fi* A ^ VIJ ^\
Sestdien, 1958. gada 19! jūlijā, 53. n-is.
.....I IIIIHIII
Dra ugi ^ib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mūs iznicināt, Bet mēs gribam, palikt latvieši
Archibiskaps T. GRiNBERGS
GILVĒEA DZĪVES
P. DREIMANIS
Dzīves izpratne ir nodarbina- 'tām valstīm, kuras pieņemts dē-iīisi cilvēku prātus visos laikme- vēt par kapitālistiskajām jeb
jusi cilvēku tos., bet skaidrības dien. Teorija seko teorijai
- 5. DRAUDZĪBĀS UŅ JAUNATNES DIENĀM: NIAGARĀ SANĀKOT
ĢĒNERĀLKONSUl^
Mr. r. R .BRYS()N
Toronto, tel. HO 3 - 5861 118 DAŅFOSTH /VS
KONSULS
mJSTOMSON^
Jau piiekto reizi Niagarā pul- Draudzības dienu materiālā Niagaras ūdeņi nemitīgi plūst cējas latvieši, pieaugušie ūn jo puse ir— likt pamatus vietējās, un gāžas varenajos kritumos. se\-?3ķi jaunatne ,lai priecīgi,, mazas latviešu kolonijas iecerē- Tie; liek mums pārdomāt to, kās draudzīgā vienotībā kopā pava-^ tam mērķim — redzēt Niagarā bijām ,esam un Ķas būsim nā-dītu pāris neaizmirstamas die- pace^gieš Latviešu namam, kotnē.
nas un mājās .pārbrauktu štip- IstaMatvieŠu namam uz abu Tie Tunā uz mums un sakaM
nnati-latviskā stājā un ticībā va^robežas, kurā ikviens tau- „cieta kā šī klints, lai ir mūsu ggin VICTORIA ĀW APT iii mūsu tautas labākai nākotnei, tietis būtu aicināts.un mīļš vieMatviskā stāja; skaidra kā šīs vxvi^ ^v*. iiŗi. lu
šīs dienas jau kļuvušas par jau- sis. Arī visas latviešu biedrība? upes ūdens lai ir mūsu savstar-ku tradīciju ar vērtību, kas do- un organizācijas. to varētu iz- pējā draudzība, un mūžam ne-laros nav aplēšama. ' mantot pēc apstākļiem un vaja- rimtīgs kā šis ūdens tecējums Idejā rīkot Draudzības dienas dzibas. i^i ir mūsu darbs kopīgās Jat-
dzima Niagaras latviešu drau- Vai' Niagaras vietējai, mazai viešu lietas labad." dzē. Oficiāli par to liecina drau- latviešu kolonijai izdosies iece- Esiet sveicināti 5. Draudzības dzes pārvaldes 1954. g. 1. marta rēto mērķi sasniegt? šeit d^-'/o un. Jaunatnes dienās^ Niagarā! ""sēdes protokols: Ieraksti ^grāma- tikai krietns simts tautiešu, un
• - - ■ ■ P. Treijers,
nav Vēl šo- tādām, kur yalda personīgā pn- jjaibu.Groskaufmanī ar Juri CI- tā sāk jau balēt, pati grāmata vai spēsim šo lielo pasākumu
eorijai, cita ^^^^^J^ļ^^f^^'^Tļ^"'^^ ruli salaulāja māc. A. Lūsis 12. nolikta arohīvā, bet idejas ie- veikt, kaut arī nama fondā-šb- 1-^I^raudzības dienu rīc. kom.pr.
\v.bebris
» APDŖ0SlXASA3fAS ' SPECIĀLISTS
41 PITCĀIRN GRESC, TORONTO- PL 9 - 0268.
citu kritizējot un cenšoties no- personām pieder nepieciešamie .-j... baznīcā Toron- miesojums zaļo, zied un
skaidrot vismaz kādu atsevišķu līdzekļi ražošana. Komunistu ' poto A. Jānitis bagātus augļus
nrnhlpmii. valstl visu ierosina uņ vada
problēmu. Kādreiz
psibhologijā bija valsts vara, un vienīgi tai pie-
dod brld ir jau S4.000,-? Te jānāk talkā visiem Kanādā un ASV dzīvojošiem tautiešiem, tad vareno pasākumu paveiksim l
• Viena un varbūt pati svarīgākā, lieta vēl. nav pieminēta: .tā ■ ir kopsolis ar mūsu jaunatni. Vecākā paaudze strādā. ..cīnās, viens otrs sāk jau pagurt. Bet
vē-
komunistiskās:
„Miera padomes" kongress ar 2.000 delegātiem
Laikā no 16. — 22. jūlijam Stokholmā notiek kārtējais komunistu propagandas teātris brīvo tautu mulsināšanai, — „Tautii vispasaules kOiigress par atbruņošanos un mierīgai sadzīvošanu", pierāda jauniešu aktivitāte^ Zī' Šī kongresa rīkotāja ir Kremļa diriģētā ,,Vispasaules miera pa-miga ii: viņu iecere — nākošā dome," pašreiz galvenais iestādījums kominforma aiszstāšanai.
diezgan pazīstama psicho - fi- der arī ražošanas līdzekļi. _ ryir7TT-nrKTlT¥ 7 T\rki4;r- Th a in»
ziskā parallēlisma teorija, kuras Kapitālistiem ir komunismam J^UJ^JEgļ /Vļļļ^ļJļļļjA UOMA PAR
pārstāvji apgalvo, ka cilvēkā pretēja nostāja ne tikai saim- tlt - TrArmTT
paralIēU konstatējama miesā ar niecības jautājumos. Viņi vairu- MAllUlJNl tās fizioloģiskiem procesiem un mā nenoliedz reliģiju, morāli un
gars ar tā radītām idejām, pie; garā "dzīvi. Daudziem m vii^em aizvadītās Jaunatnes padomju okupācijas ^m^^-Ī^ZS^
kam tie viens otru ietekmējot; dzīves izpratne ir līdzīga psicho ^i^^^s Jenčēpingā pieņēma ie- nistiskās diktatūras un atjaunot "^^^'^^ļ^f^^^^
piem.. alkoholiķi bieži redzot - fiziska parallel.sma; k^^^^^^ rosinājumu par visu emigrantu neatkarīgu demokrātisku Latvi- [^3^^ ^f^^^"/^
velniņus, tumšus priekšmetus; lai gan viņi to. varbūt,. teoreUs- ^^^^^^^^^ . Usma^un ^ene^^^^^^
citiem vārdiem -.alkohola le- ki, nemaz nepazist. C^u^^ atbrivoša- 2) Latvijas republika jāatjau-
spaidā notikušās pārmaiņas or- diem-kapitalish iŗ ieinteresēti ^^^^^^^^^^ latviešu ņb uz politiskas brīvības, saim- g^^^ ļ^^ļ^ jaunatnes svētku at-
" ■ ' • — - sēdeklis atšķirību lielāko daļu ir ļoti
1951. g; miglainas. Un kongresa propa-
. - Kri« 5 rilnPii. arī Dar Savu un visas Stokholmā notika dažādo tu cilvēka tiesības, labklājību dā'kaut kur rajonā starp forori- Francijas valdība tās darbību gandas galvenais mērķis jau ir
tekmes piemērs - spilgta Ķris- rupejas_^ari par_sayu .un visas nogrupgj„mu pārstāvju ap.prie-. un nacionālo kultūru visai Lat- to un Niaearu aizliedza, tā pārcēlās uz Prāgu, Āfrika, un Āzija. :
tus. krustā-sišanas iedoma, - sabiedrības prigo. dzivi^c^ vijas tautai. te iieslēpias iedīglis kā- 1954-g. uz Vīni. Krievu arim^^ Kongresu Stokholmā financē
garīgs pārdzjvojmnskada^^^^^^^^ die«^^ du rezolūcijai bija sekojošs sa- 3) Latvijā jāatceļ padomju na- .nozīmīgākam jaiizvācoties no Austrijas, iekš- dažādu „nacionālo miera komi-
. eneiB^ģipuz^kajam^^^ . cionālizādja un jāatjauno pri- y^ pasākumam? Vai nā- li^tU-ministri ja. 1957. .g. aizliedza tejti" ziedojumi. Tā kā. metum-
kaiņ; radījis .ft^ologi^^^^ " ^Sā Jnā V iu r Sfe 1> ^^^'^'^ P^^^^. vātā rūpniecība, tirdzniecība un ^e^ētu pacelties Vieni- šis. .padomes" darbību arī Aust- eiropā ar Āziju un Āfriku ziedo
maiņas - asmsplankumus _it morāliska ziņa. _\iņu lel^^^^^^^ mērķis ir atbrīvot Latviju no amatniecība. Kolchozi jālikvidē. ^^^^^ _ j J^^j^^ ^^g. rijā un slēdza tās biroju. No tā mazāko daļu. tad .galvenie izde-
kā attiecīgās vietas butu iedota "f^^^^ ■ ' -—" Jāatjauno zemnieku privātās ZsuT- ku^u plecu p^^^^^^^^^ publikācijās vumi būs jāsedz dažādām pado-
na_g a. ^^^';^'ļ^ "^^^^^^ i^^UnTls^^^ NEIET TĒVA PĒDĀS saimniecības un jāizdara .agrārā aizstāvētu visa latviešu saime? nav uzdota tās sēdekļa vieta, un mijas ..komitejām"- ar .satelit-
f- ' • n'Lr^r^r r^^^ rā zinā vti neatz st^S^^ Italiias " komunistu vadonis Mērķi mums ir kopīgi, un ciešā Pēdējā laikā tā turpina darbo- zemju nodevām tīri administrā^
nedz otra domināciju. , intereses. Viņu nostāja arī ne- komunismam. Taču tas nav iz- ^^^^^-^^^^^ augstskolās. Lat-
Ideālisma teorija, turpretim, maz neveicina materiālisma devies: Aldo pēc atgriešanās ^
■ . . , ^ ,. . _v , ., .. , vijā jānodrošina jādošās māk-
miesu kā patstāvīgu sastāvdaļu pasaules uzskata nostipnnasa- dzimtene paskaidrojis, ka grib ^^^3 zinātnes reliģijas un kul-
cilvēkā noliedz. Tā atzīst gara nos, jo ta pamatā nav dzīves ēr-Jcļūt par katoļu priesteri. ^-^.^^ attīstība bez valsts iej
domināciju pār matēriju. tības . KKTFVTĪ ftfK^F^ —
Pretstatā ideālistiem (filozo- Ideālisma teoriju vidusmērs i^avie^ v u r»u\orjp
fiskajā nozīmē), materiālisma maz pazīst. To arī grūti atzīt LABĀKĀ REKLĀMA aizstāvji noliedz gara eksistenci personām, kam filozofija ir sve-
pašu adresi; kāda bija „miera Ari; nebrīvībā nožņaugtajai, padomei". Institūts atrodas pa- Latvijai būs. jāsedz sava daļa,, jo domju uzņēmuma ēkā. un Aust- Rīgā bija sanācis „Miera ;aīzstā:-,.x^wx,^ ..^w^*^^v^^. olol .rijas -iestādēm.■•acīmredzot;', .līdz- vešanas •■.■L-atyijas. reŗublikānis-' iejauk- •"■":'*^'^'.* ģim nav laimējies izpostīt, šo kāš komitejas paplašināts plē-
šanās.' , .Dienas laikraksts„The Toron- perēkli ar jauno segvārdu./ nums",.kās sasaukts .sakarā ar
.5) Latvijai,, Igaunijai un Lie-. to Star." savās .slejās„piešķīris". „VispasauIes mierf. padome" kongresu Stokholmā, un: k-jas
gi?,. .
„JAUNI HOEĪZONTF
tuvai jāveido Baltijas ūnija un vietu jaunai nodaļai.„NewHori- nodibinājās .pēc 2. pasaules ka- priekšsēdis ir ziriātņu akadēmi-Cikāgas tirdzniecības firmas jāieslēdzas ; Eiropas saimniecis- zons", kas domāti īpaši jaunka-ŗa nolūkā gūt piekritējus' Pa- jas prezidents Jānis Peive. Ģal-
II ^fl ^^^"^^I^Jf^ Yal ^>01bert Hiven" ^vadītājs, apceļo-.kājā integrācijā.. Latvijai jābūt nadiešu. interešu . un-vēlējumu domij ai.-Tās; galvenā īpašība ir venā referenta lomā uzstājies ka miesu), kiiŗas veidojumi esot ti pieņemama, lapec ari ī;e,.idi ^___•d^^^^;^;, co„;„,.īk,; v\\c.: niinHP.^io«i inf<Pi-iPi:hrīvn tmitn nAT^niōri^sčanai ēn -nAHain vo_ niīnmo rionōvīho t\/roeir«„oi j..
dams Padomju Savienību, Ķije- pilntiesīgai loceklei brīvo tautu popularizēšanai., So nod.aļu va- pilnīga pakļāvība Maskavai un šīs komitejas priekšsēža viet--H^Tvi n^īrhn fiTiškā nLal" nopircis bikses ..... dīs Doroteja Laša (Doroty tās naudai, un tp praktiski: vada nieks, rūdītais^-k^^^
f . .. -. - fi^. .^5^^^ Laifh), kas sniegs informāciju t. s. ,,ģenrālsekretāri"^ koinū- Karoga" redaktors And^^^
_Šo teoriju pilnīgi atzīst komu- leiisnm gara, Kas zmania ^mera Ķij^^ā iepirktajām biksēm, kas par šādas vienotas nostājas de- visas iebraucēju personīgajās ništi, kas direktīvas saņem no lodis kas vienu piekto dalu no nīsti mr saskaņa ..ar. t« iekurto ~^.„Ktf 1 1^^^ tur maksājušas-.tikai" 60 dola- klarācijas izstrādāšanu un no- problēmās - immigrācijas, pa- Maskavas. ^ Slv^ Mis Smā.
visu.savu^dzivi^ viņ^ p^^^^^^^^ bet tiek^^^^ ^^^^^ rāvslēdzēja, bet lēma izraudzīt redakcijas komi-(valstniecības, labklājības u.t. t. Kā ziņo laikraksts Dagens lai savu zemi novestu.verdzībā, atzīst rehggu.^ aizhedz tojav^m komunismajemes ^ej^e^ .^o .^^^^^ .' turklāt izgatavotas siju tās gallgaļafi^auiēšattai. šai nodaļā iespiedīs ari jaunka-.Nitneter, tad sākumā kongresa «Plēnums"- 'ari/-izvirzījis pār-S'kas^fSdL^^^^^ Ztc^Susma settār nT^^^^^^^ rupja materiāla, ka, pat Apspriedē 08^^^ prezidija nadiešu vēstules.^ ^^u piedalīsies Stoķhol-
Sūdz dS kā S ArUi tofTaru r fnoLi cilvēka nepieskaroties miesai, radot ne- vel piedalījās ,J, Tepfers. J. ar pseudonīmiein. tomēr redak- norvēģu valdībai nepiekiļtot. iz- ma^ kongresā, jo, kā Balodis ap-cLšfs^istīto mo^^^^ dz vf Lidf ar trX šīs„Ķijevasbik- Grīns (liberāļu apvienība), A. cij ai jāzina rakstītāja vārds un vēle kritusi uz Stoltomu. Vie- liecinājis, „Mēs ar skaidru sirdi
nsti S neatz ? T^ēc maTdl rd?iiu un t6 kas stāv sa- ses" firma jau demonstrējusi Ci- Landsmanis( Nacionālais fonds), adrese, ko nevienam neizpaudīs, tas izvēlei ir zināma psī^holo- atsaucamies uz visiem ,,miera nāt md^^^^^^ ļ^^murvini ^arr ^^'^'^^ rakstīt arī katrs sa- ģiska propagandas nozīme, jo padomes" aicinājmniem. Būda-
nat, melot, lauzt Ilgumus v»ņļ_,Kara ar uciga caveKa parueu ^itur, blakus rādot sa- Klāra Kalniņa Csoc-dem.), K. vā valodā, bet event; atbildes, kongresa sanākšana kādā neit- mi lielās Padomju Savienības
mTem^^ Tā Smūnistiem''vfedī Tātad dzīves iznratnē ir dažā- va uzņēmuma.bikses par-$16,95. Krūmiņš (Saimniec. darbinieki), ja tādas kāds vēlētos saņemt, rālā Eiropas zemē vairāk ietek- pilsoņi, mēs esam devuši savu Skes pif rSus^^^^^^^ daf teorUaru^^^^^^^ Saprotams, kvalitātes, un cenas A. Padēls (zemnieku savienība), rakstīs angļu valodā. Prasītām me Āfrikas un Āzijas delegātus, ieguldījumu cīņā par šo lielo
' ' . . -, ti no sevis. un j. Aboliņs (Akadēmiska org.). marku r,.„„j«., „i—.... —,
līdzekļus. izņemot reliģiju, ir ka mazaķ ______ & .
Tāda viņu pārliecība un rīci- sekotāju, tā arī mazāka nozīme ^ .. ^
i)a nevar sekmēt saprašanos ar dzīves izpratnē. ^fS^ŌfS^t^lTfS "tt^' Jl f ▲ i A fi*S. A fpo/zradiv^demonstrējot kul- muļķošanai, ^^^^^^^^
* " ""^ ■ ■ ■ I ji. I ^ m ^ turfilmu par dzm un darbu Ņu- tos un rastu illūziju par mierīgu
faundlendā, kā arī kādu jautru iTHzās nastāvpšarm» nn TCrpm
uzvedumu, šo izrādi noskatījās p^^-f^ '-"^
arī viesu pulciņš •'"^ ļa viri mieņgak varētu realizēt
ŠIDEABENĒ . .savus ieka
E. ;Evert§. \
Latviešu mednieku un mak-/šķerriieku kluba lauku īpašumā / Bērzainē iepriekšējā nedēļas nogalē valdīja „kaŗa stāvoklis":
zviedru standarta un apstākļu . Tāds tad nu būs. komunistu
nākošais solis brīvās pasaules
polu bēgš'ana no tūristu
-»
■ . "kuģa zviedrijā ?i^S^aan§;iāvīS^ is no Vx 12 baložiem, sporta cienītāji. Kluba valde ie-ft^u^S^^S^
: fņīs ves.elas5stundas._šajālai..2. v^^^^^^
¥17 mWA NAV ATORTEZTIŠTES 33 mfjīDTSTT .ka par u^^^^^^^ trāpījumiem.: piemērotu peldbaseinu un celfiaik uzturas lirSet^^^^^
UZ HUVA JNAV AlbKmi6UM£ib 66 lUļilōll vieniem krita daudzi mala balo- sacensībās ar ..mazkalibra kluba ēku, ko gan varēs īstenof S aSa ^^^^^^^
_ zi_, kad tika izcīnītas daudzas šauteni jaunatnes gru ' ienriekšēias ™PtPitQ',ncc w
,(E. E.) - Poļu tūristu, kuģa bēglis, un. tās viņam, zviedru ar- vērtīgas balvas, jo notika gads- njās 5 dalībnieki," un 1. vieta © Paredzamā etniskā dārza iz- nus uz nometni i^^^^
„Mazowsze" uzturēšanās laikā zemnieku komisija arī devusi, kārtējas kluba internas šaušanas ierindojās Aigars Brencis, ar. 10 veidošanai Toronto, tagad.pilsē- zinoties ar nometnes vadību it" notiks 9.
Stokliolraas ostā notika kāda Kuģa vadība savukārt paskaid- sacensības.^ Individuālas mala šāvieniemno 25 jardu attāluma .tas valdes parku daļa ieteikusi svana TR 8-9007 ienriēkš'n?"
tlsfcs bēgšanas_ mē^nāju^s, ,e- viņa parad, par patenņu uz ku- Jūjljs; Atkauķis, .no 25 baložiem Sbral^Si'L^^^^^^^ HAMILTONA
PV SALIDOJUMS
Vācijā: ■
un 10 augustā Etlinge-nā, Stadfchalle. Salidojuma norise : sestdien, 9. augustā,, pīkst.. 10.00. salidojuma atklāšana a? ■j svētbrīdi, kam sekos referāti un
. lecot no kuģa ūdenī. To pamani- ģa, un nav izslēgts, ka Polijas sašaujot 23. 2. vietā Arvīds Zil- dalījās arī 13 kluba biedri, šau- ge un Duplex ielām, netālu no ® Vilis Zvirbulis Hamiltonāārļ^^^^™'^^^ . ja kuģa vadība, un kāds apkal- sūtniecība pieprasa bēgļa izdo- galviš.—22 un 3. vietā Mintauts jot no 50 jardu attāluma. 1. vie- Chatswort*h Drīve. Pēc pilsētas Jūliju vada. „Fina" firmas ben-| teātra izrāde. 10. ■ augustā refe
Sestdien, 1953. gada 19. jūlijā, m■ ri-rs.
PRELĀTAM
Y. STRĒLĒ¥IČAM GADU -
^^^^^ M
KRIEVU.
.AMERIKĀ>j
Vislabāk ātaļ f-j-). garīgā darba dļ \ universitātes pļ |si ņerii; 5.500 ■ rubļi \ nātnu ākadēmļ ^'•:!g/;ga ir:-vēl.,.;par. I ^ lakai papildus] šī alga var vēl •■f ta, ja saraksj lasa lekcijas Katrs zinātni^
^^^€:>^::f|!?^K ■Ka'
H\ izcilām spējai dus .■saņemt i ^^^^ :ņina -.-prēmiju 8^ ^M;ācībās.. -spēk ar ērtībām, vidusmēra Ķr iespējas.
Bases pagasta, Alsungas Caurmēra draudzē, īpatnējā suitu novadā, jj^j^jjŗjļgļjjg^ 1888. gada 3. jūlijā dzimis pre- ^ - cnp^āli lāts Vincents Strelēvičs. Jēkaba ^si^^_Spec^^^^^^^ un Marijas BuUes Strelēviču uņta cauruļu dēls. Pēc pagasta un draudzes rubļu, takson-skolas mācībām viņš iestājās apkalpotājs 8' Kuldīgas ģimnāzijā, kur starp gOO un žēlsin vāciešiem bija vienīgais latvie- uzturu un dz tis mv vienīgais katolis, šie ap- .1^1 stakli norūdīja Jaunā suita neat-karigo garu un netieši pamodi- J^akstnieu pa nāia gribu kļūt par dedzīgu lat- un lugām,, vi viešu ^priesteri. Ar mājskolotāja dzas: tūkstošo darbā nopelnitiernrubļiem viņš ārsts uz laU 1909. g. iestājās Pēterpils garīga, ļ mēnesi, seminārā un mācījās tik centīgi, sanēm ne> ka izpelnījās stipendiju .^tudi-^..^^^ jām ārzemēs, Insbrukā. Bet 1. k.ļ5> uska d o pasaules karš aizvilka, priekšā .sti esot „labc fronti uz. doktora grādu.' Archi-. ti „izgudrotii. bīskapa V: Ķuļčinska iesvētīts šis algas būvi par priesteri 1914. gada 26. aprīr d^ivo ļoti li, jubilārs; vispirms strādajajjarj^- ^ļ^^^
ar suitisku apņēmību iestājās nozīme, ka latviešu strēlniekos par kapellā- dots badam, nU un cieši sadarbojās ar I bri- nekās, gādes komandieri ģeri. .Goppe- Krievijā n ru. Kad vācieši 1918. g. okupēja ; Latviju, viņš .metās Pajišos . > . jaunieceltajam ģenerālvikaram ^ kanonikam A. Springovičam par zas aigas Pa
sekrētam un .pārņēma no viņā Līksnas draudzēs vļadibu. ;
Tālākie suitu priestera gadi ir strauji kāpieni* baznīcas uzticības kalnā: 1920. g: viņšr .ir dekāns Bebrenē un tiek iecelts par monsiņoru, 1924.:: g — dekāns Skaistkalnē, 1928.. g. —- dekāns Aglona un nb 1932. g. sv. Jēkaba katdrāles prāvests, Rīgas ar-ohidiocēzes: kūfljas notārs un ŗ & mantzinis. 1937. g. viņam piešķl-*^^'^ Tasv. Tēva galina prelata titulu. ;:
Prelāta gods un atbildīgie -Kādu clie, amati V. Strelēvičam bijā gb-dam nopelnīti, jo viņš nerim-: g.„.^^^^ tīgi cēla Baznīcu garīgi, un ma- SKaisiu un j( teriāli.: ; vu sievieti.
. Arī priesterības darbā prelāts Ģērbusies ā bija cēls paraugs; topošiem jaur smiņķēta Ui . niem priesteriem, kas bieži ap- parastās kri meklēja sv.. Jēkaba katedrāli. vn dah Vīna vadītie dievkalpojumi un "7/-",^^^^^^ laba stila sprediķi atšāja dziļu ^aiitates u iespaidu uz Rīgā studējošo katb- līdzekļi. -Bez ļu jaunatni un'.visiem ticiga-Tvas gandrīz jiem. strādā tikp-
Trimdā Vācijā prelāts V.Stre-jļejģŗādā ne lēvi'čs pārtulkoja Svētos Rak- savu ā : stus, kuru izdošanu fināncēja sv. . , : Tēvs Pijs XII. ; ^ sieyietei> ko
Kad emigrācijas sākumā DP ■ ^^^^l ^ . priesterus Amerika labprāt. ne- zelta ka to vēlējās, prēl. V. Strelēvičs 1950. dzēt Ŗietun gadā devās uz Brazīliju. Piecus rauda.. Ķņ gadus nostrādājis \ visai nepie- pdrcelāns 1 mērotā klimatā par kapellāhu ' meiteņu kolledžā Katanduvā, AĶZEM , prelāts 1955. g, pārcēlās uz San ■
žozē dos Ķampos, San Pāijlo Maskavā tuvumā,.par kapellāriu sanatori- spiesti vien jā. 1957., gadā pa.šū ļaudis aici- niecības da nāja viņii uz St. .Patilu.ASV: Nu j^^^j^ viņs ir vienigiiis,latvie.su. katoļu ■ ^ -priesteris; ko apgādā pati mazā ^uŗnausc draudzīte. ; ^ A. Rupāinis. no viesnīca
Ziiiātņu Armijas ] Uni vērsit j Vecākais; Fabrikas Veikala š| ■ Veikala
^'a^u^T^t . , . . Šā ;^ošarias ^sačensM^^^ veik- šaušanas .sacensības, ko rāda ieguldot Tri^'^mānHis'^līd^I^u^^^ „^
pa galvu. Tāpat Tūristu kuģim atstājot. Stok^smigajiem savējiem .bija. attie- aiī rezultāti, risinājās visai kas, liekas, etnisko grupu, to Hamiltonas pilsētā. resentu sKaits, 11. augusta no-
vinā meta virvi. n^ļj^ļu, pie pasu kontroles izrā^; clgi_ lielāka distance, šeit no 11 snraipī t.ā.^ \7Qri?id' .nuhp vnidps ci-dmā arī io+viaSu •nioHoHčanSc ® Pazīstamais
^ spraigi, tās .vadīja kluba valdes starpā arī latviešu, piedalīšanās
Sabiedriskais! t.iķs ekskursija pa švarcvāldi un Oskars Zvirgzd- Bērzaines apskate.
riņķi iņi iesitot bēgošam
vairākkārt pēc viņa .i ^______^ ^„ ^____________________, _ , . .«...ja- ______ o.^.^.^ ^.v.««.xoc.x.«o ___________
ar āķi galā, lai bēgli.aiz drēbēm dījās, ka pavisam 21 polis, .tol ļalībniekiem _ L vietu izcīnīja loc. un sporta daļas vad. Morics iespējas, šajā pasākumā ievēro- darbinieks Oskars. ,Zvi:
atviktu atpakaļ. Notikumu' pa-. starnā ari dažas sievietes, .>:av:^™^ Zilgalvis, no 24'^2 jarda gvems, kas sacensību noslēgu- jami mazinās. . . fapds pirms gada nopirka zemi Ceļa un uzturēšu
. .manīja, k^idri laivā. kas^S^ 16 no tiem. »Serrltf Va d^^ Sv. Jāņa draudzē māc. A/ļS'ikSSā^^^^^
devās bēglim pretī un.^zņēn.: 3pieteikušies policijā, rad^ . to savā-lai-vā..Pie zviedru lai- tai lielas grūtības, lai-visus uz- .jardu attāluma, bet 3. vietā - juši pazīstamais %nieks P. L^^^^ nakts-.2°f.f^^ "2^"^^ jautajum
?as nekavējoties piesteidzās ari ņemtu un nopratinātu, meklējot Mintauts Rengards. ari ar. 18 Tiilings, M. šverns un A. DI- Valdemāra nn Andrn^ S'^^^^^^ P^e daži poļi no kuģa un izturējās poļu tulkus un personālu izmek- trāpījumiem no 24 jardu attālu- zenbeclīs. bet pārējās balvas bi- Draudze pieaugusi par 17 piln- iegādāties ari sliekas un Salnāja,; (17-a), E.ttlingen/Ba-
i draudoši,, tomēr izglābto ar īgšanas darbam. Pēc noteiku^ ,,,,„a,5e ...^..u.. . feJ'^lf?^^^^^^^^^ ^me^ "^S^^-
ļiem. Sacensības ar māzkalibra priekšējā svētdienā māc. A. Lū- jiem >virgzdgm?ds^ i^^^^
iesvētījis Brigitu Mērcu, ļ—^. -.-s-s^--. ...xc an_^ieki lūgti ņemt: līdz segas un S'nn T^SJn^'Jr^n' ® ^^'^^^ ^^"^ ^^c. sabied- P^^^§"s, JO tos uz vietas nav le^ Ilgu Ski IM LeiSed ^^-^^^^^ ^^^^^^^^^ savā garā- spējams sagādāt. :
stakļu noskaidrošanai... . ļas .'jau piešķirtas 15 ilo šiem f^i^lV Vi.^a sasniegums—. ^49 neša pienākumus: veica Hamil-. Skaidrīti Lilienfeldl' -Laru' ^f, tadijusi^utomatiskuaņto. Lai nokļūtu salidojuma vietā,
noska,a.,s.: i.,.btais po- ^.ļk P~i. ^ ^^f^^^T^^Z^^^I^ Sr^lS' ^ » ~ P-tS^S^If ^ "^TT^"^^
- - -------o . - _ f_ jun ommnieKu un rereri jaun pneksejam durvīm tiek piesūktā^^^n - Stadt stacijai.
Draiidzp«; mānītais A īfi^i-. jnilzīga piltuve, strādnieks auto- ' ' ■ ' : ' ■ '■ ^ Draudzes mācītais A. Lusis_ 1,^5^ iekšienē ar gaisa strāvas pa- ■■:■■.;■ ■ ■ - ■ ■ ""'"
^'7o^ mēgi^5umi;nr''';^"pGļ;i^'lmģā «^^^^^^^H ' ^^^^'H ^^"^^ '"^^ plašas" vispārējas li^^i^šSiSf S^^^ ļ^^/^^ 5^1^.^^' Abonentu ievēribai dodas mēģinājumiem o.pi. ^. in d.lihniPkiPm-. nzvarejaļsaus^^^^^ ari tlTvisus nX^^^^
(jun:), sa- nati^ piedalīties visi šaušanas svētdienās pēo dievkalpojumiem: ^cEl^^C^^Z^JZ^ '
cekļi, kas pinno reizi braūcienā,nsdrikst spert kāju uz Zviedrijā.
. svešas zemes,, līdz tie nav labi šim pašam poļu. kuģim atstā-' pārbaudīti uzticamībā; . jot Kopenhāgenu, lai atgrieztos
. Nopratināšanā, polis.i3iēprasī- ^diņā, iztrūka vēl 12 pasažieru. - jis azila tiesības, kā politisks ^eši no tiem jau pieteikusies da-. ņu policija un lūgusi azila tie-
sības. ■ Pag. gadā no poļu kuģa „Batory" Kopenhāgenā vienā reizē.izbēga 70 poļu. .'
. šie notikumi liek secināt, ka tuvākā L^ikā diezin vai. gaidāms kāds poļu tūristu kuģa a,pmekle-. jums Skandināvijā./
no 10 dalībniekiem Helmuts Tillīngs
GRĀMATVEDIS u z ņ ē mii m i e m
Zvanīt HU 5-6121, Toronto.
. : JA JŪS SŪTĀT DĀVANU SAIŅUS ;.■ .
un vēlaties, lai Jūsu piederīgie oaņemtu labākās kvalitātes preces par iespējami zemākajām cenām un pie tam visīsākajā laikā, tad saiņu sagatavošanu un nosūtīšanu uzticiet mums. Pieprasiet mūsu cenrādi, ierakstot ^ai sludinājumā savu vārdu un adresi un atsūtot to mūsu firmai: DAUGAVA PARCEL SERVICE, Bellmansgatan 15, Stockholm $5, Sweden.
Mr., Mrs., Miss....................................,........
9 Sv. Jāņa draudzes dāmu ko- jām un dārgajām'iericēm auto- "^^^ abo-miteja bez vispārējā palīdzības būsi būs .tīrāki ne tikai no ār- nešanas maksu lūdzam kārtot ar .darb_a. uzņēmusies: _kni.stmātes puses.-bet ari'no iekšpuses. Tam DV STOKHOLMAS'nobattt pienākumus 6 ģunenem,. tas re- tā ari ■ būtu jābūt, jb necik sen —- -- ■ J^uuaļu,
braukšanas..
BOX 220,
rii«aams'jļijx^jiiiļuj,Mg..«i»gmiii>'.ij»^ , iiiuMiiiniMii i
STOCKHOLM.
ĻA apgāds
gulāri atbalstot materiāli. No. tika. paugstinātas tām divas bez apgādnieka mīt maksas, okupētajā Latvijā, 2 bārenītēm Vācijā tiek -sūtīta skolas.nauda
un citiem izdevumiem, bet 2 . Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt erūtībās nonākušas ģimenes mīt Neizlietotos manuskripttis neuzglabās bet u2 vPlPS-
riliSr-M™. vasaras ^'^■i^^^^ \ ^ ..
nometnes daMbniekiem nomet- . Ar autora vardu vai miciāļiem parakstītajos rafestas bteiktša nes vadība .bija . noorganizēju^ . aomas var an neatbilst H-edakcijas .vtedoMžm.. ■ :
sānos sūtīs
li
i''
h
3.000 BRĪNIŠĶĪGAS IZDZIED
SoĶad paiet simts, gadu kppš Dievmātes parādl.šanās sv. licr-nadetei Lurdā, JFrancijā.
Visā katoļu pasaulē šo jubileju plaši atzīmē. Miljoni svētceļnieku plūst už šo rīieVmātes svētnīcu; pre.se sniedz aprakstus par brīnišķo notikumu; luīs-kapi savos ,gana rakstos ticīgajiem uzsver notikumu sevišķo nozīmi ticības dzīvē.
Lai gan Ļurdās ārstniecības birojāoficiāli, ir reģLstrēti pāri par 3.000 izveseļošanās gadījumi,- kurus ,,dabīgi nevar izskai.d-lot",- taču tikai 54; gadījumus katoļu baznīca, ir atzinusi par • brīnišķiem. ■ - ~
Ne visus gadījumus, kuŗiern ārsti- neatrod dabīga izskaidrojuma* baznīca izsludina par brīnumiem.. Bet tam vēl ir cits iemesls no .1862. līdz 1907. un no 1913. lidž 1946. gadam, t. 1. kop.sumā;78 gadū.$, baznīcas ka-noniskā izmeklēšanas komisija nedarbojās. Tādā kārtā katoļu baznīcās oficiālie dati par atzītiem brīnumiem balstās uz ierakstiem tikai par 22 gadu laika posmu v-;-'^^ .' . ■ .
■ Kopš 1946. - gada visi ārstu at-zitie ārkārtīgie izdziedināšanas
!gadījumi. Li noniskāi- izi
' VAI LIII iUBILl
■ Tieši tanī! cyirbiskaps i| klāšanas ..s\ļ nadete LeJi'ļ modās ,savj konstatēja,, kaš 5 gadusļ vīisi vesela. [ Ārstu ātzļ . mu, viņa pii darījusi svēļ bet bez pani ņa. nežāudēļ ņājusi' lūgti priekšvakari un berniein vennu pie tā, pamodusļ jutusi kā un pirkst^sj . tinat. Pateļ Jaunavai vusies uz pieņēma s^ , vārdi, ko. da rakstlj a ļ •bijuši Di eļ „Esi..sveidii bas pilnai"]
■\
