•s
iU A T I ^ ^
Trešdien, 1959. gada 21. janvāri, 6. n-rs.
Drauin gfrib mūs asimilēs, aenaidnieki ^ib mūs iznīcināt Bet mēs gŗibim palikt latvieši
Archiblskaps T. GMNBERGS
VECĀ UN JAUNĀ PASAULE
P; DREIMANIS
^AR AIZDETOl)
DV ASV VALDES DARBS / v , /, .PROGMTIEM-; ^ ^ v^^^^^
Valdes sēdē 11 janvārr «kā- nlbas ir pagājušā gadā parādi- ^ļkums nosaka, ka par perso- mler no ^^B bankas m-'tieši
ĢENERĀLKONSULS
Mr.E E
Toronto, tel. HO 3 -118 DANFOETH AVE.
KONSULS
tlLISTOMSONS
nāns;idž'Peniķi? un DV spor- sporta tērpu iegādei Ņujorkas ^^"^"^^ - EE 8 - 7798. Moiitreal, P.Q..
^ liku Lītājs v; Baumanis; DV futbolistiem ir.S.^.^ ^rTu^ff 1^6210^^^^^^
^ lēdi ievadot priekšnieks ap- basketbolistiem. Tāpat pieņem kas (Ohartered B^anks). sad un- no $100.- vai $0.50. atskaitot at- ^ViVitlA a.vjs. Al-i. w
sveic valdes locekļus Jaunajā vēlējumu censties sagatavot tad Parādās sludinājumi, kas maksu $8,34M. marta aplēšami
ri. smrta n..oJ"fōi,K nie āDvie- P^^dava aizdevumus, par 30/0 ga- procenti tikai no $91.66 - $,45, ļ
gadā un pateicas visiem par sporta organizētājus pie āpvie- p-"-^- T'^'^ ■ ^'^ŗ"^\''^^ ^o ^«i^oo - .,-.u, ^ iOiareiSOnS, C L U
^^KSr^c^ ^r^S: JSde^^S^ vairāk, paba. ™' '
atbildības, dzīvības u.c. veīdavžipdrošināšana.
denu mer- vaiae piešķir vairaKus paom: r--------,> ►'-v^ v^," i^. t. t. a 4
ki - mlidzībai un dzimtenes stU5 aprūpējamam personām, «auda par 3% augļu gadā. Nav Turpinot tād& garā līdz gada Auto, «^ļgarantgu, publiski palīdzībai un j^.^^.^™ -^h.mih.c h,T„n... . .
t,.T„ &„cf,ni5 tīei spēlētu ..labdarību" un trii- centu r
atbrīvošanai.
Eiropa un tās ne Āzijā un Āfrikā
pasaule, kur kārts kultūras šiī^ feodālo iekārtu ar tās dižciltīga- , , - ^ •
pūlis un dzīves plūsmā vērtētas jām sabiedriskajām kārtām. koP^unima _devusi
un pārvērtētas daudzas atziņas. :^emmeku dzimtbūvi un brīvības S12 858.32, necerēti talu parsnie-
Gadu simteņu un pat tūkstošu ierobežojmnJem. lai gan arī te .^f visus līdzšinējos veiku^^^^
piedzīvojumi un pārdzīvojumi zemes pirmiedzīvotājiem hzv .^^^^I''!^^^^^':
& pasaules tautas ir pārliecina- vienāds stāvoklis ar ieceļotā- ^"P^^ Vacija papildus piešķir
juši, ka uzlabojumi darbā un Jiem,
dzīvē sasniedzami kopdarbības Bet te strauji vairojas kapi-
ceļā, apmainoties garīgām un tāli un uzņēmēju apvienības af
materiālām vērtībām un cienot nelieliem līdzekļiem, protot dzīvei
— ep
apvienības ^ pilnsapulce
a
vēl S2.000,-, kā arī palielina me- Ziemassvētku ziedojumu vāk-
dikamēntiem piešķirto summu šanas akcijai noslēdzoties, DV
uz $250,- apvienības Ņujorkā valde ;ar
Tā kā pēdējā laikā ASV sāku- P^eku var konstatēt ,ka tau-
Būdams ieinteresēts šai mis- ^"sim taisni $3,15, ķō banka ap: tērijā, apjautājos-vispirms i^ā- ^^^^ «ev par labu, bet.;kā re-dā no lielākām Kanādas akciju t^^^^' nebūt nenozīmē, ka bankām, kādas likmes tā aplēš ^^"ka aplēsusi tikai 3,15%! personīgiem aizdevumiem, un divgadīgiem aizdevumiem
LIETUVAS SuTŅIEGīBA VATIKĀNĀ idv SLĒGTA
saņēmu, atbildi, ka visas Kana-P^'^ ^^"^^^^^ Vafik.n. tt - r,^
...cu...... das akciju bar;kas aplēšot aug- f^ gadiem procen-^^^atik^^^^
l Sa^^āST^^arr^^^
a« ,.s,*TK« voJTtsi ^-1-1 - « - sies akcija par koeksistences ak- tiešu atsaucība nav atslābuši, ..^oiiiaivoajuiiiuo, an pruuenu . • , . p«i{{o« t; ♦
so ..ērtību radītāju - cdveku uzspiest savu zīmogu Saja sa- ^^^J^ Padomju šāvieni, bet gan augusi augumā. Visu tiekot aplēsti uz m bāzes, ievē- * 6% gada. un katra ^^"^^.^^^^^
'"" t'U, valdē pārrunā jautājumu trūkumcietēju vārdā vissirsnī- rojot, ka katru mēnesi šamazi-
līda: viņa mūža bf;iģam. Oļpz ar karā materiālo Ifdzekļu pavairo to pirms pēdējiem pasaules ka- šana ir kļuvusi par daāves mēr-
hii. nn.t.hiif,^n5-e v»i I,' - - . .n.- ^SV bāznīcu un sabiedri- gākā pateicība ikkatram ziedo- nās aizņemtās naudas summa. ^''! ^^^^ jusu aizņemu- 'ļ^^J'^ļJ'^ī'^^
SrJi,ZS^*«1* r,"" bas informēšanu par komūnis-tājam un zied^umu vācējam. Tāpēc visas bankas, bāzēj0- P!^^' neatkarīgi no laika, uz
Sn^flt^v^h .T -J- - ^ ma īsto nostāju pret baznī- kas ar savu atbalstu deva palī- ties uz 60/0 likmes, izst ādājušas ^^^!^ aizņēmušies . . . J ""^^^^^^^^^ ^'f^
^fi" baktas sarnimeciski fman- ^j^j^^ vispār Padom- dz|bas. darbam 1.634.65 dol, tālu īpašas procentu resp. mēne? , ^^/^dzam, ^a apgalvojumi. »Š^^3au^m^s^^ nav ^pohtisks.
S,nt llf ^Hi^fr* J^^^^ ciala.attistība. Savienībā un nolemj šai Pārsniedzot iepriekšējo gadu re- maksu tabulas, šie mēnešmak- ka šādus aizdevmnus var d^^^^ S^v lllS? ''"^^^^^
ŽTS S iTnl -^^^ brīvība ļauj pilsoņiem jautājumā pasākt kampaņu ta- ^ultātus. šī summa var vēl ne- sājumi sastādās no vienlīdzīgi ^i'^-^^f'^r'^^ ^ kS;1 Jl^.^'S"r • v"^*^ k^ifiSiir d^vi^^^^^^ ■ ?n ""'^^^^ W. pa labklājības jās pilsētās, kur nav latviešu or- daudz pieaugt pēc dažu vēl at- lieliem kapitāla maksājumiem ^as to^apga vo, mv^^'Sf ^^■f'^
kulturālas dzīves stursus un kopnēm un cerēt ierindoties to ganizāciju. Pakaļ neatsūtīto sarakstu sa- un vienreizējas procentu mak- nav izpratuši augšminētos aprē- ^f akta upuris . . "
patēriņa preces.apmaimjaa^ PuM. kas var diktēt BaLanis iepazīstina vai- Pemša^^ .sas. Piem., aSieLtfes^^^^^ vai^rī bankas reklāmas Ladcraks^^^^^^^
attālākas pasaules malas, šķita, citiem savu gribu. Līdz ar to ir di ar DV lidzšinēiiem nanāku- nu eadu $00 Sakša ir $834 "ol^kos apzinīgi ļauj maldīties mu. ka Polijas'un Lietuvas di-
ka ir Jau pienācļs laiks tādai nostiprinājusies zināma parUe-lm !?J nSif nS£ DV Anvienlba^ Nulorkā eadš- mi^r" fn^^^^^^^ kUentus. Plp^nātiskāš, misijas; biifu galigi.
tiks panākta ērta cUvēka vaja- kļaujas viņu gribai, dzību apmierināšana. Līdz ar to
būtu iespējams daudz vairāk Iz«?«mums ir ģimenes dzīve
ziedot laika mākslas baudīšanai, vecākiem ir briva noteikša^ ^ _ ■ u- \' - ——" r-^^-^^^ . izbeioi likai ar nn^n hph
dabas krāšņumu novērošanai '^^^ valda liela dažādība, natm paturēt latviska sabiedri- Pulce stundu velak bus tiesīga lai atmaksas izdaritu katru mē- ^^^^^^"^ "'^^ ar pasu „be»-
plašajā pasaulē un vispāri cii- balstoUes uz to brīvību, pēc ku- bā ir viens no DV uzdevumiem, izlemt visus darba ķārtīl3ā-pare- nesi, sākot ar pirmo mēnesi pēc vēka gara dzīves iriiopšanal
ru" pretestību, norādot saviem
rag savā laikā ir alkuŠi Ieceļo, bet lai tas sekmētos, jānāk tai- dzētos-jautājumus pie katra ie- aizdevuma izsniegšanas un bēi-tāji Jaunajā pasaulē. Dažreiz te kl jaunatnei ar lietpratīgu va- ra^^^^ dzpt pēc 12 mēnešiem no aizde- aP^esumiem..
Latviskās dzīvošanas kursi
f^o.^'fi.^t^^i! bērniem ir lielāka loma nekā dību un nereti ari ar mate- Pilnsapulces darba kārtība: vuma izsniegšanas dienas. Pa-
o,.,. ""''^vecākiem. riālu atbalstu. Ea varu liecināt, 1^ Sapulces atklāšana. 2)Sa- tiesībā likme nav 3,15''/o, bet gan.
Šī brīvība zināmā mēra tiek ka DV ASV sportisti vienmēr ir pulces amatpersonu vēlēšanas. 6% vai V2% mēnesī, un par šī
ievērota arī skolās.lai gan tur gadam aizstāvējuši un valkājuši 3) Iepriekšējās pilnsapulces pro- apgalvojuma pareizību viegli
pēdējā laikā sāk pūst ari citivē- savas organizācijas sporta tēr- tokola nolasīšana un pieņemša- var pārliecināties, izdarot šādu
celšoties pastiprināt discīplī- PU; Tādēļ arī tā nav nejaušība, na. 4) Valdes. Vanadžu valdes, vienkāršu aplēsumu. A. aizņē-
oiras r«Kina .eaznoues, Kaimi- pg^^^ vadītāju un revīzijas
ņos paplašinot savu territoriju, ^ '
arī savi trūkumi: dažas tautas dzīvoja uz citu rēķina, ko sauc par koloniālo polītiku, un turi-gākie izmantoja mazturīgākos. Eiropas valstis centās viena uz
V. Palma.
mm !m e « a. t
Latviešu nacionālā jaunatnes apvienība Kanādā' rīko 7. un 8. februārī Toronto, TLB telpās 198 Osler St., latviskās dzīvošanas kursus. Kuršu dalībnieki lūgti pieteikties pie A, Priedīša,.
... ... līmeni. Pārspnētā rotaļveidīgā tarību futbolā ir izcīnījuši Ņu- komi^jas ziņojumi. 5) 1959. g.
ka an iegūstot sev kolonijas vai audzināšana un mācīšana vairs jorkas DV sportisti ,bet basket- budžeta pieņemšana. 6) Apvie-savieni ražojumiem Jj»i_ņ»is j|r- ng^trod nedalītu atzīšanu uii bolā pag. g. meistari ir Čikāgas nības priekšnieka, valdes. Vāģus, la^ izraisīja peaejosaivi^^^^^ DV sportisti. Tas. ko mūsu spor- nadžu priešknieces un revīzijas karus, kuru ietekme ir notiku- f . , r ^;:^s. lielas pārmaiņas-tautu dzī- Jaunās pasaules vē un attieksmēs. . ! ' ari^jaimieceļ Izglītībai un īpaši technikai
aicmajuma veltes latviešu skolai
Kalamazū latviešu skola sa- 51 Redw6od Ave.,Toronio. Oht..
ņem vērtīgas daiļamatnieku un minot savu vārdu, dzimšaiias
. „ rotkaļu veltes. datus, adresi, ziņas, vai ir biedrs
PATEICiBA Kultūras un ..Draudzīgā aici- kādā jaunatnes organizācijā, un
Sirsnīgi pateicos visiem tuvu- "^^^^^ i^' !ff ^jj?^';.-
jz^iuoai ^ ^P^^^:!'^*^!^"^^ ia5,;mibar kāp^ "ākotnē ir vēl vairāk jāveido- Latviešu Organizāciju padomes dzimšanas dienā ar mīļiem vār- r^^'^^.StS^/^.^^!^ T rienHŠ"
p~ēS^L^^a^S ~^rt '^"^J^ Jas un jāpaplašinās." ^ ļOc^kļu vēlēšanas^ 8)_ I^ujorkas diem «m ziediem un ^ —"^^^ p,,edzēti šādi priekš-
nītS ^t^slāvSt^l^- disciplīnām, kas veicina Jabklā- ļ Baumanis j^ņemas līdz ^^".^^^^^^^J""^^' ^> ^ e^^kēvics skola'saņēmusi Vērtīgus dāv&ā.: meti: gadskārtas; senie liedā.
šanu. Tad daudzās valstīs noti- JHjas pieaugumu, aizraujas no ^^^^^^^^^ V. Burkev.cs. . .
ka pārmaiņas politiskajā iekar, brīvības elka un rotaļveīdīgās šaušanas sacensību note ^ ' - . . . - '-;-■ . . ' '
tā Tur mazturīgāko 'pilsoņu bērnu audzināšanas, sāk slimot ar mazkalibra^ i^^^^^^^ pie
stāvoklis sāka uzlaboties Bet ar iedomību, diktējot cits citam vairākām apviembam pastāv
atriebības jūtu ietekmē 'dzima savu gribu u.t.t. Līdz ar to Ve- un pašlaik organizējas šaušanas
ari vēlēšanās turīgākos pakalpL «ās pasaules ideālisms viņu ap- kopas ^
nāt un pat pamocīt, šaj'ā saka- -i^ā pamazām nobāl, un, lai Ievērojot to, ķa iepriekš pe-Tā notika cīnās gan valstu iek-Jaunieceļotāji ir viena lik- minetag divas DV sportistu vie-
šējā dzīvē. ?an metropoļu un ^«ņa bērni, viņu attieksmēs sāk---.... - . .
-koloniju attieksmēs. Šīs cīņas ieviesties diezgan lielas dom-ļ ygļ^j|[3jj ļ^ŗļ^ļ^et nedrīkst
un minētie kari Veco pasauli sa- starpības. |
skaldījuši divos naidīgos nogru- Salīdzinot Vecās Un Jaunās!
Par Kanādas valdības kritizē-
9
eglītes vakars, kurā piedalījās kuši jau iemākt! tā skolai ^IrST^U^'"^^^^ nav savutelpu. _kuras va-Gadskārtēju Draudzīgā ai- >0Pas vadības lielākās rūpes ir retu ar. šlem^bagataJlem^^ v^^^^^^^
jumus, kā V. Aistara gTeznu. I. šanas veidi, gadskārtu dziesmas, Kārkliņa . grieztu lielu sienas latvju rakstu;pamatformas, tau-šķīvi ,A. Graudiņas keramikas tas dejas,- latviskie ēdieni, ro-vāzi, E. Kesneres spilvenu, rot- tas, vakarēšana. Kursus vadīs kaļa A. Telles ,.Saules" saktu; Brunis Rubess. piedaloties liet-skaņu studijas ..Daina" skaņu pratējiem atsevišķās nozarēs, plates, laikraksta Latvija Ame- Jāņem līdz nazis ar smailu gā-rikā abonementu un vēl.citas lu un 'materiāli vienai budēļu . veltes. Ari grāmatu devumi sā- maskai,
pējumos. Lidz-ar to ir sarukušas. nasaules dzīves ^^rdu..ļāķonsta-'^^aP» P^ļ^ f^^l^^^'f^ģļ clnārumnarrojimr^r šogad ^' bīedru naudu savākšanu jo jumiem izdaiļot un padarit tās
aŗrākās izredzes cilvēku vaja- tē diezgan lielas atšķirības, ^'^^"^ /""^ tlta sestdienas ģimnāzi- no .80 kopa reģistrētajiem bied- īsti latviskas tad skolas pado-
savu darbu. lemesis: JMantre- j^. ^^^.j^ 2^^^^^
Kaiis.u »tmuv. tiM- -----" -------"--------------- ^ , . • -— ~. • -------^- ------- * tr j i i • - • Hiantu Izlozī. īzlozB notīks pēc
,aša kultūras vērtību lošana Veca,iā nav modē Jauna- SWr; bija publicējis vestuļ. ka- cas^telpās. Pēc iepriekš^^ gadu » f„Sto M"SSf no To" "5™» "t^'
cilvēka drošība. Visā ..iā pasaulē; tās privāto automo- .'SL^i "orlSāSlīm biedrības
dzību apmierināšanā, izbeigusies piem., vecāku cienīšana un viņu —-----—, ^------ . • ,
praktizētā Karīgo vērtību ap- meredzes ievērošana un izman- do laikraks^^^^^^ vakarā Sv. Andreja baznī- «Jļ tikaU^dr3&
maina un paša radītāja - cilv dzīvē iestājusies zināma bilitāte vai pat sa^iukums
kura CTūti atrast izeju. dēl: darba un dzīves temps ^ ^ ^ • -—----— ______ t-__________- - - »_____..^^^^ ___.^v.... ^____
Jaunajā pasaulē. Amerikas un Jaunajā pasaulē ir daudz ātrāks negaic^itas rīcības Manfredo aktieri, bet arijairāki jaunat- DV^n^ma pag. nedēļas n^^ bildēs. Lozes tiek pārdotas, ni..
SARKANAIS VĒJŠ
■ uM ^'^"T' Vr ar Difenbeikerā valdības solīju- das Bērziņas . Muižarājas vadī- ^onto- latviešu orgamzacijam
nesta- biļu daudzumus Vecaja Paf^^V^'^'^nS bā būs R. Blaumaņa lugž ..Pa- nopūta svecītes Ziemassvētku kurs nc
s. no n.nv voipdzīgs mazo attālumu .^'^'^^^^^^ pul- juma" i
namj šis JDērnu rīts, ^^^^^^^^ redakcijai :
notiks „Draudziga aicma- Ar lielu interesi ■ lasu jūsu
i,„v,f^v„ i,«„*jcnS5o«« osn 55,qoc "'"^^ pu:m^i«uc, lamp^ogaio- .......... ^—j'^etvaros. tļks veltīts Dau- laīkrakstu uu reizē prlecājos oar
kantora kontiscesana. i'ecsaaas ^^5^-gj^..^g^.ļ^^. pazīstamie ^Jf^^^s _draudzīgā_ sanāksmē gavai. Mūsu lielo upi rādīs gāis- tā bagātīgo un vispusīgo satu- ■
galvenokārt pēdējos laikos tech- Zīst Vecā pasaule.
^ ž • . • - šī gada Dirmo Draudzīgā āici- pastāvīgu dzīvi Toronto, kur Ontario provinces jauna sa- nājfrn^SētSu^ Bez tSn viņam mīt jau dēls un meita.
Turss ieradies Dānijā
—...Laika Ritmos" un «Opozicionārs", kuri savā satupi s«_____ f4Wn" ----- — _.. ~ ^ Latvijas .,archibīskaps^^ G. rā pieņēmuši sarkanu nokrāsu.
tīksmes pārkāpumu „tik.ete nu- ģimnāzija saņēmusi jau ari pir- Pec pusotra gada prombūtnes ^u.rss un vīna Igaunijas amata Tajos tiek ķengāti trimdas lat-pat ka piedzīvoja savu pirmo mo naudas ziedojuniu $40,-, ko Kanādas Tietumps.- Kalganja , ^ " • iLdnk»; nātvi vieši.un jo sevišķi tie, kās ātro-neveiksmi Vindzoras tiesā. Ties- iemeksājusi LNAK valde. Ģim- - Toronto atgriezusies dzejnie- oraiis^j. iuvus leraausies i^am- organizāciju vadībā. Pat nesis Angus V. MakMillans bri- nazija ar savu darbu guvusi pla- ce Velta Toma, kas arī bija re- ja, lai pied_^litos Eiropas bazm- jnirušajiem neliek miera (piem. dināia Doliciiu šādiem vārdiem- su sabiedrības atsaucību un dzama pirmo reizi^ pec ilgāka cu kongresa Niborga,:kas sakas ģen. R. Bangerskim). . .: '
Tr,. %^ir C^^^^ nekādu P^āvu labvēļu pulku, kas to re- laika Toronto latviešu vidū šo- 9. janvāri. Kivits bija viens no Izdevēji un redaktori nolēmi-"i^ ^l, e T S oitLiS ^e^t.s^n^bohski tieši pie maksu- konp^^ Uz šisos ražojumus sūtīt uz aiz-
slēpšanos. Lieciet apsūdzētajiem j^ā pateicību par šo atbalstu niekiem. _ , izsūtītajiem ielūgumiem bija Jū?as zemēm, lai tā viecinātu
saprast, par ko tie ir apsūdzēti." labvēļiiem - kā atsevišķām ® Pagājušas^ nedēļas vidu jau ^"^^^^^^^^^
Pēc tam tiesnesis MakMillans personām, tā ^ari organizāciju f. reizi Kanāda atgriezās pazīs- fļvira un LejassaKsij.as__Dis.Kapa jāpiemin, ka ir pierādīts, ka' attaisnoja vrakus satiksmes pārstāvjiem - vecāku padome, tamais latviešu misionārs 'J^r-^^J^Jes paraksti Anglijas un dažus no šo „gara ražojumu» noteikumu /pārkāpējus vienīgi Pēc teātra izrādes būs klājusi nests ^Zingers, kas jau kops 1938. Skandināvijas bazmcas ; tomēr fabricētajiem atbalstījis Miohai-
bet tā neko labu nesola, jo vā-
nā uztverē tas ir nepareizi.'
kot ..tiketes" attiecīgā jās un rotaļās Ģimnāzijas sai- Rd. baptistu baznīcas zālē E. r.Tŗvi]B^ vu,^^iŗ^ u^in.^. ailē tikai krustiņu. Policijas in- me aicina visus tautiešus sekot Zingers radīja vairākas paša uz- Turss un Kivits levaaijusis valdībai-ir zināma veida vie-
snektors Dunkans gan protes- Draudzīgam aicinājumam un ņemtas krāsu filmas ar komen- ninas, lai viņus uzņem Lutera- nošanās ar krieviem par repat-
tēia nar šādu natvalī-'U rīcību, apmeklēt šo sarīkojumu, tā sek- tariem^par savu dzivi un ņu pasaules padome kā Latvijas riantu vervēšanu. Tā šīs ķetigu
i?7rādoT ka tā ir nepareizi" "^^Jo<^ "^ūsu jaunatnes latvisko nara darbu Indija. Slikta laika un Igaunijas ev. - lut. baznīcas lapas aizvien turpina iznākt, lai
TTf^tLnik«M If" H^,H? 'ī^f"^ "|bija. pārak pārstāvjus.. Luterāņu pasaulēs gan viens no redaktoriem aiz-
Uz to tiesnesis atcirta. „Bet ma- tagad saņemamas Lotus un Ve- daudz - skaita ap 50. tomēr vi- ^^^.^^ģ dibināta 1947 g baidās, vismaz paziSda no .01-
nus puķu veikalos,, kā ari pie siem kas bija ieradusies uz so ST' rltvila^^^^^
vai darbvedes L Pilpes. sarīkojumu, tas imponēja ar sa- Lunda. Latvjas un Igaunijas pēdējie sāka to tramdīt.
• LNAK sesijas laikā 25. jan- vu bagātīgo un interesanto vie- baznīcas pārstāv ardhibiskaps j^^^ ^ina varbūt šis vīrs vārī pīkst. 3,00 dienā Toronto lu. Jau nakosā rita E. Zingers-T. Grinbergs un Igaunijas ar- dzīvo tepat Oldenburgā Olderi-radio raidītājs uz viļņa garumu izndoja uz Angliju, lai kopā ar: chibīskaps Ķeps. pēdējais dzīvo burgas tautieši, vērojot šo ken- . 1010 Canādian AU programmas savu kundzi - ārsti - atgrieztos 2yjp^^.^ ietvaros sniegs speciālu latvie- atkaļ Indijā. ^ i šiem veltītu raidijumUi kurā in- ® Baltijas sieviešu padome terviju par LNAK sesiju Vih Lat- otrdien 27. janvāri, pīkst. 8 v. viju vispār sniegs LNAK polītis- Pilsētās valdes telpās rīko tējas ko lietu referents J.Lejiņš. vakaru par godu Kanādas. pa- ,. Koncerta daļā dziedās vīru du-, valstniecības jaunajiem; ieguvē-bultkvartets Kalvis un soliste jiem ar nelielu programmu, ku- . Austra Holcmane. ŗā piedalīsies aktieris E. Pēter-
• Rosīgi uz savu tradicionālo sons ar latviešu dzejoļu dekla- .
LATVIJAS AMERIKĀ pārstāvis
ST. KATARĪNĒS e. Greble, 85 Maple St., St. Catharines, Ont.,
gu lapu graujošo saturu, iļiret tām izturas noraidoši. Līdzīgi " lapai par atgriešanos dzimtenē, kuru piesūta no repatriācijas štāba Austrumberlīņē, iespējams, šie izdevumi sāks ceļot uz aizjūras zemēm, lai sludinātu tautiešiem ..patiesību". Esiet uzmanīgi šīs lapas saņemot, neaizmirstiet, kam tās kalpo.
B. R., Oldenburgā, Rietumvācjā.
St. Katarines (Kanādā) sabiedriski rosīsŗie tautieši ari Jaungadu sagaidīja draudzīgā sannē latviskā sirsnībā un omulībā, vēlot laimes un nododoties dejas priekam, ka tas redzams ppskšēj? attēlā. Augšā: pie bolcs galda DV nod-pr^ks^P,Vasariņš, A. Vasariņa, J. Ander
sono un Vanadžu kopas pr-ce M. Dālberga. R?™r,Q fntn
karnevālu Nakts Latīņu kvartā- mācījām. angļu valodā. Jauna-- kārto abonementu, sniedz un
lā gatavojas Toronto latviešu jiem pilsoņiem pasniegs mazu pieņem, informāciju, studentu kopa Karnevāls no- emblēmu.—sudraba kļavu lapi-tiks 23. februāri Kolumba zālē. ņu. Ari tie pilsoņi, kas pavalst-
un tam piemērotas dekorācijas niecīību ieguvuši vasarā, kad šā- Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt. .
gatavo jaunie un,topošie archi- di sarīkojumi nenotiek, laipni NeizUetotosmaniiskriptus neuzglabās, bet-uz vēlēšanos «utis tekti E. Tanna .vadībā. Paŗedza- lūgti -ierasties^27._ janvāri _m^^^
ma ari īštaburvju mākslinieku tejas vakara. Pēdējiem japietei- ■ . . ^'\ _ , , . . ■ . . . . /
liia ouivjLi ^ Kopmanes, HO ^-5126 ^ autora vardu vai iniciāļiem parakstītajos raksto.s izteikts^
īsta burvju ierašanās.
R, Bērziņas foto. . Labi izdevies bija ari kopas pēc pl. 2.p. p.
domas var ari neatbilst redakcijas viedokMm.
Trešdien, 1959. gada 2L janvāri. 6. n-is.
Latvijas neatkarīgās ; valsts prbklaiiiēšanās 40 gadu atceres: dienā trimdas laikrakstos publicētie apcerējumi, liekas, ir bijusi visai nepatīkami t. s. ,.Pa- ■ domju Latvijas varas vīriem; , tie visai spilgti- ir ■izpaudušies
\ kāda A. Drizuļā, (kās šēvi dēvē par ,,vēstures zinātņu kandidā-
. tu") rakstā ,,Sakarā: ar. kādu bungu rībināšanu", kuru iespie-diis Padomju Savienības čekistu izdotais laikraksts' ..Dzimtenes
; Balss" savā 85, numurā.
Lasot šo sarkanā ..vēstUrnie' ka" rakstu, neviļus. nāk prātā slavenais Dž. Orveia satirisk^s romāns: ,,1984. gads". Minētajā romānā attēlots, kā strādā ,>vēs-tures. pārrakstīšanas departa-
, ments". lai galu galā tautas māsai pierādītu.kā ..brīvība ir verdzība" Un „gara tumsība • ir spēks" . , . Autors, visā nopiet-nībā; rauga saviem lasītājiem brīvajā pasaulē, jo dzimtenē viņa, lapa nav dabūjama, pierādīt, ka tādas „Latvijas brīv valsts" nemaz neesot bijis! Vai nav mazliet par agru jTiMi tagad mēģināt pārrakstīt vēs-turi? Vēl taču pie dzīvības, ir •palikuši Latvijas brīvvalsts aču-
. liecinieki, jo tos visus visvarenā čeka ar labāko gribu nāv spējusi iznīcināt.. Un brivajā pasaulē ir ari pietiekami daudz vēsturisku niateriālu, kas TUnā jpavisam ko citu .;.
Autors apgalvo, kā „latviešu tautas vairākums 1917. gadā bija par padomju varu, par komunistu partiju", bet pat nepū^ 1ās to kaut kā pamatot, jo ap-
. zinās, ka runā skaidrus melus, kāpēc svarīgi piezīmē: „šo vēstures faktu apstrīdēt nevar neviens". Vai ,;vēstures zinātņu kandidāts" nevarētu paskaidrot, uz Radiem vēstures faktiem viņS
. balsta savu apgalvojumu?
Tikpat nepareizs un aplams ir Dŗ. apgalvojums,' ka „Iatviešu
taiita guva savu valsti Oktobra revolūcijas uzvarams rezultātā un kā šās valsts vēsture sākās nevis 1918. gadā 18. novembrī, bet gan 1917.. gada 7. novembri, kad Krievijā uzvarēja sociālistiskā revolūcija"('.). Laikam Ir jābūt Padomju Savienības- „vēs-tures zinātņu kandidātam", slai spētu pateikt šādu aplamību! Nerunājot jau nemaz par to, ka „lielā Oktobra revolūcija" patle-; sībā nebija revolūcija, bet gan īsta kontrrevolūcija, kas 1917. g. martā cariskā despotisma vietā nodibināja vēl briesmīgāku komunistu jaunās šķiras despoti-ju, 7, novembris nav ne krievu, nedz latviešu: valsts sākums. Krievu valsts sākumu taču pā-.ši komunisti nekad nav sķaitī-jušl ar oktobra revolūcijas pirmo dienu un lielkrievu patriotisma uzplūdu laikos Staļin.s lika slavēt visus krievu carus un . karavadoņus, kas bija raudzīju-; ši darīt tikpat ..slavenus" un asiņainus darbus kā pats Staļins. Tas. taču ari no. padomju ..pārrakstītās" vēstures padomju „vēstures zinātņu kandidātam" būtu bijis jāzina.: Latvijas valsti. 1917. g. 7. novembri ne,,.buržuji", ne komunisti, nedz kāds cits vēl nebija pasludinājis .. . .
,,Tā latvie,šu buržuāzija pārdeva Latviju vācu imperiālistiem un tajā pašā laikā nekaunējās lielīties,: kā latviešu tau-
; tas interesēs nodibinājusi „neat-karigu valsti", turpiiia „v, z. kandidāts". Jā autors būtu painteresējies "papētīt/īstos vēstures avotus, ta^D^devēju lomā nonāktu ganiņa slavētā padom j u vara, kas Brestļitovskā jau seri patiesi bija iztirgojusi „Vācijas: imperiālistiem" latviešu dzīves telpu. Latvju tauta, . . padomju varas vīru nodota vā^ cu žēlastībai, gan pati stājās
. pretī kā. vāciem..tā krieviem, izcīnot divii. gadu ilgas brivība^ cīņas pret abām pusēm. Latvju tautai pietika arī, ka tikai pie-. cus mēnešus valdīja bēdīgi slavenā Stučkas; padomju valdībā, lai to atzītu par „ražbaiņieku sociālismu", izteicoties pašas Stučkas valdības locekļa Roziņa vārdiem ,kad šīs vīrs bija komunismā galīgi-vīlies. :
Vēsture rāda, ka bez padomju imperiālisma - atbalsta sau j iņa ■ .i .latviešu komunistu nespēja noturēties pie valsts varas un tiem bija jādodas pie saviem maizes tēviem uz Maskavu, lai paglābtu savas ādas no tautas dusmām. Latviešu komunisti ari nākošajos pāris gados bija : tik - vāji, ka nespēja pat aizkavēt Latvijas satversmes sapulces sanākšanu,kā to viņu domu biedri izdarija Krievijā,;: un ar demokrātiskas satversmes pieņemšanu un spēkā stāšanos 18. novembrī sāktā valsts dibina-. šana;bija novesta līdz: sekmī-:. gam noslēgumam. Ar^ vispārigo un aizklāto. nobalsošanu, kuru nekad 'nav riskējuši lietot kOr
mūnisti,. tauta i^ vijas brīvvalsti, kā apgalvo tai soc.-dem. renegāļ ,vics, ko dēvē pļ deri, „Ulmaņa
nebija ne nļ jas, ne policijas,! Tie ir gan neapļ argumenti; bet t| kā Ulmaņa val(| kaut kam; citam | tas atbalstam,, neko nebūtu vļ Viņarii būtu bļ vēstures skatuveļ kam, Bermontļ u. c, kas mēģi ties izmocītai la
Vajadzēja pai^ diem, lai „kaļ biedriem būtu policija un ieroļ tas pakļaušanai kanā imperiālisj mot tautai neātļ nododot latviešļ jas jaunās eksn izmantošanai, A var noliegt, ka neatkarīgas Laļ tās vietā tagaļ Latvijas P.S.R.,ļ ču nav nekas ļ citu Krievijas J ķii savienības tojot cara laikj; berņu". ko pēc dījumlem pj jaunās izmant čības viri ķopž viešu sarkano vienoju.šies sav^ Latvijas komūi
Jābūt tiēšāniļ zinātniekam", laikrakstā, ko viešu Iestāde, čekas dīvainā mitēja. Par atc nē' (liekulīgi burtu) apgalvļ brivvalsts neblļ va Ir tagadējļ vince. Ja, pēc ..verdzība ir bi
JU]
VOLl
Latvju Enciļ par 25 Ozoliī?) ir arī Voldei komponists, . . dzīvo gandrīz I lai aizsniegtu Šoreiz ar- 80 ties skolotājs skolu pārzuīis liņš. Par" viļ nav nekas ral ba daudz patļ arī šim kluši Voldemāra kārts 1878. Zvārtavas Jaļ kas skolotājuf nas viņš jau sāk skolotāja] |;a ir Plāterē, īdzīvo dzejnieļ >Ozejas gars pārņēmis tik ari pats dzej( dedzīgo prieL par saVās taļ griezis nevieļ Ozoliņam, būļ nājums jau pašam tikpatļ nelokāmi skd Un jaunais s ra: pa" dienuļ ris, teātris, bļ ļu spēle ijaļ Ozoliņam daļ ceļas uz Ri^ divi skolās. : •kara Ozoliņa sākas brīvaj; ir jau piedzļ skolu brganiļ šu valstī. Tr" pamatskola; :gadus. Vēlāki slavētās Cīruļ ■vadīšanu. Nf piemeklējis Bet Ozoliņš ar: lietpratībi teicami izvāc mi, cauri šiļ kiem., Sie sā mi nevar ne| augļu ainu. 1as vadītājs cis. Ozoliņš ļ jies arī kopāļ las grāmatu jā, rakstījis čības spēks VMCA's āroļ nes savienīl Visur viņu iļ lietpratīgu,. tj zinīgu darbii
..CAURI
Sav. Vālļ tagad, atklāt j caurums, laļ tiktu cauri i| Kubas lidot bumbvedēju! štīm, nosēžoļ tīklam noti! nemanīts, na" jau esol
