flhe
Newspaper for-U. S. A.
IPublished twice weekly by Latviau Relief Socic4y
of Canada «Daugavas VanagP', — Editorial and Business Offices: 123 Huron St^ Tōronto, Ontario^ Gaņada. Telephone. EM 8-0?92. Ķiitor in U.S.A. —^ A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Court, Eidgevvood 27,. K[.Y.. mA. Tel. :EV 1-5212,
. AU^ORIZED: AŠ- SECOND„ MAIL ■ ■ POST- OFFICE DEPARTMENT,; .OTTAWA; . :
W
60./805. n-rs,
TREŠDIEN, 1959. G. 29. JūLīJA
9. gads.;
■ :. Latviešu laikrsiķstš;Amenkāi. '
iznāJi divas reizes nedēļā — trešdienās un sēsies»» Hās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība KanafiS ..Daugavas Vanagi" inisorporēta. Riedaktori: I. VlBs»' sna.J. Vītols, A. Gatllte, Redakcija un kantoria: 123 Huron St.,Toronto,OntariQ, Canada. Tel. EM 8-0192; ASV.red. — A. Zvēriņš,.63 - 43 BunnecBo Gourt, Ridgewood 27, N.¥., U.S.A. Tel! EY 1-5213.'
Abonēšanās maksa A§V un Kanādā: par 1 mēņ. SliO; 3 mēn. §4.50; 6 mēn. 8.50; par I gadu §16.09.
Sludinājumu maksa: sludina jumu daļa 51.Cl tekstā 53.20—36.40 par vienu collas slejas telpa
\MMimtmtimti'*stt!iWtsni0MiiimmtmutUK,.-:
APSPIESTO. NĀCIJU
ATKLĀTS PIEMINEKLIS ĢEN. R. BANGERSKIM
• :SAy. VALSTU ■VICEPREZIDENTS AMERIKĀŅU ■KULTŪRAS'^
IZSTĀDI UN SASKRIEN AS AR MINISTRE PREZIDENTU GHRUščE^a;,
Ievērojot ASV Kongresa vienbalsīgo lēmumu, š. g. 11. jiilijā ļprezidents Eizenhauers izsludināja šī gada jūlija trešo nedēļu par Apšpiiesto tautu nedēļu. Kongresa rezolīicijā teikts, ka šādai nedēļai jānotiek katru ģa-ēu, kamē^ visas apspiestās tautas atgūs brīvību un neatkarī-
šai deklarācijai piešķirama ievērojama riozīmej 3P ASV prezidents un likumdevēju iestādes visai noteiktā veidā no jauna ir ātziinušas tautu neatkarības un brīvības principus.
Bez tam Kongresa pieņemtā rezolūciļjā ir iets ievērojami tā-. iāk apspieSJu tautu uzskaitē, nekā tas bija ■lidzsim, kad par ko-;. mūhisma. apsļ3iestām zemēm ti-.. ka mjnētas tikai tās tautas un . valstis, kuras savu ■neatkarību bija zaudējušas 2. pasaules kara, 'rezultātā; Apspiesto tautu, vidū tagad .rniriēti ukraiņi, balt^ ■' krievi. Kaukāza un Sibīrijas tautas, korejieši, vietnamieši un arī . ķīnieši..' '    ... -•-^TComiteja Latvijas /Brīvībai atzīst, par vajadzīgu tagad no jau-] Ina uzsvērt,par koļun pret ko tā; I cīnās savā politiskā darbības ;ļaukā.-; .
W, 'Komfteja   Latvijas Brīvībai-stāv:' par Latvijas atbrīvešanu .no komūnistuļ okupācijas'jūga.: un vi^U: deportēto latviešu atve-■ šanu dzimtenē, par Latvijas iz-: tīrīšanu no Padomju Savienībās -militāriem spēkien), krievu ad-.  ministrātīvām: iestādēm- un, vi-, ;5iērn'iepludinātiem nelatviešiem,-:   par Latvijas neatkarības . atgu-'. sanu un republikāniskas valsts iekārtas atjaunošanu vispārīgu,. neispaidotu un demokra-. tisku vēlēšanu ..deļā, par latviešu .;. tautas kultūras vērtību un: dzīvā spēka saglabāšanu dzimtenē ; un trimdā,.
KLB . stāv par .visu citu ASV Kongresa rezolūcijā niinēto un afī' neminēto.: tautu atbrīvošanu ņo komunistu  diktatūras, lai tās vārētu brīvi veidot savu dzīvi uz tautu pašnoteikšanās tiesību, pamatiem. ,    Līdztekus augšminētiem mērķiem,   par kuriem notiek cīņa, . KLB nesaudzīgi cīnās: pret krie-,vu okupantu piekopto latviešu iznīcināšanas polītiku, pret de-, portācijām kā aizklātā, tā atklā-. tā formā, pret rusifikāciju visos tās veidos, pret reUžfijas un baz-niļcas vajāšanām, pret latviešu
((Nobeiguma 4. Ipp.)
M a s k a v ā. 1958, gadā Padomju Savieiiība un Sav. Valstis parakstīja vienošanos, ķuŗā bija paredzēts palielināt kultūras, izglītības, sportā un techhisko apmaiņu ,;cerībā, ka šāds solis uz-. labos vispārējās attieksmes abu valstu starpā un līdz ar to mazinās starptautisko saspīlējumu". Sakarā. ar minēto, līgumu- nolēma, ka 1959. gada vasarā abas valstis apmainīsies. :kultŪTa3.izstādēm. Padomju savienība paziņoja, ka tās izstādi Ņujorkā atklās ministru prezidenta pirmais .vietnieks; Kozlovs.; ■ Prezidents Eizenhauers atlDildēja, kā Maskavā to,pašu paveikt ieŗādi-sies viceprezidents Nikšons.
.. Betj starptautiskai situācij ai pasliktinoties un: 4. lielvalstu ārlietu ministriem nekustīgi saslie-not ragus žehēvā, kā; Kozlovā, tā Niksbna' braucieni atklāt izstādes kļuva polītiski- daudz zīmīgāki,. nekā. tas sākumā bija domāts. Rietumu diplomāviska-jās aprindās, piemērani., valdīja cerībā, ka Ebziovs no Maskavas būs paņēmis līdzi, kaut ko vairāk kā tikai izstārifis atklāšanas ŗunū. Valdīja cerība,, ka viņš, kā Ghrušceva pārstāvis,.' varētu ■nākt .ar kādu; jaunu p.rieslikumu,. kas vismaz atkausētu isas'angv?-mu ;āŗlietu ministru konferencē ženēvā. Bet pagāja 15 dienu, Kozlovs izciemoj ās un ^ aizbrāulia, un nekas nebija mimijies;
: Apmēram tāda paša veida'cerības : valdīja, viceprezidentam Niksonam izlidojo!; uz i^laiJK&vu. -Irai gBjļ/ļ^ēc'i^vko^ērenr:^^ pre-;. zidents Ēiaeņhauets bija vairākkārt uzsvēris, ka .Niksons nebrauc už Maskavu vest sarunas, valdīja cerības, ka viņa domu. izmaiņa ār Ghruščevii varētu, panākt saspīlējuma raāzināšanos. Prezidents Eiženhauer,ļ ..domāja,-ka ISfiksons būtu īstais vīrs, kas varētu izskaidrot 'Chruščevam. Sav. Valstu nostāju. •
.Niksona aizbraukšanas dienai tuvojoties, politiskā atmosfaira tomēr nedeva. nekādas cerības optimismam.:Chruščevs bijā bezgala sliktā, omā, jo nebijasa-sniegti gaidītie panākami vairākās frontēs: ārlietu ministru koņferiencē ženēvā nebija izdevies piespiest Kietonus piekāpties Padomju Savienības prasību priekšā. Polijā, no kurienes Cbrusčevis atgriezās tikai pagājušās nedēļas otirā pusē, viņš ne-biljā saigaīdīts ar tādu sajūsmM, kā to būtu vēlējies. „Pretpadom-
ju" nostāja tika paziņota kā ofi-ciālātis iemesls, kādēļ Chruščevs atsauca nodomāto btaucienu, uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un .Dāniju, šim braucienam batu bijis jāsākas jau šī gada 9. augustā. [ Bez tam Chruščevu sakaitināja prezidenta Eiženhaue-ira atgādinājums amerikāņiem atzīmēt Apspiesto tautu nedēļu. Visu savu nepatikšanu re.-^ultālā padomju premjers saka skaļā balsī brīnīties, kādēļ Niksons vi^-; pār.braucot uz Maskava.
Tādēļ arī riav jābrīnās,-ja iSIik-soha sagaidīšana Maskavā bija. visai vēsā..' Padomi i Savienības valdība nebija atzinusi pār; vaja-. dzīgu Sav. Valstu viceprezidenta vizīti pienācīgi izreklšmēr.. Ne-iDija Maskavas lidlaukam tik. raksturīgo „spontāno" pūļu, kas parasti ierodas sa.gaidīt augstus ārvalstu •viesus. Kamēr īšTiksonš-un Kozlovs "apmairiljās Išām draudzības runām.lidostā,Cliruš-čevs kādam Maskavas, pūlim stāstīja pavisam citu stāstu — ka nule kā ieradies kāds panikas pārņemto Amerikas imperiālistu pārstāvis,, sarkastiski piebilstot, ka. Niksoris ieradie:^, lai. apskatītu verdzība turētos krievus, kurus ;āmerikāņi gatavo jo-ties/ātbrīvot.      ■ ;
Bez starpgādījumi'?rd nepagāja arī: izstādes atklāšaria. No izstādītā. 8000 grāmat;i lielā klāsta krievu censoņi izravēja veselu simtu, pasvītrojot, ka tās- runājot pret Padomju Savienību, šāda sijāšana iepriekš nebija paredzēta.   Izstādes apskates laikā
Chruščevs urt Niksons vairākkārt izmainīja asus vārdus — ko .amerikāņu žurnālisti' salīdzi-. na ar dialogu, Icādu varētu--dzirdēt np diviem pre-ējij partiju polītiķiem katras iti ļzas amēri-..kāņu-'pilsētiņas gadatirgu . .. .' .Pagājušās nedēļas nogalē, pēc tam, kad Sav. Valstu viceprea-dentam un padomju premjeram bija notikušas vairāka's publiskas sarunas, abi valstsvīri pavadīja vairāk kā seša.š> stunda? privātā konferencē Chŗņščeva va-: sarās -mītnē. Pēc garajām debatēm .abi vienojās viena jautājumā un, proti, ka pašreiz vēl viņi ļcopīgu komunikē neizdos un presei neizpaudis, par ko" ticis runāts.
šīs; nedēļas sākumā: viceprezidents Niksons ar pavadoņiem izlido uz Ļeņingradū,-, lai pēc tam dotos tālāk uz Novosibirsku un Šverdlpvsku.
Jauns Pad. Savienības kredīts Indonēzijai
Ja k a j t ā.. šīs- nedēļas sākumā. Indonēzija ūn ,Pado.mju Savienība parakstīja jaunu aiz-devunia līgumu. Jakartas valdībai, 'saņemot 17,5 milj. dolāru ķreditu...Pirms neilga laika. Padomju Savienība aizdeva .Indonēzijai 100 milj. dolāru. No jaunā ķredita vismaz 12,5 milj. dolāru aizies grandioza sporta stadiona celšanai; tas vārēs uzņemt 100:000 skatītāju. To paredzēts .pabeigt līdz 1962, gada „Āzijas olimpiskajām ''■'.cīks.tēm".:
Rietumvācijā, Oldenburgas Omštedes kapos māc. R, Bērziņš iesvētīja ģen. R. Bangerska pieminekli, darinātu pēc māksi. B. Ancāna meta. Uzņēmumā 1. no labās ar ziediem plkv. A.
Plensners, viņam blakus DV CV ,pr. plkv. V. Janums,
■ dīploiiāti žE.iSIĒVĀ ■ sagaida,. - ka ĀRLIe'tU.^ ■ ^ ministru . sarunas: tiks, VAI NU -. pār-: trauktas, .atlīktas, -.vai izbeigtas ^.NE: "^^eLĀ^.KĀ BĒSilIT dienu laikā/
5uecas kanāla nacionalizācijas trešajā gada dienā Ēģipte^-kara draudi Izraēlai.->
AI e k san dr i jā. Raksturodams Izraēlas valsti kā noliegumu, kas dzimis nodevības un imperiālisma aizvējā, Apvienotās Arābu Republikas prezidents Nasers uzsvēra, ka pienācis pēdējais laiks īzšķtfīgai kaujai ar žīdiem — un ka tad pēdēje tiks iznīcināti. Tik asu valodu pat Nasers jau nebija lietojis ilgāku laijtu, liekot pamatus baumām, ka arabi varētu gatavot kaut ko pret IzŗaēlM,
Prezidents Nasers uzrunāja lielu klausītāju pūli, atzīmējot Suecas ka;nāļa nacionālizēšahās 3. gada dienu; Ē^ptiešu; kanāli savā pārziņā pārņēm.a 1956. gada 26. jūlijā. Pēc 3 mēnešiem, 1956. gada 29. oktobrī, Ēģiptei Sinajas pussalā uzbruka Izraēlas armij a
:polijas prezidents: aicina sav. valstu,■
■ apmeklēt : varšavu:
Polijas prezidenta :Zavād5ka aicinājumu apmeklēt Varšavu,: šis viceprezidenta lēmums .ir visai negaidīts, jo pirms došanās..uz Padomju Savienību par eventuālu vizīti Polijā nekad netika, runāts.; Netieši, Niksonam izšķir-tes palīdzēja; mājastēvs.Chruščevs: Sav. Val&tui viceprezidents gribēja atgriezties mājās pāri Austrumsibirijai un Aļaskai, bet krievi viņam lādu lidojumu noliedza.' .';     ■:...
Lai gan diplomātiskā laukā sarunas par kāda augstāka amerikāņa valstsvīra vizīti Polijā abu valstu starpā notikušas jau ilgāku laiku, vienošanās par to panākta tikai pēdēj ās dienās. Niksons Varšavā ieradīsies šī gada 2. augustā. Vašingtona, šo vizīti ieskata par polftiski ļoti svarīgu ar iespējamām tālejošām sekām abu valstu attieksmēs.
Via r š a V ā. Padbrnju Savie-nibas. . ministru prezidentu Chruščevu poļi Varšavā uzņēma bez naida ūņ arī bez sajūsmas. Ķā klāsies Niksonani? Pēc vizītes Padomju Savienībā, vicepre-; zidents Niksons nolēmis pieņemt
■.■DVSAU
>-:
. notiks 1. ūn 2 .augustā Ludvigs-burgā pie štutgartes: Sarīkoju-mā. noorganizēšanu kārto DV Viestura nodaļa. Sarikojiima vieta Ģartenstrasse 17.
1. augJstā paredzēts svētbrīdis ar archibīskapa T. Grīnber-ga piedaiīšan(|S.
Tālāk sekos atklāšanas akts, V. Lesiņa un A.- šildes referāti un J. Lejiņa komēdija ,jBij man vienas rozes dēļ" Memingenas latviešu teātra trupas izpildiju-
'■mā.  V.-; ; '"V '
2..augustā V. Janumā referāts, pēc ļ tam koncerts, kurā piedalās
: I». Sepē - .Eše(soprāns), V. Kadiķis - Ančārovs  (tenors) m tautisko dēju kopas ■priekšnesunii. : V
francijai • BŪS
P ar i z ē. Francijas ministru prezidents Dēbrē paziņojis, ka viņa valsts armijai, jau .tuvāko mēnešu, laikā ī)ūs. pašai savi atomieroci. Tās. jāsaprot, ka jāu tuvākajā laikā var' sagaidīt franču zinātniekus .izmēģinām pirmo atombumbu, līdz ar to kļūstot par pasaules ceturto atomvalsti.
PRET IZRAĒLU
ARĀBU LĪGAS. VALSTIS SPRIEŽAS PAR LĪDZEKĻIEM, KĀ APGRŪTINĀT IZRAĒLAS. ::'v', SAIMNIECĪBU.-■ :
. B e ir u t ā.. Pagājušās nedēļas nogalē Beirutā.sākās 2.'nedēļu ilga konferencē, kurā 9.arābu valstis mēģinās atrast iespaidīgākus līdzekļus ,,kā apgrūtināt. Izraēlas saimniecību. Konferencē pārstāvētās Apvienotā Arābu Republika, Šaudi Arābi ja, Jor-dāria, Irāka, Sudāna, Lībija,Ku-vaita, Jēmeria ūn Libāna. Arābu uzdevums nav nekāds vieglais. Atskaitot to,, ka Suecas kanālis liegts ne tikai Izraēlas kuģiem,,-bet arī citu nāciju kuģiem ceļā UZ; Izraēlas ostām, nekāda cita veida saimniecisku spiedienu pret žīdiem arābu, valstīm nav izdevies panākt. Pašreizējā konferencē arābi gribētu atrast ceļu^ kā apttirēt Izraēlas industrālizā-ciju, jo sevišķi to rūpniecības a;t-tīstības daļu, ko financē ārvalstu sabiedrības. Tāpat ārabi grib uzsākt čiņu pret sabiedrībām, kas atļauj: žīdiem savu firmu produktus ražot Izraēlā.
mūsu laikraksta . galvenais pārstāvis
::-:.,■ :'.cikāgā;.:.
;tto -kŗ olls ,
s. Halsted St., Hull House, ĢMcago 7, Illinois, usa.
vMOnro® 6-53SS)- ■
uņ': Vēl pēc nedēļas kanāla apkārtnē parādījās angļu un franču spēki. Lai gan ēģiptieši militāri tika pamatīgi iepērti kā vienā, tā arī otrā frontē; Nasers vēsturi noliedz, deklarēdams, ka kara. laukā Ēģipte nekad nav tikusi uzvarēta. . ■ . Agrākais Izraēlas .bruņoto speķu kornāndieris, pēc sekmīgā Sī-.naja;s kampaņas noslēguma, vairākos gadījumos mudināja savu valdību atgriezties Sinajas tuksnesī; padzīt arābus tālāk un iz-viedot tuksnesī spēcīgus, tālu izvirzītus priekšposteņus, kas nākotnē garantētu Izraēlas drošību pret eventuāliem arābu pārsteigumu uzbrukumiem.-Tāda kampaņa, kā zināms, vēl līdz šim nav notikusi. Bet nedēļas nogalē, runādams par Ēģiptes panākumiem kaujas laukā, prer-dents Nasers atcerējās Izraēlas kara vadoņa Mošes Dajana plānu un sarkastiski aicināja Izraēlu, lai tikai tā pamēģiiņa plānu īstenot. „Ss' paziņoju visas; Apvienoto Atabū Republikas iedzīvotāju vārdā," kliedza Nāsers, „ka nākamo reizi- sastopoties kaujas laukā, mēs noslaucīsim Izraēlu no zemes virsas."
K r b. Atabu līga, mēģinot uzlabot arābu valstu savstarpē-. jās attieksmes, piespiedusi Ap-: vienoto Arābu. Republiku atvērt Bīrijas un Jordānas robežu nor-giālaī. satiksmei. Robeža ..bija slēgta vairāk kā 6 nedēfas. Sagaida arī, ka: Jordāna. un Apvienotā Arābu Republika atjaunos diplomātiskās attieksmes vēl pirms šī gada 23. augusta. Tās tika pārtrauktas pagājušā gada jūlijā pēc tam, kad Nasers.atzina Kasenļa revolūcionārc. gaidību īrakā; Revolūcijas laikā,, ka zīnāms, tika iiogaļināts Jorda-nas karaļa Huseina: brālēns karalis Fēizals..
:HEETERS APMEKLē „^.■RIETUMBERL!NI: ■ ,
„SABIEDROTO .• KARASPĒKS: NEPIECIEŠAMS' RIETUMBER-LĪNES  BRĪVĪBAS NOSARGĀ-.ŠANAI," DEKLARĒ SAV. VAL-STU    ĀRLIETU. MINISTRS-
\:.HERTER%, . , Ber r ī n ē.Pagājušās nedēļas nogalē  patīkamu, .pārsteigumu
piedzīvoja; rietumberlīriieši, kad ' .Ž e n ē v ā. Ir pagājušas. 8-ne- Pazīstot . ministru prezidenta
viņus apmeklēja viņu brīvības deļas,  pārtraukumu   neskaitot, Mekmilleiļa bieži vien nepama- •
aizštāvis.ārlietuministrs-Herters: kopš .sākās 4 lielvalstu ārlietu toto optimismu un ārlietu minis-.
Berlīniešiem. patika arī tas,  ko ministru sarunas ženēvā,. šai tra, Lloda pārāk godīgo, bet bie--
Sav. Valsty ārlietu ministrs vi-..laikā nekas nav panākts, varbūt ži naīvoVcentību sadarboties ar
ņiem pavēstīja un, proti, ka sa- vienīgi.radusies  skaidrāka  iz- Padomju Savienību, šāda sarau::
biedroto karaspēks Rietumberlī- pratne.par to, ka Padomju Sa- šanās nepārsteidz,
nē ir.nepieciešams, lai saglabā- vienība nav ieiriteresētā sadar- Lai gan ženēvas konference
tu; pilsētas brīvību un, otrkārt, boties tādos Jautājumos, kur va- jāieskata par galīgi neizdevušos
ka.viņš nekad nepievienosies ne- rētu ciest tās pasaules iekaroša- angļu valstsvīri to vēl negrib no-
kādam Padomju-Savienībās dik-..nas'intereses. Tā kā ārlietu mi- rakstīt zaudējumos un cer, ka tā
tētam laika periodam, kurā .jā- nistru,sarunām nāv nekādas jē- ar laiku novedīs pie valdību gal-
atrisina Berlīnes jautājums.      gas, tās tiks pārtrauktas. Varbūt, vu sarunām. Vašingtonā tā ne-
„Brīvība," sacīja Herters, „ir ka konference tiks pārtraukta domā ^un to ari" neslēpj. Sav.
bezgala dārga manta. Tur letil- uz ilgāku laiku, varbūt, ka tā Valstīm ir savas domas arī par
pināma runas brīvība,  kas ne- tikS; izbeigta. Bet, lai kā tas arī Padomju Savienības ārlietu mi-
pieciešama, lai demokrātija va- būtu. Rietumu diplomāti sāgai- nistraGromikb solījumu, ka vi-
rētu funkcionēt, šī tiesībā, tāpat da,   ka konferences sēžu zāles ņa valdība zināmu laiku atturē-
kā. citas pamattiesības un brīvi- durvis aizvērsies ne vēlāk kā pēc sies no jebkādas rīcības, kas v?,-
bas tiks pasargātas. Es varu ap- lO^dienām. Ūn nav ne mazāko rētu mainīt pašreizējo stāvokli
solīt rieturaberlīniešiem, kā-Sav. pazīmju, ka tās varētu atvēvtiēs Berlīnē. Pēc angļu domām šāds
Valstis neaizmirsīs savu atbildi- vēl šoruden valdību galvu saru- padomju solījums jau atzīstams
bupretRietumberlīni ne šajā, nām. pai\panākumu. Pēc Sav! Valstu
nedz arī kādā citā jautājuņiā." Ārlietu ministru konferences ārlietu ministra Hertera domām Padomju Savienība sākumā pie- gaitā 3 Rietumu lielvalstis un~ tas nav nekas vairāk kā Ma.ska-
prasīja sešu mēnešu, vēlāk div- Rietumvācijā   labi   sastrādāja vas ultimātu, sērijas turpmā-
padsmit un tagad astoņpadsmit savā starpā un spēja godam pa- jums, jo tas nozimē tikai to, ka
mēnešu laika robežu Berlīnes stāvēt pret Padomju Savienību. ■ Padomju  Savienība pa.šreizējo
jautājuma izlemšanai. Visos tri- Vienīgi tagad, pašā sarunu no- stāvokli! akceptēs tikai zināmu
jos. gadījumos Riekmu atbildē beigumā,  radušās domstarpības laiku. Ūn pēčtam? Ārlietu mi-
bijusi negatīva..        .              Sav. Valstu un Anglijas starpā, ņistrs Herters pastāv, ka Rietn-
„_—_-:---^-''• '. '; • —-———^-—--. mu sabiedrotiem ir tiesības palikt Berlīnē uz nenoteiktu laiku un, ka Padomju Savienīl)a nebūs tā, kas noteiks viņu aiziešana?) dienu.
īstenībā tātad nekas nav mai-
mm AMATĀ
PĒC NEDĒĻAS ..ATVAĻINĀJUMA" KUBAS RE-
VOLuGĪJAŠ vadītājs FIDELŠ   kastro   AT- nijtes. Pagājušā gada 27. novem-
GRIEŽAS MINISTRA PREZIDENTA AMATĀ. ' metuSemI m^SillT'lS ,
H av an ā. Atzīmējot 26. jūlija kustības 6. gada dienu, Kastro aicināti, Havanā bija saplūduši simtiem tūkstošu laukstrādnieku un sīksaimnieku, kuriem Kubas revolūcijas vadoniis bija apsolījis gaišāku nākotni, un ar kuru atbalstu viņš cer īstenot savas drastiskās agrārreformās.
.i:
tos no Berlīnes, vēlāk termiņu atcēla,   sākās ārUetu ministru
No krieviii: raķetēm vēl briesmas nedraud ,
V a š i n g t o n ā. Iztirzājot.
sarunas. Pēc 8 nedēļu ilgām sēdēm Padomju Savienība nolikusi Rietumiem priekšā jaunu ulti-mātu, paziņojot, ka'zināmu lai-Pagājušās nedēļas nogalē Kas- atgriešanās ir vēlaņia. Lai tā tā- ku tā Berlīnes situāciju nemai-tro varēja redzēt, ka viņš spēle- da būtu, Kastro uz Havanu uz- nis. Pēc tam spēle varē-s sākties jis pareizās kārtis, ' Kastro no- aicināja pusmiljonu laukstrād- no jauna, klausīties bijā ieradies ap mii jo- nieku.  Bet nedēļas nogales de-nu cilvēku liels pūlis, kas pie- monstrācijās pierādījās, ķa pil-prasīja viņa atgriešanos minis- sētā saradušies vismaz divreiz: tru prezidenta amatā. vairāk viesu ,nekā< to bija cerē-
Ar savu personīgo triumfu pa- jis pats Kastro. Kūbas nacionā-gājušās nedēļas nogalē Kastro listu ausīm, savukārt, pavisam Padomju Savienības un; Sav. var svinēt daudzkārtēju uzvaru, jauka un patīkama izklausījās Valstu militāro gatavību, aizsar-Viņa personīgā popularitāte ta- Kastro runa; kurā viņš deklarē- dzības ministrs Makelrojs uzsvē-, gad nodrošinātā ilgākam laikam, ja, ka Kuba nav nekāds protek-ra, ka-krieviem pašre'z vēl nav Kastro aizgāja ministru prezi- torāts vai kolonija, bet ka tā ir vairāk kā 10i. starpkontinentālo denta, amatā, lai tiktu vāļā no brīva un neatkariga valsts, kas, raķešu, kas varētu sasniegt tie-prezidentaUrutijas, kuru Kas- nav. atbildīga nevienam. .(Va^ meļamerikas krastus. Aizsardzī-tro savā laikā lūdza šo amatu šingtona, šos vārdus iztulko kā bas ministrs- izteica pārliecību, uzņemties, kad Kastro tika aici- vērstus pret sevi un Kubas ieži- ka krievi ASV nopietni ap-nāts atgriezties ministru prezi- ma kritizētājiem Sā,v. Valstīs), draudēt nespēj un. ka vispārējā denta amatā, viņš atbildēja, ka „Kuba grib.būt draudzīga ar vi- apbruņošanas salīdzinājuņiā Ģa- . atgriešanās jautājums tiks no- sām pasaules valstīm", sacīja, vienotās Valstis ir daudz pāŗā-skaidrots 26. jūlija kustībās. 6. Kastro „,bet tā nevar būt drau- ka" un ar šo pārākumu* aizēno gādā dienas atcerē, kad tautai dzīga āy tādām, kas mūs aizkar, nedaudzās krievu starpkontinen-būs IMevība parādīt,  vai viņa mūs apvaino vai mēģina izsūkt." tāl^^