i-'
(L A ;r VI s A
Sestdien; 1958. gada 12. jūlija, 56. n-rs.
Sestdien. 1958, gada; 12. jūliiā, 56. n-re.
5V
DZĪESMIJ- .un tikšanās: prieki: ŅUJORKA
. TORONTO'TĀLUMNIEKA: SKAILUIVIĀ ;
Uz. pasaules dižpilsētu Ņujorku, kur Manhetenas debesskrāpji • sacenšas ar baznīcu tori;iiem un kāpj augstāk par tiem, pagājušās nedēļas nogalē traucās neskaitāmas latviešu automašīnas. Ari krietnu tiesu vietas vilcienos, autobusos un lidmašīnās .bijā latviešu aizņemtas. Daudzi ceļi ved. uz Ņujorku, pa visiem tiem. steidzās latvieši no tuvām un tālām vietām, uz 2. vispārē-j:em latviešu Dziesmu svētkieŗņ Ņujorkā. Kad krustojām robežu, Sav. Valstu immigrācijas ierēdnis, uzmetis acis papīriem, apvaicājās, vai mēs braucot uz. Dziesmu, svētkiem Ņujorkā? Acīmredzot pirms mums robežu jau bija krustojuši daudzi latvieši.
šās' afrikāņu acis. Laikam jau Dziesmu' svētku rikotājiem bijis grūts \ uzdevums izvēlēties vietu un rajonu ar pieņemamu cenu sarīkojumam, kurā paredzams tik liels ļaužu, pieplūdums, bet kāds "baltāks stūrītis" Ņujorkā iebraucējiem būtu paticis labāk..
.. Turpretim plusos ņujorkiešiem' var pieskaitīt citu panākumu: 2. Kanādas I latviešu Dziesmu svētki Toronto uz ārieni, norisinājās tik klusi, ka ne gailis neiedzie-dājās kanādiešu presē par latviešu svētkiem, bet Ņujorkā Dziesmu svētku dienas bija izsludinātas par latviešu .dziesmu, dienām, un koncertā sveicienus latviešiem* nesa valdības, un pil-. sētas galvas pārstāvji.
samblis Jēkaba Zaķa režijā bijai iestudējis Jukuma Paļeviča lugu Preilenīte. Acis bezgala iepriecināja Ēvalda Dajevska dekorācijas.. Sevišķi interesanti tverts l;ija laulību skats meža, naktī. Patika aktieru spēle, bet. lugas ~ , izvēle likās nepiemērota. Tiešām žēl, ka Ņujorkas ansamblis, kura sastāvā ir krietns skaits veco . teātra mākslas pīlāru, nebija ie-. spējis iestudēt Dziesmu svētku izrādei kādu vērtīgāka satura lugu. Preilenīte ir asprātīga joku luga, par to var pasmieties, skatoties var izklaidēties, bet Dziesmu svētku apmeklētāji gan labprātāk mājās braucot būtu vē-
DZIESMU: SVĒTKU NOmSE: NUJORKl
■MĪĻI VIESI-NO AIZJŪRAS.. Nt-ĢEŖI .RUNĀ LATVISKI.'
Koncerta starpbridī. skaļrunis gan vēstīja arī policijas paziņo-jurņu, ķa esot uzlauztas vairākas aūtoma|īhas, kādēļ daudz tautiešu koncejta otro daļu nosēdējuši savās mašīnās, sargājot līdzpaņemto iedzīvi... Satikšanās prieki starpbridī bija tik lieli, ka veselu pustundu skaļrunis, nepārtraukti aicināja klausītājus ieņemt vietas, lai koncertu va-;
"Dziesmu svētku laikā notika daudz dažādu blakus sarīkojumu. Jāšaubās, vai kāds tautietis paspēja apmeklēt tos visus. -
Dziesmu svētku vietā — Ar-morijā — bija ņkota tēl6tā.jas mākslas un daiļamatniecības skate. Tēlotājas mākslas skatē pisdalījās neparasti liels māk-slimcivu skaits, kopsumā 102,. gandrīz vai no visas pasaules — Sav. Valstīm,. Kanādas, Arģentī-nasy Vācijas,. Austrijas, Zviedrijas, ' Anglijas, Austrālijas ūn Jaunzēlandes — sākot ar vecmeistariem un beidzot ar amatieriem. Tie reprezentējās ar 278 c^ibiem. .Bija prieks vērot bagātīgo krāsu klāstu, bija prieks skatīt, tālos aizjūras: viesus, kā piemēram Niklāvu Strun-
^ i Pārnesums no 1. Ipp.) ,
SKATĪTĀJI CĪNĀS ;PĒC AT SPIRDZINĀJUMIEM
Starpbrīdī ļaužu jūra sāka plūst, ārā no zāles priekštelpās uņ ielenca atspirdzinājumu galdus. Mesija firma ar saviem ēdienu un dzērienu krājumiem bija .. pienācīgi sagatavojusies stāties pream šādani pūlim, tomēr pirmā starpbrīdī izsalkušiem klausītājiem bija grūti piekļūt, galdiem. .Gudrāk dārija. tie, . kas izgāja uz ielas, jo arī apstādījumos ēkas.priekšā, atradās atspirdzinājumu galdi. St-arpbrī-dim paredzētaislaiks jau sen bija .pagājis, bet; skaļrunis arvien vēl aicināja klausītājus ieņemt vietas! '
Elausītāju vidū bija ALA's priekšsēdis Dr. P. Lejiņš, AEN asamblejas priekšsēdis Dr. V. Māsēns, KLB pr-dis A. Bļodr nieks, Igaunijas un Lietuvas ģenerālkonsuli. No Kanādas bija ieradies LŅAK valdes- priekšsēdis A. Svenne^ padomes pr-dis A. Dreiņianis uri locekļi H. Ti-eliovskis un V. Upeslācis;
GODALGAS DZIEDĀTĀJIEM
.-. .UŅ; .TĒRPIEM. ■
Dziesmu svētku programmas starplaikā piešķīra balvas dzie-
, oātājiem un tautas tērpiem. Tās saņēma: vēcākā dziedātāja Olga Pūriņa, 69 g, y., no Brusu-bārda kora Miivokos; jaunākā dziedātāja Ilze Meļķē, .13 g. v., no. Ligas kora Ročestrā; Vecā-..kais dziedātājs Jorens Freima-nis, 73 g. v., no Elizabetes • kora N. J.; jaunākais dziedātājs Jānis Aldiņš, 14 g. V.., ņo iRotas ļco-ŗa. Apbalvojumus, vēl piešķīra lielākam ģimenes locekļu .skaitām, kas dzied korī: 1) A. Krūmiņa ģimenei .— 5 personas, no Erunsvikas, .N. J.; 2) E; Brusu. bārdas ģimenei ~ 5 personās, iio Milvokiem un 3),J;. .ūdra ģimenei —. 4 personas no Klīvlen-das; vistālāk braukušam korini
— Minsapoles — St.. Polas korim; vislielākajam korim — Ņujorkas ev.-Iut. draudzes korim.;
Par pareizākiem tautas tērpiem godalgas saņēma: Maija Zīle — Krustpils tērps; 2) Alma Dzenīte — Smiltenes tērps; 3) Ilze Upmane .— Kuldīgas tērps; 4) Anna Sprāncmane — Rucavas tārps; 5) Olga Bērzupe
— Piebalgas, 6) Ināra Prūse — Bārtas, 7)Maija Pētersone — Ab-renes un 8) Anna Ignāte — Vid-ztmes tērps. Atzinības rakstus saņēma: Mirdza Kalniņa — Bārtas tērps, Velta Libere —
Augšā 2.: veiksniīijākā kora dir. A. Kalnājs (vidū) redzams ar izcīnīto balvu — kokli. Viņm blakus soliste l Pulciņa-Baumane un virsdirJJ!;. prof. A Ābele, malā virsdiriģ. Jcir. Skulte un koristu grupa. Pa kr.: svētku viesi noklausās ASV himnas skaņās. Apakšā: Dziesmu svētku apmeklētāju vidū Varēja vērot daudz pazīstamas sejas. Otrā rindā sēž Herta Lūse, komp. Okolo-Kula-ka kundzo, vijolnieks A. Dunke-lis; priekšā komp. J. Norvilis ar kundzi un A. Okolo-Kulaks Augšā: Dziesmu svētku viesu vidū uzmanīga klausītāja bija rakstnieka N. Kalniņa meita Mārīte ar savu māmuļu.
Visi J. Kreiļa uzņ.
•— Vidzemes vidieiias, Mirdza Vītola — Piebalgas.
Par pāreizākieņi vīriešu tautas tērpiem godalgas saņēma: 1) Jānis Rītiņš — Vidzemes tērps, 2) Richards Skujiņš — Ventspils; 3) Jānis Austrums—Lielvārdes un ij Jānis Petzals — Ziemeļ-vidzemes tērps.
Augšā minētie godalgu saņēmēji visi ir koru dalībnieki, žūrijas komisija tomēr atrada skais' tus tērpus arī viesu starpā uņ piešķīra godalgas:!) Austrai Grīnai — šenlavietes tērps, ,2) Veltai Auškāpai — Augšzemes un 3) Zigrīdai Lanemanei —-Ventspils tērps. ...
KAD DRAUGS SASTOP DRAUGU,
Kad koncerts bija beidzies, klausītāju rnasa sāka plūst ārā no zāles un piepildīja priekštelpas. Pa to laiku daļa zāles bija atbrīvotā ņokrēsiieiņ un tur sākās dejas. Dejošanai gaii visvairāk nodevās jaunā paaudze, kamēr vecāko paaudzi vairāk in-.teresēja satikt vecus, draugus, kas ieradušies no visām malām. Tomēr' uzmeklēt lielaj ā ļaužu jūrā atsevišķu personu nemaz nebija tik viegli, bet gadījums un nejaušība saveda kopā daudzus vecus paziņas.
Dažiem sviētku viesiem gadījās arī nepatikšanas, jo bija. uzlauzti pāris noparkotu autorno-biļu un izzagtas tur atstātās mantas. Āfštnieciskas palīdzības punktam nebija daudz darba, jo nopietnu nelaimes gadījumu nebija. Rīcības komiteja par visu .'to. varbūtību bija ho-māj'usi un apdrošinājusi svētku apmeklētājus kopsummā pa? 300.000 dol.
' Apmeklētāji neizklīda arī vēi pēc tam,: kad balle bija beigusies, jo bija sācis līt. Apmeklētāji svētku telpās vēl pavadīja kādti stundu vai divas un tad noguruši, bet aprņiļBrināti devas mājās.
k: un Ernu Geistauti. Darbi-no-vietoti gar trīs gaiteņu.sienām, ceiā uz; koncerta, zāli, tā ka neviens no svētku apmeklētājiem ■ nevarēja nokļūt koncertā, nd-: pam.anījls gleznu skati. Tādēļ arī gaiteņos vienmēr bija liela drūzma, skatītājiem ielencot iz-: stādītās gleznas.
KĀDĒĻ JAUŅDARBU E'&ONCERTĀ NAV. ...VECO. ■ MiĻO" DARBU?
Jaundaŗbu koncertu 4. jūlijā, \ dien ēl, neizdevās noklausīties, Ņujorka vēl nebija sasniegta. Tomēr šī koncerta „atskaņas" dzirdēju svētku koncertā,. kad , man aiz muguras divas dāmas to pārrunāja. Pirmā bēdājās, ka jaimdarbu koncerts gan esot paticis, bet neesot dzirdējusi nevie-.. nu vecu un pazīstamu darbu. Uz to sarmiu.biedre pamācīja: „Bet tas taču bija jaundaŗbu koncerts"... ;
SASTOPAS AFRIKĀŅI UN SENLATVIEŠI.'
Dziesmu svētku koncerts, notika Ņujorkas nēģeru kvartālā Harlēmā. Varbūt ņujorkiešiem tas neliekas dīvaini, bet.iebraur. ' .■ cējiem dūrās acīs, ka svētku vietas tuvumā ielās bija redzami tikai nēģeri un latvieši.' Ari krāšņo koru parādi un. skaistos latviešu tautas tērpus iio apkārtējiem namiem vēroja tikai tum-
lējušies paņemt kaut ko līdz no teātra izrādes, kaut ko, k^ neizzūd no prāta un sirds, jau aiz-, verot teātra zāles durvis. Kur palika „Uguns un Nakts?"
TAKSĪŠA šoferim'. liele ■ ■;, .■ brīnumi;..
Pēc teātra vēl gribējās aizbraukt atpakaļ uz tautas svētku
-, , . - ^ , ^ balli Annorijā. Tomēr taksīša
retuturpmat. Lielāka daļa drau- ^^^^^^^ : ^^^^ ^^^^^^ ..^^^^
gu..ari. šķiras un atgriezas_savos ^^-^ ^^^^^ krēslos, bet dziesmu klusākajā ^^^^ ^^^^^
vietas pat līdz priekšējam ŗm-^.j^.. ^^^^ grib darit mel-dam atskaneja tikšanas pneku kvartālā*? balsis no^ bufetes, kura bija ie- Torontieši savus Dziesmu svēt, rīkota kcinceria zalesgala^pie viesus ļ izdancināja greznajā Idejas. Amizantrun pārsteidzoši ^^^^ ^^^^ hotelī. - ņujorkiešl izklausījās an Meisija firmas .^^.^^^ labad balli bija rīkojuši alus un. dzērienu pārdevēju - .j^^^^^^^^ .sarīkojuma vie-
neģeju_-laipnie izsauciem, alu ^- .^^^^ ■
piedāvājot skaidrā latviešu valo-
Augšējā uzņēmumā redzami Ņujorkas un apkārtnes koristi, kārtojoties gājienam. Pa kreisi — tautas tērpu godalgošanas komisija ar rūpēm un nopietnību sejās vērtē krāšņos tērpus, kam piešķiramas godalgas. Blakus — trīs bāleliņi, kas saņēma balvas par pareizākajiem vīriešu tautas tērpiem: Jānis Rītiņš, Richards Skujiņš un Jānis Austrums. Nav klāt Jānis Petzals. '
.: ■ J. - Kreiļa uzņ.. ■
runu pārraidītā deju mūzika un
■dā: ..Auksts alus, auksts alus"... ^^-^^ Apmēram trešdaļa
nb koncerzāles bija atbrīvota dejošanai un ar kaudzē sagrūstu
Kad pareizākie . tautas tērpi.
ANDREJS VEDA ■SA¥U MEITENI RĀDĪT
APKĀRT ZEMES LODEI
Vācu žurnāli nesen plaši
<3>
vecākie un jaunākie dziedātāji, krēslu valni atdalīta no pārējās ^ēs turējāmies kopa, viss pirmajā. - Tā mēs turējāmies baigajā gadā ar visu ģimeni aiz- Šļakstījās 'par Irāna^^^^^^^^^
bija saņēmusi savas godalgas, ^^^p^^ jaunieši- cītīgi nodevās Pirmais sols klasē. Bet kā mums kopā ^ Sibīriju).. Trešais solā ohienes Sorājas guļamistabas
kad Dziesmu Vairoga kons Ķa- dejošanas priekam. Gaiteņi bija piekrita šis pagodinājums sēdēt visi pieci. Palielākai daļai sati- sēdēja Dāvids Baude, kaš vēlāk mtiniitātēm. Tam sekb^^^^
lamažū, Mič Arnolda Kalnāja kļuvuši tukšāki, gribējās vēl acis P^šā. pirmajā solā? Mūs visus ķāmies pie manis, Matīsa ielā strādāja Jelgavas pilsētas uzņē- mātišķo notu apmaiņa ... Lai
(Nobeigums 5. Ipp.) „svinīgi" pārcēla, citiem vārdiem vai pie Alfrēda Kreicberga, Brī- mumvaldē par'nodaļas vadītā- nākotnē no^^ nepa-
.____ sakot ,,paaugstināja", jo pirms vības ielā (Aleksandra ielā). ju, bet ceturtais bija Aleksandrs ^^^^^nas un ^sarģā^^
tam mēs sēdējām pēdējā solā. Viendien Andrejs Kreicbergs, Ķuš^e. Saeimas sekretārs. Celi- ^^^^
pazīs-
Vai Boduēns precēsies? Lūk, mēs visus uzdevumus tik kas vēlāk Vairogā bija tedinis- ņa vidū sēdēju es. Nu tā. sati- kontrSesMkumu!^^^^^^ Briseles laikraksts ,.Citē^' ap-^^^^ Paveicām, ka nebija ko da- kais direktors, noslēpumaini kāmies un soļojām kājām uz tams ar nōsaukumu:„Le3r"so-galvo, ka parasti par bēdīgo dē- ^ī^' un tad mēs nodarbojāmies mums stāstīja, ka iepazinies ar Anniņmuižu, jo tur esot iece- raya". Vācu avīžnieki sacēla brē-u„,\... 1____i;„-raAj.-.;;— i.^ ar ..nrivflt.ām'Vliptām • U, kā klu- loti glītu meiteni, saīšmatalnu.' rētā. Gāiām. pāiām. kamēr an ku un
iņ savā pusē dabūjuši vairā-
vadībā bija saņēmis Kanādas 2. Dziesmu svētku rīcības, komitejas ceļojošo balvu — Hugo Mērca darināto kokli, kad bija izskanējusi divdesmitā un pēdējā dziesma, žēl bija celties un aiziet, grūti bija ari šķirties no sen ^ļļ^^ hem^k2LTl\irBoāū^^ „privātām" lietām: it kā klu- ļbti glītu meiteni, gaišmatainu,' rētā. Gājām, gājām, kamēr ap neredzētiem draugiem. Pat dau- „; „,-i^.v, «^,-»v, ■o^r.+r.^^c- —„ 7„;i.,.
dzi torontieši. gadiem neredzēju šies Toronto, sirsnīgi varēja
spiest viens otram_ roku Ņujorkā. ^^ļmSnā Bur¥oņū"p^^ skolotājam nepa- dierfā Andrejs mums parādīs sa- tad gājām iekšā. Meitene ieplēta Vērot"paš1S)¥trS^^^
Bet lai nenokavētu Preilenītes n^^rija - Terēze kas esot ne vien uņ viņš mūs visus piecus vu izredzēto, kas pie tam esot acis, ieraudzīdama pagalmā tik (D Lai kuplinātu amerikāņu un izrādi Masterinstitūta telpās, va- j^j^^ lidotāja bet tekoši pārval- Piesēdināja pirmajā solā. Sāku- bagāta, un viņš to precēšot. Vai daudz jauniešu. Andrejs mūs ie- vāciešu draudzības nedēļu Bam-jadzēja steigties krietnā ātru- ^^^^^^^^ valodas Prin- mēs gauži pukojāmies par traks! Kaut gan viņš bija klasē pazīstināja ar meiteni, kuru sau- JFS^ .^Rj^tumvācijā^
mā. : ; cesei rados ir vismaz 20 Eiropas šādu-Paaugstināšan bet jau precēties? - cā Liepziedite., Savāds, nedzir- ļ^^^^^^
PRFil FNĪTES IZRĀDĒ kādreizējo valdnieku ģimenes, drīzi redzējām, ka tieši pirmajā Nu, bagāta, skaista . . . dēts vārds. Tas neesot īstais, bet bejgag meiteni, amerikāņu gar-
Kad īsti notikšot 27 gadus vecā .solā ar privāto praksi vislabāk Tā nu norunāj'ām satikties pie iesaukta tādēļ, _ ka pie^ mājas nizona vadība kā kāzu ratus no-
Teātŗa Dziesmu š'
ķa Dziesmu svētku laikā. Ameri- tādu aprēķinu, lai «.azas vmciu——»----^ - ----------------- --vi^ao lua^c uu icua. vioi tci^c- Annijas", vilkšanai sevišķi smakas" latviešu teātra Ņujorkas an- svinēt jau apmēram pēc gada---. V; "' jām un priecājāmies par jauko ,gos ceļa apstākļos . . . Pēc ame-
pēcpusdien.; Mūs pacienāja dārr riķāņu .paraduma jaunā vīra zā zem kupla koka klāta galda dienesta biedri milzīgo Atomu ar kafiju un garšīgu pašceptu Annijas traktoru apkarinājuši maizi visādām baigi skanošām skar-
;Atce^ Pārspriedām^ ka Andre ^i^SafS^^^Sbo^S jam jāprec glīta meitene, kaut ^^du ļembastu, nekad nebija arī. nekādā lielā bagātība tur piedzīvojuši, nevarēja būt ar to mājiņu, bet © Kāds ,18 gadīgs bavāriešū pati meitene tak bija bagātība, zemnieks Degendorfas apkārtnē Tā tas nu bija ar mūsu^ padomu, ^^i^tni iztrenkājis tālāka kalmi-
Andr.J. tvma ™,..a mums vi- SLf ^S?a "Sf l^^rā^ ņa meitene patikusi. „pažarnieku" komanda, v.iņš nav
Tomēr visām šīm cerībām un bijis apmierināts ar mūžīgā pa-nodomiem pati dzīve pārvilka dotā lomu, kādēļ ar motocikletu
krustu, un no precēšanās nekas ^^^^/^^^^^"^"^.^^šo.c^^^^ Ķ^.
T.-,-, "7'" protams. Ugunsdzēsēju modrības
neiznāca..Vēlākajos gados An- pārbaudei viņš ieradies „lnkog. r
drejs bija aizbraucis uz, Rīgas nito" kā jaunais priekšnieks,
jūrmalu, pusdienojis \ Hbrna aizņemoties no turienes ,,brānd-
viesnicā un ar zivi tik' stipri ^^eistara" tā spožo parādes tēr-
saindējies, ka nomira P"- ™ iespaidīgas ugunsdzēsēju.
izkllto mūs. Pirmais sols:. gSS^'^.S^ Andrejs nomira, Alfrēdu ar vi- jo inspektors" viņus pēc visiem ņa Balto puķi, kā viņš sauca sa- likumiem iztrenkājis ne vien pa vu sieviņu, aizveda uz Sibīriju, māju jumtiem, bet beigās licis par Dāvidu trūkst ziņu un es visiem sakāpt baznīcas tornī, pats - tālu no dzimtens - pa to laiĶ atstājot aiz. ka^ Amerikā: ommĀ. : ^^^^"^^ °
"T
Izstādes,; kultūras konference un ļauiļ
Pirmie- latviešu apmeklētāji ieradās lielajā Armorijas ēkā kuši Hz tēlotājas mākslas un daiļamatniecības izstāžu un] laj ā zāle vēl turpinājās kārtošanas darbi un klaudzēja gatavas viesu sai;aidīšanai. Daiļamatniecības izstāde nQ\\ gleznas novietotas plašajos koridoros un Lai gan bija dariia dienas vakars, iomērAriiiorijāuļ cilvēku. Tie bija lielāko tiesii ņujorkieši, bet netrūka viesi jau sāka ierasties nedēļu iepriekš. Izstādes^ atklāji
LATVISKU ROtU LATVIETIM
■ -UN-VIŅA:MĀJAI'; :
Ar daiļamatniecības; izstādi iepazīstināja Daiļamatnieku savienības ASV ģenerālsekretāra O.; Grīns ņo Vestfīldas; Ind. Viņa meita Astra demonstrēja interesantu latviešu tautas tērpu, kas darināts pēc arcļiaiologa Riekstiņa norādījumiem; šis tērps stipri atšķīrās 110 parastajiem tautas tērpiem, kuļfi gatavoti pēc vēlāko gadsimtu tērpu paraugiem, šim senā parauga tērpam kā izgreznojumi lietoti bronzas gredzeni. Tērpa, izgatavošanai izlietoti 2.300 šādu gredzentiņu.: Ari vainadziņš ir metāna, tāpat kakla rotā. šis tērps bija viens no tiem, kas izpelnījās godalgu.
Daiļamatniecības stendos- bija ledzami ļoti skaisti latviski audumi, sedziņas, prievītes. Kāds audums bija izgatavots sena techņikā' — no liniem ņn salmiem; šādi audumi „spid un laistās". . Metalla izstrādājumu starpā bij a arī senu. laiku, paraugu atdarinājumi. Bija tg-dzami arī izstrādājumi, kas pēdējā laikā saņemti no Latvijas. Rotas lietas bijā izstādītas ļoti bagātīgi. Starp koka izstrādā-^ jumiem bija šķīvji, svečturi, pūra lādītes.. Tāpat interesi sais-
■ tīja. keramika — trauki, skaistās vāzes. Piektā daiļamatniecības nozare bija ādas izstrādājumi — naudas maki, aktu .vāki, siksnit, 2?as.'■
Šeit bija lielā izvēle priekšmeti mājas izdaiļošanai latviskā gau-niē. Varēja redzēt, ka apmeklētāji interesējas'par šiem izstrādājumiem,. gar : stendiem vienmēr bija drūzma, daudzi pirka uz vietas un daudzi nodeva pa-sūtiņājumus. Izstādē piedalījās 60 daiļamatnieku.
TĒLOTĀJAS. . MĀKSLAS ,
■ SKATE ■ ...
Ar tēlotājas mākslas izstādi
apmeklētājus, iepazistinājļ J: Šiliņš. Viņš apstājās i| ra mākslinieka darbiem dzā to īsu fakstuŗojumuļ Šiliņam pa plašajiem kori sekoja bars klausītāju,;ki jās' uztvert katru pfofesd ciu, kas nebija- tik viēglif burzmā., šie sekotāji, kuļ pā bija. ari jaunieši, rā( mūsu vidū ir daudz ināl nītāju.
šī bija lielākā mākslai kāda trimdā sarīkota, gleznotāju no visas pasaij lāra. bijā izstādījuši 2781 pārstāvot dažādus Vairums mākslinieku ņi Latvij as mākslas akai bet bija arī tādi, kas sž not tikai trimdā. Daur mākslinjeki pievērsušiesļ jumiem un sākuši iet jaļ ļus. Ievērību saistīja latviešu jauno mākšlini^ pa, kas pievērsusies abs virzienam un negrib vj dāt ar „yeču pindzelei abstrakto glezniecību,
te ik"
Kultūras koncerenc _ prof. L. Bērziņš, paj
ĢiRTS SALNAIS
■1
(146. turpinājums)
„Es arī ne,'.' atcirta Ole. :„l)(imāju— satickaiij pte Līvul'ejas."
„Xē, viņas tur nav, kad es esmu.''
'.,Jā, Un kad mē« ceļamies no' rītiem, tad vii;a jaļ ir projām. Un kad mēs pārrodamies mājās, tad viiJ jau guļ. Kā franču komēdijā/' Oļe jocīgi noplātījļ rokas,, un ļ)ēk.^ņi lielā.s dusmās piegāja viņani klāt uļ iekliedza.tieši sejā: „Un beigās es tev .sāku lai ņ[ kas tu e>>i, bet vīrietis tu neesi!" \'iņs mirklī sapranļ ķa gājis par. talu, neveikli sašķobījās, atvaim^jāvu apgriezās, bet tomēr. nespēja ^valdīties, vēi Jīiļ skriedams, užsaukilams: ,;Laist tādam aknieiigrauziļ ūn miroņu apkopējam pievākt tilt kārtīgu iņeileni L"
,,Pagai(ii 1'' Pēteris iesaucās ne niazālt uztraticieļ bet inženieris jau bija ārā pa ļdurvlm. Aric'hitekfe dziļ dēja .lejā ' rūeani mot^n.., Viiiž ..noskrēja- garāžā, kaļ 01^ jiuibija iuik'i- izbraņeis ratuts inājas e^lā. Pēterļ ieķēr/ls-n)āšlnas va]:ē^ā,:iogā. „Pagaidi! Ko tu tikkļ
'.,,Vaiiiian;lev;jāsit ar - āmura, pa galvu, lai ; beidzot atjēgtos ?" otrs vēl^ sarūgtināts .atsaucas.^:,.Tļ .ar savām >iinalķani kaitēm sabojā visu^nmsU; ēetr dzīves. Oetru-- saprati!'' Olēm rokas nost: no; iograaias. :„Laid, es braucu/pie māsJ uz slimnīcu. Ja tev nebūs laika, lai viņa drusku pilļ skata U2ņēmumu." .\
„Esvta('U jieatsa . izmisis kliedza-Pēteris, bļ .01 e jau ripoja projām. .; ' - ■
Ardiitekts palika pagalma vidiinoto Otrā stāva Ibgā parādījās tēlnieka driimā galvt .;„Pēter^;^ V ■ ; Tas sakoda žobiB un aizturēja vaidu,
V