\
».f ■ iiii Liiņ ftiLui.iiKM'iiiiia
SOĶB!
Sestdien, 1958. gada, 12, jūlijā, 56. n-rs.
HAMILTONAS.-SKOLAS ŠĪGADA IZLAIDUMA. AKTA DALĪBŅIĒEI
Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mūs izmcinlķ Bet inēs gribam palikt latvieēL
Archibīskaps T. GKlNBERGS
LATVIEŠU; JAUNATNEI VELTĪTS; : ģeneraleonsim AUDZINĀŠANAS DARBS ■
Latviešu YMCA'§ .ToroBto astoņi gadi
Toronto, tel. HO 3 - 5861 118 DANPORTH im:
KONSULS
TOMSONS
VAI PADOMJU DRAUD ,DZELTENĀS BRIESMAS'?
Kad 1956. gada rudenī Chruš- Rietumu kapitālistiskās pasau-čeva satelītu politika sadūrās ar Ies prestižu, bet galu galā arī poļu stūrgalvību un ungāru p^ār- savēja, jo vienkārša lo^ka ķī-galvīgo drosmi, padomju diktā- ņiešiem liek domāt: ja jau va-4ors izdarīja liktenīgu kļūdu, rēnie Rietumi ir tik „sapuvuši", apcilēdams pie Sarkanās Ķīnas tad nekas liels nav gaidāms ārlietu ministra Cueniaja, lūdzot arī no baltās cilvēces komūnis-viņu ierasties Eiropā ūn izlīdzēt tiskās daļas, un ir laiks pienā-ar Ķīnas un Krievijas solidāri- cis gatavoties komunistu vadī-tātes demonstirēšanu. Kaut gan bas pārņemšanai dzeltenās rases bija daži norādījumi, ka Cuen- rokās.
lajs iedrošinājis poļus un uzmu- Kaut gan komunistu bauslības dinājis ungārus būt stingriem viss svars liekams uz «darba savā stājā, tomēr uz Ch.lūgu- tautas avangardu" — komunistu mu viņš atlidoja uz Maskavu, lai partiju, tomēr propagandas ho-snīegtu savu morālisko atbalstu- lūkos iie visai bieži mēdz runāt Pēc tam Čuenlajs brauca uz par «plašajām tautas masām", Varšavu lin Budapēštu, kur de- kas ar sirdi un dvēseli stāv aiz klarēja, ka pilnīgi atbalsta Mas- sava «avangarda". No šo plašo fesors
kāvas „soclālistiskās nometnes" masu viedokļa raugoties. Pa- iy,) nācis klajā ar diezgan inte- ev.-lut. draudžu lauku īpašunios dītāja ir Tonija vadību.
^^^^
Al»0«
^V.BEBRIS
«APDROŠINĀŠANAS SPECIĀLISTS
Sēž no kreisās: skolotājas d. Majoriņš, E. Fogels, LNAK pārstāvis H. Vilks, skolas pārzine E. Gulbis, māc. E. Pava-sars, beigušo klases audz. l. Bražus un skolotāja h. Reima-nis. Stāv skolu beigušie: Kārlis Ozols, Valdis VUks, Jānis Valdmanis, Dzintra Reinis, Ligita Krūmiņš; Pēteris VUks ūn Juris Silkānš. S. Keršteina uzņ.
Amerikāņiem trūcis biedriskuma
Vasaras nometnes
Ir pagājuši jau astoņi gadi, šo citu organizāciju sarīkojumi kopš latviešu.YMCA uzsāka sa- latviešu YMCA'i bija jāsedz ar vas. gaitās. Pirmos gados, kad savu vārdu, latvieši Toronto vēl nebija pa- Pirmajos gados TIifiCA's dar-* spējuši organizēties daudzajās biba izpaudās visdažādākās dzī-j TeL ŖE 8;- 7798, Montroal, P,Q: biedrībās un latviešu grupas vēl ves nozarēs. Tika organizēti re- s^ļo \7i(3TnRTA AVī! APT te bija bez savām patstāvīgajām ferātu vakari, deju sarīkojumi, ______ i^^vJ^- Ajri.
telpāni, Toronto Latviešu YMCA koncerti, u.t.t. Sevišķi jāatzī-pulcināja, ap sevi itin prāvu mē latviešu YMCA^ nopelni biedru skaitu — ap divi simti, latviešu sporta dzīves organizē-' * Sakarā ar savu privileģēto šanā Kanādā. YMCA's sporta , stāvokli telpu ziņā, YMCA to- nozare izveidoja pirmo spēcīgo reiz.spēja lieliski pakalpot vie- komandu ,kas ap sevi pulcināja^ tējai latviešu sabiedrifaai un or- latviešu sporta jaunatni. Tagad, ganizācijām. Nav organizāciju kad Toronto latvieši var lepo-Toronto, kas savā laikā^ebūtuties ar daudzām aktīvām latvis-ar latviešu YMCA's palīdzību iz- kām organizācijām, kas reizēm mantojušās plašās, centr. YM- it kā sacenšas sarīkojumu or-CA's telpas, sākot ar biedru sa- ganizēšanā, YMCA nepūlas šo^ pulcēm un beidzot ar tādiem sa- sacensību vēl stimulēt, bet gal-| rīkojumiem kā LNAK padomes jvenokārt pievērsusies jaunatriesļ. sēdēm un latviešu Kultūras die-' audzināšanas darbam, šā gadā ^ nām . Kanādā. Daudzas reizes kārtējā biedru sapulce notika 24,^
.,.: : ■ ^ _jūnijā. Valdes ziņojumu sniedza
. " priekšsēža biedrs V. Galviņš, bet revīzijas komisijas ziņojuniū -r A. Štašāns. Latviešu YMCA, sakarā ar
41 PĪTCAIRN CHESC, TORONTO Pil 9 - 0266.
03090
darbi
ES SAKU PALDIES
Latvijas Amerikā redakcijai:
Mīļš un sišnīgs paldies Veltai
Sestdien, 6. jūlijā, gadskārtā- cīnās students un skautu vadi- pavasari rīkoto filmu izrādi un pēe ilgas klusēšanas
šveiciešu antropoloģijas pro- jo darbu uzsāka bērnu vasaras tājsA. Freibergs, bet viņa viet- koncertu, spējusi atbalstīt ari mS^atUčfnāf lfri\^^ ^ sors Dr. Gustavs Balijs (Bal- nometnes abu lielāko Toronto nieče un meiteņu nometnes ya- latviešu YMCA'u Vācijā ar 310,75 priecināt savus pielūdzējus -,Vr.5r.i<! kioin nr riiezean inte- ev-lut. dffliid7iī iniiku īDašuitios dītāja ir Tonija Krūka. Nomet-
vācu markāni. Sanāksmē tika
domju Savienība nekādi nevar resantiem pētījumiem par ame- — Saulainē uri sidrabenē. Kaut nes saimniecisko daļu pārzina ari pārrunāta Latviešu YMCA's
Latvijas Amerikā lasītājus — ar
lai glābtu Kremļa vadonību,! un nībai ir tikai 200 ņii^onu un ga- teņa biedriem trūcis cilvēciskās metņu atklāšana abās vietās bi- tuvē elektrisko gaisa vēdinātā- dalījusies kopējos latviešu orga- Tāpat paldies Augustam No-
par io pakalpojumu krieviem dapieaiigums — tikai niecīga draudzības un biedriskuma. Tā ja pulcinājusi kuplu apmeklētā- ju. Saulaines bērnu svētki ar nizāciju pasākumos. Noskaidro- Pūta"i par skaisto makšķerēša-
būs bargi jāmaksā — jāmaksā daļa nb ķiniešu pieauguma. Ar! amerikāņi reti nesuši līdzi vāl jujin dalībnieku skaitu. plašu programu un vispusīgām jās. ka tā tomēr nav valdes vai- }^^^ aprakstu. Ka viņam maz
ar savu prestižu un vadonības kultūras ziņā ķīniešu tauta ir palīdzējuši un uzmundrinājuši ^; Saulaines nometnē, ko uztur nodarbībām paredzēti 3. un 4. na, bet nezināmu iemeslu dēļļ^ot^ StnaLk^SoStttldi
slavu. daudz vecāka par krieviem. savus pārgurušos biedrus, kad |sv. ; Jāņa d atklāšanas augustā. šogad latviešu YMCA nāv ne-; vēsturiski notikumi W^
Par pirmo maksājumu neap- Viss tas^ieģli izlietojams motī- tie nav spējuši vairs paiet. Ame- ;i dienā bija ieradušies jau 40 no- Ari Sidrabenes bērnu vasaras kur aicināta piedalīties, un tā- i lerā, Morberga un Dombrovska
šaubāmi jāuzlūko Ch. atzinums, vējumam, kāpēc komunisma gal- rikāņi savus biedriis: pametuši metņotāju. bet Pirmās ev.-lut. nometnes darbu ievadīja ar svēt-dā kārtā nav spējusi no savas: piedzimšana Pigbridzā, kā ari
ka Ķīnai ir bijusi taisnība, kad vai būtu jābūt nevis Maskavā, liktenim tāpat kā viņu komūnis- draudzes īpašumā"Sidrābene to ^0 noturēja draudzes mā- puses sekmēt kopējo sarikojumu^^acionālā mūžeja dibināšana..
tiskie sargi, kādēļ daudzi vien- sič^tssasni Kas to visu aprakstīs un iemū-
galva. un
tā ir Padomju Savie- vāji apdzīvotajām Padomju Sa- tekņu starpā trūcis biedrisku- nas dienā tajā bija aizņemtas Sātīgi apgūt ne tikvien fizis- ymCA pared? rīkot latviešu ša-nība", tomēr Ķīiia arvien vai- vienības zemēm, līdzīgi tam, kā ma. Tādos pašos apstākļos to- visas 28 vietās. Tas liecina, ka;; kos spēkus, bet arī garigu na- chistu turnīru. Basketbolisti, vo-
Mūžeju vai baznīcu? Tavs vērtīgais padoms ari šoreiz
___^ _......_ ______ ____________^____^__________^ ,____ _____^____ _^______ ^^^^ ^ ^^^^^^ ix^oxx.a ^c*_______r_____.______o___«______ v^....«« ^cw^x,...x^».,u. .lipti_ noderētu.
Fāk un vairāk ietekmē Maska- tagad krievi no Padomju Savie- reiz bijušie turku karavīri izrā- bērnu vecākiem par šāda vkdalcjonālu spēku latviskā vidē. lejbofisti un eventuāli ari galda ŗ^^^^^^^ vas politiku. Maotsetungam to- nības iekšienes dodas uz Balti- dījuši sevišķu biedriskumu, un pasākumu ir dzīva interese. Draudzes priekšnieks R, Boze tenisisti viesosies ASV, Klīvlen-5 Gaidu ar nepacietību, kad Tav^
pateicās visiem tiem daudzajiem dā. Paredzēta arī otras volejbd- atmiņa iegriezīsies- pret Marisa darbimekiem. kas nākuši talkā la vienības sastādīšana, kas pie- Vētras vārdu, lai to aprakstītu
reiz vajadzēja vēl piebilst ... jas valstīm un satelītu zemēm, viņu mirstība gūsta bijusi ļoti j^j^ -^^^ pieteikto bērnu j^amēr Ķīna būs gatava ŠIS lo- Lai arī cik zems ir tagadējais niecīga, jo nav trūkusi savstar- skaits abās nometnēs pārsniedz
mas pārņemšanai" ..; dzīves līmenis padomju" zemēs, pējā izpalīdzība. Arī pret sma- latviskā vidē iih iiodar- P^^ nometnes izveidošanas. Sidr dalīsies kā Kanādas, tā ari lat-'^ūzikas kritiķa; a
.' iVlabtsetungs ir atzīts ,ikomū- tomēr, salīdzinot ar Ķīnas līme- dzeņu, mazgāšanu turki bijuši ļ^^j^'^g pavadīs īsāku vai ilgāku'^^benes. nometni noorganizēja un viešu meistarībā, Ziemeļameri-^^^^ pats raksta par sevi, ^paŗ nisma rakstu mācītājs", kamēr ni, tas ir nedzirdēti augsts, un visimūnākie, jo viņi uz biedris- j^jj^^.^ Starp nometņotājiēm ir līdz šim uzturēja Latviešu spor- kas jaunatnes sVētku rīcības ko- ^as^^etfr^^^^^ Chruščevs ir tikai „polītbiro- vilinās ķīniešus ne tikai "uz vi- kuma pamata turējušies ne vien -ŗoŗonto un apkārtnes'^^ Pārvalde, kas pēdējā laikā no mitējā Latviešu YMCApilnva-.'dara citS; Lūdzu pie ieročiem
krāts", kas, pretēji Staļinam,, ņiem tuvajām Krievijas zemēm kopā, bet jutušies arī viens par latviešu bērni, bet, ir ievēroja-ļ saviem pienākumiem atteiku- rojusi piedalīties A. Rāvu. piedarba! nav paspējis likt citiem uzrak- Āzijā, bet arī uz Eiropu. otru atbildīgi. Šveices profesors - g^aitā ari bērni no dažādām] sies. nododot visu inventāru bez Biedru sapulce nolēma, ka vai- jānis Ļubāns
stīt saviTs teorētiskos darbus un Tā ar laiku var īstenoties Vā- domā, ka nedienās biedriskums j^gy: latviešu kolonijām^ Paī* ^^^^^^^ības draudzei, tā īstenojot des un revīzijas komisijas vē-tos publicēt ar savu vārdu. Ar cijas ķeizara Viļuma II brīdina-'un dvēseles atbalsts esot vis- bērnu vasarai? «īgdstņu nozīmi Pazīstamā sporta darbinieka ne- lēšanāni jānotiek rudens posmā jjsapuvušo" Rietumu nonicina- jums uzmanīties no ,iļāzelte- nozimigākais — bet modernie j^^. daudzkāft^felts .mūsu l^i^j^a R. Plūmes vēlmi, ķa bēr- un lūdza amatpersonas turpi-aanu un krāsaino tautu slavina- nām briesmām", gan citādā vel- cilvēki citus parasti, pametot ļ^^ļ^ŗ^j^gļ.^ un tagad va- nu nometnei jādarbojas ari tad, nāt darbu,
šanu Ch.,,pašain to neapzina- dā, nekā vācu monarchs to bija likteņa ziņā, rūpējoties tikai pa- ^am priecāties par sabiedrības Ja sporta pārvalde šo darbu ^frmn«x«,m^m,*m^Hmmmmumytyi^mpB^
un bērnu vecātu atsaucību. vairs nevarētu veikt. . PIEDERiGIE MEKLĒ .
Saulaines ncmetnes darbu ar , Ņo^^etnes komendants^J^^^ d., šapko.
ties, ir grāvis ne tikai ienīsto iedomājies.
Budzis, paši par sevi.
y, Hamiltonā, Oni
VĒSTULE REDAĶCiJAI ; ' •
Latvijas Amerikā redakcija!:-Pirms kāda laika Latvijā Amerikā .parādījās raksts par Georga v. Raucha grāmatu History of Soviet Rušsia", atzī-'
: /. ZIEDOJUMS;
/LATVIEŠU-SKOLAI,
Lai veicinātu latviešu bērnos lielāku interesi par mācīšanos latviešu skolās, K.: Lesiņš Ēd-inontonā ziedojis S160,- latviešu ģimnāzijai Vācijā ar norādīju, . ka šī summa izlietojama tāda skolēna atbalstīšanai, kās dzīvo
iNEPIECIEŠAMA AVIĀGIJAS MODERNIZĒŠANA
bērniem saprotamā veidā iztirzā- f nometnes noteikumiem un------n., ------ . . .... .&t
sonam. 241 Queen St., S., Ha- tū aizrādīt, ka šis apgalvojums railton. Ont., Canada. neatbilst faktiem. Jau 1956. g.-
ir iznākusi angļu valodā ,.A Sihort Historjr of Russia by
jot augšanas un kristīgās audzi- ^^^J^^ kārtību, nāšanas nozīmi. Pēc svētbriža &drabenes^bernu vasaras no-
~^ibS^ Su^S^^ cop.. bet par ^0. ti sasUmis un;k^^^^^ S%8^£?r^ K
kus. ĪSOS Vārdos pieskaroties no- slimnīcā
metnes nozīmei latviski. nacio- JĻ'idzsinejais nometnes v^^^^ „o •- ••- „ ^ ^ ^7^-,,. grāmata ,.The two revolutions
āpus Vācijas, bet mācās latvie^^ nogalē lika saprast
KANĀDAS KARA AVIĀCIJAI NEPIECIEŠAMI ĀTRI IZ^ NICINĀTĀJI UN ATOMRAĶETES IENAIDNIEKA BUMBVEDĒJU APKAROŠANAI
Otavā. Kfenadasal^ardzl- daudzumu. Lai bas ministrs Pērkss
ģimnāzijā Vācijā. Nauda iemāk-; ^ ♦^ieša^a sata DV Kanādas valdes kase
aiz^arc^i- aauazuiuu. c ņa vare^^ ^^^^ —— ^inuem jau agrāk atlūdzies un dienā Stalšāiiu piemeklēja sma- puses, ceha 10 šil.). Pirmās grā
pagājušas sekmīga, nepieciešami masveida ^^^^ ^^^Iturpmāk darbosies nometnes ko- ga sirdslēkme; ievietots Ņu- mātas autors ir dzimis Krievijā,
iprast, ka iznicināšanas, ieroči, šai gadiju- septīto gadu. ,^ irs naHnmriPvĀi.^ vk^^^^^ labi pazīst Krievijas: anstāklus
. , , , , "mitējā kā padomdevējs. Visas arkas slimnīcā, labi pazīst Krievijas apstākļus
gaisa ma atomraķetes. kas iznicinātu LNAK skolu daļas vadītājs J. saimnieciskās lietas Slimniekā stāvoklis ļoti no- un .plaši^ izmanto krievu vēstur-
. „„ „- i.:,.-.- i:_x: i._=_Ti_ Ti;r-^_i---------, ..... r^^ jļiekU darbUS. Otrā " "" " "
steidzīga _____
^va.^u^ ^■d^vavxix^ modernizēšana. Tas no- ne tikai kā tieši trāpīto ienaid- Mežaks nesa sveicienus jno Lat- riļV^;"*" Jrjļ*^"hVi^^^^ "^^^^ darbus. Otrā grāmatas
S v^f dienas, to parsut.^ ^. „ ^ „ ^^^^ ::^:SlsTlS^d^r"k« - Sjf IJ^^sIJl^
^ tagad ierinda esošo CF-100 ti^^ K. Stalšāns sarakstījis plašu SU^fk^^
Gela zīmes jūs sargā iznicmataju vieta citi; jāatrod brūkošai gaisa flotei. Kanādas PneksnieksA; Atteka aicināja ^-.^^^^ .^.^^^^^
(rk^ Tnrnntn fnPtrnnoles J^""^ ātrāki paņemiem ra- kara aviācijā pašreiz it 1,883 Ud-. ievērot parastos tīrības un'kar- nieciskos darbus pārzinās E. lietuviešu austrumu apgabalu ņam ir bijušas pieejamas dau
S^P. diSm^nt^nesen iegūtās informāci- aparāti, no tiem kara apstāk-. tibas noteikumus Saulaines, ter- medicīniskās māsas slavizācija, kas pašlaik tiek ie- dzas slepenas ziņas; viņš ir per-
aaiiKsmes aepariaiueuib iieseu.jg^ pārsūtīšanai, kā ari jamo- ļiem piemērotas gan tikai kādas ritorijā. nipnSViiTriii^ vpiw<5 m GiilbP nnipqt<i Draueaj^" sniestuVē či- ^^"^^^ P^^^
nolēma mainīt dažas satiksmes iemizē ieroči ienaidnieka bumb. 800 lidmašīnas, kamēr pārējās Saulaines nometnei šogad pie- P^'"'^"™"' ^^^^ Sgt J ŠķiSta apg^^^^ daudzām izcilām krievu revolū
āmes, jo. autovadītāji tas nesa- ^gdēju apkarošanai. derigas vienīgi apnlācībām un teikti vairāk kā 70 bērnu no da- ' ' ' ' " ' ■___ ', ■■______
P^o^ . . V- id" T ^ Aizsardzības ministrs Pērkss dažādiem aizmugures uzdevu- žādām vietām. Par nometnes at-
sis zīmes, ^^/^f; "^^^^^^^ parlamentā paskaidroja, ka. meti miem. bildigo vadītāju darbojas medi-
Bozime, ka autobraucējam, re- . *^ . r '.
; " . X-. -^A^ „aič ģinajumiem labvēlīgi turpmo- , ■ ■ . .__. ■ - • • - - ■ - .
. tot vienu šadu ^f™;^.»*>d cels f ^ . valdiba.nolē- '
šķērsot ielu, vai an jadod ceļš
- ŪDENSSPORTA CIENĪTĀJIEM Jāievēro drošības noteikumi, braucot ar
citam automobilim.
Tagad zīmes pie šķērsojamām vietām rādīs: „Šķērso, apstājies, dodot priekšroku kājiniekiem! Domā, ka tas būs vieglāk saprotams, kaut arī burtu • daudzums apgrūtinās to izlasīšanu.
Pārāk bieži pēdējā laikā biju- .. šas tiesu prāvas^ kurās iejaukti ^ ^J^^
stāt ar nesalīdzināmi ātrāko „Bultu"ŗ kuras īstās kaujas spējas vēl nemaz nav zināmas. Trīsdesmit septiņu „Bultu" ražošanai valdība pasūtinājūmus jau nodevusi. Ja. rezultāti būs apmierinoši, varēs sākt domāt par ātrā iznīcinātāja masveida pro-
cijas personām (neizslēdzot pat Ļeņinu). Par abām grāmatām ir:. bijusi atsauksme ,.Latvijā Amerikā." :
Austra Augenberga, mag. hist.
(C. S.) — Karaliska Kanādas torio ezeros, nesen zaudēja pie-jāthieku policija, kuras uzdē- cus vīrus, kas noslīka, brāuķda-vUmos ietelp rūpēties par droši- mi nakts patruļā pa Simko bu uz ūdeņiem daudzajos On- ezeru.
'..; ■--———-—-—-^^———-- Prokuratūras komisija izmek-
milzu karavīru
kapsētas :.
sūtījusi jaunizbūvētās akas ūdens paraugu Veselības depar-
Kanada Iespējamību zeme
lēja šo nelaimes gadījumu un _Sakarā ar vācu kritušo kara-atzina; ka laiva esot bijusi pār- vīru kapu aprūpes organizācijas slogota un vīri zaudēja savas P^^^ajiem plāniem šinī vasarā
paredzēts pārrakt daudzus Pran-
®
tuniā
par to, . ka izsniedzis ^^"^
tameņtam pārbaudei; tas atzīts ; „ .Trnnnri^^ ^fatktiiča«; him dzīvības skarbās ezera virsmas tToh J ^^SS.:'ff''SZj£:S^ un motora booānuņa d.,. > ^^^'^'^Z^Z
Viens no traģēdijas lemeslieni vācu karavīrus, lai izveidotu ļoti drošības specifikāciju neiz- lielas kritušo karavīru goda kap-t..„.ana. Uz katras tagad būvē- sētas. Tā Francijā (Andilly) iz-tas laivas ir piestiprināta maza ^?^dos lielāka 2. .pasaules kara
atļaujas ,..^^^1^^:^^ ^J^^l^^^^^^^ Sižž 'ā^T^^ — kas_noŗāda,
Kanādai pievelk zīs. Bet pagaidām iŗ labi, ja zi- latviešu leģionāru . kaulus, lai
..jaunas jespejas jca atzīmētā, krava svara uz- tos apglabātu kādā vēl lielākā ļakāpersona ar ierobežotu re- rīcībā esošie ieroči vairs nav pie- ns'istabā. . ^ ' . • P?^?^'. draudzer dāvm^^^^^ ^^^^"^^^"^ ^^"^^^^Vņemšanas jauda'ietver v^^^
te spēju, vai automobilis bez ^^^^Ī^L^ 9/^. Jāņa baznīcā māc.^ A.. SSnlf ■f'rCS! " Būtu aplami sagaidīt, ka jau- ^^žieŗu, iekārtas.un motora^s
jiem varētu sekmīgi cīnīties: Pēc Lūsis _un igauņu māc O.Piihns j^unās^^nS^ hšrTn^^^nn-: "0;^^^ iedzimto kanādiešu emi-ru.
S?^i!^.!!^flS: Srācijā-varētupim
bremzēm .
Pēdēlo" divu vai vairāk gadu aizsardzības ministra, domām stlaulāja Benitu Kraukli, un metnes atklāšnnnc'dipnā sai^tī- ^'^^^'J'* ^'^'^^'^ laSatr^ menū kādu nonāvē viens no ga— faktoriem, igauņu inž.mech. Jaan ^os^^
uz Ontario. lielceļiem; ketni kas W šķietami „za|akas. ganības uz
Aks.
Redakcija patur tiesības manuskriptus saisinit.
• , \ niPiimn^ni^ lidmašīmi ātnim<; niac. A. aneais kosīijis r^giiu KiRKī AvmrtriKĀ dienvidiem no Kariadas robežas; Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, ?-)et uz velēšanos sūtīs
.pan par .000 personām katni ^^'^^^^^^^^Pēteri: Bebri, Ērika un Zentas . I^IRKLANDLEIKa atpakaļ, ja būs.pievienota pastmarka. ;
gadu mirst uz lielc^iem. un li- Det^ari skaits. Kanādas- aizsar .^.^^ ^. ^ .-j..- dusu iz- daudzi 1.abak izglītotie kanādieši Ar autora vSrdu vai iniciaUemnarakstitaios^^ ht&Mfh
dzīgus meslus nāvei maksā ari dzibai vienmēr jabut sagatavo- ^ j^^^ draudzes lauku vadīja 15 jūnijā traWā ^āvē dezertēs no savas zemes, kā tas vardu vai miciāUem parakstītajos raSstosizteMao
citas provinces. tai Gīnities ar lielu uzbrucēju ipašuma.Saulaines pārvalde ņo- mirušo Pēteri Bikauniekū. . bija pirms dažiem gadiem. C. S. "o^^s
var ari neatbilst redakcijas viedokilML
1
■I
I
|3
: te ■
Sestdien, 1958. gada 12. jūlijā.
oma
56, ņ-rs.
' ko saka PIRI^IĀS IZPLATIjuria RAĶEŠLIDMJ KONSTRUKTORS tJN RIEtUmACIJAS RAĶE< niecības vadošā galva ~ PROFESORS d|
.:: ,EižENs-;:zenģer$:.
Neapšaiibāmi, ka amerikāņu, kaut kur' Lineburgasļ tāpat kā krievu līdzšinējo ze-Fasbergas..Tur.vācu if mes pavadoņu (sputņiku uh nerāļi bijuši iedomājļ eķsploŗeru) projekti pa lielākai dot kaut, ko pārākuļ daļai dzimuši tieši vācu zināt- miridi. Pineminde ar. ļ nieku galvās un vismaz daļēji un citam laborātorij sakarā ar vāciešu 2. pasaules ka- cita starpā darbojās ļ ŗa laikā izdaritajiemmēģiiiājū- slavenais .Verners i'c miem (V4 u. t.t.);uh vēlāka- kā-zināms, bijā p? j ai palīdzībai šie nesen vēl sen- sauszemes spēku vadiļ sācionālie izplatījuma iidķermē-sa spēki Lineburgas . ņi ir varējuši atrauties ņo: ze- vukārt darbojušies aļ mes lodes. Protams, bez aizgūta- tuientālu bumbv^dējļ jām vācu idejām, plāniem "\ui nu. jo; bez tādiein zinātniekiem tas viss kā krie- Valstis vāciešiem bijļ viem* tā ari amerikāņiem jau. dzamas. lidz šim. ir maksājis daudz li- kad prof. Z^gei dzekļu. Pašā Vācijā/šim nolū- līdzstrādniece Dŗ. Irļ kam tagad ļoti ierabežoto lī-iiolikuši gatā dzekļu un citu apstākļu dēļ ra- jektus'uz galdā toreiļ ķešu pētniecības un ai* to saisti-; gaisa spēku ģerierāļiļ tās problēmas tiek risinātas. tā- pārsteigumā mutes pļ lāk gandrīz vienīgi teorētiski, ļ^. Zeņgeŗs bijis līj šķiet, ka vismaz pagaidām no; sīkumam izprojektējļ vāciešiem šinī „dāŗgā sporta'' ^dēju., kas ar raķešu s nozarē neko sevišķu sagaidīt cauri zemes atmosfj; nevar. Un tomēr . . . 'virs tās turpina sa\j
Ar līdzšinējiem zemes pavado- lak, apkārt visai zeiļ ņiem un viņu izšaušanu vācu kā. pa ūdeiis virsu zinātnieku idejas, projekti un jošs akmentiņš .| kostrukcijās. laikam nav vēl iz- tādu „ēr6iu". 1942. gatļ . smeltas. Dbmājasm, ka tās pa- sākt vācu ģenerāļi, saulei sagādās daudz ko vairāk Zengera bija gaidīji kā sensācijas. bumbvedējā projekii
Kā, dzirdams, tad jau pārre- gi dortiā, ka prōfeļ dzamā nākotnē, vēlākais 1959. ietekmē viņa palīdz^ gadā, amerikāņi gatavojas star- teic Zengeraih no Irļ tēt no titāna gatavoto raķešlid- Zengeram liek izvēļļ mašīnu „X — 15", kuru atmo- nākotnē strādāt pie sfairas berzes pārvarēšanas un vajadzīgām koņštri citu iemeslu dēļ projektē, līdz 13 atstāt Lineburgas kmaugstOmam pacelt gaisā ar sors Zengers ār saļ parasto lidmašīnu B-52, Tur či- nieci aiziet Bāvt gārveidīgā„X — 15" izraudzītais viēritulībā ... . pilots Krbsfīlds iedarbinās raķe^ Lineburgas. tīreli ļ ti. lai, līdz -ar to ."atdalīdamies viņa izsmietie pU no lidmašīnas, ar raķešlidmašī- kas tomēr atrod zi^ nu 5800' km. stundas ātrumā do-bu un ar uzra^^ . tos līdz. šim nevienam čilvēkainperiV' tiek izdālļ iiepāzistamos izplatījuma ceļos, iestādēm. Kara beiļ apm. 160. km. augstumā. Raķeš- domā, ka.viņā pU lidmašīnas ..debesbraukšanas" ti lidz pēdēj am galiļ vadītājs atradīsies bezsvara.stā- pierādās pretējais, voklī un, izbeidzoties degvielām. c-^rr viņam tad ^ sarežģītā, bremzē jo- ^'^''^^'^^^„fS™JI šā lidojumā ar „X;- 15" būs jāmēģina, dzīvam nesadegot, no- jau 1947. gadā planēt; atpakaļ uz zemi. Ja šis krievu pulkvļ pirmais, pagaidām velnišķais li- kas Staļina persot dojums — uz dzīvību un nāvi ~ grib'riSgaOSfiirblI Jzdosies, tad vācu izplatīju^^ un vj^a līdzstrāc rāķešiidraašīnu konstruktors un : Tokajevs ir ie .,X - 15" garīgais tēvs,. profe- pa^^ģi^^ sors Dr. ing. Eižens Zengers svarigiem uzdevunļ (Sānger), kas. turpina pētījumus žejuši francūži vf štutgartes apkārtnē,, piedzīvos pulkvedis palļek. savas dzīves lielāko triumfu. varbūt aiz bailēm Katrā ziņa, viņam personiski, uzdevumu. Vini rūgtu triumfu... Bet tieši„X - ^jo^ā kādu grāmaļ 15" starts var iezvanīt cilvēces ^ļ^-u j^jj^ļģts ka 11 - attistības vēsturē āri pilnīgi jau- ^^^^ krituši' nu. posmu. ; .v gerā starpkphtineiļ
VIRS, KAS'DZĪVO dēja plāni. Kriev tālā NĀKOTNJĒ; ■ Zengera formulas |
riuši par ģeniālu Rāķešlidmašīnas ,;x: - 15" strukciju; Prof. plāni nav sevišķi, jauni, un tos ka krievi viņa i 1905, g. ^udetijā dzimušais. pro-^ str-ādājuši un šāi fesors Zengers ir izstrādājis jau ^u konstruētā" 2. pasaules karalaikā. Protams, gadšauboties vai toreizējie rāķešlidmašīnas plāni citādi Afī kr nav saukušies ,.X - 15", Profe- ^ojo^ies startēt ii sars ar balti nosirmojušo galvu ^^kiāts jautājums pēdējā -gada laikā ir pārcietis g^j^ ziņā par pu jau dažas sirds lēkmes .. .Viņš aizsteigsies priekš tomēr ir pārliecināts, ka „X-15" i starts nozīmē pilnīgu apvērsumu lidošanā un kā pēc 20 gadiem gandriz visā starpkonti-nentālā satiksine norisināsies tā-. dos augstumos, kur vairs nav
Tāds ir k liktenis
uu^ u^, ..uv va.*^ u«.v gv^ices alzsardz
gaiša. ,.X-15" konstrukcijai talaV gļni ';gadā izlaidJ
attīstoties, būšot iespēj ams ēr- ļp y Karavīru rokj
ti lidot stundas laikā no Eirp- izsniedz kā staņd
pas līdz Austrālijai, uh, ja pa- bas līdzekļi: visiļe
tikšot — niazu ekskursiju ap ze- Starp daudzām mes lodi varēšot veikt apmēram
nibam šveiciešu
divās stundās. Izklausās faritas-
mi arī interesantiļ
tiski, bet profesors Zengers vien- ģi^^ par dzimļ
mēr ir dzīvojis un darbojies vis- (atkāpjoties) jāmļ
maz 20 gadus tālā nākotnē v.. .Karš ir totāls, ■
Ar šādiem 20 gadu tālākās ņā- .Visi par vienu, kothes projektiem viņš agrāk ir jenait gandriz izpelinjies iierra godu. : ^ bet tagad šie projekti izrādās ģe- pavle i|
māli. Profesors, kās konstriiējis vadonim ir ab|
minēto raķešlidmāšinu jau 1942. spēks, gadā, domā,"^ ka technikas attīs- Cīņā par tēvzeļ
tībai ir savi nerakstīti likumi, vas iespējas_7^uz Viens no tiem esot, kā. jāpaejot
No daudzām šanis..^a ari vi
15-20. gadiem, līdz laba ideja ^g^jļj'ašo gveiļ jeb konstrukcija tiekot atzīta un grib izlietot vismļ īstenota praktiski. Ideja par ta- līdzīgam darbamļ ■gādējo „x:-15" viņam radusies kā. bām, un vecie _vļ jaunam. zinātniekam, strādājot; ^dznieki" i^ nō 1936-.-1942. gadam bijušo Vā- J^^'^^-^ teļ cijas gaisa spēku izmēģinājumu .neesot vajadzība f un pētniecības laboratorijās ārzemēm.
JA JŪS SuTaT DĀVANU Si
tm vēlaties, lai Jfisn piederi^ saņemtu labāki ces par iespējami zemākajām cenām _un mļ^^
tad saiņu sagatavošanu un nosūtīšanu i^tl^^^^^^ S^asietmūsu cenrām, ierakstbt^^^^^^^
adresi un" atsūtot to musu fijn^a^, ^RVICE, BeUmansgatan 15, Stpcķholm
Mr., Mrs., Mišs .......