f
; I-
Trešdien,: 1958. gada 23. jūlijā, - 59. nrs.
T G RONT 0
. . 2^. AUGUSTĀ, 22 Cōllege St,
AklS UN KONGERT
.;' .110,29.
30. AUGUSTĀ
SACĪKSTES
TLMMK īpašumā .BĒSZAIME"
y AUGUSTĀ, PALACE PIER telpās
31. AUGUSTĀ
TEĀTRA IZRĀDE
MĒTELIS
SPORTA SPĒLES
LIELISKI IZDEVUŠĀS JUBILEJAS DRAUDZĪBAS DIENAS
1.000 jaunās un vecās paaudzes dalībnieku pirmajā diļsnā Niagarā.
UZ KARDIFU!
Jaunatnes!panelis T.l Kroriber--ga vadībā spīdoši atbildēja uz visiem 12 jautājumiem, kurus uzdeva kā vecās, tā jaunās paaudzes pārstāvji. Pārrunās viņi noskaidroja un saskaņoja savus nākotnes; uzskatus un sadarbī^ bu.
Dziļi pārdomātu un saistošu svētku runu teica M. Freivalde. Paneļa diskusijas noklausījās DV Kanādas valdes locekļi.
: Lielisku koncertu sniedza A. un L Dunkeli. Sekoja L Ķe-niņas - Kajakas ritrao-plastikas grupās priekšnesumi.
Svētku ballē vairāk kā 800 viesu pulcējās greznajās šerato-nas Broka viesnīcas telpās.
Svētku otrā dienā 500 apmeklētāju uzmanības centrā bija ^Draudzības balvu"; izcīņa volejbolā. Sieviešu volejbolā dramatiskās cīņās, ar neveiksmi turriīra sākumā, savu pārākumu atkal parādīja Saginavas
meičas, izcīnot O'Keefe's „Drau-dzības balvu" un „Nortiiern Life" St. Katarīnes nod. vad. P. Vasariņa un L. Līduma dāvāto «Draudzības ,kausu", apliecinot sevi par latviešu spēcīgāko vienību Ziemeļamerikas kontinentā, jau otru gadu pēc kārtas uzvarēja sieviešu volejbolā. .
Vīriešu volejbolā savu pārākumu, tāpat kā pagājušajā gadā, parādīja Kanādas latviešu meis-tarvienība Hamiltonas „Sparta", uzvarot visus savus pretiniekus un finālā, pieveicot TLSK, ieguva O'Keefe's draudzības balvu un J. Gaušes dāvāto. kausu. . . Nobeigumā bija ugunskura priekšnesumi Br. Rubesa vadībā un atvadu, balle telpās, gan īstā „piknīkotāju'? stilā. Lieliskais laiks sekmēja brīnišķīgu volejbola turnīra izdošanos un peldēšanās priekus svētku dalībniekiem.
Atreferējums par svētku norisi nākošaj ā LA numurā. .
Jānis Kučāns izvelk brangu lomu '
Varavīksnes foreļu dienas Na- tieši, sajūsma par izvilktām fo--tavasaģas- upē turpinās. NepārTrelēm bez lieliem sirdsapaiņas spīlēšu, ja apgalvošu, ka šogad pārmetumiem bija atgriezušies grūti būs atrast makšķernieku, pie metriskās sistēmas — čoUas kas šīs upes ūdeņos nebūtu vil- pielīdzinājuši centimetriem,. 1; cis šīs karaliskās zivis. Daudzu pret 1. Pai šādu aritmētikia jauno meistaru vidū izcilu vie- draud diezgan bargs sods ,im tu ieņem Augusts Kalniņš. Viņš piedevām zemnomias zivju ; šīs vasaras lomu reģistros var makšķernieku vēl ieskata par ierakstīt vairākas dienas, kad pavisam zemas; klases športistiiv vienā diena vilktas pāri par 20 Bet miesnieki jau. gadās katra varavīksnes foreļu. Pats par sevi sabiedrībā. Ja jūs redzat kādu saprotams, ka Augusts visas ma- tā slidot neceļos, nekaunieties ziņās saudzīgi atlaida atpakaļ aizrādīt, varbūt^ ķa ;nākamga«i upē un paturēja tikai atļauto jūs pats atpakaļ ielaisto,un par ' _ _^ dienas normu, Par Kalniņa lie- brangu zivi izaugušo foreli da-aS lišķiem lomiem pārliecinājos būjatua sava āķa; Acv of„H«vv+i s« u- i- • - - Pa.ts. Dažas bija itin prāvas, bet »
ādē Vārnā (Buleārilā) niekam ^""va^ "^s «leru drosi vien b- 1. jūlijā svinibu izdarībās ir tilc: V iSd js X ridila un ^"^'^ ^""«sa, ka pat namus nekaro-
EdmaS Medrt f misirim svētku ;
nosDēlēiuši neizbirti mm«r^ Esmai lieto mazus vizuUšus, bet diena jauniem un veciem makš-
asv studenti -
;šachisti sīvās
^^^J^'l^^^S^^ ..romo lie^s:„s:,,Star.; ,
meirtaru Knlarnvn Pie 1 iin 4 d'^nas, kad-foreles neķefas, Au- atzīmējot, Kanādas dzimšanas ^SS^^^^^^^^^"^"" "^"^ Ms dienu, makšķernieku; priekam .
VZ»r! Lrtnl , J,^^^^^^^ ""^^ Ziemu ēd, nepaguvu no- brangus melnos basus, šiem ba-kārta Edmars Mednis uzvarējis ei,„;j„„4. Tr„i.^x „„^t;„w,;^ . .
Pūksu no Austrumvāciiās ka skaidrot. Katra gadījuma, ja ari siem uz muguras spuras ir pie-mS lo^^dS^SiS n£ ^^"^ ,.kļockām", stiprinātas plāksnītes ār katras
^ ti^S ā^ZeSl^ aprunājieties ar Augustu, - vi- zivs vārdu. Starp citu šie L jū-;: L!^^^^ 9a mašīna parasti noparkota lija basi nosaukti dažļādo laik-
S^enem^5^ af 7^^^ pašā up. rakstā publicēto komiķu vārdos,
kamēr krievi .^SiS ir 1. vietā ' . V ; ; Tas^ļf^^kais - katram šādi no-
kristītam un apzīmogotam; ba-
tumšas sausās mušiņas.
Grenadieru: dīķī peldina sliekas.
58. 'pasaules izstāde
(PSmesLiris no 3. Ipp.)
ietekmētu: pārējās. Briselē šoreiz citādi, šķiet, ka cilvēki tomēr apzinājušies, cik būtībā apdraudētā stāvokli atrodamies, , par spīti lielajiem panākumiem zinātnes un technikas . laukā. Varenajai iespaidu simfonijai, nenoliedzami, san līdzi kāds mazs vārdiņš,, kuru varētu likt mūsdienu - dzīves pamattēmā kā kaut ko parolei līdzīgu. Un šis vārdiņš ir bailes ... .Bailes no nezinārnā, bailes no sagaidāmā, bailes no nākotnes! Bet šīm' bailēm nav jārada panika, — nē, to uzdevums ir pasargāt cilvēci no lielāka ļaunuma!
V . lakstīgala. :
, aptur' satiksmi . .
Varbūt būs /pareizākais, ja Briseles izstādes apmeklējuma aprakstu beidz ar kādu mazu j^ntermķcū, kam nav ;nekā kopēja ar nule piedzīvoto pasaules nāciju skati Jeb tomēr? Varbūt tieši šis mazais un savā būtībā nenozīmīgais■ piedzīvojums .ir pats. ralksturigākais mūsdienu cilvēcei, jo. rāda, ka technikas triumfu un robotu vidū viss cilvēciskais tomēr vēl nav zudis.
Sī notikuma , galvenās lomas tēlotājs, bija mazs putniņš —
Sarīkojumu kalendārs
toronto
29. augustā, pīkst. 8 vakarā DV dienu koncerts 22 College St.
30. augustā, pīkst. 8 vak. DV die-nu balle, Pālace Pier zālē.
31^ augustā DV dienu teātra izrāde.
hamiltonā ■
1 oktobri — HLB gada svētki.
18.,oktobri — Hamiltonas DV ga-da svētki.
S5. oktobrī — Dainas kora koncerts ai sekojošu deju PolisSi Memorial Hall telpās, 1752 Ba?-ton, E.
1. novembri HMMK balle.
22. novembrī 4 18. novembra svinības.
Queen uu Coxwell ŗaj. IZĪRĒJAMAS 2 istabas
vieniniekam -cēm. Kopīga vir-ļtuve, garāža, ērta satiksme.
Zvanīt vakaros teļ.: HO 3-21M, ■ ■■ Toront®, .
lakstīgala, kas sēdēja koka zarā un ar savu dziesmu radīja mūsdienu monstra — satiksmes sa-blīvēšanos.. Ne tikai automašīnu jūra pēkšņi apstājās, arī cilvēki ūz brīdi aizturēja elpu, pilnīgi piemirstot šīsdienas tipiskāko pazīmi ^ laika trūkumu, mūžīgo trauksmi, pulksteņa' neaprakstāmo varu;
Sāka jau krēslot, un pirmās mašīnas iededza uguņus. Visapkārt virmoja steiga un nevaļa, šai brīdī mazā lakstīgala, sēdēdama • augstākajā parka kokā pašā ceļa malā, pacēla trizuļo-jošu balsi. Pirmais tajā ieklausījās kāds sirms vīrs, kam bija vairāk laika, kādēļ varēja iet kājām. Viņš apstājās un gandrīz vai svētbijīgi klausījās spārnotā dziedoņa vakara lūgšanā, vienlaicīgi raugoties tumšajā spalvu kamolā, kas; krasi atdalījās pret sarkanīgajām vakara debesīm. Lakstīgalas balss pārspēja visu'! Varēja domāt, ka mazais putnelis ar savu dziesmu vēlējās apturēt laika plūdumu un aizkavēt nakts nolaišanos pār steigas pārņemto zemi, kur cilvēkiem vairs nebija vaļas pa-šiera seV. Drīz vien pie koka jau stāvēja cilvēku ducis, tad apstājās pirmās mašīnas, un braucēji vēlējās zināt, kas noticis. Arī viņus nu pārvarēja putna dziesma. Pēkšņi, arī tiem bija laiks. Pirmās mašīnas spieda apstāties arī sekojošās, visi braucēji pabāza galvas pa logiem un — vai spējā cilvēces nevarīguma apziņā varenās dabas priekšā? — klausījās, ko,stāsta mazā lakstīgala . . . Dzīvē tomēr nekas nav mūžīgs. Dziesma pārtrūka un satiksme ierūcās par jaunu. Jau mirkli vēlāk visi atkal brāzmo-ja iepriekšējā steigā, maksājot neizbēgamos meslus mūsdienu-dzīves tempam. Lakstīgalā atkal piemirsās, bet uz brīdi tās dziesma tomēr bija iespējusi neiespējamo— pārspējusi cilvēces radītās technikas varu, likusi krūtīs atkal pamosties jūtām un izjūtām, kuras šodien tik liels retums.
Ilze un Jānis Konrādi jūlija sākumā no Sidnejas Austrālijā
cauri Ņujorkai devās-cisļā uz kardifu, lai piedalītos jBritu im- P'^Wēmuši:4. vietu, atstājot aiz perijas spēlēs, kur piedalās ar: abu; jauno meistarpeldētāju sī- ^^^^^ arī čectloslovākus.^ vākie konkurenti. Lidostā viņus apsveica harfeto žurnālistu un fotogrāfu, kas žilbināja savas spuldzes un neskaitāmos jautājur-mus, tāpat arī ziņkārīgo pūlis, kas apbrīnoja Austrālijas 72 sportistu lielo kgmandu. Uzņēmumā Ilze un Jānis Ņujorkas lidostā ar sporta žurnālistu Vili Cikur
. Aiz am^ikāņiem atrodas Ar- Vasaras sausums liek visiem sam ir sava :godalgas-cena. Pa^
'""^ ""^^^ ^^^"^^ gadā lvi īLiešiGrena.
aSānT^LS ir iS Piesardzīgiem,rīkojoties ar dieru dīķī zivis n|akšķerējot.:kļu- . SStTnSf S kā • r "^^^ vienas priedes var iz- va par apm. 100 dolāriem bagā-^ spēcīga konkurence, jo ka ,,stu-tavot. milj sērkociņu, tāki. šogad labās piecdesmitdo-
denti- u^tajas,biezi vien attie. ^et viens sērkociņš, nomests,lāmieku zivis laimēts dabūt vā^ cigo. valstu koma^ndas ar stap- zālē. var sadedzināt >mil- cu un itāliešu makšķerniekiem,
tautiskiem^ Udmeistanem un joniem koku. Nekad nemetiet:Latvieši ar savām makšķerēša-plašiem padomdevēju stabiem^^^ degošas cigaretes no savas au- nas spējām, likās, bija nogājuši ^Piektajā, kārta amerikāņu tomāšīnas. Neatstājiet kvēlojo- pagrīdē. Vēl pēdējā bridi latvie^ studentiem izdevās uzlabpt savu g^, ogles ugunskurā. Visur un šu makšķernieku labo slavu no stāvokli, iegūstot ar L5.0,5 p. va- vienmēr esiet uzmanīgi ar ugu-,apsūbēšanas nupat paslāba & dibu iepretim čechosLovakiem. ^i. Pagājušā.gadā 721 uguns-: gadus vecais Jānis Kučāns^Dū-
Divas partijas nav vēl pabeigtas g^gkos bija vainojami neuzma- s^g^is latviešu puika ar ■sāvū ālnā Līdz ar to amerikāņi ar 8.5:9,5 nometnotāji.: : - m«kškPriti- nieveica , ..Dānnv
Foto Br. Eozīlis
TUVOJAS AUGUSTS!
Vai esat nokārtojuši LATVIJAS AMERIKĀ abonēšanas maksājumus?
; VI .pasa.uIesmeistersacīkstēm;^M
nīgi nometņotāji.. 'makšķerītl pieveica , ,,Danny.
■ Fortune" vārdā nosaukto, basu:
Mērojot zivis, kam noteikts Bez 2V2 mārc. smagās zivs Jan-miniinālats garums, lietojiet col- ka dabū arī „Star" naudas m-lu mēru. Divos gadījumos man v^, desmit dolāru.. Grenadieru pašam nācās vērot, ka mūsu tau- cļīķī g^vu kārtu vēl gaida vairāk ——— — . ■■.' . . kā desmit apzīmogoti un neiz-• SKAUTI UN. GAIDAS ^ makšķerēti basi A. Pelēkais,
GRAND RAPIDOS
3. novada skautu vadītāju nometne notika Grendzes saimniecībā pie Detroitas, bet saka-
■ Pasaules.futbola meistarsacīk- stājām asinīm, un angļi saņēma līdzdalība beigu spēlē jau bija rā'ar Dziesmu svētkiem un dažu. Šu vēsture nav gara. jo par tām ieaicinājumu uz spēku pārbaudi, nodrošināta. . citu iemeslu dēļ dalībnieku
pirmo interesi valstu futbola Spēle notika 1930. g. novembri Fināla pirmās 10 minūtēs' re- skaits tajā bija neliels — tikai vadībās sāka izrādīt tikai div- Londonā. Ar 3:2 uzvarēja angļi zultāts jau bija 2 ;0 ungāru laba, nb Grand Rapidiem un Detroi-desmito gadu beigās. III PM notika Francijā 1938. kas sāka spēlēt pašpārliecināti tas. Nometni vadīja Lsp vad. A.
i927, gada 5. februārī Cīrichē, gadā.. Sacensībās piedalījās 36 Tad nāca negait^ta vācu ofensī- Grigors, komandanta pi^nāku-šveicē, Starptautiskā futbola vienības, kas priekšspēlēs: no- va: šēfers, ■ Rāns, un puslaiks mus veica vad. Fr. Sīpols: šī savienība pieņēma noteikumus skaidroja 15 fīnālspēļu dalībnie- beidzās 2:2. Otrā puslaikā Rā- nometne bija domāta galveno-pirmajām pasaules meistarsacīk- ces. . nam vēl reizi izdevās pārspēt un- kārt draudzīgas sadzīves izkop-
stēm. Par sacīkšu vietu izvēlēja. Finālā satikās Itālija ar Un- gāru vārtsargu — 3:2, un žila šariai vadītāju starpā, vienotas Urugvaju, kas toreiz bija spēcī- gārijū. Ar 4:2 uzvarēja itālieši, Rimē kauss aizceļoja uz Vāciju, domas nostiprināšanai dažādos gākā futbola valsts.— 1924. un otru reizi pēc kārtas nokļūstot Tāda īsumā ir futbola pasau- jautājumos ūn skautu aktuālu 1928. g. olimpisko spēļu uzvārē- pasaules meistara godā. ; Ies meistarsacīkšu vēsture, atmi- problēmu risināšanai Bija ap-
tāja. . Par PM atjaunošanu sāka do- ņas atsvaidzināšanai. Juris Bite spriede
Pirmās: PM piedalījās 13 vai- māt tūlīt pēc II Pasaules kara, M I- ^ * kam daudz jaunu atziņu varēja
stis, to vidū 9 no Amerikas kon- uri 1946. gadā. toreizējais FIFA .5,r!iekad vairs . gūt jaunie vadītāji īsii-svētbrīdi
tinentiem. Pusfināla . spēlēs prezidents žils Rimē izcīņai dā- . UZ MaskaVu!" ■ nometnē vadīja māc. V. Līveri- .
Urugvaja pārspēja Dienvidslāvi-. vāja ceļojošu balvu,, ko nosauca „^ ifAv&nAc \it'Te'TPAii?w ^^^^ no Detroitas, bet .apsveiku-ju ar 6:1 un Argentīna, ar tādu viņa vārdā. bAKA KANĀDAS MEISTARE ^ļu-nodeva Latviešu. apvienības
pašu rezultātu ASV. Finālā sa- Pēc strīdiem pie zaļā galda VINGROŠANA
tikās Urugvaja ar . Argentīnu, par IV PM vietu 1950. g. izvēlēja _ ^ .. .. _________ _ . _ _______ ____ , .________
Pirmo puslaiku ar 2:1 savā labā Brazīliju. Piedalījās 13 vienību ģrosana notika Maskava.un, hiui^L arī Detroitas gaidu no- māk minētām personām no vi-
Jancls ar 10 dolāru basu. : . • .jūs '■..;..
ATsiuCIETIES--
Latviešu Centrālai Komitejai . priekšnieks D. Rudzītis. Taja Vācija, (21) Mūnster/Vestf.»
Fasauies meistarsacīkstēs vm- p^g^ laikā Grendzes saimnieci-' OrevenerStr. 69—3, ir ziņas ze-
pabeidza Argentīna, bet spēles - 7 no Amerikas valstīm, bet 6 sagaidīts, labākās sekmes in- j^etne, un lielais ugunskurs pul- W piederī.^iem Tās var saņemt: .,,....a.n^5 dividuāli un , vienībām g^^^ d^āja kopējā pulkā gaidas un ^ p^^^^^^^
29. 7, 06. g.; Indriķi Peniķi.dz. A 18. 11; 07.; Elmāru Petrovu, dz..
..Sirojuma" redakcijas izbrau- 1923. g.; Olgu Aleksandru Pēr-
turpinājumā urugvajieši ieguva no Eiropas.
3 vārtus, 4:2 uzvaru un pirmo Dalībnie.ču vidū pirmo reizi bi- . skautus,
pasaules meistara titulu; ^. ■ ja arī Anglija un vēl tagad dau- . Vīriešu sacensībās uzvarēja. .
Otrās meistarsacīkstēs 1934. g. dziem futbola draugiem atmiņā ^^^^^^^^^^ .. „ . _ _
organizēja Itālija. Piedalījās 29 ir rezultāts ASV - Anglija 1:0! .^^^^^^"^^^"teresants stāsts par. k^ms uz Mičigenāse^^^ koni, dz..l5.'2. 15.; Minnu Pu-
valstu : vienības, taču iztrūka Pusfinālos "^iekļuva Urugvaia. meistarsacīkstēm ir kanādiešu jjjā bija pulcinājis necerēti kup- • 10. 2. 1899. g.; Richardu
Urugvaja. kas boikotēja dažu Zviedrija, Brazīlija un Spānija, meistarei Ernestmei . Ŗaselei. dalībnieku sk^^^^ 12. 9. 22.; Annu
Eiropas valstu nepiedalīšanos PM. Ari spēcīgās Brazīliju
V - '--—^"> —- - Mflzā un sk-nisfā Vrnp<ir}r)p\a , • ', u ' u-- P^ūmi (bijusī Berchtesgādenā)r
sānos I Brazilieši pārliecinoši pārspēja Maza^un sKaista iLmestine sa- skautu un gaidu labvēļiem bija Alfrēdu Pīlādzi, dz- apm. 1918.
. iliju un spāņus (6:1) un zviedrus (7:1), «Nekad vairs aiz dzelzs aiz- personu, starp tiem arī g., Līvbērzes pag.; Elzu Palkovu^
Argentīnu pārstāvēja tikai ama- kamēr Urugvaja ar pūlēm tika^^^^'" ^^^^^^^ -^^^"^^ ^^^a pa- ^ļgsi no Kalamazū un pat no dzīm. Dobelnieks; Kārli Palko^
tieri, un astotdaļfinālā palika ti- galā-ar ;2viedriju (3:2) un cinī- zaudējusi 8 mārciņas svara un Ņujorkas; jaukais laiks sekmēja vuj^Iļmu^Palkovu^ 1928. g;,
kai Eiropas vienības. . Finālam kvalificējās čechoslo-
• Fināls Brāzilija - ..Urugvaja
lS::šanu./pie kam izbraukuma da-. ^g.; Albertu Plūdumu! dz.'22:'i2'
vakija,. kas uzvarēja Rumāniju bija ,.karsts" un īstā vietā bija '^^^^^^^^ ^^-ļībnieki dabūja izvizināties vad. 12*.'; Juri Pūriņu, apm.'39 g v
2:1, Šveici 3:2 un. Vāciju 3:1. laukumā ierobežojušais ūdens- ji_s. neciešams, un kas nav va- j_Apsisa jaunajā motorlaivā. Pēteri Pūriņu, dž. 12. 11. 12.;
vecu; Jā-
Otrs pārspēja un ar Austriju.
ļuv'S; ^sriadā Šveicē: Fa- ^ērņi, kas; lūguši dāvanas.
5. . Pirmo priekšspēļu cīņu ar spā- voriti bija lieliskais ungāru lannas s-t^iias
5. ņiem itālieši pabeidza 1:1. šī ir vienDadsmif«5 un Dienvidameri- ^«auiidb h^ļāh
* *
Domājot par Briseles izstādes nākotnes technikas gigantisku-mu, par mašīnu nomācošo varu, šis mazais Intermeco šķiet kā patiesi saulains atgadījums, kas .rāda, ka mūsdienu cilvēka iekšienē, dvēseles stīga tomē? vēl nav galīgi sarauta.
Ernu Paozoli af bērniem Rūtu, Ainu un Kārli; Gunāru Putnu, Skrundas skautu vienības no- dz. 8. 2. 26:; Ļamoni Puniņu, dz, vienpadsmits uņ Dienvidameri- ~ metne darbojās no 18. — 20. jū- anm. 1923.. g., Mežmuižas' pag.;
viena no visrupjākām spēlēm kas valstis Ungāri pilnīgi attais- T o t o n t o (?) Lielākās lijām, valsts parkā pie Mōski- K°ļf/JJJP ^^^j* f^' ^P.^-visā PM vēsturē. Itālieši ar vai- nojauz vīniem" liktās cerības ūn Kanādas latviešu sporta vieni- genas-(5 jūdzes ziemeļos no pil-
rākiem dienvidamerikāņiem ie-' ceturtdaļfinālā uzvarēja Brāzi- bas — Toronto latviešu sporta sētas). Nometnes lielais uguns- ^^jolfu Renmdz 15^^^^ rindā, kas bija pieņēmuši Itāli- liju 4:2, bet pusfinālā Urugvaju kluba vadības vēlēšanās .yai?s kurs bija 19. jūlijā. Pēc skautu jāni Ŗudzīti,'' dz* 12.' 12. 24. g.; jas pavalstniecību, savainoja 6 4:2, divus vārtus iegūstot paga- nekandidēja ilggadīgais klulja solījuma nodošanas par vadītā- Arnoldu Ŗerichu, di. L 12,'l3!; spāņu spēlētājus., to vidū leģen- rinājumā jo normālais, spēles priekšsēdis J. Ādminis. Tā par ja vietnieku paaugstināts Kris-; Jani Riekstu.dz. 8. 3. 08. vai 09,; dāro vārtsargu Zamoru. laiks beidzās 2-2 neizšķirti. jauno priekšsēdi ievelēja talan- taps Jansons. Vēl par vadītāju ^nnu |lozenbergu._ dz. 28 8, 07;
Finālā Itālija pieveica čechus Likās, ungāriem meistariituls tīgo voļejboUštu A^^^^^
dz. 918.
Itāliju pai pasaules meistaru. lei;prei'un'£i'ein gudri izman- kluba organizācijas darbā ir gu izraudzits vad. vietu. Lauris S;^™|f'''f• ^'^'•,?-'„Wil' bija par daudz itāliešu kar- tpjarezel^k zaudējot 3:8,>j^^ .Kalniņš.- , ■ ^ ^S^gS^efe
