"5- o
1958. g. 13. septembri, 74. n-rs.
Sestdien, 1958.1 g. 13. septembri, 74.n-ys
socaoi
D
O
[GH PARKA tuvumā liela, atse^ labu dubultķieģeļa īres māja. atsevišķi dzīvokli ar mod. virtuvēm. vēl 2 istabām ar virtuvītl pagrabā, ibults iebraucamais ceļšjiela grunts, ļas^pkure. Ilgtermiņa obligācijas ar ^iem termiņiem. Ar $4—5.000,- ie-brīvs dāv. un īres ienākumi.
dzīvas celšanai
ļplgais projekts
lobi- mes līčus, izraka sēkļus vienā stīs, vietā un piepildīja tos citā. Ne-lūŗas beidzamas slīdošās lentas pārcēla rans- miljoniem tonnu zemes un isām klinšu bluķus pāri vietām, kur neviena smagā transpiortīnašīna tē- vai buldozers nevarētu piekļūt, i tie, Inženieri iaizsprostoja ūdeņus ijām pie Komvalles un lika tiem no-ļibra-. plūst Sault Rapids straumēs, lai īvēm konstruktori varētu „izskrāpēt" upes gultni, pirms tanī iebūvēja, cementa barikādes .un mamut-veidlgās slūžas kuģiem.
Pavisam jaunajā ceļā izrakts 31 jūdžu garš kanālis un izbūvētas 7 jaunas slūžas, kas spēj pārcelt kii^ ar 27 pēdu dziļu len- pelidi • ^
^Veicot jūras ceļa izbūves dar-iau- bus, vajadzēja uzstādīt jūdzēm
garas slīdošās lentes, lai trans-. . Uavi "portētū granti tieši no raktu-ļgal-:vēm uz cementa jauktuvēm.ūn tā veidojās Banifeiart,Iroquis un Long Soult Dam aizsprosti, kas, cita starpā,, veiks arī apkārtnei ^unā svētīgus uzdevumus, ražojot elektrisko strāvu Ņujorkas im Vermontas valstīm, kā ari On-tario provincei.
Darbiem ritot pilnā spēkā, pie šf kopīgā ASV-Kanadas pasā-\6et- kūma vienā laikā strādāja 22i»0 . jau- cilvēJiL Tie izraka 210 miljonu Ijas, kubikjardu zemes un izlēja 6 no raUj. kubikjardu cementa. Ja šo d- ia^kto zemju daudzuma novietotu uz futbola laukuma, tas ļpar sniegtos 22 jūdzes pret debesīm, (bri- bet cementa pietiktu 2.000 jūdžu irēks gara 2 lēņu autoceļa izbūvei, žtot Lielākais darba posms ps-uii veikts 150 jūdžu: garumā no Tūkstoš ezeru apgabala, kur sv. ieJ Lorenča upe satiekas ar Ontario [kā- ezeru, līdz Moritreālai, kur tā Ida- atkal plūst lēni un majestātiski. 1as, Vēl jāgaida gads, kad pazudīs iča darba putekļi un pa jauno justo-' ŗas ceļu saks peldēt okeāna tvaikoņi, apliecinot divu kaimiņvalstu draudzību-'^ uri liekot l^tlBUJāk ptdsēt S kontinenta sirdij. Dingo
fci?. Braši vīri, zini tik pabērt uguns ļzēm ast'es. Uu cik daudz zemnieku, ķā jūsu cepliuieki: Daudziem pa-^jēdzieties! Sāciet darboties 1 Piesi-les galda, prasiet savu daļu! Ii* tūk-divdesmit sestais Tā Kunga gads. If'alaidiet to — un varbūt simtu vai tādas izdevības otrreiz vairs neaicināja pie liercogiehes. par Kurzemes lietām. ;ranā3a aīzrā-)giene - atraitne iejūsminājās līdz;
no savu lielo miesu patīguma. ļužinskis runāja viņai pa prātam. ;i sakšu Moricam gultā atriebusiesj Imāja lauzt savus svinīgos solījumus ibā. Bez tani brauciens uz Pēterpili ļilināja šā vai tā, viņa bija uoilgoju-Ves.
ļSurzemes valdnieku vājums, ļinskis. visiem spēkiem, ar visiem sa-ekļiem cīnījās.
rnai lielāku dūšu dodams, viņš skaid-- PoUja, Kurzemes lēņu kungu valsts, ļiķtu ar niecīgu jo niecīgu Pōterpils piemiegšanu, ar mazu diplomātisku «īmigu piekāpšanos un lierecga jau-pašas Kurzemes ziņā — un tad Po- . |t-Kurzemi nekā.
no tā, pan Jagužiīiskil" — hereo-ļiv^di smīnēdama.
edrīkst noraut. līdz Polijas postam ļ" ižinskis.
ļu kabatas lakatu," teica hercogiene |l»alsī.
l^tiepa roku pēc karafes. Pielēja, sev . ļŗa, otru pielējusi, piestūma Jagužiur
žēlīgajai carienei bijusi tik mīksta ļr nē. Velna māte vina-ir, Dievs piedod
' sirdi pikā nesažiiauģsit, kuilim ,Meņ-^usīs . . . nesaraudiiiasit visas Krievl-ļkā saraudinājāt, mani, ķēmi tādil" [piespēra kāju.
ļtiet, kuņas bērni, ka nešpetnus vār-carieni mutē ņēmu. Man Dievs pie-is negantību nē." ļijīgi nodūra galvas, ļjagužiuski," lierc.ogieue teica. ' |os gan mēs dzīvojam, Gaišība-" ~ Jagiižinskis. ,\:isi zina .prāi4, -udrī-?tibu Ucības lietās, mčrķtieeīllu valsts raņcijas, no saules ķōmņa valsts . a,p-■ izplatās.pa visu pasauli. No dīnlmā i līdz zviedru ledainajiem fjordiem, agaismība.Tikai Polijā no tā nemana (Turpinājums sekos)
^ SKATS PASAULES LITERaTuRa
m .DIEVMĀTES
• ^^^^^
9 .
:. ^'MTyiJAS FILM^ CHRONIKAS CELMLAUZIS '''''
EDUARDA:• KRAUCA 60 GADI . ' ,
T-, V . Reiz ausmu devās meklēt daudzi.
lUusiba Latvijas f ļimu chroni- ja no ārzemēm izrakstīt skaņu rība Kolorādo Springa kā op- cits apgura, daigsāķjj -^^g^
kas celmlauzis Eduards Kraucs aparatūru, bet negaidot un lai- tiskās triku kopējamās kameras ^^gsteidsās ogles pelnos raust Kalorādo Springa, 21. augustā mīgi šo sāpīgāko problēmu atriT operators. Ar savu tagadējo dar- maurs, jau apjmnj p^ļ^^ ' pārkāpa 60. mūža gada slieksni, sināja brāļu Blurabergii kon- ba lauku viņš tuvāk iepazīstina . ^ kaudzi
„īr laiks domāt par atpūtu; struētais aparāts 1934. gadā. Vē- arī mani. Laika plūsmā arvien
tikpat nemanot, kā esmu ienācis lāk šo aparātu lietoja krievi un augstāk kāpinoties prasībām pēc vien pārdrošnieku Hnnn^^iH.;^"^^^"^^^^"^ liegā basviņs jutis makslmieciskas krīt rakstniekam, ka ^skaistums,
sabiedrības redzes lokā. tā vajag vācieši. ■ illūziju techniska ideāla nn pil- ^^1 gurdums nespēj^z^^^^^ "^"'''^"'^ .nw .....r^fo. tieksmes un nodevies reize mu- kas niPmīf;.^«i ^^^^^^
prast nemanot aiziet'— jāatbrīr • Faktiski es biju izdevējs, ope- nības, ir bijis jāievēro filmās xo lūpas nebeidz ^aigzni paust'
vo ceļi jauniem darbiniekiem, rātors, scenārists un šoferis vie- plašos apmēros arī triku uzņē- ^^^^ ^iŗdz kā zelts ar āugsļtu ' Daudzo sarežģījumu dēļ pasaulē, nā personā. Esmu braucienos mumi, kas ir katras filmas sa- raudzi arī. manā gribēšanā un varēša- nolietojis divus motocikletus, stāvdaļaun ko publika Vairs ne- .-
nā ir bijis jāpārorientējas, ne- trīs automašīnas, ceturto pane- maz nepamana kā tādus. Triku ju^^g sveiciens, jaunie. Dziesma pārredzot, kāds varētu būt iznā- ma krievi. Kas . var saskaitīt uzņēmumu lietošanas sfaira esot ' j-^^
kums", atbild jubilārs telefonā, braucienus vilcienos, tramvajos, praktiski neaprobežota un snie- Lai tā kā taure kalnos sauc.
.MĀKSLINIEKS EDUARDS DZENIS
. ■ - VIDZEMNIECES VĒSTULE . NO GRIEĶIJAS ■ ' .
■ ■ Šoreiz vedīšu jūs„ciemā" pie ŗām ir „Prevmātes - Vāravas" ■ viena np ievērojamākajiem baznīciņa. Savu vārdu tā man-grieķii rakstniekiem, iepazīstinot tdjusi no gleznas, ko-uz tās sie-jūs mazliet ar viņa personību, nas uzgleznojis lielais pasaules, bet vairāk ar viņa slaveno - ro- klaidonis un savādnieks — vien-mānu:„Dievmāte - Vārava", kas tuļais kapteinis Liāss, kiiŗa dzī-tulkots vairākas valodās. ves gudrības skan cauri visam
Strātis Miriviļis ir dzimis Les- romānam, kaut ģān pats viņš ir bas salā 1890. gadā. Viņš studējis nācis no nezināmas malās un Atēnās filosdfiju un tieslietu ži- tikpat pēkšņi atkal pazudis, at-nības, bet studijas nepabeidzis,, stādams tikai ;,DieVmāti - Vaira* 10 gadus no vietas piedalījies ka- vu", kas ir «vissavādākā Diev-,ŗa gaitās, kur ticis vairākkārt "^āte Grieķijā mi visā pasaulē." • ievainots. Jau no agras bērnī- Izlasījis grāmatu, lasītājs pie-
pasteļu meistara roka pazīsta- tieksmes un nodevies reizē' mū- kas piemīt šai vietai,:ir, lai rau-ma visiem mākslas draugiem, zikai, glezniecībai un rakstnieci- dzītos un mulstu no Dieva b.a-pašreiz pabeidz ielogot savus bai, toet pievērsies pēdējai. Pēc gātās sirds.". Tas. ir :tur,: kur, jaunākos darbus, kurus no 19. Mazāzijas katastrofas, atgriezies Grieķija satiekas ar Austru-, septembra līdz 6. oktobrim va- niājā no kara gaitām, viņš iz- miem". -rēs skatīt universitātes Hart devis Lesbas salā . laikraž:stu Te lasītājs uzzina, ka ,„šejie-House galerijā Toronto. Kā zi- „Zvans", kurā toreiz, darbojies nes cilvēku dzīve ir piesieta pie nams, . īpašu ievērību- Ed. Dze- līdz arī tagadējais grieķu aķa- trauslā, smalkā olīves zara", jo piemetinādams, ka 60 gadu sa- autobusos, ar Rīgas ormaņiem dzoties no: filmas titula, sap- Kaut zobens apklāiies^ ar "rū.« "^"^^ izpelnījies ar savām deniiķis Iļiassļ Venēzis/^1^^^^ atkarājas salas
snedzot tik daudz, cilvēku, un taksīšiem/Pat Dalina stilā es- niem, murgiem, vīzijām un ci- virtuozām zirgu studijām,.' kur da Miriviļis ir pārgājis.^uz dzi- iedzīvotāju labklājība. Tikai
viņš jau neesot.neko tādu darī- mu drāzies cauri'Rīgai, ja ne- tiem nereāliem notikumiem līdz ^ būs to liKm- - * ^^^u- grūti..pārspēt. Bet kā re- vi Ateiias._ku^ darļ).Ojas_laikrak- zvejnieku dzive it. drošāka, «c. voVcHf c««uow,«e K^,-.i,w w ■ .*>,i,««,v,-.i«,. .iurs. J«ms .Dus_io «esmam--jānotrauc, dzams uzņēmumā, šī mīlestība stoš, žurnālos, radiofona... šajā ciematā ierodas pirmie
, grauds. Rīts svētīs tos, kas ausmu
jis, par ko nu vajadzētu rakstīt viena satiksmes līdzekļa nav; bi- pazīstamiem efektiem, kur cilvē- j^^j cik vēl gara tiimsa baida laikrakstos. jis pa ceļam." ki pazūd un to vietā parādās ^^.^ dzietus vienreiz gaismas
Bet es esmu citādās domās: Dažreiz vienā dienā pārsviež- milži uņ rūķi. Tāds optisks triku 60 gadi ir samērā liels gājiens damies nō vienas Latvijas ma- kopējamais aparāts' esot. katrā cilvēka dzīvē, un būtu pavisam 1as. uz otru, E. Kraucs uzņēmis modernā filmu uzņēmumā, savādi, ja par jubilāru, kas tik apmēram 550 chroniku, ap 15 Kaut gan amerikāni priekšro-
daudz ar fotogrāfijām un fU- kultūrfilmū; svarīgāko . notiku- j^^^^^^^^^^ jaunākiem speciā---
mām pakalpojis latviešu;presei, mu filmas un fotogrāfijas suti- Kraucam ir gandarī-
neminētu šai brīdī ne vārda, jis arī uz ārzemēm, daudz devis .^^^ ka" viņš vēl savos gados -^^"'^ Cīrulis Un tā nu beidzot jubilārs, mans arī ārlietu ministrijas vajadzī- s^^g^jāt šo darbu. Darba la-trimdas kaimiņš šeit, Kolorādo bām.
Springa, piekrīt intervijai. . Provinci viena ohronika ap-
Trīs stundas esmu viņa viesis staigājusi 10 nedēļās, kamērHī-
bākai un lētākai veikšanai E. Kraucs. ir devis 10 jaunas ide-- , - u-- • , i.- j-1 . jas, par kurām filmu sabiedrī-
gaumigi iekārtotajā dzīvokli. īe- ga ta bijusi skatāma nedēļu vai- izmaksājusi prēmi-
braucot ASV, jubilārs pats no rākos kinoteātros. Centīgākie ki-kastēm Igatavojis sev mēbeles, no apmeklētāji šķendējušies, ka bet tagad pārmainījis tās pret viena un tā pati ohronika jā-jauhāifi.. Bagāta ir arī jubilāra skatoties vairākas reizes. Bet arī bibliotēka savā specialitātē. Tur šeit, Sav. Valstīs, nav labāk, ir vācu ufi angļu grāmatas un „Visumā bija viena nelaime — žurnāli — visjaunākais filmā un Latvija filmai bija ' par mazu.
jas.; . ; ;
„Darbs kādreiz ir ļoti komplicēts, jābūt uzmanīgam, bet kau-
uz zirgiem sniedzas arī ikdienas Viņš sarakstījis romānus „Dzī- bēgļi. Attēlotas drūmās ainas. ; dzīvē, un savas vasaras mītnes ve ;kapā",„Skolotāja ar zelta kas lasītāja atmiņā atsauc citas, — Algonas līča mežmalā pie acīm", „Dievmāte-Vārāva" u. c. līdzīgas, no dzimtenes . . . Ļoti Simko ezera, : viņš par žargu šie trīs minētie tiek dēvēti par uzskatāmi tēlotas^ b pūles sporta cienītāju apmāca arī sa- „kaŗa triloģiju". Pirmajā attēlots saprasties ar vietējiem, ied:^vo-gaida. vu brašo dēlu Andri. Mazāzijas karš un katastrofa, ties jaunajā dzimtenē. Lai aiz-
- .—----r-^' -'Otrā tēlota Jcāda karavīra at- mirstu, savas sāpes, viņi metas
griešanās. Trešajā apskatītas darbā. •
.Mazāzijas bēgļu dzīves problē- ^,Tā Dievs ir radījis, lai cil-.mas. . vēks pierastu pie visa— labā
Miriviļis ir sarakstījis ari vai- un ļaunā. Ja tas tā nebūtu, tad rākas stāstu grāmatas, kā: ,,Sar- kļūtu vājprātīga visa pasaule no. kanie stāsti". ,,Sarkanā grama- negaidītajiem likteņa triecie-i ta", „Zaļā grāmata", „Zilā grā- niem, kas nāk tik "bieži." vietu arī „piektajā rindā", un^^<^^" ^- c., lirikas krājumus , Bēgļu komiteja sākr rūpēties.
NO ATMIŅU KRĀJUMA JVIŪZIKANTA PIEZĪMES"
ŗvg„._,, ,,„.:tn V• ' • -f /'mūsu pulciņš kārtējās ,,pasēdē- - „Zemes dziesma" un ..Mazās par māju celšanu un bēgļia lus nelauz. Ļoti patīkami un kol- jas gaitem^^ kadu ^^^^ bagātāks. Vēlāk Knuts mākslas jautājumiem. 1958. g-miski spizodī, strīdi un .šķelša-
!!^^ J^l?" ^ Pārcēlās uz „Brīvo zemi^ un di- aprīlī viņu. ievēlēja par Grieķu ,,3. Romāna
rektora Jēkaba Poruka laikā — akadēmijas locekli.. tigs saturs, dzīves ainavas da-
par dramaturgu Nacionālā ope- Savos darbos vissaistošākajā žādos gada laikos dod lasītājam rā. Reizē ar. mūziķa gaitām iz- veidā viņš apvieno spēcīgu iz- bagātu priekšstatu par Grieķijas
darba biedri", apstiprina E. mu, bet kura viņu netraucēja Kraucs,. iepazīties uņ norunāt visu, kas
„Tagad no kuplā latviešu dar- runājams. Tai pašā vakarā: Volfs
biniēku skaita Aleksanderā fil- uzsāka savas mūzikas recenzen-^^g^ ^.^^ vārds un panāku- teiksmi. lirisku jūsmojumu, spē- dabu un zvejnieku dzīvi. Līdz-, .
mu sabiedrībā esam palikuši Ja gaitas un ar viņu „Latvim^ ^. ^^^^^^^^ 'rakstniecībā, kur šo- ku, humoru un patriotismu, teķus, visam tam rakstnieks rā-
vairs tikai 5, no. Rīgas .veciem laimējas.. Atceros, ka ari viņs ^.^^ ^.^^^^ pieder viena no pa- Grieķu kritiķi par viņu izt,eiku- da neaizmirstmus tipus, par kii-.
speciālistiem skaņu meistars pda..un svītroja,, bet pirmie ģām pirmajām vietām. šieg, ka starp- grieķu prozas ŗiem pastāstīšu-citu reizi. . /
V. Zīle un es."' «enS "^"^^^ notikumiem .rakstniekiem Miriviļis paceļas .Lasītājs piedzīvo, varenus ne-.
„Kāpec. jūs. neredz vairs lat- l^^'*^ „Latvis" kļuva par vienīgo opo- visiem pāri, un ka visievēroja- gajsus un vētras ,kas brāžas pā-
viešu sabiedrībā — ne. ar filmu . . a^J^ seaeaams Ka- gicijas avīzi, un tā metiens au-mākaisnO.prozas rakstniekiem,: j.ļ dievmātes ostai un ciematam
kameru, ne ar foto aparātu?"
fejnīcā, kūpinādams varenu an-
ga. Avīze nebija šo notikumu bez šaubām, ir Miriviļis. „Miri- un pret varenajām. Dievmātes.
„Galvenais iemesls ir tas, ka ŗ^^^^'oretiniece, bet kritizēja tā laika viļis ir savas paaudzes pirmais." klintīm, kuru miers nav satriči-.
nedzīvoju lielā latviešu notiku- J?f„li^^^^ goda vārtu pārmērības un dažu Vispār atzīts, ka Miriviļis raķ- ^ams : ... Citā vietā redzam kā
mu centrā. Otrkārt, arī filmai '"f, ^L/n7ri^^^^^ politisku karjeristu. Bet tur Lta. tik dzīvi, ka var.teiķt, viņš ^ļgejas jūrmalā pavasaris kāpj
ir kādi.cēlāki uzdevumi. Ko/tad P^^^^ Paba Peaeja minuie. .Jau bija arī citas lietas, un ie- glezno ar visdzīvākajām krasam no jūras /. . Cilvēki un kustoņi
o mēs pēc atgriešanās rādīsim dzimtenē palikušajiem,, kas dzīvo tur tik neapskaužamos ap-
Dārziņš savā zināšanā pār- ^nesli, kurus nepārzinu tik labi, lasītāja acu. priekšā ainavas, se- j^gj.- elpo reibinošo gaisu un vi-ņēma ari mēnešraksta „Burt- pār tiem runātu. Pēc kāda jas, izjūtas .Kā. cilvēks viņš .gas butes piepildās at maigām .
^......„^_______..... „^ nieks" mūzikas chroniku un vē-.tīša. vai netīša sludinājuma par erot ļoti [vienkāršs, sirsnīgs,-.pie-_ nemierā .alkām.'.Sievietes-nopū-
l stākļoš? Mum^TSSa mušu sū- ^āk rakstīja laikrakstā .„Rīts". ^untera un Ēķa atrakcijām cir- ejams. Viņa balsi dzirdu katru.g^g un raugās jūras tālumā, uri ļ rais un smagais darbs. Tas būs Viņa recenzijas.bija vienmēr ko- kū, 1934. g.. rirdenī ,iLatvi" slē-. piektdienās vakaru t..s.„Mirivi-vinu krūšu gali trīs; puse ņo vi- . saite kas mūs vienos- tas būs .doligas, lietišķas un tas varēja ^za. Pēc tam, cita padoma neat- ļa ceturkšņos" radiofonā, tā ir nām iiopūšas, ka nu vairs nav tilts uz saprašanos Viena daļa lasīt, ar interesi. Sevišķi produk- radis, sāku rakstīt mūzikas re- klusa,,kā nogurusi, līdzīga Aige- jaunas, un puse - ka nupat ir . to negrib kaunas ka šeit strā- ^^^^ ^"^^ ^^^^^ saviem rak- cenzijas.„Pēdējā Brīdī". Tur kā--jas jūras šalkām — jūras, ko jaunas!. Spēcīgi notēlotas salas dājuši vāi strādā par sētnie-^^^^^ dā polemikā izkāvos ar Pried-. Miriviļis tā mīl .. . Iedzīvotāju bēdās sausuma pē-
kiem grīdu tīrītājiem, traukuP^^^^'^P^^^^^' ^^^V^m^^ un Rūd. Bērziņu, un tagad lasītājs tur rokā riodā, aizlūgšana pēc lietus un."
mazgātājiem." . ' nākot uz A3V. šeit viņš kompo- un „Pēdējais Brīdis" ar visu po. ;,,Dievmāti-Vāravu", Strata Miri- lietus atnākšana, kad redzams.
' Atzinīgi E Kraucs atsaucas ^^^^ jaunos gļciju drīz vien piedzīvoja pēdē- viļa romānu. Tā ir pabieza grā. ..ka mitra seģene pārplētās pār
oar filmētai lem kā V Kārkli-. ' Jo brīdi — avīzi Slēdza, lai ne- niata ar 54 nodaļām. Rakst- ostu, vilkdamās pāri sauszemei', : nu D št veru H Skrastinu Darba pietika arī Knutam Le- jauktos pa kājām „Rītam", un-nieks ir lietojis, īpatnēju, izteik- un tūlīt lietus ietina savā trok-fotogrāfijā. Ar dzīvu interesi Ziemeļu valstu ciešāka kontalc- L pareizi izpratuši filmas nozī^ ^ fJf^."^!'?»; «nSni ^Tu f'?- ^^J^^'f kota^,, olivjū mežus un bal-
Kraucs ir sekojis visam, kas no- ta izveidošanai man bija 4omas mi un uzņem vērtīgus rn^,m-^\'f,'^'*^''/^^'°,^T^^'^ r -Is/^in^^-' JTT'- *»- -^"^ .-.?™« .
tiek šais nozarēs. Viņš ir iekar- dibināt Ziemeļu valstu *roniku. ius no mūsu trimdis dzīves. redaktoru^Arvidu Avotu. L^s.ņs rejas v>emgi.,Jaunak^ Ziņas ,aude daudz no savas dzīvības » un lasitajs dzird caurt tojis ari savu darbnīcu-^tur ir-Jūs to pašu domājat, ko mēs, Kā ir ar brīvo laiku'" ' Ma*. sp.ti sabiedrisko 1 tu o^^^^^^
Ed. Kraucs kalnos. Aizmugurē Paik Pīka galotne.
filmēšanai un fotografēšanai sa- diplomāti, — kāds . diplomāts
servātorijā prof. p. šuberta kla- ministra modrībai, permajas tāg vāku rotā pati „Dievmāte- zvanus — pateicību Dievam.
gādāta vajadzīgā aparatūra un man reiz teica. Bet nekas no šī "^'^^° ^°P^ '^'^^ ^'^^ pazistams ar jaunas valdības nākamais pre- vārava" un katras nodaļas pir- Lasītājs, jūsmodams staigā lī-
mazs arohīvs nodoma neiznāca vadam klaiņojumos pa kalniem, saviem atjautīgajiem feļetoniem zidents un ministri. mais burts ir ievīts vaiņagā,, vei-dzj rakstniekam pa Lesbas. salas
E Kraucs ar dzīves biedri ir ' " pie straujām kalnu upēm un ar parakstu drions un recen- Tā visas avīzes, kuras man iz- dotā no grieķu ornamentiem, sa- oiīvju mežiem. Te redzam'^
vPi "nn rPtaiipm kam nav savas kameru man bija izdevība jaukiem ezeriem ne jau ar zenta sedlos iesēdās bez sevis- nāca strādāt ņēma nelabu galu! vītiem ar jūras ežiem, pplīpiem, grūti cīnās cilvēks, lai iestādītii
-ndiac v^aLl'J a^dn T^Pn Pimr ^lat Latvijas balto un nc- makšķeri, bet ar filmu kameru, ķām pūlēm. Drīz vien viņš ie- Nākošā, rakstu sērija: Uz.puikas tīkliem, jūras zālēm un puķēm, augšā klintīs pāris jaunus ko-
majas. ragajusa gaaa pec^ripdr^ jāsaka Plūdoņa vārdiem: karoja labu vārdu un draudzīgu kājām. - ciema boja ejas, un pa ^^^^^^^
pam pa. topošo Denveras un ------ - . _ : f j
„ ., , , 5^ Vācieši denacionalizāciju vilci- saulē, kura būtu tik mīļa kā tu, ,
^k": ~ "TT ^^^^"^ dziLt.nelT^kstW izglābi dzīvību arī māmuļai un :
smi viņš iāu gadu īrē māiu ci- ī- -? ^ ' ^tputas vietas pie Lielupes Buļ- pa. ipvninoi
smi, viņs jau.gaauire maju ci avīžu ziņām, mazu daļu, ko luciemā. tur, netālu no saV^s darba vie- .......... .____
tā kā grāmata pati jau visnotaļ kus, nesot ūz muguras augšā ze-„smaržo" pēc Aigejas jūras, Arī ■ p „simtpiecdesmittūkstoš tās saturs no pirmās līdz pēdē- dvēseļu gaida no šo koku zā-jai lapaspusei, ir pilns jūras šalk- ^em savās dzīves labklājību" šanas, kas stāsta par Grieķijas un, ja nav laba raža, „tad puiši cilvēkiem un likteņiem. Liekas, un vīri dodas ar kuģiem uz rūg-
lasītājs pats visu laiku stāvētu to Maķedoniju strādāt metalla augšā uz ,,Dievmātes klintīm", raktuvēs'un viņi atgriežas mā-. . kur atrodas maza baznīciņa ar jā no turienes dzeltenīgi un no-
Amerikas baltiešu apvienība savādo gleznu - „Dievmāti-Vā- mocīti no malārijas karstu.
Pēc ievainojumu sadziedēšar nas slimnīcā Kraucs devies at-
tas ' - T, . - Kad nu tā pētīgāk raugos U2 pakaļ uz Liepāju meklēt dzīves
Klusa vakara noskaņā, baudi- 7^^^^^; Berlīnes okupesanas viņa īpati- kuplo, bet balto ma- biedri, ko arī pēc- raibiem pie-damlpamallcamlabas'kafijas^~-^^^ tu rc^u, it kā manas d^^^^ SosS^ll^or^»":;;;^ , „
un Paik Pīka galotni gaismas g^^sa DiDiioreKU. , minēdams, E. Kraucs turpina: massvētkus svētījuši kopā ar sa- trešo koncertu sezonu. Visi kon-^'f^',^^^^^^
rotaļās vērodami, dodamies at- Jubilārs E. Kraucs, saticīgs »Nav jau nu man labi vien vējiem Tīringā. cērti notiks Jfaunanglijas kon- vam platajam, zaļajam acīm, ku- ^ŗī^ļasīt^
miņu ceļojumā ' cilvēks būdams, nevēlas, ka es klājies,: ir bijuši arī baigi brīži. „Un kādas nākotnes izredzes?" sērvātorijas Džordāna zāle. H. ras apgaismo mazs eļļas gais- niekiem, kur rakstnieks pats
F Kraups dzimis Rīeā kā i au- kaut ko rakstītu, kas un kā ta- Kā negribējās no dzimtenes aiz- „Nākotnes lieta ir neskaidra oktobrī notiks ļietuvješu vijol-meklis. kamēr leja ir melns vismīļāk mēdz uzkavēties. Te nākais no pieciem brāļiem. Agri gad izlieto viņa īpašumu.. Pa-braukt..- Līdz pēdējam brīdim un sasāpējusi. Ja nu laimēsies ^e^^. Su SSs ^ezdibenis, no toienes^ ar viņiem laivās,
tēva gādībai pietrūkstot, grūtu- klausu viņa lūgumam un šai cerēju, varbūt, ka varēsim pa- atgriezties, tad būs svarīgi, lai ierLūsbergasrbet 13. martā--^^f^^^^^ "^^^^"^ lāpa au,gšā uz Dievmātes
nli zēnu audzina par vīru. Pir- jautājumā lieku punktu., likt dzimtenē. Uzturēdamies mēs fiksētu nebūšanas, kas no- Ingridas un Karīnas. Gūtbergu Ta ir Aigejas juŗa— reizēm klintīm tīklus, vai arī uzkurjugu-
mā pasalues kara vētras Krau- Tnnidās gadus E Kraucs Vā ^^J^^^s kopā ar citiem bēgļiem tikušas mūsu zemē — pasaules klavieru koncerts. Pagājušā se- maiga, mūžīgas klusēšanas pilna, ni un vāra. jūras ūdenī^: cu ^meni aizdzen Maskavā. navaria Ang^hnrcrā Hnrh P^^^" v^SO"°S'^audz ko piedzī- informēšanai. Man ■ gribētos vēl zonā latvieši bija visčaklākie reizēm niknā un sabangota cionālo„kavavjā"-zivju zupu. Tiir TiobPidzis reālskolu E SLrnV.rnLa £ ^^^^^^^ Kad Rīga krita krievu tad savā specialitātē pastrādāt, abonementu bi esu .Pirksana.. pi^^^^t^g ^
SlucslSuļd" KaliS ^^:™s^';^cSS vilcLu vilka tālāk, ^aī noslēgtu labu dar^ dzimte- Senl^^"" tnm ,3,,, ^ .-.^^^^^^^^^^ tumsā Aigejas salas,^ un
institūtā, interesēdamies par tora uzdevumiem E. Kraucs ^^^^^^"^ ^^^S^^"^ P^^^^^ fotografēšanu, un filmu. Pzim- 25.OOO foto attēlos tvēris DP dzī- -J""^^^"^ nokļuvām , Ventspili. " ^ -tenē no drauga ieteiktajām ar- vi trimdā. ^'^^ jākāpj uz kuģa „3remerha
ohitektūras studijām jāatsakās
Augšā .uz. ..Dievmātes klintīm'-.ūdeņi elpoja ■lēnām, uh^'dziļi." Kaut šī vēlēšanās. piepildītos .Q Gleznotājs J. Tīdemanis ar ik vakarus.kāpj, bēgļi, lai sāul- Te kopā ar ļaudīm ari lasītājs.
^ ^ __. T-ni Tracina . j_ ^i-^- __r_ . - . _.
fen.'
— Kāpēc izceļošanai izvēlējāties ASV?,— ' ■ .
trūcīgas rocības dēļ.. 1923. gadā E,,Kraucs sāk preses fotogrāfa.'
gaitas, dodams illustrācijas gan- ,Kad tomēr bija jāsāk domāt
Baiguma pilns ir stāsts par šī:
kuģa bojā eju. Baltijas jūrā 1944. viešu presei, filmai, latviešu lie- pirms uz Čikāgu, 'pēc kam iz-. dīzi. no kurienes viņi ir izdzīti, augustā, gadā oktobra bei^^ās braucot" uz tai vispār, un Latvijas vārda po- stādīsies Milvoķos, .Mineāpolē, šīs grāmatas lapaspusēs at- .Tā pavīE
. : ^ . .' . . .- --zsv^^i-, . ..^j__TfrUirlonflS iiM T)pfrnitā. Gleznu u;;-..!.. ^,-,.««4^ iirļr,-;,,^^;;
pavisam nemanot lasītājs
.. Latvijas filmu chroniku. dāt. Viņš man deva labus pa- kaklā un labajā plecā. Bet tas
, „*ro iesāku 1929.. gadā bez lī- domus par. darba iespējamībām ir ,liktenīgi mani no dziļā-
azekļiem. Tad pats apzinājos, kā šeit. No Ekvadoras saņēmu pie-. kiem' ievainojumies un nenō-
ctonikā ir daudz nepilnību. Bi- dāvājumu pieņemt chroriikas vēršamas nāves paglāba aitādas
■ ja grūti, bet bija arī entuziasms un kultūrfilmū operatora vietu puskažoks, kas Rīgā nozagtā 0 ŗ KR 0 LLS,
novērst nepilnības un pacelt — bet es izšķīros par ASV un niēteļ
MŪSU LAIKRAKSTA GALVENAIS PĀRSTĀVIS ČIKĀGĀ
Ievērojama līancu. ceinste un ļaunais — viss savīts ar neiz- mātes klintīm vai arī brāukā-SimonePjerā. zenevas un Roma^ sakāmu burvību. Daudzreiz lie- darns līdzi zvejniekiem, .sevišķi konkursu laureāte, nesen savos■ , _ . , . , . , ., .
koncertos Šveicē atskaņoja T. kas, ka vardi un rmdas ir rak- daiļajai zvejmekmeitenei Sma-Ķeniņa Suite concertante. Māk- stīti tieši mums un mūsu pašu ragdai, skatīdamies jūŗaš teiks-siiniece savā repertuārā uzņē- dzimtenei\ mainajās-dzelmēs, kas arī līdzi-
musi an ;T^.Ķeniņa jauno^slkaņ- ' p^.g. sākumā lasītājs iepazīst- ^ās cilvēku dvēselēm, kurās mū-
chronikii augstākā līmenī. Par i:ieesmu vīlies.*' . mugurā. Pēdējais, kas bija līdz,
skaņu filmu cbroniku toreiz ne- Jau atsoņus gadus E. Kraucs aizgāja, degošam kuģim nosapņoju: pārāk dārgs prieks bi- strādā Aleksandra filmu sabiēd- grimstot jūras, dibenā. Izdevās
Chicago 7, niinois^USA. 6-
aSnoštiV^ savā turnejā ASV - .3kāla". Lesbas salā. ar ..Diev- uzminēts noslēpums . . .
—- mātes"'ostu un klitīm. uz. ķu- vMrr^n
nākamajā ziema.
Jūsu yid3eraniec<£„^