1959 gada 1. jūlijā, 52. n.rs
ĢENERĀLKONSULS -
Mr. R. K BRISOK
Toronto, tel. HO 3-5861 118 DANFORTH AVE.
KONSULS
Tel RE 8-7798, Montreal, p Q 5210 VICTORIA AVE; APT16
41 iMuircrest Drive^^ DON; MILLŠ,,01Sft. -'HI/7-4321 Auto, uguns, garantiju; pubiig, kās atbildības, dzīvības u. c<;
veida apdrošināšana, °
Vācu konsulāta adrese
•CONSULĀTE OI^HE FĒ^ DERAE HEPUBUC OF GER. MANY, 77 ADMIRAL ROAbi TOŖONĪO, ONTARIO. Tel WA 5-1178.
JAUNATNES SVĒTKU.
Valsts jautājumu vakars notiks, ceturtdien, 2. jūlijā, :pīkst.■ 19,30 DV namā, 123 Huron ielā. Būs. diskusijas paŗ tematu >,Kā= du. mēs, iedomājamies nākotnes Latvijas :porītisko.šeju". Piedali--
sies jaunās'.paaudzes politiskie: darbinieki' kā J. Caķulis, G. Ir-be (no Zviedrijas), tr.Kariņš un citi. ,Diskusijas: vadīs- Amerikas latviešu jaunātnes apvienībās' • vaļdes^' priekšsēdis ■ Laimonis-. Streips. Ieeja pret. labprātīgiem ziedo juriiiēm. '
In
N
Iii.
IS
ļu;
ļ.r. |u-:
tos
Strādiiieku- progresīvās parti- • ^jās centrālkomiteja,nolēmusi -kal sevi saukt par/Kāriadas komunistu partiju: Partijas līderis ; TimsBaks to paziņoja visai Vāļ= -sļrdgī-:- kādā nmā Vānkuverā;; ' ^ Viņš -atzinās, . ka; S.P;P.\;etiķeti' Kanādas .-komunisti pagājušā .,' .karalaikā pieņēmuši kā, dūmu aizsegu.-Tas;protams, visiem bi» \ ja zināms, ■bet to. nekad vēl .rie^ ■ .bijā, pateicis'kāds vadošs komū»' ; ,ņlsts. Lai arī kā komunisti- sevi . ■ dēvētu, tie tdmēr ir leopar;i3, "kas nevar mainīt;;savus■ .planku-miis .— viņus vienmēr. atzīs par , tiem, kaš viņi patiesībā -ir. C, §.
30. KAS IR UN KUR ATRODAS h. .; SIDRABA ĀVAS.-BRĀLĪBA?:?-■
Latvijas Amerikā red.. ļal- Laikrakstos ir lasīts, tāpa-t bja. Jaunatnes svētku sēžu atreferē-. aa jumos tiek pieminēts Sidraba ļ^s Avas brālības vārds. Nekur nav minēta šīs-, organizācijas ātraša-nās vieta, kā arī tās-vadītājas: ^ personas. Vai latviešu sabiedrība \' , to nedrīkstētu 2dnāt?
■ Viktors, Toronto.
KO GAIDA INVALIDI?
Latvijas Amerikā redakcijai: Karavīri kaujā krīt, top inva; līdi vai .paliek dzīvi un .veseli. '
Mūsu cieņu uii atzinību pret pirmo grupu mēs paužam gan' vēstures grāmatās/ gan piemiņas ■ aktos ,gan simbolizējam ka- "■. pa pieminekļos, kurus. ■ skatot-laika, tecējumā, mēs dziļā pazemība noliecam galvas.
Otra grupa — invalidi ir saUo ■ dzēti priekš dzīves; bet ir ar zau? dētiem .locekļiem; sagrautu ve-^ selību. uņ nav/spējīgi: iet vienā- . dā solī ar pārējo cilvēci dzīves ceļā,. im šī grupā skatās, kas sniegs palīdzīgu' roku. ne tikai dzīves- eksistences ceļā, bet ar! •kā .līdzvērtīgam . līdzgait„ niekam / dzīves ikčļienišķās • cīņās:"; '
Saņemot tikai materiālo palī-. .dzību, invalidi" ir dažreiz ' jutušies it kā ubagi ceļmalā, kuriem' .pasniedz dāvanu,- atstājot pārē-
• jo likteņa varā. Ir, apbrīnojami, .cik .:daudzi mūsu invalidi ir pratuši šēv.iegfit,arodā zināša-nas, gan nodrošināt eksistenci, gan nodibināt.. laimīgu ģimenes
. dzīvi, Bet viņi daudzos gadījumos ir palikuši vientuļi, jo ša, biedrība' savos ■ amoka ■ skrējienos \ slavas, amatu, . karjeras^ labklājības dēļ ir aizmirsuši, ka invalids . ir, . līdzvērtīgs 1 ī d z g ai t n i.e ks, ■ kam. .ir jā-
• .sniedz rokā, jā viņš;klibojot taisās paklupt, jāpasniedz garīgs atbalsts ijn. barība -.dvēselei,, ja ■ viņš nonāk dzīves izmisumā.. .
psu' balva .tieši, ir šis garī-. , gais atb alstš,: kas manī. stpirina .sajūtu,-' ka esmu. līdzvērtīgĒ 1 īdzgaitnieks ar visiem. . niūsii bēzdzimtenes ■ - ērkšķainā ■ dzīves-ceļā; - G.,:-ASV.
[manuskriptus, saīsināt., V
neuzglabās, bet uz vēlēšanos sijtls ķsstmarķa.. ■ '
Jiaļiem ŗiaŗuktīfajos rakstos izteiktās ikcijas viedoklim. . -
^e-
lei. m-..
Q-i. iis,:;
ŗju-.
ina jra.-
w-
Has/
■
jras ar dzīvē . \rp:
.ti-;9ii
fu-' ļiunv fāk, ŗi aitu ģi tas .kā:
ktā, devai ,ro-žot ētb Irns
Trešdien; 1959 gada 1. jūlijā, 52. n.rs
L A T VI j A
3Bm
CIEMOS ,ĒRGĻU LIGZDĀ'
■ Dr. J, KAROLA CEĻOJU» PIEZĪMES
Būvinž. Aleksandra
Spūrmaņā 50 gadi
JAUiNAIS ĀRLIETU MINISTRS
pa-
ni
IMMIGRANTU MILITĀRĀS KARJERAS IESPĒJAS
o„ .- ... ^ , , ■^^'Tro^ia?io^^^-"^' -Brīvā mēr \ņņu iecēla par Dominijas Hovards Grīns, neatbilst v,.-
vp2;ffnrf i^f Ki^nHrfSi rL^ ^"''^'''^ ^^^"^toru. 1935. g. federālās vē- rastajam ārlietu ministra tipam
auto nevar pabraukt viens ot- SmfaLSs 1^^^^^^^^^ aizva: tJīJ^'f ^l^''''^ "^^^'^^^^^ ^^""^^ ^^^^^'^ " "^^^^^^^ '""'^ P^^^^"^^^'
LIKA bBSERVĀTOMTA - Sm^^- Es svīstu .nn brau- dītiem 50 mūža gadiem. , oi7^fātp"'nr'''rr ' ^konservatīvajiem . ;\netu parla- smaidošu seju un lielu pieredzi , ,
. .! , . ^xyyia,Rj^. . cu,:bet; redzu, ka observatorijas Spējīgs inženieris profesionālā gad aiz^^^^.ar Hovarda .čaria mentā no Diemadvankuveras ceļojumos.- Viņš drīzāk ir reāls (Canadian Scene) - Kanādas
'Nepacietībā ātrāk redzēt ša- kupols aiziet atkal tālāk- ceļā darbā un nenogurstošs sabied- Grīna ie_c_eisanu par.ārlietu mi- vēlēšanu; iecirkņa, šo deputāta uri dabīgs, praktisks politiķis, regulārie bruņotie "^pēki (apm
vu: jaunības draugu prof. St.^^^"^^ ^^^a vēl 7 jūdzes. : . ^dSŽ?SS^if?ļaMS^ I^Sna) unt^m? ^^^^^ta posteni viņš ^paturējis - bez pār- Faktiski tā var būt; zināma i2o.ooo> pilnīgi sastādās no pro- .
evski,- piespiežu . gāzes pe-::: Beidzot: redzu, ceļa incumā sēž SIm u?teSSi s2mes SS- f ^a^S^! f ^T"^' ''^^^^ g^^us. ,: . .priekšrocība viņa tagadējā pos- fesionāliem kareivjiem, kas kal- .
Prnf L nrofesors ar ]amā^.un i^i-'!^^ ka (nelaba Simsa) tagad,,gruto'Pa ■liberā.Ju..režīma..22.gaduil.:t^nī.-.Neaizmirsīsim,.ka .meņš no po jau ilgāku laiku. Kamēr Ei-
a.ibii igo Kanādas ārlietu go posmU ,Hovards Grīns bija labākajiem Lielbritānijas ārlie- ropas obligātā karadienesta ār./
. "'""3 laikos bi- niijās. tikai virsnieks un vecākie
■ šo dar- apakšvirsnieki niēdz būt karjē-
adiem, ŗ^s kareivji, Kanādas: profesio-
dA norīipm •RrH' 1 % . - - --—.----------— i-"a^d- .ļļālās armijas spēkos ^^^^^
■ : i^oiumbijas tēs par visdažādākiem jautāju- biedrību līderis un pariamenta ta laba dzīve un .labas nākotnes
't .Kaslo pilsēta. Viņa tēvs ir no mietti,. bet ■ viņa .-isti .-..stiprā:-, puse -Moceklis. ■ - šādam";' jaunam' demoV ■ ■ izredzes' '• visiem tās locekļiem,
'4 Ontario provinces; bet māte no bija militārās problēmas un ar kratījās ārlietu vadītāja parau- neatkarigi no dienesta pakāpes;-
" : Jaunbransvikas. .Jaunais-Grīns tām saistītās veterānu lietas un ?am nilnīri atbilst Hovards .' * :
ea, ka viņš dzīvo tikai. 70. jūdžu .^s ^^^'^'^^ "^^^ ^āl^ mā-, no Sanfrancisko, Un brauciens :J4 .niasinu nevar,iegriez.t, to var
,ilgstot;2 stundas. Nodomāju: ja iz.darit tikai braucot uz ieju. ■ . ..profesors brauc 2 stundas,,tad Laimīgi esmu nokļuvis.profe-.. ■.daktera .pienākums ir braukt s°^a „ērgļa:ligzdā" un. varu sa-' :ātrāk. .Pie S an 1; o z ē-. ceļš, sveicināties un paskatīties uz le-
caūriplašajiem augļu dārziem', 3« no .4000 pēdu augstumā.
plikiem pauguriem, saulē izžuvu- ^^^^^^^^o^J^^ pārvalde prof.
■ šām: upītēm,; noved mūs kalnu "^^^^^^^^^^^^^^^^^"^^^^^ ; skaistu, . pakājē un sāk vīties uz augšu, «lodernu Šveices... stila māju ar
■ Es. saku vijas, un tas ir patiesi- lielisku skatu uz ieleju, kalniem ba --visneiedomājamākās dl- "^^^^^^ ^i^-^^"' kas nāk uz
: pas te ir pataisītas par brauca. ^^Sšu gar kalnu šķautnēm un mo ceļu. Mans runīgais aizmu- kutu saucpar ceļu. . ^ ' gures sēdelcļa šoferis kļūst ar- ^^^^ observatorija ir; vēl aug-vieņ : klīisāks,, tikai dēls reizēm' ^^āk un uz turieni profesors āiz-uzsaūp: „Papa, man liekas, pa- savā mašīnā. Es sēžu
■kaļējais ritenis karājas gaisā!" nodūris un. neskatos lau-
Tā es klusi cīnos uz augšu, skāi- bet'gaidu to brīdi, kad auto tu līkumus un skatos, kur ir ob, ^P^^^^^^- »^^^ P^ī^"^ līkumu?" servātorijas kupols. Lejā paliek J^^^^J^P^^^^^o^^^^' ^^t viņš augļu koki, vietām pazib pa ga- ^j<^ši nevarēja pateikt, taču pā. nibu sētai, retumis sīki krūmi. " '
un
tām saistītās: veterānu lietās uh gam pilnīgi : atbilst ^H^^ devās uz Toronto,. M studētu. ārpolītika- Grins .Mēs novēlam viņam visu.
par tiesībmeķu, bet viņa.studi- Pēdējā .darbības laukā Ho- labāko jaunos pienākumus uzjās užčetr].em gadiem pārtrau- vārds Grīns kļuva īsti promi-. ņemoties. . ca !■ pasaules karš,, kurā viņš nents ar aso San Lorānavaldī- - - '; :
izcili piedalījās kaujās kā icāj. bas nostājas kritiku 1956. gada . nieku virsnieks un ieguva kap- Suecas krizes'laikā. Domas var -teiņa dienesta pakāpi. dalīties jautājumā, vai Kanāda
■ Atgriezies Britu.Kolumbijā un rikojāspareizi, vai nepareizi, iz-apprecējies. aŗ kādu Vankuve- darot spiedienu, lai Lielbritānija
VAR.PIEPRASīT STIPENDIJAS
šai. rakstā skartas tikai nēse- , no imigrantu - karjeras iespējas,, karņ tieksme kļūt par profesio-:nāliem kareivjiem, bet kas nav ' vēl ieguvuši Kanādas pilsoņu tiesības.
Minēsim kādu gadījumu, kad immigrants, kas te .ieradies pats
. . . - - :Vai Rietumeiropā dzīvo- uz savā rēķina vai uz sponsora
ras meiteni, viņš tur nodibināja atkāpjas no kanāla, bet aizstā- jošie latvieši, tecl^isko fakultā- rēķina, nokalpojis savu gadu advokātu firmu ; Kolins un vot savu viedokli, H.; Grīns šu'studenti (-tes), var pierāsit: lauksaimniecībā vai rūpniecībā. Grīns, un nodevās advokāta noteikti parādīja dziļu problē- stipepndijas Latviešu inženieru viņš Kanādā sabijis jau vis: _ _ praksei'un politiskam darbam, mas izpratni ūn lielas spējas. biedri^
..uu. SDŪ^n^^ ir'^S S^^^^ viņu interesēja jau no āg. . Kad pie varas nāca progresi- summā piešķirt $400.. (vienai ^otā vecumā (17 līdz 35), tad .■
Saule dedzina, ūn dzeltenās au-^I^^^ un saturā bagātā \,Tecli&as^^'ļ^"!'?^-,:,: vi-konservātīvo partija 1957. ga- vai vairākām personām). Pie- tas var iet uz vienu no bruņo- /
aas stāv mierigi nav vēja Aiz ^^unt - Hamilton kalnā — 4200 Apskata" izveidošanā, piesaistot . Faktoski politika bija Grīnu dā. Hovards Grīns kļuva par. šķiršana notiks septembra raē- to spēku rekrutēšanās staciju pirmiem pauguriem ceļš kļūst Pēdu virs jūras līmeņa, šī ir žurnālam plašu līdzstrādnieku ^menes asinis. Viens no viņa publisko darbu ministru un par- ņeša sākumā. Lūgumu veidlapas un iesniegt lūgumu uzņemt ka-platāks redzami skaisti 'audu 'viena;- no labāk un modernāk iz- skaitu gan no LU mācības spē- tēvočiem bija r; P. Grīns, kas tijas līderi Tautas vietnieku na- pieprasāmas un lūgumi iesnie- ŗadienestā. Uzņemšana būs at. : -dārzi, zāļo koki, ceļmalā ,saSi-;^ido^iņ observatorijām Pasau- ^^^^^J^^^^^"' f^^vsS^"!!?'^ tādsjlņš;r izpildījis.dzamiMīdzļ g.^. septem^^ kariga no viņa paša kvaU^ikāci-:
, - . i„f„,.oc im «Tr r,,, v...,^,.,^^^^ 4.^. «. v^, 4w oA fl(3* uH Bsošām vakdncčm: attls-
■ cīgājā militārā iestādē. } ■
niecība. Domāju, mi gan vaja- 1^. Kad astronomu kcmgresā ^^J^ilS^^TSS^id^ ^^^^ mimstru pre^den^ vietu p^^ V. Golnņam,^?.; 30^^ Si dzetuMt galā, bet.n^braukta^jautā^^ ka^ fenbekera prombūtnes laiku. ; Flushmg 55, N^^
tikai 7 jūdzes, līdz augšai esot teikuši parasto „u nas vsjotaki Latvijas universitātē inženieŗzi-19 Braurām atkal nrptīm nn i'i^^se" (mums tomēr ir labākas), nātņu fakultātē un :reizē ari
Braucam atkal, pretim no ., , ■ ______ , . „ „-,.
v m^pc jauniea v^ējā sp<^. - Ob,er»toņJa «^vairāki ^ig-; SS'stn^S^I^ ta mašma; viņus.gruti palaist zņu novērošanas torņi, lielākais liecības departamentā pie Bal. )gaŗām, jo ceļa kreisā pusē nav teleskops ir 36 collas diametrā tijas jūŗašuzmērišanas darbiem, ne žogā, ne stabiņu, bet tikai tin 6p pēdu garš. .Latvijā bija vēlāk Latvijas jūras ceļu depar-štāva krauja lejā , . . tikai 4^/6 collās diametrā un 4 tamentā par vecāko inženieri ūn
Mansāpk^eis^sple^^^^^^^^^ : |i ievēroju, ka pats sēžu pie^ "aja z^atniekus. ^r(^. Slauci- ^^udēt tur :c apstākļus žviš-spiedies pie kreisās puses dur- taju, kas reprezentē Argentmu, ķiļjarģās zīem^^^^^ vīm, laikam, ja krišanāMai no. prof; Vasilevski. Bēgļu gaitās ar visu ģimeni
turētu līdzsvaru. , Jaunais, vēl pilnīgi nenobeig- nonāk Vācija un, kara darbībai
Esmu apnicis tot ntems-» W00r teleskops šogad :^ ' Ceļš tegad ir tik šaurs, ka divi būs darbā kārtībā. Tas ir otrs ^^^tņu Mas pie mim^ pār-. . :;. -:. - •:. - -. ■ pēc lieluma, bet vismodernākais valdēs un vēlāk ar kundzi Edīti.
pasaulē./ ' kas ir laba angļu valodas pratē-
Visa; šī komplicētā teleskopa ja, ĪRO dienestā, :nometnes pār-darbība. notiek pilnīgi automa- valdē.
tisķi, darbojoties profesoram un ši rindiņu rakstītājam perso-viņa asistentam: viens no vi- ^^Si izdevās savu jaunībās-^drau-nipm ir tPiP«!knna niicrssio crniā ^ un uzticamako padomdeveju , ņiem^ir teleskopa augseja -gala, atrunāt no braukšanas uz Aust-
Ķas no mums tic cUvekiE, tau- un otrs pie automātiskas kon.ŗālijū. ierakstot viņu ar ģimem tm'im valstu zvaigznēs ratetīta- troles teleskopa apakšā. kandidātu sarakstā braukšanai
Jiem likteņiem? : \ • Pašlaik tiek gatavota automa- i^Kanadu. Te mūsu.: abu gaitas Par spīti tām. ka vismaz, jau tiska astnmpmisko pla^ ll kc^gSSjSr lS'S^
JAUNATNES SVĒTKOS TORONTO
krievu
S7%iekritēiu kuri^^^^
kos pat ļoti ievērojami pieaug. simasina,veiks vairāk, neka 10 MontrSlari^^^^^^^^
Ari tagadējā laikmetā šai tūk. profesori kopā.: Ko3 19^ g Tr Viens no
stošgadīgajai un maģiskajai zi- Nākotnes projektu profesoram ,TebHnikas Apskata" redakto.
nātnei ir laikam inilzigs pieloi- ļj. .daudz, bet svarigākie ir: riem. Nevairoties nekad no at-
teju pieaugums --Ja vism^^^ zvaigžņu īpatnējo kustību no. bildīgieih pienākumiem, kollēga
^ spektru un A. Spūrmanis, 1957. g. ievēlēts
ciju t^razas- ies_pai(^gas_vairosa.^^^ mpriSana Giti Par Trisvienībasev. - lut. latvie-
nasvisa brivaja pasaule. - ^ , temperatūras^^ draudzes: priekšnieku Mont-
. Lai noskaidrotu astroloģijas astronomi st.rada pie galaktisko
piekritēju aptuveno skaitu un miglāju pētīšanas. Uz jautāju- g^vā profesionālā, darbā jubi.
viņu pretinieku uzskatus, kopš; mu, .Vai uz zvaigznēm atrasti lārs strādā par vecāko inženieri
1952. gada Rietumvācijā plašas' citi elementi, kādu nav Uz ze- kādā pazīstamā Montreālas in-
aptaujas ir izdarijis Dr. H. Ben- profesors atbild ar noteik- ženieŗu būvprojektu birojā jau
dera institūts Freiburga.lnstitu-v,.^ <,nPkfra tiPtniPrihā 9 gadi: Hedalījies kā vieris no
■vta izdevuma pirmais sējums l^^^^^s.^-'f^?'^,^ projektētājiem lielā Cahso Cau-
. ..Zeitsehrift fūr :: Parapsycl^blo-; Paredzēts drīzumā lietot jaunu gg^^y (j^o^^s^^tiā) projekta iz-
gie" atklāj diezgan interesantus techniku,: uzņemtos spektrus pa- strādāšanā, par ko savā laikā
datus. No tiem cita starpā re- lieliiiot apmēram kā televīzijā, paša jubilāra raksts bija publi-
dzams. kā astroloģiskās pamat- i^^^^^ tiku lejā.! Līdz cēts,,Teci-inikas ■Apskatā",
tēzes uh sakaru starp cilvēku pusnaktij profesors un kundze /Novēlot jubilāram labu vese-
likteņiem un zvaigznēm akceptē ^^tpin tiksi vinipm zi lību un izturibu, turpinot uzsāk-
30 no katriem 100 aptaujātiem. :^J^sa^^ to darbu inženieru un techniķu.
Nākošie 20 no 100 zvaigžņu ie- namiem Ķamu nazeKjiem. saimes labā, palīdzēsim rast jaii-
tekrai cilvēku un pasaules likte- Otra diena profesors manu ^us lasītājus un atbalstītājus
ņos pielaižl par iespējamu, bet auto piekabināja savam: aizmū- viņa rediģētajam žurnālam ■pārējie 50 no 100 astroloģiju ie-^g^^ un tā laimīgi novilka lejā. ,,Teciļnikas Apskats".
skata .par blēņošanos, šie dati Nāk iraksts: Losandželosā. tvt
apmēram .atbilst līdzīgu aptauju ^ - . ' . rezultātiem Anglijā. ' —:—— " ' .:. -■ . ..
No tālāk sniegtajiem datiem . izriet, ka -Vācij ā sievietes astro« .
loģij ai uzticas vairāk nekā ■ vīrie. ; ši. Par individuālo lioroskopu ■ nemaldīgu pareizību Vācijā ir pārliecināti 7 cilvēki no katra 10b, bet kādā zvaigžņu zīmē viņi ir dzimuši,.to Vācijā no 100 zina 69 cilvēki.,četri vācieši no kat;ra simta ir cieši pārliecināti, . : ka astrold^ij a var dot vadlīnij as arī p'olītisMos jautājumos, un nākošie ir no 100 šo iespēju uzskata par iespējamu,: ja vien zvaig-■znēs rakstītos paredzējumus ap-, strādātu un analizētu, nopietni . : astiologi. Tas nozīmē, ka .astroloģijai politiskajos : jautājumos :' Vācijā• ir saļvi 5—6 miljoni piekritēju . .; . . ■ Te der atcerēties, ka pirm^ daudziem gadu desmitiem pat ■ daži ievērojami'ASV vadošie politiķi ir bijuši pārliecināti astro-ioģijas piekritēji — un ir'ne vien minējumi, ka. ari šo baltu dienu daži ASV politiķi pētot zvaigzņu : ķonstellācijas politisko un .vai-- stisko jautājumu izšķiršanai^^ ..
Augšā: prof. L. Slaucītājs (pa kr.) ar brālēnu E. Slaucītāju. Prof. A. Annuss arsavām gleznām piedalījās Jaunatnes svētko^ rikotajā gleznu izstādē. No kr.: māksliņ.; A. Nulītis apsveic prof; A Aņnusu, bet jaunatnes pulciņā dalībnieki pa. līdz novietot prof. A. Annusa gleznas. J. Kreiļa uzņēmumi
Ja kandidāts ir uzņemts, ta,s saņem brīvu uzturu, apģērbu, medicīnisko un zobārsta aprūpi, Neviens vairs nešaubās, ka un $104,- algas mēnesī, tā kā nākošo karu, ja tāds sāksies, šī summa patiesībā ir visa ka. ^ varēs izšķirt tikai divu veidu ie- batas nauda, jaunais karavīrs ir roči: starpkontinentālās raķetes daudz labāk materiāli nostādīts un ūdeņražbumbas. Patlaban kā par saviem biedriem civilos dar-RieturaJ, tā Austrumi visu sa- bos.
vu uzmanību veltījuši raķetēm. Tad sākas kāpiens uz augšu ■ Ko Rietumi zina par Padom- pa izvelētā amata paaugštināša-ju raķetēm? Noskaidrots, ka nas un kvalifikācijas.kāpnēm. Maskavas rīcībā ir raķete ,iT-2" kas dod ienākumu pieaugumu, ar 1800 jūdžu lidojumu, šī tipa Teiksim — trijos gados, līdz lal-raķetes uzstādītas Austrumvāci- kam, kad tas var iegūt Kana. jā, tuvu Polijai un Cecl^slova- das pavalstniecību, tas ir saki j ai, un iBaltijas. jūras piekrās- smedzis jau kaprāļa dienesta tē pie štetīrias, Saņemtas ziņas, pakāpi un otru augstāko aroda : ka ar šīm raķetēm tiks apgādā- kvalifikācijas grupu. Līdz tam tas ari citas valstis Padomju laikam mūsu virs ir jau appre-oi-bitā: Ungārija, Bulgārija un cējies un vairs nedzīvo kazar-Albāmja. .,T-2" raķete esot ap mās. Viņa ienākums, ieskaitot 100 pēdu gara. bet tās pārējie piemaksas par formas tērpa uz, izmēri nav zināmi. Nopietns turēšanu, ir §352,- nļiēņesī.ļ vai drauds Rietumiem ir ari raķete pāri par $80.- nedēļā — augstāks s<ļ ;^T-4", kas spēj nolidot 1200 jū- par caurmēra algām Kanādas. .t,jjrj5j5s3^«.g^^ džu un izskata ziņā atgādina rūjpniecībā. Ja vēl pievieno brī-' ^ ASV ..Jupitera" un ,,Tora" ra- vu m.edicīnisko unžobārstniecī-ķetes. šīs tad nu esot tās ra- bas aprūpi. 30 dienas samaksā-^ ķetes, ar kurām ChrUščevs mē- ta atvaļinājuma gadā, un lielis-ģina iebiedēt sabiedrotos. ku pensijas plānu, viņa ienāku-
Krievu „T-3" starpkontinen- mi var sacensties ar, lielas rūp-tālā raķete, gan jau izmēģinātā,, nīcas priekšstrādnieka ienāku-bet, pēc rietumnieku.domām, vēl miem.
netiek ražota masu produkcijā. „ , . . „ . p^r Kana īpaši atzinīgas atsauksmes iz- Kad kareivis kļūst par Kana-
pelnījusies raķete ..T-1", kas iz- ^'^l'^ŗ'^^^^ veidota no vācu:V-2. Tā spēj J^anniitap karjera atkrīt. T^ . lidot 800. jūdžu un precizitāte "° viņa paša bus atkarīga I esot nepārspējama. ASV militā- viņa paaugstināšana beidzot par^ 1: rie .eksperti" ļoti atzinīgi izsakās virsnieku. I arī par „Komētu", kuru iespē- Tā būtu tikai militārās karjē-1 jāms izšaut no zemūdenes. Fē- ras materiālā puse. Bet ir vēl I dējās galvenokārt stacionētas citi neatsverami un ideāli labu-i Baltijas jūras piekrastē. Vēl mi. Modernās armijas ir tech-esot arī īso distanču raķete niski visai attīstītas un. ar to "ā-„T 7 A",: kuru iespējams izšaut gādā diezgan sarežģītu un inte-no smagajiem spēkratiem. Tās resantu nodarbību. Ir arī dotas darbības radijš esot tikai ļopispējas aplūkot pasauli: Kana-jiidžu, bet citādi ļoti parocīga das plašumu, kur bruņotie spē-
„lokālajiem kariem"-.
BSvimž. N. Soldners
par^ Pētījumu latvijas lauksaimniecības kollektivizācoā
čaklie'austrālijas--- latvi'
šai pavas&ri Austrālijas ■ latviešu starpā atkal ir krietns
konstatē, ka padomju'iekārta ^^^"^^^^
uzspiež savu vienveidīgo saim- tu luniesu-^Adelaides univer.
NUJORKa
ki ir stacionēti vietās no At. lantijas līdz Krusajam okeānam un-no Savienoto Valstu robežas līdz polāram lokam un vēl krietni daudzās ārzemju zemēs;
Beidzot, jāmin arī gandarī-: jums kalpot :savai .-zemei: šaAs
mūsu tauUeši,. kas velk S2m ^"^'^^''^ kad visu raū.
dzīvību Sibīrijas taigās? Viņiem su dzīvības un brīvība pa lielā-
niecisko sistēmu, nerēķinoties '^^^^ vienpaclsmit. <j) jāņu .'svinēšanai Ņujorkas ,pat nav iespējas kopīgi lūgt Die- kai daļai ir atkarigas no mūsu
ar zemes saimnieciskām, sociā- ' ^^-.gradu .bakteriologi-. Latviešu biedrība kopa-ar^Da.u-, vu, bet mums brīvajā pa.saūlē spēka, lai tas būtu tāds, kas āt
1ām :un::Vēsturiskajām 'īpatnī^ "i^^TiJS^'^: ^^^^^ ^^^^^s pasaules' ienaid-
•hnias Adpln^f^p^ i^edību farmu : Delavei _ t3ojas ^Adelaides ^^^^^^
lacviesu teatŗa ansa-mbli,. stu- ^j^t^ j^^^^^uja pie ^Cēsīm... Ap nijāš'
hSm iiopirīc, tJo Pa^m'nKr vērsitātl belgusi : Maija Vīto- raudzījusi t)V biedra ,J. seDraļūģt par viņu ciešanām, šāda nipkiiJ-nn nžhrnknmrHpv^^^^ bani,.un secina, . ka .Padomju ^-^ .-^.^^^ ļ^elaides "^^^^^^^^"^^ diemžēl, f^''^^?.'!^^^^^
Savienības lauksaimniecib_as po- S.^^^ ^t^ātTa a^^^^^^ ^"^^^ tur ir apmēram tik vērojama visās latviešu kolo' '^^f^^ ganda^ums kom.
lītika .nav sagaidāmas pārmai-
ņas ari tuvākā nākotnē. . . ^^^"^^ ^^P^
t- • - t - ■ ■, ■ • boliste. Dr. Janis Labsvirs .dzimis
^____„„ ______. - pensē-tās grūtības,.'kas neizbē--
un ir-izcila basket. 300 Ņujorkas latviešu izbrauca Pa" vasaru dievkalpojums ne'- gami ir-saistītas ar miltiāro
uz turieni automašīnās vai. ar notiks. Nākošais dievkalpojums dzīvi. :
C. S.
1007 1^ . f- T3^ici . . Inžen.ierziriātņū^ fakultāti .ar dzelzceļu. Daudzi izbra,uca jau ^^ūs svētkos ar sekojošu
1907 gada 13^ .marta ;Bilskas pa- ^ ^^^^^ ^^^^ .^^1... laikus, lai nodotos_. maksķeresa. i^op^š* pilsapulci, jo ir padomā
gasta. Studiju laikā Latvijas gegebroks un strādā pe_ldes_anas pnekiem. pā^j-ganigēt līdzšinējo ev.-lut.
universitāte^bija^v^ns^ rio s^ Zj^^^ļ^ '^'^IJS^^^T'f^^^
dentu-vienotnes Līdums dībma-. - ka un aziesmas__ nu^ ^ draudzi, kas saxstitu lat-
tresta... Naktsmajas^jareja a^
i. . . kārtnē.
Pēc Aizvesto piemiņas dienas
tā iipm Bpid7i^r atvil fu; iiniver ."esia., _ . . - Naktsmajasvs tajiem. Beidzis Latvijas-^univer. pace -Ātrena, rosīga sabiedris- tējos.moteļos, .sitati ar. mag. oec. grādu 1930. .j^ ^^^ij^^ece, svētdienas skolas © Ņujorkas ev.:» lut. draudzes
Uzmanību!
Uzmanību!
11 g V i ļ ņ i. Matu sakārtošana im griešana. Arī nagu kopšana
par ļoti mērenām cenām FASHIONETTE Beauty Šalon '^.: MAEIE Mc: KINNEY;:'. w- :Hair'Styiist.^:, ..-93 Roncesvalles Ave., Toronto. Zvanīt LENNbX 2-9711
bipdrisko liPtn ministriia. sa universitātes „Art-s" fakultātes tam, un-4) no 17.-31. augustam. .^.^ izdalīia kā veltes
medriskp lietu nun^ sa- ^^rmānu valodu nozari ar B. A. periodi mainās. pirmdienās, iz- ī'E^f'^t^ll^^^^^
biedrisln^kul^rala^departamen-.^^^ braukšana ar autobusu attiecīgo ^^|^i/Sr ^SnateSSS ■
Indiānas universitāte š.. g. 8.ta_ vadītāju. Vācu okupācijas lai^ sacerot par Franča Kafkas dar- datumu rītos, atgriešanās pirm-
Jūnijā piešķīra filozofijas dokto- ?v^^^^5^Tukuma ko- ^^^-^.^^ .^--^ dienu vakaros. . ^_ &sS^.
ra (Pb D.) grādu mag. oec. Jā- «^ercskolas direktors. ^ ^_ hon. grādu ģermāņu fi- ® Ta^ ■ Labi bija apmeklēts svētdie-
nim Labsvīram par disertāciju : savienotajās Valstīs viņš ie-^o^o^jā SfnS'lnkS^^ mlrienes ""^'.'^^^^ ""^f"^^ rīkotaispēc-
,,Studija Baltijas; valstu, sdvjeti- ceļo i^^^^ .n strādādams ^eāsalna. ..divu dūšīgu.dēlu ^^^ļ^^^n^'^ SSi^ S
:zācijā ,,Latvijas lāuksalnmiecī- fabrika, reize ari studē Butlera j„ā.te, un Ivars Alksnis, kas dar- Tukumu tīrišanai. Talciniekus .^^^^
bas kōllektīvizācija no 1944. līdz universitāte, kur 1956. gadā le- arī latviešu studentu ko-: lūdz pieteikties draudzes namā. miem Priekšnesumu daļu kupli-
1956. gadam." ; . •.-: gūst maģistra, grādu .(M.^.)pā,^ POKIPSIJĀ (N Y) nāja Ņujorkas mākslinieki;. F.
..,Dr. Jānis Labsvīrs savā;diser-: tautsairmiie • ' .:. Vīksne ar dziesmām,.V.Anševi.
tācijā pierāda : ar statistiskiem tņrpina studijas doktora: grāda' inženierzinātņu fakultāti ār. Māc.'. A.. Anševica: vadītajā caār klavieru solo un jaunās pa-
.1918. līdz 1940.. gadam, ir pāra- ■ Apsveicams, .kā doktorands sisfe, universitātes: .augsiaicas ^^^^ ar skaistu laiku,. dau-.kojums. deva nelielu atlikumu . kas par. padomju iekārtas kol- savai -.disertācijai isr^^ēlējies te- atzinībai balvas „Univeŗsity .d2iem trūka pienākuma apziņas, svētdienas skolai mācību lidzek-
GEĻA VĀRDI
Jaunatne aug tieši nākotnes darbiem, nākotnes uz-^ devumiem.
Kārlis Ulmanis
_--';,'''^ :-■;.■.■ Augstākā ideja nepazīs^ cilvēka žēluma — saka Rainis. Cik cietsirdīga at-i ziņa; Dostojevskis sāka: ļf, Katrs cilvēks ir žēlojams,
:S:'^ ■ " Dienā sākama ar maz-(iet entuziasma.
■":-.■.■'■ ■..■^;'^':,-,''
Diezin, vai M. Luters atšķeltos no Romas, katoļu ' baznīcas, ja dzīvotu' šinī laikā?
Viktors Dāle.
niiriilHitlia.
■ lektīvām:. saimniecībām. Viņš matu. par Latviju,."
blue -^.^
ieguvējs.
Ko gan lai saka uri dara tie ļu iegādei.
