Mdished twice weekly by laMm. EēlieS Socie^ of Canada «Daugavas Vamagi", Inc. Editorial and Business Offices: 123 Harom %W ^oronto, Ontario, Csnada. Teleplione. EM 8-079iS. Editor in — Zvēriņg, 83 - 43 Bunnec&fi
■Corait, Ridgewood 2?, N.Y., 1}.%A. Tel. EV 1-5212.
autk0ri2ed AS SECONPGLASS MAIL iPOST OFFICE----
SATURDAY, FEBRUART 7. 1959.
11./756. n-rs.
SESTDIEN, 1959. G. 7. pggj^^^j^j
9. gads
isnāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdiSc» mās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kana^ ..Daugavas Vanagi", inkorporēta. Redaktori: I. Vm^ sna, J. Vītols, A. Gaiiite, Redakcija un kantoris: 123 Huron St., Toronfco, Ontario, Canada. Tel. EM 8-9792. ASV red. — A. Zvēriņš, 63 - 43^unnecke Court, Ridgewood Z%W^ U.S.A. Tel. EV 1-5S3S.
Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēn. $1.50; 3 m. $4.50; par 6 m. SSiO; parl gadu $16.08.
Sludinājumu maksa: sludinājumu da}āļ $1.68, tekstā S3J20—$6.40 par vienu collas slejasf telpu.
, „t.atviešu pamatuzdevums pašreizējos apstākļos ir saglabāt savu kultūru," --šie vārdi ir vairākkārt atskanējuši gai liat-vijas valsts 40 gādu svinībās.
; -Aj^tp ir gnbetš pasvītrot^^^^ cionālās kultūras izšķirigo nozīmi latviešu turpmākajos likteņos. Tas ir ari atgādinājums imums visiem, ka kultūra jākopj, lai ta varētu pastāvēt un lai latvieši vārētu pastāvēt kā
■ ;tauta. '
Kultūras lauks ir dauzpusīģs, un kopt to var^m dažādi. If labi, ja oienijam latviešu grāmatas, apmeklējam latviešu mākslinieku koncertus .izstādes, teātra izrādes, ja i^enē kopjam latviešu. valodu un tradicijas. :Bet ar to vien nepietiek, ir darbi un pasākumi, kas veicami ti-lļ:aa organizētā veidā, kopīgiem
:'spēkie22i.-
šādu pasākumu veikšana;i ir •nodibiņļāts un nu jau seši gadi darbojas AmeriTcas latviešu apvienības ĶultūržKS fonds, koi^ divi ga(liem cieši sadarbojoties ar Kanādas latviešiem kopīgā Ziemeļamerikas latviešu Ķultū-ras fondā.
\ Vislielāko uzmanību šie fondi velti latviešu skolām un jaunatnei, darot iespējamo, lai jauniešus ievadītu latviešu kultūra isn tradīcijās, - lai tos sagla"bātu latviešu tautai.
pagājušā gadā skolu i?n jauna,tnes vajadzībām piešķirtas šādas summas: $1,500,- skolas grāmatu izdošanai. S1.035.-, citām tiešām skolu vajadzībām
• (ieskaitot. $500.- Latviešu ģimnāzijas Vācijā uzturēšanai), §1.050,- stipendijām un dažādu jaunatnes pasākumu atbalstietm, kopā^ skolām ., un . jaunatnei. $3.583s,- jeb 63% no lidzekuļ kop--: summas, kas bija fondu rīcī-ļ
• Kā sevišķi svarigs pagājušā gada veikums jāatzīmē ALA'j Izglītības sekcijas pieņemtai! jauno skolas grāmatu projekts; kas izstrādāts tā. lai iespējami atbilstu pašreizējiem apstākļiem un, prasībām, šī projekta ietvaros izdotas jau 2 grāmatas: uņ ^vairākas vēl darbā.
'^Otrs, lielākais postenis ir Kultūras fonda goda balvas par izciliem sasniegumiem- kultūras vērtību jaunradē; šim ņolūksun izliet<>ts $1 jeb 21% no fondu līdzekļiem. Goda balvas ir tradīcija, ko esam paturējuši no .neātkarigās Latvijas laiteem un
INOVSIIS CENŠAS lĒBIEDlT
PADOMJU savienības AIZSARDZĪBAS ministbs 83A.' ĻINOVSKIS -KOMUNISTU PARTIJAS ; KONGRESa' de-KLARE, ka RIETUMU ATOMIEROCI NpVECOJJUŠi, sa. līdzinot ar dažādajām MODERNAJĀM' PADOHjju
tagadējais padomju sūtnis Austi'umvācijā Pervūehins piederējis pie Maļenkova antipai-tijas grupas, kas gribēja gāzt Ghruščevu.
jJa antipartijas grupas dalībnieku tiesāšs^na, par ko ilgi bap-mots, vispār notiks, tad to var sagaidīt jau tūlīt pēc 21. kongresa. Ar šādu varbūtību liek rēķināties kādreizējā pre^ zidija pilntiesīgā biedra Pervūchina attīšanās nma^u citu komunistu uztraukums, ka ar šādu atgūšanos vien nepietielk.
ņe tikai atsevišķam individam ^" "----s»^c«.viuu, jn,icuuiiiuo oc«.-vl ^,«.-«««11, pasj Pervūohins, kādreizējais pa- kōs uzskatus. Pēc Pervūahina
bet iatviPšu tauf«i? rariīfāi^m sa^^^ības ministrs Maļinbvskis pār savu piekrašķu drošību/' domju saimnieciskās plānoša- runas komunistu partijā: radās garam vispār..... . -
w oi™i,^nc.w - — ^ ^ ^ ^ V ^- Swiādāms par vienības piekrastē. «Būtu laiks " ■S^> ŠaViemTlas brūnoša- sacīja Maļinovskis, ,jatie ^
mār- nas lielmeistars Maskavā, ta- ari jauna definīcija: agrākās
2L" partijas kongresam turpinoties, sagaida, 'ka bez Pervū-ohina atzīsies ari vēl citi augsti komunisti, to starpā Pervūahina kollēga Sabūrovs, kas ari zaudēja pilntiesīga prezidija biedra privilēģijas, sekojot Maļen-kova sazvērestības atklāšanai. Bm^ atsdšanāš runā, kō dau-
Vairāku i vēriigu latviešu i2de-i!!S^^ «als sla^ļnāj^ .komūnīstli
,vw„ ___. valsts ncība pasrciz esot jnoder- ju un^^ t^^^^ kongresa de- runā par Maļenkova antiparti- par daudz maigu un nepietie-
ibil- Padomju Savienības bruņoto legātiem pastāstīja, ka arī viņš' jas grupu .tādējādi skaidri pa- kamu, Pervūehins paskaidroja, trim iepriekšējiem gadieto. Kul- ^ tt"'7^"'~ - ,..'āsī- spēku izv^^ošana.. ,^• tika• piederējis' pie antipartijas gru- rādot,, kaš ir īstais pretpartejis- ķa viņš neesot ticējis Chruščeva
turas fonda ienākumi pagājušā tīķpatau^ta līmeņa tencmati an pa^^^ pas, gan atbalstīdams vienīgi kās noziedznieku grupas vado- steidzīgajām riipniecības un
■eadā bira samazināmšies šī ^^^^^^ tās saimnieciskos un ne politis- nis. . lanksaimmeo.ības reformām un.
-"^'T tu^iņB^ies. domju pārākumu, Maļinov^is
ta apdraudētu Tļspirma kārtā t
atļāvās pazoboties par Rietu-
sākumus, latviešu tautās nākot-
par daudz īsi, ka ar
ni,.undotuaHjauņu^ro^^^^ su naidnieku un neljbveļu ^O',^, t,k viegli, sasniedzama, pagajdai .kas sai sakara ir jau Rietumi gatavojas sākt karu ar pa^mjusies., ^_ savām atombumbām," sacīja.
.Ķopigle pasakumij jāturpina padomju Savienības aizsardzī--:y^^^^^:J^ M- bas ministrs. ..Bet tagad iio tā viesu^kuUura Un Kulturŗ^ '.nevar iznākt, jo
nas j ,tas laiks^^kad ikvi^^ par daudz
to darbmļtema^s.un^i^^ novecoji^ās. Mūsu rīcībā ir
daudzpārāki ieroči - dažādu distanču tālšāvēju raķetes, pret
EIZENHAUERS APŠAUBA BOĻ§EVIEl[.:mELīeiJ, KA. TIE VARĒTU'
. J)ALLESSUK ĢEN.. NORSTADS
mi-
lauksaimniecības reformām un. , tā domādams. sHigti maldījies. Vēl vairāk PervūGhinš nožēloja faktu, ka maldīšanās notikusi partijai ļoti kritiskajā brīdī — laikā, kad antipartijas grupa mēģinājusi mainīt centrālkomi-
Kultūra;s fondam.
Ja arī mBitārie lietpratēji ir pārliecināti, ka jauna kara gadljimiā noteiktas frontes līnijas vairs nebūs, pašreizējos ;.. 'aīikstā:iaŗa. apstākļos tā tomēr,pastāv. . ,
SAV. VALSTU .ĀRLIETU
MSTRA DALLESA ' DARBA- ^^jas vadību resp. gāzt Ohrušče-KĀRTIBAS PIRMAIS. JAUTĀ; vu. JUMS IR SARUNAS AR ZIE-MEĻATLANTIJAS ORGANIZĀCIJAS BRUŅOTO SPĒKU ■ VIRSPAVĒLNIEKU.
Ļ 0 n d 0 n ā. Tūdaļ pēc; nosēšanās Londonas lidlaukā Sav.
MEKSIKĀGAIDA. . , ASV PREZIDENTE EIZENHAUERU^^
Meksikas galvašpilsē-
Lai ziedojums; liels vai mazs, j^^^^^^ amerikāņiem nav nekā- V a,§ i n ģ t 0. n ā. Padomju puses neizrādot nekādu agresī-
" daš ..apsardzības, -tās 'var sa^ Savi«iības.; ;^i.žsaTd#as.. mļņis-- vu tendenču. Tā; tas ir noticis ziemrtatlantiigs oreani- pre^meiitu.. .uu^^mp.
^^^^f sniegt Icatru vistālāko: punktu tra Maļmovska Tuna-komunistu ari šo prezidentam Eižen- S^!! ^SS^iS - skaistajā. 18.000 iedzīvotāju L-
f^^V^^-;i)asaulē,pie tam vēl ar lielisku Partijas ;icongres^mskavā^Y^^ kūrvietu • pilsētā
Valstu ārlietu ministrs Dalless ^ā: (Ha) - Kā ziiiāms, 19.^un
20 februārī notiks ASV un Mek- .• šikas prezidentu satikšanās
tas ir ne^ tikai materiāls, bet ļJ'^^^^^jjŗ"'"^^^';^^;^, Savienības aizsardzības minis-^ vu tendenču. Tā; tas ir noticis pavadīja^airāk kā stundu sarii-ari; morāls atbalsts — '
fonda idejai un. mērķiem. ..«.-^^^^^^ pie tam vēl ar lielisku parujas Kongres!* massava ,.va- .inaueram- megmot apsmaer ru- .-7::-7l^;.:^;^;" ."pārtsiolV lajā skaistajā kūrvietu pilsētā turas-fonda valdes vārda jau j^itāti.'-^^^ M Maļinov- šingtonā nepalika be^ievēribas. nas Padomju Savienības komū-: ^^f". ^en. Norstadu. ^fe.ais- ^ ■
iepriekš izsakām;, pateicību, vi-, v« n.. Kā pirmie to komenteia bruņo-;nistn nartiia. 21. ■ kongresā, ku- Pa^rei? atrodas ceļa no Parīzes ļST^ SiiSc-
siem kultūras talciniekiem.
;■;.,■;. .Prot F;,Lejiļ?š,., Kultūras fonda valdes pr-dis. J. Kadilis,
skis aizrādīja, ka Rietumu pa- Kā pirmie to komentēja bruņo- nistu p^^^^ . .
saule,. jo sevišķi' Sav. Valstis, to.spēku staba p ŗā komunistu ierēdņi bramma-.^^^v^^^^^^ SvrSārtr metropoles,
bieži vien preses ziņojumos un .Tvainings, kas sacīja, ka viņš nīgidi^^ gaubKarie-
jūdžu dienvidos no Meksikas
Ģen. Norstads un
šīs vēsturiskās .konferences
.un- .:Kifltūŗas ..biroja vadītājs.
militāros apskatos apcerot aine^ nedomājot,. ka padomju raķe-^ ^n^^^^^ ārlie£°^S
: par Beriīnes saspīlējumu un par viem mēnešiem, Icad uz Vašinc--
spēkus katrā vietā Padomju Sa- nā mēģināja pierādīt maršals skim.^^ežidents;. _ Ķizenhaiŗrs ^nietu ™^ļf^'^^^^g^^ kā Roberts G; Hills, un pagāju-
rikāņu kara flotes varenību un tēm būtu tiktāl ižķopta mērķē- gresa runām un jo sevišķi aiz. ^ipJf;";;*":;^^^^ viem mēnešiem, kad uz Vašing-
Kulliiras fonda valdes pr-ža v. tās spējas izsēdināt amerikāņu šanās precMtāte,kāto savā ru- saŗdzības ministram ; Maļinov T \T v^^^^^ tonu izlidoja ASV sūtnis Meksi^
tims baks uzrunā padomju, savienības,; komū-. nistupartijas 21.. kongresu;
LIEKULIS MALIHNA MASKAVAS ;BIE!)MS.
M a s k a V ā. Lielus brīžus des. - :
MaļinovsMs.: ^ : : ; dekl^^ i;;^iiiās"¥ranciias un šā nedēlā Meksikas pilsētā ie-
--^'m^mm,^^ parsteignma.^ ^^'^^ ' Pa^iu^^ To Ieradās Baltāv nama preses šefs
nistra MkElroja%mentan bi- Valstis nav iznīcināmas un Ita ^.^^^ rpx 'Ha^ertii^ BūdamV līrezi
ja daudz^garm fci^mis. viņš bez tam.; Sav: Valstu aizsardzī- -^^^^"a^^ . — ^ta^ ?Sha^a^LtS
, sava padomju koUeias runu ne- ba ir nesalīdzināmi labāka ;un g^^f ^^"^.^^ Hagertijs satikās 7 ar
atzīstot par ko ārklrtīgu. bet modemālca nekt Padomju S^-^^^^'^^^^^^l^^ gan tikai par gluži dabisku iz- ^ībai. Tāpat kā bruņoto ■ spē- ^Si^^ S ^ ^ateos. ārlietu ministru Tello.. tēiksmes veidu pāšmzējps ner-. ku štāba priekšnieks ģen. Tvai- ^^cu komumscu j:. _
vu kara apstākļos. Par Padomju nings un aizsardzības ; ministrs pārraudzība Savienības ļstarpkonlinentālām MakElrojs, arī, prezidents ap-;
raķetēm .arī nebūtu iieko .jāūz- §auha, padomju zinātnieku stā-traucas, jo tādas, kā zināms, ra- stus par viņu precīzajam raķe-savāsarlcanajā krarjērā nule kā Liekulības pārņemtais Baks žo ari amerikāņi. Ja pagaidām tēm-. Pēc Sav. Valstu lietpratē-'
MEKMILLENS
L 0 n d 0 n ā.. Pār Anglijas
u. c. Pēc īsām apspriedēm ar Meksikas valstsvīriem, . preses vadītājs Ēizenihauera personīga-gajā lidaparātā „Colunibine izlidoja tālāk uz Akapulko, ņemot līdz Meksikas sakaru
LSISIJMĀ:; V;;
Vašingtonā sākušas klīst baumas, ka amerikāņu aizsardzības lietpratēji .lai pēc iespējas samazinātu jauna kara izcelšanās iespējamību .izstrādājuši plānu, kas uzbrukuma ;gadījumā liek Tēķināfcieļā ār tūlītējas atmaksas nogaidīšanu. Tas nozīmē, ka; gadījumā, ja kāda krievu raķete e^loiāētu kādā amerikāņu.pilsēta, tad amerikāņi negāztos vis tūliņ krieviem uz galvas ar savām udeņražbumbām;, bet vispirms pārliecinātos. ; vai krievu. Tsķete nav izšauta aiz pārsķatī-§aņās.; Ja tas tā arī izrādītos, tad nekāda bruņota atmaksa nenāktu.
• Vēl vienmēr ienāk informācija par padomju. ,;Planētu 10", kurai tagad vajadzētu atrasties orbītā ap sauli. Pēc visjaunākajām ziņām; spriežot, padomju zinātniekiem ar raķeti izgājis visai greizi, — tā pagājusi ga-. ŗām mēnesim daudzu desmitu tūkstošu jūdžu; (ūn nevis 4500 jūdžu, kā ziņoja krievi) attālumā un ka' raķetes ieiešana orbitā ap sauli, ja tas tā vispār noticis, ir tikai vienkārša sagadīša-
■nās.;' ■ ■■■•.;•;■
(D Ja Padomju Savienība gadījumā atvilks savu karaspēku no Austrumberlīnes, tad tomēr ne visai tālu. Saņemtās ziņas liecina, ka starp Bernavu un Vandlica ezeru tiek celtas jau-jas armijas novietnes padomju kaŗaspēķani. Minētās novietnes atrodas 10 jūdžu ziemeļaustrumos lio Berlīnes ielu dzelzceļa gaļa punkta! Minētā novietnē būs apmetusies vismaz viena padomju divīzija, kuras sarg- ; posteņi apņems pilsētu. ;0 Dortmiindā, ' Rietumvācijā, noturēts 10,minūšu ilgs streiks, vācii strādniekiem protestējot pret angļu raķešbažu ierīkošanu kādā vietējā lidlaukā. Spriežot pec ziņām, kavS saņemtas ho Bonnas, strādnieku streikam; nav bijis nekādas nozīmes, .30 angļi savas bāzes paredzējuši ie-rikot tā kā tā.
pārdzīvojis Kanādas „progre.sī- savā runā maldināja Maskavas raķešattīstībās laukā vēl var^^r domām raķešlaikmets vēl ŗ - - - - tņinistru un citas personas
.vū strādnieku'' (komunistu) koraūiii^^^^ vadību, sacīdams, ka nāt par nelielu Padomju Savie- nav sasniedzis to attīstības pa- ministru prezidenta nodomāto ,..-_„4.„ ^-.
partijas vadītājs Tims .Baks. premjera C.hrūščeva septiņgade nības pārākumu, tad nav nekā- kāpi, kad var runāt par precī
Pēdējam tikusi ;dota iespēja uz- lielā mērā pakalpojusi starptau- dā/iemesla domāt,-ka šis pārā- ziem trāpījumiem 6.000 un vai-
ruhāt Padomju Savienības ko- tiskās strādnieku šķiras solīdā- kums ilgš bezgalīgi. Ne' vēlāk, rāk jūdžu attālumā,
ņiūnistu partijas 21. kongresu, ritātei, pie viena pievēršot mii- kā līdz šī gada decembrim Sav. prezidents Eizeļtihauers dekla-
ko pēdējais arī godam paveicis, joniem; cilvēku komunismam. Valstīm būs apmēram, tikpat ^gj^g^ ka agresijas gadījumā Pa-
ļ. braucienu uz Padomju Savienību vairs nav nekādu šaubu. Ja ■
Pati kūrorta pilsētiņa, līdzīga Miāmi kūrortam ASV, vareni ; sasparojiisies,; lai uzpostu savu seju; mazgā visas ielas,, tirgus
pēdējais kavējās ar sava ceļojuma oficiālu paziņošanu, tad ti- , , , -iro4 fōrisi inj v,oJ 4o„4-ni„rv,„ iaukumu, kraso namus. Viesni-kai tadeļ, lai par so. jautājumu ^ • . • -1 f-t • - j-
^ i'«'^«J-«:<^^ s^>uau.,^yK:^^.^.^.u^.. ..unmzu.n <.m. ..v«.«vuu .Mi« .^pm«4ui.. .uKpau .j^^^- ^jj^.ag?esijas gadijuma; Pa-.7^. r^īpašnieku iemīļotākie, vardi paš-
Uzruņadams krievu komunistus. Baks ari aizstāvēja Chruščeva daudz starpkontinentālo raķešu (fomiu Savienībai nav ne mazā- apspriestos ar Sav. Valstu arlie-- , ļ.. ^ fpbriil-
Kanādas komunistu ndzskrēļējs uzskatus,. ka komunisms trlum- kā.Padomju Savien^^^^^ tu ministru Dallesu.. Tas tomēr ^ ^^^'^^ yietas, rezervētas" atzinies, kaviņa valsts, jo labi fēs īsā vēstures posmā. Kana- karā aizsardzības raiņistrs :vēl^ignā triecienā. Prezidents tikai J^^^P^^^- ka. Dalless butu ^^.^ prezidents ai» saviem' pa-saprotot atomkara briesmas un das komunistu vadonis uzsvēra, uzsvēra, ka viņš nerunā par iz- Jarēja: izrādīt nezinātāja izbrī- ^^5f'f'^'}^,^' vai_ptradi ietek- ^^^^^^^ • apmetīsies greznajā faktia, ka atomkara gadījumā ka viņā zemē daudz kanādiešu, mēģinājuma, bet, .£ŗan par kau-;nu par to raķešu skaitu lai met Mckmillenaplanus. 'noti le- .^.^^1,^ ^^^^ ^ Kanāda neizbēgami būs .šāda., kapitālistus ieskaitot, tagad esot jas gatavībā esošām raķetēm, .vienlaicīgi iznīcinātu Sav. Vai- spejams, lca;.;brauc.ienā uz.Pad. Jg^ervēiis-" īpaši ' amerikāniem^ ķaŗa upuris. - Ja. .šāds karš pārliecināti,; ka nepieciešamai kas kuru katru bridi var. tikt g^jg amerikāņu ārvalstu ba- Savienību mimstru prezidentu B^i^otigs,; g^iā viesnīcā nenāks, - domā Tims Baks, - to tirdzniecības palielināšana arf raidītas pret ienaidnieku. ., ^es kas stāv gatavas, lai .atbil-'^^^^^"^"^ P^^^^^ pietiks visiem vietu galvenās l3ūs sgušL vājprāt^ .Padwņju Savienību^un pasaules|Pad. Savienība, ;ķā zināms, ^g^^ komunistu agresijai ; ^ ^^"^^ V^'^'- • viesnīca privātajiem iiesiem uz-
iecerēta JViasKavas biauciena
listi. Pēc, Baka pēdējā spriedu- sociālistu zemēm, lai Kanadaf specializēļas uz agresīvu propai_>
ma. Kanāda ar katru dienu vai- varētu atbrivotiēs no savas' gandu, kamēr amerikāņi bieži rāk kritizē amerikāņu imperiā-; saimnieciskās atkarības Šav?( vien samierinās ar krievu pro-lismu un. kara kūdīšanas meto- Valstīs. ■: ^ pagandas noliegšanu, no savas
nav tādu
— teikušas viņu rezervācijas sākot
,,Pasaulē pasrm M.v. _.,«^u ^g^^^^^ ^P«5^V:; JekUre3a_^preziden^^ februāri ; ,
,Ms varētu izmcmat Sav. Vai: o^^j^^^t, uz at- • istl nezma, kur
' > •.: ; bildes vizīti^ekmillens aicināts Tālāk prezidents Eizenhauers vairākkārt. Un . bez tam. ļ]^^^^ ^\/^V:
.andrīz vai ieteica preses pār- geriines, Vācijas apvienošanas P^^=ļ?^"^\^^^^^!f Ij'P^^^"'-
.itāvjiem neticēt padomju pro-: un Mropas drošības jautājuma ^"ļ^ przidencialaja svīta. _ pagandai,.- tās militāros sa- problēmas Anglijas valdībai liek Konferences i^artosanu so-
^niegumus ieskaitot. Un.,proti, domāt, ka n^istru prezidenta f^^ .parņma_Meksikas prezi-
a amerikāņu prese ir varējusi; brauciens uz Padomju Šāvieni- ^^"^^ sekretariāts. Hugo Atoms
Saimnieciskie darbinieki rāda priekšzīmi
Lai atbalstītu latvie.šu jau-
. :ļeticēt padomju/ propagandai, varētu darīt ļoti" daudz paš-cuŗā padomju zinātnieki ;reklā-ŗeizējās situācijas saglābšanai,
nēti par; lidrnašīnas, radiofona Sagaida, ka Mekmillens, Mas-
m telefona izgudrotājiem, tad kavā runājot par Vācijas jautā-
;a5u var apšaubīt ari komunistu ^^^^^ atsevišķos; punktos atbal-niešu pasākumu,; kas šā" gada
. ;asņieģumus;raķešlaukā, stīs Polijas ārlietu ministra vasarā Kariadā rīko visas Ka-:
• Prezidents vairākkārt uzsvēra, Rapacka plānu. Diemžēl, jāsa- nadas un ASV Jaunatnes festi-'
ka. Sav. Valstu atmaksās ieroči ka, ka Vācijas apvienošanas un tivālu, Kanādas latviešu, saim-
• ņn to novietnes atrodas tik lab- Eiropas drošības jautājumos niecisko darbinieku apvienība
.;iyēlīgās pdzicijās, ka tie pilņī-^s Rietumu lielvalstis nav.; spēju- uzņēmusies „saimīiieka" lomu
apņem Padomju; Savienību. Pre- šas savu politiku koordinēt, kas^ jauniešu sarīkojumam H. feb-
zidents aizrādīja, ka kādai ..dik- j6 sevišķi jūtams pašreizējā kb- ruārī, pīkst. 7 vakara Sv. An-
. tātūras valstij, kā,- piemēram, mūnistu spiedienā.. dreja. baznīcas telpās Toronto,
Padomju Savienībai,' karu, sākt Anglija .gatavojas piedāvāt veicot visus vakara teciiniskos
Četm mākslinieku grupas izstādē Toroiito DV namā, i23 Huron ielā, kas notiks no 7.
15. febraāinm, katra, dieim nopl..-2-10 vakarā,; skatīsim .ari šo J..€ jūŗas'V
ir daudz vieglāk kā kādai-no padpmju Savienībai sekojošo:, sarīkošanas darbus, visu atliku-
Rietumu, demokrātijām. Prezi- vispirms, neitralizētu Viduseiro-. mū novēlot jauniešiem, svētku dents ari. atzina, ka pārsteigu- ■ pu, kuras kodols būtu Vācija, rīcības komitejai,
ma uzbrukumā gadījtmiāPād. Vācijas, apvienošanas gadījumā Sarīkojumā jautru raibu pro-
Savienība.vai- cerēt nodarit zi- uz brivu.vēlēšanu rezultātu pa- grammū. sniegs pa.ši j^nieši, t
namus zaudējumus Sav. Vals- mata (ka pretkomūnisti šā- pgc: kam sekos deja. VisKtau- v
.timūn to bāzēm:ārzemē-s. Bet, dās vēlēšanās uzvarēs, par to tieši būs gaidīti.viesi, . ^ ' ■
šie zaudējumi nekad nevar.būt Maskava nekad nav šaubījusies) ; ^ it^a
izšķirigi. Tā ka liela, daļa ame- Anglija Rietumu vārdā gribētu: TUVOJAS KALPAKA
.rikāņu; bumbvežu -atrodas ; ne- apsolīt; ^ , ^VfTK'Ī
pārtraukti gaisā.tM; par to iz- no apvienotas, Vācij militā- • ^V*ii.Jll\ļ
nīcināšanu pārsteiguma"uzbru-. risma .atdzimšanas nebūtu ko; Latvijas armijas 1. virspavēl-
ma veidā krievi nemaz, nevar baidīties; ka, piemēram, gadīju- nieka plkV. 0. Kalpaka un viņa
sapņot. Bez tam, tie amerikāņu mā, ja apvienotā Vācija izteik- karavīru piemiņai veltīts diev-
bumbveži. kas nepārtraukti at- tu vēlēšanos darboties līdz Zie- kalpojums notiks svētdien, 1.
rodas ?aisā, ir apgādāti atom- melatlantijas organizācijā, Rie- martā, Sv. Trīsvienības baznīcā,
bumbām, un tiem sen jau ir tumi neatļautu pēdējās bruņoto Tradicionāļlā Kalpakiešu balle
nosprausti mērķi Padomju Sa- spēku ievešanu tagadējās Aus- Kolumba zālē .qekos piektdien,
vienībā. .■ trumvāeijas robežās. 6; martā.. ^
0
I