Atmiņas par
Atsevišķo
studentu rotu
Mēs brīvprātīgie rotas jaunekļi zinājām, ka neesam kopā sanākusi vieglām dienām, bet lai aizsargātu apdraudēto dzimteni, pisciplīna rotā bija priekšzīmīga, bet ne akla un sastingusi. Nevarēja nemaz iedomāties, ka kāda pavēle vai rīkojums varētu palikt neizpildīts. Drūmu garu dziedinājām ar optimismu, un humoru nezaudējām pat tad,'ja lodes sīca gar ausīm.
. Un vienīgi šīs vienreizējās izdarības, atdotās dzīvības, atdotā personiskā laime un nestie upuri, kas daudzkārt bija smagi un sāpīgi, pārliecināja pārējos, un tad mūsu brīvības karotāju pulks sāka augt.
Toreiz Atsevišķās studentu rotas karavīriem bija jācīnās divās frontēs un ar divējādiem ieročiem — ar šauteni pret ārējo ienaidnieku un ar dzīvo vārdu, personisko stāju un priekšzīmi pret iekšējo ienaidnieku Iresp. domu jucekli pašu tautā, ko bija radījlu^i lielinieku viltīgie un nereālie solījumi un vācu okupācijas varas režīms. Arī šai otrā frontē rotai bija teicami panākumi, jo visur, kur rota parādījās kā vienība vai arī kā atsevišķi karavīri, izstaroja ticība, latviskā pārliecība un cīņas griba, kas drīz vien sajūsmināja arī vienaldzīgos un pārliecināja neticīgos. Šāds darbs bija iespējams, tikai pateicoties rotas karavīru lielai ticībai savai idejiskai sūtībai un nacionālo mērķu pilnīgai izpratnei. ,,Kas dzīvību nespēj ķīlā likt,, pie īstas brīvības nevar tikt."
Atsevišķi rotas karavīri veica arī svarīgus valdības uzdevumus polītiskā laukā, sevišķi pēc J7. aprīļa puča Liepājā, kad latviešu un vācu attieksmes ļoti paasinājās. Noorganizēja arī Ziemeļvidzemes valdības pārvaldi un sadarbību ar igauņiem. Bija arī polītiskais padomdevējs pie kapt. Baloža, kamēr Pagaidu valdība bija spiesta uzturēties, uz kuģa Saratov Liepājas tuvumā jūrā. Darbojās, arī tā sauktā frontes delegācija sarunām ar Landes-vēru un arī Niedru. Visus tikko minētos uzdevumus delegācija veica ar panākumiem, pateicoties izraudzīto rotas pārstāvju labai audzināšanai un noteikti stingrai stājai, sevišķi kārtojot attiecības ar svešniekiem un ārzemnie-, kiem. Kaut arī rota pastāvēja neilgu laiku, tomēr tanī valdošais garsfitās dalībniekus saliedēja jo ciešā vienībā un, gribētu teikt, pat brālībā uz visu laiku.
Līdz šim vēl nevienai tautai brīvība un neatkarība nav kā laime klēpī iekritusi. Brīvība un neatkarība ir smagu cīņu, neatlaidīga darba un sāpīgu upuru rezultāts.
Ar Lāčplēša kara ordeni apbalvoti 40 sēļi un 28 tala-
viesi.
Nevar nepieminēt tās latviešu ģimenes, kas par Latviju ķīlā likušas itin visu un visus savus dēlus, un kurām nav lielākas mīlestības par to, kā atdot dzīvību par saviem brāļiem. Un tās bija:
4 brāļi Eglīši — Edgars, Maksis, Harijs un Paulis, 4 Greb-les —■ Ādolfs, Augusts, Jānis un Oto, 3 Niedras mācītāja uņ tautas dzejnieka-rakstnieka dēli, 3 Tepferi — Herberts, 'jānis un Verners, 2 Butuļi — Arturs un Kristaps, 2 Celmiņi — Gustavs un Kārlis, bankas dir. dēli Rīgā, 2 Celmiņi — Fēlikss un Haralds, Smiltenes tirgotāja dēli, 2 Grundni^ņi — Aleksandrs un Nikolajs, 2 Ozoli — Arturs un Markus, un 2 Zommeri — Emīls un Fricis.
Rotā jaunākais bija 15 g. vecais skolnieks Rolands Kangars, bet vecākie bija 44—45 g. sasniegušie Kārlis Ban-kinš, Aleksandrs Pētersōns, Nikolajs Vickopfs un Jāiiis Ziiinskis.
Atmiņas ne tikai atgādina pagājušo, bet ^ārl mudina saprast un objektīvi izvērtēt tālaika notikumus toreiz, un ko no tā varām mācīties, lai pareizi tos izvērtētu šodien resp. kā tas bija toreiz un kā tas ir tagad. Toreiz studenti uzskatīja par svētu uzdevumu uzvilkt un sargāt savus valsts karogus pie Alma Mater durvīm, cienīja un respektēja mācības spēkus. Šodien mēs dzirdam par sarkanu lupatu uzvilkšanu nacionālā karoga vietā, kā arī par mācības iestāžu demolēšanu un profesoju ignorēšanu.
Kā tas arī būtu tagad, arī toreiz ir notikušas dažas nesaprotamas lietas, ko uztvēru tikai tagad, šīs atmiņas rakstot. Piemēram, rotas sastāvā bija arī jau minētie trīs māc. Andrieva Niedras dēli, bet kalpakiešu albumā to attēli nav redzami un ari pat vārdi nāv lasāmi. Tāpat ari Gustavs Celmiņš,Ji:ias ir apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni, albumā polītislca spiediena rezultātā nekādi nav atzīmēts. Atliek tikai^nožēlot, ja tas darīts ar zināmu nolūku.
Neesmu pirmais, bet pēdējais gan puslīdz droši, kas par Atsevišķo studentu rotu atmiņas rakstījis, jo no visas 216 vīru lielās rotas brīvajā pasaulē vairs esam tikai 7, kas vēl,dzīvi palikuši, visi ar lielām gadu nastām uz muguras, un tie esam: 2 sēļi (R. Brēdermanis un P. Ikšels), 2 tala-vieši (A. Oše un J. Tepfers) un 3 nekorporanti (H. La-piņš, N. Bulmanis ūn B. Bružs).
ATSEVIŠĶĀS STUDENTU ROTAS
'rARAKSTŠ
Kārt. ■ Nr.
Uzvārds un vārdls >
pakāpe
1. Rotaskom;GrunGiianis, Nikolajs
kapteinis ,
2. virsleitn.   Galindoms, Artūrs
Āboliņš, Kārlis Adlers, Jānis Alksnis, Valdemārs Anpermanis, Jānis AnsbergSi Juris , Anšmits, Jāiļi^ Antens, Paulis Ausmanis, feņiīlš Baginskis, Aleksandrs
areivis
4. kārei vis
5. kareivis
6. virsserž.
7. kārei vis
8. virsleitn.
9. leitnants
10. kareivis
11. leitnants
12 .kara ieredn .Bagun-Bērziņš 13. kareivis    Baiže, Eižens
14. kareivis
15. kapteinis
16. kareivis
17. leitnants
18. virsleitn.
19. virsleitn.
20. kareivis
21. kārei vis
22. kadets
23. kareivis
74.kareivis
25. virsleitn,
26. kadets
27. kareivis
28. kapteinis
29. virsleitn.
30. virsleitn.
31. virsleitn.
32. kareivis 3 3. kārei vis 34.kareivis :^5. kareivis
36. kareivis
37. kārei vis
38. kareivis
39. kareivis
40. kaprālis
41. leitnants
42. kareivis
43. virsleitn.
44. virsleitn.
45. leitnants 46.leitnants
Balodis, Andrejs Bankins, Kārlis Barons, Kārlis Bebris, Nikolajs Beķeris, Alfrēds Bekmanis, Vilis Bērziņš, Arnolds Birkmanis, Pēteris Bite, Valdis . Bonders, Haralds Brēdermanis, Ringolds Bremšmits, Jānis Brošs,'Nikolajs Bruģis, Otto Bruņinieks, Pauls Bružs, Boris BuUe, Ādolfs^ BuUe, Aleksandrs Bulle, Osvalds Bļilmaņs, Nikolajs Buti^s,. Arturs Butuls, Kristaps, i Būvtilts, Bērtulis Celmiņš, Fēlikss Celmiņš, Haralds Celmiņš, Gustavs Celmiņš, Kārlis Celms, Jānis Cielens, Otto Cinis, Augusts Dālbergs, Arturs Dambergs, Fridrichs
Dancis, Arvids 47.kara ierēdn.Daugulis, Nikolajs .seržants    Deprejs, Herberts Ulnstmanis, Georgs Dreimanis, Jānis !
Dreimanis, Jānis Konši. Dreimanis, Kārlis Dreijmanis, Pāvils Droiie, Ēvalds Ducens, Jānis ; Dunkels, Leo i Eglītis, Edgars Eglītis, Harijs , Eglītis, Maksis ķ Eglītis^ Paulis^^^^-5^ Eicens, Reinholds Einbergs, Bernhpcļs Eķis, Ludviga^^^^^^^^^     ļ V Fišers, Emils'^^^; Gailītis, jekaķs / Gailītis, Markus Gemsts^ Arvids Giritērs^ Valdis Greble, Jānis -
(Turpinājums 19;'!lp;i
49. virsleitnv
50. virsleitn.
51 .leitnants
52. kareivis
53. virsleitn.
54. kareivis 55.leitnants
56. leitnants
57. kareivis
58. kareivis
59. kareivis
60. kareivis
61. leitnants
62. leitnants
63. seržants
64. kareivis 65.leitnants 66; leitnants
67. kareivis
68. kareivis 69.leitnants 70. kareivis
Dzim. Korp.Uii'.
gads brīvpr.
1896 Selonija
1894 Selonija
1896 Talavija 1898 Talavija
1899
899
1887 Selonija 1897 Selonija
1874 Selonija
1898 1895 1894 1890 1892
1898
1899
Selonija
1895 1892
Talavija Talavija Talavija Selonija
Talavija
1888 Talavija
1897
1894 Selonija 1892 Selonija 1900
1900
1898 Frat.Lett. 1896 Frat.Lett.
1896
1897 Lettonia 1896 Latvia
1899 Selonija 1890 Selonija
1895 Talavija
1876
1896
1884 Selonija 1895 Selonija
1885 Lettgallia
1897
1895 Lettonia
897
1899 Selonija
1895 Frat.Metr. 1897 Talavija 1888'
1890
1890 Talavija
1897
1892 Talavija
1898
1897 Selonija
1893 Selonija 1892 Selonija
1896 1890
1882 Talavija
1899
1897 Selonija
1940-1985
Lai pasaule klausās... lai dzird musu balsis! 45 gadus Padomju vara nav spējusi tās apslāpēt. Tās neāpklusīs līdz tam mirklim, kamēr pār Latviju aitkal brīvi neplīvos sar-kani-balt-sarkanais karogs ... kaimēr pār Latviju neskanēs „Dievs. svētī Latviju!"
Lai Pasaule dzird mūsu pra-sības...pēc neatkarības, pēc tautas tiesībām. Lai brāļi un māsas dzimtenē dzird, ka neesam uzdevuši, ka neesam tos aizmirsusi..."
Pasaules Brī^o Latviešu Apvienība 45to okiipācijas gadu atzīmēs:
maija— starptautiskā cilvēku tiesību konferencē.
* Kopenhāgenā, jūlijā — apsūdzot Padomju Savienību par varas darbiem pret latvju tautu.
* Stokholmā, jūlijā — atbalstot jauniešu rīkoto Brīvības kuģa braucienu Baltijas jūrā.
* Helsinkos, augustā — Helsinku akta 10 gadu atceres konferencē.
* Minsterē, okļtobrī — uzsākot PBLA sabiedrisko zinātņu institūtu 10 mēnešu kursit apmācot latviešu jaunatni sabiedriskam. un na-cionālpolītiskam darbam.
* Budapeštā, novembrī — mazo tautu kultūras tiesību konferencē apsūdzot Padomju Savienību par pārkrievošanu. . .vēstures viltošanu...latviešu pusaudžu iesaistīšanu Padomju militāros spēkos...
Lai varētu šo vienreizēji plašo akciju realizēt, ir nepiecicr šami papildus līdzekļi. Līdz ar to Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība no marta, līdz jūnijam īstenos Brīvības nedēļas izlozi. Mēs aicinām ikviena atbalstu, mēs prasām visu līdzdalību.
Oļģerts Paviovskis, valdes priekšsēdis
kārtot laikr. Latviļa Amerikā 19B5.g.al)onementa maksas, kas paliek līdzšinējās. '
ASV un citu zeitiļu abonenti, kas maksā ASV dolāros, lūgti maksālumu summu nesamazinit par kursa star^ pībUr jo laikraksta sūtīšana ārpus Kanādas gadā maksā 15 doL vairāk nefd Kanādā, Plezīmāiam, ka sūtīšanas pasta nodeva Ir augstāka tiem abonentiem, kas mak-sāļumus nav nokārtoļušL
Laikraksta LATVIJA AMERIKĀ [atsevišķus numurms var pirkt Toronto latviešu veikalos din D V grāmatnīcas noda|fts Latviešu Namā un Ceņtrfi, kā an spiestuvē.