ien, 1959. gada 7. martā, 19, n-rs.
ĢElfERĀLKONSULS
Mr. R. N. BRYSON
Toronto, tel. HO 3-5861 118 DANFORTH AVE.
KONSULS
II
Tel RE 8-7798; Montreal, P. Q. 5210 VICTOŽIA AVE. APT 16
. Sl'ECIĀLISTS
41 HTOAIRN GRESC.. TORONTO- PL 9 - 0266.
ATBALSTĪSIM
MĒNEŠRAKSTU - ' ,,v6lCE OF FIIEEDOM"': ;
Latvijas Am^^^
Atbalstot L. Jaunzema domu (vēstule LA ■ 21 febr/ n-ra): par mēnešraksta Voic6 of Freedom abonēšanu, atļaūios izteikt savu viedoklij V. of FVir viēriīgais iz- . devums Kanādā/ angļu valodā, kur trimdinieks Var brīvi: izteikt savu domu ne-tikai citām etniskām; grupām, bet arī vietējiem kanādiešiem, šāda iespēja ne vienmēr rodas, iesūtot rakstus «lielajai presei.'* Lasiet, abonējiet, dodiet paziņām lasīt šo izdevumu. Vēlami ari raksti par vispārējiem trimdinieku jautājumiem, neaizkarot kanādiešu mentalitāti, bet. apellējot pie taisnības - un pienākuma, mūsu pieredzi: izmantojot tikai kā pieturu, jo līdzīgs Ukteņis, pat vēl baigāks, var piemeklēt arī šo : zemi,.; ja komunisti. pārņemtu brīvo pasauli. , Te vārds ■ mūsu tiesībniekiem, : ekonomiem, vēsturniekiem, kris-tietības idejas paudējiem, kas pārvalda angļu, valodu. Tā mēs varam veidot pat pārējo kana- -diešu nostāju, populāriaējot arī pašu brīvības .ideju. '
Ievērojot mēnešraksta aprobe-zotos apmērus, sākumā iešūtā-vas ya- ma raksta apmērus gan vajā-ļ^. Muk- dzētu ierobežot uz 300-500 vār^ ķm, ku- ^^em .pieskaroties tikai vienam pakietis jautājumam. ' šāds iespiests Kp«; To ^F^^..^ar tikt. nosūtīts ne tika! ies io- atsevišķai; personai, draugam a bata.-^ vai i)retiniekara. bet lielam laš^-I ' taju skaitam, kā to darījis šo I skaisti nndiņu autors. Jā Latvijā Ame-> ēl par ^^^^ slejās ievietoto rakstu seri-Itev dzī- JaP^^^"stīgo baznīcu, komūnts-I mu un.pācifismu parādīsies an-
ļ v gļu valodā, ir padomā šo apska^ pas uz- tu nosūtīt ikvienam. V. of F.
abonentam kā'pielikumu. - '. ITannis. Mēnešraksta abonēšanās maksā — $2 gadā (to taču varam atļauties) iesūtāma ūz. adresi: „Voice m Freedom", 194 Bartlett Ave., Toronto 4, Ont. Informāciju sniedz pa tālruni ĻE 2-1053.
" .—er.'■
rbojas bkšne-Aug-viete), fcriekš-;) L oedin-[igailo. Ija sa-uzņ.
varētu ļepiecie-
3l.\P;āŠ-
ļprovin-i.800.000
VĀCIEŠU.:,CENTĪBA/UN-' • '.,.ŠĪRONAJELA":.::^:; . .^z
Latvijas Anierlķā redakcijai: / ļiitvēlēti J"su laikrakstā.nesen, ievieto-
0 iestā-: i^-S Dr. H. Jl^ārnica grāmatas '-.lība ar f^^^i par Daugavu, apskats bū-lummu. papildināms ar bezjēdzīgo ie-Jntario ļu nosaukumu grozīšanas faktu, ' nākošā '^^ autors - asi. kritizējis.:: Atmi- : |n vārē- P.'^^ kļūdīšanās :dēļ viņš atzīmē-■du. Lāčplēša iela. esofc>bijusi' :■. ; nrviPn .-Valtera fon Pleteriber-
-i'- ga vārdā, Patiesībā •mestrā vār-ks an"^^ pārdēvēja Ēlīzabetes ielu kana^ ^^^^^ ^^lai piešķīra : kāda jārada P^^-^^kam aprindām nepazīsta-anadas^^^^ ģermanofila.earl von Schir-ifSādus T ^^^S:^' kas bijis 19:g: s. pro- ^:
1 iSel-'^-'"'^- ^^^^^'^^^ tāpēc ari zob-. .raā, ka mēdza -.saukt par : .pieitiē- ""l^?^ ^ tā .^godinot" Lāč-: Pada ir P^^sa un Tērbatas ielu stūrī at- : i; atbal- -^^^^^^ ?^ašā: ielu pār-. '
dienas f.^vesanas akcija, beidzot, radīja Dailv f-^^ sajukumu, kā pat vācu ie-le Na- . ^^^^ "^^^^^ neorientējās-, jauna-^
■ . jos. nosaukumos. Kā spilgtākais •' ..vpni.i f"^?2š jāatzīmē Vēstules adrese,
ITS Latvijas statistikas pārvalde'
vn}lv ' ^^^^"^^ Berlīnes statis-yu lai-. tīkas valdes: . '
'^ēroS- t«fH"'!?^^^'^ Schirrenv
•strs. A. • Iļicplesaielāl, Riga-LettlaridA lv Visvairāk šīs: bezjēdzības
skaits kas dabūja izbaudīt iebraucēii • audzis, vācu karavīri un ierēdni; Viņi -.Uiiakas bija apgādāti; ar pilsētas plāim
bija latviskie i^sāi^:->s_1956. kumi, .bet .meklējamās ;ādrles' ■p eau- bijā . uzdotas .jaunos, -nosaūku; ;entiem.^ mos. Iedzīvotāji necentās iegau- ■ konsta-; met jauno* nosaukumus, kas lrovlnce^Viņiem bija sveši..un iebraucē?'-^ ļerta ar jam maz ko. varēja līdzēt Pie ho .pro. ām dažijaunie nosaukumi: bija '
■ ,:;|oti; lidzigi kādam citam pazīs-,ujā rā- tamain. latviešu ielas nosaiiku-;rib at- mam..Ta.,ja. atmiņa nevil, Baz- ^ l, ;Save .mcas. ielu .pārdēvēja pār Lau-dziedāt: doii ielu.- Katrs latvietis.-tau-^ ibliskās jatspec. šādas ..ielas, to iztulko-alvo> kā Jā par Ļaudonas ielu un bez kā-pieciem dā ļaimpratiga nodoma j--'-^--^ lf;tbalsta taujātāju uz Pārdaugavu' i:šīszeT. pēdējā atradās.. V. ■"'^^^^^ :'
1 Ikstnmis.
kur
foas manuskriptus saīsināt.
liptus neuzglabās, bet uz Velēšanos sStia
ļft"pasfcnarka.;\
Iniciāļiem parakstītajos rakstos/Izteiki:^^ Iredakcijas viedoklim.
Sestdien, 1959.
gada 7. marta, 19. n-rs.
^,i,ii(i,iiiiininrinr""7'»"
'VTiiir
PA PULKV. 0. KALPAKA PiDĀM
; 5. R02ENBERRGS .,. ;; ■ ■ OTRREIZ":RĪGĀ ;• '
ļ Ja 1942. g.15. maijā, Rpzeri-bergam pirmoreiz ierodoties: Rīgā, viņam, nelaida tuvumā nevienu latviešu atklātības dārbi-;:nieku, tad otrreiz šī notikuma āffējā norise bija pretēja. Rozen-berga otrreizējb ierašanos Rīgā shārta sākumā vai februāra beigās izkārtoja uh akcentēja tā, ka viņš bija k.opā ar latviešu pārstāvjiem. . Ģerierālkomišārs Eiļriekslers saVā dzīvoklī, Rāiņā
..v; :!rAisNi TĀ, .::
PULKVEŽA KUNGS ■ Trimdas „dīķis'V Bostonā viļņojas un nenorimst. Vēl arvien stāv neizspriestā lietā par 18. novembra svētku akta norisi: vad runāšana svētku aktā angļu valodā ir, vai nav nacionāls pārkāpums? Kāds pulkvedis uzskatīja, ka svētku akta rīcības komitejas priekšsēdis, kas aktā bijā' saaicinājis amerikāņu polīti-: ķuš uh sabiedriskos: darbiniekus uh svētku aktu tādēļ vadīja angļu valodā, kā arī pielaida, ka svētku galvenais runātājs ALA's . priekšsēdis prof. P. Lejiņš savu runu latviešu valodā atstāstīja arī angliski, ir beidzis būt nacionāls latvietis, bet pārvērties pār; internacionālistu.. Un tādēļ pulkvedis . ierosināja turpmāk tādus. „internācionālištus" nēsū-. tīt. vairs svētku rīcības komitejās, bet sūtīt īstus latviešus.
Redzi nu, ko..nu līdzējis no-bārtājam rīcības: komitejas priekšsēdim paturēt Latvijas pavalstniecību, ja ar visu 'to pārvērties par «internacionālistu" ! Cīņu par Latviju taču vajag vest — turot runas tikai pašu vajadzībām, lai neaizmirstu vēsturi. Taisni^ tā, pulkveža ;ķungs!. '
rVAI PRESE IR VĒL' : ;. SEPTĪTĀ .LIELVALSTS?: '
; Ir ļaudis, kas vareni pukojas par lepnu baļļu >rīkošanu laikā, kad jāved cīņa par Latvijas brīvību. Tā vēl arvien nerimstas par un pret pārrunās par pagājušo Preses balli Džona Henko-: ka debesskrāpī. .Dolāri pair lepno zāli esot; zemē. nosviestā nauda,, balli vajadzējis .rīkot pašu telpas; tad nauda arī palik-tu.pāšiem—- cīņai. Bet ko padarīsi Preses biedrības runas vīriem ! viņi atbild; Trešo preses balli Džona Henkbka debesskrāpī rikojām taisni Latvijas brīvi-, bas cīņas gara celšanai. Jo, lūk, Džons Henkoks pirmais parak-.stīja ASV - brīvības : deklarāciju ,un ar tp jenkiji uzvai:ēja toreiz .Un uzvarēs tagadan — komunistus.'■ -.
. Nu skaidrs taču -—.prese. ir ' septītā lielvalsts. Un ja tā cīņās par Latviju,.tad uzvarai jābūt mūsu. Bet kas ir tās pārējās .sešas lielvalstis?. ASV, Pa-dbmijā un? Ja ievēroja, ka tik daudz redaktoru, žurnālistu, karikatūristu, burtliču, avīžpuiku un lasītāju nebija ieradušies Septītās lielvaists oficiālajā: gadā ballē ,,tad varētu domāt, ka nav Vairs septiņas lielvalstis,
Jā gan, mūsu preses valstība nonākusi kritikas viesuļugunī. Un tik lādē un tik šauj ., .Cīņa par Latviju turpinās -• TRĪS ■ SKAISTAS MDZĪBAS,
„Tā jau vairāk izskatījās pēc Holivudas . balles, nevis preses balles" :--- vēl arvien, nerimstas atmiņu cilāšana. Tie, kas tā runā, .bija ievērojuši Preses ballē trīs skaistas līdzības. Ta viena bija Eva Gardnere, tā otra Ma-rilina Monro un trešā Brigita Bārdō, Nav arī nekāds brīnums, , jo nīļipat Mariss Vētra ķainiiņu avīzē rakstij a, ka. Marilīna Mon-rō esot pazudusi no Holivudas, Visas trīs skaistās līdzības ir sabiedrībā labi: pazīstamas dāmas, un kas -vēlas skaistās līdzības redzēt un zināt viņu latviskos vārdus — lūdzu nāciet, uz ceturto Preses balli, kurā solās: ierasties nb Holivudas ari •Anšiavs'Eglītis.
..■.;:/NEIERASTIE LATVIEŠI ;.;
Anšlāvam Eglītim Jr grāmata Neierastā Amerika. Tur daudz veselīga 'humora. Bet kāds latvietis grib kļūt par rakstnieku ar jaunu grāmatu Neierastie latvieši. Tur būs daudz veselīga tfa^sma un ironijas. Piemēram, ja Bostonas žīdu slimnīcas ārsti, un māsas ieraudzītu preses senioru Jāni Porieti frakā, svinīgi vadot polonēzi tik lepnā ballē ,viņi un viņas neticētu savām abīm, ka tas ir tas pats Jānis, kas slimnīcā katru dienu vada pa slimnīcas vaskotajām grīdām citu polonēzi ar kokā zirdziņam līdzīgu dāmu.
Jānim Porietim līdzīgu ir tūk. :stošiem latviešui šī ir ne .tik. daudz: neierastā Amerika, bet vairāk gan — neierastie, latvieši Amerikā. Ūn tie ir visuztičīgā-:kie Latvijai. : Saturus.
Gļi:Ā;M;A:TVE:D.rS uzņem ii m lem
Zvanīt flU 5-6131, Toronto:
Bulvārī 'Rozenbergam sarikoja pusdienas, UZ: kurām bija aici-hāti āri 3, resp. 4 latviešu pāŗ-; stāvji. Kad visi šie latvieši: dažādās situācijās sarunā ar Rozen-bērgu.bija/nofotografēti un foto; avīzēs kopā ar ar informāciju: ievietoti, vārēja rasties ārējs iespaids, ;ka ir notikušās kaut-kādas svarigas sarunas un ap-.spriedes; ■. .^Z
Uz pusdienām kopā ar Rozen-bergu aicinātie latvieši bij a: iekšlietu ģeherāldirekt. Dankers^ izglītības ģenerāldirektors Frī-manis ūn latviešu leģionā ģe-: ņerālinspektors Bangerskis ar savu štāba priekšnieku plkv. Plensneru kā tulku. : : Šai «apspriedē** īstenībā: nebijā pārrunāti nekādi svarigi po-lītisld jautājumi: un vispār nekas: principiāls. , Pie. pusdienu galda, sēdot, ka parastā sabiedriskā konversācijā pieskārusies arī: vienam otram latviešu Sadzīves jautājumam, bet tā ru-' nāja latvieši ār vāciešiem: daudzās vietas. :'
:Svarīgākā „pblītiskā" saruna notikusi pēc. pusdienām, kad; visi sagājuši kopā uzpīpot un ka--fiju dzert. Saruna novirzījusies uz ■ :austrumu ■ politikas ' apstākļiem, un ' Prīmanis, .kā izglītības ģenerāldirektors, Rozenbergam teicis; labi, ka viņš braucis, pats uz austrumiem, kur :viņām ir daudz -bērnu, par kuriem jārūpējas un jāgādā. Rpzenbergs ' atbildējis, ka šis bērnu skaits ģāh pastāvīgi samazinoties un tagad: esot kļuvis j aū pavisam māžs. Tad Primāhis, Dankeram piebalsojot,. teicis: ■ „jo. bērnu : mazāk, jo viņi mīļāki un par viņiem vairāk rūpējas.'- Uz; to Rozenbērgs atbildējis, ka tā jau tas: laikam . gan esot. Apmēram šāds bijis tik plaši atklātībā izreklamētais ; Vācij as . Austrumu ministrā. Rozenberga un latviešu; pārstāvju „apšpriedeš"; sar turs.
-Bet tik nenozīmīgas un nesaturīgas :gan nebija tās apspriedes, kas ■ Rozenbergam bijušās. Rīgā aŗ valsts uņ ģenei:ālkomi-;• sāriēm un to augstākierņ: ierēdņiem ūn tās direktīvas, ko viņš vidiem devis, šo, apspriežu un direktīvu saturs sīkumā :nav zināms, bet tp var gandrīz nēšaū-' bīgi. uzminēt pēc to notikumu iekšēj ās norises, kā pēc Rožen-iDerga viesošanās Rīgā saka iz-; turēties Vācu iestādes un attiecīgie ierēdņi; Pret latviešiem ūn latviešu politiķu sākas ļoti jūtams ;vāču nacionālsociālismā šovinisms, tikai' ne ārēji un stipri manāmi, bet gaņ ļoti konsekventi. īstajās straujš, pagrieziens uz ļaūnd pusi tai vācu la-binājumu un viltību politikā, ko hitleriešu centrālās ^ iestādes Berlīnē agrāk piekopa pret latviešiem, solot un it kā gatavojoties dot autonomiju. Tā tas bija 1943 g. janvārī, kadvācie--.ši:gribēja, lai latvieši nodibina: savu leģionu un tā tas bija novembrī, kad vaj adzēj a piedabūt latviešu pašpārvaldi pie vispārējās mobilizācijas izsludiņāša-šanas. Vilinājumi un solījumi ņo vāciešu puses tad bija vislielākie. Tik lieli, ka par Berlīnes pōlītiku un īstajiem.. nolūkiem nebija: informētas un skaid-, ribā.: pat., vācu iestādes Rīgā. Tās šai laikā bija pilnīgi zaudējušās galvu un bija pārliecinātas, ka Latvijā, vara hu pil-hīgi pāries pašu latviešu rokās. Tikai vēlāk noskaidrojās; ka tas Sr bijis ārkārtīgi veikls Berlīhes paņēmiens, lai ho Latvijas pašpārvaldes izdabūtu leģiona dibināšanas un velāk — vispārējas: mobilizācijas lēmumu. Ro-zentaerga otrreizējā ierašanās : Rīgā tagad'šai polītiķāi uz burta i uzlika :pūnktu.. Hitlerieši nu domāja, ka polītiski-militārā si-; tuācija latviešiem; ir tāda^ ka ;yiņiem nav nekas vairs jāsola, nekas ņo viņiem j aizvilina, lai toSj kā :palīgspēkus, piedabūtu vācu lietai. .Viss : izviļāmais , no tiem.jau,ir dabūts, ūn nū latvieši ir tādāsituācijā kā zirgs, kas, arklā iejūgts,. :iīdz šim ir skubināts ar auzu tarbas nešanu 2: soļus iepriekš, bet tagad viņam arkls ir jāvelk arī tad, ja viņu no. aizmugures tikai pā-tago. Apmēram tik ciniski, bet tikai diplomātiskā, valodā,, vācu politiku iepretim latviešiem kādā sarunā,man acis nekautrējas pateikt vācu. sūtnis Latvijā Dŗ.Vhidekērs.;/
Jau dāžaš dienas :pēc Rozen-berga aizbraukšanas pirmās ; jāuņā ■ politiskā kursa pazīmes bijā: tās, ka daudz stingrāka kļuva vācii cenzūra latviešu; preses izdevumiem.'Vairāku .latviešu preses 'izdevumu Tedaktori žēlo-j'ās,' ka::rakstos nevarot'- vairs pieminēt 1919.:gadu, pāt ne salīdzinošā nozīmē. Cenziira to bez žēlastības svītrojot, vaiv aizlie-
dzot ievietot visu ralcstu. Tāpat absolūti nedrīkstot vairs pieminēt nedz atsaukties uz Latvijas agrārreformu. Bet. galvenokārlS Jaianās polītikas kurss lika sevi. manīt Kalpaka piemiņas svinībās.
6, KĀ- ROZENBER.GA RĪGAS BRAUCIENS IETEKMĒJA ' ■ KALPAKA NĀVES . DIENAS.
....: PIEMIŅU;-:.
Latviešu .nacionālo bruņoto spēku pirmo virspavēlnieku plkv. Kalpaku vācieši kaut cik bija cietuši. Viņi atļāva runāt par to, viņu pieminēt- grāmatās un rakstos. Pat Zemgales novada komisārs fon Mēdems, kas 1919. gadā Latvijā komandēja: kādu vienību Gīņā p^et boļševikiem un bermontiādes laikā bija stāvējis pretim Latvijas armijas vienībām un kas savās runā nereti niecināja latviešu nacionālp: intelliģenci, Ķalpaku bija vairākkārt pieminējis labvēlīgi un kā paraugu. Protams, šādai parādībai hija spekulatīvs nolūks, lai pielabi-riātos latviešu : patriotiskajām
Batani mājas, pie kurām risinājās kalpakiešu pirmās kaujas 1919. g, janvārī.
AS
GARA ;DISPUTŠ
.vakars Lfdsas jauiiiiellem-
1944. g. 8. martā bija Ķalpakā nāves 25. gada diena. Lai to cienīgi- atzīmētu, ierosināju visā Ļatvij ā; sarīkot plašākas Kalpa-ka piemiņas svinības, k6 tad varētu izmantot aprādītiem mērķiem. . :Sāstādīja Kalpaka piemiņas rīcības komisiju; par kuras priekšsēdētāju . latviešu ģenerāldirektoru padome iecēla mani. Komisija izstrādāja Kalpaka piemiņas svinību programmu, pēc kuras bija paredzēts ■piemiņas' dievkalpojums Rīgā, .Māras baznīcā, un akti aŗ oficiālu . personu piedalīšanos pie Kalpaka nāves vietas Airī-tēš un viņa dzimtajā pagastā ; Meirārios. Bez tam Kalpaka pie-: miņas, akti bija sarīkojami arī lielākos centros; un skolas. CJau februāra sākumā, sa,karā ar izdotajiem priekšrakstiem,: šādu. programmu iesūtīja ģenerālko-; misāriātam apstiprināšanai. Tāi pašā reJjZē tur saņēma mutvārdos principiālu piekrišanu: Kalpaka piemiņas svinībām visā Latvijā. Pēc apm.- 2 nedēļām ģenerālkomisāriāta saņēma •^&'^oficiālu;'rākstu,' ka hav iebildumu pret Kalpaka; piemiņas: atzīmēšanu prograņiniā paredzētos apmēros. .■ Svinību kulminācijā bija domāta pie Kalpaka .pieminekļa Airītēs, kur oficiālās personas un iestāžu pārstāvji noliktu vainagus un sacītu runas. Nacionāli ideoloģiskais centrējums bija; domāts runā, ko nolasītu Latvijas pašpārvaldes vadītājs, šp runu, nosakot attiecīgos Vadr motīvus, uzdevu sastādīt departamenta ierēdnim dzejniekam Vilim Gedriņam (vai Teodoram Zeltiņam?). Pamatā bija apm. tāda doma: Lieli vīri ir tautas lepnums un; gods'; lieli vīri rada tautām jaunus laikmetus, . kuros iesprauž ceļa stabus, pie kā. apstāties vēsturniekiem.; Oskars Kalpakš latviešu tautai bija .š'āds.vīrs..Kad runa bija uzrakstīta, to vēl noslīpēju; tā; lai : vācu;; cenzūra rie.varētu nacionālajiem elementiem pieķerties; ;un tad. aizsūtīju uz ģenerālko-misāriātu .cenzēšanai. .
Latvijas pašpārvaldes oficiālu personu runas uh rakstus paras-tī cenzēja ģenerālkomisāra adjutants un polītiskās nodaļas vadītāja: vietnieks :; Grosmanis, kas, kā agrākais "Baltijas vācietis, labi :• prata latviešu valodu un pazina-Latvijas' apstāk-: ļus, uh propagandas: pārvaldes: ■priekšnieks ;Dresslersuh. viņa palīgs Veiihāns. :Pāris dienas pēc runas ' aizsūtīīšanas piezvanīju uz ģenerālkomisāriā-tu un jautāju, vai Dānkeram domātā runa ir jau ižcenzēta, jo pēc tās mēs gribētu, sastādīt konspektu provinces svinību rīkotājiem. /Man; atbildēja, ka runa esot 'izlasītā tikai izsniegt atpakaļ to vēl nevārot, jo izlasīt to gribot arī vēl pats ģene-: rālkomisārs, bet laikam gan nekādu iebildumu pret - to nebūšot. Pēc pāris dienām mums: runas ' cenzēto eksemplāru piesūtīšot...
Bet pa to laiku Rīgā bija ieradies Ŗozenbergs, noturējis savas apspriedes uņ devis savas direktīvās. Un kad trīs dienas pirms. Kalpaka piemiņas svinībām . departaņientā sekretariātā apjautājos pēc runas .cenzētā eksemplāra, izrādījās, ka tas he-blja atsūtīts. Piezvanīju už ģe-. nerālkomisāriātu, un ■ tur : man atbildēja, ka runa ■neesot-akceptēta. Jautāju, kādas vietas viņiem nav: liātīkamas? Atbildēja, ' ka .esot daudz kas nepielaižams ■un tāpēc būtu vēlama^ manā ie-.rašanās ģenerālkomisāriāta.; -(Turpinājums sekosi ; ■
: NEPRETTOŠANĀS ĻAUNUMAM IR :: (INA PAR ĒKSISTENā:
;.■;;• : ■ ■ ■...-I--:;
Ar Rietumu. baznīcu . nostāju varas, kas var piespiest cilvēku par koeksistenci aktuāls ir kļu-. atteikties pildīt Dieva gribu- un vis jautājums par nepretošanps ka šinī ziņā garā, ne niiesā' cii-. ļaunumam. Jēzus teica, ka ie- vēks ir visvarens — līdzīgs Die-naīdnieki jāmīl; ja kāds sit pa vam. : vienu vaigu, tam jāpagriež ari uz Jēzus mācību dibinātās ; otrs, un ja kādu dzen \henu jū- baznīcas uzdevums ir cīnīties 1 dzi, tad tam jāaiziet divas. No pret ļaunumu ār garu, ne ar fi-komūnisma varā esošajām ze- zisku varu. Baznīca nedrīkst ait mēm atbēgušie mācītāji protestē cināt uz karu, bet tai ir jāaicina pret vietējo baznīcu koeksisten- pretoties ļaunumam ar garu, tā-ces atbalstīšanu. Iznāk it kā, ka nedrīkst ļaunumu atzīt, bet' tai vietējie mācītāji domātu, ka ie-^ir jāaicina ienaidnieku, šī ļau-naidnieki jāmīl, atbēgušie-kā numa nesēju, mīlēt.. , tie nav jāmīl. . ; Mācītājiem patīk mātes inile-
Zenta Mauriņa savā grāmata stibu ņemt par piemēru tam,-Ziemeļu tēmas saka: par prob- kādai jābūt pilnīgai kristīgai lēmu ,kā; ar mīlestību var uzva- mīlestībai, šis salīdzinājums te rēt naidu — viņa ilgi esot domā- der kā ļoti laba illustrācija.: Mājusi, nekādi nevarēdama to sa- te niīl savu dēlu arī tad, ja tas, 14. februāra vakarā Līdsas DV res dzejā mēs atkal un atkal at- P'^ast. Kādēļ tad Dievs pats ar ir slepkava un nekad neaicinās' jauniešu grupa savā vidū bijā rodam to transcendentālo mo- «mīlestību neesot uzvarējis LUci- nevienu to nogalināt. Tas: neaicinājusi dzejnieci Veltu Sni- mēntu ,kuŗu daudzi lieli rakst- ^^^'^^'^ i^^^^^^^o ^^^^^ ķa viņa atzīst ķeri un rakstnieku GUnti Zari- nieki pārdzīvojuši tikai, uz brir ^^Jš, vietā. Blakus jāuzdod cits slepkavību.ka ar savu garu viņu, ,.savas dzejas bija atsūtījis di — Veltai Sniķerei tas kļuvis J^"^^J""^S" Kādēļ tad Dievs, jā ņā nav pret to. Mātēs piemērā,ie-'Dānijā dzīvojošais dzejnieks par visu viņas pasauli. ■ .Viņš gribēja velnam pretoties, naidnieka jēdziens pavisam iz-Ojārs Jēgens. Dzejnieces filozofiskajai jūtu '^^''^^ '^^^^P^'^'^^^"*° neiznicināj,ū? zūd, viņas dēls viņai nēķad nav .
Uz sarīkojumu bija pulcēju- dzejai sekoja Gupta: Zariņā "^^ izdarījušam. Viņam Jēzus uz ienaidnieks, ari tad ne -i- ja tas . šies vairāk nekā simts līdsieši. stāsts„Dienasgrāmata": — savā šo zemi nemaz nebūtu bijis jā- viņu pāšunogalinātu: viņš tad . Vakaru iev.adīja jauniešu: gru- stāstā jaunais rakstnieks ar sir-^^"^.^' '^^hš pats: ļaunumam vienkārši nezina, ko viņš dara, pas vadītājs V. Avotiņš, patei-rēālistikas palīdzību mēģināja'P^etojas tikai daļēji.un atsūtīja la.i. Tas T^ viņam piedod! ;coties. tālajiem ciemiņiem. Pēc attēlot individa attieksmes pret Jēzu ar mācību tam nepretoties jēzus .tā .mīl katru cilvēku, uzrunas G. Zariņš referēja par politisko ideju saplosīto pasau- nemaz. Divi pirmie. aculiecime- arī tos, kas tiek saukti, ienaid. ■: esamības apzināšanos jaunākā li. .Stāstam noteikti ir vairāki evaņģēliji gan stāsta, ka Jē- nieki. Mēģināt izskaidrot, ķa Jē-latviešu literatūrā Un eksistenci- aspekti^,un' tas klausītājiem de- zus izdzinis no dievhama ' tos, zus mīlestība nav tāda, nozīmē: ālisma; strāvojumiem. Viņš ap- va. dīvainu .pārdzīvojumu ~ ^^"^ pirkuši un .pārdevuši, Jēzu pazemot. ~ Mīlējiēt savus stādīja, ka latviešu rakstnieks ir dažkārt tīri personīgu, :. un apgāzis naudas mainītāju ienaidniekus — ir Jēzus mācība
....... cv,„„..,-^ . " "3m vakara; dali
āiasā piedevas ur tāji nevēlējās šķil vāca
divida..attieksmes, pret sabied- viesmīlīgās DV zāles, šajā pašā ^^i^^oj^^ fizisku varu: ar Viņa daudz mācītāju, kas havbēgu-ribu. Viņš norādīja, ka'lielākā vakarā: sarīkojuma, dalībnieki dārdiem ..pietika. Garīga, ņēfi- šī, ari Sokrāts nebēga, tiesa latviešu kritiķu rakstnieka;saņēma ari uzaicihājumus vie- ziska pretošanās jau ir- Jēzus. mācītāji, muižnieki
n.ovēršanos no sabiedrības āttē- soties apkārtējās DV nodaļās, dzīve un maciba. Kad Viņs ru- un kungi būtu Dieva gribu tā lošanas uzskata kā šīs sabiedri- Rakstnieku vakars ar kuplo .^ā par nepretošanos ļaunumam, pn^ij^^i^ kā L. Tolstojs to dari- ' bas trūkuma .augli. G. Zariņš.apmeklētājuskaitu norādīja, ka ;tā. ir fiziska nepretošanas. • ja, tad Krievijā nekādf komū-; turpretim balstīja, savus' uzska- latviešu trimdiniekos vēl vien- : ..L: Tolstojs šinī ziņā ir devis nisms izcēlies nebūtu. Mēs, cil-tus laikmetīgajā .filozofijā un mēr nav rimusi interese par/lielisku komentāru, , sacīdams: vēki, tik tālu stāvam no Jēzus pierādīja mūsu rakstnieku .dar- jaunākā latviešu rakstītā vārda pasaulīgā vara gan var cilvēka mācības realizēšanas, ka mums bu citātiem.' tapšanu un veidošarios, K.R. miesu iznīcināt, bet 'nāv tādas pat patiktu, to iztulkot par laba
. ■■■■•': . - - ; - - :_——— savai nepilnībai .Mūsu dzīve.
. . ■ : . kas būtībā ritpēcpirmskristīgās
reliģijās, nozīmē ienaidnieku iznīcināšanu ar fiziskuvaru. Mūsu morālajā, attīstības stāvoklī . franču dzejnieka Vijona poē- Svētdien, 22. februārī agrā rī- teņu veidošanā ,kādēļ viņš bija nemaz nav citas iespējas kā cī-mu „Miesas.ūn gara disputs" ta stundā Pergus Fails,.Minēso- Viens no_ demokrātiskā _centranar eksistenci- tā neoiecio-Jēeena tūlkoiums ne tikai nār- tā, aizsaulē aizgāja .bijušais (tagadējas, latviešu liberau ap-J^f^P^^ „ v
Jegena_ tulkojums^ ne. tikai par jj^^.^^ Saeimas deputāts un vienības) - dibinātājiem . (1922. sama, lai vel paliktu cUveki. kas liecināja, tiet radīja tirijatvis- g^^.-j^ svarīgu lietu izmeklēša- gadā), kā. d.'c. loc. arī 1925. g. varētu tiekties pēc augstākas ku siltumu, ;/; nas tiesnesis Aleksandrs fivāns. tika ievēlēts Saeimā, v : pilnības. , ,
Velta Bniķe^ Jasīja savas jau- viņš dzimis .1884. g. 28. nivem- 1944. rudenī,- .-hclļļševikiem - ^ēV ne-itbilriēinn^ M7 on^sf.īJr hākās džejāti^žej'hlē^^^ tirfotāja tuvojoties Latvijai,: n'felaiķis ar „^^^7 neātDimejam uz .augs_uk
pārkāpj ortodoksālās kristietī- dēls. Pēc Rīgas pilsētas: Ikolas savu dzīvesbiedri devās trimdā ■"zaoio jauīajumu - ķadeļ bas robežas un atradusi, j aunus beigšā^s no 19()6.-^^^^^^ kur .Dievs, velnu nav izmcinajiv
flnvnr^nnc! iiptqi5q nii^triimii n W^ Rigās apgabaltiesas [knmi- ;Fergus Fails vadīja trimdas ga- kadei vispari. ļaunums, eksisve. apvāršņus Maj^^^^^ nālnodaļas; sekretārs ui. no- dus; t Ortodoksālā baznīcas mācība,-
lozofijas.si filozofija, savienota 1920.--1940 gadam tās paš,Us tie- Smagas slimības, piemeklēts, sevišķi Augustīns (354 430 ) ' ■ ar latvisku izjutu, dzejniecei ir sas sevišķi svarigu lietu i;^meklē- nelaiķis i)acietīgi nesa savu lik- , i^'u^i^-^ ĀriJimo'H7imnrr atvēruši pasauli, kura mirdz vis- šanas tiesnesis. teņa nastu, kamēr aizgāja mūži- ^0_ zsKaiaro ar Aciama azimuuļ-
škāistākās krāsās, veltas Sniķe- Nelaiķis visu savu mūžu stā-hā. . - -. . g?eku (coricupiscentia)._ Jau pri-.
^ ■ _: '■ - ■ - ,-. ■- vēja taisnības sarga vietā, cen- Par viņu skumst ^dzīvesbiedre mitivo t^utu apziņa dzimumdŗī-,
Mūsu laikraksta ;' šoties noskaidrot īstenību visās māksliniece Marta Evana, dēls v.e ir saistīta ar grēka jēdzienu. . pārstāvis svarigākās krimināllietās Latvi- Austrālijā uu; daudzi draugi un Tad nav ko brīnīties, ka šopen-
vw Tc MTi!rw¥ eriMs jās neatkarības laikā. . cienītāji trimdā un dzimtenē, hanpr'? hiin nrpf 5n unrpnn h-ī
vmiSMĶEhmm ^ : ' Nelaiķis ari saprata, ka demo- Dusi .saldi : brīvās valsts 7 V ° v''
Ķaīamazū, 42S Ņ. Prairie Aw, :k3.atiskās Latvijas brīvība -no- smiltājļā. Tev: nebija lemts vairs ^'^^^ uzturēšanas speķu. Scho-pieņem sludinājumus un kāF^o .sargājama ti!kāi.tad, jā:pāši pil-, skatīt dzimtenes brīvības sauli.^^^^^ški^ varētu teiktj
. aboiaemenks. : ; soņi ir ā savas: vajsts lik- - ...:: Kārlis:Karūsakā^d^^ un miršana cilvē-'
\. ,■ .-'■- - ' ■■-■■./ ''-.:-' ' - • .' ■ '• .-kam' ir uzlikta kā sods, lai; viņš
': • ■ < • ■ Tv,^ ;j u-,. , V cīnās pēc-savas sugas eksisten-
tajā daudz skaistu, cildena ro- ^^"^ ^^^^^^vam butu pa-
maņtisma piesātinātu momen-; "^ats viņu apžēlot, šāds uzskats tu. Pirmizrāde-paredzēta ll.\ nozīmē, ka, kaut gan velns.un aprilī. ; .. Ŗ T. cilvēki ir pret Dievii sacēlušies..'
DETROITĀ Dievs viņus neiznīcina, bet dod
tiem iespēju pašiem no viim
G. Zariņa referātam sekoja Veltas Sniķeres Ojāra Jēgena ■ ;lāSītās dzejas. Pēc tam Brigita . Balode un īvars Jefimovs lasīja Jēgena; šim vakaram sūtīto
ŅUJORKĀ.
līsts K. Munters un Daugavas ■
0 . Baltiešu akadēmiskā federā- ISls S^'^D^ ^^^oMi, t ^^^■r^.;^
cija, kas aprieno latviešu, igāu-^.b^^^^ msS
ņu, un lietuviešu studentus, no- Pēc dievkalpojuma apakšējās' ļ^J^of^^-^^ tādus.radījumus, kās
organizējusi vairākus: pasāku- telpās notika D. štauvera krāsu. Jīēmis'mpSvP^ .saceļas hret Viņu pašu, t .i., kā-
;mus, . lai -stiprinātu draudzībai filmas „Par gleznām un glezno- kristījis-StīūfrSS' ^ēl cilvēkam ir dota brīvība? Uz . Ses'sS'^SlS ^ - . Jis 4'i^s-^a^&jk IfS!?! to teoloģijai nav pat: do.ma.s-
^i^'^ojā'SS - .ČIKĀGA. .;: .dgojisv^^^^
ffpnptāiiP^^ uz Vermontu- Die- . ■ ^^alpojumos. Sarīkojis ari 2 tā ir evolūcija, kas
HoS'' .hidPntr^^ ® Čikāgas latviešu organizāci- draudzes vakarus; dažādās vie- stāku rilvēkn- mafpr
SiJ! ^^i^SL^^ pretkomūnisma ^nokrējis 11: priekšlasījumus, f'^^^^^^^j;^^^^^^^
teaeracija _ nKOJs ^^o^'^uKumub.. alAs Noturē s 2 iaimntnp.'s vniramc '"^ materiia .ideaļ.js-
veido' auf?~ ālisti.skā
PSi?. vikfl^^^^ P^- priekšlikumu nodibi- kuros referējis par : tematiem ^iska ka sakums irDiovs.
11 oS^H fPdeiāSk rik^^ knn pie ALA's biroju-pretkomū- ,,.Cilvēku un viņu darbu novērtē- Bet ari tās nedod pat hipotefis-
pptJn halli LiedSSam^^ nisma darbības apvienošanai un šaha un sevis audzināšana" un kuatbildi, kādēļ dabai vai Die-
tPiS^'fi F 87 St nie 5 saskdj^ošmai. . Tām ' ^^^^^^^^ draudzības māk- vam šāds process ir. vajadzīgs.
SatL: Uzstāsi^slatviešu: j^^tībf ^^ā S k/SS^^
ŽK^lS'M^^ -ums jāpaliek pie uzsk^a, ka-
audzes .maks^iek^^^ priekšlikumu šī uzdevumu veik- vencijā. Ārpus: dzīves" vietas bijis -^^^^^ekam: jakļust pilnīgākam mv
siem piedalīs es^Vell^^^^ ro. 28 izbraucienos ,kuŗos pavadījis pie ticības.,ka Dievs to grib. Ga-
vieres), jans^i'^v^^^^^^ Jāņa Stroda 50 gadu jūbile- 77 dienas uh nobraucis 6755 jū- lu galā— pēdējā jautājuma per-
K PĪūS^ g^^^^^ ^^^^^^^ :ottodzes. (pavisam šajos gados no spektīvā - būtiskas starpīb-.is
S.JS^^^^^ Kultūras birojs no 15. 1949 .g. nobraucis 148.000 jū- toni^^orn nv. fiin^nfi.Vn
K. Kampe
fn? St SoS 1^18 f ČLOA pr. māc. V. Landmanis nas draudzē varējis 52 gadīju-102 St., Rīcnraona niii x. ^^^^^^^^ ^^^^^^ 5 p._ ^os izpalīdzēt draudzes locek-
® LKIA ASV zemes_ valdes se- so^gn. zālē, HuU House, 800 S. ļiem dvēseļu kopšanas Uētās un de notika 7 .februāri R. Purii- Halsted St. Ieeja no Polk ielas, ar dažādām apliecībām un at-ča dzīvoklī Ņujorka. No Breme- izstādīti būs 80 darbi. Ieeja bri- sauksmēm valsts un citās iēstā-nes saņemta informācija, ziņo va. Svētdienās izstāde atvērta dēs un vajadzībās .Ienākušo LKīA, ka rentes ārpus Vācijas pi. 3 līdz pL 9 vakarā, bet •rakstu skaits 1328; izejošo rak-dzīvojošiem It ka saksot maksāt darbdienās no pl. 6 līdz 9 vaka- stu (vēstuļu ,apliecību u.t.t.) — ar 1959. gadu.; Daa invalidi pro- 1223. No dzimtenes saņēmis 36
tēzes esot saņemuši:ho Vācijas. QBijLU do^^^^ Ja- vēstules, vecākiem un tuvinie-
Ziemassvētku medojumu akci- ^eks rimās Otto Krolla sariko- kiem sameklēt karā zudušos dejā ienācis ap §3.000,-. zumala juj^ā sestdien, 21, martā, pl. 1us un piederīgos izdevies 9 ga-izsūtīšana esot aizkavējusies. 7,30 vakarā Bowen zālē, 800 S. dījumos, Dažādu rakstu, kas ie-
Valde uzņēmuši jaunus bied- jjalsted St., par tematu „Cilvē- .vietoti laicīgajā presē, reliģiskos rus un biedrus--veicinātājus, ces eksistences noslēpumi", iepa- mēnešrakstos un draudžu izde-
īnvalidu atpūtas nama fonda gīstinot klausītājus ar saviem; vūmos par reli^skām,- ētiskām, balli un lotenju nolemts nkot pētījumiem šajā nozarē. Ieeja 99 baznīcas un laicīgās dzīves pro-rudenī. Amerikas kontinentā centi. Skolēniem un studentiem blēmām, bijis.— 47.' Politiska esošajiem invalidiem, izmaksāts 590 rakstura iesniegumu un vēstuļu
pabalstos S2lO,- un Ziemassvēt- MINEāPOLĒ :. valdību locekļiem ,pārlamentā-
ku veltēm izdots §130,-. riešiem un kongresa vīriem un
@. 1; martā ar svmigu dievkalp. ©. Mineāpōles latviešu »pagas-■ dažādiem politiskiem^ Un sabied-Nujorkas latvieši pieminēja pikv. tā" dzīvojošais aktieris un reži- nšļjfem darbiniekiem un vado-O. Kalpaku un citus^ Latvijas .sprs Andris Valdmanis dramati- gām baznīcas personībām (pē-brīVības .cīņās kntušos kaŗaVī-. zējis Pētera Aigara romānu i,Li- dējiem sevišķi sakarā ar Klīv-rus. Dievkalpojumam sākoties, godām.a Upe nesa". Mineapples jendas vēstījumu un Dr.Lund-studentu korporāciju pārstāvji DV apvienības Teātra, kopa jau kvista: interviju) — 22.'Bez tam svinīgā, gājienā ienesa Latvijas sītīgi strādā pie šīs lugas lestu- dažu iesniegumu'un vēstuļu^ no-karogu un nostājās goda sardzē dēšanas. Lugas; iestudēšanas raksti ār attiecīgajām pāvadvē-pie altāra. Dievkalpojumu vadi- darbus vada rež.. Andris ;Vald- stulēm izsūtīti 232 personām ja-māc- R. Zariņš un māc A. manis. Viņš-an. teļos direktoru gan Kanādā un ASV ean Eiro-Ozols. AizlūguDi^ kuplināja :eel- . lietireotāju. Konstantīnu Gai- pā. ' x
CELAVaRDI
šķēršļi, kuru.s Latvi,ļā nācās pārvarēt neatkarības cīņu laikā,"bija tik bezgalīgi smagi, ka šķita neuzveicami. Tos izdevās pārvarēt tikai pārcilvēciskajiem spēkiem ,ar leģendā- yļ ^. ru varonību un fanātisku ticību uzivarai .
Aleksandrs Grīn.s
Latvju tauta būs stipra, ja (ā smelsies ierosmi savam darbam <ā laikmeta notikumos, kas tautu apvienoja cēliem mērķiem, 'kopīgiem upuriem, lielam darbam un pienākumam. ;
Ģen. Jānis Balodis.ļ
