Ķl2, jūlijā. : 56, n^rs.
Sestdien, 1958. gāda 12. jūlijā, 56.. n-rs.
[JORM
zemes vidienas, 3Iirdza VI-vPiebalgas.
[pareizākiem vīriešu tautas godalgas saņēma: 1) Jā-^tiņš— Vidzemes tērps, 2) Skujiņš — Ventspils, Austrums — Lielvārdes 'Jānis Petzals — Ziemeļ-īes tērps.
Ieminētie godalgu saņēmē--lir koru dalībnieki, žūrija tomēr atrada sķais-|rpus arī viesii starpā un ■ godalgas: i) Austrai l— senlavietes tērps, ,2) Auškāpai — Augšzemes Žigridāi Lancmaņei — tērps. .:
DRAUGS SASTOP DRAUGU
ļvkoncertš bija beidzies, pāju.m^a sāka plūst ārā -u|i piepildīja priekštel-to laiku daļa zāles bija pta-no krēsliem un tur sā-bjas. Dejošanai gan vis-^ .nodevās jaunā paaudze, J-^večāko paaudzi vairāk in-ļa; satikt vecus draugus, iušies no visām, malām. [- .ijzmeķlēt lielajā ļaužu atsevišķu personu nemaz ļ jtik ^viegli, bet gadījums jaušiba saveda kopā daii-fecus paziņas. |em svētku viesiem ģadl-iīiepatikšanas, jo bija uz-I pāris noparkotu automo-izzagtas tur atstātās Ārstnieciskas palldzī-nebija daudz dar-t "nopietnu nelaimes gadl-fnebija. Kcības komiteja,
to varbūtību bija cio-1 :un apdrošinājusi sveiku lētājus kopsummā par dol,
lētāji neizklida: arī vēl kad balle bija beigu-Jbija sācis līt. Apmeklē-etku telpās vel pavadīja ļstundu vai divas im tad bet apmierināti devās
i
ļtrērpu godalgošanas komi-ļileliņ}, kas saņēma balvas Jānis, Petzals.
J. Kreiļa uzņ.
ZEMES LODEI
facu žurnāli nesen pilaši stijās par Irānas bij. saies Sorājas- guļamistabas litatēm. Tam sekoja diplo-"M: notu apmaiņa .... Lai ļtnē novērstu līdzīgas nepālais un sargātu ārzemju ueku godu, attiecīgās vā-liestādes izstrādāja preses }les likumu, kurš pazīs-•■«r nosaukumu „Lex So-ļ". Vācu avīžnieki sacēla brē-savā pusē dabūjuši vairā-ķx)Utiskos novirzienus, kādēļ cerību, ka šo likumu lents pieņems, jo arī re-" apsoHjūšies nākotnē ie-ļtļ paškontroles principus. , .ai kuplinātu amerikāņu un draudzības.nedēļu Bam-(Rieturavācijā) stacionē-vienības amerikāņu lelt-ta kāzās ar kādu īstu BaniV meiteni, amerikāņu gar-la vadība ka kāzu ratus nb-ļjusi 30. tonnu smago trak-, kurš paredzēts 28 cm atom-)ala, tā sauktās „Atomu )ijas", vilkšanai sevišķi sma-ļeeļa apstākļos .. . Pēc ame-m paraduma jaunā vīra ^,ēsta biedri milzīgo Atomu pas. traktoru ■ apkarinājuši Idām baigi skanošām skar- , ļ bundžām. Bamberģieši, par f !• draudzības nedēļai, zobojas, ļtidu /ļembastu nekad nebija ļiavojuši.
ļ-Kāds: 18 gadīgs bavāriēšū lieks. Degendorfas apkārtnē btnī iztrenkajis tālāka kaimi-ci'ema ugunsdzēsējus. Bū-sava. ciema brīvpratīgo-irriieku" komandā, viņš nav apmierināts ar mūžīgā paļā lomu, kādēļ ar motocikletu Drauciš uz nākošo ciemu, kur, btams, ugunsdzēsēju modrības paudei - viņš ieradies „inkog-kā jaunais priekšnieks, lemoties no turienēs „braiid-stara" tā spožo parādes tēr-Tik iespaidīgas ugunsdzēsēju . Icības turienes ugunsdzēsēji aija'piedzīvojuši sa\ai mūžu, f,inspektors" viņus pēc visiem iein iztrenkajis ne vien pa ļiju- jumtiem, bet beigās licis feiem sakāpt baznīcas tornī, Its pa to laiku atstājot aiz kā-stūra parādes tērpu un ai2-
GLEZNU, SKATE TRIMDĀ, ,
Izstādes,, kultūras konference un jaundarbii koncerts Ņujorkā
Pirmie latviešu apmeklētāji ieradās lielajā Armorijas ēkā jau ceturtdien, 3. jūlijā. Tie bija nākuši uz tēlotājas mākslas un daiļamatniecības izstāžu un Ealtūras konferences atklāšanu. Lielajā zālē vēl tiirpinājas kārtošanas darbi un klaudzēja āmuri, bet izstādes priekštelpas jau. bija gatavas viesu sagaidīšanai. Daiļamatniecības izstāde novietojusies priekštelpās pie ieejas, bet gleznas novietotas plašajos koridoros un viena daļa āri zālē. Lai gan bija darba dienas vakars, tomēr Armprijā uz atklāšanu bija ierādiišieš pāris simts cilvēku. Tie bija lielāko tiesu ņiijorkieši, be^ netrūka ari iebraucēju, ja uz svētkiem Ņujorkā viesi jau sāka ierasties nedēļu iepriekš. Izstādes atklāja rīcībās komitejas pr-dis prof. Starcs,
ILATVISKU ROTU LATVIETIM ■ .. UN VIŅA MĀJAI . : .
Ar daiļamatniecības izstādi iepazīstināja Daiļamatnieku savienības ASV ģenerālsekretārs O. Grīns no Vestfīļdas, Ind, Viņa, meita Astra demonstrēja interesantu latviešu tautas tērpu, kas darināts pēc archaiologa Riekstiņa norādījumiem, šis tērps stipri atšķīrās no parastajiem tautas tērpiem, ku^i gatavoti pēc vēlāko-gadsimtu tērpu paraugiem, šim senā pārauga tērpam kā izgreznojumi lietoti bronzas gredzeni. Tērpa izgatavošanai. izlietoti 2.300 šādu gredzentiņu. Ari vainadziņš ir me-talla, tāpat kakla rota. šis tērps bija viens no tiem, kas izpelnījās godalgu. .
Daiļamatniecības^ stendos bija redzami ļoti skaisti latviski audumi/sedziņas,'" prievītes. Kāds audums bija izgatavcļts senā technikā — no liniem un salmiem, šādi audumi „spīd un laistās". . Metaila izstrādāj umu starpā bija ari senu laiku paraugu atdarinājumi. Bija redzami arī izstrādājumi, kas pēdējā laikā saņemti no Latvijas. Botas lietas bija izstāditas. ļoti bagātīgi. Starp koka izstrādā-jumiem bija šķīvji, svečturi, pūra lādītes. Tāpat interesi saistīja keramika — trauki, skaistas vāzes. Piektā daiļamatniecības nozare bija ādas izstrādājumi — naudas maki, aktu vāki, siksni-ņas.
. šeit bija liela izvēlē priekšmeti mājas izdaiļošanai latviskā gaumē. Varēja redzēt, ka apmeklētāji interesējas par šiem izstrādājumiem, , gar steiidiem vien-: mēr bija drūzma, daudzi pirka uz vietas un daudzi nodeva pa-sūtiņājumus. Izstādē piedalījās 60 daiļamatnieku.
: TĒLOTĀJAS MĀKSLAS .• v. ' SKATE Ar tēlotājas mākslas izstādi
apmeklētājus iepazīstināja prof. J. Šiliņš. Viņš apstājās pie katra mākslinieka darbiem un sniedza to īsu raksturojumu. Prof. Šiliņam pa plašajiem koridoriem sekoja bars klausītāju, kas pūlējās uztvert katru profesora vārdu, kas nebija tik viegli lielajā burzmā, šie sekotāji, kuru starpā bija arī jaunieši, rādīja, ka mūsu vidū ir daudz mākslas cienītāju. .
šī bija lielākā mākslās skate, kādā trimdā sarīkota. Ap 100 gleznotāju no visas pasaules malām bija izstādījuši 278 darbus, pārstāvot dažādus virzienus. Vairums mākslinieku nākiiši no' Latvijas mākslas akadēmijas, bet bija arī tādi, kas sākuši gleznot tikai trimdā. Daudzi mūsu mākslinieki pievērsušies meklējumiem un sākuši iet jaunus ceļus, levēribu saistīja Čikāgas latviešu jauno mākslinieku grupa, kas pievērsusies, abstraktam virzienam un negrib vairs strādāt ar „veču pindzelēm". Par abstrakto glezniecību, kā tas ir
visur, arī šeit dzirdēja pretrunīgus spriedumus.
: KULTŪRAS KONFERENCE
Pirmajā svētku dienā notika arī kultūras konferences atklā-, šana, kuru ievadīja prof. Dr. J, Šiliņa priekšlasījums par Latviešu tēlotājas mākslas attīstības gaitu un virzieniem ar gaismas bilžu demonstrējumiem. Tam sekoja prof. A. Aiiriusa referāts par latviešu mākslinieku organizācijas jautājumu brīvajā pasaulē.
Kultūras konference turpinājās . nākošā dieriā, kad runāj a sūtnis Dr. A. Spekke, N. Vīk-sniņš, V. Bērzkalns (viņa referāts par Pirmiem latviešu vispārējiem dziesmu svētkiem ievietots mūsu laikraksta 5. jūlija numurā), Paula Jēger-Freimane, pr. P. Lejiņš un J. Kadilis. Konference piedalījās pāri par 100 klausītāju. Referātus saīsinātā veidā sniegsim nākošajos numuros.
Bez tevis dzīve vairs tik ēnas, Tik jaunu dienu tālais malds;. Kļūst tavas kustības jo lēnas. Tu esi mana spēka vaids. Kur gāju es, kur iešu vairāk. Pie tevis būs mans ceļa gals. Lai tava daile atmirdz kairāk. Lai mēness spīd, vai sprēgā sals, Ar tevi būs man vienmēr silti, Jo gribam laimes gaismā būt. Mēs abi mūžā tapām vilti, Nu.šalcām līksmes vilni jūt.
A. Kopniaņa darbi Montreālā
PLATI IZDEVUŠI FlRm MONĪTOR RECORDS
AŠV tirgū parādījusies kāda jauna grammofona plate ai" latviešu tautas dziesmām un de-jām, kas 'nākušas no viņpus dzelzs aizkara. Vāku grezno uzņēmums, kas attēlo latviešu jaunekli uņ jaunavu košps tautas tērpos, Plati izdevusi firniā Mo-nitor Records, Ņujorkā.
Vāka otrā pusē ir īss apraksts par Latviju, Rīgu un ^latviešu tautas mūziku. Turpat ir feska" ņoto dziesmu nosaukumi angļu un latviešu valodā, kā arī to izpildītāji. Pavisam ir 25 dziesmas un dejas. To starpā arī viena ukraiņu un viena tiroliešu dziesma, kas iedziedātas latviski; Kā izpirdītāji minēti Elfrida Pakule,^ Anna Ludiņa, Olga Blūmberga,
(Pārnesums no 4. ipp.) atbraukuši, viņi aizbrauca sildi- AugusteKiinka. Vera 1^^^^
inšif^^ d7iPsmii nn tikšanāvnriP- Eduards ■ Plūksna, vijolmeks In-^ S5 .f Latviias.valsts
kajas garĻ Itin biezi aizmetas aiz „ ^i. ono if^^iof., kons J; Dumiņavad., Latvijas
^^S'ir^lJ^^tS^rb!^ —iestu. "s^>^t!;^::
,2. Kanādas latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas pr. E. Krūka pasniedz ceļojošo balvu — kokli Dziesmu Vairoga kora priekšniekam. Blakus dir. A. Kalnājs. J. Kreiļa uzņ.
DZIESMU UN TIKŠANĀS PRIEKI oV
Latviešu tēlnieka A.Kopma-
ņa divi darbi akmenī „Tēvs ar —' i--------—--——Hēšanai un ppln izripviimiptn 117 Aau.,ao miioi^uiuciivl* v*-
dēlu" un Pārsteigtās peldētājas tukšojuši dziesmu un tikšanās 3,^^^^ ķestris Gornita .vadībā. . Nekur
Mnntr.āi.. .n..... ...«v. ... ...... Ņujorku kopsumma sarsniedz . ^^^^dasm norādī-
jums, ka Latvija ir Padomju Sa-
vienības okupantu varā, nedz arī kādi padomju varas oficiā-
uzņemtiMontreālas pilsētas par- priekā, pēc tara aizripinot turpat kopsumma ķu daļas rīkotajā brīvdabas pa gridu. Ko teiksi? - tautas- S134.000. Bet, koristu patērēto skulptoru izstādē, kas notiek sv. svētki enerģiju, gatavojoties un pieda-
Helenas salā. Izstādi atklāja 26. ļa^^l-u^^ n7ipsmi] ^ētki ir iz- ^^^^^^ šajos svētkos, neviens ne-jūnijā, tā turpmasies līdz 2. sep- Ņujorkas Dziesmu svētki irīz aorēkināt Un kas varēs
tembrim, publikai pieejama kat- skanējusi, bet vel Ugi viņi ska- ^^L^SJ^^^ lie varas apzīmējumi,
ru dienu. Sī izstāde dod iespēju nēs klausītāju sirdīs. Svētdien ^P^^st r cioas komitejas ^ darou p^^^^ atskaņošana ilgst .45 iepazīties ar A. Kopmaņa dar- visi ceļi, kas veda prom no pa-.^^§^.^^^^7^^^^^^ cinoties_ar ^^^^^^ Programma iesākas ar biem _ne tdiai montreāliešiem. saules dižpilsētas Ņujorkas, bija ^^"^^ ."^ "^^^^^
A^K^^Irb?';^";;.!^' 1« ^s^āzB^mr^^'f'^'^^ vieti, kam seko Pūt, vēj ņi ko^a
^ S^šS'^^^^ up p,etī savam ikdienas c^arbam ^.^^^^.^^^ n^^^i mk-
svētku izstādē. , / , Bet Viņi aizbrauca bagātāki kā Pg^^g^^^^
---——--~——-■■—^--—'——.■ V,..* . . ., ļa meita. Caur sidraba birzi ga-
legutu apžilbinošu ciparu, cik t * „ i,sio^
JAUNDARBU .KONCERIS ,. : .atvie. ie«i nd^.,u un
Koncerta rikotāji nebija rēķi- tam J. Norvilim (no Kanādas), enerģijas. Dziesmu svētkus saga- viena P. Barisoha dziesma
nājušies ar tādu apmeklētāju Jānis Mediņš, kas dzīvo Zvied- ^^^^ļ^V"^"^^^^ „Pavasaŗa jausma"; ^
pieplūdumu, un tāpēc daudziem rijā, nevarēja personīgi aktā pie- Prieks bija redzēt šīs lielās lat-i ļ^o^itor Records firma ir iz-
jo daudziem, kas nebija parūpē- dalīties. Prof. Ābele izteica at- viešu masas vienkopus, prieks bi- ^^^^g.ar citu tautu
juties iepriekš iegādāties biļetes, zinību ari T. Ķēniņam (no Ka- ja redzēt tik lielā skaitā mūsu (jglesmām kā lietuviešu rumā-
nācās aiziet mājās koncertu ne- nadas) par viņa pirmatskaņoto jaunatni. Ja Beverīnas dziedonī ^.^ ^^^^
dzirdējušiem. Laimīgie, kas bija kvartetu. Komponistu? izsauca mēs dziedam „tautu izglāba ^^.'^^j^^ šīs plates radīs atsau-
tikuši iekšā (ap 1.500), izrādīja uz skatuvēs un publika tos ilgi dziesmu gars", varbūt, dziesmu čību amerikāņu aprindās, un ap-
iiplii afcminnin mākRliniPkii R^^^ ^^^^ "^^^^'^^ ^^^^''^ ^^^^ ie-
tielu atsaucību mākslinieku snie- sumināja. gars mus ari izglābs
gumiem, un koncerta zālē valdi- Pēc tam vēl uzstājās dubult- šanās briesmām cittautu jūklī.
ja īsta sajūsma. Klausītāju vi- kvartets ,>Tēvija" ar T, Ķēniņa dū bija ari sūtnis Dr. A. Spekke un J. Norviļa dziesmām uh Ap-un ALAs priekšsēdis Dr. P, Le^ vienotais Ņujorkas koris B, Skul-jiņš. tes vadībā ar divām J. Norviļa
Apmeklētājus f,psveica rīcības dziesniām. Koncerts noslēdzās komitejas loceklis A. Līdacis, pēc ar: Jāņa Mediņa kantāti ..Malkam'īsu pārskatu par jaunradi- du kalnā", piedaloties jauktam•
Hedviga Pētersotoe-
skaņošanai piesaistīt; āri māksliniekus, kas atrodas trimdā.
Miris'Emils Mačs
Kultūras koncerenci atklājot, runā prof. P. Starcs. Pa labi prof. L. Bērziņš, pa kr. j. Kadilis. Foto J. Liģeris
(L A) — Rīgā 20, jūnijā, pēc Tomēr ķā raksturiomū "tēlotājs tiem darbiem un to komponis- korim Dziesmu Vairogs A. Kal- smagas slimībās miris DaiTes te- Latvijas neatkarības laika viņš tiem sniedza mūzikas kritiķis V. nāja Vadībā/solistei Izoldei Pul- atŗa aktieris. EmUs Mačs. Viņš izcēlās Dailes teātra ansamblī, Bērzkalns:'^i^^^ Ksenija ciņai-Baumahei, pie ērģelēm bija bija viens no pīrinajiem Dūbu- citu aktieru starpā. Mačs vadīja Brante atskai?oja A. Ābeles trīs E. Linzels. Komponisti, diriģen- ra dramatisko; ktirsu absolven- arī Dailes teātra studiju un bija dziesmas un B. Skultes dziedā- ti un dziedātāji saņēma ziedus tiem un Dubura labākais au- teātra izrunas ļconsultantš. Viņs jumu no operas„VilkačU manti- un sirsnīgus aplausus. Noslēgu- dzēknis. Izlaiduma aktā viņš tē- bija izstrādājis pats- savu izru-niece". Tad seļcoja T. Ķēniņa ma vārdus teica A. Līdacis, pēc loja Osvalda lomu Ibsena Spo- nas un deklamācijas teoriju. ^ . kvartets klavierēm, vijolei, violai kam koris un publika lielā sa- kos, iegūstot ļoti labas kritikas. Pēc padomju preses ziņām un čellam A. Bērzkalna, Normas jūsmā nodziedāja „Dievs, svētī Emils Mačs pēdējos gados bi-
Auziņas, Annas Barakas, un īn- Latviju". Pirmā pasaules kara laikā jis pensionēts; un iestudējis lu-
gus Nāruna priekšnesumā. —'— ' Emils Mačs cīnījās Latviešu gas pašdarbības ansambļiem, 22.
Koncerta pārtraukumā žūri- Tālivalža Ķēņina muzikālo strēlnieku pulku ierindā. Viņu jūnijā Emils Mačs izvadīts no jas komisijas priekšsēdis kompo- vērtējumu par Jaundarbu un smagi ievainoja kājā. Pēc ievai- Dailes teātra uz Raiņa kapiem, nists prof. A. Ābele paziņoja Dziesmu svētku koncertu: snieg-; nojūma sadziedēšaņas, kāja pa- Emils Mačs vairākkārt pievēr-godalgotos darbus un pasniedza sim nākošajā Latvijas Amerikā lika kliba un Mačs. vairs nevārē- sies arī režisora darbam, taCtļ godalgas klātesošam komponis- numurā. - rēja tēlot visas lomas. viņš bijis lielāks kā aktieris:
ĢIRTS SALNAIS '
(14&. turpinājums)
„Es arī ne," atcirta Oie. „Domrgu — satiekaties pže Līvulejaš.'■
„Xē, viņas tur nav, kad es esmu."
5,Jā. Uu kad niēs ceļamies no- rītiem, tad viņa jau ir. projām. Un kad mēs pāiTodamies mājas, tad viņa jau guļ. Kā franču, komēdijā," Ole jocīgi noplātīja rokas, uu pēkšņi lielās; dusmās piegāja viņam klāt uu iekliedza tieši seja: „ļJn beigās es tev saļiu — lai nu kas tu esi, bet vīrietis tu neesi!" Viņš mirklī sapratis, ka gājis .par tālu, neveikli sašķobījās, atvainoja.^ uu' apgriezās, bet tomei* nespēja savaldīties, vēl ārā skriedams, iizsāukdams: „Laist tādam., akmeņgrauzim un miroņu apkopējam pievākt tik kārtīgu meiteni!"
„Pagaid-i!"rčtei'is iesaucās ne niazāk uztraucies,, bet inženieris jau bija ārā pa duiTĪm. ArcMtekts dzirdēja lejā rūcam inotoru. Viņš noskrēja garāžā, kad Ole. jaii bija tikko, izbraucis ratuci; mājas ceļā. Pēteris ieķērās mašīnas vaļējā logā. .,.Pagaidi! Ko tu tikko
teieit".' ' .
,,Vai man tev jāszt ar .ānuini pa galvu, lai tu beidzot .atjēgtos"' otrs vēl sarūgtināts atsaucās. „Tu ar savām smalkām kaitēm sabojā visu mūsu četru dzīves. Cvtru — saprati!" Ole iiikni pagrūda ■ Pētera rokas liost no logmalas. „Laid, es braucu pie māsas uz slimnīcu. Ja tev nebūs laika, lai viņa druskii pieskata uzņēmumu."
,,Es taču neatsa . . ." izmisis kliedza Pēteris, bet Ole jau ripoja projām. .
Architekts palika pagalma vidū nolaistām rokām.
Otrā stāva logā parādījās tēlnieka drūmā galva:
■■.■„Pēter.'V ' . -.1. ■ . ■ .. ■• .Tas sakoda sobus iiUļ aizturēja vaidu. .
„Hev, Pēter," otrs uzkliedza ne pa jokaim^ „Man nav laika," Pēteris nejaukā niknumā un
greizsirdībā atbildēja tiķ. klusi, ka otrs gan to nevarēja
dzirdēt. \
„Uznāc pi'G manis. Eš tev ko parādīšu," Livuleja
kliedza, ka nodrebēja mājai rūtis.. ,,Neesi tak kritis
uz ausīm." :
Pēteris vāji pamāja ar galvu'un sāka kustēties. Kājas bija kā aizlauztas,, bet. pats pamazām mēģināja savaldīties, jā, vai tad Līvu'leja vainīgs, ja viņš pats tik ilgi vairījies satikt Lailu. Viņam svila vaigi, Šķiiaj ka saņēmis no Oles vienu, bet toties baismīgi spocīgu pļankņ. Cirtiens bijis tik stiprs, ka Pēteris pat neiedomājās, .kas Olem būtu par tiesībām iejauktiecs otra jūtu dzļvef. Bet trāpīts, bijā. smagi, un mulie', viņs tagad neietu pie Līvulejas, ja negribētu-pierādīt pats sev, ka. ir. tomēr vīrietis un .cienīgi spej panest smagākos zaudējimius. ■ .
Darba istabiņas stūri, apgaismojis daiļo manekenu..Peiie'lopi — Līvuleja ■ apmetās ķeblīti pie loga uii, gaidīdams ardliitektu, pusē drūmu, pusē laimīgu skatienu, bet bezspēcīgs, kā noreibis, vēroja balināto .linu audeklu,. kas sedza viņa. pēdējo darbu. Tas bij^t nobeigts. Viņš bija pateicis visu,, ko domājās ņepie-eiešamū un pasakāmu, radot eavu „Skumjō meitēni". Tēlnieka sirds bija mierīga; it kā spējīga pukstēt tikai vieglam miegam. Pašā mita neizskaidrojams aip"" mierinājums, lin reizē savāda zaudējuma sajuta — kā : mriteij kas esusi sevī un izaukējusi dzīvību nu to atdevusi pasaulei, esot priecīgai par laimi būt radītājai un bažīgai, vai laime, vai nelaime likta šūpulī. Šķita piepildīts kaut kas liek un vienreizējs, ko varējis'tikai viņš vienīgais; it ka. no dvēseles būtu noņemta
mīļa, bet smaga nasta; it kā pašam būtu sākams jauns, ceļojums pasaulē, stāvot, biezu džungļu mudžekUgu taku krustcelēs.
Līvulejas-raupji veidotā seja likās kustam un . pārveidojamies dievišķa miera skaidrībā. Viņš padevās sapņainai iztēlei bez; pretestības it kā juzdams lai-, mes glāsmu pieskārienu-karstajai pierei un maigas nojausmas par kādu nereālu. žēlastību, kas piešķirta bez īstena nopelna.
Pēteris vēl nerādījās, un Līvuleja pasmaidīja, tiķ vāru, gandrīz meitenigi trauslu smaidu, kas ārēji nekādi neatbilda viņa stiprai, parupjai personībai. Bērnišķu iedomu sagrābts, viņš, noliecis galvu, caur pieri bažīgi ieskatij.ās Penelc'pē. Tā, mākslīgā gaismā un mirdzošā, dabiskā zīda tērpā, aiz viltīga miglas priekškara, fādījās kā tikko 110 bezgalības dzidruņia un Pie^: na ceļa zvaigžņu atstariem piedzimis eņģelis, kas gatavs celties augšup pirmām nedrošam lidojumam. Pašu nesa nererobežotā iztēle, ko nesaistīja liekulīgas iz-gudrības tīkli. Jebšu — Līvuleja ticēja citiem nepa-ticamam vai aizmirstam, ka mākslai jāatdod cilvēkiem atpakaļ maldu gadsimtos zaudētā dvēsele un tielba laba uzvarai pār ļaunu, un ziedošanās prieks, kas, viņa prāt, vienīgais vestu mūs.atpakaļ.uz zaudēto para-^ tilzi. Sen, sen par ilgu māksla meklējusies pēc ķēmiem cilvēku .sirdīs un domās, pati kļūdama ķēmiga un. atbaidigā; no acinātājas. un šķīstītājas pārvērtu-. sies gremdētājā un apsmējējā; no radītājas— onā ni.stē; no gaismas — maldugunī; no dievišķa sapņa spokainā, neķītrā murgā. Tā nāvē garu, kaut sakāā. nākam nogaida; tā nonāvē daili, kaut tā ir viņas vienīgā rota, tā slavē nešķīstību,: kaut reiz bijusi dvēseles, ^āstišanas dzidrākais avots.
Viņš juta Peuelopes mūžani nemainīgo', tikko jau-šamO:STnaidu, kā burvīgu vēsmu noguļāmies uz pieres un pārvēršamies glāstā, kaut apzinājās, \ka nebūtu neviena, kas nesmietos, ja vii.iš mēģinātu iestāstīt šādus niekus. Bet viņam viss tas nāca no kādas citas pasakainas pasaules, kā drošākais tilts starp .sevi un
aizmūžigo.
—. Fenelope, — viņam likās, ka pats dzird gavū priekā piesmakušo balsi, — kad tu sāksi elpot un mani akmens tēli runāt, mūs neskars ne sāpes, ne cie-žanas. Mēs celsimies uz-gaismas spārniem un smiesim par uzvarēto ļaunumu sevī. un citos.
Peņelope, gatava pēc Līvulejas ātrumā uzmesta zīmējuma ņo ķīmiķu tm tedliņologu izgudrotāin māk-
slīgām šķiedrām, fabriku vāritavās un veidotavās — ' , dažu saprotamu iemeslu dēļ, nepamirkšķināja ne acij ; un tēlnieks pārniezdams pagrozīja gahai, it kā sacītu:
— Nu, pati ziiii, ka tevi radīt iiebijauekāda lielā : māksla. Tā bija tikai untumaina iedoma. Bet ja man (sanāks svētas dusmas, es tevi višmiaz piespiedīšu lidot. — Viņš pamāja uz loga pusi. — Uņ tu lidosi, būdama svērta un par vieglu atzīta. Uņ tavā vietā, var būt, tā tur, — viņš pabakstīja uz apsegtā tēla pusi. — Ta» jā. ir.iekalta lai)a d'aļa 110 manas sirds un ■liia.na gara. . Nemaz nav sacīts, ka man viņa jāuzdāvina vai jāpārdod. Pētel:im. . ' ;
Blakus viesistabā kāds iēnāica. Līvuleja iztrūcināta piesteidzās pie manekena un izdzēsa gaismu. Viņš sa- . braucīja atpakaļ matus, domās it kā izkāpdams no pa° radīziska sapņa pelēkā drausmu un skumju pilnā pasaulē, kaut pašam nezuda priecīgā, oina.. Tās ietekmēj kad aizvēris cieši aiz sevis darbnīčiņas durvis, viņš uzskatīja arohitektu, jiegribējās ticēt, ka tas ir t^a pats Pēteris, ar ko satiekas dienu dienā. Ja arī arehio tekts bija al'laž kāda neizskaidrojama nemiera pilhSj umiera, kas viņu mudināja būt skeptiķim un bezce° rlģam smīnētājam, tad tomēr Pēteris prata valdīt it labi savas dziļākās Jūtas,, lai citu acis nekļūtu smiekr llgM. Bet nu tur viņš stāvēja tuvu Murvim sabudināts un svešādu, skraidigu skatu, kā tikko kāds būtu to appluciuājis ar karstu ūdeni.
„Kas noticies?" Līvuleja līdzjūtīgi; iesaucās ūn; nīgrās- aizdomās piebilda: „Sakaitināji skaisto madāmu un tā tevi padzina ellē ar visiem taviem zīmēju-miēmf ■„
„Xē,': Pētera atbilde bija kā. bez skaņas. „Tieši j otrādi:" Te ieskanējās kā spītība uli lepnums. „Tev vajadzīga mana palīdzība?'' viņš jautāja, nervozikus^ tēdamies no vienas pēdās uz otru.
Līvuleja saviebās. Otra nelāgā oma viņu kaiti-
/nāja./. ■ ■ .. -..^ ' ' ■- '■: ?■ \:
,,Ko tāds skābuma pods man var palīdzēt!" .Vi- . ņam atgriezās pasaules nicinātāja grīnums un barba- ■ riskā valoda. „Ek," viņš vāji pamājaar roku, „tu > biji vienīgais par kuru cerēju, ka tas nu būs cilvēks, kupš drusku spēs priecāties man līdzi, neredzēdams tur nekā pār5ļ)īlēta vai muļķīga --^ izrādās —-neka* Tas pats pilns nelaimes."
(TiKpinājums ^ķo§) » ^