t .
12. jūlijā, 56. n-rs.
5RĀLK0NSULS
R. N, BRYSON
ito, td. HO 3 . 5861 [8 BANFORTH AVĒ,
KONSUI^
TOMSONS
8 - 7798,Montareal,P.Q. lOTORU AVE. APT. le
- \
i\V.BEBRIS
» APDEOSMSAifAS SPECIĀLISTS
PITCAIEN CTRESC., teONTO. Pio - 026«.
JS SAKU PALDIES
^ijās Amerikā redakcijai:
im sisnlgs: paldies Veltai ļ,-ka pēc ilgas klusēšanas atkal atradusi par iespēj a-jĒIicināt brīvu Jaiku un ie-pat savus pielūdzējus — las Amerikā lasītājus — ar p tēlojumiem. Gaidīsim vēl [rakstus! Jūs esat vienmēr iidita viešņa ār saviem ļan, kas ir tikpat pārlieci-■ skaisti uņ ugunīgi, kāda iti!
ķat paldies Augustam No-par skaisto makšķerēša-^ prakstu. Ka viņam maz [rakstīt avīzei, pilnīgi sa-ŗbet paliek neapdzejoti tādi riski notikumi kā, Rokfel-[fi^orberga un Dbmbrovska "šana Pigbridžā, kā ari .Jā muzeja dibināšana. Ito viai aprakstīs un iemū-lAuguMt, kur tu esi palicis? [grimstam nezināšanas un ļtumsā! Kur ir Tava gais-ļKb mēs lai darām? Ko lai 1? Muzeju vai baznīcu? j vērtīgais padoms ari šoreiz Inoderētu. at paldies saku Jānim Ci-par Muzikanta piezīmēm, i; ar nepacietību, kad Tava ?a iegriezīsies pret Marisž vārdu, lai to aprakstītu kritiķa acīm, jo kad' pats raksta par sevi, pa? lietām var rasties šāu^ ļpet ir vairāk ticības, ja to • cits. Lūdzu pie ieročiem; "Da!
Lūbāns* Hamiltonā, Oņt.
5STULE REDAKCIJAI
tF^aff Amerikā redakcijais
kāda laika Latvijā pikā parādij ās raksts par sra V. Raueha grāmatu, of Soviet Russia", atzī-' • to kā «vienīgo šāda vei-Iju angļu valodā/' Gribē-idīt, ka šis apgalvojums Jilšt faktiem. Jau 1956. g." aākusi angļu valodā ,5 History of Russia by rd dharques, ed. Plioenix London" (232 lappuses, 18 šiliņu). 1957. gadr ir ■ tā paša apgāda izdota iata ,,The two revolutions Brūce Lockhart (116 lap. c^a.lO šil.). Pirmās grā "s autors ir dzimis Krievijā, ļipazist Krievijas' apstākļus ļilaši izmanto krievu vēstūr-darbus. Otrā grāmatas Its'ir ilgāku laiku uzturējies ļvijā, ir bijis tur tieši revo-ļas laikā; kā angļu diplomā-ir dienesta diarbiniekam vi-fir bijušas pieejamas. dau i slepenas ziņas; viņš ir ipeiz.-'pazinis un sarunājies ar. žzām izcilām krievu revolū-jpērsonām (neizslēdzot pat au). Par abām grāmatām. !)iiusi atsauksme ..Latvijā ^rika."
Austria Aūsenberga, mās. hišt.
ļ^eidojas milzu karavīru kapsētas
tarā:ar vācu kritušo kara-kapu aprūpes, organizācijas ajiem plāniem - šinī vasarā pdzēts pārrakt daudzus Pran-, Itālijā. Beļģijā un citur ap-[tos .1. uii-3r pasaules kara u, karavīrus, lai izveidotu ļoti as kritušo karavīru goda kap-bs. Tā Francijā (AridiIIy) iz-Mps lielāka 2. pasaules kara ļU|ķara\'īru kapsētu. Tādi pa-ppīgi izstrādāti plāni par lie-f^kŗavīru kapsētu izveidošanu bri Itālijā un Heļ^jā, kur kri-ļie un mirušie vācu karavīri, spīti jau vairākkārtējām akšanārii,. ir vēl apglabāti az. 300 dažādās \ietās. Sarā ar vācu plašajiem plāniem, ķtāv Iespēja.lca atkal reiz pār-■ arī Beļģijas gūsta mirušo Inešu leģionāru: kaulus, • lai apglabātu kāda vēl lielākā cu karavini.goda kapsētā, ķu-5 ārzemēs vācieši izveido s;au-ļģi un glīti. ^
■ Aks.
jtus saīsināt. glabās, i^t uz vēlēšanos sūtīs
ļpārakstitajos rakstos iztēli^ iedokUm,
Sestdien, 1958. gada 12, jūlijā, 56. n-rs.
il a.X vi Jik
DIVĀ§ STUNDĀS APKĀRT ZEMES LODEI
KO SAKA PIRMĀS IZPLATĪJUMA RAĶEŠLIDMAŠĪNAS KONSTRUKTORS UN RIETUMVĀCUAS RAĶEŠU PĒTNIECĪBAS VADOŠĀ GALVA — PROFESORS DR. ING.
■ .EIŽENS..ZENGERS
Tikai krievu, pulkveža grāmatas atmodināti, rietumnieki, īpaši amerikāņi, sāk nopietni pārbaudīt kaut kur savās rokās kri- . tušos profesora Zengera plānus.
Neapšaubāmi, ka amerikāņu, kaut kur Lineburgas tīrelī pie Viņi var krievu atzinumiem vie-tāpat kā krievu līdzšinējo ze- Fasbergas. Tur vācu lidotāju ģe^ nīģi pievienoties. Tacu, lai pro-nies pavadoņu (sputņiku un nerāļi bijuši iedomājušies izvei- jektu realizētu» pēckafa gados ir eksplōreru) projekti pa lielākai dot kaut ko pārāku par Pine- jānoskaidro vēl daudzas prpblē-daļai dzimuši, tieši vācu zināt- mindi. Pineminde ar savām V-1 ņias raķešu, degvielu, kosma sta-nieku galvās un vismaz daļēji un citām laboratorijām, kuras j-u un citos jautājumos,. lai sakarā ar vāciešu 2. pasaules ka- cita starpā darbojās arī tagad prof. Zengera 1942. gada ..fanta-ŗa laikā izdarītajiem mēģināju- jslavehais Verners fon Brauns,; zijas" tuvotos reālam startam, miem (V-1 u. t. t.) uri vēlāka- kā zināms, bija pakļauta vācu profesors domā, ka ne sevišķi tā-jai palīdzībai š e nesen vēl sen- sauszemes spēku vadībai, uņ gai- lā nākotnē „X-15' kā amerikā-sācionālie izplatījuma lidķerme- sa spēki Linebuŗgās tīreļos sa- ņu, tā arī krievu rokās var kļūt ņi ir varējuši atrauties no ze- vukārt darbojušies ar starpkon- pai- ļoti bīstamu kāra rīku, bet mes lodes. Protams, bez aizgūta- tinentālu bumbvedēju plārioša- militārajā plāksnē arī šīs vai lijām vācu idejām, plāniem "^un nu, jo bez tādiem^ Savienotās dzīgas raķešlidmašīnu konstruk-zinātniekiem tas viss kā krie- Valstis, vāciešieni t)ija nesasnie- cijas mazliet tālākā nākotrife viemĻ tā ari anierikāņiem jau dzamās. . vairs, nederēšot sakara ar raķeš-
lidz šim ir maksājis daudz lī- Kad prof. Zengers un: viņa lidmašīnu atvai^es un iznīcinā-dzekļu. Pašā Vācijā šim nolū- ndssstrādiiiece Dr. Irēna Brenta. šanas līdzekļu attīstību, kan; tagad ļoti ierabežoto li- nolikuši gatavos bumvedēja pro- „, ■ ... , . dzekļu un citu apstākļu dēļ ra- jektus uz galda toreizējiem vācu :;:iagadejiem knevu un ameri-ķešu pētniecības un ar to saisti- gaisa spēku ģenerāļiem - tiem ^aņu zemes satelītiem, ka ari tās problēmas tiek risinātas tā- pārsteigumā mutes palikušas va- tļem radniecīgajiem kara pecte-lāk gandrīz vienīgi teorētiski, ļā. Zengers bijis līdz pēdējam čiem prof. Zengers nepiešķir nu-šķiet. ka vismaz pagaidām no sīkumam izprojektējis bumbvē- Utaru nozīmīgumu. Kara gadi-vāciešiem. šinī ..dārgā sporta" dēju, kas ar raķešu spēku šaujas J"^^ ^le jau ar tagadējiem a^^-. nozarē neko sevišķu sagaidīt cauri zemes atmosfairai un tad ^^^^^^ '^'^^'^ esot likvidējami, nevar. Un tomēr . . . . virs tās turpina savu gaitu tā- ļ^'^^^'^'^P'^'^'J^f^^^^ ■ Ar līdzšinējiem zemes pavado- lāk, apkārt visai zemeslodei _ ķmamL Militāri noderīgu lidķer-
ņiem un viņu izšaušanu vācu kā pa ūdens virsu mests lēkā- ^^^^^ ^^.^^^^ zinātnieku idejas, projekti un jošs akmentiņš . . . Ko gan ar t^^^!^' ^. atTasanas jietu kostrukcijas laikam nav vēl iz- tādu ..ērmu" 1942. gadā varēja ie- nespētu aprēķināt ari. elektns-smeltas. Domajasm/ka tās pa- sākt vācu ģeneirāļi. kas no prof. saulei sagādās daudz ko vairāk zeņgera bija gaidījuši ..kārtīgu" kā sensācijas. bumbvedēja projektu. Kara kun-
Kā dzirdams, tad jau pārre- gi domā. ka profesoru ..ļauni" dzāmā nākotnē, cēlākais 1959. ietekmē viņa palīdze, un viņi iegādā, amerikāņi gatavojas star- teic Zengeram no Irenes šķirties, tēt no titāna gatavoto raķešlid- Zengeram liek izvēlēties: vai nu mašīnu l.,X .-^ 15", kuru atmp- nākotnē strādāt pie kārtīgām :Un sfairas berzes pārvarēšanas. un vajadzīgām konstrukcijām vai citu iemeslu dēļ projektē līdz 13 atstāt Lineburgas tīreli. Profe-km augstumam pacelt gaisā ar sors Zengers ar savu līdzstrād-parasto lidmašīiļu B-52. Tur ci- nieci aiziet Bavārijas kalnu gārveidīgā .,X — 15" izraudzītais vientulībā ...
Alfrēds Vinčels
IZSTIDE BRISELĒ
SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI AMERIKĀ NO BRISELES
vm
CIG.ĀNU KARALIS RAUDINA VIJOLI
.tādam, lai to atrašanās vietu nespētu aprēķii kās smadzenes.
turpinājumā: UZ MĒNESI —' 45 MINŪTĒS ..
Mineapoles un St. Paula latviešu ev.-lut. draudzes svētdienas skolas izlaiduma aktā liecības un grāmatu balvas saņēma 26 jaunieši. Attēlā: skolas pārzinis M. Kāulēns pasniedz lizei Asperei DV Mineapoles nodaļas balvu. DV šinī izlaiduma aktā apdāvināja tos skolu beigušos, kam tēvi kafā krituši. Aizmugurē pie grāmatu galda draudzes mācītājs P. Lanģins, draudzes sekretārs V. Ravovskis un skolu valdes priekšniece M.Rozentāle. .
MEMLIS IR lASKAVAS. SIRDS
Maskavā nav ne ^^k^^^ cilvēku tiesību
Maskava ir piektā lielākā pil- redzēju, ka Maskavā pārdotu raspēka parāde aplipcināja,_ki sēta pasaulē ar gandrīz 5 milj. drogu preču veikalā ēdamvielas, krievi var ražot visdažādākās
iedzīvotāju. Tā atrodas uz tā. neredzēju elektriskos maizes krāsas audumus, bet tie visi no-
pilots Kŗosnids iedarbinās^^ Lineburgas tirelr paliek daži ^aša'^Suma gr^I uz kāda ir kaltētājus - tosterus, tāpat ne- doti armijas, flotes un avlāci-
no lid.a.i„a., ar::^iS! ^^^^S^^ r^^. '^"f't^^^^ '^J^'
ti, lai, līdz ar to atdalīdamies
savas izstabas tāpat izīrē ie-braucējiem. Nedēļu nogalēs pārpildītas pat visdārgākās Briseles viesnīcas. Pat Brigē . un Ljēžā Un tomēr — restorānus ietēi- .griiti atrast apmetni, un daudzi cams apmeklēt, vismaz iemest Jūtas priecīgi, Ja tādu uziet ār-skatienu tajos, izdzert kaut vai P^S; Beļģijas robežām, piemē-kausu alus. Tieši restorānos vis- ram, Ādienā. Par labu divgultu: vairāk atrodams tas, ko veltīgi istabu 10-15 dol, iebraucēji mak-meklē daudzos paviljonos: tautu sā ar prieku,, un ari sviestmai-nacionālās īpatnības. Japānas ^ite par nepilnu dolāru neliekas restorānā viesus apkalpo ļo- parāk dārga ... Expo 58 rīkotā^ ti glītas geišas savos raksturiga- tomēr darījuši iespējamo ļau-. jos tērpos, un ari ungāru ēdnī- žu pieplūduma pareizai izvādīša-. cā viesmīļi un meitenes nacionā- nai un nometināšanai. Visas ap- ; lajos tērpos, še mutuļo vislie- "^«šanās iespējas rūpīgi reģis-lākais dzīves prieks, dzirkstī to- īrētas, un viesu racionālai ap-kajietis, un „čigāiiu karalis" gādāšanai ar guļamvietām ie-šandors Lakatošs liek smeldzīgi kārtots pat bezpeļņas uzņēmums raudāt savai vijolei. Pirmajā ~ Ldgexpo, kuras kartotēkā at-mirklī apmeklētāju varbūt pār- zīmētos 52.000 gultas Briselē un ņem nelāga un smaga sajūta, tās tiešā tuvumā, vien. šis skaits iespējams — pat klusa sirdsap- ^o°^er par mazu, visu vajadzi-ziņas pārmetuma balss, apziņo- ^u apmierināšanai, un tā dau-ties..ka ēd priekšzīmīgi sagata- dzi patiešām aplūkojās parkos, votus ēdienus, kurus servē spri- vai nāv redzams piemērots sols.ļ dzīgas ungārietes. Ir taču nepa- kaut ari izstādes vadība iekar-rasti apzināties, ka tevi labi pa- toj^si (bez viesnīcām, pansijām baro zeme, kuras pašas bērni pa- uņ privātistabām!,) trīs lielas no^ liek neapmierināti. Mazs mieri-. ^etnes, dēvētas par moteļiem, nājūms tomēr ir pieņēmums, ka Tās domātas tikai izstādes lai-. prāvais rēķins palīdzēs apmieri- kam, vēlāk darbs būs atkal no-nāt ungāru tautas vajadzības. Jaucējiem. Viena ir telšu nomet-Ir labāk, ja zināmos gadījumos ne, otra sauca& .,Welcome - Ex. patiesību mēģina nesaredzēt . . : PP" un ir neizskatīga, drūma
skārdā baraka milzu apmēros, Bet kā jau sacīts, restorari)os ļ^u^ā ap^etina četrus iebraucē-var redzēt daudz, un te apmek- jus vienkopus, ar kopējām maz^ lētājs patiešām vēro un, ja ņau- g^tuvēm un bez apkalpošanas, das maks to atļauj, ari bauda Laulātos, protams, še atšķir, bet to, par ko tik daudz lasījis vai ^^.^^ ^- ļj. lētākā apmešanās dzirdējis. Tādēļ restorāni pāras-?^jg^^_. vispār jāpiebilst, ka ka ti arī pilni. vieniniekam pārnakšņošana iz-
rK-TAPF maksā dārgāk nekā pāriem, jo
• JNSPEKTORi ^ viengultas istabas gandriz. nav
APGERP CENAS; dabūjamas, kādēļ vieninieks:
KĀ NODRDŠNIĀT APMEŠANOS
■ Vispār cenas^ Briselē, sakarā spiests maksāt par divām gul-
nu 5800 km, stundas ātrumā>do- bu un - ar uzrakstu .:sevišķi sle- ^"'^^^ ir būvēta uz 7 pakal- kustamu īpaš^^ Maskava ir samērā tīra pilsē- ar izstādi, ^trauji kāpa, bet nU tām.
. tos līdz šiii nevienam-cilvēkam peni" - tiek izdalīt atiecīgām f'"^.' Plasuma, mi biroju, kurpju tiramo veikalu, ta. Ielas lielāko tiesu ^slauka atkal noslīdējušas visai norma-
.lāepāzīstamos. izplatījuma ceļos, festādēm. Karā beigās profesors "^^-''f^^^^^ darba pārvaldes, kafejnīcas^ar vecākas sievietes ar baltiem las, vismaz^pasa pilseta.^To pa-
apm 160 km augstumā Rakeš domā ka vinr^^ izslienas pret debesim. Maska- skaistam meitenēm, un visa Pa- priekšautiem priekša, melmem nākusi valdība, iesaistot darba
■ lidm'ašīnas ^.debesbraukšanas" ti līdz nēdēlLL^^ vai ir tris īpatnības: sveša, sa- domju Savienībā nav neviena stulmju zābakiem kājās ar zaru 200 speciālus inspektorus, kas Varbūt ir lietderīgi šai vietā
vadītājs atradīsies bezsvara sta- -a- r t ' spiesta un drūma pelēcība. Dzī- golfa laukuma. Bēdu zeme! . slotām. Miliči, kas stāv uz ie- nemitīgi seko un pārbauda ce- iemetināt, kā Brisele nodrospa-
voklī un izbeidzoties degvielām ^^^^^ ^ ^ standarts ir nodzīts līdz mi- Maskavā ir 870 pieminekļu. lām.pte viesnīcām, sūtniecībām nas. gādājot, lai. tās ;nesakāptuma.guļamvieta? Var izšķirties
viņam tad sarež-^^ītā bremzējo- STAĻINA SŪTNIS IERODAS niiņam. kas cilvēkus padarījis ķas ir valsts aizsargāti. 116 mū- un sabiedriskām celtnēm, ir astronomiskos augstumos. Beļ- par kādu ceļojumu biroja starp-
šā lidojumā ar .tx — 15" būs ' PAR VĒLU cietus uņ rupjus. Tomēr salīdzi- zgji un 11 dzelzceļu stacijas, pilnvaroti lūgt pacelt jūsu no- ģijas valdība nevēlas dzirdēt niecību savā zemē, var
jāmēģina, dzīvam nesadegot, no-
not ar 1939. gadu. Maskavas iz- Maskavā ir Volgas kanāla gala sviesto cigaretes galu, bet es pārmetumus» ka vēlas iedzīvo- arī . tieši Logexpo
rakstīt (35, riie
planēt atpakaļ uz zemi. Ja šis JT^JJZ\ nf,iLd f t^^ptpT. "^^"^ punkts, Pats Kremlis ir sarkanu nekad neredzēju to darām. Mas- ties uz daudzo ārzemju apmeklē- BelUard Bruxelles), bet tas ja-
ntrmais naaaidām velnišķai^; li- f^^^ puiKveois lOKajevs. aaudz rindu pie. veikaliem, grā- ķieģeļu Celtne ar 19 torņiem, pi- kava ir klusa pilsēta. Auto tau- tāju lēses. bet ari izdevumi dara laikus. -----
pirmais, pagaidām velnišķais ii-^ Staļina personīga uzdevuma matu' veikali nāmiīnrH ar nir- TZr}!:.^^^^ L f^w...«ic «im>a.ii,R \st^iM. «i-zite^ts. Kiii- ««.«ikt «Wt«v im bPi^ renu -iAnriAirS. • An
vismaz jau mēnesi.
dojums — uz dzīvību un nāvi
_ kas btaļiņa personīga uzaevuma matu veikali pāipildifci\:ar.:pir---umvuiv-it^j^pi^ signālus lietot aizliegts. Klu- jāgūst atpakaļ, un .tā beļģi cenu iepriekš. Apmetiņāšānas birojs
izdosies tad vācu izplatījumu nogadSļE profesoru Zengeru cējiem. Kremļa apkārtnē var ņ^. galotntai un . kupoliem, sumu rada ari biezā sniega kār- laukā izvēlējušies zelta vidusce- tad piesūtīs sevišķu formulā^^
raķešlidmašīnu konstruktors un Saievrir'tra^^ pastaigāties un izdarit uz- Kremļa iekšpusē ir kiosks, kur ta, kas ziemā ir itin augsta. ļu: tās nav ikdienišķas - -------....k„
..X - 15" garigais tēvs. profe- par J^uj^^^^^^ Maskavā uz ielām ir tikai ne- ne nesamaksājamas,
sors Dr. ing. Eižens^ -Zengers svarigiem uzdevumiem, ir anga- ^ VaS^^
^ . . , .... Kremļa priekšā ir mauzolejs, daudz lielo koku. Tie visi pa lie-
(Sānger),kas tuiŗina pētījumus^gj^g f^^^^^ži krievu ^j^'^I^J'^,"!,^^^ lakai daļai nocirsti 5 pasaules
štutgartes apkāļtnē. . piedzīvos p^iķ^gdis paliek Rietumos ^ Hi.^ n^JJ.,!;;" labi iebalzamēti un izskatās ka^a ^laikā. jo^^iesp^ama^ ga^
sava.s dzīves lielāko triumfu.
varbūt aiz bailēm par
Katrā ziņa, viņam personiski. uzdevumu. Viņš, publicē
neizSldī-' ļoU svaigi: Ļeņins gan drusku ir uzbrukuma gadījumā koki aiz- Visai liela problēma ir ni
īlicē Lon- ^'■r^^ tiesības un ver- ^^ska krāsā, et tomēr uzglabā- turētu sevī gāzes un' tās tik ātri .mītnes atrašana, it sevišķi
lULc ^uu tiba seit nodzītas lidz minimam. ^ . . xT-.:__i- ,.„i... „i^tr!^ ■o»;.„ia 4.^0?^
bet arī ar sīku iedalījumu, par 'istabu
. kategorijām un cenāmj Izvēle ir. 7fita niFNAS ierakstāmā patiešām
wsNicS™ ■ ^ "'^^^^^ maz., ša..jautājumi :
viesnīcniekiem. beļģi lieliski, nokārtojuši. Ņosū-
nakts- tot anketii atpakaļ un vienlai-
pa- čīgi pārsūtot naudu, kvitējums
iies loti labi un šo savu iebal- neizklīstu. Nocirsto koku vietā šā Briselē vai tās tiešā tuvumā, kļūst par nometnes nodrošina-
rūgtu triumfu ... Bet |ieši ,^ - ņ-jmatu kurā starp iT "^«t^s "«z "-'nma""; jies loti labi, un šo savu iebal- neizklīstu. Nocirsto koku vietā šā Briselē vai tās tiešā tuvuma. K|ust par .
15" starts var iezvanīt cilvēces SST^ gadā krS tai gan Maskava ir 5 miljom Ļ^ļ^^,, krievi tur stāda jaunus, bet šis darbs vei,■ šis jautājums izstādes, apmek-juma ann.
nf p?sr"'"''^^^^^^ letāliem iākārto laikus, io citā- sadr nenod
lielā Slepenībā.
VIRS, KAS DZĪVO ; TĀLĀ NĀKOTNĒ
Raķešlidmāšīnas „X -- 15"
MASKAVIJ .TĪRA VECAS' SIEVIETES AR BĒRZU .. SLOTĀM ■'
gera starpkontinentālā bumbve- acenes, nevienam nemanīju šķil-dēja plāni. Krievi pārbaudījuši t^v^s. un kad kādai viesu apkal-Zengera formulas un visu aj*- potājai parādīju savu kabatas nusr par ģeniālu nākotnes koJ!- jaterniti. viņa. tādu savu mūžu plāni nav sevišķi jauni, un tos ^[^^^ S,?^r n^r' "^^^^ ""^^'^^ redzējusi urt bija Lielā 7. novembra parāde sā-
... 1905. g. Sudetijā dzimušais pro- strādā uši uTšādā^idā krie"-'^'^'' *° ^""^^ izbrīnījusies. Maska- kās ar 24 lielgabala salūta ^ā-fesors Zengers ir izstrādājis jau
Ja nu kāds būtu
caš ļoti lēni. lētajiem: jākārto laikus, jo' citā- šādi nenpdrošin^jies,- iebraucis
Satiksmes ugunis Maskavā ie- di var palikt bez gultas — ari Briselē, tas tomēr atradis laip-darbina ar rokām, un to darbi- tad, ja Briselē dzīvo labi pazi- nu palīdzību.: Jāuzmeklē tikai nātājs atrodas būdā. . ņ.as, jo daudzas privātpersonas viens no Loģexpo birojiem, kas:
■ :/. 'Iekārtoti arī trijās dzelzceļa sta-
—7"—~~ •, • ^ ■ ~ ~ "~ ~ cijās, Melsbrēkas lidlaukā un ari
^ - ^ A TT TiTL - Tn> - TT- tt izstādes laukumā. Tur rafinētas
P IP M A Ņ I. P A E A E I-
elektroniskas aparatūras nedau-
icouio ociiticia 11 ixaiittuaiia lau , ^ -.-„ nercdzēju ncvīcnu ,,super- vicniem. Pēc tam UZ Mauzolc- . . .. dzusekunžu laikā izmetīs āpme-
2 pasaules kara laikā Protams ."^^^^^J"^.^^ . ^^^"^^^^"fļ, market". drive-in kinemotogra- ja jumta ;uznāca Krievijas va- Kāda angļu pētnieku grupa ^et "esnieģetaj^^ tināsanās zīmi izvēlētajai istabu'
to,SS^aSnS°S ^S^'^i 'Sf ļJ" ^ ned. ari kādu moteli. Ie- rēnie, laikam vecākuma kārtībā. »S^^ē^^^^ '-tēgorijai. Dīvainā kārtā, tel-
nav saukušies „X - 15". Profe- p^^^ nevar preces pasūti- un pēc; tam-Sarkanā- laukumā par "pīpmaņiem un nesmēķētā- ņemt, ka pīpēšana esot para^pas joprojām vel atrodas, kaut
sars ar balti nosirmojušo galvu «.m^I ,-o,,f5«,mc.^,oi ogoc «tV ūn iepirkt pa pastu, tāpat maza armijas mašīnā ieradās jiem. Laikā no 1934. — 1957. ga- dums, kuru nevarot iegūt, jo.pī- ari visas ista^bas it kā pārpildi-
_ , ■, - • - • i- aiKiaiS jaUīajUmSi Vai.iOttO ari «^«m.____ru=__•^.-i.- ___^I... l________nn__ J_ . .-i^.l-.l-i ^-.^--l ____=.__i-.Sf v\āSrfr,ncr i-i\rt^mn «oi ■MofllrtirviO A__
Tāds ir karavīra liktenis ...
nav an vairāk
kā kopā ar 25.000 sēdvietām, Ne- mas drēbes, toiiier redzētā ka-
tomēr ir pārliecināts, ka .,X-15" starts nozīmē pilnīgu apvērsumu lidošanā un ka pēc 20 gadiem gandriz visa starpkontinentālā satiksme norisināsies tā-
Šveices aizsardzības ministrija
gaisa. „X-15" konstrukcijai talaV šinī gadā izlaidusi biezu (334
attīstoties, būšot iespējams er- jp) Karavīru rokas grāmatu, ko
ti lidot stundas laikā no Eiro- izsniedz kā standartizētu mācī-
pas līdz AustrālijaiiUņ, ja pa- bas līdzekļi _visiem karavīriem,
tikšot — iriazu ekskursiju ap ze- Starp daudzām gandriz inter-
mes lodi varēšot veikt apmēram nacionālām karavīru mākas zi-
- _ - f f nibam šveiciešu izdevuma lasa-
divas stundas, izklausās lantas- ^. arī interesanti norādījumi: » Sākot ar 13. jūliju īndiānā- februkumam 1944. g. augustā, tiski, bet profesors Zengers vien- cīņā par dzimtenes zemi, ""^'"^ lo^nojn. a^t.u,*- riMuri^oc „^;4-^^ wi„;.,t.
mēr ir dzīvojis un dajbojies vis- (atkāpjoties), jāmēri metriem maz 20 gadus tālā nākotnē ... Karš ir totāls.
Ar šādiem 20 gadu tālākās nā- Visi par vienu, viens par vi-
kotnes projektiem viņš agrāk ir šiem
pēdējā gada laikā ir pārcietis L™:""".„7"'7"™_'r+^«Tr™ Ne- visu spēku komandieris. Tas de- dam pētnieki rūpīgi novērojuši pēšanas tikuma, vai netikuma
jau daži sirds lēkmes Viņš^^^^. P^^. P^!"^^ j^^f ^ domāju, ka Maskavā būtu vai- vā sīku ziņojumu par visām ka- 252 vīriešus un pēc tik ilga no-pamatā-esot psī(^oloģiski rak-jau aazas siros iekmes viņs aizsteigsies priekša ASV. . rāJc ^ kā 10.000 automobiļu, tur .jaspēka vienībām. Krievi valkā vērošanas posma nākuši pie šā- stūra vilciemcUveku personība.
kinemotografu samērā vecas, pelēkas un drū- _ .
tas.
INDIĀNĀPOLĒ
Ir vērts mazliet tuvāk pakavēties pie kādas baraku -nometnes, īsti pīpmaņi vairumā esot iz- . «^.^^-^^ kas_saucas M6tel.Ex|ŗ^^^
teiktākas personības nekā ne- ■ nāvCS SOdu? .ciali uzcelta iebraukušajiem iz-
smēķētāji.' Pīpmaņiem trūkstot ^ . ^ _ stādes apmeklētājiem,; lai rastu
pārliecīgas steigas, bet tie esot ; Kops 1954. g. Rietumvacijas tiem ērtu un samērā lētu. ap^
enerģiskāki, impulsīvi; mīlot ne- junsti strada gar jaunu^sodu ko- Dabiski, pēc izstādes
atkarību, dzīvi interesējoties par beku izstrādāšanu, ^uņ doma, ka slēgšanas noiauks ari šis^bara?
apkārtnes notikumiem un esot projektus pieņemsanar parla- slegsanas_ nojauks_-an sis bara-
neatlaidīgāki savu nodomu reā- mentam nodos nākosaj» gada, kas, bet kamēr. tas vel paceļas
lizēšānā Kara laikā pētnieku Projekti visumā paredz palieli- tiešā, izstādes, laukumā tuvumā
novērotie pīpmaņi centušies no- «āt sodu1)ardzību. Norit arī dzi- (ap 2 km attālumā), šī apmeb
- ^ , kļūt frontē, bet nesmēķētāji pēc Y^ debates par nāves soda at- ^ j vienkārši jāsauc par
drenu rūpniecība Ērgļos, kur .g^^^^^^ ^
darbojas lidz pat sarkanarmļjas';,}'^ļg, ^ '
mugufes vienībās. Pīpmaņiem
gandrīz izpelīnjies nerra godu.
Viss. kas ienaidniekam vaŗ būt ņoderigs, jāiznīcina.
mr sāksies pīkst. 8.00 nta. aSV atrod vispirms darbu augļ- Jj/;^^ instinkti un tie visumā ■ NEBRASKĀ J^Pj*^^' parceļas uz Ro- gsot labsirdīgāki un noteiktāki
tvt k .... aestru. Dz. vecākais dels, kas nīomaniem Vidējā mūža da-
© Nebraskas umversitatijuiņ- dz^^^^ izstaigājis kara ^i^i^^^Skniīiuām
ja mēnesi beigusi - Elga: Adm^ .aukus 2.i)asaules karā^^bet jau-^ ^, Snf-sMSies.
nākais absolvējis kolledžu ASV,
GRĀMATVEDIS u z ņ ē m 11 m i e m
Zvanīt HŪ 5-6121, Toronto.
mazu baraku pilsētiņu, jo tās plānotāji patiešām visu labi apdomājuši un gādājuši," lai - viesiem būtu iespējams ērti un ātri apmierināt visas vajadzības .
Turpinājumā: AMERIKAS ,,MOTEĻr BEĻĢIJĀ
tībai' ir savi nerakstīti likumi, vas iespējas - uzvarēt vai krist, ^am'StaS^niS"^^^^^^ 'ves un dabas Jaukumu _draugs, T7iov,c nc^f is«o«5o<- No daudzām pazīmēm jau- oam. btarp viņienv ir an ja-unais ^jg^ļ kavēdamies atmiņas par Viens no tiem.esot, kajapaejot ^^^^^ ^-^^ bundesvēra agronoms Andris KleiņHofs. bagāto Ērgļu, mežu mi ūdeņu 15-20 gadiem, lidz laba Ideja ^gjļjļj^ go gvei^iešu grāmatu ' ROČESTRA Y \ valstību. Pēc sūrajām darba jeb konstrukcija tiekot atzīta un grib izlietot vismaz par pamatu ^ v«,-'. ii stundām ari svešumā šis prieks ---------© Uz 60^ muza gad^^^^^^^ nepaliek neizmantots. .Domu un darba možums lai pāva-Kalvēnos. Jaunības da.jubilāru. kāpjot gadu kalnā!
pag.
jaunam zinātniekam, strādājot , . - . «^s —t--^. ^^«x,v.iiyo u««iii»«,o
. no 1936.-1942. gadam bijušo Vā- Sl^Ti tlT L ftL-^un 8*^1 vi^^ viņš iziet
• cijas gaisa spēku izmēŽnājumu St^ajSaTiS S ^^«« "a^ba sŪTumaii: & n^-.^«^m^^'^If:
.. un pētniecības labcirātorijās ārzemēm.
JA JŪS SŪTĀT DĀVANU SAIŅUS
un vēlaties, Īsi JSsn piederiģie saņemtu labā&Ss kv^iātM prc-ces par iespējami zemākajām cenām un pie tam visisakajS lai-kā. tad šainu sagatavošanu un nosūtīšanu uzticiet mums. Pieprasiet mūiu cenrādi, ierakstot šai fl"dijājuma^avu vwdu Sdresi un atsūtot to mūsu finnaij^ ītfiS SERVICE, Beļlmansgatan 15, Stockholin S5, §weden.
Mr., Mrs., Miss
mo strēlnieku cīņas, viņš tajās rādes Highland pa^ķa. Pirmaja piedalās 8.'Valmieras pulkā. Vā- uzveduma 9. juUja bya paredzē-ciēšiem okupējot Latvijas terri- operas „Doņ^ Zuans izrāde, toriju, J. Dzenis vis nedodas lī- piedaloties^ Eastman mūzikas dzi strēlniekiem uz Krieviju, bet skolas absolventiem, audzēkņiem paliek dzimtenē. Tā sekas viņš un orķestrim, pārcieš Minsteres gūstekņu no- eTautieši, kuriem būtu. inte-metiē. Vācijā, jo vācieši, viņu rese iestāties Amerikas latviešu saņem gūstā. .Pēc gūstniecības palīdzības fondā, var iegūt at-; pārrodas dzimtenē un saistās Rī- tiecīgo informāciju un aizpildīt gas apsardibas rotas dienestā, iestāju anketas ar fonda pār-; vēlāk uzsāk darbu būvniecībā un stāvja staipniecību. 695 Meigs 1933. g. pāriet dzīvot uz paša ap- Str.., tel. Greenfield 2-1199. Paš-būves gabala celtajām, „Puķle- reiz no Ročestrā dzīvojošiem jām". Tad ari sāk strādāt K. tautiešiem 37 ir šī fonda dalib-Dzeņa sabiedribas I^eģēļu un nieki.
• • • • •
MATĒSI
lietojiet BĒRNU PŪDERI
p
Tikai Z.B.
bērnu piidens aiztai-pa antiņa lietāSānii.
Tikai Z.B.T.
bēmti pūderis nztoi' bērna āda saostL '
Tikai Z.B..To.
satoiŗ īsta olīveļļa Pārbaudīts on lietots l.?eO ^nīcās.
€EĻA VĀRDI
Nav skumjāka pierādījuma paša maziskumam kā ticības trūkums dižgarienv Kariails.
Ideālu cilvēku priekšzīme noteic tautas nākotiii.
■ v.-Olavs.
Ne vārdi, ne burti nespēj to, ko spēj kāda domā. Kā zelta pavediens tā velkas caur mūsu dzīvi.
'. :0. S, Mardens.-
Tikai tas cilvēks, kas pats sev tic un kam netrūkst drosmes, iŗ vaid* nieks par apstākļiem Un liek pasaulei Jūst savu spēku. R Treins.
.H*n3ļl,K