ļtd'en, 1859. g; 12. septembrī, 73. n-rs.
Bestd'en, 1959. g. 12. septembrī, 73. n-rs.
ļ7M»m»llHļ|f|i'H|'ļŗ»
POS
ļlliņa, prot l. K.
liie'An-
:;dek:la--ļrnalsā", balel-šjjā. yā-: ri:^'nte-: ļsniegū-loja no knletes fnoblesl. Ipunķtu kas Jijaviem ■vēJ līdz ļās in-šņ^abja lu.: t.. t: DĪja ne-^t. gan lielā
[ALJA's
tesa no-āk- Izju-rūkums: ļlīdzinot darbo-[runātā-ļ koncer-ļsiņā To-prdlamiļ,: ļdēļ mā-[adu pa-ļesa vie-tteērtibftS
Kalniņš
DAŽOS VĀEDOS KANĀDĀ
Kanādas naCiOnālās izstādes
administrācija : izkārtojusi, ka pēaejās 3 dienas: 10., 11. un 12, septembri, atļauta brīva ieeja' bērniem, lai tie vēl varētu redzēt savus mīluļusar KiskoKidu un" Sančo Panēo. Ci'kparedzam^„ tad šogad izstāde bijusi ar prā~° viem zaudējumiem, jo jūtami sarucis apmeklētāju skaits. ;
Sakarā ar kritiļiu atšank-, smes Toron to. laikrakstos, kā ari karstais laiJks ļūtami ietekmējis Kanādas NaSbriālās izstādes lieluz veduma „Canad):āna 59» apmeklētāju skaitu. Producents Džeks Artūrs izteicies, ka viņš apsver iespēju turpmāk vairs nedarboties kā šī uzveduma at-bdJdīgas [producents. Dž: Artūrs piebildis, ka „Graridstaaid" uzvedums esot krifeizēts, pirms tas vēl bijis sācies.
J^osemaŗija ĶInenā, kas nesen ieguva 1. vietu „Miss Gana» da" skaistumkonkursā, ņule kā ieradusies Atlāntik Sitijā, kur piedalīs es Mišs America skaiis» tuņia konkursā.
Kanādas ārsti ir pārlieciriātS, ķa vienīgi karstais laiks .ir par iemeslu poHo epidēmijai MonU reālā, kas joprojām tUrpinas. Kopš tā^ sākšanās reģistrēti pavisam 673 saslimšanas gadījumi no kuriem 33 beigušies ar nāvi! ■ Federālās valdības da^ba ministrs Stāŗrs izt0 cies, ka lielais bezdarbs, kāds līdz šim bija Ka-nadā, ar .katru gadu jūtami samazināsies industriālās nostabi-Izēšaņās iespaidā..
Visā Ontārio provincē sākoties skolu sezonām, piieteikušies 75.000 studentu vairāk kā iepriekšējos ■gados. :
Pieci krievu inženieri un ax"
.phitektJ, kas pagājušaj ā nedēļa viesojās Toronto, atteikušies iz-teikt savās domas par j auno Toronto pilsētas namu, ko sāks Oelt visā drīzumā pēc somu ar-phitekta V. Ijo Revela meta."
ļ D. Os-|he. A. K.
KARŠ AP PULVERI
Sava'veida karu. šinī .vasarā Rietumvācijā iesāka Preiburgaš un . Konstances pilsētas sakarā ar šaujamā pulvera atklāšanas pirmtiesībām. Kā zināms; frei-, burģieši par šaujamā pulvera' izgudrotāju -atzīst savu 14, g. s, pilsoni — franciskāņu mūku Berholdu švarcu; kuram paģā. jušā g. s,- Freiburgā ir - uzcelts vēl tagad, fedzams piemineklis. Taču iiesen kāds; Konstances archīvārs uzracis, vecus pergamentus,, kuri apliecinot, ka pulvera atradējs esot: viņu kādriei-zējais-. pilsonis maģistrs . un „melno mālcslu speciālists.Bert-: holdus ;de Constaricia, kas miris .1317. gadā. Abas pilsētas ša-' jā sakarā, īppašipresē, apmainījās diezgan iespaidīgām un plašām diskusijām; : viena otras archivus. apzīmējot par seniem viltojumiem, un, leģendām. ^Neitrāli ļaudis, turpina aizstāvēt. ie-. škatUj ka šaujamo- pulveri, laikam gan atklājuši ķīnieši un no turienes iegūtās pulvera re-, ceptes esot jau atrodamās gan Alberta Lielā, gan angļa Ro-dzēra .Bako atstātajos- rakstos. Viens no viņiem miris 1280. uii otrs 1294. gadā.
Ilodīši būs atkal kopā. Kā jums nav kauna? ļzināt, ■ kas šīrīta žurnālos pār jums ir rak-fei-ābos pilnu padusi. Un te. lūk te —ir F visu lappusi: Vai atturīgā ziemeļniecs bne^ beidzot kļūs romantiska?^ Uu klāt ari ļezkāunigs uzņēmums, kur jūs kā nepārpro-. esat sabāzuši kopā galvas. Turklāt, vēl .abd: sentimentāli esat saķērušes rokām. Lūdzu,
ļnevilcinādamās izrāva; no Jēzupa rokām at-linu un rādija Gustavam: ,,Ko brīnies- .tā pedzi,. Ģustavv. tu izskaties labi,: :pavisam Vmās šķiras un lieluma zvaigzne." ;; Vm .gluži, :bet iztikt var,» -pieticīgi ātzihā
ļps pietvīcis uri pārskaities ņirdza: „To lie-ļēl. redzēsim, dārgie mīlulīši. Tas atkarīgs
lis un'ne iio kā cita. Bet pagaidiet, taš vēl ļft atkal kāds rakstiņš, kam virsraksts ar Irtiem: Vai Astrīdas Zvaigznes un režisora la romānam beigas?" ■: ļā .aktrise atical izstiepa: roku:: „Pod .suip. ļ)s-.redzēt, kas īsti par, mani, miams visiem
■ Dod šurp un jiebāz to magazīnu atpakaļ
Viebdamies vairījās: ;,Nekā tur tādā/nav, J nezinātu pasi. Pavisam nenozīmīgas riluļ-pt daudz vairāk tev patiks cits .kāds" rak-. Ipulāraja. bilžu lapā." . ,\
I dosi ..mati to, ko esi noslēpis padusē,^' un: ŗma žurnālu viņam ar varu, sākdama, ska-Sandriz vai sensāciju visiem, filmu ļaudīm ŗlaja Astrīda Zvaigzne, kas pēdējos gados pi augšup uu brokastis, paradusi ēst Mušma» ' ■ kukiiŗūzaš pārslas ar Kēvina pilnpienu, 'iņa, kā zināms, pati mii uzcept sev kotletes, 11a aŗ savu skaistumu un talantu ekrāna simpātiskā ziemeļu .zvaigznīte .uz^īdēja' l:iķtsWubā,.ķas ,pazīstams ka.;iDrominēntāk6 aksliireku satikšanās ■vieta, parādīdamās ko-• pavisam nepazīstamu, bet pēc izskata' m .nteresaņtu pielūdzēju, šis notikums ir radī-spradzienam līdzīgu iespaidu it. īpaši tādēļ, lidz šim bija . redzama; vai vienīgi režisora ļ Dzirnava sabiedrībā. Vai tas nu nozīmētu, fa neparastās karjeras beigas? ■'
CTurpinājumsseķds)'^
-DZEJĀ TO KRĀSĀ-S^^ VĒJU PILSĒTĀ '
.Ap žurnālu ,,Jaunā Gaita" ti svētdien, 6. septembrī, apm. kuplo gleznu klāstu, tāpat lie-
gnīpēta jauno dzejnieku pēcptis- 150 interesentu klātenē atklāja lu ievērību izpelnījās Bļsiņa El-
dienu rīkoja O. Krolla Kultūras Krplla Kultūras birojs Čikāgā, ķena keramikas darbi,. no "ku-
birojs pirmdien, 7. sēpt., Hull Bowen zālē. Ievadvārdos KroUs ŗiem jau. pirmajā dienā viņš 10
House telpās. Sarīkojumu ieva- atzīmēja, ka katram laikmetam pārdeva. Izstādē piedalās S Ivija
dīja 0. KroUs ar īsu uzrunu, p'e- ir sava seja un savi meklējumi, šteinere - Bērziņa, TJldis Krū-
mlņēdams izdevību vaigu vaigā uņ labi, ka tādi 'r, jo citādi dzī- miņš, Vitauts Sīmanis, Edvīns
iepazīties ar jauniem dzejnie- ve nonāktu stingumā. Viņš lū- Srautmanis, Ojārs šteiners,
kiem uņ dzirdēt vņu darbus dza izstādi atklāt no Mineapo- Benno Tālivalds un ar ķerami»
pašu dzejnieku skandējumā. Va- Ies atbraukušo mākslinieku Jā- ku Reinholds Eikens Apmeklē-
rētu teikt, , ka pašreiz no- n!. Kalmīti, kas savā' runā cita tāju starpā redzēja Ģirtu Salnā-
nē ieradies jauns „turbad etis". starpā atzīmēja, ka šī ir pirmā ju ar kundzi (no Deitonas), Va-
lietUs izslāpušu zemi sāusūmā. ruc juv---.. - -^^^..^^^ kad jaunie dzejnieki ir kopā ar šāda veida izstāde, un kā tāda lentiņu Hermani' - Daly,(no .
un karstumā. ' Pēc sekmīgas ASV turnejas / jaunajiem gleznotājiem, kas vi- ieies mākslas vēsturē. M. Ku- Ōregonas), AI. Rubuli, aktrisi
. ' . jau pāris nedēļas.T^^^ ; si ir meklētāji. Viņš lūdza Sari- nava nolasīja pienākušos ap- Māru Antenu, māc. Ķirsanu. ar
^^^\Jl^X^yf^^;^'^" dinamiskais gleznotājs Jānis wn tavu dziļumu un mirdzēšanu, ķojumu vadī^ Valteru Nolien- sveiķūmus: no vecmeistara A. kundzi u. c. Apmeklētēji vēl
l_a_stavetajs,^intel- TīdemaniB, slaucīdams Toronto un tavu šalkoņu un viļņošanu,^o^fu, kas iepazīstināja kuplā Annusa un A. Eglīša, bet Silvja :lgi kavējās, baudot viesmīlīgo
hPf^^Z^^^ karstuma izspiestās sv-edru lā- kad kvēlā smUtīssaulē smēlējos ^^^^^^ atnākušos klausītājus ar šteinere - Bērziņa mākslinieku Kultūras biroja darbinieču, Me-ļaunu, oec^ar aeazi^ sirm, sil- violetā zīda kabatas drānā. ' autorēm, sniedzot par katru īsu vārdā izteica pateicību.Kultūras tas Linkevičas un Melīzandas
sLidm'SSun'SieSf šis pat§ negantais karstums ka- taviem oļiem, pārcilājot i^^^^^J^"- . , . • . birojam; .apmeklētājiem ^un v e, Kmiavas- pasniegto kafiju un '
aiidiuru sKctcu uii uiiiea^^^ . . _ . . _ ■ Savus darbus skandēja Li- siem, ■ kas. sekmējuši izstādes eepumsu, un pārrunās par iz-
moņiviņsmetas ar savuspalvu ,nāta darbus, bet- toties diezgan ^^^"^ meklējat, ko devet ^^^3 Tauns; Gunārs -Saliņš, tapšanu. Apmeklētāji apbrīnoja stādītiem darbiem.. P. 0. .
SJ"£S?S?^^!^^^^ ■ manu; Valdis Krāslavietis, Jānis Krēs.
J.TiDEMANIS
Velta Toma
PIE
■•ezera'
Jānis Klīdzējs nav vēss srni nētājs un malā
: V JA.UNFE MūZICe . ' Lieliski.izdevies koncerts Grand Rapidos
; Toronto 11. septembra vakarā savas plašās , cienītāju saimes priekšā stāsies Kanāda neredzēts viesis —| rakstnieks Jānis Klīdzējs, 'kura romāņi, noveles im raksti periodikā allaž.ir atsvaidzinājuši lasītāju kā spirgts
pejusi_ saazives cu^a un^Janis ^-j^-^- ^^^^ Tīdemanisvei- Tad pelnu pelēkā, ār iesarkanu Uņš .un Valters Nollendorfs.
S^S' ?S^t?^ ^^7^^ cis vairākus pasūtinājumus ģī- uz pieres zīmi, ol! sjsatījos - .Diemžēl, aicinātais Jānis Tur-^b^kais dve^les chimg, - ne-^^^^.^ dažā^viotā: apglezno. ' • ■ • . : bads.nebija varējis ierasties,, jo,
^S^^o!^'^^^'^ ^^??■^!^f^ dams. vai visu-^^ Sevišķi. Ja pelēks mūžībā, ši§sārtums^^^^^' P^^^ ■
pec ^ viņš ieguvis,tik ielu ^.^^^.g- atmiņā māksliniekam ^^lu ^^^^^^ietls. ;
pazūd no grāmatnīcu plauk- . .^g^^- ^^-Ļ^ iestādes Detroitā Nollendorfs beigās izteica patei- bija izdevība dzirdēt jauno māk- ņu un Pāža āriju no operas tiem, un par tām priecājas kā saeinavā un beieu posms mūsu laime: dāvināt un čību, prasīja vēlp'edevas, ko arīSiinieku koncertu, kas, notika „Masku balle'. Klausītājiem īpa-
veci. tā; jauni, kā caurmēra, la-:^.^^^^^^ . ; dot - saņēma. Jāpiezīmē, ka vai Visi otrās dienas vakarā un pulciņā- ši patika VercH ārijā. Toronto
sītāji, .tā literārie^ gardēži^^^^^ jaunos māksliniekus Jeitpārstā,;
luk - savus darbus viņs rada j.-^:^. pēcpusi ārpus izteiksmīgi. Paredz, ka ari turp- Pi™aja daļa dz-rdejam Mocar- veja tenors Kārlis Suns ar di-ne naidā, bet mīlestībā^^^^^^ plāna bijis jāuzkavējas ilgāku Par mana pieņemtā un v ^ māk Kultūras birojs rīkos «Jau- Sdnātu La-rninorā, ko_ tech-vām latviešu. autoru dziesmām
vekiem, ne ka. nosoditajs, bet ŗ„ , ^ ; ' Medena \-a • • . - nās Ga=tas" un „Elles' ķēķa' mski veikli atskaņoja pianists un patētisko anju .no operas
^ra ™ofs^c ««.iV.i,. ^aucu. Dauaot j. jvieaeņd, dzejnieku vakaru, pie tam vēsā-■ E^^^ Ozoliņš. B=.ja patīkami ie- ,Zemnieka gods'. Sevišķi izteik-
' kā laikā, jo terniometrs rādīja pazītiesarī ar dziedātāju Viju smīgiK.šūns dziedāja J. Me-
iekam. 93 ffradus Stokmani, kas koncerta 1. da- d'ņa — Glāstu • un Sicilianu.
dzejnieka Jāņa *>Tkai sāpA b,».a,r,a»^
priekam. 93 grādus.
psīchologs un labs stīlists, kas .. .,-u
(J Gleznu skate Krolla Kultūras biroja sarīkojumā, Hull House Bowen zālē, 800 S. Hāl-sted St;, atklāta darbdienās no pl, 8 līdz 9 vakarā, bet svētdien, 13. septembrī, nōpl. 3 p. p. līdz 8 vakarā, kad izstādi slēgs un notigs gleznas izloze. Skatē piedalās Silvija Šteinere - Bērziņa, Remholds Eikens (keramika) Uldis krūmiņš, Vitauts Sī-nianis, Edvīns Strautmanis, Ojārs Šteiners un ^enno Tālivalds. •
O Milānas laikraksti ziņo, ka slavenajai dziedātājai Maŗiai Kallasai r radušās nopietnas diomstarpības ar savu vīru Džo-Vanni Batistu Meneghini. Iemesls: Kallasa pēdējā laikā 30 bieži redzēta kopā ar grieķu bagātnieku Aristoteli Onassi, kās slaveno primadonnu pavadījis pat uz la Scala operas skaņu plašu uzņemšanas Sesijām. Kallasai patlaban iŗ 35 gadi, bet viņas vīram 62 gadil « <0. Toronto universitātes Jaunais mākslas .centrs ar 13 noto-ļām, kas spēs uzņemt 5.00Ō stu-dentus, izmaksās 6.600.000 dol.
Irma .Ģrebzde'
vienkāršībā. ■ Un ar to viņš uz- Gleznotāju ceļojumā pavadī-var. ja arī„privātsekretārs"— krušt- '
, . dēls V, Lesiņš, rakstnieka. V'ļa Jāņa Kli.dzeja vakaru, ko n- desiņa dēls kas Palīdzējis ielo-ko studentu biedrība „Dzintars", ^^f ^a. ^'J^ palīdzējis elo-ievadīš Dr. :H. Tichovska refe- gpt un izkārt gleznas un ar^^^^^^^^^ rāts.pa^ rakstniekus viesi,: se-,^"^f.:^^^^^' .c tus techniskus -kos viņa darbi autora un citu P^^"^ . lasījuņiā, bet. ar.mazāk pazīstr:- ..Atgriezies mājās, kundzes gā-
moJ. Klīdzējļi>;- dzejnieku J: Tīdemanis turpina pa- . klāusijtājus iepazīstinās Velta _. , Toma, kas. skandēs viņa dzejas. S^J"^
Sarīkojuma, sākums pl. 8 vaka-.dzīves veidu, un gatavojas ru-rā^eo Bcmd.Št. ., I.T. dens sezonai.. :.; ,■
Jauno mākslinieku gleznu ska-
ml -' ■
: MUŅS ŽURNĀLS. SKATUVES MĀKSLAI
:/ Iznācis„Skatuve un; Dzīve" 1. un jaunatnes operetes kopas; n-rs 0. Krolla Kultūras biroja Zita čivčs— Katoļu tautisko izdevumā. .Saturā cita starpā: deju kopa. Redakcijai iesūtīto .Raimonda Čaka .— Latviešu te- jaundarbu apcere, chronika u. c. ātra darbs Milvokos; J.' Pļaviņa/^urnāls kupli filustrēts. .Maksā — Teātris V'limantikā; Dr..Al/ar piesūtīšanu $6,75. Pasūtināju-mas— Elpojiet .dziļi; Vo^ rni adresējarhi::Otto Krolls, 800 ra Richtera — Pāzīstaņiās se- S Halsted St. Hull House, Chi-jaS; .Valentīnas Hermanes - Da- cago.7, illinois, USA. žurnālam ly '—■ aktrisei; O. Krolla — Te-: piemērotuvāku zīmēj s . grafiķis ātru viesizrāžu nozīme, V. L. — Voldemārs Ozoliņ.š.. Bostonas latrešu.teātrim veidojas jauna nākotne; P.^T.-r či- ~~- ~" • kāgas latviešu teātris; Gr.M.--Mineapoles teātra kopas;" R. V. ■— Teātris īndiānāpolē; E. S, —
,Jjabor Dāy" nedēļas nogalē
Teātri. Zviedrijā. J. V; - Bern- ^??^^s Nacionālās izstādes J ^ -nri r -D «4. mākslas galeriju apmeklējuši ļharda šova Pagmalions Bosto- 21.500 mākslas cienītāju, ziņo iz-nā, Krolla teātra studijas Bernu stādes pubUcitātes nodaļa.
Savas asv turnejas laikā gleznotājs J. Tīdemanis vesojā> arī Čikāgā. Uzņēmumā māk-slinieks ar savu pavadoni v. Lesiņu Vakariņo ar Dr. Medeni un kundzi, (pa kr.),
Programmas pirmo posmu noslēdza tenora I. Gaides un sop-rānes V. Stokmanes duets Meitiņa mīļā (t. dz.).
Pieskaŗot'es koncertā otrai daļai, jāatzīst, ka muzikāli tā bija visvērtīgākā. Ka pirmo dzirdējām 14 g. -v. pian'stu Uģi Grantu no Grand Hevenas. Viņš klausītājus iepriecināja ar Bētļliovena Patētiskās sonātas pirmo daļu, kas-prasa jau tech-
. niski augstu gatavību, šis jaunais mūziķis parādīja labu stila izpratni un vispārēju 'iedziļinā7-šanos šajā grūtajā koņipozicijā'. Katrā-ziņā Uģis Grants 'r māk-
. slinieks, kas ar savu pārdomāto
• interpretāciju,.jau tagad nostājas mūsu . jauno mākslinieku priekšgalā. Viss.^labs sakāms arī par dziedātāju Valiju Melliņu, ' kas šoreiz bija izvēlējusies trīs J. Vītola dziesmas. Sevišķi im-ponāja pēdējā — Aizver actiņas, un .mākslinieces sniegtā piedeva — B. Skultes Sapņu zeme. Instrumentālā māksla šajā kon-
. certābija pārstāvēta ar diviem vijolniekiem — Jāni | un Kārli
: Riter.'em, kas atskaņoja L. An-dre un G. Bizē darbus, . šo vokālās un instrumentālās.
: mākslas parādi, noslēdza V.
; Stokmahe un I. Gaide ar J. Me-
' diņa duetu — .Naids. /
a. Kalniņš.
V:''>atmiņu-stāsts; .' ■■^
; / (14. turpinājums) . ;
„Ēgles kundze ar manu' pēdējo domu rakstu," gudri.
. min Zīna.:; , ■ .
. ,,kād5, kungs tālumā par tevi domā.-'
/."Tas ir onkulis Pēteris, uz kuģiem. Tagad rņš. ir Spānijā." Zīhai jau viss zināms. Austra tiešām kaut ko saprot kāršu 1-cējas grūtajā melu mākslā.
Ko viņa stāstīs man? . . ■ ■/ ■ ' %:
„Kād$ gaišs jauiieklis par tevi stipri doinā,; nevar aizmirst —". Gaišs jaunekļ-s. Tas "būs jŗāunauces balles ^ ūsainais dejotājs. Jā, jauiis'jau viņš gan nav. Droši pie trisdešmitiein. Bet to jau Ausitra nezina. Es viņai savu pirmo īsto balli iztēloju varavīksnes krāsas. Mani dancināja jauns, izskatīgs puisis, bagāts saimnieks; Ha, hā —. Kā uzburts bija uz mani visu vakaru. Par to, ka viņš aicināja Dz'rkantU vidējo skuķi tikai tādēļ, lāibūtu-Eri-kas tuvumā, es neesmu draudzenei minējusi he vārda. Kam tas pasaulei jāzina? Visa balles burvība pazustu. .
,,Tū sastrīdēsies aŗ. šāvu draudzeni nieku dēļ —:".
Austras apa4ās acis mani pāimetoši uzlūko. Nu mān jāmēģina nesastndētieš, ^ . ■ „Tev gaidāms liels piedzīvojums. Tā kā .slava.- Kā ■go(fnāšāna.:—\ ^ ;.;,'.v,; : !,,Algebras stundā, kad Stulbi Stāvu pie tāfeles,'' es pareģoju,tā būs īsta godināšana,.!" Man nāk smiekli par Austras aplamo kāršu lasīšanu..
Smejam, visas. Tad — Austrai nav, vairs- ko sacīt, kas tad mums tādām utīm, svarīgs var atgadīties.
Ruhas'mpar zēniein. Vispārākais, no visiem ir ūn . paliek dzejnieks Balta,usis. To atzīstam; visas trīs. Pastāstām ārī.Zīnal parAnii Silazāedu. V^^ klusa, tālāk jau nestāstīs. Bet Zīna piesarkst un noliec galvu.Kas? Ko? Arī tev ir Arņa vēstuļītes galdā gadījušās?; Nu,
.atzīsties!' ■ '■.■;".'..:■■;■■'.■■;';.-
Kā tād! Arnis Šilāzieds. Kopš kartupeļu, nedēļas .v'ņi:sarakstās.-; Smuki;raksiia, paŗ dzīvi un. ciešanām. Esot. dzejnieks!;'-^.;; ,;.■:;,'.•■:■
Ha, liā — mēs ar Austru smieklos "iekrītamv gultās.
; ,,Vai tu biji ,ar viņu uz randiņu? Atzīsties, Zīna 1 Ja sacī&V neslēpsim ari mēs;
Jā, viņi sastapušies Dailes teātrī. Bet Zinai mamma bijusi līdz, vienu nelaidus'. Tā paspējuši tikai viens . otram, pasacīt savus vārdus. :
„Tas ir tas pats! Meitu medinieks!" sauc Austra. „Būs norunājis randiņus ar visu mūsu klasi. Tad izvē-;iēsies,to: skaistāko."
Jā, tas ir skaidrs. Zīna arī piepūtušies dusmās uz Arni Šilaz'edu, Viņa vairs Vēstulītēm neatbildēs. Vai atbildēs; kaut kp pavisam iznīcinošu. :
t)rīz mums jāiet. Es izeju virtuvē apģērbties un nepamanu, ka: Austra steidzīgi šķirsta ;,Pirmos soļus". Jautri čalodamas, garām Kara skolai, soļojam uz tiram-
' -vāju.'-■ :■;■.•'■• ■■.;■..; ■.; .
stāvam pr-ekšiņā un paskaļi triecam. Trānivajā nav vietas, kur sēdēt. Vēsais ziemas gaiss ārā kniebj vaigos. Bet, kas par to 1 Rīga mirgo ugiinīs un slīd mums garām. . Ir savādi ieiet klusajā, tumšajā skolas ēkā. Literārais vakars notiks skolotāju istabā: Tur jau gaiši deg lampas. Sanācis krietns pulciņš ie^'teriesēto. Mēs bikli ieslīdam pa atvērtajām durvīm un nosēžamies pašā aizmugurē. Austra vēl gaitenī sarunājas ar Kārli Baltausi Un v'ņa klases otro dzefjnieku Sārtēnu, ;
Viktors Eglītiš sēd aiz garā skolotāju galda un smaidīdams mūsos nolūkojas. Ir atnākusi arī Egles kundze, Ābola jaunkundze. Mazais, sic'ņais Kārlis Krū-za staigā gaitenī,.rokas zem.svārku „šēzēm" uz muguras .pasitis.; ^
■Tad Kārlis Baltausis atklāj vakaru ar pāris droši un skanīgi sacītiem vārdiem. Ir svinīgi, it kā pati Mūza .pir; mums sēdētu un nolūkotos, kuram savu dāvanu ie-
"liļct k%ī. :';:■•.'
Baltausis un-^Sārtēnssaviis dzejoļus lasa paši; Esmit gluži sastingusi viņu .v-etā,' ■ jo tie nekāda uztraukuma . neizrāda. Kā gan viņi spēj noturēt .savas balsis skaistas ūņ līdzenas? Manējā tagad drebētu kā. aHai.; .: Tad- viņi pārmaiņus nolasa iesūtītos darbus.^ Gan anonīmus, gan ar krāšņiem pseudonimiem.-. Pēc katra darba Viesturs Eglītes izsaka savu vērtējumu rāmā sī, saudzīgi izsacīdamies. .
„Te ir arī;kāds mazs tēlojums —/' saka Sārtēn. «Nabagmājas Ieviņa''. Darbs ir iesniegts t^kai šovakar.'
Man ir.sajūta, ka izkrītu cauri grīdai, un laižos .t dziļumā. Beigas .ir! Tur, pagrabā, es palikšu un nepacei-šos. «Nabagmājas Iey:"ņa" ir' mans' stāstiņš, pagāļušā rudenī„ūzeepts",; kā.es saku..Māmuļa to lasīdama, raudājās. Austra, Austra!-Kurā iDrīdi viņa to norali . ju^i nG'„PiTmo soļu" pēdējās biirtņīcas? : t
rāmā bal-
i'k'
.ap-:sti-
šausmas! ; Kā es to pārdzīvošu! Ausis man pilnas dūcošu skaņu. Kaut kur, tālumā, dzirdu; Sārtēna lēno balsi — ,,Ieviņai b'ja .balts aitādas kažociņš un balts, spieķītisbet mutē rneifia pīpe—"^.^ ■ ..
Vai es to teicu, izdomāju, rakstīju?. Nebūtu manas kājas; kā svina p'lni. maisi, es.būtu jau izmetušies ai7. durvīm. Austra.sajūsmināta;spiež manu roku. Es to atgrūžu. Varbūt pat acis man pilnas asarām.
„Neviens taču nezina —•;tas ir anon'mi," ;Austra čukst. Pamazāni norimstu, iešūpojos Sārtēna balsī, pazīstu savu Ieviņu. Paceļu skatu un redzu, ka baltās lapiņas Sārtēna rokās māsas Mirdzas rokrakstā rakstītas.: Tātad Mirdza to izvēlējusies! Iedevusi Austrai. Pēkšņi sajutos bezgala pacilāta. • • ..Tev gaidāms liels piedzīvojums: Tā ir slava. Kā godināšana —".Austra, blēde,. lasīja kārtīs, ko zināja. Nu es vairs v;ņas kārtīm ;nekad neticēšu..
,,Tas;tavs?" Zīna ēūkst'pie otras auss. Papurinu noraidoši; galvu. Lai tad zina tikai;Austra, uri Kāris, un Mirdza. ■
Stāstiņš ir galā. ; ; V;ktors Eglītis liSosļ noliekto galvu; ; ^
„Svaigs, māžs tēlojums. Autoram, liekas, ir ko sacīt.: ;Lai strādā . ..." Vēl daži vārdi. Mana Ieviņa nav iznī.' cinata. Autoram :r ko sacīt. Man ir ko sacīt; Ūn es atceros, ka šodien savu rakstīšanas kāri noriju ar pelēkajiem zirņiem.—.Tā'turpmāk nebūs!
Mirdzā man uzsmaida; Sma'da arī; Egles kundze, mūsu virzienā lūkodamās. Vai viņa nojauž, kura no viņas pirmās "klases, slēpjas aiz Nabagmājas Ierņas? ; Tad izsakās vēl kādS; Un vēl.kāds.
Prozās iesniegts maz. Tikai dzejas. Vakars aizslīd kā karuseli grīp^dames.^ Ešinu nore-busi no pirmās atzīšanas. Nespēju būt nikna ne uz; Austru, rie māsu.
„Nu tu. dosi. vienmēr. Un vēlāk^ ar visu vārdu ^" Mirdza nosaka, kad soļojam uz Nacionālo teātri,'lai dotos,pār: ielai. . :„Nez, vai došu—".
■ Kaut kur kaut kā klasē ir izplatījusies vēsts, ka ;mans tēlojums lasīts literārajā' vakarā.. Austra zvēr, ka viņa gan to nepalaidusi. Nu, lai!;V'smaz pārējās meitenes mani vairs; tik nicinoš^ neuzlūko, kad nožēlojami izmisusi,: kā. uz mūžiem aizs'stu- muti,; algebras stundās stāvu pie. nīstamās tāfeles. .
Klusībā esmu Mirdzai dziļi pateicīga par_ Nabagmā-. ;.jas Ieviņas iedošanu Austrai. Māsa arī pati raksta, vi. ņa taču varēja iesniegt kādu no, saviem darbiem,
Bieži tagad vakaros aizskrienu pie Zinas pāri ielai. Krustmāte mani sabar, ka pie v ņiem rādos tik reti. Bet februāris ir salts mēnesis, netik pēc skolas; vairs māju atstāt, un Žīna dzīvo tik parocīgi tuvu. Viņai ar māti ir mazs vienistabas dzīvoklītis, kas jauki -ekārtots. Galvenais, kas mani tur pievelk, ir lielās brūnās; tāfelklavie-res, Zīna ņem mūzkas stundas, un viss, ko viņa maa nospēlē, liekas brīnišķīgi. Atkritu uz viņas platās tach-tas ar mīkstu; zīžainu spilventiņu zem pakauša. Zina atšķir savas notis, un es azlaižos fantāzijas pasaulē, plašā un krāšņā. Man tiktos, lai jaunā draudzene spēlētu vēl un vēl, bet viņai apnīkst.
Nu, ko darīsim? Apspriežam skolotājus, klases biedrenes un z'namos zēnus, Arnim Silaziedam Zīna atstājusi bargu vēstuli, no tā brīža atbildes v^rs nav, bet _ kaut kas Arņa rokrakstam līdzīgs redzēts Maijas Ošes rokās. Drīz vairs klasē nebūs meitenes, kurai «neatzītais dzejnieks"; nebūtu; veltījis kādu daiļskanīgu, cēlu ■'vārdu.;
Zēnam no 1. vidusskolas ir Mārcis; vārdā. Zīna ar viņu jaU divi reizes bijuš; uz slidotavu. Viņš esot tīri lāgā puika, tikai par daudz taisot jokus. Dažre'z par tiem .; esot ko smiet, dažreiz ne. .
Zinas māte strādā slimnīcā un bieži "vakaros nav mājās. Mēģnu pie draudzenes uzskriet tajos vakaros, kad viņas/mātei brīvdiena. Gailieša kundze pret mani allaž ir ļoti. laipna un ir Teļa kūciņu cepēja. Uz raibā stikla šķīvj a stāv kaudzītē garšīgie cepumi un es drīkstu ēst, cik gribas. Gr'bas man šo kārumu vienmēr. Zīna liekas tos atēdušies, un tik piedāvā man.ļ
Tad, kad mums no Dzirkantiem atnāk pārtikas kastīte, es 'ebāžu kādu lauku gardumu mēteļa aprocē un skrienu pāri.ielai pacienāt Gailieša kundzi un Zinu. Dažreiz māmuļas, cept'e rupju kviešu pīrāgi ir jau krietni pakaltuši, bet Zinas māte viņps dūšīgi kož un tos slavē. Varbūt vienkārši izUekas, lai mani neapvainotu. Man viņa ļoti patīk, sevišķi kad saģērbjas darbam, bal-; tā pārvalkā. Kādā pievakarē Gā!Iieša .kundze ieminas, ka Zīna varētu mani paņemt līdz už slidotavu. Jā ,4 bet slidas? Arī to Zinas māte var nokātrot. Darbā viņai kā-, da kundze.atnesusi kā zābakus, tā slidas, no kurām pašas" meita izaugusi., Viss. domāts Zinai.. Bet tai jau. pašai ir zābaciņi un slidas. Lielā sājnsmā velku, kājās dārgo, sen kāroto dāvanu. Di'i.emžēl, zābaciņ- par maziem. Tie spiež un grauž, .un dedzina manās; kājas. .;
,,Varbūt-tu tomēr kādu brīdi'ar tiem izturētu —" drošina Zina;—.„V\smaz es tevi iemācītu drusciņ sU» ■•.dot-?" '
■ (Turpinājums sekos)