IL A T V I JA
Sestdien, 1958. g. 13, septembri, 74. n-fs.
9 pārstāvis pie OSKARA PERRO RealJSstate
g 1597 Bloor: St., W., Toronto
' LE 5-555 vai pēc pl. 9īp.p. WA l-4208>
lono:
locaō:
ST. CLAIR - WARDEN AVE tuvumā pilnīgi jauna 6 Istabu ķieģeļu māja. trta azīvojaraās / ēdamistabas kombinācijā, skaists pastēļkrāsu dekorē-jums, tikai par S14000,-, ar mazāk kā Sļ.500,- iemaksu.
ziemeļos ^no eglinton ave pie' . avenue'rd- .. ■
atsevišķa 6 istabu ķieģeļu māja ar lielu dārzu, garāžu, jaunu vannas istabu, modernu virtuvi un eļļas apkuri, tikai par S15.900,- ar mazu iemaksu un jaunām obligācijām.
HIGH PARk TUVUMĀ
liela 10 istabu ķieģeļu ienākumu māja ar garāžu, 3 virtuvēm, 2 vannas istabām, ilggadīgām obligācijām, mazu nodokli uņ tikai S3.0Q0,. iemaksu. Prasītā cena $17.500,..
30E30:
lomo:
HIGH PARKA tuvumā liela, atsevišķa, labu dubultķieģeļu īres māja. 3 atsevišķi dzīvokļi ar mod. virtuvēm un vēl 2 istabām ar virtuvīti pagrabā. Dubults iebraucamais ceļš,liela grunts, eļļas apkure. Ilgtermiņa obligācijas ar labiem termiņiem. Ar .$4—5.000,- iemaksu brīvs dziv. un īres ienākumi.
losao:
PASAULES VĒSTU
FEĻETONS
MĀJOKĻI UN ĢIMENES Grozgalvītis Pirmais cilvēku pāris sākumā Ēdenes dārzā dzīvoja zeiti ko-, kiem. Cita mājokļa viņiem nebija. Nebija arī vaj:adzības. Lie-• tus virsū nelija un no aukstuma toreiz nebija jābaidās, kā tagad,
^^r?zē^'^v?sā^asau^fS koka un akmens mājās. Tik lep. stādes otrā, lai dabūtu atļauju aukstumu ka apledo pat zemes nas, kā tagad, piem., „Uguskura" durvju cauruma izkalšanai. Tik^ lodei abi ^ali - redaktoram jau nu nebija, bet ko pa skursfem parādās pirmie
Vēlāk kad Ādamu ar Ievu iz- dzīvot, varēja. Pat dzimšanas.un dūmi, nodokļu taksators klāt, kā dzina no Ēdenes (saukta ari Pa- vārda dienu svinības nosvētīt sievas māte znota vārda dienā,! radīzes) dārza,' viņi apmētās'varēja. Rūmes pietika. _ Ari par remontiem nebija
klinšu alā. Saprotams, neērti tur Vispār pirmajām cilvēku pa- daudz jārūpējas. Ja māla būdai bija, bet labāk gan kā dažā di- audzēm mājokļu ziņā bija radās sienā caurums, paķēra pīšu riometnē Vāczemē. daudz, labāki apstākļi kā mums, māla piku, uzspļāva tai, un cau-
Vēlākās cilvēku paaudzes jau Ne tiem bija jāmaksā nodokļi, rums bija aizpiķē'ts. Bet tagad, cēla zemes būdas, gan no velē- nedz jāapdrošinās pret uguni, pārplīst ūdensvada caurule, nam, gan māliem, jo cilvēku sa- Ja būda nosvila, tūdaļ turpat jāsauc amatnieks, kas muļļājās ■radās vairāk un visi zem ķo- vai uz karstiem pelniem ,cēla veselu dienu un maksu saņem kiem patverties nevarēja, un da- virsū jaunu. Nekādi plani nebija nedēļas darbu. Bet trakā-žiem nācās dzīvot vietās, kur jātaisa nedz jāsauc komisijas k^is, ja kādai istabai jāliek ta-koku nebija. ° būves pārbaudei. Tagad staigā pgtes. Tad laulene nelaimīgo
Pēc laika jau cilvēki mājoja kā mēnessērdzīgs no vienas ie- namsaimnieku pāris nedēļas.va-
" ' ' - ' ■_ . dā -apkārt pa desmitiem veikā-
. lu, lai izmeklētu ,,musturi". . .
.Ādams uņ Ieva bija pirmā ģimene pasaulē. Dievs tos bija sa-. . ,.... ., ; vienojis par vīru un sievu. Tā (Pārnesums no 3. Ipp.) Jordānas Hašemiti, ir bijis tikai viņu. āļ3i dēli, Kalns un Ābels, ir ārzemnieku nīdēji aiz akla šovi-, rietumnieku politikas viltīgi iz-..dzimusi likumīgā laulībā, kaut nismā. Viņi ir ļbti laipni un pat plānots šķērslis ārabu apvieno- gan tie Ēdenes apriņķa pagast-bēmiškīgi sirsnīgi pret katru šanās idejām. valdē nav reģistrēti,
svešmieicu. kas respektē viņu ze- šodien ir šīs vienības pā^ļ^^t'ISd m^ba^^SS^
^'S;;,^"?^n:^:n.';ā^ simbols. Mēs visi vēlētos mēre- &noŽSnā^~^il
yu darbību un padomiem tait ^āku vīru viņa vietā, bet mūsu Ābelu, pasaulē bijuši tikai trīs
Ka tas butu ieradies ievest ^ar- p^.^ .^^^^-g-^ politikās ekstrēmi cilvēki. Bet mēs';gan svētos, gan
iibu savasmajas. Paaudzēm Hgi ij. Izraisi juši arābu ekstrēmus laicīgos rakstos esam lasījuši, ķa
daudzi godīgi svešinieki un kris- p^et mums. tā ir nopelnu liku- Kains apprecējies But ļcur .vi-tīgie kopti ir neaizkārti un lai-^ jj^^ļ^^ ^^^^^^ .^^ skaidrs — ja mēs ^^"^ Par to cies
mīgi^dzivojuši arābu zemēs, bet Naserām nepalīdzēsim, tad Pad. tilre" ''^'^ ^^s-
ku'loaf "Sli izto^ ^^^^'"^^^ ^ P^"^^'' ^ P^'"^' tomēr šinī lietā ir nojau-
^u^^ipasL angļi ir izturējusies ^^^^^ nosodām, ta. Tas būs noticis šā: Dievam
. ■ ^ zemaKu ^^^.^^^ paraudzīties un otrreiz ar ribu ārā ņemšanu ne.
rasi. Gadu simteņus rio svešam ^^^^^^^^^^ p^.^ ^^-^.j^ patikās krāmēties, un viņš no
varam raus uti un dalīti arabi ^^^^ i^j^us un to cenu, ko mēs debesīm uz zemi būs nosūtījis šodien ce as apvienoties, Jau de- i. ^ . r„„voāiōm Pad Savi^nī kadu eņģeļiem. Tas apstipnnas viņpadsmitā gadsimtā radās at- f^^f. fll Tc^^^ vērojumiem, ka vēl tagadnē
_„r„ _ T,__ -^L-^-ru-zbai par tas palīdzību Vācijas sievieši lido apkārt, mēģinā-
.NESASKANU CĒLOŅI
ģimeņu. skaits arvien ir piea^-dzis. .
Toreiz pā lielākai daļai katram vīram ir bijušas vairākas sievas. Tos laikos to varēja atļauties.. Sievas tad strādāja, bet vīri tikai ievāca ienākumus. Bez tam tanīs laikos sieva nedrīkstēja, vīram aizrādīt par vēlu mājās nākšanu, ..ieskatīšanos" glāzītē, .„zolītes uzklapēšanu" un taml. kulturālām izdaribām'.
Mums, divdesmitā gadsimta vīriem,. atliek tikai nopūsties, viena pati; sieva mūs tā izdancina, ka Preslijs ār savu „rok-rollu" paliek ēnā. Arī par ienākumiem tagad pārzinātāja sieva. Maz būs _to laimīgo — ar. mani priekšgalā — kas savu čeku var izmainīt pašrocīgi.
Senatnē starp cilvēkiem nav bijis kārtu starpības. Visi bijuši vienādi pēc sabiedriskā stāvokļa. Tikai.vēlāk, kad dibinājušās atsevišķas valstis, celti ķēniņi, guberiiātori un radusies ' ierēdņu „š.laka", izveidojusies kārtu starpība; Bijušas karaliskās ģimenes, bagāto ģimenes, llabākās familijās, vidus šķira uh .vien-, kāršā tauta. .. ļ
•Tādēļ, pirms pārmetām letiņiem (daži, izņemot m^ni, tā dara), ka tie trimdā sadalījušies dažādās ļaužu šķirās: bijušajos, labākajās forailifās un parastajā tautā, lai atskkāmies vēsturē.
(Turpinājumā: UZTURA. DRĒBES. APAVI.)
^Slapjais
Kā V
un ASV kopīgais projekts
Kad Žaks. Kartjē, meklēdams teiksmaino Ziemeļaustrumu ceļu, uz austrumu bagātībām, 1535. g. uzgāja sv.. Lorenča upi, viņam šis atradums ņozīmpja vilšanos
— tas nebija ceļš uz bagātībām, ko viņš meklēja.
Bet mūsu dienās sv. Lorenča upei ir nolemts ieņemt vēl daudz svarīgāku vietu divu valstu dzīvē: tā kļūst par artēriju, kas baro divu lielvalstu industriālās sirdis, sasaista tās aizvien ciešākām saitēm un tuvina abu valstu iedzīvotājus, kļūdama par simbolu viņu draudzībai un panākumiem.
Ir vairs tikai mēnešu jautājums, kad pasaules vecākie „la-biē kaimiņi-' — ASV un Kanāda
— kopīgiem spēkiem būs īstenojuši mūsdienu technikās un inženieru dižāko veikumu —. sv, Lorenča jūras ceļu. Līdz ar to Ziemeļamerikas kontinets iegūs savu „ceturto jūras krastu", un pasaules tirgus vārti būs uz vidējo rietumu sliekšņa.
Ķo . šis sasniegums nozīmēs tiem 40 miljonu iedzīvotājiem, kas dzīvo Lielo ezeru rajonā?
Pajautājiet Viskonsīnas farme-ŗiem, un tie jums paskaidros, ka jūras ceļš pavērs iespēju' lielajiem okeāna kuģiem novest viņti ražu no Mīlvokiem lejā līdz Montreālai un tālāk uz izsalkušo pasauli, nekavējot laiku un ne-izdodot naudu par neērto tran-situ. ' .
modās pazīmes. Par palīdzību g^kāvē " Pirmajā pasaules karā pret Turciju, Anglijas valdība tiem apso- ,.
lija arābu valsti, kurā ietilptu: i^ela ieskatu izklāsta, kas parā-Iraka,Jordāna, Sīrija un Šaudi- ^^J^^ies Rietumu periodikā un Arabija: šo solījumu AngUja ne- kuriem es, par arābiem ne pildīja, bet saskaldīja to atse- ".^^^^ nezmādams, esmu veido-višķās territorijās ar savā star- J^s savus pieņēmumus. Arābi iz-pā rivalizējošām leļļu dinasti- manto komunisma un^kapitālis- Turpmāk. Latvijas Amerikā abo-jām" un šeichistēm.. Arābi to ma antagonismu tāpat ka mes nešanas'maksu lūdzam kārtot ar nav aizmirsuši. Kopš 1918: gada ^^^^ laika izmantojam cariskas tie' ir pieredzējuši, ka katrS ka- Krievijas un ķeizariskās Vācijas ralis, vai nu viņš nāk no svešas konJliktu un tā rezultātus neat-dinastijas, kā'.Ēģiptē, vai. no^^.^^^^^ nodibināšanai, arābiem pašiem,, kā Irākas un . Valentīns Pelēcis.
dami kādam vīrišķim uzkrist
šie ir nedaudzi izvilkumi no kaklā.
Lai nu kā, tālāk ir zināms, ka
Abonentu ievērība! Zviedrijā
DV STOKHOLMAS NODAĻU, BOX 220, STOCKHOLM.
lik apgāds
Jaunā spēkstacija^] Labrenča jūras ceļa posmā, kas stimulēs pasaules ņiOiernāko rūpniecības centru attīstību.
Pajautājiet Petroitas automobīļu rūpniekiem, un tie pastāstīs, cik ievērojami jaunais jūras ceļš samazinās automobiļu transportēšanas izdevumus, uz 'Visām debesu pusēm.
Parunājiet ar Klīvlendas tē. rauda fabriku vaditājiem, un tie, cerību pilni, stāstīs par -spožajām darba izredzēm, kad no Ļabra-doras jaunatklātajām raktuvēm sāks plūst pilnās kuģu kravas ar vērtīgajām rūdām. .
Un tā visi — Jarmēŗi, strādnieki, tirgotāji — visi atzīst vienu — jaunais jūŗāš-ceļš izmainīs Ziemeļamerikas saimniecisko seju. .
Kā ziņo attiecīgie departamenti, šī teiksmainā iekšzemes jūras ceļa tuvumā ātri pacelsies daudzi jauni rūpniecības pasākumi. Daudzi no tiem ir -Jau gatavi uz inženieru zīmējaraieni galdiem. Interesanti, ka daudzas šīs jaunās fabrikas rēķinās ār atomu dzinējspēka izmantošanu.
Arī pārējā pasaule jutīs jaunā jūras ceļa svētīgo ietekmi. Izejot no sv. Lorenča upes mutes, okeāna milzeņi varēs ievest savu kravu 1200 jūdžu dziļi iekšzemē, lai izkrautu to Lielo, ezeru ostās. Preču kuģi no visām četrām debesu pusēm ievedīs jaunajās o^tāa gumiju no Malajas, vīnus no .-Francijas, kafiju no Brazīlijas, — un neskaitāmus citus produktus.
Jūras ceļa izbūvi apzīmē par modernās inženieru mākslas bri-nunidarbu. Nekad, agrāk cilvēks un mašīna nav spējuši pārvietot zemi tik milzīgā daudzumā un tik īsā laikā..' ^
Gigantisko darbu sākumu ie. vadīja dinamita sprādziens kādā pelēcīgā 1954. gada dienā, dažas jūdzes augšpus Montreālas, klinšainā, straujā šv. Lorenča upes līcī. Kopš tā l'ailca tūkstošiem cilvēku un tūkstošiem mašīnu cīnījušies ar. šīs varenās upes milzīgajiem ūdens sDēkiem. Tie nolīdzināja salas^ nocirta ze-
mes līčus, izraka sēkļus vienā vietā un piepildīja tos citā. Ne-iDeidzamas slīdošās lentas pārcēla miljoniem tonnu zemes un klinšu bluķiis pāri vietām, kur neviena smagā transportraašīna vai buldozers nevarētu piekļūt; ■ inženieri aizsprostoja ūdeņus pie Ķornvalles un lika tiem noplūst Sault Rapids straumēs, lai konstruktori varētu ^.izskrāpēt" upes gultni, pirms tanī iebūvēja cementa barikādes" un mamut-. veidigās slūžas kuģiem.
Pavisam jaunajā ceļā izrakts 31 jūdžu garš kanālis un izbūvētas, 7 jaunas slūžas, -kas spēj pārcelt auglis ar 27 pēdu dziļu, peldi ■ • '
Veicot jūras ceļa izbūves darbus, vajadzēja uzstādīt jūdzēm garas, slīdošās lentes, īai trans.-portētu granti tieši no raktuvēm uz cemerita- jauktuvēm, un tā veidojās Barnhārt, Iroqtiis uņ iLong Soult Dam aizsprosti, kas, cita starpā,, veiks arī apkārtnei svētīgus Uzdevumus, ražojot elektrisko strāvU Ņujorkas un Vermontas valstim, kā ari On-tario provincei.
Darbiem ritot pilnā spēkā, pie šī kopīgā ASV-Kanadas pasākuma vienā laikā strādāja 22MS cilvēku. Tie izraka 210 miljonu kubikjardu zemes un izlēja, 6 mīlj. kubikjaŗdu cementā.. Ja šo izrakto zemju daudzumis novietotu už futbola laukuma, tas sniegtos 22 jūdzes pret debesīm, bet cementa pietiktu 2.000 jūdžu gara 2 lēņu autoceļa izbūvei.
Lielākais darba posms p®-veikts 150 jūdžu garuma no Tūkstoš ezeru apgabala, kur sv. Lorenča upe satiekas ar Ontario ezeru, līdz Montreālai, kur M atkal plūst lēni un majestātiski.
Vēl jāgaida gads, kad pazudīs darba putekļi, un pa jauno jūras, ceļu sāks peldēt okeāna tvaikoņi, apliecinot divu kaimiņvalstu : draudzību . un liekot straujāk, pplsēfe šī kontinente sirdij. , . Dingo
BtOZKKflB&a
\'iņa. pājjlioku uztraukusies murmināja, platām, pār- tlibās:,..... Muižnieki? Braši vīri, zini tik pabērt uguns'
bietlētāiii aeīiu saiiiiŗkušāš drēbes un.. Bīrina; vecākus uzlūkodama. :.' . '
Nu Betīņa jo aizdomīga pievērsās ļamlulel ■ „Mēs žiuām, ka mūsu dēls. ir dzīvs,'' viņa teica.
piparus īstā brīdī zem astes. .Un cik daudz zemnieku, spēka puišu. Tādi Icā jūsu cepluiieķi,. Daudziem pašiem ir iero'či. Atjēdzieties! Sāciet darboties! Piesi-tiet dūri. uz pasaules galda, prasiet sa.yu.daļu! Ir tūk° stoš septiņi simti divdesmit, sestais Tā Eunģa gads:
Meiča it. kā sastiiiģa telpas vidū.. .
„Jūs zināt .. . . " viņa. murmināja. Ķā lūgšana Zvaigžņu stunda. Palaidiet to — un varbūt simtu vai
salika rokas. ., , divi simti gadu tādas izdevības otrreiz vairs iie-
•: „Lūdzu, lūdzu.. . . vai drīkstu ar jums runāt vie- būs,.
natnē?
Un tad kungus aicināja pie liercogienes.
„Sala lielu-Ūdeņu vidūT" — atkārtoja Bīriņš. . ,jjā, ko JŪ.SU Gaišība domā par Usmas ezera salām?" Viņi piegāja pētīt karti.
Sakšu Moricam Bīrina padoms likās .vietā. Bet pii-ms apspriest Usmas salu nocietināšanas plānus, viņš vēlējās zināt, kā beigušās, viņas nakts jukas Jelgavā. / . ■ • . :
„Man vajag uzticama, droša sakarnieka," hercogs'teica. ,;Bet ne Kurzemes muižnieka. Atklāti Bī-, _es ueziuUj vai jūs esat pareizais cilvēks. Bet jums ir galva uz pleciem. Gandi-iž par daudz gudra galva. Un jūs-esat hercogienes sekretārs..'' . .
Tā Bīriņu, ar īpašiem rīkojumiem apgādātu, nosūtīja atpakaļ uz Jelgavu.
Pilī viņa ierašanās- sacēla lielisku jezgu, jo viņš . taču bija kā no miroņiem piecēlies. • Vecāki, kuinis viņš pārsteigumā un apmulsumā sastapa liercogienes priekškanibiiļ'os, nezināja ko teikt, ko- būt. Pat. posts muižā, pat ērbēģa degšana nelikās vairs tāda nelaime, . 2iuot,'ka dēls sveiks un vesels. Bez tam. hercogiene bija zvērējusi pie sava goda, ka atmaksāšot no pašas ķeizarienes naudas ar uzviju par visu to nelaimi, iio tas kuilis Meiišikovs nodarījis godīgiem cilvēkiem. Villa allaž stāvat par taisnību, ļju ja jauno Bīriņu vdņa vēl redzētu dzīvu, Viņas Gaišība bija teikusi, viņa tam, protams, noplēsta ausis, vispār, rūpētos par viņu kā par miesīgu dēlu. : - Maz ko Bīriņu ģimene šai īsajā brīdī iespēja ; pārrunāt, jo Ernestu Johaiiu uz karstām pēdām.sauca . pie hercogienes.
„Lops tu!" — kliedza, lielā sieva; lielām asarām kā zirņiem gar degunu birstot. „Lai es topu par vācieti, ja tevi vēli-eiz izlaižu no nagieml Ko tu stāvi kā apmīzies; Mierini, mierini mani, kuees dēls, izgudro kaut šķīstu* melusi Es tev .visu gribu piedot, bet uguns pirti tu vēl jutīsi. Vai tu saproti, vai nesaproti sievietes sirdi? Ko tu dari? Vai tā tu atalgo manu uzticību, vai tu nezini, ka zemesmātes laipnība pret tevi var būt salda kā medus, iespiesties tev miesā un kaulos, padarot dzīslas mīkstās f Vai tu nezini, ka uzticēšanās un sirsnība, pat no tāda ķēma kā tevis, man, nabaga vientuļai bābai, var būt kā gabaliņš no paradīzes nonests zemes virsū . . . Vai tu saproti, draņķa vācieti? Vis-s maus. maigums manī varās kā
„Vai jūs varat mūs at^āt vienas?" — Betīnā spē- Kā allaž, kad par Kurzemes lietām runāja aizrā-
ji teica, palūkodamās uz abiem vī;^iešiem, un tad atkal; vuš^
Sodcmas sēra katls, un nav neviena,.- pār ko to izgāzt —ar jo 4īvaiuām aizdoinām — uz jauno sievieti, • it kā garīgi izlauzās no savu lielo miesu patīguma. — lierausties, nāc šurp 1 Lipsts izgāja mierīgi, Bīrinš — pārsteigts. un sā- ' Bez taniJajgužinskis runāja viņai pa prātam.
Ja ar tevi krītu grēkā, tad tālab, lai par to lopu, īdzis. ^'iiii izgāja garā, velvētā gaitenī ar sarkanu ķie- Tīri sievišķīgi sakšu Moricam gultā atriebusies,
to ērzeli Moricu hercoga godā nav jādomā, lai iziet ģeļu-grīdu. Un tur, patālu gaiteņa otrā galā, ar gal- hercogiene i nedomāja, lauzt savus svinīgos solījumūs^;
vāin cieši kopā kā sazvērniekus, redzēja stāvam panu Morica karjeras labā. Bez tam braiiciens uz Pēterpili Jagužiiiski un jauno Bīriņu. Galvas atrāvās, Jaguž^- Annu Ivanovnu vilināja šā vai tā, viņa bija noilgbju-skis savējo brīdi nolieca, kā lio&l'epenu domādams, tad ^^^^^^s^
māja vecajam Bīriņam, lai nāk šurp. Neatbildiba. Kurzeines valdnieku; vājums. ;
.0% Ar tb Jagužinskis visiem spēkiem, ar visiem sa-.
,,Kad lielkungus māc apmulsums vai maigums vai . viem intrigu līdzekļiem cīnījās. ~ viss kopā, tad sīki ļaudis iespēj kļūt lieli," Jagužin-
uguns dusmības vējš nb manis, kā uzpūsta pūšļa, un lai svētie mocekļi par mani aizlūdz^ ka nevaru savas miesas valdīt, āmen. •
Tagad tu od pēc staļļa, sviedriem un tabakas un tā kā pēc āža, pinno reizi kā vīrietis. Ahl Lāsts "būt par bābu, par pēli uri šūpolēm tādiem gļēviem suņiem kā vīrieši. Ko tu murmini? Tavas pogas un nātna svārki manām krūtīm nekaiš, neesmu vāciete. Gadiem skis teica.
goros glumos slēžu palagos, pretīgs man gļēvums un „Viiias Gaišība Aniia Ivanovna. Grāfs Morics, vaja, un ka pietiktu ar niecīgu jo niecīgu Pēterpits
Meņšikovs." It kā skaitīdams, Jagužinskis nolieca labvēlību, ar ācs piemiegšanu, ar mazu diplomātisktļ trīs pirkstus. • . aizmāršību, īrenozīmīgu piekāpšanos un hercoga jau-
„Reiz nu mēs viņus esam noķēimi tādā stāvoklī, tājtma atstāšanu pašas Kurzemes ziņā — un tad Po-kad Kurzemē: neviens nekā vairs nezina un neprot iz- lija neiespētu pret .Kurzemi nekā.
iin- . Annai Ivanovnai lielāku dūšu dodams, viņš skaid= ; roja, cik īstenībā Polija, Kurzemes lēņu kungu valsts, :ics. vāja, un ka pietiktu ar niecīgu jo niecīgu PēterDita
■glums mīkstums." ..
Hercogiene iesmējās gandrīz nikni, Bīriņu savos diženajos gurnos iekļaudama.
„Vai tu gulēji ar to skuķi viņunakt?" • Ivanovna vaicāja.
Anna
šķirties." . .'.
„Bet laridrāti? Muižnieku padome?" — vaicāja
jaunais Biriuš. „Ķālab jūs tos neskaitāt līdz?"
„Landrāti im muižnieku padome zina tik vienu: savas sensenās muižnieku privilēģijas. Pret visu citu viņi ir kurli .un akli. ' - - ;,
Draugi; Kurzemē atkal ir krustceļos ... un lik
hereo-
„Un kas jums no tā, pan Jagužiņski? giene teica, tā savādi smīnēdama.
„Kurzemi nedrīkst noraut līdz Polijas postam!'' — iesaucās Jagužinskis.
„Bīriņ, manu kabatas lakatu," teica hercogiene rupjā, aizlauztā balsī.
^ Tad vijļa pastiepa, roku pēc karafēs. Pielēja sev
,,Tavs dēls? Vai ar to tri viņu. aizstāvēsi, teikr dama: tavs dēls?" — vecais Bīriņš jautāja ar sašu- : tumā gluži nomāktu balsi.
"Betīna neatbildēja. Ar maigām, glāstošām rakām viņa cilāja, locīja piemirkušās drēbes.
„Vai n-eesmu mūžu centies,' plēsies, viņa nākot-.nei pamatus licis?" — turpināja grēmsties .vecais Bīriņš.
Tieši lielā atslābuma brīdī zinot dēlu pie hercogienes, dzīvu un ar'visaugstākās žēlastības zīmēm ap-' veltītu — tieši tad veco Bīriņii bija pārņēmis melns niknums, pašam neizskaidrojamas .dusmas uz sievu.
„Itkā viņš tev no kučiera būtu ... no tās grēka nakts ... uz lielceļiem karietē . 0 . ... >
v,Tu zini, ka tā nav," teica Betīna gandrīz vai , nožēlodama.
Pie durvīm, tieši, šai brīdī parādījās Lipsts, un •Betīnas skats, v meklējot.
„Lielmāt— te viena prēlene par-varītēm laužas 'Jūdu! Bet bez imims, e;xtj^uziii:.jiis- uziiiiči ruiiasi ^,v^x.... --^-J^^.^^^u^^iu^Kis. ,visi zma prāta, gu^rī-rekšau. Punki, asaras šķīst, .pate dreb kā auzu ķīselis, ^biem Bīriņiem .uz pleciem, „bez mums, nozīmīgiem, šai vajagus ar jums runāt."' ^ bet neviena nepazītiem — bez mums Pēterpili.par
Un tūlīt gar vina elkoni iespraucās jauna sievie- Kuiv.emi nepratīs izšķirties. Galma saprot tikpat maz g a. i s,m i b a izplatās pa visu pasauli. No drūmā te, pūdera piebērtiem pasarkaniem matiem, no tiesas kā Vm-šavā, Grodņā vai Potsdama. Izšķirīga lēmuma -spaņu Eskoriala līdz zviedru ledainajiem fjordiem, aplam noraudājusies. vajaga t e, . uz vietas! Morics? Pasaules dēkainis -vism- izplatās apgaismība; T^^ nemana
„ ... dzīvs, dzīvs.— lūdzu ticiet, ka viņš dzīvo," - bet karavīrs! Palaists savā vaļā Kurzemē ķā me- nekā
'■?
pavisam'vienkārši. Sakait, lai, viņa ņem: jūs un mani sirds kā man. Bet nē. Velna māte viņa ir, Dievs piedod līdz." grēkus. Carienes sirdi pikā nesažņaugsit, kuilim Meņ-
■ -^Jūs,arī,.pan Jagužiņski?" , . ^^^ovam viņa klausīs .. .hesaraudināsit visas Kiie\^^^^
'jā gan. Es varu būt noderīgs. Un labāk, neka .jas patvaldnieei kā saraudinājāt mani, ķēmi tādi." " vini iedomājas. Drīz Grodņā sanāks, lielais poļu seims . Hercogiene piespēra kāju. — tin tur es varu Kiu-zelnes labā lieti derētlTur būs. ' „ Un aizmirstiet, kuņas bērni, ka nešpetnus vār-jukas. Drausmīgas, jukas. Un vajag tik viena nemanā- ■ (Ins par visžēlīgo carieni mutē. ņēmu..Man Dievs pie^ nia ivūdītāja. Pietiek, lai viens vienīgs šļachtičs ie- ^los muļķību, jums negantību nē." kliedzas — veto! — mi viss Grodņas seims nespēs .Ktiiigi godbijīgi nodūra galvas, ; -iņam pievērsās, gandrīi Vai ļSbinu - .pieņemt neviena sakarīga lēmuma. Ar carienes gudru- .>J}ļi;piniet, Jagužiņski,". hercogienē teica. '
=ribu tā viens vieiiīgs vīrs var,apgāzt visu to .cirkus. .. -jA^^^^ _„ būdu! Bet bez mūms," Jagužinskis - uzlika rokas i-ētoriski vaicāja JagužiiLskis. .,Visi zina prāta, giidri-
bas gaismu, iecietību ticības lietās,-me^^^ valdīšanā. Xo: Francijas, no saules ķēniiļa,valsts^ a"p-
ĒbUARbAkRA
Klusībā Latvijas filmu chroni- ja" no ārzemēm iz; kas celmlauzis Eduards Kraīics aparatūru, bet neg Kalorādo Springa, 21. augustā mīgi šo sāpīgāko p pārkāpa 60. niūža gada slieksni; sināja , brāļu Blūri , ,,Ir laiks doniāt par atpūtu; struētais: aparāts IS tikpat nemanot, kā esmu ienācis lāk šo; aparātu liet sabiedrības redzes lokā,^tā vajag vācieši.^ prast nemanot aiziet — jāatbri- Faktiski es biju vo ceļi jauniem darbiniekiem, rātors, scenārists u Daudzo sarežģījumu dēļ'p.4saulē, nā ^personā', jlsm arī manā gribēšanā ūn varēša- nolietojis divus , nā ir bijis jāpārorientējas, ne- trīs automašīnas, pārredzot, kāds varētu būt iznā- ma krievi. Kas kums", atbild jubilārs telefonā,, braucienus vilcien piemetinādams, ka 60 gadu sā- autobusos, ar Ŗīg: sņedzot tik daudz cilviēķu, un tāksīšiem. Pat Da viņš jau neesot neko tādu dari- niu drāzies cauri jis, par ko nu vajadzētu rakstīt viena satiksmes li laikrakstos. ~ Jis pa ceļam."
Bet eS esmu citādās domās: Dažreiz vienā di 60- gadi ir samērā liels gājiens damies no vienas cilvēka dzīvē, un būtu pavisam; 1as uz otru, E. K savādi, ja par jubilāru, kas tik apmēram 550 chr daudz ar fotogrāfijām un filr kultūrfilmu; svariļ mām pakalpojis latviešu presei, mu filmas un fot " neminētu šai brīdī, ne :vārda, jis arī uz ārzeņiēnļ Un tā nu beidzot jubilārs,, mans ari ārlietu . minist trimdas kaimiņš šeit, Kolorādo -bāni. . . Springa, piekrīt intervijai. Provinci viena
Trīs- stundas esmu viņa viesis staigājusi 10 nedēļļ gaumīgi iekārtotajā dzīvoklī. Ie- gā tā bijusi skatārt braucot ASV,-: jubilārs pats no rākos kinoteātros. ! kastēm gatavojis sev mēbeles, nO apmeklētāji šķ bet tagad pārmainījis tās pret vienā un pati jaunām.! Bagāta ir āri jubilāra skatoties vairākas bibliotēka savā specialitātē.. Tur, šeit, Sav. Valstīs, • Ir vācu un angļu grāmatas: un.: „Visumā bija vie žurnāli — visjaunākais filmā un Latvija filmai bi;
Ed, Kraucs kaliios. Aizmugurē Paik Pika
fotogrāfijā. Ar d2iīvu interesi Kraucs ir sekojis visām, kas notiek šais nozarēsV Viņš/ir iekārtojis arī savu darbnīcu,-- tur ir filrnēšanai un fotografēšanai sa^ gādāta vajadzīgā aparatūra un
■ mazs arahīvs.
E. Kraucs ar dzīves biedri ir
■ vēl no retajiem, kam nav savas mājas. Pagājušā gadā pēc Pipar-ciema bojā ejas, un pa kura drupām pa topošo Denverās un Pueblo autoceļu varbūt jau šogad ripos automašīnas, neškai--damas Kolorādo Springās satiksmi, viņš'jau: gadu īrē māju citur, netālu no savas darba vie-tas.^:
Klusa, vakara noskaita, baudīdami pa malkam labas kafijas un Pāik Pīļca galotni gaismās rotaļās vērodami, dodamies at-miņu ceļojumā.
ŗ . E; Kraucs dzimis Rīgā kā jau-! nākais no piecierii brāļiem; Agri ; tēva: gādībai ;Pietrūkstot, grūtu-
, V mi zēnu audzina par vīru. Pir-
' mā pasālueS kara vētras Kranču ģimeni aizdzen Maskavā, Tur, nobeidzis reālskolu, E. ■Kraucs vienu gadu studē Kalnu institūtā, interesēdamies par fotografēšanu un filmu. Dzim-
' tenē no drauga ieteiktajām ar-ohitektūras studijām jāatsakās trūcīgas, rocības dēļ. 1923. gadā E, kraucs sāk preses fotogrāfa gaitas, dodams illu-strācijas gandrīz visiem laikrakstiem un žur-; ņāliem, tai pašā-laikā domās kaldinādams, plānus, kā iesākt
. Latvijas filmu chrōniku^
„To iesāku 1929. gadā bez lī-
; Hzekļiem. Tad pats; apzinājos, ka .; ^hronikā ir daudz nepilnību. Bija grūti, bet bijā ari .entuziasms novērst nepilnības un pacelt chroniku augstākā līmenī. Par
/ skaņu filmu ohroniku toreiz nesapņoju: pārāk dārgs prieks bi-
Ziemeļu valstu cļ ta izveidošanai nl dibināt Ziemeļu ļ -—Jūs to pašu d<l diplomāti, — kļ man reiz teica, a nodoma neiznāca!
Ar kameru maļ būt klāt Latvijai balto dienu notil uzi^ēmumu .krievi Vācieši denaciorļ nāja. Mantis rūJ glābt' savu arohil ir mans filmu :J Pēc avīžu ziņām,! vācieši aizveduši iļ rikāņi',. pēc Berlīiļ pārveduši: uz VaJ gresa bibliotēku.'!
Jubilārs /E.kI cilvēks būdams, I kaut ko rakstītu,! gad izlieto viņa I klausu viņa lūgļ jautājumā lieku ļ
Trimdas gadus ļ Cijā pavada Augi feldas nometnē, a blakus UNNRA'sļ tora uzdevumieiļ 25^000 foto attēlos ļ vi ■trimdā. ,ļ
— Kāpēc izceloļ ties ASV? - " :
,Kad tomēr.bija par izceļošanu. Ai apciemoja Jānis ļ man Latvijā biežiļ
dāt.- Viņš' niāii dļ 'riornus par darbaļ šeit: No Ekvadora dāvājumu ,i)ieņeJ ūņ. kultūrfilmu oļ — bet'es izšķīroa neesmu! vīlies.".. I
Jau atsoņus gaļ strādā Aleksandraļ
a'ŠlHrf-S :i. .'^V/Vi