1959 g. 29. augustā, 69. n-rs.- ■
^ĢENERĀLKONSULS
Mf. R. N. BRYSOK
Toronto, tel. HO 3-5861 118 DAKFORTH AVS.
KONSULS
¥ILI&:TO
Tel RE 8-7798; Mohtreal, P. Q 5210 VIOTpRIA AVE. APT li
Sestdien, 195®^ g, ^. augustā, 69. n-rs.
mii*:iii.u]^iļ,fļm.nm»^
*
0
V
^ BEBRIS
, APTJROSmASAiri®
41 PITGAIBNJ GRESG^ TORONTO. PL 9 - 026^
■ • .vT a.U::t:1: e-.š::i^.,
noguldiet savus ietaupījumu^
(LATVIAN TORONTO CREDIT
Atvērta pirmdienās no 8-10 vako pi- Sv. Andreja baznīcas telpās ' : (Carlton & Jarvis).
P. 0. Box 37, Termirial j,R" ['"•Toronto. Tel. HU 3-9283 vakaros.
;PII)eMIJA MONTEĒāLa ^
.pienu,, izvairīties no pārmērīga noguruma un nepeldēties; nepa-, zīstamās:;vietās. Montrēālā, jaii : vairākas : darba; vietas; Izdara ;iņasveidā potēšanu ^personām, ■kas nāv^vēl tādu dabūjušās. Ta-; jā pašā "laikā šīs iestādes ieteic nenodoties panikai,. jo stāvoklis nav vēl :drāudošsj aicina- potē/ ties visas personas līdz 40 gadu vecumam.
^ Sakarā ar epidēmijās turpināšanos, unsaprotamo iedzīvotāju uztraukumu,/parādīju apdro-šināšanas sabiedrīb'^s ■ ,kas ap. drošina pret saslimšanu ar bērnu trieku, sedzot ārstēšanās iz-; devumus; . un nāves gadījumā izsniedzot zināmu /naudas' sufn.
du; Iša-
lU
ir;; liās-; l?idā- ■. luģi
^trc. ■ |.oiij'a^;-r;;re-': Ļddz'
orī. ■ Iselī-.:
bp-,
im-
p^nu; ļnār. jienā
no
ļrali-ia ir-
Dmē-'' iz iž--[mē.t, sa^
ļ:Po-
liības
A.' ļ-ejot Dinā--lam, ļkopš: iskas;
t ne., rakās jetās. rietas' ļtuinii li. ; bļatī-fvērti ]r izsalka per-9tp6-I 1.250^ ^ēmu ļvecu-
V/'o.. sār 31, bet gadi
mīc^ ||]U un
ļ slimo ļ'ziņo, igata.
■■,..io . re^ pārns, ^saŗiās ir. re-3S. sa-
p hfi. rlizētū
aktīvie filadelfijas
:;;;;;xiETuviĒsi
Latvijas Amerikā redakcijai:
Mūsu brāļu tauta — lietuvie- . ši- aizsteigušies mums jau kriet-.^^^l šoli priekšā, apspnezdamies par. vienotas stājas, ieturēšanu ■ Padomju Savienības premjera viesošanās laikā., 19. augustā-, organizāciju pārstāvju apspriede.. Filadelfijā, - lietuviešu krājaizdevu sabiedrības („Liberty") telpās,, pieņemts ierosinājums izteikt protestu pret Chruščeva apmeklējumu, valkājot sēru- tēr. pus un.. ša-rīkojbc aizlūgumus. Atskaitot ■ Filadelfijā ari- - lātvie- . šu aprindās: pazīstamo, pāšaiz.-liēdzigo savas tautas darbinieku Jonasu A. .Stikloriusu, visi pā- -rejie . sanāksmes dalībnieki ne.; ...vēlas, ka viņu vārdus piemin atklātībā, aiz bailēm' par' plede^ ngo.. likteni- dzimtenē, šai ap-
■ spriedē izdevās- pieaicināt arī ļcādu: vietējā laikraksta pārstā-■vi, kās/pār to -sniedisa zīmīgii
atskatu nākošās; dienas izdevu-.. mā' („The Evening Bulletin" August 10, 1959).
■ Stikloriuss. par'šo savādo. ap-ciemoj uinu , sāka:' „N aīvi do.. ■ ..māt, ka sarunas ar: Eizenhaue-,ru • tādu liiasu. slepkavu . kā ^ Chmščevu. spēs' apklusināt. un apmierināt . aiz bailēm no Dieva, Ņikitas, Chruščeva ■ un pre: .zideņta..Ei.zenhauera atcēli- pa-radīsies .katra komunistu' lāik-;raksta pirmajā lappusē, un būs Uela-v Padomju Savienības' pro.'
. pagandas uzvara." >- ■. ^Asi skan. • arī "kāda. mākslas' skolotajā vārdi, ņemti kā no tnusu pašu mutes: „Viņam, te iiav. vietas. .Viņa vieta Sibirijā: V, .Viņa apmeklējuma laikāie. sim baznīcā, lai slepkava raugās _ tukšās ielās.";
.\ Viņam .pievienojas kāds cits, .kura brālis bijis 15 gadu notiesāts spaidu; darbos Sibīrijā, tl. kai uz nepārbaudītu baumu pa-^ mata> ka tas noskaņots par labu Lietuvas brīvībai. Otrs sa naksmes dalībnieks, kura brālis nogalināts' Sibīrijā, piebilst: ..Chŗuščevs.-.brauc uz šejie-ni^ne miera dēļ, bet gan. lai ie-:; gutu^ zmāmu uzvaru. Viņš^ zina, ko dara,-mēs nezinām ..." _ Visu atzinību : mūsu brāļu : tautas; cīnītājiem par: cildeno .nostāju, drosmīgajiem' vārdiem, visas,.pasaules priekšā un iīdz ar to par laba parauga došanu ..mums, kas.esam..sardzē stāvot, saldi iesnaudusies. Vai nebūtu •laiks mosties arī mums, vēl dzī
■ VI palikušajienv latviešu -trimdi-, niekiem?;...;. : .... .
las manuskriptus; saīsināt^ :
Vtus neuzglabās,,bet uz vēlēšanos sūtīs lu pastmarka.
ļirticiāļiem par?iktītajos rakstos, izteiktāo Vfuakcijas viedoklim.
UNO MANKIN REALTOR
292 Danforth Ave., Toronto. HO 14114
MEMBER TORONTO REAL' ESTATE BOARD
ĪPAŠUMI TORQ?5^2J?^;ļ^;S^^^E^ PILSĒTAS RAJONOS UN LAUKU APKĀRTNĒ.
: Pārstāvis;, birojā HO 1-1114.
MajāHO 1-3766.
PAPE -.O'CONNOR: 6 istabu divstāvu dubultķieģeJu māja, luleiis -apkure^ aioderna virtuve, vannas istaba, iebraucamais ceļš un garāža. Ipastims labā stāvoklī. Gena $16.900,-. ; GEKRARD - COXWELL: 6 istabu atse\išķa clubultķieģeļu māja, eļļas ap-ivure, 2 modernas a'irtuves, vannas istaba, plats iebraucamais ceļš un garāža. Skaists dārzs; Iemaksa $2.000,-. DA^FOaTli - BROAPVIEW: 8 is: tabu atsevišķa dubultķieģeļu māja, eļļas apkure, 2 modernas virtuves, vannas istaba, privāts iebraucamais ceļš un 2 mūra garāžas. Iemaksa $6.000,-. /
■., -rmums IRJESPēJAMajU FiR^
Kristaps Grāmatriiieks
MT\^IEŠUMĻAMATŅpKU :dm^^
NACIONĀLAJĀ-IZSTĀDĒ; ..^ ' -.H-AP A¥tR
NO ATMIŅU.KRĀJUm DZINTARA ERASTĀ
-11
„Viņa āuģstibā ģerieŗālgulDer-lpiātoī*a kungs izsacījis vēlēšanos jūs pieņemt," virsnieks monotonā balsī ziļņoja.„Es ceru, kā jūs pratīsit šp, godu pienācīgi novērtēt. Sekojiet;man!" : «Pateicos viņa augstībai par man parādīto lielo godu. Ķs tiešām neatrodu vārdus, kā savu : pateicību Viņa augstībai definēt," es atbildēju: . 1 .„Far to. neraizējieties; Viņa augstība, ir žēlīgs," ' virsnieks auksti teica.
Ģenerālgubernators kurlovs sēdējā smagā, atzveltnī aiz garā kabineta galda.; Virs viņā galvas: karājās liela- Krievijas cara un carienes ģīmetne. Tas bija. patukls ,vīrs, ar melnām kiiplām ūsām. Viņš runāja lēni, it kā: katru vārdu akcentēdams. Salīdzinot ar „PrOvodņik" ģenerāldirektoru Vittehbergu, viņš ■ likās pat vienkāršāks. ; ;:
,,Jūs drikstat apsēsties," ģene-rālgubelnātors norādīja tiz mīkstu ādas krēslu viņa galda pre-:;tējā puse, kur: atradās vairāki šādi:"atzveltņi. Laikam tajos bijā sēdējuši tikai augsti, cara ar-mijas virsnieki un ierēdņi. Es iegrimu Imīkstj ā sēdeklī kā siena gubā un uzmanīs sakārtoju rokas un kājas.
„Ļoti pateicos jūsiiaugstī-
bai," es teicu.
„Vai jūs' tekoši runājat krievu valodu?" Kuriovs lēni jautāja.
; „Jā; gan,, jūsu augstība," es atbildēju,
,,Jūs esat apliecinājuši Viskrievijas. caram savu .mīlestību ivn cauri' frontei devušies pildīt savu pienākumu, kādu 'np ikviena Krievijas pilsoņa, prasa viņu mīļotais cars un^ tēvija."
. ,,Es domāju,, katrs to būtu darījis manā vietā, jūsu augstība."
^„Tomēr, tomēr, tā ir zināmā, mērā varonība, kās novērtējama un . atalgojama," Kuriovs turpināja. .,„Jūs esat; uzņēmīgs, cilvēks, tļri tieši sādi cilvēki mums. tagad ^visvairāk vajadzīgi. Frontē ar pielādētu šauteni var cīnīties katrs,' bet; ne mazāk svarīga, varbūt pat vēl svarīgāka, ir. cīņā aizmugurē .Tā norit gandrīz bez ;neviena" šāviena, šai. cīņai der tikai retais. Jūs piederat pie šiem. nedaudzajiem, ; kam parādīts šis lielais.
Ml
Sajās posK '
.■ ■ ....ĪPATNĒJIE -KRĀJĒJI ;.
Visā pasaulē ir īpatņi, kas krāj visdažādākos priekšmetus un Kārto .tos kplleķcijās, piem., mākslinieks Niklāvs Strūrike .Rīgā krāja māla: pīlītes un bija jau savācis respektējamu kollek-ciju, Tās nu: viņam palika Rīgā, komunistiem .iebrūkot, pilsētā, bet Niklāvs aizbēga uz Zviedriju, kur turpina krāt savas iemīļotās pīlītes. Citi krāja žetonus, citu izraudzītais ; priekšmets; ir brūžu reklāmas Uz pudelēm u.
: JTā arī Čikāgā ir- vairāki šādi. koUekcionāri. Tā K. Ķežbers krāj pastmairkas uņ savācis tik lielus daudzumus, ka atvēris jau savu pastmarku veikalu. Past-markas krāj arī Valdis iDzelmOj kas. līdz ar!'to Studē ģeogrāfiju, lai labāk zinātu/ uz 'kuru. pilsētu vest savu un;Elvīras tautisko .;deju- kopu,; jo Čikāga viņiem izrādījusies par mazu. \ ■ J..;Rītiņš sevišķu vērību- pie-. šķir latviešu senrakstiem un sa-. vācis jau tādu jdaudzumu, ka var tos respektējami' rādīt savās kplleķcijās. Hugo vRiekstiņa :ie-I mīļotais «jājamzirdziņš" ir latviešu vēstures liecinieki: etnogrāfiskie, priekšmeti,. kūŗus viņš-ļ:ā" iemīļojis, ka izdeva-■prof, '.Franča^ Baloža „Seņvēsturi"' otrā izdevumā. Arī Otto Krollam : ir savi ,,zirdziņi". Viņš krāj;:visu,, kas .'attiecas uz latviešu teātriem trimdā, uri savācis.jau tiķ.kuplu archīvu, ka.cer drīzu^ mk atklāt. „Latviešu teātra ■ mū-. zeju".;-Bez tam viņš vāc a,rī. ma-■ teriālus par. latviešu trimdas vēsturi. Materiālu kr-ajums. ir īsti kui3ls.: laikrakstu izgriezu-rrii, žurnāli, grāmatas! šos .materiālus viņš iecerējis izdot kā , «vēstures materiālu", lai tie tā 'neietu zudumā,; kā ■ daļa to, • ko nācās pamest isavam liktenim Lktvijā. A; Raidonis -krāj karikatūrās un no tām sakomplektējis pi'āvu kollekčiju un loti iespaidīgus sējumus.::;Valdis Hermanis vāc grāmatas par teātri. un lugas,' kas viņam nepieciešamas kā ■ režisoram. •; Viņš allaž skumst,, ka visi lielie" krājumi palikuši Latvijā.: - Tā varētu uzskaitīt vēl veselu .virkni īpatņu, bet [ ar mīnētiem pietiks, lai kiirraet ■■raksturotu „mūsmāju . krājējus". ■ Viņi domā, ka tam lielākā nozīme nekā naudas krāšanai. Bet to krāj visi'. V"..-
„Eš nejutos tāda goda pelnījis, jūsu augstība." > • ' . .Eurlovs. likās manus ■. yārdus 'nedzirdējis un turpināja:, ■ ; .;„Es ceru, ka jūs pratīsit. šp gpdū saņemt, kāš būs reizē, arī jūsu skaistākais: .atalgojums. Jūs dosities atpa,kaļ uz liiepāju, uz vācu ieņemto Kurzemi un zi-. nosit. visu, kas tur notiek un gatavojās."
,,Atpakaļ uz Liepāju? Kār jām!" es iesaucos, aizmirsdams-dams, ka atrodos ģenerālgubernatora kabinetā.
„Ne jau gluži pa to pašu ceļu", Kuriovs tikpat lēni turpināja,, neliekoties zinis par manu satraukumu, „Ceļa izvēle jums ;ir brīva. .Mums. ir gluži vienalga, kā jūs tur nokļūstat, ar kādiem līdzekļiem un. kādā veidā, mūs interesē tikai, lai jūs tur atrastos un pēc iespējas ilgāk darbotos. Valstij katrs šāds cilvēks maksā lielu naudu, un kaut gan Krievijas valsts ir. liela un bagāta, mums nav intereses, lai šie cilvēki: aizietu un drīz pazustu. Tāpēc mēs jūs iepriekš rūpīgi sagatavosim 'un . apmācīsim, "jo mēs vēlamies, lai; jūs atkal. atgrieztos, kad jūsu pienākums būs galā. Ienaidnieka aizmugurē mēs jums vārē-; sim. palīdzēt vairs tikai ar. naudu. ;" . ■.■■'.' .--;.■ V. „Ļoti pateicos, jūsu augstība, par tik lielu godu, kadu nupat man esat parādījuši.. . . Es tiešām liejūtos tāda pelnījis , . .Es . esmu pilnīgi: pārsteigts ..... Es nezinu..:... Es domāju . . .," es jutu, ka. kādi krampjaini pirksti satvēruši manu kaklu un to žņaudz: arvien ciešāk. .'. .'
.' „Mani neinteresē, ko jūs domājat, niani interesē jūsu atbilde," kā- no tālienes sadzirdu Kurlova balsi.
Neredzamais žņaudzējs manu kaklu mazliet atbrīvoja,. un es varēju, atkal atvilkt elpu, kas bija pilnīgi āptrūkusi. Pretim iznira Kurlova tuklā; seja ar kuplajām ūsām. Viņš gaidīja atbildi :; . „Labi, jūsu gaišība," es teicu, lai sakārtotu domas. ,,Es tiešām neuzdrošinos pretoties tik. augstsirdīgam piedāvājumam, kādu spēj iemantot tikai retais, Ar lielāko prieku es vēlos kalpot caram un savai tēvijai,.bet šādā veidā es to nespētu; gluži'aiz tā iemesla, ka Liepājā, kur esmu. nodzīvojis tik ilgus gadus, mani tūliņ pazītu un nodotu vāciešiem . . , Par manu izbēgšanu jau tagad, droši vien; runā visa pilsēta, un vācieši jau izmeklējuši visas malas, lai mani atrastu. Atgriešanās ienaidnieka aizmugurē. šinī gadījumā būtu došanās pašnāvībā, bez cīņas . ..." •
..Pašnāvniekus cars neieredz," Kuriovs iesmējās. :„Kas notiktu, ja viņa armijā zaldāti pagrieztu ieroču stobrus paši pret -sevi? Ieroči jāvērš-pret ienaidnieku!: Un viņi to arī dara!" Kuriovs isaucās,' tad lēni atkārtoja: „Viņi to dara, jo citādi' ienaidnieks : iznīcinātu viņus. Tā rodas mīlestība pret caru ; un; tēviju. Bet jums,, jaimais
cilvēk,; ir daudz labākas izredzes. Jums ierocis būs tikai jār tur kabatā; vairāk savām. vajadzībām, tā sākot. Armijā cilvēki šauj aiž bailēm, jūs šausit tikai visnepieciešamākā gadījumā, pilnīgi apzinīgi un ar noteiktu izvēli. Iniciatīva būs vienmēr jūsu pusē. Tā ir liela priekšrocība, mans draugs! No kaŗalauka daudzi iieatgriežas nemaz,. daudzi atgriezīsies sakropļoti Uz visu. mūž.u. Viņiem pēc kara būs jādzīvo un jāstrādā, jūs varēsit tikai dzīvot. Pakalpojumi, kādus jūs būsit veikuši kara laikā, jums to atļaus, tie ir. vienmēr labi samaksāti un netiek, aizmirsti. Jūs varēsit ceļot pa visu plašo Krieviju; ārzemēm, jūs apprecēsities, jums būs skaista sieva, ģimene. Es ziiiu, ko tas nozīmē.. Jūs vēl esat jauns,! dzīvj nupat kā uzsākāt, to vēl nemaz nepazīstat.. Es gribu jums palīdzēt, tā ir vienreizīga izdevība, mans draugs," Kuriovs nobeidza un. sāka rotaļāties ar zīmuli.
„PatelcosI" :es teicu, „ļoti-pateicos! —t bet . . ."
„Pietiek, jūs nevēlaties!" Kuriovs bargi iesaucās un s.avilka uzacis.; Viņa pierē iezīmējās divas dziļas rievas. „Bet sakait, ar kādiēmiizdevumiem .vācieši jūs šeit sūtīja?" viņš asi jautāja; (Turpinājums sekos)
-hotēieta .likme: aizdevumiem: '
Ilgtermiņa aizdevumi lauksaimniekiem, kp piešķir federālā valdība, būs ar 5% standart-likmi. Sākumā plānots aplēst obligāciju parādniekiem tādu procentu likmi, kas segtu valdības: izdevumus, saistītus ar naudas aizņemšanos. Tās ņpzī-mētu, ka maksājumi būtu mai-nīgi> un tie radītu zināmās grūtības tiem lauksamniekiem, kas būtu spiesti, aizņemties augstu procentu likmju gados, piecu procentu likmi, uzskata par mērenu caurmēra ■ • likmi, kas • ir pietiekami lielai lai nodrošinātu .; lauku aizdevumu, programmas īstenošanu nākošos gados.
.-' C. S.
Daiļamatnieku ģildes vicepr. S. H. Hazels (no kr.:) H. La-p^;ņš un H. Mercs iekārto da'ļamātnieku telpu izstādē.
3. Kreiļa.'uzņ.
.. MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULE NO. RIETUMVĀCIJAS '
Bikeburgā, Lejassaksijā, mazā skolu brīvlaiks beidzās un va. • pilsētas nomales mājiņā pašlaik reju atgriezties savā jumta padzīvo vācu armijas bijušais in- slēptuvē, Bušvechteru ģimenes struktors Helmuts Knipels ar mājiņā." savu ^sievu 'Martu, kas abi tikai Vienmuļas bijušas daudzās pirms nedaudz dienām no Lat- dienas, mēneši un gadi. Vācie-vijas ieradušies Rietumvācijā. tis strādājis dažādus darbeļus: Knipela sieva ir latviete, kas pinis grozus, adījis un lāpījis, savu vīru divpadsmit gadu slē- „No vienības līdzi paņemts maa pusi uz bēniņiem, lai tas ne. bija armijas radio aparāts. Ko kristu krievu rokās. Tā nu iz- jūs neteiksit, es pat varēju sanāk, .ka Helmuts Knipels ir pē- dzirdēt Hamburgas raidītāju. 11-dējāis vācu karavīrs, kas pēc gas dzīvot, reiz tikt brivībā bija divpadsmit gadu «karošanas" ar milzīgas, tās nō dienas die-bāilēm un neziņu beidzot tomēr nā kļuva neapslāpējamākas. Ja nonācis savu vajātāju rokās. kādā no šādiem „uzbudināju-„Tas bija 1957. gada vasarā, ma" brīžiem nepazaudēju galvu kad mani gūstā saņēma krievi,*» un neizskrēju ārā, neieskŗēju stāsta'39 : gadu vecais vācietis, dzīvu krievu rokās, tad tā bija Viņš pēc aroda ir elektriķis un Martas un mana mīlestība, tā ; cer darbu atrast savā amatā, mūs turēja kopā." „Laikam gan esmu pēdējais, kas Bet tad pēc gadiem ilgas slēp-tik ilgi paspējis izvairīties no šanās pienākusi tā diena, no ku. krievu nagiem. Bet man laimē, ŗas. Marta mv Helmuts visvai-jās ar labu ,ļo'ti labu cilvēku pa- rāk baidījušies. Bija klāt diena, līdzību." ; kad Helmutam dzīvam vai mi- ;
šis «labais gars" bijusi latviete; rušam ..vajadzējis, atstāt savu Marta Bušvechtere, kas kopā ar paslēptuvi. „Jā, 1957. gada 3. jū-savu māti apdzīvojusi mazu lijābija tik tālu. Sarkanarmie- \ mājiņu Aizputes apkaimē,. La-ši ielenca māju. īsi pārdomāju, žas ciematā. . ko darīt. Vienīgi pareizais solis
.Latviešu \da:iļam.atnieku un res: kokgriezumu ^^'i^^^ - • a i -«
mājamatnieku darbi šogad sķa- ādas, keramikas un izšuvumus, mums jau zināmo faktu atkar: ; "P?^^^^^^ ^^^f.
«Kapitulācijas dienu. Kurze- likās, ka jāpadodas dzīvam ^ūs-
ē piedzīvoju 1945. g. 8.. maijā," tā," stāsta Knipels. ,-,Tā arī iz-
ums jau zināmo faktu atkar- darīju. ■ Apģērbu savas vecās
tāmi karalienes Elizabetes ēkas Audumu nozare^ ja neskaita-cit. to vācietis. „Mana vienība - vācu uniformas _ vēl atli-
ziemeļu galā, Kanādas- ģildes tautiešu latvisko rakstu kopētā- dienēju artilērijā, - padevās kusos gabalus, apjožos ar m
daiļamatnieku un K.N.I. Sie- jus; pārstāvēta ar vienu prievīšu krievu gūstā. Ņetā domāju es. pi.stoU, un devos leja^ pie. kne-
viešu daļas vitrīnās . latviešu, sedziņu. Latviešu daiļamatnieki Ar, armijas motociklu devos ņe- viem. Ta, nu biju gust|knis. Fec
godalgoto un izstādē uzņemto aktīvi piedalās šajā izstādē jau zināmā nākotne uz Aizputes pu- ,12 gadiem gariem moku ga-
darbu klāsts ir ievērības cienīgs vienpadsmito gadu, un. reprezentē sekojošas noza-
.SĀKOT AR :1. SEPTEMBRI PĀLĒTINĀSIES. AUTOMOBIĻU APDROŠINĀŠANA,
.ČIKĀGA
Q Skaidrīte Līduma,; kaš plašākai latviešu . publikai kļuva pazīstama no Krolla Kultūras biroja operešu kopas „Muce. nieks un niuceniece" uzvedumiem, kur viņa dziedāja jauno mucenieci, pavasarī ļoti sekmīgi pabeigusi kolledžu un .8. jū-^ nijā saņēmusi diplomu. Jau trešajā dienā viņu saistījis ,,Fort Wayne" raidītājs, paverot s; Līdumai iespējas strādāt radio un televīzijas laukā. Rudenī sākšot, atkal, darboties šī' raidītāja filliarmohiskais orķestris. Iestudēšot. arī „Borisu Godurio-vu", kurā ;s.. Līdumai paredzēta princeses loma, Bez ttam viņa solījusies piedalīties arī latvie^ šu un citos sarīkojumos.•.
■.GRAND. RAPIDI- .(mice.)
(D Kārlis Krūmiņš ar dzīves biedri un pārējiem ģimenes locekļiem pārcēlās uz Lafajettes pilsētiņu : Indiānas ■ valstī, kur viņš strādā par grāmatvedi Folksvvagen firmas pārstāvniecībā, k; Krūmiņš Grand Eapi. dos bija rosīgs baznīcas darbinieks un Vienības drāiidzes padomes priekšsēdis, bet viņā dzī. ves biedre bija.dāmu komitejas. ;priekšniece..: ; •/ . ; © Latviešu Kultūras kursu noslēguma akts notika 28. augustā,, pulkst. 7 vakarā Latviešu biedrības, telpās..: Kopsavilkumu par J. Raini un viņa darbiem sniedza skolotāja- Z. :Lapsiņa, Raiņa dzejas skandēja. M. Vidne-, re-Ozoliņa, uii.par lat\dešū va-. lodās iiozīmi stāstīja skolot. M.-Gaide, sniedzot arī pārskatu par kursu. gaitu. Noslēgumā dejas un. rotaļas.
© :inž.;Egons Radziņš pārcēlies iiz dzīvi :Kalifornijā., kUr saistījies darbā v,COiivāir Astro-nautics" sabiedribā. ® Grand Rapidu un- āpkārt„
si. Nonācu Lažas ciematā un diem . . _. Kas ar mani notiks? patvērumu lūdzu pie kādas ma- — domāju." : zas mājiņas iedzīvotājiem - Gūsteknis aiztransportēts uz mātes un meitas." ' Liepāju uii: ielikts cietuma. Pa-
Marta Bušvechtere un jau- gājušas četras neziņas pilnas nais vācu karavīrs iemīlējušies.; nedēļas. „Kur ir Marta? Kas ar ' Abi nolēmuši visiem iespēja- viņu noticis? Vai ari viņa var. miem spēkiem un līdzekļiem, būt apcietināta? Varbūt .pat no-bet tikai tiem auto vadītājiem, par „A 1 select". šīs gmpas ap- Pulēties, lai Helmuts varētu iz^ šauta Par vācu gūstekņa p^^^^^^^ kam vismazāk izredzes uz nelai- drošinātās : personas uzpriekšu vairīties no krievu gūsta. resanu? Tie bija stingn un
mes gadījumiem. Tie ir tie, maksās par pilnīgu automobiļu „Pie Bušveclīteru ģimenes pa- ^^^S^..j^""^' ^"J^^^ ļf, Jļ kam notecējuši pieci gadi bez apdrošinājuma paketu, ieskai- likt bija nedroši. Katru bridi J^^^^JJ^ '^"^ ■ ■ iejaukšanās nelaimes ; gadīju- tot atbildību par īpašuma bojā- varēja ierasties krievu vienības ._ _ \ .. mos; kas nelieto savus automo- šanu un publiskās atbildības s.e- un poļitruki, kas meklēja izbē- «Beiuzot, pec cetram nedeļani,. biļuš vairāk par 10.000 jūdžu ga- gumu, kā āri sadursmes apdro- gušos karavīrus. Nekādā gadīju. "^^^^ paziņoja,, ka tuvākajās die-dā un tikai izpriecas braūcie- šināšānu ar 100 dolāru atskai-: mā nedrīkstēju sagādāt nepa- tiesa,.kurā _mani tiesas
niem; kam ir tikai viens locek-tījiimu, starp §40,80 (ja tie dzī- tikšanas abām sievietēm," savas un sodīs par izdarītiem pārl^-: līs ģimenē, kas.lieto.automobili, vo; Vinipegā) un §101,60 gadā gaitas atceroties, stāstā Kni- Poņ^^^"^/' stāst^- Knipels„Ta. un ka tas nav vīriešu kārtas (ja dzīvo Montrēālā). Caurmērs, pels. ,.Devos mežā. Tur dzīvoju ^^'^ ^ēc pāris dienām;
zem 25 gadiem. , . .'; laikam," būs q4 dolāri, cik; pēc kādu laiciņu,,ieracies zemē. Bet ."^^ni aizveda uz kā^u atsevišķu
šiem auto vadīšanas, tikumi- jauniem .noteikumiem maksās .dzīve, te bija. nedroša. Apkārt istal?u. Pāris krievi aiz gariem bas parauģiein (no apdrošina- „A 1 select'.' grupas vankuverie- staigāja visādi ļaudis, vīšu ko galdiem mani bargi noskatīja, šanas sabiedrību viedokļa). ie- tis. meklēdaraJ. Laikam tāpēc vienā kādas lielas prašņāšanas
vesta jauna kategorija, ko sauc c.-§.. naktī pie manis atnāca Marta'saņēmu vienu gadu cietumsoda
■ "■■ ^ . - •..-:'-. '.. . \- '■ - .- -: ; - ■ .;.un ieteica man doties, viņai līdz Par ieroču nēsāšanu." , ..
uz māju." Helmuts Knipels at- ,-,Krievu cietumā bija kā jau ' nenieciešama steidzama onerā 'Zīstas, ka viņš šādu Martas
~ī ..tūkstpšreižu" ka stāstīt,;^^ikv^ns;var_pats
taču radušies sarežģījumi ar pārdomājis,. jo paslēpšanās ma- iedomāties. Bet grūtības parva.. sirdi, un 16. augusta agrā ritazajā: mājelē nav bijusi neko ^ēt man deva tā iespējamība; stundā M. aizgājis mūžībā.. Ne- ^degla. „Martas padomu tomēr ka pēc gada tikšu atbrīvots un laiķis bijā ainaž.nieks, dzimis pieņēmu — devāmies uz mā varēšu meklēt Martu, varēšu ar nes-lātviešuev.-lut. draudzes 1900.-g. 29 martā,; mācījies Aina- .ŗ.^ ' savu/Martu dibināt kopīgu dzī-
dāmu komitejas organizētie bēr- zu jūrskolā, vēlāk papildinājis J^!^. vj •_ / , •■, . ' vi" ' nu svētki nbtika. 16. augustā zināšanas Pērnavā. Pēc dažiem . Vienīga vieta, kur kaut. cik ^-i-, - . bērnu vasaras nometnē ,,Dauga-; gadiem jūrnieku, gaitās atvēris, droši varēts justie,s, bijuši ma- . >-^^^- gaaa juņi,]a ■ pec u. va" pie Vilku ezera.- Sv.ētkus;ie- dfēbju.; krāsošanas , uzņēmumu jeles bēniņi ( Bet dzīve uz bēnl. g^^^em, Helmuts un Marta va_ vadīja ar aisvfcalpojumu, kuŗū Ainažos, kuru vadījis līdz bēgļu .ņjem! Ak; vai! Tris^nedēļas g\i- rējuši doties laulības ostā. " .. vadīja māc. Kr.: Hermanis, bet gaitām. Latvijas atbrīvošanas ļ'ģ.-^ ^gm sakarsušā skārda ium- "^n nu mēs abi esam Rietum-iScsoi 'ŠSu^^rc^°'p^ 40:gradukarstumā. Nebijā ie- ;vācijā,„beidz:savu, dēkaino stā„
Daugavas nometni un dzīvi ta-- Savienotājās Valstīs' ieceļojis .spējas ne pakustēties - ^ai- s u bijAisais y^^^^ m-. jā teica nometnes komandants 1950. g. un apmeties uz dzīvi ^l.ēm; Tas ; tāiDēc, ka tanī laika .struictorsnei^^^^ ^ Ivars Gaide. Spītējot lietum> Grand Rapidos un strādāja mē-'mājiņā dzīvoja kāds boļševiku j.Ķad nktos visu e.sam parva. .nometnes laukumā braši defilē- beļu, rūpniecībā. ■ majors, un pie durvīm dienu un rējuši," ; piemetina viņa sieva
ja bērnu svētku dalībnieki, vei- 17. augustā: Edžebīne.s bēru nakti stāvēja: bruņojušie-^ sar'^" Marta; „tad atkal jauna' nelai-dojot dažādas kustību kombinā- namā notika aizgājējam veltīts ļ.^^ ļ v^^v dari me priekšā. Iestādes negrib Hel.
cijas.:.Lietus dēļ mazliet bija jā- s^^e^ridis, ,bet -18 augustā viņu .J^^^^^^^^ par -pilntiesīgu, gūs»
groza.arisvet.kuprogramma, un. guldīja zemes, klepi Vudlavn. l^^si, lai tika Helmutu pasiepiu , ^^v bin.
ievadījums, ar vingrošanas kapos, latviešu draudzes kapu no knevu acīm. Slepus viņa ne- teimi, jo viņs iiav nijis gi^ieK^^ priekšnesujiiiem, dziesmām un nodalījumā. Izvadīšanu bēru susi ēdienu, jaunajam vācietim, W nometne. Ja lietu neizdosies dejām notika telpās. Visa atzi- namā un kapos vadīja māc. Kr. stundām ilgi spēlējusi kārtis ar izkārtot laimīgi, tad izpaliks an nība jāizsaka : šo priekšnesumu Hermanis, no draudzes ziedus krieveļiem lai tikai tādā veidā ^^^^^ paredzētais atbalsts, kas sagatavotāliem ;, un. izpildītā, nolika un atvadījās A.Valdma- Lr]rcir^h urm^njhu u? mūsu izputinātās dzīves' atsāk-
. jiem; Kād lietus _piestāja ,.sā- ņis, Grand^ R^idiL uii apkārt- '^^^^Ir^ šanai tik nepieciešams. .Mk..
kās dzīvā rosība ara. pie dažā- nes . bēru .fonda ^ A. .Grmbergs citu pusi. .„Es redzēju, ka JViar- . i
dām novietnēm un stendiem, u. c. K. Millers bija rosīgs sa- ta nopūlējās mani glābt. Kāda Sevišķi visas, nodarbībās p_atika vas draudzes dzīvē un bēru fon- šķirba griestos man deva iespē. mazākajiem iiometnes dalībnie. dā, kurā. vairākus gadus darbo-.ju redzēt daļu no tā, kas notika kiem, .kās izpelnījās dažādas jās kā revīzijas komisijas >cek- lejā istabā: ^Un redzot Martas balvas un saldumus. Nodarbi- lis. Pēc viņa sēro.dzīves biedre,, ^ārrilvērī^n 117miifē^anos ma-bas pie stendiem bija veiksmi- divas māsas ar ģimenēm Kāna. Pf^^^^!^!^^^^ gi organizējis skolot. A. Ban. dā ūn citi piederigie dzimtenē, nīs laba, nolēmu, ka bez sis sie-kovičs: Apmeklētāju bērnu svēt- V. Z, vietes gan šīs -mājas ,un zemi
,kos bija necerēti daudz, tā ka; M , neafstāšu," dziļi dvēseliskā pār.
-pietrūka arī dāmu komitejās .• , ■ dzīvojumā saka Knipels.
organizēto pusdienu, taču visi © Valijas Meļliņas ķoncer- Bet sākušās dziļi sasprindzi-
bija apmierināti .imsgrāsn^ Sl^s^SS" -if Stā mēneši. Bušvech-
nometnes ar apziņu, ka- diena rīko svētdien, 30. augusta, piKSt. ' .,,1 j .4.
pavST-skaisti, kopā, ar jau. 7,30 vakarā, Kalamazū kolledžas.teru ģimene, sevišķi uzraudzīta, nātni un lat\^^kā garā. Nometa Steatsona kapellā,.1200 Academy jo tā pagātnē bijusi vāciska, nē' piedalījās 65- dalībnieki, to ielā. Programmā. P. Šūberta, R. Notikušas kratīšanas, izklausi, vadīja; māc. Kr.. Hermanis, ko. šūmaņa,. J. Brāmsa,: J. Vītola^ nāšanas, meklēšanas, māndants bija L Gaide. / . A. Kalniņa un citukornponistu jaukā diena saņemts
® 15... augustā. mac. Kr. Her- darbi. -Pie klavierēm C.-,Love. ^oazinoium^ 'ka māias bēniņos manis īnmianuela. baznīcā: sa. Ieejas maksa $1,25, mācības ie- paziņojums, ka majas bēniņos laulāja Intu Biēdiķi ar .Egonu stāžu audzēkņiem S0,75. Valija: izvietos bemu,s no Rīgas, kasete. Eversu Kāzu viesības notika Melliņa studē mūziku Čikāgas pavadīs, savas skolas, bnvdie-Grand" Rapidu'latviešu biedri- konservatorijā.. Vasaras brivlai-nas.„Ko darīt, kur iet?; Abi ar bas telpās. .kā viņa.papildinājāspie V. Kil- Martu nolēmām, ka man jābēg
© No Grand Rapidiem uz burna,. izcilā dziedāšanas skolo-, 20 km attālu esošo kolchozu, , Leikv'jū slimnīcu, ārstēties bija tāja .Toronto karaliskajā to- ,^ - ^„ , .^^^A^^r. grā-'' devies 59 gadus vecais Konstan-servātorijā. Viss koncert_a- atU- ^ ļ^^
tins Millers. 'Ārstu izmeklēšanā kums - V. Melliņas muzikālo matvedi un kur viņai bija sava 1 konstatēts, kā-viņš-slimo ar studiju atbalstam.: istabiņa. Tur noslēpos -drēbju
.ļaundabīgu, audzēju; un tādēļ ; B. skapī, iin sabiju tik ilgi, līdz
ČEĻAVĀRDI^
Iespējams, ka civilizācijas augstākais produkts itļ cilvēki, kas spēj šo civilizāciju paciest. .; Franklins P. Džoness.
Ja cilvēkam sāk sacietēt sirds, viņš noveco ātrāk, nekā tad, kad vliņam sacietē artērijas.
, A. Sveicers. 1
Puse no gudrīlias zināt, ko īsti veļamies, slēpjas si-nāšanā būt skaidrnļā par to, no, kā bus jāatsakās, lai sasniegtu iekāroto.
Marks Tvens.
