i^ļ98S. gada 13. apnlis; ļ§. iir,
Nepabeigtā grāmata
varu, vienoti člņā pret trešo avīzes p&is lappuses; tie bija uzbrucēju. Šī laika Kurzemes  tautas sajūtu, ilgu un prasī^^
Arturs Strautmanis „Kur-zemes cietoksnis^', sešas liel-kaujas otrā pasaules kara pēdējā ziemā, apgāds Zelta
Ābele, 1985. 34 Ip., brošēta.
Tā ir sīka, plāna.grāmatiņa ar spēcīgiem un koncentrētiem Kurzemes kauju' aprakstiem un stāvokļa novērtējumiem, tur īsos vārdos aprakstīta kaŗavliu nostāja un stāvoklis cīņu un vēlākā miera laikā. Rakstiem izmantoti laikraksta Tēvi ja materiāli — vācu virspavēlniecības ,ziņojumi, kauju apraksti un militārā statistika. Arturs Strautmanis bija „Tēvijas." redaktors, kas laikrakstu veidoja Liepājā, četros vilciena vagonos.
Pēc toreizējiem datiem au-. tors rēķina, k^ militārās vienībās iesaukti ap 146,000 vīru vai 8% no latviešu dzīvā spēka. Pēc 1944. gada 1. jūlija datiem krituši un no ievainojumiem miruši 3914 vīri, bez vēsts pazudiisi 1362, ievainoti 7305, kopā zaudēti 12,581 vīrs. Bet šinīs skaitļos nav ieskaitīti Kurzemes un Pomerānijas cīņu zaudējumi.
Kurzemes cīņās krievi iesaistījuši ap 80 divīzijii. Par kauju gaitu liecina publicētie lielie krievu zaudējumi. Pirmajās piecās lielkaujās krievi zaudējuši 320,000 kritušos, ievainotos un gūstekņus, 2388 tankus, 695 lidmašīnas, 900 lielgabalus un 1440 ložmetējus. Tam jāpieskaita sestajā lielkaujā zaudētie 74,000 vīri un 533 gūstekņi. Grāmatiņā^' īsumā aprakstītas visas sešas lielkaujās.
Kā žurnālista iautors saskata arī citus apstākļus pēdējā Kurzemes ziemā. Līdzpaņemtajiem pārtikas krājumiem izbeidzoties, daudzās mājās valda trūkums: To nespēj novērst arī kādreiz
bagātie Kurzemes lauki, kurus kara likumu aizsegā gan legāli, gan ar varu iztulcšojušas lielās karaspēka masas vai postījušas mežos izmestās krievu izpletņu bandas. Darba spējīgie vīrieši iesaistīti nocietinājumu izbūves darbos. Vācu žandarmu brutālās cilvēku medības rada aSu pretestības kustību. Bruņotas sadursmes mežos ir ikdienišķa parādība, cietumi pārpildīti, nāves sodi un spīdzināšanas nāv nekas neparasts. Latviešu karavīrs cīnās, viņam nav cita ceļa, viņš zina, pret ko viņš cīnās, bet nezina, par ko..
Vairums cilvēku rēķinājās ar kādu brīnumu, ka radīsies kāda vienotu spēku fronte pret austrumu ienaidnieku. Šī° ticība Kurzemes ļaudis un lat-viešu karavīru nepameta līdz^ pēdējam mirklim.
Ienaidniekam neizdevās ieņemt Kurzemi par katru cenu, tā pastāvēja visās grūtībās, latviešu karavīrs ša}ā frontē deva savai tautai un vēsturei jaunu varonības leģendu. Kapitulācijas pavēle 8. maijā pārsteidza fronti tur, kur tā bija. Tikai nelielai saujiņai latviešu karavīru izdevās izglābties uz Vāciju vai Zviedriju, pārējie bez ieročiem rokās devās moku ceļā un viņiem līdz gandrīz visa latviešu tauta.
Kurzeme ir brīvās Latvijas valsts pēdējais simbols, bet jaunajām paaudzēm tā ir vairs tikai leģenda, stāstīta vai runāta.
Noslēgumā autors saskata trīs Kurzemes. Pirmā ar bēgļu straumi, kas no Vidzemes un Latgales plūst caiifi Rīgai un ietek Kurzemē. Otra ir dārdu, upuru, pašaizliedzības, spīta un nenovīdības sārņu un smaku pārpilnais Kurzemes cietoksnis. Tur frontē latvieši kopā stāvēja ar apkaroto
liecību dod kara ziņotāja liecinātāji. Darbus šini iz-
Andreja Spekkes raksts 1944. devumam ievēlējās dzejnidcs
gada 24. oktobra; „Tēvijā", Andrejs Eglītis un Jānis
aprakstot kādu raksturīgu Andrups, kas rakstīja priekš-
vārdu. Tur bija norādīts, ka granāta ir Kurzemes un tās
Kurzemes cīņas dienu.
Trešā ir cerību zeme Kurzeme .  Cilvēki cerēja uz  varoņu leģenda, kurās priek-Kurzemes brīvību, uz dēviņ-  šā nolieksies nāķaniās Medzes.
Tur ievirtoja Andrejā EgllSā, Av Joliansona, Veroiiikas
padsmitā gada atkārtošanos, uz fantastisku gā-
jienu uz Rīgu vēl 1945. gada Strēlertes^ Kārļa Jēkabso-aprīlī vai maijā. Tas pēc  na, Medeņa un citu
vērtējuma, būtu prasījis tikai  darbus. Tā .iespiestā 1500 pāris nedēļu laika. Uz to  eksemplāros, bet bez bijām jau sagatavojušies ar īpatnējām iespiedzīmēni,!^ savu valdību un savām  Ip. Līdzīga grāmata iznāca avīzēm. Šis posms nomira ne-   1948. gadāj ko bija sastā-piedzimis.
Autors arī apcer, kā un kas notiktu, ja vēsture būtu pagriezusies maliet citādi uz vienu vai otru pusi. Viņš
5  Andrejs  Eglītis ar nosaukumu ,>Kurzcnies^to^ Tā bija veltīta Kņržeines varoņu piemiņai ^ sakārtota no rakstiem un pēdējiem Kur-
s
T.L.b. MAMAS kopas IESTUDĒJUMS
Kiifforda Odeta luga
Rakete UZ mēnesi
Sestdien, 1985. gada 13. aprīlī, pL 19.09)
BICKFORD PARK VIDUSSKOLĀ, 777 BLOOR ST.W.
REŽISORS: DZINTARS PŪPĒDIS
Piedalās: PļegSr Bērziņš, Anna Briedē, Inta Kusmane, Maija Ķuze, Vilnis BrastiņS, Arvīds Mārsoņs.
Ieeja: 1. vietā — $8.00, 2.y. — $6.00, jauniešiem Mi
ieeja brīva.
Biļetes DV grāmatnīcā Latviešu Namā un izrādes dienā
tomēr atzīst, ka tā ir ēnu zemes preses izdevumiem, to spēle, kas var radīt drāma- izdeva Daugavas ^Vanagu tiskas ilūzijas. Vēsture veidojās un gāja savu ceļu, polītikas aizkulisēs un valstsvīru kabinetos daudz kas spiests tikai redaktora A. dzima un mira, bet bez mūsu Strāutmaņa ievads, kam seko ziņas, kā viss, kas Kurzemē zkigznīte, kas laikam atvieto notika. neiespiesto dzejoļu rinduy bet Lasot grāmatiņā pagātnes zvagznītei seko A. Straut-notikumus un sapņojumus, ^aņā   sarakstītais noslē-
liekas, ka kaut kas te pietrūcis. Priekšpēdējā lappusē lasī-
gu^s* Udzekļu trū^^ dēļ dzej oļus izdevēj s nav spējis
tājs saskata norādi, ka „visi iespiest. šajā krājumā uzņemtie Kur- Apgāds Zelta Ābele'' ir zemes dzejoļi ir* autentiski, mēģinājis iegūt da?u latviešu nekas nav labots, ne organizāciju un privātper-pielāgots. Katra rinda reiz sonu atbalstu Zviedrijā^ Tie gājusi cauri vācu cenzūrai, solījuši pārdot tikai dažas daža laba ir cīnīšanās, argumentēšsnsd kompromiss". No šiem neredzētiem dzejoļiem var atrast tikai vienu. Tas ir pirmajā lappusē iespiestais Veronikas Strēlertes darbs:
„Iznira jūras krēslainā klājā Rēgains kuģis, vientulīgs masts, Sen bij apvārsnis dūmakā placis, Pēkšņi sāpēs satumsa acis: Liesmās atblāzmo Kurzemes krasts!"
grāmatas, bet materiālais atbalsts izpalicis. Tā ķā ievads un nobeigums bija uzraksM tad tie arī salikti un iespiesti. Dzejoļu iztrūkums ir liels zaudējums lasītājiem, it sevišķi bijušajiem cīnītā-
leģionāru liels skaits bija jauniešu, kam dzimtenē palika meitenes .Tā bijā nevien Piebalgā, bet aiī Kuldīgā, Valmierā, Rēzek-Šo dzejoli viņa lasījusi da- nē vai citās vietās. Uģi^
atčergās kā M
11 vai ar kādu citu romantiskā satura dziesmiņu.
žas dienas vēlāk, ^ jau Got-landē, zviedru karavīru pamestajās barakās. _
Apgāda Zelta. Ābele izde- Bet leģionāru paaudze bija
vējs M. Goppers bija nodo- nacionālā un patriotiskā garā
mājis izdot otrā izdevuma audzināta. Skolas laikā to
1945. gada vasarā Zviedrijā uzskatīja par laimīgo Latvijas
izdoto   dzejas   antoloģiju paaudzi. Tie uzskatīja par
„Cerību Zeme". Tā bija veltī- svētu pienākumu cīnīties par
ta Kurzemes varoņiem un savas^ ^ t^^^^^^ brīvības
mocekļiem. Darbi tapa fron- atgūšanu, kaut svešas zemes
tē, piefrontē, bēgļu ratos, iz- un vairas militāros spēkos,
bumbotās mājās vai Vācijā. Kurzemē leģionāri cīnījās par
Tos iespieda kurzemnieku  katru pēdu zemes. Tiem bija
jāpadodas tikai t^ zemes vēlējās slēgt mieru, bet latviešu Kurzemes cīnītājs devās nezināmās ciešanu gaitās. Cīnītājiem,, kas nokļuva rietumos, bija jāpiedzīvo dažādi pa2:emojumi, dažkārt no pašu tautiešiem. Stokholmā radās nožēlojamā „n6-rol^žošānās'- rey61ūcija.^^:^T^ saucamiem ,,k tiem", kas bija ,,sadarbojušies ar okupācijas varu ■ ' oficiāli tika pagrieztā niurūra. Vācijā dažreiz atlaistajiem gOstļefcņļem^^^^^^^^ dnltā^^^^   gan atļāva pārgulēt nometnes barakas pažobelē; bet nākamajā nlā bij a j^aisās uz citu npmetm j,mums nav vietu un vadība neatļaiļj uzņemt leģionārus". Leģionāriem bija jādibina pašiem savas nometnefe' angļu zonā, bet amerikāņu zonā daudzus ižsķrīnēja. Tikai nedaudzi tautieši atcerējās aiz dzeloņstieplēm iesprostotos; latviešu bijušos cānītājus, kas bija krituši  ,,drauldzīgo" rietumvalstu ģūstā^ Nevar aizmirst leģionāru asiņaino izdošanu Zviedrijā un pulkveža A. Kripēna pašiiāvībās mēģinājumu Beļģijā^ ar ko viņš izglāba citu ^^(^ sūtīšanu uz Pād6mi|u.
Latviešu leģionāriem Ku^ zeme bija jāatstāj tikai kapitulācijas dēļ .Kurzemes atceres dzejoļu grāmatu jāzaudē tāpēc, ka nav līdzekļu tās iespiešanai. Bijušie ,,kānāki" ir patrioti, kas vēlētos redzēt un lasīt ļCurzemk un laģionāru cīņām veltītu darbu grāmatu labā iespie;» dumā un iesējiimā; t^^ iznākušo grāmatu if iespējams papildināt ar tā laika dzejoļiem, pārspiežot tos no ^9 Gerību Zemes''. ' „ i\beles" Vadītājs Goppers būtu pabeigt, jā tāni imtul^
Np gada pārskatiem spriežot, DV organizācijai būtii iespēja šos mērķus atbalstīt ar līdzekļiem. Vai būtu par daudz gaidīts, lai Kanādas zemes valde atbalstītu ar savu daļu šo pasākumu? Un kā ar ASV zemes valdi, kur dolāra vērtība augstāka? Grāmatas sagatavošanai, salikšanai, iespiešanai un iesiešanai vajadzētu ap 3000 ASV dolārus. Vai Kurzemes kapitulācijas ilo gadu atceres laikā tas būtu par daudz? V. Irbe
Korporāciju kopu pārstāvji, kas piedalījās Trimdas draudzes pulkv. 0. Kalpak» pieml-i ņas dievkalpojumā Bostonā. Kr. pusē māc. Fr. Ruperts. Svinīgajā karogu ienešanas ceremonijā piedalījās arī DV m Latvijas iKO kavalieris h Luika.   Foto O. Akmentiņ^.
•ii