.i
mm
īPublisSied twice weekiy by iĢatviaii Kelief Soci(2ty
of;Canada ,,Daiiigavas Vanag?'»l' , ^ Editorial and ļBīisiness Offices; 123 Huroņ Sš^ Toronto, Ontario; Canada. Telephome. EM 8-0192. Edit0rmIJ.s4.--A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Court, Ŗidgcwpo^ 27. N.Y.: U.S.A. Tel. EV 1-5211
ArTnv^īilSEļlļ) POST OFFIC
WEDN
iur. T. Sandldrs
■AS SECOND ČLASSMAIL : DEPARTMENT, .• OTTAWA,
;SDAY JULY 22. i95&.
mm
liii
mm
58./803. n-rs.
TREŠDIEN, 1959. G. 22. JrJLIJĀ
9. gaos.
. -Latvieši!
iznāk divas reizes nedēļā trešdienās un sestffll»> Mās. Izdevējs — Latviešu apriipes biedrība KanadS «Daugavas Vanagi", inkorporēta. Redaktori: I. Via-sna.J. Vītols, A. Gailīte, Redakcija uni kantoris; 123 Huron St.^ Toronto, Ontario, Canada. Tel. EBŪ 8-0792, ASV red. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnečfto Court, Ridģewood 27, N.Y.. U.S.A. Tel. EV 1-52U
Abonēšanas maksa ASV un Kanāda: par 1 mBa §1.50; 3 mēn. §4.50; 6 mēn. 8.50; par 1 gadu 516.m
Sludinājumu maksa: sludinājumu da]ā ^IM tekstā S3.20—S6.40 par vienu collas slejas teipt
JAUTĀJUMĀ
Sakarā ar atjaunotām, ārlietu šies, kā to savā laikā izbazūnē-mimstŗu sarunām žehēvā, nāk ja pasaules prese? Kādēļ Dal-
, pral^ „kads panākums" pirms less, pavisairi otrādi, Mikojānam četriem gadiem, kad tanī pašā bija devis saprast, ka .brīvas pilsēta apspriedās „četri lieUe". velēšanas Vācijas apvienošanas W runāja par „zenēvas garu", jautājumā nemaz neesot vienī-kada noskaņa toreiz bija risina- g^ig ceļš, ko- aizstāvot ASV, kas jušas sarunas:un tām sekojošā nozīmēja ne tikai- atkāpšanos ..saprašanas". Kā panākumu mi- no savas agrākās noteiktās stā-neja ļVacijas apvienošanas jau- jas, bet faktiski ari boļševiku at-tajuma: brīvas vēlēšanas starp- brivošanu no viņu ženēvā dotā tautiskās komisijas uzraudzībā solījuma Cari_ AusrumvācijāJ). kam ^sot^^- Kā 'īsi'un kādos vārdos tieši pievienojusies boļševiki. Toreiz, Bulgāņins ar Ohruščevu bija iz-ka^zinams, zenēvā piedalījās no teikusies, kas saprasts: kā šolī-Padpmju Savienības vēlāk de- ■ j-esp. kā apstiprinoša at-gradetais. Bu^gaņms. bet Chruš- bilde jeb vienošanās par brī-cevs viņam bija braucis līdz kā vēlēšanām? Vai sarunu
. komisārs (fornmli.- k tika. protokolēta un 'vai
nīstu^partijas^^^^^ķ^^^^^
Drīz tomēr atķaja^. ka:^si mme- libnieki? šie jautājumi nekad ta skprasa,nas" biJUsi viens liels^av atklātībā kļuvuši zināmi, un -blefs un laikraksti, apklusa skan- neviens vēlāk par ..tādiem sīku-dmat^un pieminēt soi^ interesējies. Ja ari
„Zerievas_ garu".; No ta.^ ^^^^ p^ļ-^-^j^g^
parv tikai ^o^^ografijas. to visi^^^^^^^^^ konferences_dalibniekr^d^^^^
se^ kas^e ak ta nav paticis ^-.y^\^ešm^Ym^ jautāju-laiķim paliesam. . " _^ mā, tad jādomā, ka te kaut kas Rodas tomēr jau ajums:kadeļ nav kārtībā..Sabiedroto sarunās nekadun nekur boļsevi^em_nav ; Padomju Savienību šis Bul-atgadmats sis^Viņu akceptet_ais. ^ i^^.chruščeva dotais solī-sdijums:par,bnvam yeļesaiiam ^ ^^^^
Vācijas ^pvienosanas ; |aut_aju- ļv^askavas ultimātīvo
ma?:Ja^tas nav darīts ne mene- atspēkošanai par Beriīni-
;siem. i^as vēstuļuapmaiņas^ ^^.^^^..^^^^ par Vācijas ap-starp Maskavu.un. Vasmg^^^^
un jato ņepemineja an^^ boļševiku ...priekšlikumus", šis
jans, viesojoļ: es ASV,:-tad^pama- ^^ļ^ ^omā^ rokās, bei-totivaret^ jautāt: vaŗ^boļsevi- kā pastiprinājums
ķi^-maz -tam^bnvam velēšanām boļševiku āriiL minis-
4.k neapšaubām, bus pievienoju- ^^^^ ^ Ohruščevam. līd^gi
Staļinam, nevar ticēt. .Tādēļ arī ..četriem lieliem" vairs nav ko Ba^īākt.jā j.Et.u",,v^<zt^u^.4^iJ!o" konferencē doto .solījumu pats . ■ Chruščevs. nepilda.;Bet kaut ko
^Jumja , senators_; Duglass_^ tādu- sabiedrotie ženēvā ^ nav IlUnojas lerosmaja rezolūciju par Apspiesto tautu nedēļas i„Captive Nations Week") at-žlrnēšanu ik gadus jūlija mēnesī. Šī rezoļiicija Savienoto Vai- ļ^^g^
stu Kongresā ir pieņemta un , Padomju
■MASKAVA VAINO-. . BONNU -
PAMAZĀM S.^K ATTAISNOTIES BAUMAS. KA KASTRO . ■ PATIESI BŪTU KUBAS LIELĀKAIS KOMŪNĪSTS. ■ '
PADOMJU .SAVIENĪBA PĀR- • ■ MET^METUMVĀCIJAI'ŽENĒ-^ >. .'
VAS KONFERENCES SABŌTĀ- H a v a'n ā. Pagājušās nedē-; ir aizgājis — mierīgi un bez jeb- ■ ŽU.. ļas: nogalē Kuba piedzīvoja lie- kāda trokšņa. Tu.rpret^^^
M a s k a V ā. Padomju Savie- lakās politiskās pārmaiņas kopš atkāpšanos ministru padome nībās komunistu partijas, ofici- jaungada, kad tika>padzīts dik- nav pieņēmusi, ozs Pravda pārmet Ādenauera tātors Batista. Pagājušo piekt- prezidents Urucia nebūt nav valdībai lielvalstu ārlietu minis. dien., pēc tam. kad Fidels Kas. vienīgais no kādreiz tuviem Kas-tru konferences sabotāžu ženē-tro viņu bija apvainojis turpat ^^^^ līdzstrādniekiem, kas pēkšņi va. šoreiz apvaino Rretumvācī- vai valsts nodevībā, -no amata nežēlastībā. Pirms nepilna jas āriietu ministru un Bonnas atkāpās Kubas prezidents. Tikai ^^-^^^^ piemēram, no amata ti-sūtni ženēvā. jo viņi, kā viens, dažas stundas pirms sava telezī- atstādināts Kubas faisa sļ)ē-ta otrs mēģinot pārliecināt Sav. zijā vērstā uzbrukuma pret pŗe- komandieris, kas pēc darba Valstu, Anglijas un Francijas zīdentu. no amata b^Ja atkāpies ^^^^g.^^^ ^^^^^^p^^ p^^^^^^ ārlietu ministrus.: ka Padomju ari pats Kastro. .^^^ ^^^^^^ Valstīm. Vašingto-
Savienības priekšlikumi būtu Kamēr prezidenta Urucljas at-
nā, izbēgušais . aviācijas majors
noraidāmi. Pravda apgalvo, ka kāpšanās no amata nopietna jj^^.^^. ^^^-^^^ kastro esot Bonnas politika Vācijas un Ber. un, ļoti iespējams, beigsies ar vi. ^^^^^ ^.^^-1^^ komunisti. Nekā-līnes jautājumos tagad kļuvusi ņa aiziešanu trimdā, premjera da sakara ar komunismu nav bi-par āriietu ministru konferen- Kastro rīcība nav nekas vairāk w ^dzšinējam Kubas preziden. ces galveno šķērsli. Pēc Pravdas kā politiska komēdija. Ar savu p-^g.- ^^^^ . g komūnis-izteikumiem. ja tas tā nebūtu, atkāpšanos no ministru prezi- tus pat stipri kritizējis Tādēļ tad ārlietu ministriem jau sen denta amata JKastro mēģināja j^gj^^^^^^^ jābrīnās, ja pēc Uri-būtu izdevies panākt pozitīvus panākt vismaz divas lietas.-..^ ^.^jg.^^^g sākušas klīst rezultātus; Pravda. iesāka sa- Pirmkārt, tikt vaļā no preziden- j^aumās ka Kastro gatavojas biedrotajiem; saņemt Rietumvā. ta, un. otrkārt, no jauna nosta- Kubā sagrābt vēl ciešāk ciju stingrākos grožos; pretēja, bilizēt pats savu popularitāti. ^^^-^ ^.^1^^^^^^^^ ļ^ij^^^p gadjumā tā varot izjaukt katru Pašreiz liekas, ka kā viens, '^ā _ j^-^.^-jjļ|gt^ ^^jgļ.| ar pa~ . iespēju Rietumiem sadarboties ari otrs gājiens Kubas premjē-^^j^.g^^.gj^jļjgļ. līdzīgu iekar, ar Austrumiem. ram ir ari izdevies. Prezidents , ^^^^^^ ies^ms lauksaim»
■ ' .; . ■ , .■ -.■ ■■- - ■.. ■ ■ ■ niecības reformas, kurām daudz
ienaidnieku, šādu virzienu-jau norāda.
CHRUŠČEVS DRAUD
KUBAIJAUNS •PREZIDENTS
— Paši saldākie ķirši jāmeklē koku galotnēs, — stāsta pazīs, tamā teātru un ķoŗu dalībniece V. Volkova, pavadot atvaļinājumu latviešu aiigļu farmā Virdžilā. . J, Li^cra uzn.
PADOMJU SAVIENĪBAS MI- paredzējis viesoties, šī sagatavo. NļSTRŪ PREZIDENTS BAIDA šanās tomēr nenotiek draudzī-SĶANDINĀVUS NO. ATOMKA- bas un" mīlestības -zīmē. Gluži ŖA BRIESMĀM >trādi, tas tiek darīt
V ār ša V ā; ChruščĢVS grib nājumiem no iznīcības. Pagāju- Dr., Osvalda DorlikosTorradp ierasties Skandināvijā kā uzva. šās; nedēļas nogalē Padomju Sa. stājas aizejošā prezidenta Url-rētājs. Pilnīgi piespiedis pie sie- vienības- ministru prezidents ci jas vietā nas poļus, padomju premjers sa- bridināja Skandināviju (domā- _ ; _ trncfrn npripinis
vas atlikušās dienas; Polijā pa- jams Ziemeļatlantijas organizā- ^ ^ ^ f\--^ļ^^^^r^^ vada, - ..nolīdzinādams" ceļu uz, cijā ietilpstošās - Norvēģiju un .gājiens ir; izdevies, viņ^^^^ aion-Skandināviju. kur viņš drīzumā Dāniju) neatļaut amerikāņiem ^«J^es ■ :y. ■-. v ..- ^: atombazes . savās robežās, no : denta, pats uz taukas pieprasīju-
. - .. .■: Polijas runādams. Chruščevs' ^'f.J''^!-':
skandināviem iztēloja atomka- Tiklīdz _kļuva
'TAUTO:NEDāI.A'
zināma Kastro Vēlēšanās ..atteikties" no. minisv
KATEGORISKI, NORAIDOT■PAD.iSAVIENĪBAS PRIEKŠLIKUMU, ■ ;;: RIETUMI RISKĒ-AR KONFERENCES KRIZ
ŗa'briesmas un ii^svēra. ka. ame. . , ^ . .„
. rikāņi savas atombazesSkandi- Prezidenta amat_a visa Kuba
nāvijā grib ierīkot tikai tādēļ, sakās labi organizētas demoiv
; lai atmaksas uzbrukuma gadiju- «tracijas, pieprasot premjera at..
mā novērstu Padomju Savienī- griešanos,
bas uzmanību no sevis. Chrus- Lai gan Kastro l faktiski no
nosiitīta prezidentam attiecīgas
Sākot ar Latvijas Amerikā T-""- Gromiko ministri-nolēma .kategoriski-no- vienībai nav nekā cita. ar ko .atombazes. Ļoti žēl, ja tādas ga- Kubas vara tāpat atradās Pide-
cizimsanas dienu un viņam raīdītv padomju _ priekšlikumu konferenci ^paildzināt, tad saru. dītos:ari Skandināvijā . . . : ļa Kastro rokās.; J
ā' nU.. .______ ____ __i-rj.. iii-:__Li-::'
proklamācijas parakstīšanai; un nākošo numuru,: sāksim ieispiest SešSo LeninrnrdPr^ t^v 1 V^^omju _ priekšlikumu l
izsludināšanai, aicina
Valstu iedzīvotājus; atzīmēt šo stītā4as_ Irmas; Grebzdes darinuīg^^'^ļ^"^ dari)ojo. Vāciju komiteju, kuras uzde-; par nobeigtām.
nas jau var ieskatīt, tikpat kā;
.1
medēļu, sākot ar 19. jūliju kā Ap- Sveicināta Rīga, sveicinātas mā. spiesto tautu nedēļu ar piemē- jas! rotām cerenioniļjām un sarīkojumiem. PSeņeratajā rezolūcijā paredzēts, ka šāda deklarācija ~~ izsludirļāma ik gadus, līdz kamēr visām apj^iestām tautām būs atgūta brīvība un neatķarī-Uzskaitītoapspitesto valstu, protams, pieminēta arī Latvijā.T"' ■■'■■; ' •
šāda rezolūcija, sevišķi ievērojot tās skaidro un spēcīgo tek-
vums būtu bijis rūpēties pat vā- ci'il* •• . Starptautiskā . plāKsnē konfe-, cu miera līguma un Berlīnes blOinjas .,jVeĒ rence pienāca tuvāk galīgai iz- jautājuma atrisināšanu.
INDONĒZIJA MODERNIZĒS ARMIJU
inini-iSlH?' jukšanai nekā jebkad līdz :šim.
starpā,
• • f'
UZ MASKAVU-
SA¥. VALSTU VICEPREZIDENTS MĀCĀS. SAKĀMVĀR BUS, LAI.BŪTU„ASĀKS'' SARUNĀS; AR PADOMJU SA-
;PREMJERU ČHRUšCEVU. ' -
Pirms Padomju Savienības pēc Maskavas radio ziņām priekšlikuma noraidīšanas sa. Padomju Savienības zinātnieki biedroto ārlietu ministri vairāk atzinuši Sibīrijas klimatu pār kā 90 minūšu apspriedās ar Rie- ..augstākā mērā veselīgu". Sbiri. tumvācijas ārlietu ministru jas klimatam esot ļoti labvēlīga Brentāno. ietekme uz nervu sistēmu, un tas
Visa ārlietu ministru konfe- esot labs pret dažādām kaltēm, rences nākotne tagad atrodas Britu avīze, kas sniedz šo. Mas-Padomju Savienības ārlietu mi- ķavas radio; ziņojumu, ironiski
INDONĒZIJA PRASĪS MILIĀRO PALĪDZiBU : RIETUMIEM; TĀ. AUSTRUMIEM.
KĀ NO
H 0 n g k 0 n g ā. Politiski nestabila, saimnieciski riovāji. nāta un militāri sašķelta, 3.000 salu Indonēzijas republika gatavojas jaunai dzīvošāiiai. Un savu jauno dzīvību Indonēzija gatavojas balstīt uz militāru gatavību, kas nākta tiklab no Rietumiem, tā Austrumiem ,
V a š i n g t 0 n ā.. šīs nedē- lai gan pēdējo kara flotes vadi- rustrā Grbiņiko rokās.; Pēdējā piebilst, ka Sibīrija gan līdz šim
Indonēzijas prezidents Šukar- rekords —- 300 jūdžu, kā ari ra-no gribētu izveidot spēcīgāko ķetes nolidotā distance — 1500
stu, līT svarīga^ jaunaTdeto )as vidū ;ņo Vašingtonas; uz ba paskaldj^/ lā^'veSŠ"irSi^^^^^ SaiSa^^tī'^ņā-priekšlikumi Sot'"bijSi''lazīstam" Iri^s Dienvidaustrum- jūdžu, vēl līdz šim nav pārspēta.
|a no Savienoto Valstu puses ,Maskavu izlidos Sav. Valstu vi- kāņu radars nfeesot bijis neko noraidīšanu izšķirs, vai konfe. Krievijas tikai kā Padomju re- ^^^Jļv^^ to.panaktu, Paredzets visu apspiesto tautu un to star- ceprezidents Niksons ^ar kundzi sliktāks par jauno angļu izgud- rence turpināsies, vai ari tai tiks žīfnam nevēlamo personu 'masu iegadāties padomju strukllid.
pā ari Latvijas jautājumā, pie.:^a^^^^ delegāciju, tās;rojumu. ; pielikts- daudz loģiskākais nometināšanas vieta. masmas, apmācības^ lidmašīnas SACELŠANĀS
fl-ādot, ka Savienotām Valstis ne- s^^rpa prezidenta brālis Miltons ;; —"" ^
KOMUNISTU
samierināsies ar pašreizējo stā-^^zenhauers,; lai atklātu Sāv. vokli, kamēr apspiestās tautas Valstu kultūrās -izstādi Maska. atkal nebūs, brīvas un nēatka- va. Gik pašreiz zināms,. Niksons rīgas. - ^ ..Maskavā-uzturēsies apmērām 4
š'ai .sakarā' ALA's valdes pr-;dienas; Pēc tam tiks apskatītās . 'dis aibina vJ.sas ASV latviešu or- 5 citas Padomju Savienības pll-ganizācijas un draudzes iespēja- sētas.. Savas vizītes laikā Nik-mi plaši -atzīmēt šo Apspiesto soris gatavojas apmeklēt ari Si-tautunedēļu ar piemērotiem sa-biriju-.Novosibirs^^ rīkojumiem, sanāksmēm, refcrā- sku un Belojarsku. Padomju ■tiem,radio iin televīzijas^ raidīju- Savienību Sav.. Valstu viceprezi-niiem. u. t. t, sadarbojoties' ar; dents.^apceļos krievu satiksmes citu tautu, trimdas orgānizāei- iidmašīnās |āni, kā arī.ar vietējām, sabied-. ; ,.wt i^IANFV'RO^ riskās dzīves vadītājām perso-
■nājn un;■ organizācijām, kas. at- -ATLANTIJAS -OKEĀNĀ SEK-■ balsta; apspiesto, tautu .centienus MIGI^.!^ JAUNS pēc brīvībās un neatkarības. Sa- RADARS, rīkojumos; uusaņāksmēg' aicina-. L ō n donā. Ziemeļatlantijā mi vietējie ASV Kongresa lo- pašreiz notiek angļu un; aineri cekļi, kas atbalstījuši rezolūcijas kāņu kara flotes daļu manevri, pieiļcmšauu, kā arī citi promi-.- piedaloties - ap; 60 kuģiem, to ncnti amerikāmi sabiedrības starpā vairākām zernūderiēm pārstāvji, .labvēlīgi ; apspiesto un lidmašīnu bāzes kuģiem. tautu centieniem;Manevru, laika, sabiedrotie izmē-; Apsi)iesto tautu nedēļas; pro- ģina kādu jaunu radara uztver-klamēšana dod mums plašas ie-.šanasieŗĪGi. kas līdz; šim vēl nav spējas vēl reizi brīvajai pasaulei .bijusi lietota uh' Padomju Sa^ "atgādināt apspiesto' tautu grūto vienībai il' nepazīstama. Jaunā stāvokli verdzlbī!, Būsim aktīvi- radara. ^ .kas ir angļu izgudro. un izmantosim dotās iespējas l: jums, vēl nav - arī Sav. Valstīm,
inimii
JAUNIEŠU^ IESVeTE TOMNTO AUSTRUMU EV. - UUT.; DRAUDZĒ
RAKETE-NAV PĀRĀKA
Māc. A. Briedis !9. jīilijā iesvēlTia 8 jauniešu^. 1, r. no kr: Andre]!-: Ātrens. Daina Hart-mane, māc. A. Briedis, dr. pr. O. Dzērvīlis, īcya Āvika, Mārtiņš. Āviks 2. r.: Rūdolfs Kul-
..bergs, Ēvalds Zobens. Agris Zobens, Jānis.Tūte. ' ' J. Kreira uzņ.
no Polijas un čechoslovakijas, angļu bumbvežus un amerikāņu
iznīcinātājus. Prezidenta Sukar- . _ . ,..
no valdība cer. ka. modernizējot J'^^ nežēlīga kom^-
Indonēzijas bruņotos spēkus, būš ^'«tiem labvēlīgu, armojas .daļu panāktas divas ^lietas: un, proti, «acelļanas pret Abdala Kasima pirmkārt, ka izdosies apspiest ^^a^diTju. Eļļas apvidus ^^^^^^^^^ nemierniekus, kas vēl vienmēr J^'.^^^ta pakārts leļs skaits leve. saimnieko vairākās lielās salās, ^.«3«n^"P«^««".»- ^''^^ un. otrkārt, ka izdosies pietieka- ti oO^lOO cUveku. - - ^ ml iebaidīt holandiešus,, lai pie-; ^ Sacelšanas sasniegusi .ari Ana-spiestu vīnu izvākšanos no Jaun. ^as pilsētu, ko komumsti tieku-gvinejas. ; .sies ieņemt . -
... Arābu zmotaji vesti, ka ne.
PADOMJU DZĪVNIEKU mierl sākušies'pagāju.šo trešdien,
kad īraka svinējusi .savu pirmo' gada dienu pēc monarchijas gā-Piecas; nedēļas pēc tam, kad šanas toreiz; Ķasema vadībā. Sav. Valstīm izdevās raķetes 5ā- Viss ziemeļaustrumu {apgabals viens ar mērkaķiem izplatījumā, līdzinoties pilsoņu kara pārņem,; par līdzīgu sasniegumu. 2. jūlijā tai zemei. Kirkukānō-^alināto ii-: jūsmoja;arī padomju prese. Mas- ķi vilkti pa ielām. . ;■ kavas radio lielījās, ka padoiliju . Premjera Kasema valdība ziņo, zinātniekiem izdevies izšaut līdz ka. tā apspiedu.si sacfclšanb.s un šim spēcīgāko vienas fāzes moto- .;nemieŗu armijā, ļ ra raķeti ar diviem suņiem Uh\ Kasems radiouzrunā; tautai, ai-vienu trusi ,kas' dzīvi atgriezu- ■ cināja. .irākiešus izvairīties-- no šies .uz zemes,; Neviens vārds; to-; akla: fanātisma, kas varētu no-^ mēr .netika minēts par to,; cik' ve.st. līdz .pilsoņu- karam. -', ' augstu raķete,uzšauta' \un',cik •.; Viņš brīdināja,; ka viņa valdī-tālu tā -nolidojusi..' .-Sav. Valstu ba ','izrēķināsies." ar -. .komūnis-zinātnieki pārliecināti rēķina, ka - tiem. un citiem valdības, preti-mērkaķu.' „sasnie.gtais'' augstuma niekiem. • '
innraDHiiiiiiiiiiiiiiiiiiimiiiniiiiiiiiiiiiiiiiiiMiiiiiiiiiii'^
. 10 R
s -
i;