n®wspapep ioz andU^.A,
[Poblislied twice weekly by Latvian Eelicf Societiy
of Ganada «Daugavas Vanagi", inc. ~ Ēditorial and Business Offices: 123 Huron St/ Toronto, Ontario, Canada. Telephone. EM 8^n92. Editor in V.^A. — A. Zvēriņš, 90-lS Fark Lane Sc, ^oodhaven 21, N.Y^ U.SX Tel. VI 6-7667.
AŪTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFFICE DEPARTMENT, OTTAVFiK.
SATURDAV, ŠEPTEMBER 27, 1958.
78./718. n-rs,
. SESTDIEN, 1958. G. 27 SEPTEMBRĪ
8. gads
iznSk divas reizes nedega — tr^dienās un sesM^ aās. Izdevējs Latviešu aprūpes biedrība KAnadS ,Daugavas Vanagi", inkorporēta. Redaktori: I. VEt sha. J. \ltoIs, A. Gailite. Redakcija nn kantorit: 12$ Huron St., TorōntOi Ontario, Gjinada.Tel.EBa §-«792. ASV red. — A. Zvēriņi, 90-16 Fark Lane &, Woodhaven 21, N.Y., tJ.SA. Tel. VI 6-7667. AboriBto' nas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēn. §1.50; pas ] mēn. 54.50; par 6 mēn. §8i0; par 1 gadn $1M9.
Sludinājumu maksa: sludinājumu da|ā lUR ■ļ ITekstā $3.20—§6.40 par vienu collas slejas USļfĶ
Prof;L/ Bērziņā pārdomas Latvijas Universitātes gadasvētkos
AMERIKĀNI NETIEE GUDRI, KO MRIT
§AV. VALSTU ĀRLIETU MINISTRIJA BAIDĀS, KA KO-MŪNISTU. ĶĪNA VARĒTU BŪT' IZŠĶĪRUSIES PAR KA-ŖU FORMOŽAS ŠAURUMĀ
Abpusējie draudi — Sav. Valsim soloties palīdzēt nacionālistiem un Padomju Savienībai soloties palīdzēt komunistiem — lietot atomieročus Formozas šaurumā, līdz šim pali-kuši bez jebkādiem rezultātiem. Komunistu piekr^es bate-rijas vēl vienmēr turpina Ķvēmoju salu apšaudi, kamēr diplomātiskā laukā sarunas Formozas šauruma jautājumā nekādu atrisinājumu nesola.
GAISA KAUJA TĀLAJOS AUSTRUMOS.
šīs nedēļas vidū virs Formozas šauruma notikusi viena no strūkllidmašīnu laikmeta lielākajām gaisa kaujām. Desmit minūšu ilgā cīņā sastapušies ap siņits komunistu ļon vairāk kā trīsdesmit nacionālistu lidmašīnu. Komunisti lidojuši krievu Migos, bet nadonālisti amerikāņu iznīcinātājos. Nacionālisti ziņo par 10 notriektām un 6 bojātām komunistu lidmašīnām,
Atziņu dzelme, dziļa bez gala. Ūdeņiem dzīviem spirdzinās
Šķiŗieties ceļi, verieties vārti, Namā lai valda godbijīgs prieks; Pumpuros plaukdama balti un
sārti.
Jaunatne gļalvu svētnīcā lieks* Baltus spārnus dvēselē gūs.
kamēr Pekinga ziņo par vienu i Padomju Savienības asais to- laikā, kad notiek apgādes kuģu ^^®!^" bojātu na-. :
nis un komunistu Ķīnas artile- izkraušana Kvēmojas salās, šā- cionahstu lidaparātu.. , . rijas blokāde Sav. Valstu ārlie-dā veidā komunistu baterijas Nacionālistu militāra vadība tu ministrijai liek domāt, ka Pe- netiktu iznīcinātas, bet komū- j^^ipeja paskaidro, ka komunis-kinga un Maskava pašreiz nav nīstu artileristi būtu spiesti sē.;!,^J^5-'"_^VP''^^f"J^'^^^^^ ieinteresētas miermīlīga problē-^ dēt savos bunkuros
iņas atrisinājumā, šai sakarā' apšaudes beigām. Sav; Valstu ? mēģinājumu ^ rast iemeslu sesijas vadītāju ievēlēja raksturodams darba gāitii im re-
domā, ka, ignorējot Sav. Valstu valdība šādu padomu tomēr nav P^^"*®^"""®"*' brīdinājumus,. komunistu Ķīna pieņēmusi.
JĀPASTIPRINA DARBS EOMŪNISTU: ATMASKOS
JAUNATNES AUDZINĀŠANA JĀVEIG AR VISAS TRIMDAS SAIMES MORĀtU UN MATERIĀLU^ ATBA LSTU
Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra gadskārtējā sesija notika 13. un 14. septembrī Stokholmā. Tajā piedalījās sekojoši zeiņju organizāciju pārstāvji: Anglijas ~r A. Aba-kuks un A.Siļarājs, Beļģijas — K. Gulbis, Dānijas — I. Reit-manis, Vācijas — V. Janums, R. LiepiņŠ un ^. Šilde un Zviedrijas — A. Kroders un A. Oše. No polītiskajām partijām: latviešu liberāļu apvienība — J. Breikšš un J. Iliše, zemnieku sa\ienības — A. Padēls un J .Mālītis, sociāldemokrātiem — K. Dziļleja, E, Ogriņš uivJ^iJEšenraldsTkristīgo zemn. un katoļu (bīsk, J. Rancāna) partija — J. Dērvinieks un progresīvo zemnieku (j. Rubuļa)-r-Sti Boriss.
un amerikāņu lidmašīnas parkā
ka nacionālisti a. Silarāju, viņa vietnieku zultātus. Noturētas 4 prezidija
A. Padēlu un par sekretāru A. sēdes un daudzi jautājumi kār-.
varētu izšķirties par kara darbī- Starplaikā Vašingtonā sāku- '^^^^ komunistu Ķīnas robežu. qv.- toti sarakstes ceļā, gan ar ACEN
bas paplašināšanu Formozas šas cirkulēt baumas par jau- LIBĀNĀ PIEAUG sesiju ievadīja LAKEC pre^^^^^
: . , šaurumā un eventuālu invāzijas niem diplomātiskiem mēģināju- Q AQPfT r^TTTMG dija priekšsēdis A. Abakuks, ap. Nacionālo uzdevumu daļas va-
Lgunsliesmas. ko altāris daia, mēģinājumu nacionālistu pie-miem novērst karu Tālajos OAajriL.Ii.J UiVlŌ sveikdams ieradušos delegātus dītājs V. Janums deva vispā^^^^
krastes salās. Austrumos. Uz Sav-, Valstu un ^ e i r u t ā. Ģen. šehaba un nododot sūtņa K. Zariņa ju pārskatu par problēmām, ar Sav. Valstis, atzīst amefrikāņu Ķīnas sūtņu sarunām Varšavā. stāšanās Libānas prezidenta sveicienus. -Ministrs J.Tepfers kādām nācies sastapties aizva-
polītiķi, savos palīdzības solīju- neviens nekādas cerības neliek, amatā gaidīto saspīlējuma ma- savā apsveikumā novēlēja sesi- dītajā darbā, un arī Taksturoja
mos ōangkaišekam aizgāja- tik Bet, ja šīs sarunas neizdodas, zināšanos nav devusi. Gluži ot- jai atrast labāko ceļu Latvijas mūsu ienaidnieku paņēmienus
tālu (apsolot atbalstīt pēdējovai tad nebūtu vērts mēģināt sa- rādi— līdzšinējam prezidentam atbrīvošanai no okupācijas va- mūsu nacionālā darba uņ vien-
arī piekrastes salu aizsardzībā) vest kopā ārlietu ministru Daile- šamūnam aizejot, pēdējā atzinē- ras. Sesijas noorganizētajās, prātības kavēšanai. Par ārējās
vienīgi tādēļ, ka neviens koniū-su un premjeru čueniaju? Vis- ji sākuši aktīvu kara darbību Zviedrijas latviešu centrālās pa- daļas^^ d referēja rnin. R.
. nīstu draudus īsti nopietni ne-maz šādas konferences laikā va- pret jaunā prezidenta atbalsti- domes vārdā Eiropas latviešu Uepihš
taust atkal svētku diena, kas baķ sakot, ideālisti, tiesām irbi-'^gj^^^^^gi^^gt^^ pāriieci- rētu cerēt uz kara darbības pār- tājiem, dažu dienu laikā prasot trimdinieku pilnvarotos pārstāv- Adininistrātīvb uzdevumu da-
mus pulcina jau gadu ga- jusi. ^ ^ _ nāta, ka komunistu Ķīna ar at- traukumu. Otra varbūtība, kas vairāku desmitu cilvēku dzīvību, jus Stokholmā sveica tās valdes „„h k CnihJ* n7WPrc nrn'
diem. Bet taisni tāpēc, ka tas. Protams 19 gadsimta pirmajā neriskēs. Otrkārt, tiek pārrunāta Vašingtonā, ir |. • n pr-js H. Tepfers. jo tas:ir gan-^^'J^f ^^"^
atkārtojas, daudzus gadus, bez, Puse par to. neviens nedomāja. komunistu Ķīna Anvienoto Nāciiu lēmum.no- Krievi JZdod 6 lldotajU l^^. Zviedkjas latviešiem. .'^^^^^^^
Vienotā gaitā, droši un braši, Brāļi, mums dzīvības karogu nesž. Augošā gaismā augdami paši, Gaismā lai spētum cilvēci vest!
Ā
jūtamām pārmaiņām, var uz- Skoloto latviešu skaits bija nie- ^.gj^-j.^ Padomju Savienība no sodot komunistu Ķīnas agresīvo
līķils
mākties jautājums, vai Latvijas cigs, literatūra trūcīga. Cimzem ciešas iejaukšanās atturētos.. Bet-politiku un pieprasot piekrastes . Sešu nogalināto ASV lidotāju kādēļ bijām spiesti.tik skaudri ^fč^^^^^^^^ aniversitātes daudzināšana nav vajadzēja ^pat izļughes īpasu ^^g^^ g-, p^^j.^^^^^ salu apšaudes pārtraukšanu. Bet līķus, kas nositās uz Padomju cīnīties par šīm tik pašsaprota- ^ff^'^^^^^^^
pasapmāmšanis, jo tas, kas pēc. atļauju lietot sava skola vācu ^^^^ gļ^^^j^j. -^^^^ ^^^^ . . komūmstu Ķīna nav Apvie- • Savienības territorijas 2. sep- mām mūsu tiesībām - Pārstā- ļ^'l."^'^^^^^^^ SeS^rf' vSū ,musu sir^s velēšanās nesa so grāmatas,^lai _skolotaju _s^^^^ noto Nāciju-biedrs. tembri, pēc ilgām sarunām ko- vēt tos daudzos Zviedrijas, lat-^'^^'^f^^^^^^
vārdu, ir'vai. no dzīvo saraksta ra • neizaudzmatu tikai abecnie-^^^^^ palīdzības solījumos na- ~ - • — •• - •• - ,1^. ... i• ... .i-- tam. lai sabiedriskos am«,tps ne-
izdzēsts līdzīcri mūsu samīdītai kus Kas tādos apstākļos varēja T\"-^"--'°V"^^ Pašreizējā situācija Formozas munisti beidzot izdev^isi amen- viesus, kuri taismgi izdarītas ^^^^^ ^^^^^ personas, kas prot Szemei SiaT vai' arT salā doLt par augst^^^^ ^ir aizgājušas tik ta- šaurumā, kā redzams, ir izraisi^ kāņiem. Nododot lidotāju līķus vispārējās vēlēšanās mums to s^ās domas izteikt
rSturā tā i^^^^^^^^^ par-atkāpšanos vairs nav jusi bezgala daudz grūtu uņ. ASV gaisa atašejam Ankārā..uzticēja un uzdeva. KLB apsvei- ^^.^^^^^^^^^^
eS kaln^^^^^^^^^ 2u tfesS stā^^^^^ neatbildētu jautājumu, komunistu pārstāvji-atteikušies kurnu nolasīja K. Dz^
elkiem kalpot, 1^^. nevai-.tur ^ viņu uesisKais^ siavoKiis^^un jz^ Vašingtonai an butu doma me- Pašreiz tas vēl vienmēr ir tikai tomēr sniegt jebkādus paskaid- viešu apvienības Austrālijā - A. ^^^^^ uzstādīšanai, kas darbī-
valrs runāt par patiesu dzīvību, gJītības līmenis. Domājiet par ^.^^.^g spējiem ar komunistu Ķī- nervu jo kur zir^tņe^kalpo citiemmēr- -to^laiku^ M^^^iga^Rig^sPadomju Savignlm, dsP^a tājum
karš, bei j^j-uz šiem jau- rojumus par to, kur palikuši un Kroders unLNPS vārdā aktīvu j^^g periodā jāveic. Ja sabiedriskiem nekā natipsībai tur zināt- viešu biedrību kad darbojas ----r^ ---j^^uiltin nei^iM^stas atbildes:kā^otļcis: ar pārējiem 11 ASV atbalstu apsolīja-mi sekmes nor 1^1^;.^^^^^. -^^^^
gul. n&ves gultā. Tamlīdrigas^ nieks. Tad jau, kaut kautrīgi, IrS raeri - - ' ^'^'5'™"*=' «O ^transportl.dmasina^koman- Prezidija un daļu vad-ļaju zi- .p^ņas modināšana .sabiedris-
Jārdomas, tiešām, var radīt no- ieskaņās vārdi par iespējamo g^P^^S,..Sf^re^" da, ko nogāza MIG izmcmatajs. ņojumus ievadīja Ķ Abakuks, aktivitātei ir liels, mūsu
skaņu, it ļkā jūsmošana,,ar ku- augstskolu. Zināms, toreiz tās ir ^^^^ ^^^^^ Ohruš- " ' ~ ' ~ ~~ ' ^ P^ses uzdevums.
ŗu mēs iedomājam savu veco domas bez reāla spēka, sapnis, .^^^ rakstīto vēstuli pagājušās i universitāti, ir bērnišķīga. Tā- ka to saka Kasparsons. Bet sis nedēļas ņoeale
dās universitātes taču vairs nav domas_^neizgaist lin top arvien i^gļ^i^g^^ās neliekties komū-un šķietami ari nebūs. Bet ta konkrētākas, īpasj tadeļ }^\^^^^^.^^^ ^ rime-^ domādami, mēs universitāti pie- augstskoas izglītība iegūst jau gadījumā cīnīties,
līdzinātu.kādai materiālai celt- arvien lielāks sKaits latviešu.
lANADAS AIZSARDZĪBA NĀKOTNĒ
Izglītības daļas vadītājs K. Dziļleja savā ziņojumā pieskārās mūsu pašreizējam trimdas skolu stāvoklim, mācības līdzekļu u. c. izgl.ītībais problēmām .Vienīgie rio intelliģen-
Eaķešlaikmets aizsteidzas priekšā pasaules modernākā iznīcinātāja .^<*..o masveida ražošanai. •
. 4. . ..'Vašingtonai nav nekāda viegla. ^ ... , . ,
- nel. ko var darmat, bet ari no- kas no savas tautas neaiziet g^^^ Valstis nav sagatavotas O t a v ā. Apspriežot Kana- 31. martam ,kad valdība no jau- jo sevišķi sajūsminātas Sav. Vai- ces profesijām, kuriem uzliek
: jaukt vai kalpināt kādām citam projām. Bija kādreiz apgalvots, ^^^^..^ rakstura karam ar pa- das aizsardzības politiku, minis- na pārcilās Kanādas aizsardzī- stis, paskaidrojot, ka šāds solis ^^elu nastu, bet prasa darit dar-
vajadzībām, kā, piem., staltāko ka latvietība un. izglītība esot ^.^^^.^^ ieročiem. Tā ir sagatā- tru kabinets nolēmis nolikt uz bas politiku. A.V. Roe direktors lielā mērā palielinās ari viņu Par velti, ir skolotāji. To at-
dievnamu, var pārvērst pār bez- nesavienojamas lietas. (Der 56-^^^^..^^-,^^ .^^ ar atom- ledus paredzēto modernā iznīci- Gordons pat ir pārliecināts, ka drošību. . līdzība labākā gadījumā ir at-
dievju klubu. Nē, universitātes bildete Lette ^ ist ein Unding). .^^^g.^^; Rezultātā, komunistu «ātāja „Bulta" ražošanu zemes galīgais valdības lēmums šai jau- : .: ļāzib^ ce\^ naudai. .Ir nepiecie-
pamatos ir kāda ideja, un viņas Tas bija ta, ka Icad konstatēts,^^^.j^^.. turpinot Kvēmoju sa- aizsardzībai. Minētā lidmašīna tājurnā būs labvēlīgs Bultas Lielā steigā,; traucoties pretim sami sabiednska ceļa ar mūsu
\ darbā paužas garigs spēks, ko ka moris iievar but balts, vai ^ pormazas šauru- (daudzu gadu pūļu un apmēram masveida produkcijas uzsākša-raķešlaiķmetam-un Ziemeļame-organizāciju^^.M
varmācīga politika nespēj ne iz- atkal, ja viņs ir balts, ka tad blokādi un komunistu dip- 400 milj. ieguldītu dolāru. rezul- nai. rikas kontinenta aizsardzības zet efektīvu atbalstu skološanai
. dzēst, ne apklusināt.. Un tiešām, viņš jairs nav moris. Bet bija ļ^j^^tiem turpinot savu militāro tāts), kas spēj attīstīt vairāk kā Starplaikā Kanādas valdība modernizēšanai, nedrikst pa- un mācības materiālu ;.^agādei.
Latvijas Universitāte nav pie- radusies, veseli ķadn izglītotu agresīvo politiku - Sav 1500 jūdžu stundā, pamatoti at- ir nolēmusi skatīties nākotnē, steigties garām kādam ļoti sva- .^AK EC diemžēl nav materiālas
peši nodibināta pēc kāda. valsts- latviešu, pat veselas korporaci- ^^^^^^ļ^ var būt spiestas uzsākt zita pār varenāko iznīcinātāju proti: Kanādas aizsardzības rigam faktam, proti, ka Sav. bāzes ,kas ir citām organizāci.
vīra iedomām, bet viņas ideja^ir jas, kas uzsvēra savu latvietību. ^^^^^^^^^ bateriju bumbošanu Pasaulē. Bet modemā kara ve- modernizēšanai nolemts pasūti- Valstis par praktisku BomarkJām. Mūsu izglītības, un kultūras.
jau agrāk tautā briedusi, lidz, Ta varam spnest, ^ka ap Kron- _ ^t^jj^būmbām še't jāatzī- šanas nozīmē tai ir viens nepie- nāt Sav. Valstīs ražotās . Bo- raķešu lietošanu vārēs sākt ru- lietas trūkst samēra un daudz
atbilstošiem apstākļiem rodoties, valda laiku- augstskolas ideja ^ģ^a parasto bumbu un gra- dodams vājuma punkts - to mark raķetes, kas spēj iznīcināt, nāt ne ātrāk kā .1959. gada bei- kā cita. ALA un ZA kultūras
h „-i'.. ___" ^^Ji. i.„_^.--.:»A.. voHo mivolrc Tfcinoriac vniiHōTno ,,-,1,^,-n/ļr«o57v»Qe. .iīrt.7 ?jftn crSs iin Va Tranuriai tn nphūd fonds nenoliedzami ir veikuši
ir ari riepilnī-
tā tika par īstenību. Bet piever- latviešu tauta rr jau ledzmiusi, ^.^^ uetošana pret komunistu vada cilvēks. Kanādas militārie uzbrūkošas lidmašīnas līdz 300 gās un ka Kanādai to nebūs fonds nenoliedza sīsimies fakUem. \ un, klusi verdodaihas, gai_da 1^^^ baterijām nav norai-lietpratēji domā. ka līdz tam jūdžu no izšaušanas vietas. Mi- pirms 1960. gada. Starplaikā laidus darbu^ _
ku, kad. matēs klepi atstādama. ^.^^ ^.^^^^^ : triikuma, laikam, kamēr Bultas būtu pie- nētās raķetes piemērotas āri amerikāņiem, jāsamierinās; ar bas. Amenkas kultūras fonds,
ieraudzīs saules gaismu. Ka._šis j^. neefektivitātes dēļ. Zelta vi- ražotas nepieciešamā skaitā, pa- atomgranātām (ko Sav. Valstis daudz mazvērtīgākām Naik un ŗem., ir piesķms godalgu -
Latvijas Universitātes
dibināšanas atceres akts To-i^nto notiks piektdien, 26. ^ptembri, pl. 8 vak. Sv. Andreja baznīcas zālē. Visi laipai aicinātie
moments tauta tiesām irg^dits,^^^^ meklējot, sLv. Valstu saulē jau valdīs raķešlaikmets, bez īpaša kongresa lēmuma ci-Tefjera raķetēm, kamēr Kana- naudas balvu pat. par kādas par tojiecina lēmumi dažādaslietpratēji ieteikuši kurā cilvēka vadītai lidmašīnai ^tām valstīm nedrikst pārdot); das gaisa aizsardzība turpī- gleznas pārkrāsošanu, bet tanī (Nobeigums 3. ipp.) vērst flotes artilērijas uguni pret vairs nebūs vietas. . tās sver 15.000 mārciņu, brivi li- nās balstīties uz pašreizējiem Pašajaika sko^^^
komūmstu piekrastes baterijām Pašreizējais valdības lēmums do līdz 6().000 pēdu augstumā-un F-100
,_;___fompr nav iā.<jn,Tirnf V5 'Rnifoc ct\5i c!<5criiow+ Sf.mvnii 9.1/9 rpi^p.t: n07Ārrip. ka viRmflL7 nākam
FRANCIJAI BŪS ATOMBUMBA
ZIŅAS ĪSUMĀ KANĀDĀ
P a rī zē. Francijas valdība
S1919. g. 28. septembris. Ir paziņojusi, ka jau vistuvākā nā-u galvaspilsētā Rīgā svi-kotnē tiks izmēģināta pirmā © Ķā ziņo laikraksti 25, šep-nīgs akts. Katedrā parādās mū- franču atombumba. Izmēģināša- tembri, alus Ontario sāks plūst su pirmais Izglītības ministrs nas datumu noteikšot ministru atkal pirmdien, 29, septembri. Dr. iK. Kasparsons, starp citu prezidents de GoUs, ar aprēķinu, Tas nozīmē, ka Ms jāslāpst vēl »c£ns: lai Ppncijas nostāšanās fenā
Mēs stāvam uz zemes, kas limem ar perējam atomvalstmi g^^g^j^^^ ^^^^^^^^ nes Latviju un viņas vēsturi.Bi- nāktu psīqholoģiski izdevīgā bri- ķeļa raktuves „Intemationai ja laiks, nesen vēl tas bija, kad dī. Nickels" 13.OOd strādnieki, šis
|>ar to domāt, kas tagad mums Sakarā ar to, ka- Sav. Valstis streiks apturējis Kanādas liēlā-Ir, bija sapnis - kad teica un un Anglija atombumbu ražoša- ko raktuvju produkciju, kas ra-ticēja: tad tas nāks šai zemē, nas noslēpumus neizpauž, pat ne ^^ļ^^^L^^ ^^^^^'^ ^^j^" kad akmens stāvēs uz ūdens..saviem tuvākajiem sabiedrota- q^ ^g^jg^jj^gj^gg sāks darboties spalva grims diben^. Un tomēr, jiem, Francija bija spiesta iz- radara detektbrssatiksmes regu-tās ir noticis, tas ir noticis! šķiest milzu summas patstāvī- iešanai BaŌiUrst un Eglinton šis notikums latviešu tautas mū-giem pētījumiem. Pēc daudzu W. ielu krustojumā Toronto. žā, šis fakts kā gaišs stars ho- gadu.darba franču zinātniekiem Detektors, kas novietots virs ie-sUd Pār Latviju. Si rudens die- beidzot izdevies i^^atavot Ju apm. 300 pedŗ p,rmsjn.s-na runa uz mums pavasara va- sen iecerēto atombumbu. Peaeja skaitu, kas tuvojas krustoju-lodu. Mēs elpojam pavasara ce- laikā franču vislielākās bailes mam,' lai satiksmes sastrēguma rības. Nesenās šaubas ir paliku-"bija no tā, ka lielvalstis varētu laikā automātiski pagarinātu *šas ipar anachronismu. Mēs stā- parakstīt oficiālu līgumu, aizlie- zaļās gaismas periodu, vam uz zemes, kas nes Latviju dzot atomieroču mēģinājumus ® Jjronto izdaiļoša^^^ projeķ-: un Viņas atgstskolu." ^ pirms tie savu varējunm^splj J|f ^JtK'Š^So
iļā ir priecīga.un pasapzmiga paradīt pārejai pasaulei. Tadeļ i^^eidojot L8d0 akrus lielu par-, valoda. Bet ja Kasparsons runā nav nekāds brīnums, ka Franci- ku. 7 jūdžu parks sāksies no par skeptiķiem, kam katra iemi- ja līdz šim pretojusies atomiero- Victoria Park Ave gāŗ^ņi Skar-nešanās par Latvijas augstskolu ču mēģinājumu pārtraukšanas boro klintīm līdz Highland ir bijusi smieklīga utopija, tad sarunām, kaš, sekmējoties, iz- S^S"^'^ no otras puses tes muL jāat- jauktu visus Francijas -i^-,. Posms sniegsies no Humbem
■gādina, ka tādi utopisti, vai la- atoffliemču isveidosanā.
upes rietumos līdz Long Brančh
tomēr nav jāsaprot kā Bultas spēj sasniegt ātrumu 2V2 reizes nozīmē^ ka vismaz nākamo vie- izdotajām mācības grāmatām pilnīga bojāeja. A.V. Roe labri- lielāku par sķaņU. Pirmās Bo- na vai divu gadu laikā Ziemeļ-Pieprasījums, ir mazs. Pašreiz S. kai pasūtināti 37 lidaparāti, ku- mark raķešbazes paredzētas On- amerikas kontirienta aizsardzī- ^^^devuma sagatave la-ŗu būve un uzlabojumi tuipinā- tario un Kvebekas provincēs, bā nekādu ievērojamu pārmaiņu ^āmo grāmatu Valodiņa, bet iie-sies — vismaz līdz nākamā gada Par Kanādas valdības lēmumu nebūs. pieciešami ir sagādāt ari mācību
grāmatas vecākām klasēm. Mācību grāmatās nav pietiekami centrēts nacionālais audzināša-
nas uzdevunis, tas novēršams, jo šo jēdzienu špdien var dot. vienīgi šīs grāmatas. Svariga ir arī mūsu paaudžu problēma, kas šodien klauvē pie mūsu sirdsapziņas ..
Pie ziņojuma sesijā pieņēma sekošu rezolpciju;
1) Trimdas jaunatnes latviskā audzināšana un izglītošana ir visas trimdas kopības nacionāli politisks pienākums. '
2) šis pienākums ir sekmīgi pildāms ar visas trin^das kopības morālu un materiālu atbalstu: •
a) uzturot skolas, neklātienes kursus un pašdarbības pulciņus, vienojot un saskaņojot mācības programmas globālā mērogā,
b) gādājot šim uzdevumam atbilstošus līdzekļus skolotāju minimālai atalgošanai, mācības grāmata un jaimatnēs litcFātt-m izdošanai.
(Nobeigušus 2. Ipp.)
LAK EC sanāksmes dalībnieki: 1. r. no kreisās: A. Padēls, A.Silarājs, A. Oše, E. Ogriņš. Z; t.: A. Abakuks, A. Silde, V. Janums, A.Landsn4anis,R.Liepiņš,J. Breikšs, J; Dērvinskis, 3, Ikše, K. Dziļleja, J. Mālītis, Ķ. Gulbis, L. Ešenvalds, S. Boriss in Millers. Iztrūkst
'-A. Kroders im ■ I.'ReitmajaiSo-' ļ