fhe Latvian newspap(Br for andU.S.A.
Published twice weekly by Latvian Relief Sociei?
of Canada ..Daugavas Vanagi", Inc. — Editorial and Business Offices:-123 Huron St., loronto, Ontario, Canada. Telephoņe. EM 84)792. tSditor in U.S.A. — A. Zvēriņi, 90-16 Fark Lane S.» IVoodhaven 21, N.¥., U.SJi. Tel. VI 6-766?.
AUTHORim) AS SECOND CLASS MAIL ' POST OFFICE DEPARTMENT, Ō.TTAWA.' .
BATUŖDAY, JULY 12, 1958.
56./696.
SESTDIEN, 1958. G. 12. JŪLIJĀ
8. gaas
Latviešu laikraksts--toeriteli;' .; ;
hnSk divas reizes nedefā — trešdiena un sestdi» aās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība KanadS .Daugavas Vanagi", inkorporētā. Redaktori: I. VT6s« ^na, J. Vītols, A. Gailītē. Redakcija un kantons: ^23 Huron Št, Toronto, Ontafio, Canada. Tel. EKI ^792. ASV red. — A. Zvēriņš, 90.16 ParkLane s; Woodhaven 21, N.Y., V.SA. TeLVi 6-7667. AbonB». nas maksa ASV un Eanada: par 1 mēn. $1J50; paif i mēn. 54.50; par 6 mēn. $8i0; par ļ gadu $16M
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā %IM Tekstā $3.20^S6.40 par yienu collas slejas telpo.
Bl
MANIFEmaJA
2. MTVmšU VISPĀRĒJO DZIESMU SVĒTKU NORISE ŅUJORKĀ
Pirmo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki, kas pirms 85 gadiem pulcējās Rīgā, nevarēja iedomāties, ka kādreiz latvieši tik lielā skaitā pulcēsies uz saviem dziesmu svētkiem pasaules lielākajā pilsētā Ņujorkā. Jau labu laiku pirms kopkoncerta sākuma uz Armoriju sāka pļiist apmeklētāji, kas vēl pirms koncerta gribēja apskatīt izstādes un nopirkt kādas'piemiņas lietas. Dziedātāji tanī laikā pulcējās tuvējā sporta laukumā, lai sakārtotos gājienam. Lai gan iepriekšējās dienās Ņujorkā valdīja karsts un mitrs laiks, (temperatūra pārsniedza 9© grādu F), svētku dienā laiks bija kļuvis tīri patīkams.
LIBĀNAS VALDĪBĀ NORAIDA SARUNAS
BEIRUTĀ JOPROJĀM VĒL SPRĀGST NEMIERNIEKU BUMBAS, KAiMĒR VALDĪBAS KARASPĒKS MĒĢINA APTURĒT FANĀTISKOS PREZIDENTA ŠAMCNA; PRETINIEKUS '
BRĪVĪBAS SAULES NOMETNE SLĒGTA
Ap pl. 4 p.p. skaļrunis lielajās amiorijas telpās aicināja apmeklētājus ieņemt vietas, bet tuvu pie 10.000 apmeklētāju nebija tik viegli pierunājami paklausībai, tā ka koncerta sākums mazliet novēlojās. Skatuve bija krāšņi dekorēta latviskiem omaniehtiem, ASV un Latvijas karogiem) Diriģentu tribīni greznoja zeltīta kokle.
Kad pa Armorijas vidus aili ienāca pirmais koris ar saviem karogiem — tas bija Ņujorkas jaukts koris — zāU pāršalca ap-ļausi. Tie turpinājās, kamēr visi f:ori ieņēma savas vietas uz skatuves. Koristi, kā sievietes, tā vīrieši, bija tautas tērpos.. Svētkus atklāja rīcības komi-
Beirutā.= Libānas' valdība iesniegusi protestu Apvienotajām Nācijām, paskaidrojot, ka Drošības padomes sūtītie hovē-nav davajis, to mēs esam guvu- rotāji vai nu pārsteigušies ar si sev un tām paaudzēm, kas saviem spriedumiem (ka Apvie-nāks pēc mums. Neaizmirsīsim notā Arābu Republika nav tieši
- iejaukta Libānas iekšējā cīņā),
Un tagad: priecīgus un līksmus ari spriedumi sniegti uz ne-svetkus mūsu aizgājušo paau- pj^^ekamas informācijas pa- 'C,. dzu_svetiba!". , Starplaikā pilsoņu karš
^Sutņa runai sekoja J. Vītola Libāna turpinās parastā gaitā Gaismas pils, kas ir atskaņota ^^^^ nedz otrai pusei nevisos dziesmu svētkos, kopš _J..,ģj^t panākt pilnīgu virsroku. Vītols ^ dziesmu ir komponējis. j)omā, ka. prezidents šamūns va-(Nobeigums 4. Ipp.) rētu būt ieinteresēts uzsākt sa-
Skautu un gaidu lielajā nometnē kārtības kopas locekles (pa labi) aprūpē miižīgo ugunskuru pie karogiem, kas dega visu nometnes laiku. Vidū vadītāju grupa pie nometnes vārtiem. Pa labidivi tāU viesi nb Kalamazū.
un
Sūtnis
Dr. A, Spekķe svētku viesus.
sveic
GŪSTĀ^ JŪTAS K'Ā SVĒTKOS.
.6. jūlijā slēdza 9 dienu. ilgo. Otrdien noslēdzās mazskautu tumši, :drāudīgi, maiioņi:
runas ar neraierniekū vadoņiem nometni, kurā gaidas un skauti un guņtiņu apakšņometnes — strauji tuvojās Bērzainei. ^^^^^^
Beirutā, tiek noraidīta kā nepa- brālīgā saticībā un veselīgā no- maziņie aizbrauca, bet jau nā- gāki ciemiņi steigā brauca mā--
matota.'Valdībās karaspēks ne- ^^^b^^^^» stiprināja apziņu, ka, kamā dienā ieradās skauti no jās, bet, kaut viesulis uzsvieda
mēģinās ar nemierniekiem sa-^^^^^^^oj^"^ svešā zemē, visi Grand Rapidiem ar vad. Kan- gaisā .vairākus lapu uņ zaru vir-
mierināties, bet gan centīsies tos ^^^^ latvieši, kas cēlušies no ve- garu ūn pašu lielo — latviešu puļUs, melnie mākoņi, ātri pār-
iznīciriāt Tādas pašas zinas sa- kultūras tautas. skautu priekšnieku -r vad. Gri-. steidzās pāri nometnei, un kad
G.V a t am 0.. Sākumā ar pre- j^e^^as āri no nemiernieku ap-. Mnn..fWnf5h i,of^^.nu f,i. ^"'^^^^ ^^^^^^ .^o^^etņotaji., un^ viesi - pulcējās,
ses pārstāvjiem par Kubas nē-rindām attie-ibā nret Lihānn^ F"^ M ugunskura, saulīte . ..atkal
tējas priekšsēdis prof. P. .Starcs. vēku, kas mūs atkal gribētu pa- miernieku gūstā kritušo ameri- ^^gj^ju^ " ^'J'*"^^ pmaja uzlabot nometnes ierīces p-^-g^^^j^g ^^.j latviešu gaidu staigāja pa zenies virsu."-
Tad ricības komitejas loceklis taisīt par sīku lokālu ..gadīju- kāņu karavīru likteni Gvatana- ■ ' - . ""^^^^^^^J""^"-S^^^'P^^^ ^^^^^ . . r^inn ^iripk^hipre vad Lau
K: Starikevics.-stādīja priekšā niu", kurā šo pašu cilvēku „augs- ,mo bāzes komandieris admirālis Interesanti atzīmēt, ka pģdē-. lielajiem ugunskuriem,, bet pari sestdienas vakara ' lielais .,^,^^,5^^^^ ^ad "
Ņujorkas gubernatora A. Hari- stā gudrība" nebūtu ieinteresēta. Elis paskaidroja, ka vismaz viens jā laikā Libānas franču un ara- visam, visās sacensībās, nodarbi- ^jg^mskurs noslēdza darba un rlf",,^ Lf^^^^^^ ^^a T at"
mena pārstāvi senatoru J. Mo- Mēs to zinām, vai gadījumos, no sagūstītajiem par notikušo bu presē parādījusies, raksti, ko ^ās un ugunskuru priekšnesii- ^^j^^ pārpilnoVnedēļu; Tās bija .n^f uT^fS
rišbiju. Tas savā uzruiiāpwo-'""" — •- - • - - .....- - •- .. .. ^«c- . v^o^ō^^c . „«f^«c. «j.«,^«a<n ^ . ^ . _. j .... . viias iiazarvesm oerKocm. .eu. .
ja. ka. gubernators Herimens parakstījis deklarāciju, -ka. šī die-
izsludināta par latviešu _________________^________________
galvenais - deva labu at- nīt-un mīlēt. Vīna arī sirsnīgi ada lielas ņomet-^ļ^iŗ^ājg vecākus darīt visu,; .lai
na
Dziesmu svētku dienu. Tālāk
viņš cita starpā teica: Jūsu J4ūsu cejš līdz labākām clie-.Tn.as, ka, atbrīvošanas brīdim pie- vienu citu ķā pašii Libānu. Pēc dzirdēju teicienu: „Cik jauka bi- taisnojuniu šī ga
Dziesmu Svētki mūsu zemē pali- ņām visai mūsu • tautai vēl tālu . nākot, pēdējais varētu izteikt neitrālistu do'nāhi pašreizējās ja šī nometne 1" - Jā, deviņas nes nosaukumam un garam., jaunatne neatsvešinātos no sa-
dzēs jūsu tautiešu sirdis dzimte- nav galā. Tāpat kā visas pasau- velēšanos palikt pie. Kubas ne- nesaskaņ.as • likvidējamas • vienīgi garas dienas, bet cik ātri tās .aiz- Ugunskura stundai tuvojoties, „„„ tautas uzsverot vecāku lo-" nē uzturēt dzīvas, kvēlošas tiek- ies lielās un reizēm-balsīgās-pro-. mierņiekiem.- \ ar abpusēju r kompromisu; steidzās nometnē." - austrumu pamalē' parādījās ••iont-āiiiml-tT/runu riō- •
smes pēc brivības. Ņujorkas pil-blēmas gaida savus atrisināju-____' " ■ . ■ ^ .. j nm sai jautajmim. u^^^^^
■ ----- — - = . -. j--~-----_-_-:------- . Slēdzot, vad. Laufere izteica ne-
šaubigu ticību, ka mūsu tēvzemē
ļ reiz atkal būs brīva, jaunatnei' tā
sētas vecākā R. Vāgnera pārstā- mus, pidamās un locīdamās np . vis bbraiens nolasīja pilsētās viena sava sari-zģījuma. un sa-vecākā parakstīto deklarāciju strēguma -Qtv^ par 3... 4. un 5. jūlija izsludina- viss vēl '^aŗ" gadīties mūsu ceļā
Dzi^sm^ '"^^ i!!! Sr^' pesimisms, ja .tas pa reizei otavā. Viesodamies Otavā, Valstu politika attiecībā uz da- Savā runā prezidents Eizei^ amerikas kontinenta ^a^^^^^ Ss^tik Sas
vēsture ^J^^^^ļ^^J mums butu noderīgs, lietosim to Sav. Valstu prezidents Eizenhau- žādiem lauksaimiiiecības ražoju- hauers aizstāvēja saAraš valdības bas un Kanādas bruņošanās jau- apstākļos dzīvo šeit '
:^^P^*" ļPd«"ļ"- ers uzrunāja Kanādas paria- mu pārpalikūmīan. Kanāda ir politiku, ari naftas importu te. tālumus, aizsardzības ministrs ^ļ^f ' •
dziedāja ASV himnu^^^Pec tam par visam^_ ietam, ka vienm^^^ un veltīja daudz laika vairākkārt protežējusi, ka Sav. robez^ojumu jautājumā, paskaid- Pērkss lika saprast, iTa Kanāda ^^^^^^^^ kopējas iigunskura
sekoja Latvijas .himna J^^^^^^^ un _allaž hdz sim, pa]ausimies aizstāvot .Sav. Valstu tirdzniecī- Valstu lauksaimrdecības ražoju- rojot. ka, pastāvolimpokrobe-. prasīs atomieročus n^ ^^1. dziesmas, prieksnesumi._un sa^
dziedāja lidz aņ visi .kļaus tajL pas. uz sevi, uz savu izturību un bas un saimniecības, politiku, mu dāvanas vai darījumi par žo jumiem, Am#ikas kontinentā stīm. - Kara gadījumā, - do-^^^^^' Kau aizvien ^grutakvei-
.v.Svetku al±lasanasruim^^ uz savam spējam. Viens, no; jautājumiem, kas jo. stipri pazeminātām cenām kavē izveidosies veselīga un neatkāri- mā aizsardzības .ministrs, - latvju, tautas dziesmu .
Latvijas sūtnis Dr. A._$pekke^ . Tas, ko visos šajos grūtajos sevišķijnteresē Kanādu, un kas Kanādas tirgus izplešanos un ga naftas rūpniecība. . atomieroču saņemšana, būtu glu- ^^^^ļ^^^^ mazskau-
ko esam izcīnījusi sev pg^os esam izcīnīiuši un izkarn- bieži vien biiis nar ■np.<?a.<?lfn.nn vičnSrnoiahTmiīo,- ,-«fAi,»v,;^ -e?-,, '7iamnici»y,n,^i^co 1
reizējā sāpju ceļā netrūkst uzņēmības un drosmes, svinēt svet-kus,^ savus tradicionālos. Dzies-
. mu svētkus. Un pie tam vēl kādus! Tā ir neapšaubāma liecība, ka ^ smagi piemeklētās tautas dzīvotgriba spēj pārvarēt tās tumšās, ēnas, kas apdraud tās eksistenci. Tās ir neapšaubāms pierādījums tam, ka izturība, t. i., morāliskais spēks ir galu galā tomēr stiprāks par uzmācīgu un negantu cilvēku, tau-
. tu dusmu izvirdumiem ufi par
.viņu garīgās apmātības, slodzi..
Latvju tautai jaunākos laikos Dziesmu svētki vienmēr ir bijuši kā gaišas, liesmainas ceļa zīmes visu paaudžu gaitās, šodien šis ceļa rādītājs ir sevišķi spožs, munis par sirds uztaisīšanu, . dažiem citiem — nav man jāsaka, kas tie tādi — par ļoti nepatīkamu acu žiibinātā-ju. šodien mūs, latviešus, mūsu godā dienā sveic pasaules lielākās pilsētas vadītāji mums par godu. Lai viņi, šie gaužām cienījamie amerikāņu darbinieki,
. ir pārliecībā, ka mēs zināsim cienīt viņu žestu, karināsim viņiem sirsnīgu latvisku paldies pateikt.
Lai izprotam 11 žesta nozīmi. Pateikšu to pavisam vienkāršos vārdos. Tas nozīmē, ka mūsu, pasaulē tā sauktā Baltijas problēma ir iespējusi atrast Sev vietu pie pasaules runas vīru lielajām tribīnēm. Ar citiem vārdiem: mūsu klu^ā.un piemīlīgā dzimtene, kādu to pazinu savas jau tālās jaunības dienas, ar savām pašreizējām sāpēm un nelaimēm, ko tai nesušas pasaulē agrāk neredzētas katastrofas, šī mūsu dzimtene, saku, ar visu savu šīsdienas postu un rītdienas iespējām ir iesaistījusies jo daudzo pasaules nepieciešamo atrisinājunui skaitā.
Bet pasaulē,, arī brīvajā pasaulē, nemaz netrūkst tādu -cii-
lamēntā bija iekšpolitiskas da- sējas sazināšanās ar Vašingtonu bija labi sagatavoti. bevisĶi ja- ) bas ar uzsVaru uz saimniecis- ir iespējams, ka Kanad^ oficiāli Piemin Ventas un Gaujas gaidu, kiem jautājumiem. Ārpolitikai pieprasa atomieročus saviem: P^..^^^^^ .uzvedumu 3 āinas.. kuju prezidents pieskārās vienīgi'sa- gaisa, spēkiem. Ziemeļamerikas ^^J^^:.«^§^'^^^9^^?^ lietpratīgi stopoties ar ministru prezidentu kontinenta gaisā aizsardzībā, kā yf ^.ļJ^ J^?; f^^^^^ Difenbeikeru. ar kuru tika pār- zināms, sakopoti kā Sav. Valstu, ^Pite. Velētos lugt, vel daudz .parunāts bieži cilātais Arktikas tā Kanādas gaisa spēki. Pagai-/^^ uzvedumu nākotne, pārraudzības jautājums. Abi dām atomieroči ir vienīgi ame- ^ilrmnot iepriekšējo, noteikti. valstsvīri nblēma, ka Kanādai, rikāņiem. Parlamenta, opozici- jāatzīmē pirmajā ugunskurā rā-Sav. Valstīm uil citām ieintere- jas vadītājs, agrākais ārlietu mi- di tais uzvedums: ..Lielumu nesētām valstīm būtu jāuzsāk nistrs Pīrsons līka priekšā iz- laime". Kaut uzvedumu, kurā priekšdarbi Arktikas apgabala mantot Sav/ Valstu prezidenta piedalās tikai zēni, ir grūīāksa-pārraudzības plāna izštrādāša- Ei-2eri|hauera vizīti Kanādā, lai gatavot, vad Jēķabsonš un vec. nai. Protams,.būtu arī nepieciē- spertu pirmos soļus atomieroču padomes Ipc... ,šteinbachs bi-'<ams saņemt Padomju Savienī- jautājuma noskaidrošanai. ja daudz pūlējušies, lai skauti bas piekrišanu. Prezidents Eižen- , ., : - cienīgi nostātos blakus saldām, hauers Otavā ir licis saprast, ka ^f^^,^ ?f ; 'l'^^ /^^^va .^^^ redzējām Chruščevam pēdējā vēstulē biju- daudz runāts par _ Ziemeļameri- ^^^^^^^^ ^.^^ļ^^^^ uzvedumu, kas šas vairā.kas:frazes,. kas likušas kas kontinenta aizsardzību un ^.^ iepriecināja, bet.nometnes domāt, ka Maskava gatavojas ^-c^^^^"^^^^.^^ uzvedums bijā vēl daudz; labāks.
dzibas joslu izveidošana. Tai pa- ' r . .... darbu veikusi, un deva ierosina-
šā vēstulē gan bijuši ari tādi f^""^^ ^^^^^^
izteicieni, kas likuši domāt, ka ta sauktajā ,.Egļu linija . le- ■ . ^ • _ _
absolūti nekas nav mainījies un naidnieka bumbvedēju apkaro- Lielais ugunskurs nobeidzas, ka Padomju Savienība stāv no šanai Kanāda ražos modemos ar tradicionālo vakara dziesmu sadarbības tikpat tālu kā līdz CP-105.iznīcinātājus, kamēr uz un lūgšanu.
jūras visa uzmanība tiks veltīta . Kad teltīs valdīja klusums un Arktikas pārraudzības jautāju- Padomju zemūdeņu uztveršanai sargi sāka savas, nakts apigaitas, mā Kanādas valdība-ir ļoti ie- un iznīcināšanai. Kanādas aiz- vadītāji pulcējās pie sava uguns-iņteresiēta un gribētu pat pār- sardzibas^ pētījumu departamen- kura^ lai pārrunātu, turpmāko ņemt pilnīgu vadību nepiecieša- ^am dažādiem pētījumiem mili- darbu; izteiktu ierosinājumus uri po sarunu noorganizēšanā.' dh ;ārā laukā piešķīra 82,5 niilj do- uzklausītu padomus, Gadu niijā
sim.
joslu izveidošanā.
.DAŽOS VĀRDOS
laru. Pētījumu daļas vadītājs tika sumināta Kanādas gaidu.
Dr. Pīlds varēja ziņot, ka Kana- jendas priekšniece ,vād, Martiņ-
das zinātnieki strauji progresē- sonē.. ;
juši materiālu".izgatavošanā un jāpiemin, ka atklāšanas cerē-
paņemienu atklāšanā baktēriju ponijā skautu pateicības zīmi -
kara apkarošanai. Pašreizējie „Saulīti" saņēma labvēļi inž.
■ (D Traģiskā nāvē. nošaujoties pētījumu^ panākumi , laukā h.. Vilks un a. šteinbac-is
— mirušā Toronto policijas, šefa liek domāt, ka ar laiku zinātnie- : " ' i
Džona Črisholma vietnieks, kā ^iejr^ izdosies pagatavot pietie- Nometne . beidzās svētdienās-r'^^f^ J winrž'mJ?t7^ ^ami daudz un pietiekami efek-: Pēcpusdienā, kad notika slēgša-^^^l'n"^|ln?U^1epSS tivus. līdzekļus,^ lai Kanādu pa-.-s un-karogu^nolaišanas cere-
darbinieku, vidus ar S16.000 dola- sargātu no baktēriju ķaŗa se- ^^^m un balvu pasmeg.sana.
ru atalgojumu gadā. . ._ . kām.;Kanādas zinātnieki strādā Nometnes l.ai^^^
Mtel^lile ^'v Mēl^ri'So'^^^ jaunu degvielu, izgatavo- galonu dzeramā ūdens,?» pu-
drošas nāves, amputējot viņai sanas; tām eventuālivarētu būt dēļu- piena, 700 kukuļu rnaizes
Dziesmu svētku daiļamatniecības izstādi atklājot redzams (no k Grīns, red. A. ^Zvēriņš, Dziesmu §v. ricības kom. loceklis E Kcrn
Šiliņš. Apakšā ^ ar bagātīgo Alises Skultes tautisko leļļu s temlu iepazīstas H §. v
.. Pētcrsone m Čikāgas. . J. Liģera-. foto. iisTr"~apmierinošs.
ķešu izmcmasanai.
0