IL A TP V IS i
tapts
aaan
Trešdien. 1959. gada 8. jūUjā. 54. n-rs.
||jļiii.iiHr»i
fi gnD mus ienaidnieki grib mūs izmcinat, Bet mēs gribam palikt latvieši,
ArcIiibīskaps T. GRĪNBERGB
lAUDīSvPĀEĀK luTRI UZPOTĒS
■Tikai; pi^ gadiem šus; jaunekļus, kas izšķaidro-
izdevās ;ātrast pretpoti vienai^^-jams ar izvairīšanos no triekas
; no visbriesmīgākajām un near- pretpotes. Aptuveiii kalkulācija : stējamām s^ ka ap 700.000 no 2.200.000 ?
; triekai. Lai gan šo slimību sauc berņu nav saņēmuši 'Salka pret- "
par bērnu trieku, no tās pasar- poti vecumā līdz 5 gadiem. , nav āri pieaugušie» un pēc Ir pierādījies, ka 90?/b gadīju-
IEROBEŽOJOŠI NOTEIKUMI
Kādas draudzes informācijas jā luterāņu baznīcā Amerikā vai biļetenā lasījām ASV vid^enas viņas pēcnācējiem vai tiesību latviešu draudžu konferences at- pārņēmējiem." referējumu. Viens mums s^siem Pats par sevi saprotams, ka ir Skaidrs - draudze bez pašu draudze nepērk baznīcu, lai lik-baznīcas nav draudze šī vārda vīdētos bet pastāvētu. Tomēr īstajā nozīmē, jo tai trūkst sa- nav izslēgta varbūtība, ka pec vā ziņā vienotāja centra. Tāpēc zināma gadu skaita ar gudru bija: visai-interesanti lasit:čilcā.:ziņu^^^ .tā gasšv. Jāņa draudzes priekšnie-. nolemj hkvioeties : ka latviešu, ka .L.K.O.K J RuM vārduh'.NN-draudze. Tada gadījuma vi-proti:,, :i .un na^taisnHja va- :si īpašumi ■ pāriet sinodei un si-v^doaām,. ka draudzesMpašumi, node tos var nodot jaundībmā-tai likvidējoties Pārietu sinodes, mai; angļu valodas draudzei. Lai. rīcībā. Kā sinodes tā arī drau-; šādu rūgtu brīdi nepiedzīvotu, dzes konstitūcija paredz, ka visi draudzei savā satver īpašumi uz visiem laikieffl paliek džētu paredzēt, ka latv:m drau-pašas draudzes rīcībā." ■ to raevar likvidēties, kamēr; ta-:
Cienījamais Latvijas brīvības Jā ir _vēl5.io^dr locekļi, cīnītājs un :sabiedrisks. darbi- kas vela^ dievkalpojumus .matēs nieks gan savu stāstījumu sais- valoda. T^ , sava lai^a bija _sa-ta ar ELC sincSi Tāpēc būtu tversme. ievedušas, dažas .vācu :
JAUNI AKADĒMIĶI
ĢENERĀLKONSULS
Mr.R.:E.BRYSO
Tcronto, tel. HO 3-5861 118 DAKFOETH AVE.
KONSULS
:?ILĪS fOMSONS
RE 8-7798, Montreal,P. Q. 5210-VKJTORĪA AVE. APT 16
VALĒRIJA TŪMINA
ļ^i vēlams; ;izdaritpētīj^^
ārstu atžinum'a būtu jāpotē visi mos galka potē ir bijusi efekti- Margaritu Gailīti ar Jāni Mdzī-^l^^ valodās un . literatūrā pie
ti salaulāja māc. A.:Cops 27. j^^^^^^^
pieaugušie līdz 40 -gadu vecu- va.
mam. Bet par bērria izvairiša- Tikai pirms 5/gadiem,;laikā nm Sv. Andreja baznīcā To.-1^^^;.^^^^^
^ saskatīt kādu Vi. ^ ^'^^.S^^^?^*^ Bmuna universitātē .Providensē,
sai rūgtu īstenību. ^^^^ paragraīa, Kuŗa oija.^ ^ . , '
nos no salka bērnu triekas pret-; no 1950. 1954; gadam,, katru ronto. potes nevarētu .būt ne runa. Bez gadu a^^ bērnu trieku saslima ■ izņēmuma, tie visi būtu jāpotē, Savienotājās Valstīs caurmērā.
pieņēmusi
ev.-lut. baznīcas satver^ 1^*"^ s^^^dat par mācības spēku
.Sīdraudze pašlaik .taisās pitkt.teikts, ka Baznīcas virsvaldei^ ir ^^^^ Dzintars" fi-
baznīcu par 4.000.^, no kuriem tiesības draudzi pievienot kadai ^entu apvien^ Dzmtars fi-
Š20.000,- jāmaksā skaidrā nau- citai draudzei, Ja;^^^^^^^ . is^re. . dā, bet $15.000,- kā pirmo; oblJ-: Iocek|u_ _skaits jŗ zemāks ■ p;T
jo šogad saslimšanas gadījumi 39.000, bērnu, ^^ķ^^^^ : ar.bērnu trieku jūtami pieāur Attīstoties ■ Salka pretpbtei, sa- pQTE p|^ET poli0
guši.' . ■ '/^ .''■■:sļimšanas gadījumi gadu
.■: Līdz šim gan vēl par saslim- da .samazinājušies;.' 1955.. g.. —; B|ēģiiiājūmi izdarīti Latvijā .
všanas gadījumu piēāugūmu.Ka- 29^0,'1956. g.;-; 1^ 20." Tāpēc, ja draudzē bija vis-
nadā.nebūtu daudz ko uztrauk-g- tikai vairs 5.485, jo salka po- šingtoņā. D. C, notika starptau- un.s^OOOO ' tās našas baznīcas maz. 20 balstiesīgu locekļu, tai ties> bet,: pametot, aci tikai uz te:radījaelektīvu aizsardzību, tiska konference, lai apspriestu Ainerikas misiias nārvalde un bijā tiesības eksistēt- un darbo-ŠaviēnotajāmValstīm.,ļ.redzam,::^^^N^^^^^^ rāda>.. ka-, bērnu jautāj.umti par dzīvo.vīrusu po-, ^^^^^ iāmaksā ari procenti' ties, un šādu draudzi likvidēt
.:ka tur stāvoklis kļuvis nopietns, trieka visvairāk piemeklējusi. tēm. Dr. .A. Smorodincevs no. Ļe- ■ Draudzes biļetens nu iepazīstina - baznīcas vadība bija. bezspēcīs a Ar bērnu trieku saslimst visvai- nabadzīgās ģimenes un; grupas, ņingradas ziņoja, ka Padomju draudzes locekļus ār notevku- Arī Latvijas baznīcas satver-. rāk pieauguši jaunieši vēcumā^^k^^ bērnu .trieka nav. ne reizi. Savienībā, izmēģim^^ miem kas saistās ār baznīcas smes 48. paragrāfa bija paredzē-
. no 20 līdz .40 gadiem, kur no Potēta. Potēšana izdarāma jau Sabina .(Sinsinati.) atrastās, po- ..^j^.^^^ Biletenā teikts- tas draudzes: likvidēšanās gadi-■pieciem četri nav pat saņēmuši Pi^^^^ slimības laika sākšanās, tes pret polio. šīs ..potes satur J .. . : r -uVrin Jumā zināmas sekas materiālā
nevienu no nepieciēšamajāiņ 3 Pēt^^^^ ^āda, ka -steidzīgos dzīvus novājinātus ^v^ draudzes pretpotēm. Pagājušā gadā no PJ^etaizsardzības nepieciešami- mēr agrāk.atrastā.Dr. Salka po-rt^^^^^^ šīs ba/-
saslimušajiem vecumā no 25-34 .^^as gadījumos pirmais iešļirci- te pagatavota no mirņšiem; vini- J"*™^^ .nicas mantas lietošanas, kā arī
gadiem 30% mira. . ņājums izdarāms 10 reizes lie- siem. Dr. A. Smorodincevs ziņo- P^^^^ pārvaldīšanas tiesība (bet arī ti-
■ ,^ ■ lāks nekā normālos apstākļos, ja, ka Sabina pote izmēģināta kaiiVnāripl- uz Baznīcas virsval-
Medītu apnndas vaidamu.. pansLpte 1,8 miljoniem bērnu tSs re- paU^.iļĶnaBM^^Ķ.-.^^
: skatvka an Kanad. .espeoam, publikā. JlatvlJā^Baltkrievljā S^.'^o'SS.Stt d^e ScuS^SS man-
ekspertu _novēro3umlem^^m
... . . ... . , iespējams, ka šogad saslimst jies, ka šai potei ir vairākas J-"™-"*''''^ pret eveniu* BajnīrM visDārēiiein .nerej, embŗa mēnešos, ka tas^ir ,at. g^^i^^^ ^^l^tg priekšrocības. Sabina poti ie- l'em Pārsteigumiem un paudēju- vispārējiem ...er
notajas VaMs lidz s g. 4, mai- iedalītās pilsētu klinikām un ve- vāka par galka poti. Vēl vairāk, ^- i&Ttl^L^ T^^^
J"™'*^t|ļJ^P„ļyi''''^P?f- bet, diemžēl, vēr visM reti ši paliek immūns pret W,be «^«^^^^^^
R. 1. V. Tūitiiņa ir katoļu stu-
. šogad saslimšanas gadījumu pieaugums,, it.'sevišķi augusta un'
oiis,vg.l:ū.
41 Muircrest Drive, bon'MILLS, ont..,..Hī 7-4323. Auto, uguns, garantiju; publis-atbildības, dzīvības u. c. veida apdrošināšana.
Vācu konsulāta Ŗdr^e Toronto:
CONSULATE OF .the' FE-DERAL republic OF ger-MAN¥, n ADMIRAL. ROAD, TORONTO. ONTARIO.
■ .Term 5-1178.;'^;^
DEMONSTRĒ PIE ■. KRIEVU IZSTĀDES
. Padomju izstādes atklāšanas dienā 29. jūnijā pie Kolizeuma ieejas sāka „piketēt" Apspiesto Eiropas Nāciju asamblejas lo-cekļi. Viņi nēsā dažādus pretko. mūnistiskus. plakātus.
Antikomūnistisko Nāciju Bloks izdalīja garāmgājējiem skrejlapas, kurās teikts, ka gadījumā, ja Padomju, Savienība iekarotu ASV, tad 40 miljoni amerikāņu tiktu izsūtīti uz Sibīriju un 10-13 milj. tiktu spīdzināti vai nogalināti.
jušā gadā tikai 175. Bērnu trieka
pote tiek pieprasīta..Potes izga- immūnitāti. iegūst ari cilvēki, tu darbību uz 2 gadu laika. Pe- LSviiarbaznicĪļrLd^^ ar izcilajām seltmēm. uzņemts , Latvijas Amerikā redakcijai:
jānis ikstrums
Sl. maijā beidza Vašingtonas valsts universitāti ar uzslavu un B. S. grādu elektronikā. Sakarā
CIKS
..ir^lta laika slimibj^un_visvai,^^^^^ laboratorijas .taku- ar kuriem bērns -atr^ ,..rak s^irņsa^ kbntaktā.tas izskaidrojams .ar ^nmu,: nekustamu,; kustamu: un
. .Toti ASV dienvidu daļa. pošu ..nekā 1957, \gadā,Vto, ka:vīrusi, bērna' gremošanās Jauktu, pānet sinodei apvienota-
.Ar Kanādas yeselīļ3as dienesta, un, kā izrādās ; šogad, izsūtīto sistēmā vairojas un pāriet ari . \ ' '■'' —' ' • :. '-.'starpniecību apmēram 90% bēŗ-p.retpošu. skaits; vēl nesasniedz, uz citiem cilvēkiem. . ■ nu vecumā no 5-9-gadiem, vienu pagājušā gada šajā pašā laika Pasaules veselības organizāci-.. vai vairākas reizes saņēmuši sprīdī izsūtīto izlietošanai klī-, ja, kūŗas sēdeklis ir žeņēvā, pie-. ; Salka poti,, un. minētā vecumā nikām un veselības .punktiem. Sķiŗ Smorodinceva -ziņojumam 'saslimšanas gadījumi ir sevišķl^.K^ lielu ievērību. :
reti. Pagājušā gadā paralitiskā bērnu. trieka nav vairs tik bīs- . ■ '
hēinu trieka ķēra 253 kanadie- tama kā agrāk, jo izgudrota tie-';, ——— šus, vai par.43 vairāk nekā 1957. šām efektīva.pretpote,; bet tajā APVĒRSUMS ■
baznīcā, tā arī visa kustamā un (Turpinājums 3. Ipp.)
Bez šaubām — ir ļoti patīkami apzināties savu uzvaru, ūn ir
. gadā. 73% no visiem sasļimšā-, pašā laikā viņi ^^^^^a^^ ; nas gadījuniiem bija novēroti potē' pasārgU tikai tos, kas ir MOTORU RŪPNIECĪBĀ
londonā, ont.
sekojošās vispārējās (national honorarjr) un inženierzinātņu
goda brālībās: PhiEta Sīgma, tikai'īilvēčīģi.'ļa" uzvarētāji"-Sigma Tau, Tau Beta Pi un W tāpat kā mednieki un makšķer-Kappa Phi. Vienlaicīgi absolvē- nieki savos stāstos — atgriežas ja ar! rezerves virsnieku skoSE, Pie savu panākumu jauna pār-iegūstot leitnanta pakāpi. Bija^^*^""^»^ nelaime, kas
ļas komandieris un militāras go- statums sāk pārsniegt patica-da brālības Scabbard and Blade mus izmērus, nebūtu jāaizmirst loceklis. Kursus beidzot saņē- arī uzvarētājiem. Par to negrima Armed Forces CommUnica- bot jādomā, atkārtoti lasot jau-
nās paaudzes aiz-- vai pārstāvju rakstuS) kuros par aplamderņ
® 29. j ūnij a prof. Ēlfrida Bēr- and Electronics Assocīa-BĀin. 1 V^i,.--V\-, - - - • ziņa noorgaiizlja LX; Kopas sa-4ion zelta medaļu. RCA viņu ^^'^"'"f* ^^uf^^ ; par apiamiem 0 .1. julija traģiska nave no zi- nioimnu koncerti^^urā ^edr saktī,W sav5 darhā Pārmetumiem vainotais pretī-
kS" :Sf«aS"^-"^^
,.svecim^^ ......
MAN, MWM u.t.t.) izdevies iz- netālu ņo.Piktonas, Zaļumnieki ^^±^1^"?^^.^^^^^.?^
Mariitobā. un ^Kvebekā. Bērnu potēti. Pati par sevi šī- slimība trieka ķēra visvairāk pirmsko- "nav mainījusies ne par matu.
.SVIEDRU .NACIONĀLSOGIĀLISTI ATDZĪVOJAS, veidot jaunu motoru, kurā pēc izpeldējušies - un stefgS"'-. ja i^Blīnrun^'S^^^^
.:; patikas un vajadzības var lie- telti, jo tuvojies bargs negaiss, j^^^
VĒSTUIJE. .LATVIJAI .AM.ERIKĀ -NO STOKHOLMAS tot dažādas degvielas: benzīnu, f^^^Jā^brīdīT.Simson^^ ' "
y petroleju, dīzeļeļļu, kā ari da- ļf^^^.c^^^^^^^ 0 Rietumontario universitātē
,Ne. tjkai Bernnē uņ Niniber-.resēts^k^^^ 3. jūlijam.no-
vga.
bet ari tik nevainīgajā un naX Pa laikam vien .diezgan auktasinīgā. kases" norēķi
„..._..„..„ — ~ zaaas, smērvielas, jauno moioru b-j, Tivirn ciimcnncr" čatvpric o-ni '■^^^ u. jwiij«iii.iiv/-
.ikam sniegti „cīņasp,g,:idām ražos NATO vajadzī- dfņu^^kuSS^^ tika _6. gadskārtējais^ Apvjenoto
ēl^ni un atgādināju-.v^..^ .p,,.^k^^ ,,,, ^^ns ^^^^^^^
,K , - • , — . . . > , ..... « , /-.bām. Produkcija jau minētajās lecis ari uz galdiņu. Pēc vairāk-^"^^^^^ ..n-
: Stokl^oima ir skanējušas ņacio- ma,.lai maksa vel. Par koncen. firmās sākta ļoti plašos apme- kā 3.stundu vel^ nāSāvii kon
ņālsōdlālistu kaujas dziesmas un trācijas. nometnēm, ko atklāja ^^g^ jo elitārā plāksnē tam pa- «^ieiņ ar mākslīgo, elpināšanu T. gj^aitā! 100. Pirmajā dienā galvei
parādes soļu.takts^ Notikumi Ei- Vācijā, skaidri un gaiši;sacits; j-edz milzīgu nozīmi.. Pietrūk- finjsonu^ atdzīvināt,, vietējais nais lektors bija Apvienoto Nā-
ropā un atklājumi, kās apgais- ka tādu nekad neesot bijis, un stot.piem., benzīnam, militārie l'fmin šnzS^^^ «J" informācijas nozares darbi-
, moja.. nacionālsociālisma būtību viss iŗ.žīdu.uņ amerikāņu izdo- automobiļi un citi:braucamie rī- iecS zS -SmsoS^^^^^^^^^^ Jf^^. Eriks^.Valters
•2, pasaules kara beigas un: laiku mātas leģendas. , h Wo i^s^sfr -o,,,,.: ™ viņu deve par
z. pa.uu k.fa u aStrieST Seft^^^^
totāli aizsita elpu SIS. kustības .Nacisti atradusi ari ..efektīvu" .to^u, var: braukt ar visām citām tie.smagāk nav cietuši: : viSi a ari S
• tālākai darbībai. Iesākuma,uz- veidu savu izdevumu izplatiša-pigejamām degvielām, pie kam (D-Pagājušajā: nedēļā. .Toronto M.'Dreimane ūn S. Rudušāne.
vara likās slīdamuz komunistu nai. Tos „aizmirst" kafejnīcās, ^ntmn iniH» liAtni^f. d a - viesojās mušu ievērojamais cir- :^ • -
HAMiLTONĀ
. motoru jauda, .lietojot d a - - ,
pusi, bet jau dažus gadus pēc. studentu ,mītnēs, vai bankās.-, ,; ģ ķ ^. g degvielas maiho- mākslinielcs Ricbards. šulte.
kara izbeidzās ari to :sāpnis par: .Jāatgādin^^^ fff'^^f ^'^^^j^^^"^^ ©Tradicionālo Līgo vakaru
!^J?'!i:l5^''.~Si'!LS T^!!^^t,Ž^.^'^^ ka jaunais, samērā Sn^^^'^jJ^ļS'^^^^^ ^"^^
mūnistu partija joprojām atklā- durties ari mūsu Nacionālajam kompiS koju^:sestdien, 20. jūnijā, Moora
Lai aiztaupītu šiem ar apbrīnojamu dūšu izstrādātajiem rakstiem līdzīgu likteni, pārmaiņas dēļ, varbūt iesāksim ar „či-ku" —uzvarētāju pusē.
Runājot par pārmetumiem Jaunajā Gaitā: publicētājam „Ķēyes dēlam . Kurbadam",: no :s: , ^^m.tā aizstāvju puses.ilu jau atkār-' ' '"^^M nācies lasīt, norādījumu, ka . -■■■■■^ dažs labs ..neapmierinātais" sa- :
vu rieaprfiierinātību apliecinājis — paša Kurbada nemaz nelasījis ... Cik tāl pamatots diez-I gan nepatīkams aprādījums. Pa-* liktu, tikai paradoksālais jautājums: vai arī pelnīts? No savas . pieredzes varu teikt, ka nokļūt līdz JG lasīšanai nebūt nav tik • vienkāršā lietā, kas, būtu atrisi-, nama, piemēram, kaut ar žurnā-' / la abonēšanu. Gan regulāri iz- '-\ nākdama, manās rokās JG pa laikam nonākusi ar respektēja-. ^ mu nokavēšanos, un, piemēram,
juris ZATLERS tās 20. n-ru, ko par iznākušu
.« aarpojas,. 10 ps»ra«ti: lonaain ^^urei;. loims oija s^. .^igmāz Uz pusi dārgāks -par.: nāts darbg m Vairākiem mēne.ŗļ^.^ŗ liS^mlm ti^in'' k • ir " v • sludināja jau 29. ^rilī, sarīēmu
a,,demokrātisko pa^tlJl^^blol^^^^g^^^^ i^- tagadējiem motoriem.: ;.^em^
kura reprezentanti,. p.ar spitt devumu ar nosaukumu: ,,Aust- • ^ ^^^^^^^^^^^^^^ nala piegādes kārtības JG re-
: daudzām- pretešķībām, laiku pa rumus apsūdzam, rietuMš bri- vAtŠailcietieS — JMS mēklēl iestudējot:, jaunu akrobatisku deiu prieku gādāia skanu pa ^ ^" Mecbanical Engineering dakcija pieturas plašākā mēro-
laikam 'sapulcējās pātrūnāt dinām. Izdevums 18. novembri . . ■ , . ' sniegumu, kas ar savu oriģinālo J^^-iānue-unis Tau Beta Pi.Pi Tau gā, tad visai iespējams, ka dažs "
V Sviedrijas valsts likteņus. bija izsūtīts .visiem ŽViedrijas-A^^.^^^ raķS:ūn^^ Sigma ^ organizācijas .?^^^A's Čikāgas kongresa da. ;.
::.Hdējā laikā sākuši kdūšotiēspres^^ :^ : ' locekUs. Studijas turpinās ¥ale ļ^^^^^];^^^
: ' i.... 1896, gada, ar pedejo ,zwamQ dzi-. • Ritvars Dzelme deva tradicio- universitātē V C^.rāvRa foto'. ^^l^sijis^ .an. 19. numu-
' ■ ■ ias nebūtu brinums.Ta-
: ,:r»cijas;W^PMbli^ savas^^^^
. skatus laikrakstos,:-kas iznākgrupas izdevuma-. >,Krets • Nytt»'- .-/'"-.-'^^•.""t ' . ^ K. sulte vairākkārtīgi uzstājies. . ^««««.gu^ • na«(jarin9to vai. ,::kac,«k^,..Ta,.^^^^^^^^^
..ren kareivīgs, Demokrātija esot. saņemtos, eksemplanis velak ^.^^.^^ 1727 KenvOn ^t rējis: atsākt darbu Rtsburgā un Ingnda Baumane .no Hanulio-
novedusi Zviedriju pie.bēzdibe- piedāvāja saviem lasītājiem par ^!t.^'t^ ^ ?v> Pēč tam. doties uz ASV rietu- žnas. Par aizkožamiem un aispir-
: ņa malas ūna^^^ i^. w., vvasmngton 10, D. C. . dzmaiumiem šogad rupejas Er-
niekus, tāpēc esot jānākot stip- : Starptautiskajā saspīlējumā.
V. Grāvīša foto:, rā.
ram vīram,, kas ievestu kā,rtību kas patlaban valda pasaulē, arī-un iztīrītu valsti no žīdiejm (kti- zviedru nacionālsociālisti saska-;ŗu zviedru zemē ir ārkārtīgi ^ta iespējas profitēt,uz: apmulsu-maz!)., Viens: no nacistu izdevu- šu cilvēku lēses. Jācer tomēr, kā ': Mem saucas Ziemeļnieku Cīņa. viņu ,iCīņas gars' paliks turpat, piar Jauno Eiropu," ko grezno kur bijis, .-^ ir neiedomāj ami, ka "§S: zinies uri citi vikingu; burti. Eviedru tautā, kam tik senās un Izdēvuņia sauklis ir ..Visu, zem- vecas brīvības tradīcijas, totāli-. ju ideālisti: un .nacionālisti— tāristu ideoloģijas :yarētu rast apvienojieties!" Baltajai rašēi kaut cik ievērojamu atbalstu,
Gņs.
470 COĻLEGE ST., Toronto,
WA1-3924
miem dzinājumiem šogad rūpējās
©Mācītais- A Lūsis Sv. Jāņa nesta Bērziņa Northiaudvei-
, draudzē kristījis Džēmsa un Sil- kals. Nāca jau; tuvu uz rīta pu-
vijas BrittOii meitiņu Soly-An. si. kad līgqtaji;saka izklisc, lai,
nu, un Andreia un Silvijas Zelt- nākamo gadu atkal pulcētos Ja-
kalnūdēlu Anrv - Māri. W vakarā. Līgotāju bija ap m.
m on„ - c,r tāna ® L. P. Albertiņu mūzikas sko-
L,^l "^^^^-J^ las Hamiltonā ^"dskārtējais au-
HrSfe S ' V ™^^lvS^ d^ēkņu vakars notika trešdien^^
tS^l Z^'-T^"^ āf dS 24. ^jā. Armēņu kluba zālē. amata. Padome turpmāk darbo-.J^^^^^ St. Vakaru ar īsu
esot jāpastāv tajā garā, ko lielu :: darijuši Aristotelis,: Gēte un Hit-
lers. čerčils tiek dēvētg par Ei-
ropaŗ kapraci un Konrāds Āden-
auers par anglo-amerikāņu naudas, demokrātijas lākeju. Tieši Latvijas Amerikā •. pret lielajām Eiropas un. Ameri-: maksu .': kas demokrātiskajām valstīm
žurnālu un laikrakstu: tonis ir ;
:visasāks, diudz mazāk naida ad-
Aboņentu ievērībai
abonēšanas lūdzam kārtot w DV STOKHOLMAS NODAĻU, -..BOK, 22ļJ.' ^TOCRHOLM.
:, īA apfāis.
Tmir^ i;?"^^^ uzrunu atklāja skolas vadītāja
gandriz 4i skolas audzēkņi no hfSr\''^H^^ ^^vlnoS' vismazākā līdz lielākajam^No-toueku vakarēšana, kuŗana^ slēgumā dzirdējām "3 skolas
ADVOKĀTS - NOTĀRS , If^Sjof ^^^^^^^^^^^^
dijas Ilggadīgais naudas laaes , rirri&Pia t Aihpmna
4155 Spadīaa Ave.. Apt. 403 glabātājs Pītiņa tēvs, nododams Sgjtl^ S^^^
^.ii.„„ „,._.v kasiera nienāJmmm tālāk Ēd. Ķia^"^^
ja, sūtāt dāvanu: ^piederīgajiem. ■
•.■ uz ■:''■■ :: L:at¥iju, ::
tad uzticiet tos
123 Huron St.,
:.-Toronto.2; ^B,-:;; Oņtario — Canada.
Pieprasiet cehu sarakstu, sekojiet sludinājumiem.
(Goļlege: un Spadina ielas stūri) SĀSL^SS^! ■ m birojā — W.A 2-6111,,
glabātājs Htiņa tēv, ^^S^^^hJ^ ^H^JT^^"' t-nk ne ja W5i un audanātājiem 2ie. Nefelii
cu brīnums ir, ja, Kurbadu vēl tagad nelasījuši, liekas esam āri tā- drosmīgie aizstāvji, kās sakās tajā vairāk vainas neatrodam — kā tiešām vienīgi īsti . latviska vārda trūkumu krēs-lam.
Lai neatradēji neņem ļaunā, -- ja viņi tiešām jauno Kurba-du butu lasījuši, viņi būtu ātra-duši. Ari vairāk. ^.Lai viss tiktu kārtībā no „pa-siem pamatiem", vispirms, varbūt, te lūgums JG redakcijai: lūgums uzlabot žurnāla piegādes ,,techimku". Tas droši tad cels ari lasīšanas un citas teciV nikas: precīzēsies stipru pārmetumu formulējumi un saprātīgi apnms ari tā „čikā" kalšanas jusma, kas tagad dažu jaunatnes vadītāju uzvaras ratus aizrāvusi bīstami ciņainā ceļā.
R. 3.i Jaimās Gaitas abonents.
Redakcija patur tiesības manuskriptus saisināt. ŅeīTfietotos manuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūtīs
- rokās, pulksteni un rozes. ^^^ŗu, ta akprdeonu klases.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem paraktītajos rakstos iztei&tāo vaE. ara.neatbilst redakcijas vicdoSdimi. ...
9:
Trešdien, 1959. gada 8. jūlija, a h-rs^
SPRIEŽ PAR POLmļ
DISKUSIJU VAKARS-JAUl4^ ■ / : 'iĒTVAROS;^
8 latviešu jaunieši, kuru vecums varēja būt ap 30 gadu, 2, jūlija vakarā Toronto Centrālās YMCA's telpās iztirzāja polītis-: kus jautājumus. Paneli vadīja ALJA's priekšsēdis Laimonis Streips. Liberāļu partiju pārstāvēja Gunārs Irbe no Zviedrijas, Zemnieku savienību — Uldis Karini no ASV. Tālivaldis Kronbergs pārstāvēja LNAĶ Jaunatnes nozari, Vilis Milciko no Kanādas — Latvijas katoļu ' zemnieku partiju, Aivars Oše no ASV — ihēnešrakštu ..Brīvības Talcenieks", Kārlis Pētersons no ASV — jaunsaimnieku un sīk-gruntnieku partiju un Laimonis Zandbergs no Kanādas — teicās pārstāvot pats sevi. Vilis Mileiko partijā nedarbojoties, bet viņš pilnvarots pārstāvēt augstāk minēto; katoļu partiju.
Viņu ieskati visumā bija tādi; ķa Latvijā, pēc tās atbrīvošanas no apspiedēju, jūga, izveidojama demokrātiska iekārta, kur tauta vēlēšanu ceļā izrauga savus pār-
:stāvjus.. 4 ':
Par 1922. gada satversmi jau-jiieši domā. ka tā stipri jāpārlabo un jāizveido pēc Rietumvalstu demokrātiju parauga. Tāpat j āpārveido vēlēšanu likums, lai neatkārtotos tas, kas notika Saeimas laikos, kad pēdējos ga. dos saradās ārkārtīgi liels partiju skaits tepat 30. Tas bija liels traucējums valsts aparātā, vēl vairāk tāpēc, ka Latvijas partijas neesot bijušas politiskās, bet gan šķiru partijas. Pa-redzēto jautājumu ciklā dalībnieki pēc kārtas: izteica savas domas. Tās dalījās par demo-kratijas veidu. Zviedrijas pār. stāvis bija ieskatos, ka Zviedrijas valsts iekārta būtu tīri pieņemama. Citi aizstāvēja divpar-tijņ iekārtu, līdzīgu ASV.: Cik varēja noprast, tad to' diskusijas dalībnieku domas, kuri reprezentē savas partijas, bija tādas, ka viņu partijām jādarbojas, tā liberāļu pārstāvis domā, ka viņu partijai jābūt pār visas tautas partiju. Tāpat žomā ari zemnieku savienības, jaunsaimnieku un katoļu pārstāvji, jo šīs partijas savu politisko darbību turpinot arī trimdas apstākļos un ■tajās esot prāvs biedrii\skaits. Starp citu jaunsaimnieku pārstāvis minēja, ka viņu partijā esot reģistrēti 511 biedri.
Kādreizējo Latvijas autoritatīvo iekārtu daudz nekritizēja. Varēja noprast, ka tā bijusi vienīgais atrisinājums; pārejai no Latvijas pariamentārās iekārtn-s uz kādu citu. A. Oše aizrādīja, ka Latvijā 15: maija apvērsuma nebūtu bijis, ja uz 1922. gada satversmes, pamatiem' bāzētā iekārta būtu bijusi spējīga eksis-
Rezumējot dzirdētās domas par event. Latvijas Valsts iekar-. tu, jāsecina, ka tai jābūt demokrātiskai. Jāpētī Rietumu de-: mokratiju iekārtās, vai nu tās ņemot par paraugu vai ari pār. labojama 1922. gada satversme, vai pat izstrādājama jauna — tāda satver.šme, kurā : partiju skaits nevarētu pārsniegt 4.
Jautājumā par sadarbību ar Baltijas un citām valstīm, izvirzījās ieskats, ka: Baltijas valstu starpā jābūt ciešai sadarbībai, neizslēdzot pat šo valstu' savienību.
Par Latvijas ātbrivošanas iespējām jaunie politiķi izteicās, ka tā varētu: notikt evolūcijas vai revolūcijas ceļā, bet tas prār situ ilgu laiku. Kara- gadijumā atbrīvošana varētu nākt daudz ātrāk, taču jārēķinoties ar fak.: tu, ka okupanti Latvijas rietumu daļu pārvērtuši par militāri stratē^ku bazi, un kara gadījumā mūsu zemei un tās iedzīvotājiem tiktu nodarīti lieli por stījumi.
Vai Latvijai būtu iespē laicīgi' eksistēt kā brīvai atkarīgai valstij, ja iPiļ Savienībā: nemainītos, vaļ kārta, ■ bet tā atstātu territpriju. latviešiem? šiļ tājumā jaunie, domā, kļ gadījumā, ja padomju vd kārta nemainītos, būs m| 'džu Latvijas atbrivdšanļ pār. Arī ja Padomju Saļ atietu savās 1939. gada tad Latvija vienmēr būl draudēta no Padonijū bas, un neatkarīgas Latvi stāvēšana šādā gadījumļ islaidi ga.. Vismnā izskanļ ma, ka Latvijas valsts Šana lielā ^niērā atkal valsts iekārtas Krievijā, I
Kā sadarboties ar atsļ kaimiņvalstīm, kas rajļ valsts iekārias maiņas : Savienībā, kā Baltkrievijļ šiģ jautājums būtu jākif uzmanīgi, jo, kā T. Ki pieminējā, Bnltkrievijaļ dējot ūz daļu Latgales, vu skatījumā robeža būtļ bīda gandrīz līdz Daugaļ nijai, -Viņš doiiiā, ka pienāktos daļa Baltkrievļ ritorijas, nevis otrādi.
Savas domas izteica aļ sītāji, J; Grodnis, piem] ra, ka trimdas latviešieni jākultivē bijušo polītiskl ju restaurācija, jo: visieiiļ šu trlmdlniekieni jābūt nai polītisSkai partijai (! ļausi), .
: LNAK priekšsēdis V. I cis, noklausījies debates savu viedokli, . pasvītrc jaunie latviešu politiķiļ neko datidz vairāk atklļ viņu tēvi. Viņš domā; diskusijās būtu svarīgi lielāku vērību jaunlnj mūsu politiskās dzīves nā; Viņš uzsvēra, ka jāi tas partija, jo savu slti\ šu tauta ieguvusi nevisļ tikāņlem, bet gan pati tādā; kas, būdama ļot pratusi sevi attiecīgi reiļ Tāpēc arī nepleclešai zentabla vadība^
Diskusiju npslēgumāļ jas Latvijas brivībai loļ lis Hāzner.s pateicās kiem un klausitāji(nn, ap 200, par jautājumi gu iztirzāšanu. Viņš neesot jābažījas par tļ viešiem pietrūktu polilļ tāju, ko pi(!rā(liji.s arī ,sļ kā pār-stoltjuma biilvļ raksta ..Brivibas Taicf?ļ daldoram A; Ošmn vļ pasniedza prof, A, vā| jas vēsturi, jo .šis mij piošķiŗ ļoti lielu vērilivļ brivjba.s atgūšanas jau Atbildes ruilā: A. O.šfj [ ka žurnāls būtu jāaboiļ latvietim, lai ilodroJimsļ la ilglaicīgu iznāķ-Šanuļ Noļjeigumā diskusijiļ uzaicināja klātesošos, valsts himnu. . :
m
Diskusiju dalībniel Irbe; U, Ķariņg, Tļ sorts un L; Šandb
>7
Jaunie politiķi un klausītāji valstisko jaulā.jumļ
iiililiilIllSill^
