai tie. ^^^.^1^^^^^ ceļu uz R-VāCiiu no
. , . .. t' āzi,- kurā .ir.'četri'simti dvēseļu, Cikāga-s-už-diemidiem, lai'pirk-.. Ķadā- mežinieku nometnē .d^- ir veikuši kādu.avh uzdevumu? :maas' biia iPrflrfn^ipi' TrrAmu^o' •'
ipaši tepaa^o sa- dod citai^personai ^^^^^ gadus vadīja prāv. P. šanaf apskatītu^saimniecību, kas larnā kādu bēgli apciemojuši Vai krituši par upuriem „pieru^ l^e^l^^^'i^a"^"^
12 0^ gada piespi^a n^^u lu.bmetu un vad^^^ v^š strādāja amerikā- paredzēta veco ļaužu mītnei un nepazīstami tautieši. Tie pietei- nātājiem" ? Kādēļ padomdoša- Sa s K^n^il ar sie"
.kstīt helo brīvības dzivi, ko tas an dara, kamēr ^'u,^-.^ _ 1..^^,^^^ ^^rv^.a knši vinni i7hpiaf nr^f vnrr,r,,.io noc ^w vdueus v^iars^ ivruraaņs ar sie-
ONS
Prāi. N. Trepša {pa kreisi) un prof. B, Baginskis, M.I.C, apskatot saimniecību.
Anglijā feodālās monarchijas pi-ezidents jeb premjers, kas ko-
sāķumā ķēniņam bija gandrīz pā ar savu ministru kabinetu
neierobežota vara. Tad daži ķē- va^a valsts dzīvi, kamēr viņam
nlņi atļāvās rupju patvarīgu rl- parlamentā ir vairākums. Kad
clbu, bet valsts interešu aizstā- viņam tā vairs nav, tad viņš
vešanā viņi cieta neveiksmi pēc kopā ar savu kabinetu atkāpjas,
neveiksmes. Tas uztrauca visus Tad parlamenta vairākums uz iedzīvotājus, īpaši feodālo biedrību. Tā
ķēniņu -Mrakstu iķio DnvDas «..v., ko ,as _.>r.^uara ^Kamer - „„dit,i„āja sa- bērnu vasaras mmetnei. Zemes kusi viņai izbeigt pret kpmūnis- nas birojs vi^ius nebrīdināja, ^f^m-^M^'i^^'ļ^ļ^^
char.u kas-ņodrosmajaiļeBO- viņam .r_va.ra^ I ^ . j^t^g^^a tiem. vērsto naidīgo darbību, izsniedza brīvbiļeti uz Budapeš- dL jļ" |s ?r tien^^^^^^^
nas b,uļbu,_ tLrsoiaju .esn,as., K Ķemņs vals sadzīves vadība .1^ ^ rūpējās par skaisti koki, atrodas MlHgena kaut gan minētā persona poli. tu? Jeb Zviedrija varbūt grib atv ^m "dj^^^^^^^
helaja, feodāļu; padome, te- "ļ^f^^ 7; ^'Z^i, limajiem. Prāv. Bojā?s nebija, ezera krast , klusā vietā. Xur tiski aktīvi nedarbojas. Pēc kā- brivoties nodaļas bēgļu, «akarā ^^f "'^^^^^^
nrrriLS^S'^J^S sa« ^
Šos noteikumus neievēroja, tad stāvdaļas. Parlamenta noteikša
25 baroni viņu arestēja un nu valsts dzīves
noia oilsētii īrn orāflšku vēlētos stitucionala monarehna Dienē- ^^^^ aisuuja oivus jaunub leo- « ui^dm, i . ^ . .. . , . ■ , . -. , ... . ,. i- fam izceļoties mobilizēts, un Va-
Sāvjus sr^f"^»' "'«""^ parlamentārisma » paria- logus: prot. B. Baginsķi, M. I. C.': .,Nē, negribam." ' ™ r t,yrs japarce as uz c>tu dz,- maj^ ka ta^tiks izlietota retur^eijai kapitulējot kritis krievu
'Skdu-parlamentu pir- menfārās monarehijas veiSr kas beidzis LU katoļu teoloģijas ..Kāpēc tad?" ves vietu, lai butu miera. biļetēm uz Budapeštu!
morciz sasauca 1295. gadā. 14. ga- Turpmākās svarīgākās pār-du sfratenī tika publicēti parla-. maiņas Anglijas valsts iekārtā
.cni. uu.cin... Tagad tc parcdzēts noorgani- dža-Mārzema ģimene. . Jas un šoreiz apmeklētāji biju- tājumu ir daudz, un, liekas, ne- oskars Krūmans ir dziniis un vadībā apzīmē zēt misiju centru, kurā ieslēgtu .Vai gribat braukt atpakaļ uz si vel uzņēmīgāki, prasot, lai vi^ viens nezina īsto atbildi. -Viena uzaudzis Rīgā un pēc sava aro-arlamentā- arī visus apkaimē dzīvojošos ka- Čikāgu?" vaicāja pfof. B. Ba- ņas virs ^pārejot ..pareizā pusē" lietā gan visi ir vienoti: tie -^^ krāsotājs. Gik noprotams
,.Kapec tad?" v...., .a. .uuu m«ia. u^^ctciu uz, «u^i^^jc^uu; , , gūstā, pavadot pusotra gada
fakultāti, tad sešus gadus stu- ..šeit. ir labāk." Kadu austrumzemju bēgļu miCHAILOVA PROPAGANDAI gūstekņu nometnē Kaukāzā. Pēc ■
dēja vēsturi, valodas, filozofiju Un tur patiesi labāk ir bēr- grupu mežu darbos Nerkē ap- ir ARĪ PANĀKUMI tam atgriezies Rīgā, kur krievi
menta vēlēšanu noteikumi: uz- saistās ar grozījumiem parla- un Svētos Rakstus Romā, no niem, ir veciem,. ir katram, ciemojjs bars tautiešu, starp visus bēgļus no Padomju Sa- visu laiku; nav ievērojuši viņa
skaitītas pilsētas un grāfistes, menta vēlēšanās, kas 19. g. s. ļkurienes viņu aizsūtīja uz Ar- Ezers, skaists parks un svaigs ti^m bijusi sieviete. Grupas va- vienības un tās satelītu :zemēm Vācijas pavalstniecību, uzsve-'
kurām bija tiesības-Vēlēt parla- grozītas vairākas reizes, samazi- ģentīnu par Svēto Rakstu un §aiss sagada patīkamu atspir- ditajs meza strādniekiem teicis komunisti iespaido, lai tie at- Pt, ka viņš dzimis Rīgā. Latvijā
menta locekļus, noteikts katrai not un beidzot atejot ienākuma ebreju valGua?: profesoru. dzmajumu. AI. OzoK uzrunu, kura nepārprotami aiz-; gneztos atpakaļ. Ģenerāļa Mi- apprecējies. ar latvieti un pēc 2
.Prāv NnrhPrfs TrPn.ša beidzis • — . ^ ^^^^J^^' ^2'^®^^^^^^?^^^^°"^"^^^^^ beidzot.Visi
o,i^7m5 ^''l'r^'^^^^'^"'^"'^^ gribat dzī- labi izveidota izlūkoša- trīs saņēmuši izceļošanas atļau-
aUdZina- vot! Dazi no meza strādniekiem ^as tīkla palīdzību saņem bēgļu 3as. Nauda biļetei pietikuši tikai • tājs un koru vadītājs .nekavējoties atstāja novietoju-^^^rdus un adreses nō'visas pa- l^z Stokholmai^ tālāko gā-- ■ l^'^'':^P^^^^ dibu pār laimīgo ģimeni uzņē»
cā^^^te^Svll"'^n S f ^ t^l^' jauns vārds un adrese lielajai mās R>Vācijas kbnsulāts.: .
padomes locekļi, un Apakšnamā vflēšanti tiesības ir. visiem piln- fabulu ^^^^ vecumā 5^^^^^ . ^^^^ kartotēkai, ir attiecīga pa pastu^ ^ ^ ™
jeb Deputātu palātā, kurā. pie- gadīgiem Anglijas pilsoņiem. Abi spēcīgie garīdznieki neka-, gados. 9.'jūnijā miris Rīgā 84.^. ^. ^"^^^ P^^P^^^^^^^v^^' saņemtā propagandas 1^^^^ par i^i^il^VU :dalījās ievēlētie pilsētu un grā- Kopš pagājušā gadu simteņa vējoties ķērās pie darba: čikā- dzīves gadā Pēteris Turjānīs,: ^/^^f:^J°^. veikalu, viņs^tg^jeg^j^^g dzimtenē. Nākošā giētoksnis fišku pārstāvji. Lai gan šim par- beigām viņi ievēl arī grafisku gājau iznāk žurnāls. Dzimtenes kas vairākās vietās Latvijā strā-.satiec nepazīstamu per- f^ze šādai'^bēgļu apstrādāšanai
lamentam bija tikar padomde- padomes un piedalās pilsētu Balss; tuvākā laikā draudzei no- daja par skolotāju un ilgāku lai- sonu, kas saka: „Tu varbūt \^ ^ģst^ļu ceļā. Gandrīz ikvie-^^'^^^^'^'^^^J^^ aizsardzības mi-vēja tiesības, ķēniņi tā lēinumus pašvaldību vēlēšanās, bet tikai pirks savu baznīcu mi māju kul- Sis!"^vS^ a?iC- ^"u?'!??^!!!^.!!L'!?)i:il!^" nam bēglim ir kādi tuvinieki ^f^ļj^^^^^J^^^^
no i;"m pilsētām un ģrāfistēm cenzu, nosakot aizklātu balsoša- ?rāv. Norberts Trepša beidzis
depu;āiu skaits un vēlētāju ie- nu, bet atstājot dzīvokļa cenzu tiesību zinātņu fakultāti,
nākrma cenzs. Līdz ar to parla- -ivēlēšanu tiesības tiem, kam ir Luvēnā filozofijas un Detroitā
ments sadalījās divās palātās— savs dzīvoklis. 20. g. s. atcēla arī teoloģijas fakultāti un pēc tam
Aagšnamā jeb Lordu palātā, ku- šo cenzu un piešķīra vēlēšanu studēja politiku. Viņš ir sarak-
ŗā sēdēja bijušas lielās feodāļu tiesības sievietēm. Tātad, tagad stījis divus romānus un divas
aizgājis
bija spieti-ievērot, jo tajā at- tie. kam ir dzīvoklis. tūrāliem pasākumiem; nule j^^^ nomalē, viņš vispirms mā-
■attiecībā pret ķēniņu bija vien- Anglijas valsts iekārta jāat- P^of. Baginskis, M.I.C., un prāv. cijās vietējās skolās. Pēc tam •*
prātība. zīst par demokrātisku. Par to
Ja ķēniņš atļāvās kādu nelī- liecina parlamenta un ministru
kumlbu un kāds pilsonis sakarā kabineta tiesības, kā arī tiesu
ar to atteicās viņu klausīt, tad organizācija un neatkarība no
par to sprieda zvērināto tiesa, likunidvējiem un valdības. Ķēni-
kas apsūdzēto, nepaklausīgo pil- ņa tiesības un īpašiviņa stāvok-
viņs devās, uz Rīgu, kur 10 gadus mācījās garīgajā skolā un semi-
TNUTĀNTĪ ī TKTENT*Si nārā kopā arnelaiķi virsbīskapu li>L»lAi>u ijmiEii^io Jāni Pomeru, Rīgas vidusskolas
kanādā direktoru A, Gulēnu un citiem
- ma, ka mēs tevi esam aizmirsu- dzimtenē. Mi^^hāilova komitejas P^P'^^'^?.^"^ zviedru materiālus
.• " : laipnie vēstuļu rakstītāja U2ņe-P^'^^^*^J^^W^^
UNGĀRU ČEKAS PĀRSTĀVJI ZVIEDRIJĀ
mas sameklēt ikviena veco mā> ^^^ēm, ti. tēvu vai citu piederīgo. Dau- ^centru_ Karaļaucu (Koenigs-• dzi uzķeŗas šim āķim. un drīz .f^'^,^ apkārtne. Daudzās vietās ?ē-' nēe tara. kad sarakstīšanā.^ ipva- .^^utenfeld. Loewenliagen. Po-
Līdzīgi notikumi Zviedrijā pē-' pēc tām. kad sarakstīšanās ieva-
soni parasti attaisnoja vai atzi-lis negroza minēto atzinumu, ggii^fļugg ^.^^^ ^^^^^^^^ _______, ____ „,^„„., .^„„ .
. na par vaimgu. ar mazu balsu Personas brīvība, sirdsapziņas, "^Kanādas valdība^ konstatē- Iļ dŠ^T^' ftT^St "^^^^grammās no Viduseiro- otrādā. Viņš saviem upuriem tu- f aizsardzības ministrijas biļe-
vairākuma, kas neliecināja ķēni- vārda, preses. jusi indiāņu pieaugumu. 1954. g.i^^'|aši pM^^ vojas ļoti.uzmamgi. ļoti drau-
ņam par labu. Uz šādiem gadi- im korespondences neaizkarami- lija 151.000, bet kopš 1934 g. to semināra beigšfansvin^^^^^ dzīgi. Viņš lūdz mazu atbalstu i^if^ķetes. ,,T-4 . kura attīstot
kultūras darbiniekiem Seminā- ^^^ā laikā atgadās katru dienu, dita, uzpeld arī spiegu vervē- ^ethen,.^Mollehmen.Palmmc-1934 eadā kā Dr Erichs latviešu audzēkņi bija nodi-.un ir austrumbloka pastiprina^ tājs, parasti tās;pašas nacionā-^^r ,'5™"^^"^ izbūvētas ra-TflUta žurnālā Ori- zinājuši savu kori. Pērkoņkoņ, tās .darbības sekas emigrantu vi- utātes, kas bēglim, kurš jāap- /^^s^^^sausaņas rampas. Pēc vā-
24.000 km stundas ātrumu un
esot 5—8.000.
jumiem parasti atsaucās arī ba un citas Anglijas pilsoņu tie- skaits pieaudzis par 50.000 1957. Ja pār skolotāju provincē un vē- nogalināšanu, kas ir iefiltrē- „kopējai lietai un tēvzemei", pa- ^m stundas
parlaments, pieņemdams kādu sības jau sen nodrošinātas, dā Gluži tāpat kā ASV ari^^^^^"§^- s^°^°tāja darbs vien to komunistu fanātiķu roku ijdzību jaunu vārdu ūn adrešu J^^^^"^^^^™ deklarāciju, kurā atkārtoja Lie- Domu brīvība un iecietība Kanādā indiānim ierādīts atse neapmierināja - viņš allaž darbs. Līdz šim šādas lietas apzināšanai, lai vēlāk prasības "'^-4" ar 1600 km sniedža-1ās brīvības chārtas noteikumus, sevišķi izpaužas, parlamentā, .^^^s rajons, W tie var ne- d?^^ k^ Sd^\o&'plč f'^^^^ ^ —as, bet palielinātu. Izvairīš^^
un tos papildināja^ar jauniem piem.. opozīcijas stāvoklī un rī- traucēti dzīvot. Tomēr balto. ie. Sm S^noSfloi^pāS^ ^ ^^^^^^^ «eiV un begļi bēglis saņem diskrētu mājie-^»^"^ "f^^^^-^'V
ķēniņa varas ierobežojumiem un čībā - Anglijas politiskajā dzī- tekme viņu aprindās pieaug ar- ņa pienākumiem. Nelaiki atce- ^^^^^^ skaidrāk saredz, ka le- nu, ka viņa atturība var ļauni smeazamība esot apmēram pilsoņu tiesību nodrošināju- vē opozīcija, nepieciešama sa- ^ig^^^ ^^ļŗ^j^ Indiāņi sāk sa- ^as viņa kollegas un daudzi au- naidnieks atrodas viņu vidū. atsaukties uz .piederīgajiem^
daļa. Anglijas strādnieki ^^^^ ^^{^^^ cilvēki grib vi- ^^^^^"^^ priekšzīmīgu skolotā- Kāds jauns ungārs no Buda- dzimtenē. bumbu krājumi. Raķešu ieroču
jot pirmie Eiropā ieguva organizē- ņiem'tikai labu. Jādomā, ka ša- J^iļlļl dSair^ST peštas, kas Stokholmā ieradās Ļaunākā gadījumā viņš var ;^^f,^Pf^^ "^.^"^S^l^f .
lē- šanās tiesības (1824. gadā) un ]^ gakarā 1957. gadā Kanādas ^ "^^^^^ .Pc kā bēglis apmēram pirms gada, tikt ievilkts konspiratīva dar-.l^^'^J'^^'V ļ^^^^^^otas 1. un 3.;
iVvpidnuiši stin?ni arndsftvienī. ^^^-^^^ • aicīnāts UZ drošības policīju un bībā. kad nav vairš nekādu ^^^^^^/^^^^^^
lūgts izskatīt daļu pārējo bēgļu izeju. Vai tad nav labāk at-^^^"P^^T,- dzīvojot atšķirti no fotogrāfiju. Vienā no šīm fo- griezties dzimtenē aiz dzels ^^ļ^am ģmieņem. Atomieroču mi . . tografijām viņš tūlīt pazinis kā- priekškara? Ko upuris lai at- fj^^ noliktavas esot izbūvē-du'ungāru slepenās policijas re- bild? Bet ar to nav teikts, ka
prezentantu (AVH) no tā paša nekavējoties var doties ceļā. ^P^^date ar dažnedažādām ra-
x.a..vMu. v.v« ..^.^^^^.^ ----^ nriekš vinu tautas brāļiem vai- i>t«rro»,^w o,™tt™t tottp cietuma, kurā viņš pats atra- Varbūt ir vajadzības ..izpirkt" ^^^f,.ļļ^^^^^
ments aicināja citu ķēniņu, kas pagātnes atliekas; piem., lordu ļoti 5bām seLēm ^^^^^^^'^ SLIMNIEKU PIE- j^- ^^^^ ieslodīzītais. savus grēkus pret Padomju vai- fsb apgabalu un
atzina parlamentu, par likumdo-, tiesības zemes- mantošana, lie- gon līd? asin^vākšanas LEMŠANU LAIKĀ NO 20. JŪ- Bez tam viņš vel pazinis trīs sti ar kādu īpašu pakalpojumu novietotos krievu karavīrus
šanas iestādi, kā arī visus An- la atšķirība sabiedrisko šķiru,^^^^^^.^^^^ ^ AUGUSTAM ^ ^^^tietes, kas aktīvi darbojušās a^entam.^ širi veL ^jā ir ^S^'f} apsargājot čekas vie-
giijas , ķēniņa varas ierobežoju- dzīvē un attieksmēs, kā arī da- "ūkt S^^^^^^^^ * ^^^^^^^^^ AVH Budapeštā. Vai šīs četras daudzi gājieni, un neviens ne- ^l^^g^burgas raķešu cie-
mus un pilsoņu tiesību nodro- žas citas, tradicijas. kurām An- ^^i'amerikāņu zinātņu vī- Steidzamos gadījumos zvanīt u2 personas tiešām bija sarāvušas zin. kad un kā tie beidzas. Sarī^par k '^^^^^^^
pilsoņu tiesību nodrošināju
miem- 17. g. s. ķēniņi mēģināja slāvdaļa. valdīt bez parlamenta^ ignorējot Lielo brīvības chartu un minē
tās parlamenta deklarācijas. izveidojuši stingru arodsavienī- p^^^ļg^^ļg^i^^ pi^^^j^^^^ 841 in-
Tad izcēlās divas revolūcijas, bu, ku^ai liela nozīme kā strād- djānis. Tagad indiāņu pieaugu-
no kurām pirmā beidzās ar ķē- nieku tiesiskā stāvokļa nodroši- gada lēš tiz 4000
nira nonāvēšanu un otrā ar t^, nāšanā^ tā arī viņu attīel^mju ^^^^^^^^^^^ atzīmēt' ka Sarka-
ka nonāvēta ķēniņa otrs pecna- noskaidrošana ^ar darba deve- ^ Krusta izdarītā asins vākša-
cējs. pilsoņu atstats, izceļoja jiem. Par bijušiem nevienlidzi- Melnāskāias" indiāņu ciltī
uz Franciju. Viņa vietā.parla- bas laikiem liecina tikai dažas ..Melnaskajas mdiaņu cilti
Dr. Richards un Dr. Lidija
''^"T-,^'-1^' T ^yf^ ""^^ ^"^^'^ ri, izdarot pētījumus par indiā-publiceti vel dazi likumi, kas g^^ tagad iela nozīme _ senvietām, tādas atraduši
hgi noteica Anglgas valsts le- Anglijas ■^edziv'otaju nostāja ^^^^^^^^.^^ ' ^
kārtu. ■ pret ķeņiņuun viņa rīcības ne- ^ kas liecinot ka indiānī
3Iiņētās deklarācijas un citi likumībām liecina, kāda nozī- ^^^^^'j^^.^..^^ ^ dokumenti atzīti par Anglijas me ir tautas vienprātībai valsts -
pamatlikumiem jeb konstitūciju, dzīves \^idošanā un savu tiesī- Indiāņi sapratuši, ka ari vi-
pēc kuras likumus izdod parla- bu aizstāvēšanā, lai gan tur ņiem pienācis cits laikmets, un
ments, bet pārvalde atrodas ķē- sabiedrisko šķiru attieksmes ne- tļe pamazām sāk iesaistīties
niņa un viņa iecelto ministru būt nav tādas, kas varētu veici- balto darbā. Izrādījies, ka viņi
rokās. Likuma pārkāpējus tiesā nāt kopdarbību. Tomēr svarīgos ir sevišķi vērtīgs darba spēks tār
no parlamenta un valdības neŗ valsts dzīves brīžos tās nav ka- du ceļu būvēs, kur jāstrādā tikr
atkarīga tiesa. Šādu valsts ie- vējušas pozitīvu mērķu sasnieg- pat kā necaurejamos mežos, vai
kārtu sauc par konstitucionālo šanu. Ja Eiropas tautas savas citās baltajam cilvēkam grūti
alsts dzīvi ir veidojušas galve- piekļūstamās vietās, Arī cukur- ^9
kabinetu WA 4- 5323, Toronto. savas saites ar komunismu, vai Pirmo kontaktu var nodibināt krastē' izbūvēto rai.p«n ■ . arī tās bija izsūtītas darboties arī ar speciāliem aģentiem, ku- f^^^^^^™
piektā kolonnā ar uzdevumu zi- ŗu uzdevums ir ar vislielāko
: . ■ ' • ~-f^audzību tuvoties bēgiim.Bez: .Padomju baletdeiotāia
tam tiem ir vēl direktīva mē-ļj . ,> .
ģināt visos bēgļos mazināt aiz- -onseie pieķerta zādzībā.
domas pret padomju sistēmu. B r i s ē 1 ē: Pagājušās nedē-Zviedrijā šī metode jo plaši pie-' ļas nogalē beļ^ policija centās lietota 35.000 baltiešu. 4000 poļu. pēc Iespējas apklusināt zinu ka 1000 krievu, 7000 ungāru u. c. kādā iio lielākajiem Briseles tautību bēgļu "vidū. Panākumi universālveikaliem zādzībā pie-nav an izpalikusi. No Zviedrijas, ķerta slavenā padomju dejotāja
LONDONĀ, ONT.
® Londonieši jau otru reizi svi- 2^^- r' rļ f§f.žas atpakaļ Olga Lepešinskaja. Pirms diviem
monarehiju. Tanī ir dažādi no- valsts dzīvi ir veidojušas galve- piekļūstamas vietas, Ari cUkur- © Trešdien 9 iūliiā nīkst 8 00 f^^^^^ kopā ar Pēteriem, ^^tiesi Le^^ gadiem tadu pašu.slavu izpelnī» virzieni; piem.. ministri var būt nokārt pēc Anglijas parauga, biešu plantācijās viņi ir ļoti no. vak™!' ^ļJ^nŽ^ r^Srāla^klS S S atSž^s p^^^^^
atbildīgi tikai ķēniņam vai ari vai tad viņām nevajadzētu aō derīgi. Lieliski viņi noder ari telpās sasaukta Latviešu nama DoSā Tādas^^^^^^^^ S uzdevum^^^^^^^ P^^^o^^stiem
" degšanas apka|X)šanā.Sa-.W
-'-^-"■'^---- - tautiešu. Sari- r^-^^^ ^^^^^
atbildīgi parlamentam. Anglijā sekot tās vienprātībai
tautas mežu
izveidojās otrs veids :ministru liktemgākajos brīžos, kā ari ne- karā ar to Kamdas valdība vē- ^^a^'/^.^f f ^^fP.^^^^^^ citus ģi vairāk kā 100
kojuma sākumā tie sadalījās tri-' ^. , ^o^unistu majas_ fronte Londonas veikaliem Anglijā.
kabinetu sastāda pariamenta aizmirst tās pilsoņu tiesības, kas 1as veicināt indiāi^u iesaistīšanu ©.latviešu TSiies svētku 1°^""^^ ^a^""^? tie_ sadalījās tn- , ^ru Serunā ^m
vairākuma izraudzītais ministru Anglijā jau sen nodrošinātas? saimniecībā pilsētās vai citur.^eī^Ste I^u'.gSS
PATEICĪBA
. . . ras vadībā .•trešā grupa. LL Ko- P^^P^S^"^^^ izdevumos. Seko esot ļoti iespējams, ka Lepešin
palikuša- skaja neesot zinājusi beļģu pirki ^ . rakstītas ga-šanas paražas, un ka vina dažā-
cita veida balvas skolas absol- las pārzinis J. Rudovičs no f.^.^lf, "J.^f 'iS^^^SI Srj^ t^run" lāu t?va' svešumā, dās.mantiņas sākusi kraut savā
Ventiem bija ziedojuši: LNAK, V/ithēdog bija atsūti s balvas s. 1916. g^viņuiesVetija aicmajmnu ari atgriezties ?okas somā. nebūdama skaidri-
LPB Kanādas kopa, Niagaras tiem skolēniem, kas sim maci. sionaru. K. dels ir valdības le- tas māja un Hēts 1 ko, skati- Su^^ un £S kur viss izskaistināts bā. kādā veirā par tām iāmak-
latviešu draudze. DV Niagaras bu gadā nevienu stundu nebija rēdnis Indiāņu nodaļā, Otavā. tāji atzinīgi noTērtēja nesenā Sinotika^S^ visjaukākās krāsās. sā VeikairslēLnr^Hr^^^
K.a^.s sporta H. Me„..^™g.^a^c^^_^^
ska un K. Vīķelis.
LNAK grāmatu ..Lāčplēsis" sa- cīgajiem i ziedotājiem. A. s. Bēringa šaurumam.
-ro.
' ^^j^^^^yjo. sarīkojuma beigām. Kādu bridi t^-__ o ivt ^. ^ , - ' -x"-^~ x—
' Pirmā ev.-lut. draudzē māc. līgotāji mielojās.pie pašu klāta- ^ums.i^as noticis? Noteikti ne- Rokas dejotājai gadījās ari kāds . Cops salaulājis Zelmu Dadzi jiem galdiem, . pēc tam dejoja ^Nobeigums 8. Ipp.) nesamaksāts lietussargs.
No ZVIEDRIJAS piānistes IRĒNAS DUNEELES Vŗ A M P 17 I? T Q un vijolnieka ALFRĒDA DUNKELA \/ 111 IL
Piektdien, 11. Jūlijā, pl. 8,30 vak., Sv. Andreja baznīcas sarīkojumu zālē (Carlton - Jarvis) Toronto. iŗ Programma VELTĪTA JĀŅA MEDIŅA DARBIEM.
Ieeja $1.50 un $1.,-. Bērniem ieeja brīva. Studentiem puscenas. DV TORONTO NODAĻA
rams, atjaunos. A
I un inž. Kristapu Bērgmani, bet ērtajā "zālē. Svētku organizēšanā l'kristījis Andri Viļinnu Briedi, visaktīvākā bija Ēpneru ģimene. Jāņa un Aijās dēlu. ® L.L. Jaunatnes pulciņa tau- ■
• ^Latviešu saimniecisko darbi- tisko deju vienība studentes A. ......______, ^»..^=,^.u,u:, uciKeiaD'
nieku apvienība, pēc vairāk ķa Atafas vadiT)ā ar labām sekmēm atpakaļ, ja^^ b ļ pusgada, saņēmusi savu sēžu piedalījās 21. jūnijā daudzu tau- Av^^^ . /
protokolu grāmatu, ko atsūtījis tlbu sarikojumā Viktorijas par- , ^ ^ai imciāļiem parakstltajoa
bijušais sekretārs H Gzols. • kā. Ps. '^a^ an joeatbilst feda&cijas vlefloM^
Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt.
NeizUetotos manusliriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtīs
I
Trešdien,; 1958. gada: 9. jūlijā. ^5^ n-rs.
AS
VAR NOVĒl
.Austrumu pamalē iemirdzējās vismaz ar; iiepiļ gaiša blāzma — mēs bijāin gāšanos, kāds j skaidrībā, ka.. tuvojaniies. -Mas- lēga braucienā . ■ . kāvai. Mūsu lidmašīna iiosēdās vieriību vienmēļ
/Viiukovo lidlaukā. Noskaidrojās, dažāda lieluma ļ ka man rezervēta vieta vienā ņo. nu ūn^ mazgāja
• Maskavas lepnākajām viesnīcām . jadžībām..Apķēiļ —, „Ņational", kur apstājas tikai, par •ļaunu.
. riinlnināti nn r^oVarrōniit^g Jji^Qg_ . '
i novestu ..1 nebijām psKn^i iesēdušies, - kad' mun^s- piesitās ^^.^.
■ Jiič;haiers".: Es pie sevis nōdo- Viesnīcas eda māju, lūk, tu vēl neesi āpsildī-ļet šaura. Vakaļ ! ji.š. degunu Maskavā,, kad- jau ^^Ja .orķestris; jļ spiegs klāt un vēlas braukt tev vā gan ķrie\^, līdzi už Maskavu. Ceļā uz Mās-: nieku.. muziķu, kavu, grabēdami un klabēdami, krievu patriots! mums gaŗāni pabrauca, krievu uņ sķāļi; prot-a lielie.tanki. Tuvojās 7.' novem- t^is bija atsktļ
' -bŗa svinības, un'^tie visi devās : ropas;gabalus. J uz lielo parādi Maskavas Sarka- ^i^ņus^Pardo^^ nā-laukumā. Nacionālā viesni- Cirūzijas via .. cā niiis ..laipni saņēma kāds vies- U .ŪU 20; kapeiļ nīcas ierēdnis .un apjautajās par garšopēc. ziepjļ skaisto ceļojumu.,-Viesnīca var- "^aksā 5 rubļi I būt bija; ļoti. laba,, bet tOļā ne- vodkas maļ bija nekā līdzīga tam. kā tas. ir tiek servētai Rietumu pasaules viesnīcās. Ne- '^^.t ^"g^^^^ §1 bija puķu veikala, kasieres,, nedz ieliktas "letallļ durvju, sarga,.pie kā.esam pie- vietei dzt^rt tejļ raduši mājās, ne apgaismotas .^^^^ultĶāļi.. ^ vitrīnes ar precēm, nedz pasta Teorētiski. d2 kastītes ar elevatoru un melno unņemt KrievJ paziņojumu dēli.: : kas tad :to^ievt
. Dažas viesnīcas, piem., Sovet- .Pi«^^\ S^do^. skaja, lepojas ar ■ gandriz: jūdzi ^a;^»^ iestājuši - gariem marmora gaiteņiem, bet f^^-P^^. ^tiŗadi pie katras vienīcas durvīm de- I^^^^^V^^^^^ ^ žūrē milicis - kārtības sargs ^^^^^^ auļ garajā zilajā inētelī; tas'te gal- Tanm^das pid venokārt reprezentē valsts varu zak. Kad es sa un ir diezgan stulbs. Nekādā zi^ to jautāju un ļ ņā viņu nevar salīdzināt ar pb- cībnala viesni^ licistiem Ņujorkā. Kārtība vies- tomēr . pieņenļ nicās ir ārprāta iehiiesbjums. viņš izteicas, k Jūs drīkstat darīC to un to, un: bojājot kri^H .nedrīkstat darīt to ūn to! Kal- paražas., Atzin^ potāji viesnīcā ir laipni. Tūristi saldējums^ ko Maskavā var apskatīt tikai čet-^harmoroženoje rus Hoteļus, pārējie pašu^aja- VO^^&^ajaci dzībām. Maskavā, pilsētā ar f labs. Kada s . 4.800.OOG iedzīvotājiem, patlaban ■ 2- pasaules Kļ
• ir tikaiS labas viesnīcas. Uelā- auksta .ziemas^ kāVviesnīea - Ukraina celta foverojis^gaŗal 195?: gadā. tai 30 stāvu un 1026 kas. tmušiess^ istabas. Ārpus viesnīcām visā stāvējuši ga,ŗas Maskavā ir tikai.3 pinnās šķiras čils :noskaidr(^
: restorāni. Tie vienmēr pārpildi- sievas stāv peļ ^ ■ ti. bet ir ari viens ļoti labs: ķī- izsaucies :^„šo niēšu restorāns, taču ari tas
vienmēr pilns ķīniešu. : . ^^Jturs arj^
^aisiežīajos restorānos pus- ^^am Maskav^
dienas divām personām maksā tiekama_ aaua $50,-. Kādu dienu, atstājot vie- vienveidīgs^ uiļ ^ nu no šiem restorāniem, sēdētā, vu īpatnēja g^ ji pie blakus galdiņa nomurmi- vienmēr bija '
■ nāja pateicību, par to, ka te at-^ar to pateici! stājam tik; daudz amerikāņu cas auto pard , / „ gi norīkoja sc"
:4ībām.Daži VAINAS . UN IZLIETNI :: ja ari angļu il : BEZ AIZBĀŽŅIEM bet reti. Auto
■ Kad pieteicāmies viesnīcā; yu ražojumi, mūsu papīrus paņēma viesnīcas jas jabi. Aŗi _p menedžeris un apjautājās par mašīnas^ lebu
• mūsu nodomiem. Viņš piezīmēja, viegUr^Ziss aiļ ^ka pieņemot pieteikumu apska-gu pericaini, bļ
■ tīt tādu un tādu fabriku, tādu dala augstāki^ . un tādu kolcliozuun tādas un vaļclību^redņ
tādas interesantas : vietas, un cijam. Knevijļ tā man nekas cits neatlika, kā pasazieŗu autj V piedāvājtimu pieņemt.: Mēs vē- gakais "o. lie . lējāmies ari aplūkot. Konservā- bet Ietākais $J toriju un Mākslās akadēmiju, tomēr automoļ kas arī' mums netika, liegts. Uz ^ privātā ceļa. b visām teātra izrādēm un:sariko- ti Ugi .jagaida :jimiiem biļetes izgādā. tūristu^ dzeju tikai vi aģentūrā - Intūrists. . do^vu._ ^ '
Mūsu telpas viesnīcā bija.mil- Krieviju ir^ zigaš. Lielie dubultlogi bija aiz- -tīksmes- noteil y- līmēti: .ar papīrā strēmelēm, feŗa.ap^
svaigs gaiss varēja ieplūst tikai, un tapec ASV! caufkaplodziņu. Mūsu telpās bi- hina daudz, k : ja ari lielas klavieres - laikam iegūtu". ^ apUecļ atliekas no 1. pasaules kara, jo .sirds, muguras biju dzirdējis, ka krievi .tagad pārbaudes pio klavieres neražo: Pagājušo gadu na motora ^m tomēr ražotas 43,000. .klavieru, ;Prot izdarīt
■ : bet tb veikusi .galvendkārt Igau- monti u. t. t, ': : nija: Istabās/iekārtā laija vec- ; .Interesanti
mōdīģa.: no griestim ; karājās mi. Dazi no v lampas ar zīda kupoliem, iziro-, cizi-tulkosan;d tātiem garām UDāricstim, ka& kai to. kas vij . man- atgādina Grand Rapidus rak Inturista. pirms 50-gadiem, kad es tur le-: tulki, 'bc^ttu^ dzēju-nelabu sapni. Vannas is- tiem. Ja jums labai jau . nebūtu nekādās vai- tik, jus varat iļ nas, tikai ižUetnis bija saplīsis ki lielāko tiesJ un vannai nebija aizbāžņa.. Ci- ka.s tikko beiļ tādi varējām mazgāties Jabi. tutus.. un tie 1 Kad sāku interesēties, kāpēc ne- Netrūkst arj, vienai vannai nav āizbāžņā,: tulku. Algasj man izdevās: noskaidrot, ka tos 800 līdz 2000 J : kā" suvenīrus sev līdzi ņemot Dazi. vairāki tālās Kazachstanas apmeklētā- resēti politika ji. un tūristi. Lai ceļojumā,Pa- dīvaini izklauļ ■ domju Savienībā daudz maz no-,Ariņiem: ir._ ko drošinātos ar ērtībām vai; kaut .biedri... .Musu'
ļ~^~ JA JŪS SūTaT "i)a^NU-
un vēlaties, lai Jūsu piederīgie »i?emtu labakļ Ī^K ^ar Sējami zemākajām cenām un pie ta kā tad satau sagatavošanu un nosūtīšanu uzt^ pr^ltSu celrādi. ^^r^^^^,^^^"^^^
adresi un atsūtot .to "^^^.^ģtockhSm SERVICE, Bellmansgatan 15, StpcKnpim
Mr., Mrs:, MiM ....M.v......."7"-'"'"""v-'^^
,..........................ļ
.i..'. .............
..........................••«•J.".
i'i
