iļ; 1958. g. 29. novembrii 95. n-rs.
^ĀTNE UN MĀKSLA
torijā,l)et beidzis studijas Pari-zē,  piesavinādamies visjaunā^ P^' kās metodes. Trimdā turpinās.
mūsu mūzikas jaunrades darbs, fj^ No 50 konser\'ātoTijas riiācības ^"spēkiem 30 ir trimdā. Ari Latvija' jā mūsu komponisti rada jau-ieni nus darbus, bet to māksliniecis» fok- kais līmenis nav augsts .
LATVIEŠU ! TĒLOTĀJA MĀKSLA
Ide-   Prof. A. Annus pastāstīja,.ks Hūns un Feders, .kas darbojās Pēterburgā, ieveda latviešu mākslu Eiropas plāksnēv Rozentāla, afa Purvlša un Zariņa darbos jau kūra "atklāti izpaužas latviešu cilvēks ļām. un Latvijas daba. Latviešu mākts, j. slinieku izstāde Pēterburgā 1914. aios g. parādīja, ka mūsu mākslinie-^A. kiem ir sava īpata seja, un tis Cl- ir brīvi nd krievu ietekmēs. Lat-jā, vijas patstāvības pirmajos galva- dos latviešu māksla piedzīvoja ļ no- konvulsīvu attīstību. Parādījās sim- jauni virzieni, kuri vēlāk apsīka toi^ un iznīka. 1928. g. rīkotā izstā-brē-.de, kurā katrs mākslinieks vāktie rēja iesūtīt tris darbus. Latvie-ļera šu mākslas izstādes sarīkoja ār-lo- zemēs, vispirms Stokholmā, tad )kā^ Parīzē un Londonā. Kultūras sJ'iz- fonds atbalstīja mākslu, valdī-, ■ ba deva pasūtinājumus mbnu-_   mentāliem gleznojumieni, piem., r«iz- ffigasļ^ pilī. Monumentālā tēlnie-fftiļa čība attīstījās neiedomājami īsā p.-J. laikā. Daudz lielu nodomu pali-* iešu ka nerealizēti politisko pārmai-Ivēŗa ņu dēļ.
iMe-   Trimdā latviešu mākslinieku Lin- darbs turpinās, lāi gan ar grūtī-n:al-bām. Trimdā mums ir attīstījies jauns virziens — abstraktā ido- māksla, šie jaunie mākslinieki i'.sa- Izauguši amerikāņu vidē im guvuši labus panākumus.
IADā
Koncerta daļā dziedāja ,A.
k to Kalniņa   S. Bērziņas klavieru
riavadījumā. Detroitas vīru du.
^Jgļ, bultkvartets un Detroitas koris
ļ^.     Bandeŗa vadibā. A. Jurjāna.
•-^te. kantāti „T^vij ai" uz klavierēm
. Jdis pavadīja E. Aldone. E. U. -Svi-
jam V AŅN Arbor.4
Mičigenas universitātē Ann MIS- ^^ora studējošie latvieši jg_: (Latviešu studentu klubs) šogad 21. novembri rīkoja. i'8. novem-ļ5Se- piemiņas aktu, kuru ar uz-Lsjjg. runu atklāja studentu kopas pr-ļlmbu ^ Jānis Lielais, bec svētku ru-m^,^. ou teica dzejnieks Arturs Kau-iidri, "° Kalamazū par tematu: petai "Trimdinieks un emigrants", tādu ^āra Asare un Daina Ezergaile L kā deklamēja, sekoja kafijas galds, līiska. dejas un rotaļas.. Sarīkojumā ļotais piedalījās ap 50. latviešu. Itā- -Boķls
3ašti- Hamiltonā bnno ■
.amie   Latvijas valsts neatkarības 40 fā^mi S^du atceres sviiiioas Māmilto-jaiie-, na notika 22. novembrī svinīgi /,vie. dekorētajā .Royal Connaught ;t tik hoteļa Kristallu zālē. Aktā ar iu^ saviem karogiem piedalījās Ha-miltonas latviešu skoia, gaidas, ^u-"Skauti, HLB uiwDV\ Svinibaš 5ēdia atklāja J. Gailitis, savā uzrimā ļ- pie godiiiot Lāčplēšus, un Vanadzes ^jōšos-. pasnieuza    lāčplē&un Jānim iā&T- Kapteinim ziedus. Svētku runu iōties teica Latvijas'sūtniecības Va-t'-mū- šingtonā padomiiieks   Dr. A. rigās Dinbergs. .Viņš pakavējās pie svēti Latvijas tapšanas, brīvības cīņām, neatkarības laika ,kā ari |:tuvu izmisīgajām cīnām par Latviju, .K.   im pastāstija par pašreizējo politisko stāvokli Padomijā im at-' i:   tieksmēm ar ASV, kā arī mūsu '40 nākotnes izredzēm un pašreizē-ļa 15. jām politiskām aktivitātēm. Seni ap- koja apsveikumi, kaš sākās ar (š ap- Hamiltonas  pilsētas pārstāvi, unīgi" kontrolieri L. Pārķeru, Igauņu š;zāle, biedribas priekšnieku māc. Ki-"igu- visīku un Edīti Haideri.
Priekšnesumu daļā deklamēja itklā- Hamiltonas gtmtiņas un maz-^-Ser- skauti, solo dziedāja Alma Skud-sstras ra un talantīgais Andis Cers, rnina sau priekšnesumu noslēdzot ar eicie- J; Ņorviļa duetu Daugaviņa pu-«čes- to balti, ko nācās atkārtot, pār-   Priekšnesumu daļa noslēdzās ar Hamiltonās-Toronto apvieno-5koja tā ;vīru kora Viesturs četrām skanīgi ^nodziedātām dziesmām ^       diriģenta Imanta Sakša vadībā.
snie- Pie klavierēm bija Annā Medne. fsi. Jp Goda ierindā stāvēja Hamilto-?• Nā- nas gaidas un. skauti. Svinīgā ļdevas. aktā piedalījās 250 tautiešu no [" snie- Hamiltonas uri apkārtnes. Seko-fcuaem ja saviesīgs vakars, lema
^-       Miiskoka (Ont.)
Latvijas valsts 40 gadu pastāvēšanas atceres, brīdim Musko-kas sanatorijā strādājošo latviešu mazais pulciņš 18.. novembra vakarā sapulcējās P. Simsona un J. Medņa rīkota sanāksmē ar ■ vakarēšanu. Sanatorijas saimniecības vadītājs r. KaU niņš, kas visus iepriekšējos gadus bija galvenais valsts svētku . atceres piemiņas brīžu iedvesmotājs un rīkotājs, šogad, diemžēl, ^menes un darba apstākļu dēļ sanāksmē varēja : ierasties-tikai īsu bridi'.
Nedaudzos, bet kodolīgos vārdos viņš klātesošiem pastāstīja par Latvijas valsts dibināšanu un pašreizējo politisko stāvokli.
.   L. K. .
Sestdien, 1958. g. 29. novembri, 96. n-
I, 1 JA
KOmmrS greznas pils velvēs
Maigas Jēkabsones de Žardēnas koncertu gaidot
18.-ī
toronto
iepazīšanās . ar jaunu solistl kanādā.
Velta Toma
MELNĀ
Dziedone Maiga Jēkabsone -de ž ardēna (soprāns) Toronto latviešu sabiedrībā jau labi pazīstama kā apdāvināta ūņ spējīga māksliniece. Kā mūsu, tā ari kaiiadiešu kritiķi viņai allaž veltījuši atzinīgus vārdus. Starp citu viņa dziedāja ari 1957. g. Latvijas valsts svētku koncertā, izpelnoties lielās auditorijas jūsmīgu atsaucību. Ari pazīstamais kritiķis Jānis Cīrulis par šokon-
golījumam ir smUsu grauda    ,  ^       ^. ,
stdga^"^^^^^ P^^s^^ Visu Toronto latviešu šai kon- bāko, kas vietējos apstākļos ie- Tēvs un Pētera Barisona vislabāko atsauksmi,
koncertā nebija, un labi, kaņe- spējams, aicinot kopā divus mū- tenei" vadīja ar vingru roku un Mnestība, kā _lapas vējā žūža,. šogad Maigas Jekabsones de
atnāca, jļo plašajā ^Valmieras" su labākos korus un vokālos āri- dzīvu muzikālu iejūtu. Atcero- neilgst visu muzu.
iMas  baptistu  baznīcā  tāpat sambļus. Iznāca tāda kā Toŗon- ties komponista personīgos no- vai mirusi tā, vai <
vairs nebija vietas, ļkur apsēs- to dziesmu diena, gan : tikai ar rādījumus, kantātēs pirmās da- ^^i^ dzīvību,
ties, un vēlīriie atnācēji stāvēja četrām dziesmām. To ievadīja ļas temps gan šķita mazliet par paša. ēna
gar sienām kā kādreiz studenti komponista   Tālivalža. Ķēniņa lēnu. Citādi visas zīmes liecinā-_._ „
Latvijas nacionālās operas par- Svētku   improvizācija  ērģelēm ja ,ka Arvīds Purvs ir-mūziķis '
terā.. paša autora priekšnesumā. Aŗ ar Dieva dzirksti krūtīs. azivioa
Žardēnas koncertu riķo TLB 6. decembrī, pl. 6,30 vak. Casa Loma zālē. Programmā paredzēti
Tieši tanī laikā, kad sagata- ; vošanās darbi bija paveikti, lai iestātos Ņujorkas Julliardā mū-1 zikas skolā, radās šķērslis   — : Maigā apprecējās ar ārstu. Tad dziedāšanas studijās iestājās pāris \ gadu atslābimis, fpēc tam mācības   viņa atkal atjaunoja Konservatorijas Operas skolā, ķā „SGholar^ip" studente. ^
Tanī pašā laikā centīgā dziedone uzstāj ās kā soliste audzēkņu vakaros, kā ari saņēma aici- ' nājumus dziedāt ārpus Toronto. Vairākus gadus bijusi soliste dažās lielajās Toronto baznīcās, kur nācās iestudēt lielo oratori- \ ju solo partijas un daudzus ma-
J. BrāmSa, R..šūmaņa, H. Voļfa, kajā   konservatorijā   Toronto, zākus darbus. Bez tam sabied-R. Vāgnera, A. Kalniņa, J. Me- nopietni studējot, teorētiskās zi- riba GBCviņii angažējusi dziedina, J. Vītola u. c. skaņražu nāšanas un arī klavieru spēli dāt operās un koncertos, dziedā- . darbi. Pie klavierēm Marta Tū- pie šīs konservatorijas : labāka- jusi arī franču raidītājā i^n lat^ ,
jiem mācības spēkiem, kas mū- viešu^ raidījumos. Dziedāšanu Maiga Jēkabsone zikāli  apdāvinātajai .studentei   -ragaddziedonē: atklājusi;sevī
18.: novembra koncerts Rīgā savu bagāto tematiku, muzikālo    Koncertu noslēdza koris ar Pi""S beidzam cie§ vienmēr sniedza labāko ūn jau- izstrādājumu,  kontrastiem  un Emīla Melngāiļa „Tautai" un^n es? nāko,' kas nācis no latviešu fantāzijas   formālo   skaidrību Jurjānu Andreja Icantāti „Tēvi- Esmu gurda-komponistu :^kstāmgalda. Jāņa komponists uzbūra spilgtas ska- jai" E.Freimanes dzīvajā un dro- ne mani tā ne§, Me^a simfoniskie tēlojumi, vi- ņu gleznas, panākot varenu ie- šajā. vadibā. Solo partU    te "rda. ņa kantāte „Latvju dziesma", spaidu ar lieliski variēto un dziedāja Austrā Holcmane un, Ķā saules ceļam atrisis spīdeMi§, Jāzepa Vītola, Jāņa Zālīša un dramatiski kāpināto„Ej,saulīte, tāpat kā A. Kalniņa, J.Norviļa dzisis, mānīgi viz, citu latviešu autoru skaņdarbi drīz pie Dieva". Gribētos sacīt, Ad. Ābeles dziesmās, apUecinā- mēmā saltumā zSdot-te svinējuši savaskrustābas. Zā- ka mākslinieciskās inspirācijas jā sevi kā muzikāli un vokāli pats savi trūdi.
S^Irdiem°'S^'ne'^^^^^^^^ tu apvieniba savu 1958./im g.   Interesenti,   kas vēlētos Sos
atklāja novembra pirmajā būtu vēr iegādājušies sezonas ga tautiete  sava patstāvīgajā
de Zardēna mācījusies Karalis- pareģojuši lielu nākotni.
lEdiānāpoles baltiešu koncertu apvienība atklāj 7. sezonu
Indiānā,poles baltiešu koncēr- koncertturneja bija jāatliek^
jaunu tieksmi: dziedāt savā mātes valodā — latviski. Viņas vecāki ieceļojuši Kanādā, kad Maiga bija 4 gadi veca. Kaut gan viņa mācījusies tikai, vietējās skolās, tomēr latviešu valodu un tikumus, nav aizmirsusi runā latviski bez akcenta.
kādā koncertā pat radīja diplo- gurns apdāvinātā skaņraža dau- rāns ar tādu kā Hertas Ļūses
mātišķus sarežģījumus, Vācijas dzo lielākas formas skaņdarbu valgmi.  Priekšnesums ritmiski
sūtnim demontrātīvi atstājot lo- virknē. drošs, muzikāli apvaldīts, un šai
žu. Kopš tās reizes Brigaderes    Konkora noziciia telnu dēl ne^ ziņā vislabāko iespaidu atstāja
tekstā   dziedāja   .naidniekam. bi^SSMS^S- ^   "^'^^ "
neticiet".
Jauns izdevums par svētdienā ar igauņu koloratūr- abonementa karti, to vēl var iz- koncertā 6. decembri iecienītās
T afviiii soprānes Maret Pank koncertu, darit, sazinoties ar .Ēriku Sāl- brivmākslihieces Martas Tūteres
.       L(aiy*JU Pankav kas ir Mineāpoies mūzi- zemnieci, 2051 N. Ruckle St., In- klavieru pavadījumā sniegs vēr-
Komiteja Latvijas brīvībai iz- kas  kolledžas mācības spēks, diariapolis 2, Ind. Aboneirienta tīgu priekšnesumu, kas būtu jā-
Ari naffāiu^ās sestdienas sari- ^'""^ ^^^^^^ un kop- f Ji^Hc^^i ^olif5w A. Klīves sarakstītu bro- dziedāja latviešu, igauņu, angļu! kartes maksa šinī sezonā ir $5,-. dzird katram šīs mākslas cienī-
Icc^SkS^^^, Skaņu traucēja ari baznīcas slik- apstakM^^ šūni latviešu _valodā„LatvM^^^^ un amerikāņu
un ari
f S rnoveml^rat' tā akustika. Viss skanēja kā bez- d^^aļf balsi atplaukt un iz- 40^,^^. Brošūra satur LatvUas skaņraku daārbus. Koncerts no-^Pr^r riST dPva^^^^^ visa pilmba,_taču jāsaka, brivības izkarola^ās priekšvēs- tika  greznajā Indiāņa Worid
cerei nkotaji deva muz^ali la. ^„  ka pirma iepazīšanas ar Austru i905. g. Tur atrc War Memoral auditorijā, kur
G. Grislītls tājam.
l S.
vācupre;ses
;  >miNīBA ^ ■ .
Latviešu čellists Valdis Zaķis, Ķīles operas koncertmeis. tars, 11. novmbrī ,Ŗīlē (Vācijā)
ču kora sniegums par spīti da- • u-   ,        *m ------------ - ,
žām intonācijas svārstībām bi-^o™m bija ļoti patīkama, dam daudz statistiska materiā- notiks ari visi pārējie apvieni-
ja muzikāli disciplinēts. Arvīds         b^*"     ^"^^ kultā- bas koncerti. :
Purvs Jurjānu Andreja „Mūsu                         J. Cīrulis, rālo dzīvi brivajā Latvijā.
JaNIS KALMĪTE čIKaGa
lARžISTS E. STREŅĢĒ -.MONTREĀLĀ.
Svinīga Jāņa Kalniītes gleznu latviskā gara stiprināšanā.
Sezonas   nākošais   koncerts, skates atklāšana :Otto> Kroļla veicinaplašāĶalmītes izstāde,
veltīts mūsu pazīstamā kompo- Kultūras biroja sarīkojumā no- R. W. Ballards savā uzrunā atr
nista prof. Jāzepa Vītola nāves tika  svētdien, . 23.   novembri, zīmēja latviešu kultūras, sniegu-
dienas 10 gadu pierriiņai, notiks Huir HouseBowen zālē, pāri mus Čikāgas iedzīvotājiem, tā-
Nebūs laikam otra tāda iat- rikāņu laikrakstos.
•    d 'ād    sarīk ■ svētdien, 7. decembrī,  un tajā par 400 dalībnieku klātienē. le-dējādi ^c^^^^^
sniedza savu patstāvīgu konc^- vi^^^^StT " kariSūriS^:        l^^^alSS b        mū- Sts.'^a^ mazaj^Str^ "^"^^^^s plaši pa^^^^ O. krolls minējā, ka cī- tas iedzīvotāju kultūras līmeni. :
tu, gūstot vācu prese ļoti, lab- kas būtu apceļojis tik daudz pa- su šaržists atstāj ASV armiju ālas šaržistu grupai pievienojies ānāpoles Latviešu trio (Viktors ņa par Latviju izpaužas ne .vien 30   latvieši   ar . savu darbu vēlīgas atsauksmes. Bez Bacha, sauli,   kā   liepājnieks   Jānis un apmetas ar ģimeni uz dzīvi E. Streņģe, paspēdams jau sa- Ziedonis — vijole, Jānis Ādam- ar ieroču varu, bet reizēm tā ir šai plāksnē ierindojas starp vi-: Honegera  un Marē  skaņdar- Streņģe, Kad Otrs pasaules karš Longailendā, kur.nodarbojas kā vu vārdu teikt .JMontreālas Zi- sons— čells, Vaidemās Meļķis vēl spēcīgāka kulturālā plāk- sām trimdā dzīvojošām tautām , biem, V. Zaķis pirmatskāņbju- bija beidzies, toreizējo 19, latvie- «brīvo līniju" mākslinieks, gata- ņotājā", kā ari uzstādamies vai- —Klavierēs).     / snē. No katras Kalmītes gleznas pirmajā rindā; Nb Krolla kul- .'
mā sniedza ari TUvalža Ķēniņa š«• f vīzijas karavīru,•■tāpat• kā vedams reklāmas un -uzstāda- rākos. sarīkojumos.   ,     J. L.   ^ koncerts notiks 1959 gada dveš pretī dziļa- latviska", dvē-' turas.■•biroja-J; Kalmitl •.•apsvei-,: :•.
15. februāri, un tanī iecerēta vai- Noslēdzot uzrunu, O. Krolls ca. un ziedus pasniedza_ Skaidrāku koru un Indiānāpoles sim- i^tei.ca pateicību par . sniegto rite Līduma. Akta beigas Kal-foniskā orķestra piedalīšanās,   ^e^^^^^^^ iestādes iz- mīte pateicas ciemiņiem. ^
■ >   kārtošanā Jānim Strodam, R.    J. Kalmītes izstādē redzami r
Sezonu izvadīs 26. aprīli mūsu Eikenam ar kundzi, J. Kursu- pāri par 100 darbu, un tie spilgr' slavenā vijoļvirtuoza Olafa I1-: i^^^^ jj. Skombam ar kundzi, tL raksturo hīākslinieka augša-ziņā (no Venecuēlas) koncerts,       - Ķirsona ģimenei, I. Stei- nu .un veidošanos, paužot latvis-;   šo koncertu apvienība bija ie-.^ej.|;aiņ^ y Grīnbergai; Sk. Lī- ko garu uii. mūsu dzimtenes -. plānojusi jau savā iepriekšējā dumai, M, Linkecičai un.M. Vī- īpatnējo dvēseli. Skatītāju inte- . . sezonā, ..tacu māksliniekam pē- toļ^i, Čikāgas latviešu orgāni- tēse par gleznām bija īsti dzī-dējā brīdī radās grūtības ar vī- 2āciju'apvienības pr-ķam māc. va un vēlēšanās tās iegūt sa-zas iegūšanu, uh iecerētā ASV v  Landmanim un direktoram protama.  Starp   viesiem bija.-. -l^'^^-^^^^^^^sST:^-»;^ . p; - ^. Ballardam, kas tiķ plaši, daudzi, .kas  mērījuši vairāku
.. atvēris Hull House durvis .vi- sim.tii jūdžu atfelumu. Piemi-. .    VĒRTĪGA. IZSTĀDĒ .   slem latviešu klutūrāliem pasā- nams, ka Čikāgas ..pilsētas gal-
- -.t- , -.- . T^.. . daudzus citus, liktenis noved sini gadā komponētas „Diversi- zēdelghēmā. Pēc tam J. Streņ-jas par latviešu čigānu dzies- gūstekņa nodriskātos svār-mu", kuras vācu mūzikas kriti- kus apmaina pret latviešu sarķi novērtējuši ļoti atzinīgi. Tā džu rotas uniformu. Tad, pēc kieler Volkszeitiing raksta.- zināmā laika nokalpošanas, viņš. ■    „Latviešu skaņraža t. Ķēniņa brīvprātīgi iestājās_ Franču ār-
Diversiias" i7aumiša=i nn liplā zemnieku leģiona, kalpojot Diversijas   izaugusa^_ no neia p^^j^^jj-^ Siemeļāfrikā,' Indoķī-
Bartoka parauga. Tas cenšas ^ā. Jau šeit mūsu jaunais šar-pārtulkot folkloras motīvus mo- žists illustrē kādas franču le-dernā skaņu valodā un to arī ģiona vienības vietējo izdevumu, panāk.'» Kieler-Nacbricbten sa- Kad gaitas leģionā beidzas, J. ka: „T. Ķēniņa iejūtīgās, labi Streņģe papildinās sa^^ iecerētās un droši^raķstītās.J)i-™
versijas par latviešu ciganu, ,,1,5 uniformas viņš. staigāt dziesmu" bija novitāte, kas ra- nav radis, jo J. Streņģe, pārak-dīja īrisai labu iespaidu un bija stot. jaunu līgumu atkal uz 5 jāatkārto." gadiem, iesaistās amerikāņu ar-
T. Ķenina skaņdarbu „Rondi- "^ijas speciālā'dienestā.. Same-m" kiavipm Ufi/ikas flihnmā ^^a laika J. S. sasmedz ne ti-ņo klavieru ^luziJ^as. aīDuma kai seržanta dienesta pakāpi un izdevusi ari pazīstama izdevme-. izpemās uzslavu, savā mākslā, čība ,,Oxfdrd Univpity Press", bet pa reizei „iekāpj" ari ame-
L. Streņģe darbā.    J. Leitēna foto
',; kūmiem jau kopš latviešu iera- va bija vērsis uz izstācE CiĶ^ Daiņa Miezāja gļeznujkate.-^^^-^ .^-j^^g abvienības gā pašreiz notikošo konferenču
?T RSS'gal^: pr-ks. atklājot oficiālo.^zstādi, dalībnieku vērību, un^^
^^^.GeoSe^Tzi^- lika atcerēties  lielos  latviešu jai? kādi 150 ieradās, izstādes
vembra līdz 5. decembrim, kat- mākslas sasniegumus bēgļu gai-. vieta jau pirms tas^ atklāšanas,
ru dienu no pL 9 — 6 vakarā. tas un runāja par lielo nozīmi (). Burtnieks.
lāņa Zuntaka viņete.
Tā nu Ermanis, senseno saimnieka darbu uzņem-damies, bija.noģērbies kails un nogājis pie Jumim, saimniekam, atstātā tīruma bērza. Ermanim līdzi bija kvēlOr jošās ogles no pavarda uguns. Un pirmo, galveno līduma uguni iededza Jumja koka pakājē, bērza mizas gredzenā, kas no koka bija nomaukts vesels un neievainots. Tā bija jādara, lai ugļiiīs paliktu savās robežās.
Klusēdams Ermanis aizdedza uguni pie koka. Tad, savu vecīgo, kailo augumu izslējis, viņš, tāpat klusēdams, mājā, lai citi līduma dedzinātāji no malāin palaiž otru uguni: ne no māju pavarda, bet līduma koku skaidās iešķiltu. Kad mežu un māju uguns no divi pusēm satiksies, tad savienodamās tās ūzšausies tik spēji, ka nolaistie koki degs spraķšēdami Un ar troksni lūzdami, un sacelsies. viesulis, kas tomēr griezīsies uz vietas, noliktajā lokā, liesmas augstu uzvērpjot. .
Pa māju un meža uguns starpu Ermanis nesteigda--mies iznāca malā. ņēma drēbes un apģērbās.
Tad viņš nometās ceļos un skaitīja tēvreizi no otra gala, kā jau dēklim klājas, .
Ugunis rūkdamas auga un skrēja viena otrai pretim..: Ermanis skaitīja baznīcas dziesmu: Kungs, dzen nost to ļaunu. Nogriez skād' un kaunu, . Dod man jauki zelt. . . ' Drīz māju un līduma ugunis, šaudīdamās, laizīdamās, saskrēja kopā. šai brīdī pār līdumu'it kā iešalcās, iedziedājās, sāka elsot karsts vējš,   augšup raudamies, virpulī griezdamies. Liesmas cēlās ar rūkšanu, ar nikna vērša m.aurojienu arvien spējākas, biezākas, tumšsārtas, dzeltenas, baltas — dūmu gabana līgodama kāpa debesīs, ugunis auroja arvien skaļāki, līduma dedzinātāji iz. trūcinājās, un viņu sejās rādījās bailes. Jo tik briesmīga, spēja līduma uguns nekad vēl nebija redzēta, tādu varēja sakurt tikai dēklis.
„Mārša, ej nu apkārt"— teica,Ermanis jaunai kalpa sievai kuplām, stāvām krūtīm, kuŗal bija pirmais bērns zīdāms.
Lielu bažu pilnām acīm viņa paklausīgi izņēma saktu, un, kailas krūtis atklādama, sāka iet loka taku degošajam līdumam apkārt, krūšgalus spiezdama un likdama pienam nolīt savā takā. Viņa lika ugunij robežu. Zinīgām cilvēka auglības spēkam bija apvilkt loku versmei, kurā trakoja divas ugunis, satikdamās.
„Lipst" — Ermanis teica, „sauc kopā savus vīrus."
. „Vīri, puiši!" Ermanis sauca, diži izsliedamies, ar varen lielu un spēju balsi, kas pārspēja uguns aurus.
„Kuŗam ir dūša?" — viņš sauca, roku pret lielo.žil-. binošo uguns vērpeti pacēlis.' ....
„Kuŗam no jums ir dūša simtkārt, tūkstoškārt lielāku uguni palaist Kurzemes silos? Līdz Usmai.' Līdz jūrai—- visai Kurzemei.pāri!"
Neviens. nenāca priekšā, Visu sejās bija .bargas, lielas šausmas. Dekļu uguns līdumā dega pārāk baiga, pārāk varena.;
„Ziniet, saprotiet" — Ermanis sauca, jo skaļi, un uguns vējš plivināja, jauca viņa nosirmojušos matus, ,.Mūsu laiks vēl nav nācis!. Būs citi, kas ugunis metiq Kurzemei pāri. Un vai tad Kurzemei, vīri, puiši!"
Dēkla redzība dega viņa acīs līdz ar uguns viesuļa atspīdumu. ■ , .
Vienīgi Lipsts stāvēja . īgni saslējies, līduma dūmu vērpetes griezās ap viņu, sarkanie svārki, zelti zvēroja atspīdumos, viņā brieda bargas, ļaunas dusmas.
Tad vienu brīdi likās, ka uguns izlauzīsies. Tieši tur, kur jaunā sieva gāja, liesmu strēles rāvās dzīvā mežā, viesulis vairs nevērpās Uz vietas, vējš vairs nebija no dienvidvakariem, tas šķita pārsviedies rītos.
Un tad Ermanis, ne vārda neteikdams, steidzās.tūi'P-
Citi vēlāk stāstīja, kā .vienu brīdi viņš esot •\gājis pār-' tiešii, liesmu stūrim cauri, un ugunis pret viņu nekā neiespējušas. Un jaunā sieva teica, ka 'Ermanis, pie viņas piesteidzies, nometis ugunij ceļā nokritušu mākoni. Visi .• nm, ka ar to dēkļi uguni spēj apturēt.
Uguns tiešām tur' apstājās,- griezās atpakaļ un pali- .■ ka līdumā;. ' . ,
..Ir svarīgi" — Jagužinskis Kuldīgā skaidroja jaunajam Bīriņam —   „lai pie Usmas neatskanētu neviens vienīgs šāviens. Peteŗpils vēlas mieru. Cariene ir uz nāvi slima. Bīriņ — Annai.Ivanovnai, Kurzemes hercogie-. nei, var piekrist Krievijas tronis, tas nemaz nebūtu pā-,. rāk tālu minēts. Tagad mums vajag starpnieku. Lai Kurzemē neizceļas ugunsgrēks,   lai negāžas šurp poļu jātnieku pulki, lai nebūtu, dedzināšanu, laupīšanu, tad .kārtības starp Krieviju un Poliju vairs iiebūs. Un tālab .' svarīgi pat zemnieku barveži. Tālab viņiem jādod brīvība, lai viņi darbojas mūsu labā, nevis jukas celdami." .Brīdi klusējisj Jagužinskis piebilda: ,.Bīriņ — mums vajag sakarnieka ar Usmas salām,. Izkārtojiet, lai sakšu Morics pamet savu cietoksni." ,,Tas nozīmē— man jādodas turp?" ,.Ar labām ziņām no Krievzemes galma." Jagužinskis pasmīnēdams atvēra kādu mapi .izņēma divas aizzieģelētas un vienu vaļēju vēstuli.
„Ostermans izlēmis, ka mēs pieņemam grāfa Morica piedāvātos četrdesmit tūkstošus kukuļa naudas, Bīriņ" — Jagužinskis smējās. Jeb jūs nezināt,,ķa.sakšu Morics . krievu ģenerāļiem piesolījis četrdesmit tūkstošus — nodošanai Meņšikpvam. lai tas atsakās no hercoga goda? Un tālāk četrdesmit. tūkstošus katru gadu, kamēr vien Morics ir par hercogu? Kur viņš to citu- naudu ņemtu, _ par to Ostērmaris šaubās. Bet šie pirmie četrdesmit, tūkstoši viņam esot. Morics joprojām, domā, ka viņa sacen-■ sonis Pēterpils galmā ir Meņšikovs. Meņšikovam viņš sola kukuļus! Debesis, augstās, cik maz rietumu franti zina par Pēterpils galmu-Man'šķiet — arī jūs esat pārsteigts, vai ne, Bīriņ?" ■
Vēl joprojām smiedams, Jagužinskis Bīriņam pasniedza vaļējo.vēštuii.'Bīriņš pazina rokrakstu. Tas nudien bija Meņšikova ... drebelīgāks, greizāks, krōplai-nāks nekā jebkad ... .spalva papīram bija dūrusies cauri, tinte šķīdusi, uri traipījusies, rindas, slīga lejup, it kā vēstuli būtu rakstījis uz nāvi slims cilvēks,. Meņšikovs Moricam rakstīja, ka viņš. atsakās no hercoga goda. Uri . pieņem priekšlikumus. .
Jagužinskis vēstuli paņēma atpakaļ., mierīgi salocīja,';, aizdedzināja zīm.oglaiiu,. uzpilināja vēstulei, kā nākas. Izņēma no tās pašas.mapes zīmoggredzenu, uzspieda. Arī gredzens bija- Meņ.šiko.va, Bīŗiņ.^ atcerējās, ka tāds,. bijis'Meņ.šikovam pirkstā, kamēr viņš .ciemojās: Jelgavā,.
Neticīgi viņš gredzenu pacilāja. Uz zelta-bija šarkk-ņīgs traips . Netīksmē viņš gredzenu, atgrūda, tas ■ n^o-ripoja zemē.-Jagužinslds cie.ši-uz Biriiiu noskatījās, pa-viļāja, gredzenu ar zābaka purnu uz .akmens klona ūn. tād, piesim'džinkstot, spēcīgi sita. gredzenu ar .papēdi, līdz zīmoga akmens sadrupa ... .■ .'
',,Aizzieģelētas/vēstulēs   jiims ir vpilnvaras,:- Bīŗiņ. Pilnvaras saņemt četrdesmit tūkstošus dālderu" — Jagužinskis teica, ļoti zobgalīgām acīm 'Bīriņā vērdamies..;. Bīriņš kā; bez spēka atslīga krēslā. . Jagužinskis pielēja sev sidraba kausiņu brandvina un iztukšoja to vienā rāvienā. .   ■   \   / .
„Tikai jums, Bīriņ, es pasaku jaunākās ziņai Morics lai tās labāk nedzird. Meņšikovs, mūsu vecais labais briesmonis Meņšikovs vairs nav Pēterpilī. Viņš. ir izsūtīts. Uz. BerezovU, Un visa viņa manta piekrīt kronim.'.'
Jagužinskis uzsita gaisā knipi. Viņš tomēr nevārēja apvaldīt prieku,, kas lauzās cauri.       . . . . „To vēstuli Moricam/Meņšikovs, balpclītis, protams,^ rakstīja valsts kancelejā. Un iepriekš viņš. bija dabūjis kokus. .Vēstuli es diktēju.,Bīriņ. jūs topat bāls. Vai man jums ieliet, braņdvinu? .Turiet. dro.šu   dū.šu, ' jaunais ; draugs. Ja labi kalpcsit — reiz varbūt; tiksit par hercogu, he,- tādam Ermanim var būt taisnībā. Nu labi, Jums būs pilnvaras, lai saņemtu no Morica četrdesmit tūkstoš dālderu, par to, kā, Meņšikovs atsakās no hercoga goda. ..Naudu saņēmis, jūs nodosit pienācīgu.daļu Ermanim,; lai. ■ viņš klaušu vīriern dod.pa druskai.;~ lai saka. ,kārliels- : kungs viņus atlaiž — un -lai. viņi, no-salas palzūd .'. . Krastā viņus neviens rieķibelēs, krievi būs pietiekami tālu. Un par pilnvarnieku mēs izraugām jūs, jo jūs pratīsit ar zemnieku barvežiem izdaritiēs.  Bet sargaities, lai Lipsts nekā.neuzzina, kārtojiet visu klusu ar, Ermani. . Tagad.es viņu saukšu, iekšā."      . ' ■ : /
.„Nu, draugs Ermani. Atceries tās dienas, kad tu no manas muižas poļos svēto tēvu skolāgāji?"   ' ■ ■ „Atceros gan, kungs.":
,,Un tād tu ietiepies par'Zālamana atslēgu, un sarē-jies ar svētiem tēviem. Tā Zālamana atslēga tev .vēl tagad ir, vai ņē?"
(Turpinājums sekos) ■  ' ; >