1959. gada 20. maijā> 40. n-rs
[ojums latviešu jauneklitu
Trešdien, 1959.. gada 20. maijā, 40. ii-rs.
meitenes: viena izglābusi no degošas mājas savus brāļuf im māsas, bet otra, parādot i lielu apķērībUi.- palīdzējusi notvert bīstamus bankas laupītājus.
RAIBĀ ;
tālu pē<Q
ļp-
ks
r
r" pa
|m. ļis
ļts      Kādiā, Romas laikraksta kā
Lg da  lasītāja   jautā,   cik. ~
L drīkst iet vīra vētrainība,
1' darba pārnākot mājās un
P skaujot savu sievu, un kā no tā
ļi- izsargāties? Viņas vīrs, apkam-
fs pjot, jau otru reizi yiņai I es©1t
|r pārlauzis pāris ribas.
Kādreizējā Itālijas dučes M nelaiķar Benito Musolini atrait^^ ļlv ne nesen no attiecīgajām ifestā-Ig dēm saņēmusi, bijušā diktatora I garos zābakus un bikses^ kuras tam bijušas kājās- 1945. gada 28. aprīlī; ka viņu nošāvaf ko^ p mūnistiskie partizāni.
ATKOŽAS
KARTĒM, dLOBIĒM UN I^P BAUDĀM
ļn
Li [a ļa ki [ii
r r
i-.
r
tā
r
ļSr
tā p-
r litā ps
r
fi,
^ "
es
P
r lu
lu
BS
li-
ļā:
hā
P liz
r" bā
ļiz
ki
|m
ŗi-
Iz-
dotās Eiropas kartes un izgatavotos globus. Tie ir ]oti glīti, daudzkrāsaini, uzskatāmi, samērā lēti un pamatīgi ražojumi!. Vācu kartogrāfu kārtējais precīzijas' darbs — tikai, diemžēl, arī ar dažām nepiedodami rupjām kļūdām, kuras nav vienīgi skaistuma kļūdas.
Baltijas valstis kā ' tādai uz šiem kartogrāfijas šedeviem, diemžēl, pie. labākās gribas nav atrodamas, jo ir ne vien iezīmētas,; bet arī iekrāsotas Padbmi-jā. Turpretim pat apmērāmi lī-dzīgā politiskā stāvoklī dsošā Padomijā „iek}autā" Austrum-prūsijas daļa (Klaipēdas aWa-balu ieskaitot, kura „tai6mgo" Lietuvai atņemšanas 20. kada ..dienu nesen:, svinīgi atzīīiēja ne-, vien . Rietumvācijā esošie Klaipēdas vācieši)" vācu kfctō^ grafu ražojmos vismaz kiāsas ziņā, eksistē kā Vācijas sait'āv-daļa. Diemžēl rūgti, bet patiesi, kaut arī vācu tiesībnieki un valdība krievu boļševiku kundzību ^Baltijas valstīs (pie kā liējākie .nopelni ir arī .tieši kādreizējai Vācijai!) atzīst vienīgi par ibru-tālu, militāru okupāciju. Protams, . no pašreizējā praktiskā viedokļa, raugoties, starp iiado-• miju un tās visām okupētām . territorijām — arī Baltijas [valstīm — nekādas lielas izšķiifības nav, bet no likumīgi valstiskā un politiskā viedokļa staripība tomēr ir pamatīga. To vāciešiem un viņu kartogrāfiem! derētu iegaumēt uz visiem laiiiem un attiecināt ne vien uz sai'vām .zaudētajām territorijām, jo kā redzams jau tagad — visasi netaisnības reiz atkožas . . . ļ
.■.   V. Akacis. ■ ■
ļputna darbu, maldināt tālāk? Par fe jāsmejas pilnā kaklā, ja tukšais ' tņš pats atrastos drošībā. . Ijija uzskatījis Dievu par augs;āko ŗašu cieņas objektu cilvēces apjcimā, ļsvHindenburgs vācu tautai. Sauktu B, viņš nekavēdamies paklausītu, Un . ļiepameta. Apbalvoja. Bet Dievs? fis, sevi bija pazemojis arī D.evs.
Kungs nokrita no. saviem ausstu-ļips pretim savam niecīgumam. .
apturēt savu slīdēšanu, Rolfs riek-ļ3et redzēja tikai svešo Matogioso,
izplētusies kā melns .lietussargs un. h arī debess, kaut laba paziņa, bija ļšķi. Pašreiz tā arī bija piebārj tīta
upe: ar vižņiem palu laikā. Nebija
ļbešus uz kaut kurieni," Rolfs domā-l? Kāds ļaužu nerrotājs? Nē. Mani |n —tātad — esmu nevērtīgāks par j kas ceļo. Esmu — nekas. Neai2sar-plots. Padots zvēriem un kukaiņiem,
un lietus slapjumam. Graus ejai . ļājai tumsai. Un nevarīgas oda kāji-ļēks pret zemes un debesu briesmi im." pzot sevi oda niecībā iepretim \isU"
: sirdi un spieda karstas asaras icīs, ļru bijušo lielumu, eksistences n;no-
dzivi, kurā nomiršana ir vēlanļāka fcā viņš to atcerējās no skolas gJidos ' ļripīda un Sofokla traģēdijām. Ija, atstājis sirdi, Rolfs ievērās det esīs ļkaut ko dārgu pazaudējis, un ackal lisas starp mālioņiem bija kļuvušas ļinelnuma dēļ atgādināja milzu sik-^ ļs virs viņa. Viņš spēji nolieca galvu, tis. nevis sikspārņu līdzības, betVļpo-lauļošanu .no debesu tumsas. Un šai ļktī: ieSpīdējās viņa atmiņā ..Hon ,ērā
ļ;;doGli .šūšsēr, als unsēre. Heimat :md
ļch iri.^der .Ferņ' eīn Haus voll kDst-.
f ,Leutei5s^ ģetr^nrit-^^    den Seinen,
bewohnet1 ;
iTurpiņājums sekos). ;
Edvarts Tfi*«»^'
MIMS; 1E¥ĒR0 JAMS 10^^
(Canadian Scene) — Ja kāds ir miris, iejiidzies darbā, tad to var teikt pār Edvardu Džonso-nu. Kaut gaļn viņām bija 80 gadu, viņš nepārtraukti strādāj a gar uzdevumu iemācīt Kanādas līdJzpilsoņus mīlēt; un novērtēt mūziku. Viņš bija sagatavojies noklausīties lielisku mūziku, kād -viņu ķēra sirdstrieka Gvelfas piemiņas dārza fōjē, kur viņš bija aizgājis, lai noskatītos Kanādas nacionālā baleta uzvedumu.
Edvardam Džonsōnam patiesi ir bijusi ievērības cienīga dzīve. Viņš ir dzimis 1678. gada 22. augustā Ontario provinces Gvelfā. Jau; agrā jaunībā viņš ieguva sev vārdu kā savas dzimtās pilsētiņas ķoŗa zēns. Viņš bija vēl padsmītnieks, kad devās uz Ņujorku, lai mācītos par operas tenoru. Pēc tam viņš devās uz Eiropu, lai noapaļotu savu mū. zikālo izglītību. Italijas Padujā viņām rādās pirmā iespēja 1911.
gadā dziedāt galver^i lomu --interesanti arī atzīmēt, ka viņam bija jāuzstājas ar «Eduar-do di Giovanni" vārdu, jo ne-vieris Itālijā nebūtu ticējis, ka operas zvaigsne var nākt no Ka-■nadas.:-■ ■^.■ -Nākošos; piecos gados ;viņš dziedāja Itālijā, ievirzīdamies pat slavenajā Milānas La Scala operā. Sekoja ilgāks angažements Argentīnas Buēņosaire-sā. Pa savu uzturēšanās laiku i ārzemēs Eduards Džonsons ap-
gkan n»®za baiga atbalss, KUedzōpis* aplēsis. Svin plēsonis,sev dzīres, Kad slāpes asnim ^sm.
I^KMETU, LIECINIECE
Zvērs cits Miedz tautu mežā Un robežas sev niaina;
ciltis važas lialtas, Bet nav tā zvēra vaina.—
Tie, kas pāff tajītām valda, Klāt zvēram rsjlļisUenag
Pazīstamā M. Vētras studijas, -audzēkne,  kas,   šķiet, vairāk dziedājusi latviešu dziesmas, kā jebkurš cits dzimis, kanādietis, tagad atvadās no.Toronto un dodas ua Eiropu gūt tālākās ierosmes: dziedāšanas mākslā. Viņas atvadu koncerts Unitārian Church zāle bija pulcējis daudz klausītāju, kas interesanti izve-lētāj ai. programmai:; sekoj a ār lielu atsaucību.   Ievadam' dziedātās Hendeļa dziesmas gan neizdevās noklausīties, t^k sekojo-, ■ šā Bēthovena dziesmu ciklā „An die ferne Geliebte" dziedone īsti vēl nebija atraisījusies. Traucē-jk viena otra norīta fazē zemākajā reģistri, kā arī, daža laba neizturēta nots ..augšējā, balss posmā, taču iejūtas trūkums un temperamerita nabadzīļDā bija galvenie iemesli, kādēļ šis izju-tām bagātais dziesmu cikls atstāja pa daļai garlaicīgu iespai-, du. Arī teicamais pianists Leo Berkins šoreiz nedeva; viņa reputācijai atbilstošu: klavieru pavadījumu.     ■ ' * Latviešu dziesmās toties, manījām krasu starpību, kā izteiksmes, tā balss kontroles ziņā — liekas,   ka. šeit pāidagoga; pa-doms bijis visvērtīgākais. Ja arī tempi dažkārt šķita pastiepti (Mediņa . „Glāstā"i.. un it īpaši Vītola „Amarilli stāsta"), tomēr dziedone šeit parādīja toņa un krāsu bagātību, līdz ar,skaistiem „pianissimo"   Dārziņā „Mātes dziesmiņā". Martas Makvikāres izruna ir skaidra kā vācii, tā latviešu valodā, pair angļu dikciju nemaz nerunājot. /
Divas dziesmas ār Šekspīra tekstiem bija uzrakstījis Alfrēds Strdmbergs, ilo tāni iejūtīgākā un muzikāli dzidrākā bija „Gome Away, Deatbf', kamēr otfai „Bilow; Blow, Tbou Winter Wind" mazāk varēja izjust eli-zabetisko ieceri kā pirmajai, drīzāk tādu, kā piegaržū no Brodveja stila; Abas dziesmas ir skanīgas un vokāli pateicīgas.
Koncerta; otrā. posmā dzirdējām interesantas li^nrionisķi un ritmiski maigi rakstītās Res-pigī dziesmas, divas Britena dziesmas un Magdas āriju no Menoti operas „Konsuls". šeit dziedone parādīja spēcīgāku izjūtu skalu ,arī balss skanēja dzīvi un pārliecinoši, kaut ne ar to izmisuma un traģikās nokrāsu, kas šim dziedājumam piedienas.
Vispāiŗ var būt dalītās domās, vai šīs. ārijas muzikālais saturs ir pietiekams, lai to atskaņotu ārpus visas operās dramatiskā konteksta. Kādreiz Parīzē - gāju 30 operu 3 reizes skatīt un Parīzes ra;diofona komponistu panelī biju, laikam, vienīgais, kas aizstāvēja šīs operās dramatisko vērienu, tomēr biju spiests pārējiem piekrist, ka šī darba tīri muzikālā vērtība ir paplāna. Tādēļ, nevaru gluži izprast, kādēļ šī koncerta noslēgumam nebija izvēlēts kāds., mākslinieciski vērtīgāks, saturīgāks skaņdarbs.:
Ļāi atpirktos no daudziem āp-lausieriļ un kuplajām ziedu veltēm, bija jādzied an. piedevas. Labu ceļa vēju simpātiskai dziedonei un uz' drīzu . atkalredzēšanos Toronto, ar jauniem :sasnie-gumiem un ieguvumiem! . .
T. Ķēniņš
n            .■ netrūkst ari krievu porcelānā pora ūdeņus, kUŗosaL.i.ui..,ij4S
•   Pēc katedrāles gribam redzēt no Nikola^ja I laikā; tur ir ari s-iauus ceitneš; un nuu^i^....
hipodromu, kura partiju dump- l^ristalla, zelta un sudraba trau-   Bpspora krastā ir dnuna Ŗu-
ji terrorizējā pat Bizāntijas ķei- ^-  : . \               ^ ■ _ m^^^
zara absolūto varu. No tā ir at- Seraa ir arī- plaša bibliotēka Muaameas ii, lai no šejienes
licies tikai porfira obelisks lau- arābu un-gneķu rokrakstiem verstu    liktenīgo . uzbrukumu
kuma un apstādījumu vidū: - vel nepublicētiem.              Konstantinopolei. Tā ir drūma
cits nekas riav saglabājies no šī Atsevišķa Seraļa daļa ir no- celtne ar masīvam sienām, 3
senāk tik impozantā laukuma vietotas pravieša (t i, Muha- lieliem, un 3 mazākiem torņiem,
ar ķeizara ložu, kuru rotājuši "^^^^^ relikvijas: viņa zobens, no  kuriem atklājas bruišķīgs ;
irc             • • - ievērojami mākslas darbi. Daži karogs, mētelis u. c.              skats uz Istanbulu un tās ne-
NāksatmaKsaai, baigas   rakstnieki apgalvo, ka pat Fei- Seraļā glabājas ari sultānu skaitāmiem minaretiem un uz
.Būs valdniekiem tad dienas! dija statujas bijUšas to starpā; dārglietu koUekcija. Tā ir lai-^o^poru ar daudzajiem kuģiem
• ■■                    .-   ■    • četri bronzas Lisipam. piedēvē- kam visbagātākā pasaulē un tās     -(^ starpā redzi vienu an ar
tie žirgi tika aizvesti už Veneci- vēriībā sniedzas miljonos. Tas sirpi un āmuru. ^ ^ ^ ^ ,
FESĪIVALA ATSKAŅAS     jas Sv. Marka katedrāli. Stāsta, ir  austrumniecisks,  pasakains   Doma, ka šinī vietā bijis 5. g.
--------- -             ^..     /               ka šinī,,dumpju laukumā" mek- krāšņums ... rietumeiropietim s. arī PerSijas Darija I tilts, lai
precēja    Portugāles    grāfieni:   Kannu filmu festivālā ģogad lejams arī sākums 1909. g. revo- pat grūti  aptverams!  Neviļus Pārceltu persiešu armiju uz Trā-
Beatriči d'Araeiro Laulībās lai- uzmanības centrā bija arī foto- lūcionārai kustībai, kas noveda nāk prātā bērnībā lasītās aust- ķij% un ka šeit ir pārcēlušies
me tuipinājs tikai dažus gāduš, grafi. Kādā :Preses„partijā" tie      sultāna Abdul-Hamida gā- rumu pasakas ar tur minēto ļjz Azijii ari krustneši I krusta
jo BeatriceU^^^^ ^3.
ni laulība dzimusi vienīga mei-talijuNatem, Ķuŗar^^j^^^         nekļiem gribam redzēt turku noti ār lieliem dārgakmeņiem tanbulas bazāriem. Tas ir īsts
ta Fiorenca apprecējās ar Džor- pat kā neĶ:nav bijig virsū, at- laikmeta celtnes. Ejam uz sla- un pēriēm: pulksteņi, tualetes labirints: ieliņas krustojas vie- .
džu Drjū, agrāko Ontario pro- skaitot Bildni. peldkostīmu. Pil- veno sultāna Ahmēta mošeju priekšmeti, tases, pīpju galvas, Jia ar otru — visas zem jumta,
vinces premjeru ūn progresīvi- mu festivāla vadība ievadījusi (17. g. s.). Pie ieejas jānovelk kastītes, ķuŗās glabājas Korānā kas sargā pircējus no lietus,
konservatīvo partijas līderi, kas izmeklēšariu un. cer vaininiekus kurpes: šķiet, ka tās ir jādara u. c. No vairākiem sultānu tro- Abas ieliņu puses veikaliņi; .da-
Lead ^Kanādas auestākai^ ko- saukt pie atbildības.             "e tikai reliģisku iemeslu dēļ, ņiem ievērību saasta viens, kas ļa precu :izikta_vienkārši uz le-
tagadir Kanādas augsiaKais KO saukt pie.*                      bet āri lai taupītu skaisto sārto laistās zeltā, rulļīnos'un pērlēs; las.Elektnskaja apgaismojumā
misārs Londona.                         nēGEKIETE ntlMA       segu, kas sedz milzīgās mošejas tā dārgakmeņul skaits sasnie- vizuļo zelta un sudraba filigrā-
1921 eadā Džonsonu aicināja                                     gridu. Krāsainai (zilās un za- dzot . .. tikai 25.000 . . .Pār kā- na rotas, ar zeltu, sudrabu un
NninrirfS Mptrnnolitena onerā    Kannu filmu festivālā par }as) fajansa plāksnes rotā tās du citu no sultāna sēdekļiem krāsainu zīdu izrakstītas sedzi-
i>iujorKas Metropm^^^^^              _   aaria skaistumā  karalipni sienas, radot brinišķīgu krāsu karājas milzīgs smaragds. Atse-, ņas un spilveni, trauki ar turku
lai viņs ieņemtu liela.: romantis- si  gada^      v Slri^f ^^^^^^^^          pārsvarā ir gaišzilā krā- viŠķi redzami sultānu brokāta ornamentiem   un uzrakstiem,
kā tenora Ēnriko Ķanizo vietu., izraudzītāku g. v.^^^^^^^     ^.^f^' sa, tādēļ ari. radies nosaukums tērpi un. turbāni:ar dārgakme- grīdsegas u. c.
Tas bija visai Uels uzdevums, lija.Kūpera.  -ar savu klasisko  2;iiā, mošeja".                , ņu'sprādzēm,..kurās uzmanību    Gluži, moderna ir .eiropiskā
kas viegli būtu varējis mazāku figūru un attiecigajiem izmē-- Patlaban notiek mošejā diev- saista atkal milzīgi smaragdi, pilsētas daļā Perā ar modernām vīru mīnēt   Taš ka viņš spēja riem vina pārspēja 14 citas sa- kalpojums: vienā galā muhā- Citā telpā redzam ar dārgakme- celtnēm, un veikaliem.
'       *>   ^       - ----, _, . .                 —r^„v,i„ii.n i,.,,^^ v^^i^i, r^iarv. T.o^■n^ōo oi,ifs*,^ •MT^r.nrir, TT    Diezgaii screžģīts ir valodas
sons.
ču Rivjēra
JAUNIE KLAVĪERNIEKI DENVEEĀ, ASf,
iiiiii^*
Brīvhīākslinieces V. Delles -Grāvītes klavieru studijas atklā--.tās audzēkņu pēcpusdienas audzēkņu lielā skaita dēļ notika 2 sarīkojumos (19. aprīlī un 3. maijā) Daiļo mākslu nama mūzikas zālē. šie sarīkojumi atšķīrās no citām audzēkņu pēcpus-
■. Studijas vadītāja audzēkņtt'vMū. •
dienām tai ziņā, ka visi audzēķ- sarīkojums.     ; . ņi, kam brīvmāksliniece bija ļā-   Brīvmāksliniece izteicās.
tiem starpbrīžiem visi . dievīū- primitīvais ciems pie Izmifas, dze ir skolā mācījusies francis-dzēji ar pieri pieskaras, grīdai, un sirdī rodas īgnums pret sul- ki. Nedienas ir restorānos ar Sievietes ir novietojušās.. atser. tānu režīmU . . .' :  turku  ēdienu  -kartēm: atliek.
Višķi, tālu no priestera — ; Ļoti bagāts ir īstanbulas ar- vienīgi rādīt, ar pirkstiem uz Priekšstats, par turku sultānu chaioloģiskais muzejs, kurā ie- Pārējiem yiesiem: pasniegtajiem laikmetu nebūtu pilnīgs bez Se-. telp pat kollekcija' ar .Ē^ptē, ēdieniem, lai izskaidrotu savu. raļa apmeklēšanas, kas bijā il- Asīrijā, Babilonijā un Foiniķijā vēlēšanos. Ir jābūt uzmanīgam gu laiku sultānu rezidence un atrastajiem priekšmetiem, pie- ēdienu izvēlē: turku ēdieni ir kur atradās ari viņu harēms, mēram, ir redzama labi uzgla- ļoti trekni un smagi, bet daži Kad sultāni iepazinās ar Eiro- bājusies ēģiptiešu mūmija, Tut- nO: tiem, ir ļoti .garšīgi. Rakstu-pās valdnieku pilīm, šī veclai-mesa III laika sfinga (2, g. ir viņu ārkārtīgi saldie, li-: čīgā rezidence vairs neapmieri- tūkst. pr. Kr.), sumēru kera- pīgie cepumi no riekstiem un nāja, uh tie sāka celt pilis pēc mika. un figūriņas, skulptūras sīrupa. Savādi liekas, ka resto-Rietūmeiropas parauga jūras, no Nebukadneca'ra laika (6. g. rānos nepasniedz kaāju, bet te-, krastā .Tā radās krāšņās mar- g^r Kr.) u. c: Ji^' ^^^^^ ^^^ku kafejnīcās var
mora celtnes, kuras apbrīno tū-  ' Sevišld" plašas šinī muzejā ir dabūt kafiju — īpati pagatavotu risti garām braucot. — Gīds .grieķu un romiešu mākslas no-- ļoti stipru un saldu. Turcijā stāsta par sultānu harēma ie- daļas, ievērību modina tā sauk- jāmaksā arī par ūdeni, kuru pa- . mītniecēm.  Provinču  pārvald- tais Aleksandra Lielā sarkofāgs sniedz pudelēs kā vīnu, jd ūdens nieki viņiem piegādājuši skais- (4^ g g. pr. Kr.), kas iŗ dabūjis np krāna nav dzerams, takās jaunavas no visām Tur- savu nosaukumu no tur attēlo-   Jābūt uzmanīgam ari viesnī-cijas malām.  No tām sultāna tam Aleksandra Lielā dzīvēs ai- eas izvēlē.  Mēs bijām apmetu-^ māte izraudzījusi savam dēlam nām. Bagātīgi reprezentēti mū- šies ielā,   kur dzīvojis slavens 4 galvenās sievas. Tiklīdz harē- zejā grieķu kapakmeņi (stēlas) franču rakstnieks, kas ļoti mī-ma iemītnieces sākušās izrādīt un it sevišķi romiešu laika sar-. lējis Turciju;  viesnīca bija no-novecošanās pazīmes, .tās lapre- kofagi un mozaīkas, protams, saukta viņā vārdā un lepojās ar cinatas armijas virsniekiem vai ari grieķu un romiešu reljefi un lielu ši rakstnieka portretu gō-provinču pārvaldniekiem. statujas    (archalskā'  perioda da vietā.   Tomēr ta neatbilda
Galvenā ieeja Seraļā atrodas Apollona statuja no 6. g. s. pr. rietumu standartam, kaut arī starp diviem 15. g, s. torņiem, Kr), Atēna (5. g. s. pr Kr.), mii- bija mums ieteikta, kuros ieslodzītas pžsrsbnas, kas zīga Zevā statuja, kas esot vis- Turku jaunava, kas īstanbu-kritušas: sultāna nežēlastībā. Pa lielākā no pazīstamiem Zeva at- lā studē vēsturi un archailo^jUp šo ieeju nokļūstam platānām un tēliem, Aleksandra Lielā galva diezgan labā angļu valodā lāb-cipresēnti apstādītā pagalmā un un statuja, dažādu Romas ķei- prāt atbild uz maniem jautāju-nū turienes pašā Seraļā. zaru statujas u. c. Bez skulptū- miem. Kad jautāju,  kur viņa
ka   Vienā Seraļa daļā ir porčelā- rām šinī muzejā ir arī grieķu piesavinājusies   angļu valodu,,
vusi stāties publikas priekšā, turpmāk   nodomājusi   sarikot^^ 5°'''^^^^^^ 1"^^'^^' ?f ^=if!/'!^ S Sff
o«si5V„ V.., „ovis ofWnf„     A        nu lielotie trauki un ari dau- lekcija u. t. t. Vesela liela zalebild: „Musu vidusskola Istānbu-
speleja tikai dueta vai nu pie divreiz gada atklātas audzēkņu ^^^g        pasniegtās dāvanas, ir veltīta  Bizantijas laikmeta lā!" Viņa stā^^^^^    Turcijā vēl
vienām vai ari divam klavierēm, pēcpusdienas: rudeni solo,  bet ļ-uj ir lielisks Vecās Ķīnas un pieminekļiem. arvienu esot m% : analfabētu,
gan klasiķu, gan moderno auto- pavasarī ar dueta vai ansambļa Japānas porcelāns, Sevras, Li-   īstanbulas apskati noslēdzam kaut arī pamatskola tagad esot
ru darbus.  Sagatavojuma ziņā priekšnesumiem. možas, Meisenes, Venēcijas un, aŗ braucienu gar Bosporu. Pēc- obligāta. Uz manu jautājumu
tas bija teicams reprezentācijas      ' :      -   protams, ari Turcijas porcelāns, pusdienas saule zeltī zilos Bos- (Nobeigums 8. ipp.)
A. Nulīša: viņete
(41. turpinājums)
Ritas balss nenoliedzami bija skaļāka kā parasti!, Pa daļai pie tā bijā' vainīga viņas izbrīna par mātes rīcību, pa daļai sašutums, ka .bez vajadzības iznākušas: nepatikšanas ,ar saimnieku, bet vēl vairāk tas, • ka negaidītā modināšana pusnaktī pārtraukusi pašās un Aivara
m egU.-.';-- ■  ■:■ ! ■
„Nekliedz. UZ mani!" Grauduma kundze pacēla balsi. „Kaut ari tagad esmu: nabadze, ēs tomēr esmu tava māte!"       '^'^ ^'
,,Bet, mam^^V Rita lūdzb^^ «tagad taču
pusnakts! Cilvēki grib gulēt, zem-mums.ir guļamistabas. Izkravās rītu." -v ,
Viņa iegāja mātes istabā un aizvēra aiz sevis durvis.'
„Būs kārtībā," Aivars saimniekam teica,, „atvaino-jiēt. Viņa šonakt te pirmo nakti — vēl īiezinā mājas kārtību.";: ■  ^'-'^'
kad,Rita atgriezās. savā istabā, Aivars gulēdams ■smēķēja.
■ „Nu?" viņš pacēla galvu.; ..Sākums, jaUks, vai rie?" „Viņā to nedarīja tīšām.: Mēģini saprast: Viņas dzīvē šodien notika- lielākais pagrieziens kopš daudziem gadiem, šā vai tā — šī diena bija viņas gala sākuma diena. Ar viņas mantiņām,viņai saistās spēka un patstāvības gadu atmiņas uņ, sakārtojot tās ap sevi, viņa cerēja, uzburt pagātnes illūziju.''-. .„Vai mēbeļu'pārbīdīšana nakts vidū arī viņai uzbū-Ha pagātnes Hluziju?"
,,Nē, bet patstāvības ūn neatkarības sajūtu gan." '   „Un manī to it īpaši nostiprināja saimnieka rājiens un sajūta, ka bez Vajadzības viens no mums iztraucējis visas māj as nakts mieru. Kāpēc viņa nevārē ja nogaidīt :Hd2 ritam?'^^.:.    ^ ■.    ■'/'■^ '.r/.^ '
Svētdienas pēcpusdienā ne sauktas, .ne aicinātas pie Grauduma kundzes ar sālsmaizi ieradās Vagulāna un Milzuma, Rita palīdzēja mātei /atrast mazajā.-virtuvītē ' nepieciešamo - kafijas vārīšanai, ;sasveicinājās ar viešņām' un, vēlreiz' pārliecinājusies, ka dāmu trejlapim ne-
kā netrūkst, atgriezās:savā istabā pie Aivara. Rokām, ausis aizturēdams, viņš sēdēja, pie gaida lin mācījās. . • .   Arī Rita paņēma grāmatu un mēģināja .iedziļina-,
. ties darbā, bet jau pēc neilgā laika..ienāca .māte uņ
. vaicāja pēc kafijas sietiņa,
■ ,,Turpat-virtuves, galdā atvilktnē jābūt," Rita atbildēja, skatā no grārnatas neatraujot. ^ :i,Vai drīkstu ņemt? Mans vēl nav izsaiņots," Grau--dUma. kundze runāja ļoti skaļi un .it kā taisnojās.. ..
„Jā, protams!" Rita izbrīnējusies paskatījās mātē, bet tad pamanīja, ka durvis uz mātes istabu pusvirus. Viešņas sarunu tātad dzirdēja visā pilnībā. .
„Paldieš!" . Grauduma kishdze ļoti skaļi pateicās. ,Es to nomazgāšu un tāpat atkal atlikšu atpakaļ. Fal-
■■• dies'!":; ■'
Kaut arī māte. aiziedama Ritās. istabas durvis atkal aizvēra, dāmu smiekli un sarunas skanēja tik dzīvi, it kā viņas: atrastos tai pašā telpā, Rita bažīgi vēroja, ka Aivars vienmēr ciešāld'spieda pirkstus ausīs.
' Beidzot viņa iegāja virtuvē, it kā ūdeni meklēdama; viņas aizdomas bija pamatotās— māte Savas istabas durvis savukārt bija atstājusi līdz kājai vaļā.
..„Mamm," viņa iebāza galvu mātes istabā, :„vai nevarētu d.urvis labāk aizvērt? šeit tik plānas sienas . • •" Protams! Vai , . . ! Es atvainojos!" Grauduma kundze pārspīlētā pakalpībā lēca. no krēsla. „Es ļoti atvai-■",nojos!"v :.:■ '■
Rita atgriezās savā telpā nelāgajā sajūtā, ka kaut kas nav labi un-pareizi. ^'
.kaut arī abās istabas tagad :šķīra divējas durvis, ^Grauduma kundzes balss skanēja pietiekami skaļi, lai .Varētu saprast katru tās runātu vās^du. \ ,   : „Jūs šī problēma neskar,   mīļā Milzuma kundze, ,. jums bērnu nav. Bet 'jums,. mīļā. Vagulāna kundze, jums aug meita. Pieminiet manus vārdus — dk rūgta, cik rūgta ir.znota maizei Mans znots jau ir zelta cilvēk? — mammiņ te un mammiņ tur! — Bet tomēr! Bet tO; : mēi'! Tu vairs neesi neļcas. Tu vairs neesi- cilvēks. Ne .. tu vairs krēslu zini pareizi nolikt, ne pareizā laikā gulēt
aiziet. Un kād redz, cik viņiem pašiem grūti, cik naudas maz, tad kumoss stājas kaklā. Es jau nu gan centīšos kalpot, .cik labi varēdama." .
Viena, no viešņām kaut ko vaicāja, ko Rita nevarēja sadzirdēt, bet tad māte turpināja pilnā balsī. :  „Jūs jau, kundze, pašas dzirdējāt — viss jāizlūdzas. :Labi tikai, ka man .pašai visādu mantu diezgan. Tik vien, ka jāizkravā."
:   Vakarā Grauduma kundze atkal staigāja saraudātām acīm; Teikt nekā    neteica, tikai laiku pa laikam; skaļi atņemdamās šņaUca degunu un nopūtās. Pama- ; nijusi mātes sarkani saberzētās acis, Rita satrūkusies vaicāja raudāšanas iemeslu, bet Grauduma kundzd no-/vērsās. . ■..' /, "     v :
: ;,Lai.nu .. .Kas nu .    Nekas jau nav ... " - : „Kāpēc tad raudi, ja nekas nav?" . „Lai. nu viens cilvēks saka — pat pāraudāt nedrīk-,' ■stēs,-kad jau sāk tiesāt!" V
'• „Bet mamm'! Es taču tev ; ; . mēs tev . , . ja tev: kādas bēdas—palīdzēt!" \
„Palīdzēt? Jūs mari - palīdzēt?! Vai te nav jāsmejas! Palīgi atradušies! Pat sveši cilvēki brīnās, kādā žunkā mani iespundējuši, bet viņi — palīdzēs!" ■
,,2unkā?" Ritā juta sevī ceļamies sašutuma vilni. ■ . , ,,Nu — istabā! Varena istaba!:Sauleš es te visu ga-.. du neredzēšu," un- arī Grauduma kundze pacēla balsi, \ .     „Tu, mamV esi netaisna. Mēs tev tīšu prātu devām, istabiņu ziemeļu pusē, lai labāk pārciestu vasaras tveici. Jo .tu jau dienu būsi mājā,". Rita valdīdamās skaid-■roja. Viņa zināja, ka Aivars aiz durvīm dzirdēja katru
^ runātu.vārdu. . .    ,   ■   ' ;
•„Protams, protams! Jūsu istabā jau es nedrīkstētu
iet! Kas nu man.ari kungu galā meklējams!" _
■ ..kātev, gan tīkas sagrozīt, ko es saku," Rita rūgti noteica Un gribēja iet, jo ]vXi, \i2. saruna ievirzījusies nelāgās sliedēs, bet, GraUduma. kundze sāka skaļi raudāt un pa starpām nesāvā balsī kliegt:
„Tā! Tad tik tālU gan! Tad par "meli mani gribi \Pataisīt! Par tādu, kās sagroza vārdus! Ja to tēvs zinā-, tu ■ . . Ak Kungs un Dievsl Ja to tēvs dzirdētu!"
,,Mamm'! Mamm'! Valdies! Vai tiešām visai mājai ,:jādzird, kas pie mums notiek?^Un Aivars . .'. Ko lai Aivars par tevi domā?"
GraudUma kundze nepaguva,atbildēt, jo Aivars bijā iznācis priekštelpā un, atvēris durvis, ieskatījās mātes
■'.istabā.' '■ ■: ''/■[:■' •'   ..Kas- te notiek?" viņš.sapīcis jautāja.„Par:ko jūs
kliedzat?" '' '■':
,^Tā! Nā^, nāci Savaldi savu sievu! Ceturtais.bauslis jau viņai, vairs nav spēkā! Nu jau mani var apsaukt un. izbārt un nolamāt . . . "     ■    . :
„Nāc!" Aivars satvēra Ritas roku..„Ļauj viņai iz- ' raudāties. Nāc! Un jūs, mamm', pārtrauciet trokšņi. Mēs šeit nedzīvojam vieni!" ;
Rita gribēja pretoties, bet Aivars bija stiprāks. Ka . ļauni draudi; aiz viņiem skanēja ■ Grauduma kundzes balss':'
, „Kā. tādi zvēri! Kā policisti! Ak Kungs un Dievs! Ak Kungs uņ Dievs!" , .
. Kamolu ģimenes  nesaskaņas  Džeksontaunā dažu dienu laikā kļuvapar iemīļotu sarunu vielu. Visi bija Grauduma kundzes pusē, jo,nevarēja būt šaubu, ka vi- ■ ņai, bijušā pilsētas vecākā atraitnei, nevarēja būt pa. ceļam ar tādu jaunu zēnu kā Aivars Kamols, kam tik . daudz vien bija kā drēbes mugurā, un kas tikai pats saviem spēkiem vien vēl mēģināja lauzties uz augšu. Grauduma kundze, turpretī,'bija dzīvē daudz pieredzējusi dāma. Viņa nāca no tā saucamajām ,ilabākajām aprindām''', viņas pazīstamo starpā bija vairāki minis- . tri un.: departamentu' direktori, un Ziemsvētkos viņa saņēma,apsveikumu kartītes pat no Austrālijas.
Padzirdīs par Grauduma kundzes neveiksmēm un nepatikšanām. Ziemelis kādu vakaru, pukodamies par apkalpotājas nevīžību, pēkšņi iedomāja situāciju izmantot, savā labā.: Viņš piezvanīja Kamoliem un apjautājās, vai, kād un kur Varētu sastapt Grauduma kUndzi.
„Kad vien vēlaties. Ziemeļa kungs," Aivars bijā pie,' tālruņa. Atgriezies dzīvoklī, viņš paziņoja sievas mātei: „Ziemeļa kungs grib jūs sastapt. Teicās tūlīt braukt šurpu." : .
G?auduma kundze bija\,sašutusi.     _ ' . „Tu viņam atļāvi tūlīt braukt?" ,>Kāpēc ne? Jūs gribējāt iziet?" Aivars brīnījās. „Tā nemēdz rīkoties. Tagad' izskatās, it kā mēs visia dienu cita nekā nebūtu darījuni, kā gaidījuši, kad Ziemeļa,kungs pieteiksies visītē."
Aivars pabrīnījās, bet nekā neatbildēja. Pēdējo dienu piedzīvojumi viņu bija izmācījuši, ka vienkāršākais, bet iedarbīgākais līdzeklis mājas mierai uzturēšanā bija klusēšana.,Viņš paraustīja plecus un atgriezās pie grāmatām.. ■■-Pēe nepilnas stundas ieradās Ziemelis, „Mīļais. Ziemeļa kungs!" Grauduma kundze atplestām rokām apsveica nācēju kāpņu galā. „Te jūs mani atrodat! Kā. jūs pavisam varējāt pa šīm' šaurajām stalažām nokļūt līdz miōsu pažobelei!" ,
Bet Ziemelis vai nu nesaprata, vai, negribēja sa- , prast. Graudumas^vadīts, viņš iegāja tās istabā un, mē-, teli uz baltu segu apklātās gultas nosviedis, apsēdās ierādītajā krēslā. , Tikai tad .viņš, istabu apskatījis, atbildēja: .'     '. .rurpinājums sekos) (