iim, 1958. g. 27. septembrī, 78. n-rs,
[AI
n?sesija
yieū-BPLA
ĢENERĀLKONSUM
Mr. R N. BRmJN
Toronto, tel HO 3 - 6861 118 DANFOETH AVE.
KONSULS
adar. VILIS TOMSONS
TeL EB 8 - 7798, Montreal, P.Q. 5210 VICTORU AVE. APT. lō
rezolū-
.0
•V.BEBRIS
APDEOSljrASAlTAS SPECIĀLISTS
41 PITOAIBN ORESC, TORONTO. PL 9 - 026«.
lasītāju
*|Lie-uzde-re-
atgādi- vajadzīga ^AUNSVESVECo
ko- vārdu" Vārdnīca
|polītika. Latvijas Amerika reis/r
T- Pēdējās pāris nedēļās, izseko-j.' dams rakstiem latviešu periodi-f^.kā. esmu sastapis 156 sveš- uņ lāi jaunvārdus. Daži mūsu rakst-ļ|ju,kā^ nieki, žiirnālisti un citi ralcstf-^nrakstī-^ ^ji it kā ar nolūku cenšas sa^ fetoillite- rakstos gan vietā, un vēl '^&5bas '^'^^ nevietā, ievietot šos ne l^^uo^, latviskos vārdus, kuri būtu IsStavoK- tīri ērti un saprotami rakstāmi ŗ|Iiātvija mūsu pa^u tīrā latviešu valodā, ^^.iriltoju- Latvijas zeltā brivības laikme-neinām, tā mūsu valoda tika tīrīta un iuzde- latviskota: no „federu vāģiem" i-tb at-P^^'^^^^^s atsperu ratos, ēst lfimiT»5iQ sākām ar dakšiņām, aizmirstot. pT^J* „gābeles'', u. t. t. Tagad pāisvie-pfP^^' žamies pretējā virzienā — bē-pjDfiviens gam no latviskā u2 svešo.
19 pienār- ja nu šiem 156 minētiem „sve-Bfies par šiniekiem" vēl pievienojam no ^ turpi- Elvīras Kociņas romāna „Dievi ;^apieda- dusmo" apmēram 300 vec-jaun-
- svešvārdus, piemetot klāt vēl da-
žus ..feinus" vācu „fuij" un ,4cer-^ i dzun- lus", krievu vodkas, koldhozus, sjeteišr ^utņikus un citus treknākus J5-.tēzēs, krieviskus vārdus, saprotams, sibā zem- neaizmirstot ari jaimamerikāņu ^^o§a«ai .jep", ,,okē", u, c, tad jau iz-^ „ nāks pavisam jauna starptautis-4iem. valoda, blakus esperanto uri j\ vadli-īdo valodām.
Mīļie, labie, cienījamie zināt-nieki, rakstnieki, avīžnieki un IjTiKioaot rakstītāji - lūdzu, lūdzu '(attiecīgu rakstiet mums, tautas ^plašāka-r-nn bu- jāiii slānim, saprotamā tautas notika valodā. Izņēmums būtu speciāli Qb vēlē- zinātniski raksti. Kvēlot vi- I'ā^fītājieni nevajadzētu pie-^-'AkoLiiLi n^^t, ka Ainu rakstu lasītāji lo-|ADaKUKii .ļ^gjg vairākumā nav ar aiig-
ļpuiglija), stāko, bet zemāko un vidējo isko-"rliiepiņū las izglītību — nav speciālisti Īrija), K. valodnieki.. hRoskošu Manuprāt, vajadzētu atstāt un t (Angli- attiecīgus zinātnieku-iz-
V.'} .f. gudrotāju dotos vārdus, par 1-. ! P^^"^- telefons, patafons, auto-,„(AngIija) mobilīs u. c, kā ari lietot jau Revī- .oamatskolā mācītos starptautis-(Dā- kos, plaši pazīstamos svešvār-0 un ^"S' jaun-vec-svešvārdu rak-; • stītāļiem vajadzētu piezīmēs paskaidrot attiecīgā vārda nozīmi, vai- Mans lūgums pie valodnie-
20 Eiropas kiem un grāmatu apgādiem bū-' '"ja' v. tu pēc labas, pilnīgi sastādītas
.et rio po- '>Jaun-vec-sviešvārdu" vārdnīcas,
:«acmiii?ti J° tās grūti lasās modernie .negaidīti rajjsti
ildāti - p. tautas un
Ides locek-: valodas cienītājs
im^' J"^"^^ ŠAUBU-
tādīšanas tatvijas Amerikā red.:
savienī- izlasīju jūsu laikraksta 3. sep-lemas pēc tembra n-rā interesanto Veltas la panākt Tomas rakstu par Dr. Miltiņa •U distan- "^^'^^^^ lomu" tālajos rietumos, .>rviptQ in ^P^t izsekoju 17. septembra n-i A -1 ^ P^^ekā rakstam, kas ap-noorosma. šauba. vai.daktera noķertā sto-[āšanu. re varētu svērt 200 mārciņas, un tair bpla vai to ar vienu roku varētu kāds. ļY. J.!- noturēt, kā redzams bildē.
Gtilbi ar aizrādīl»? ka ne
, bridi neapšaubu stores svaru,
- , . dzejnieces rakstu un Dr. Milti-■ 7 balsis, ņa. spējas. Uzmanīgs skatītājs eeātu kon saredzēs, ka milzīgā zivs ir cauri rJ«Q- a žaunām izvērtā tureklī pakārta ^ŗ^i g. sep- j.o^ā ,kas tur lielo svaru, bet Dr. Jtere, Vāci- Miltiņš tikai nostājies tai bla-•pārstāvis kus ,un pacēlis roku, lai rastos alijās. bez pareizais priekšstats par zivs ga-
V'Januma ^2""'; • V -nrezidiiam ~ ^^^^^^t so un ie-
,ļTl. P^^kšejā Veltas Tomas vēstulē ;DaiStiesiDu :no Kanādas rietumiem, sulīgo tja pār- aprakstu par turienes dzīvi un ';-organižā- par Dr.Miltiņu, nav ne mazāko lu. " šaubu.: kā ..jauneklīgais fauns", - : kā minēts rakstā, varētu noturēt
vadītājs a. rokā ne tikai 200 mārciņu beigtu dalibnie-.zivi, bet, droši vien, ari katrā ro-lā veikto . ^ P3 100 mārciņu smagai dzīvai Kpar tās la- «meitenei. (Divas tādēļ, ka neviena meitene jau nesver 200 mār-g.,. ^ cīņas — tad tā nav vairs meite-
s'dienas tās ne).
Zviedrijas Makšķernieks Toronto-
oiekiem pul- '' ' "
īSā" MSsu laikraksta pārsUvk
rainistra J. ANGLIJA
G. ZARIŅŠ,
II AIexandra Gdns, mos sūtīs ^o^oD, N. 10. Tel. TŪD 0871,
4^ jir*- J^^^^^s .aōuhentus, kS
W pieņem un sniedz infoniiāciiu,
'* arī abonementu pasrarinSJTimns.
Sestdien, 1958. g. 27. septembri, 78. n-rs.
.L A Viļ 3 a
aa
UNIVERSITĀTĒ
Marišs Vētra
MD GADI
(Pārnesums no 1. lM>.) nātnes balss latviešu tautā ne sapulcēs, iesniegumi rezidentam apklusīs, bet ka mūsu- izklīša-Manaseinam, bet jd sevišķi at-' P^ P^^^"^^ ''^"^^^^^
S^'^.^^^ Nekad nebiju paredzējis.
EIETUMKRASTA- JAUNATNES DIENĀS.;
Tērbatā 1917 t Te bŽ^^^^^^^ tagad paša vēl piepildīsies mani jauno die-ju. ■ pojumi un aizlūgšanas.^ vSSās atskan^^ acīm dabū pārliecināties par ci- sapņi un es nokļūšu Ameri- ziemeļkaliiornijas latviešu dr. . ^usu jamiatne ..mežonīgajos balss ^laiSlr^^^^^^^^ tu tautu sasniegumiem šais aro- l^as mežonīgajos rietumos. Vecu- ^amā, tūdaļ zem impozantā Dvi- ftumos"_ir ļoti nopietna un ceļu iatvieS auStf^^^^^^ t^>p dos. Bet šos svešumā briedušos dienās.ari nav vairs prieka kalna (T^vin Peaks), piemē- ^^rbiga.Ta varētu derēt par pieceļu laiviesu augstskolai. Ta re- ja tāds laiks mētāties pa svešu pasauli. Kad ^aņi. spīd saule. Vismaz Jaunat- vecajai paaudzei austru-
NO SAVAS SffiDSAPZINAS
^^^^^^^^^
TRIMDAS:; SKOLAS' PRASA CITU' GAMJ L. U. gada svētki Ņujorkā
ja§ universitātes dibināšanas 39. gada dienu Ņujorkas akadēmiskā saimē atzīmēja 20. sptembri Stuyvesant Casino telpās. Svētkos bija ieradušies ap 250 apmeklētāju, gart vecā paaudze, gan ari studējošā jaunatne.
Sniedzot akadēmiskā ' gadatīvas dāvanas, atbrīvotā Latvijā Tie vājākie un miermīlīgā- pārskatu, prof. P, Starcs teica,, būs vislielākais trūkmns. Katru
dara ir par«5 i,n 5p r^mSfoinc zuiaimeKu jaunāko paau- Horhntips'līdM vprā amata hrāla tur bija gaiša, saulaina atmds- kie visi palika austrunios, kur ka, komunistiem iebriikot, apm. gadu mums nāk klāt jauni-taut-SumoSii^^tSl^ ^i- Agrā^^ zinātnieku.^^f.fr.i ■JjfiHn n!itlwln faira. "okāpa no. kuģa,-mazliet vīp- puse akadēmiski izglītoto latvie-sainmieki,, ku# vairs n^
tas gara ievirze izglītības lietās.
Tā. tas bija pirms universitāte vēl piedzima, Bet kā tagad? Vai šis gara virziens būtu mainījis kursu? Vai «pavasara cerības",
dzam, ka augstskolas idmatan augļus jau var, ja tāds laiks mecaues pa svešu pasaun. i^aa _^
STSv^i^ian t^d iTd" pienāk, pārnest ari uz dzimteni, šopavasar tādā afērā mani gri- ^es dienās, tur neredzēju ne netmņkrasta jauniešu
par viSš īsSanu na^^^ ^^^^r jāsaka, ka mi- bēja ievilināt Artūrs Priednieks ^giu, nedz mākoņus, nedz cita ^^"^«v
krētu priekšstatu. Bet, kas dzīvu >^^^^.^P^^^^ ''^"'^J^^P^^ - Kavara, kategoriski atteicos saules apēnojuma Pat naktīs - —
mūsu zinātnieku '—-------
dzi. Agrākās latviešu zmainieKu koncertceloiumā un nbkaitināiu
autoritātes tagad, kur trimdā veco drauffu Taču kad kāda man latviu kolonija Sanfrancisko^^^^^^' «^an Paskaidroja jaunie- šu atstājuši dzimteni. .lielākā Latvij
dzīvojam jau 15. gadu, iet pre- SS^ei^S^ D^^r^ ir^^^ Ķēniņš. - .U. rie- daļa to atrodas ASV, tad seko kļūdas. Zviedrijā veci, taut-
timvecumamun nespēkam. Un ^nani aicināja piedalīties 7-tās.kārtni 100 jūdžu ielokā neka ne-' ...
par ..^ Kasparson.-n^^^ levir63a„,«3 vei^u^a. ,otiUe.u darbu,,ai ga.
A^Irif ĪT^'^"^!^ ^f^' atgriezties pie sava darba Latvi- ^ cS^ieSŽs^auJtS S H^rs^gu^^^^^ dārg?.u?prlvāto staa- ^t^^^^-^ pētijumus. tām ir trūkumi un l^ūdas. Di-
Ar ^danjumu varesm heci- ^.^ darba mūžs nevarētu S^ās pamStSicM ar māSstTa Ŗtudente Hita r<«e«berga 7l- binotkSdu organizāciju arvier,
ka tas nebūt ta nav. to va- ļjjt ^j. tādiļ mums iiav ft^ito man^S^ar ko S S^^^^ buS bS S™^"' tet studijas vēl nay pār- ņoja. ka brivajā pasaulē pašlaik atrodas personas, kas nedoma
ramnoskart jau no tā apstākļa ļs^^vf^a^i^^scn^^, x„; jaumenm manos gaaos ne ar xo smju leipai oj. umcu. cazmca ,_____. . ^.j.. ef„rt5 onnn lofmnč,* >„. nor Horhn hof nmō «5iMt5_
ka emieranti atrod vSu pesmustiem. jo šai vecajai nebija noraidāms. ir ari jaunas, nelielas ērģeles,
ka emigranti atrod vaļu p^^^^^ ļ^j^ļ^^^ ^^^^ _ . _ visaizkustinošāko iespaidu baz-
jaunākie zinātnieki. Ar lepnumu Piektdienas vakara tapec Pa-j^5 tomēr atstāj Aizvesto pie-un prieku allaž lasām, ka tādi -beidzu darbu jau pīkst. 8-os un ;^ blakus galvena-
un tādi latviešu jaunieši ir ie- pusnakti biju virs Čikāgas. No ^^^^ .^^^^ guvuši zinātniskus grādus. Kas apakšas cikaga nekad nav zina, vai šos zinātniskos grādus skatījusies tik labi —
tumiem devās tikaitiiē" nemieri- Zviedrija , Austrālija, Kanāda, saimnieki studē padomju plān-piedzīvojujmu meklētāji, Vācija, Anglija. Latviešu zināt- saimniecību un atsedz tās trū-
nieki devuši brīvajai pasaulei ap kūmus. . * 2.000 publikāciju, vairāki latviešu Trimdinieku organizācijas i?
jau
vien, ka emigranti atrod vāļu un patiku ieauļotai mācības iestādei rikot piemiņas svētkus,-(lai gan no šādiem svētkiem ne kādi materiāli labumi nav gaidāmi. Acīm redzot, universitā-
traucis un maizes darbu nav studē ap 2:000 latviešu, no ku- par darbu, bet runā par pārstā-meklējis. Dzintra, kas mani iz- Pem puse ir ASV, tad seko vešanu, reprezentēšanu un pra-sauca uz rietumiem, ir 22 gadus Austrālija, Kanāda. Vīrieši .vis- sību ievērošanu. Mūsu pienāc jauna, caurspīdīgi trausla un vairāk studē inženiēŗzinības, sie- kums ir informēt ci|tas tautas ļoti glītā meitene, bet BerklejasVietes — zobārstniecību. Puse no par komunistu 1=^- ::;;;:;vfa^i niPminas ^tūnti* «^"^ universitātē viņa'jau pabeigusi latviešu studentiem-uzrāda, ļoti rots, ka labākus rezultātus dod grebtais piemiņas stuntis ari at- ^^^^g^^^^-^-j^^^^^^^j^^^^^ labas sekmes. ..Mēs esam lepni, bezkaislīga pieeja šini jautāju-
ruden turpinās tieslietu studijas, ka piederam pie tautas, kiiŗas mam, nav jāielaižas pārspīlēju-
tel ir dzijas isaknesm^tādziv^...........
Sja'^Lf^Sk^^SK Sn UiekuvārdieJnS tw divi
ķo latvietis jūt pret savu universitāti, liecina kuplie svētku
ru, tikai nebija paspējis ieņemt no apvāršņa līdz apvārsnim.
emblēmu vietā
. augstākās pakāpes. Tādu nav Gaisā jutos lieliski, bet kad at- ... ,
Akademis- jj^^^^ģ, beidzot, ja latvie- sēdos Čikāgā, tad sāka trūkt S?infrancisko ir bagātīgi rotātas mi savas sirmās galvas atjauno- ši_lnieks_ par temu,atviešu aka-^
Rasma studē valodas. Tādi viņi tus", nobeidza runātāja. not kādu pretkomūnistisku grā-
tur visi . . . . Akadēmisko runu teica viesis matu. panāk psī(|tiolo^skt neiz-
Ir dabīgi, ka visdziļāko ietek- no Zviedrijas prof. Arnolds Aiz- devīgu efektu. Daudz labākus re-
___„. __________ _________________ Ielas durvis Draudzes namam
akti. Ta pēc 1955. g " ' '
kam Ziņām sevišķi ievērojama T universrtāVRīgāVmaS^^ elpas un bijā tik karsti, ka ne ar latvisku ornamentu^ izgriezu- šanā Sanfrancisko ieguvu jau- dēmiskās intelliģences uzdevumi matu aizdod lasīšanai, svētku SK^pulce notiek Ņujorkā, g. ^^.^ vien krekls, bet ari citi drēbju miem. natnes kongresā, taču ar to vien brīvajā pasaulē". Runātājs aiz- Mums nopietni jādomā, ku?
bet ir ziņots par līdzī^em^s^^^^^^^^ ' " -
an Bostona, B adelfija, ^ .g^^. ^.j^ fomijā būs vēl karstāks, - no-
Klivlenda, ōikaga, Indianapple, - ^ - ... x. ...
Grand Ŗapidos, Milvokos, Mine-āpoiē, Sietlā, Portlandē, Losan-dželosā, Toronto, Stokholmā, Londonā, Melburnā, Sidnejā. Un ar to visi svētku sarikojumi nav iesmelti, jo minētā pārskatā zi* ņas ir robainas. Arī mēs Kolo-rado valstī esam šos svētkus svinējuši, ; bet tāpēc, ka nav par tiem rakstīts periodikā, tie nav atzīmēti ari pārskatā. Un tā tas būs bijis, kas zina, cik daudzās citās vietās. Ar .vienu vārdu sakot, univfersitāte latvietim ir dzi-va vēl šodien. Mēs ticam, ka
iDiiTTirTMPTFKRacTirc nebeidzās sirmgalvja pārvērsa- rādīja, ka latvieši brīvajā pa- ies mūsu jaunatne. Musu trun-^*pRfrs T^Ti^A-iv^ ^ nās vecjaunietī: Bija pārāk ie-^ saulē iedalāmi emigrantos un das skolu programma ir atdari-nieki, kas tīši vai apstākļu domāju. - Kā gan to pārcietī- «akisiua jausaine priecinoši ārpus' kongresa San- trimdiniekos. Juristi, pieejot no nājums tam, kas bija Latvij^.. spiesti palika dzimtenē. Nevat šu? Taču agrā rītiņā Sanfrancis- Bija gaužām saulaina sajūta, francisko dzirdēt Bē^ovena formālās puses, par emigrantiem Bet te ir liela starp^^^^ viņi Latvijas karogu pacelt, un ko bija stipri vēss, un man bija vērojot, kā caur Kalifornijas Trio tik nopietnā mūziķu an- ieskaita tos, kas ir pieņēmuši skolas bijā obligātas, bet trim- ■ dzimtenes un brivības mīlestība jānožēlo, ka ceļa somā neesmu latviskajām durvīm uz savu samblī, kā Ed. Vīnerts, Arv. Cie- sVešu pavalstniecību, un pie das skolas ir tikai papidlskolas. tiem jāglabā sirds dziļumos, bet iemetis siltāku puloVeri un uz ro- kongresu pulcējās rietumkrasta miņš un Hugo strauss, lai viņu trimdiniekiem tos, kas paturēju- un brīvprātīgas. Tās apmeklē-, savu arodu viņi būs kopuši un kas, atstājot Toronto, uzmetis jaunieši, daždažādos vecumos un sabiedrībā būtu atkal reiz jauns, ši Latvijas pavalstniecību. Bet šanu nevar uzspiest. Trimdas būs līksmi, jā. kādā dienā savu mēteļi. no tāltālām malām. Kuplā skai- Daudz biju dzirdējis par apdāvi- šo sadalījumu var izdarīt arī skola prasa citu struktūru,
darbu varēs turpināt.brivā tēv- Tikai vēlāk uzzināju ka San- tā sanāca ne vien.dienvidkali- nāto dziedoni Mildu Grimniu - pēc at^
zemē plecu pie pleca ar tiem sa- francisko ir vēsa pilsēta ar sil- fomieši no Lošandželosas, bet strausi. Dzirdēju nu viņu pašu. dinieku var ieskatīt katru, kas cīties no Dānijas-tptas augst-viem veciem kollēgām, kas šo- tām ziemām kur vasaras mēne- ari no Oregonas un Vašingtonas Ar cienību jāpiemin viņas no- ziedo savus spēkus tēvzemes at- skolām, Tām nav noteiktas pro-brid neredz dzimtenes dūmus gos labprāt ' atpūšas pacifika valstīm. No 800 jūdžu attālās pietnā pieeja dziesmām. Jāpie- brivošanai, bet par emigrantiem; granmmas, bet tās iededz au-kūpam. miglas . Sietlas saradās, pat 50 jaunekļu, min ari Mirdzas Vīnertes stūdi-tos, kas^^^^^^^
Tā varam sacīt, ka latviešu '.. , , , . un viens bija ieradies no vēl jas jaunie latviešiOlga Ven- labklājību: Sibirijas mocekļi reiz; tūru un valodu. Nav jaiekaļ li-
tautas garigais pūrs ir stipri pie- vijolnieks^Eduards^^^^ tālākās Vankuveras, B.C.. Kana- tiņa-Ronek, Roberts Romanov. prasīs norēķinus, ko esam dari- terātūras vēsture ,bet pietiek
Ugimskurs,. reiz iededzies. Naida garam degs par spīti. Tumšā naļcts reiz garām ies. Un rdums ausīs jauki rīti.
locīts, jānāk tikai bridim, kad ^^i^ Okiande aizdevis divam Mani neskaitot, Sanfrancis- skis un Valdis Gudrais, kas dzie- juši Latvijas labā. No savas pāris labu daiļliteratūras darbu, šim pūram var pacelt vāku. Ne- Sj"^"^^', ^,-!/^^„ 7. ko draudzes namā-uz Jaunatnes dāšanas mākā jau tik tālu pa. sirdsapziņas mēs neizbēgsim. kurus māca labs skolotājs. _
dienām reģistrējās pavisam; 1-85 augušies, ka uzņemti Sanfran- Nav pareizi pārmest uzņēmē-. Koncerta daļā . uzš^^^
r'-TrīHō zikas skolai, kopā ar kunilzi
pūram var pacelt zaudēsim cerību, ka nebrivībā smokošām tautām, starp tām arī latviešiem, tāds bridis tiešām arī pienāks, un ausīs brīvī-ba.
Un tā nav tukša jūsmošana, ., . , - . „ ja ari politiskais stāvoklis acu- Laiks ir ka ligav^iaspurs;
mirklī nesola uzlaboties, pālie- - ^^^"^ ^t^' '"f-'
kam tai ticībā, ka vēl nav visas .^f; , ^^^^ ^."f .... pārvietošanu uz pilsētas saulai dienas galā un ka ari politikā ^ik ņemt un dot no pielocīta! ^^j^j,^ ^^.^^^ . . . ,
var ^ūst jauni vēji. — Bet ja Jā, šis prieks var tikt par daļu ir runa pār citiem, augstskolai mūsu zinātniekiem. Bet, ja ir
du-
Mirdzu.- noīrējis ghtu majok- ^.^^.^ lai trīs dienas un tris nak- cisko operas ansambļa korī ar :z-jiem, ka tie it kā nodotos tikai bultkvartets „Tēvija" no Bosto-li wakus Zelta Vārtu lielajani p^^^^ ^^.^ redzēm uz lielāku vārdu. materiālu labumu iegūšanai. Uz- nas un aktieris J.Neimanis ar
parkam un' Sanfrancisko^ kon- ^^^^^^^ ^-^^^^ ^n kur tad vēl jaunie iespai-ņēmēju, kam ir privātās iniciā- deklamācijām. .:
servatonjai, bet talriiņi vel nav ^g. .j,^- di baltajā pilsētā! Pat migla ne^ • ; ■ : ^ ■ -^ ''■■r'-. ^ ■ r'"^'-''
ievilcis .Jau trešo mēnesi viņs ^^^^^^^ (Olte, Ķēniņš, Bim- varēja apēnot Sanfrancisko . . . : • . ^
gaida uz miglas noskaidrosanos,^^^^^ Siliņ^^j,o, kopīgi za- skaistumu. Nudien, neatsakaties SFcnpAļļa ^TAI?PTATTTTSKAl^LIEIjO' ' ,
vai an savas mūzikas skolas Jelta Vārtu parkā, aizlaisties uz Sanfrancisko, ja : ^i^^^lAlb blAKFlAU llfe^lb r
pievakarēs - jauno rakstnieku, kāds aicina. Ja gadu ir pārāk AIZSPROSTU BuVJU KONGRESS; .
priekšnesumi, jauniešu koncerts, daudz, ticiet man, pa ceļam tie . i-deklamācijas un Zīverta „Div- samazinās — pa ceļam, vienā Sestais starptautiskais lielo ieguldītie līdzekļi rēķināmi ne kauja", vakaros - dejas un ve- naktī pat pulkstenis jāatbīda. 4 aizsprostu būvju kongress notika miljonos jbet miljardu dolāruga-
Izklausas savādi, bet tā ir Sān-francisko īpatnība. Vismaz vasa-
būtiski svarīgiem faktoriem, mantas, ko dalīt, tad vajag ari bas speķiem, kas cienīgi parsta- tas mus skubma domāt par sis ^
vēt savas katedras, tad nebūs mantas saņēmējiem. Pirmā vie- —--~---" ' . ■ . ' ■';.—; .■ . ■ ' . ' . . ■ ... . ; ■ ' ■ . '
^S^^^}^^^^> "i^n'^^^r. 5^me,nf^S^f Tin ^as mēnešos saule un migla tur eu draugu satikšanās. Trīs die- stundas atpakaļ un gadi atbīdās Ņujorkā ņo 15.-20. septembrim dā.
īpasi par kvalificētajiem maci- roku, kuras so mantu leiikc, un ,„^„Kf« ^i^.^i^r. ^.za^^c rci7oc t^-c mārvītāin vn- dandz ipvēmiamākā skaitā. Statlera viesnīcā, uz kuru kā ASVļbez tam;vēl pastāv otra
viens ņo diviem izraudzītajiem gandrīz tikpat liela būvju iesta-
Ontario valdības delegātiem de- de (Bureau of Reclamation), ku-
tukša pārliecība, ja teiksim, ka tā te, protams, jādomā par stu-šinī ziņā apstākļi pašreiz ir ne-, dentiem, bet universitātes izla-salīdzināmi labāki, nekā tie bi- sītie gaismās stari, apgaismo vēl jā, Latvijai,nodibinoties. Toreiz plašāku apkārtni un ir nozīmī-ļiz Rīgu devās latviešu zinātnie- gi visas tautas mērogā. Pats uni-
ki no lielās Krievijas, bet viņu skaits nevarēja būt nekāds lielais, no Vācijas pārnāca tikai Kārlis Balodis. Un tas arī viss!
versitātes nosaukums to jau atgādina. Universitātas līteramm gan pirmām kārtām pasvītro vienotību dažādu
skaits ^.^
ari inž. J. švanks.
ŗas prezidents ari aktīvi pieda-
kušies 58 skolēni ,bet to
® Bij. Vaives pagasta sekrētā- šis kongress radīja plašāku in- ^^'^^ kongresa darbā, ra Eduarda Sliedes 75 gadu jubi- ļ.gŗgsļ sabiedrībā, kā arī dienas Starp sabraukšiem delegātiem
ŅUJORKĀ
letsl«)?SSbda^iorcn^^^ un balvas nodeva bai; bez tam vēl arvien ūdens salstu pārstāvjus.^
leja 20. septembra vakara viņa ^ enerģijas' varēja redzēt ap 20 Padomju. Sa-.
majas svētbrīdi noturēja mac. ^ ' ļ vienības, 200 AS
Kr. Hermanis ,pec tam visi pa- ^ena un jauda r_viens no pama ' Janānas un citu
Balerīnas B Krieviņas ba- kavējās pie cienesta galda. Ap- tiem saimnieciskas dzīves attīsti- -«^anaaas. ia_ Japānas un cim
20
disciplīnu «Ņujorkas latviešu organizāciju nue'Soutļh, tel. BA 5-6666 un BR māc. Kr. Hermanis. M. Berkma- ir enerģijas radīšanai pamat- Kanādas delegācijas sastāvā ; Bet raugaities tagad, vai latvie- starpā, bet vai vienotībai bla-.apvienotā padome apsprieda 1-7350. Grupas iesācējiem, ar nis u .c. Ar rakstiem ^n^^^^^ šo enerģiju no Ņa 2 pārstāvji rio Ontario pro»
šu zinātniekus nesastop visos kus iet vienotība staip mācības. .Latvijas n^^^^^^^^^ priekšzināšanām mi profesionj ^f^^^.^^^^^^^ brSaJoš ūdens iegūtu, ir nepieciešams vmces, to starpa viens latvietis
kontinentos? Tie nāk kl^ Latvi, spēku un^ viņa auditoriju. Da-^^^J 3^^^,^^^ kaLAMAZŪ ^ t^t^J^^Ms^^^^^ un kritums. Tā- -buyiņzeniensJ^^ ^
jas Universitātes agrākie mācī- bīgos apstākļos tas citādi nemaz vebster Hall telpās. Ir pa- ' rāki bij. Vaives pagasta ļaudis deļ ir jabuve aizsprosti. Apspriežu materiāli bija, tik
bas spēki, bet ari— un jau lie-. nav domājams. Neviens taču ne- redzēts šo jubileju atzīmēt ar ® 20. septembri Kalamazū aSV un Kanādā. Ņujorkas pilsētas vecākais bagāti,, ka pietika 4 dienu nepar-
lā skaitā - kā šo mācības spēku gribēs runāt tukšā gaisā, īpaši virkni kultūras sarīkojumu. Do- latviešu skola uzsaka mācības © 20. septembri Latviešu bied-^^g^ers,. kongresu apsveicot, iz-brauktam darbam, pie tam nekā-mācekļi un pēcteči. Vajag tikai vēl, ja viņš runā par atziņām,;mājams, ka Bostonas^latviešu tnni?f k'ISff f^^^^^^ ^ēla vēl citu ūdens būvju nozī- referātus .nenolasot.;^
pašķirstīt Akadēmiskās Ziņas kas tam it sirdslietā im ku^u ^ns i^echs^^^
vai iemest skatu Humanitāro zi- apgūšanai viņš savus spēkus Sfūi^kas akTdērSjā S i? gā akta sākās mācības, kas no- lus sainmieciskas un pra^ labākais dzeramais ūdens lasīšanu un debatējot par lerp-;
nātnu associācijas biedru sarak- ziedojis. No otras puses, atziņu nodoms rīkot gleznu, grāmatu tiks ik sestdienas no pl. 13.45 dabas jautājumus.. Par latviešu pasaulē, un, lai apgādātu 8 mii- sniatiem jautājumiem, stos, lai pārliecinātos, cik kupls slāpstošā jaunatne universitātei un mākslas amatniecības izstādi līdz 17.40 draudzes namā, 828 S. skautu vecāku. pilnvarnieku pie jonu ņujorkiešu ar ūderii, pilsēta Sarunu valoda bija angļu un • skaits ir latviešu akadēmiskiem tuvojas ar svētbijību. Esmu šo piemērotās telpās. Rose iela šogad pirmajā, diena amerikāņu skautu staba izJ^au- ^^gnsj^^ātuves dambjos un pie- franču, ar tūlītēju tulkojumu uz
darbiniekiem. Diezgan bieži ga- noskaņojumu kādreiz mētājis 1 Apvienotā pad^^^^ iJ^tīļlS'^^^^ISļf^'^T^ ^±1^ l^S^'1 "1?" vada iekārtā iebīdījusi 11 ^"^^^^^^^^
atgadījās „kļūmes "tulkojumos.
dās viņu vārdus lasīt ari preses izteikt immatrikulācijas ^?t1'ōlS'*bSlu'^S"S^ miljonudolaru! Tāpēc ari
slejās, jo zinātnieku atziņas vai vēl citā dzejolī' ; izbūvei. Nolēma aizdevumu Skolā darbosies 10 skolotāji. Pir- domē — P. Strazdiņu, Kr. Ģran- viņam par šo problēmu es9t se-
darba rezultāti daudzkārt pau- Dvēselīgs kontakts starp šādu piešķirt. Agrākais aizdevums mais bērnu rīts notiks 19. bktob- tu, .G. Gothārdu, P. Eriņu, E. višķa interese, žas dienas notikumos, jo zināt- plaukstošu jaunatni klausītāju i.ooo ādh apmērā jau atmaksāts, rī Latviešu b-bas telpās. Bērnu Katalnieku; dižskautu ^padomē visās zemēs aizsprostu un ci-nieki neaiziet tīši no dzīves. m^^m^^^^^T^
Te vēl jāpiezīmē, ka mūsu zi- Jaju te^tad n^ 0 Krusta draudzes valdes sa-e Koris ,pziesmu Vairogs^ar-(priekšniece). Priedīti. ^ m^^^ ^^^^
nātniekus. ko mēs varbūt cildi- un P"^,"'^;^^^^ sauktajā svētdienas skolas ško- 20. septembri atsācis mē^nāju-.ci. Avotu. Dankeri. Branti. Pun- sprostu, ir ļoti liels, nām aiz sentimentāla patriotis- ieguvums. Te ir patiesa ozivioa. ^ bērnu vecāku sanāk- mus Kalamazū ev. . lut. drau- ņu
t. i., viss gāja lieliski, kamēr.lu-nātāja izruna bija pareiza. Tik- ■ līdz izruna kliboj a, tulks pārprata izteikto. Pa lodziņu varēja
ma
vai nacionālas pašapziņas, Un šī siltā dzīvība sit vēl tā- ™-'"pj;:j^'jŗ^^^^ "Sī- džes namā. Mēģinājumi notiek dē priekšnieka pienākumus sa- ^arb^s.
pazīst un pozitīvi vērtē ari citas lāku vilni. Sēkla, kas studējošās bu. Atzina, ka reliģiskā, tā ik sestdienas. Jauni dziedātāji vukārtveik^^^^^^^ Aizsprostu būvju teorija vēl
tautas Tā nrof V Zāns aizrā- jaunatnes sirdī kaisīta, neizgaist, nacionālā audzināšana ir līdz- var pieteikties visas balsis pie nieks_ V. Graube, sekjd^ars J .
tautas, ia proi, V- ^ans aizra j p„„i„c graudus birdina- vēriīeas kamdēļ ticības mācības kora diriģenta brīvmāksl. Arnbl- Celmiņš, kasiens, P. Strazdiņš arvien ir spiesta mainīt daudzus da uz monumentālo izdevumu bet nes ai^ļusg^^^^^ latvieti v^^^^^^^^ da Kalnāja, 521 Stokbridge ielā. un mantzinis P. Eriņš, bet ŗevi- paņēmienus, par kuru noskaid------------irp daudzu dama^Tisplasakajos^^^^^ denta amatu pildīs E.Lapiņš. _ ^ r^^^^^^
zmatmeku vārdiem nuneti
pielaižot .^^dzēt. kā viņš nesaprošanā plānu un Golti. Skautu vecāku vai- niecīgāko kļūdu aprēķinos un
ta rokas, un skaļrunī atskan kaut kas nesakarīgs, līdz beidzot tulks noņurdēja — es vairs nevaru . . . šādā veidā pārpratu-
(Nobeigums 4. ipp.)
-----.......------- . _ -„^5 Hovsiam -§ām. Darba un studīju dēļ šogad ® Daugavas Vanagu vīru koris ® Latvpas ūnivepi^^^^
latvieši diezgan lielā skaitā. Tas skola, k(>mes svešuma aeve^^^ nedarbosies; skolotāji LTimrots savus kārtējos_ mēģinājumus uz- šanas atceres akta 27. sep^^ saskaņu starp teori-
ari ņos. ģimenē un
io-bvicoi uiCi-gaii lAtīt* .jn-tiiKM. ŗas skolā, ko meS S ^ iitv^cviu'joico on.uiu'īaji A. iniiiULO savus K.aiLL,|M.j in,.,5iiio,,|t4iiiM.j —,V T t t. • Ui^^-<<^Un -nr-nf "ii' CiCSaKU ."īaSKfcliiU Sl/aiU LtrUl.
mums Stiprina pārliecību, ka zi- par sestdienas vai_ svētdienas un VLauv^. Skola ^atsāks dar- sāks 5. oktobri, pīkst. 9,00 rio^ri- Plkst 20 Latjaesu .^^^f^^^^^^^^^^^^ un dabiskiem apstākļiem.
skolu Tā universitāte top par bibu 19. oktobri, pl. 1 Sv. Pāvila tā Latviešu biedrības nama. Me- Dr. J. Akermanis, runas_ par .. ■ . _ .
_ ^^.^^^ ^^^-^^ un dzidru, kas'baznīcas apakšējā zālē un māci- ģinājumi notiks ik svētdienas no mu ..Cilveka fiziolo^ska ai^ar- Tadeļ visu zemju udēnsbuvju
vpld7ē visus kam slāpst;. bet bas notiks 2 reizes mēnesī diev- pi, 9,00 ritā/ Jauni dziedātāji dziba ceļa uz mēnesi . ieeja pret inž^.;.^.^
yeiaze_ VISUS , ^ kalpojumu reizēs. Vecāki aicina- lūgti pieteikties pie diriģenta J. ziedojumiem.^ ^ ., rot
īpasi jaunat^. 1^1 ^d a^^ , ® Gŗaņd^ _IĶp^u^p^de oso .^^^
CELAVĀRDI
GRĀMATVEDIS
uzņemum1 e m
Zvanīt hu 5-6i21, Toronto.
.r^^r^'7B vi<n«; kam slānst- bet bas notiks'2 reizes mēnesī diev- nl 9,00 rītā/ Jauni dziedātāji dzība ceļā uz mēnesi . ieeja pret inženieriem ir.liela interese, mē^ veldze. VISUS. Kdiu y .. p .. , .-..^.^..^^.rr^ miižuVatt;ālumus. ;lai tiktu
kongresā.kas, pasaules ener-
sa-Pār šo
dievkalpo- ;i";fr"bri" River^idP^"kāmi lat- nieks A. Puravs (Latv. karasĶP- periodu sakrātos; pētījumus un
^^P"^ las beigušo virsņ.apyien:^Wi.ata^^ un
ir
dzēs!
• E DIENU VEIKALS
RUTA
Restaurant,
994 Dundas St. W., Toronto
Pļaujas . svētku jums Krusta draudzei
notiks ^ie§ļ] nodalījumā.
• Labi sagatavoti ēdieni eiropiskā gaumē 0 Ātra un laipna apkalpošana • Zemas cenās 0 Mājīgas, moderni iekārtotas ® Auksta gaisa vēdināšaoa O Atvērts līdz 9 vakarā
Šeit ari dabiijarai LATVIEŠU LAIKRAKSTI.
svētdien. 5. oktobrī. Pēc dievkalpojuma bazmcas apakšējā zālē draudzes vakars ar dāmu komitejas rīkotu cīenestu un mantu loteriju.
0 Ročēstras universitātes vakara kursos šoruden ķīmijas stu- latviešu dijas uzsāk skol.L Timrots.
GRAND RAPIDOS (MICH.)
ļF2J^I?'\S^^'ļ)^"^^ pēc tam publicē.
Kongresā ieradušos bija ap
dzinš (Grand Rapidu
•t š - 20. septembri vecajās o^^G^and Rapidu un apkārtnes .700 izcilāko inženieru no 45 ya^^ kblledžas telpās, turpat kur.ie- latviešu ev.-lut. draudzĢS valde stīm, kas pārstāvēja gan valsts, priekšējos gados, Grand Rapidu izteikusi pateicību A.^ Kalniņai, gan privātas organizācijas, kas skola sāka savu devīto A, Bērziņa!, B. Skrabei. V. Krei- šini nozarē darbojas. . ...... ...V... mācības gadu. Darba ievadīju-. tālam. J. Priisei un V. LiTļantei .-Dažas no šīm organizācijām ir
9 H. Mālmanis ar ģimeni no mā īsu svētbridi vadīja māc. Kr.nar ziedotiem gaļ^ E-Jf^—mi? patiesi milzīgas. - piemēram, Milvokiem un J. Berķis no An- Hermanis. Skolas jaunatni uz- bērnu vasaras nometnei. AtU-i' "^^'^^ ""^ s ». h
glijas' pārcēlušies uz dzīvi Ro- runāja pārzinis V. Lībants. Bez kums no bērnu svētkos o^f?iv7^,V • ^ lestrā. Pirmais atradis nodarbo- skolas pārziņa šinī mācības gadā zētā pusdienu galda^un.bufetes ASV inzemeŗukopusa^^^ šanos pārtikas rūpniecībā, bet skolā vēl darbosies skolotāji: M. $100,74. šinī sakara draudzes da- dieris un reize ar to ASV vislie-
mu komiteja pievieno savu pa- lākās ūdens būvju .iesādesvadl-
Istaba bez grāmatām kā miesa bez gara.
Cicerons
Greizsirdība "ir mīlestības nāve. Kalderons ■;..;■;'*:■,
Daba ir vienīgā grāmata, kur visas lapas ir liela satura pUnas. Goethe
.
Ja cilvēks pats kļuvis , sliktāks, tad viss viņam izliekas slikts. Ļermantovs
'ir,
Kas ko spēj, tas rada pats, bet kas nekā nespēj, - māca citus.
Bernhards Šovs
