taam
BS»Ķ
M. Kronē - Baldiuna
PADOMI .NAMAMĀTĒM
-FAZĀNU MEDiBU-MIKAM^-;.
SĀKOTIES.-.: -
. Kā jau tās bija sagaidāms — latviešu trimdas sabiedrības ne visa seiiās domstarpības un demokrātiskās diskusijas žuimāla Pazāiiam ir ci'izkāš. Mērce izvāra šampin- Jaunās Gaitas satura; dēļ ir labi jānostāvas, jonuis mīkstus. Teļā gaļU un radušas d.ē rn a g o ģi s k U' bet nevar laist speķi izmaļ. caur gaļas mašīriu, atbalsi ari višiievskiešu iz-. p ā r :s t ā y ē > pieliek sāli, citrona norīvē jumu ^ „ Dz B" 57 (342 ) nu-t ie s. Gard- un muskatriekstu pēc .garšai, un , ežiem vislabāk paiiK, kad fa- visu izrīvē caur sietu. Pievieno -^^S^ „Diearu sacere-
zāns nonāk līdz trūdēšanas stā- mērci un .2 citronu sulu.un liek jums, kurā tiešām viena apzi-vpklim,. tad gaļa! ir garšīga un sakārtotā formā, virsū uzliek, sa^ nāta nepatiesība seko otrai un sulota. Tā rodas,'kaa fazāns ir dalītos fazāna gabaliņus un, sa- tukšu muldēšanu papildina vēl nostāvējies kādu nedēļu vēsa grieztos šampinjonus, m uzUek tukšāka, ir nācis ar stipru novīsta, uzglabājot ar visam spal- pārpalikušo pildījuma masu un „ , ^ , , ihēMnāsim sa vam. i pārklāj ar pastētes mīklu un. v^^^^^^^v^^' ;?^^^ ;™^fj^^fļ f^"
uatāvošanai fazānu . noplūci- cep krāsni vienu stundu. Formā prast — neiet jau. tik atri, ka-ui,i\i^-xi;ii, Očii ūudrn hcmaz- atstāj pa nakti, lāi,atdzimt, un mēŗ tādās lietās izprasa un sa-■ gu, tiiiai ar tīru drānu noberž nākama dienā, izņem no formas, ņem Maskavas atļauju, no iCĶs- un ārpuses. Tād ieberž Ja vēlas, pastēti var pasniegt .'Dabiski ka šī aizkustinošā"
Jimās . Gaitas
Tā sagatavotu fazānu var cept FAZĀNS .KĀPOSTOS ,,,apspiešanu koeksistences tiek-vai_nuuzpannās sviestā,; vai arī ^^^>^ sagrieztus sī- ^^^^ dēļ^': uii mēģinājums uz-
uz iesma. Ja fazānu cep uz ies- poius gaiši dzeltenus" pievieno "^^^^^^ latviešu trimdas
ma, tad to vēl apsien ar svies- jj^^arītus kāpostus, maz- jaimatnes nelūgtiem un nevajā-:
ioilf^ r f'?^^!y^ ^^^m"^ ^iet cukura un glāzi vīna. Ieliek dzīgiem advokātiem, ir parastā
^ kolūņi^u „ 4 do-;
sa uguni spēcīgāku un^^^cep .^ļ^^ tnmda esošo latviešu pa-
skaisti brūnu,_liek uzļļodas un ^ ^ ī&i^m^pS^l ^udžu sarīdīšanai un sašķelša-apkārt sviesta izsautētus sam- „asj^edzealdā- nai. Citādi jau koeksistences
ll?^E"^vSfS^^e^lf fazām ir Jdti sašauts/ to advm
arroiakus sviesta miklas cepu- nomērcēt un sagatavot ātro dzība,.aizstāvēšanas" rakstu un
C&pot uz pannas, putnu Uek ^^^^^^ skāba^ krējuma piedevu dezinformāciju publicēt tieši; . ar krūti sviestā un, bieži aplais-.pasniegt galda ar novanUem minētajā lapelē,; par kuras ek-/ tot,:cep V4 stundas. Tād apgriež kartupeļiem. Veselas putnada-sļstenci Latvijā parastie mirstī-
IfSS^'ŽSd^S'a^S: grauzdēUbaltmajs^s^špies, uz kara visņevskiesu ļ^ele sev^ liet: baltvīna un karoti skāba ^^m uzliek veselos iazaaia ga- izceļ, ka ne vien Jauna Gaita, krējuma. Mērci pasniedz atse- ^alus. bet arī: visa,latviešu trimdas sa-
.'višķā. traukā. '.. . "'' . ■ ■ • '' ' ■' ' ■ - ■ ■ ■ - -
• Fazānu va^r arī pildīt vai nu ar: šampinjoniem vai ceptiem . kastāņiem.^ No fazāna pagatavo dažādus ēdienus, kā ragū, fri-kasē u c, šīm vajadzībām pa- „ „ -l,,- int ' --^t tt m i.
rasti lieto vecāka fazānus vai : ^anfj^an^^^^^ N. j,, 19- septem-
arī pārāk sašautus, tos var sau- Ohruščeva ierašanās, latvieši, bri notika baltiešu uh ukraiņu tēt un marinēt. Vecāku iazānu lietuvieši- un igauņi bijā sarīko- autobrauciens ar plakātiem. Pie-.pēc ņotīrīšanas ierīvē, ar sāli, ie-- juši iespaidīga dalījās pāri par 100 automobiļu.
K\Sdn^ S ļanf ^S" automašīnas ar karogiem un Demonstrācijās atbalstīja vietē-: liet\S^^u:Sot^S plakātiem ;apbraūkāja galvenās jais laikraksts' „Moming Call." buljona, . un sautē uz lēnas i^Ias un izplatīja skrēlapas.De- Hartfor^^^ Conn., baltieši, un-uguns, V Tad sakārto uz bļodas m baltie- gāŗi^ poļi un ukraiņi, kopā ap 800
un apkārt liek- kastaņu biezeni ši salasījās latviešu ev.-lūt. bazr 'cilvēku, ar karogiem un plakā-un brūnŗ ceptus Icartupeļus, vai nīcā, kur vietējais mācītājs no- tiem ieradāspieKapitbla. Runā-?Sā SISis'mposS. turēja īsu aizlūgumu angļu va- tāji asi kritizēja Ohruš5eva ai-
lodā. Pie altāra bija novietoti cināšanu. nacionālie karogi sērās, Par de- Daži laikraksti mēģina attēlot aŗ moristrāciju rakstīja arī vietē- notikumus tā, it kā'Dliruščevara sāli, sasmalcinātām kadiķa jās avīzes.' " naidīgas demonstrācijas rīkojot
ogām, sagriez lielākos gabalos, , Latviešu lietuviešu' ieaūnu Patiesībā āri daudzi
ieliek katliņā, uzliek ^iŗpsak-;^^^^ savu
nes, sīpolus, speķa šķēles un uniļKraiņu organizācijas ,&an- np.5,„^4p^-,stThii nr nhm^ppva mazliet citrona, miziņas-. Vi^
pārlej ar etiķa ūdeni un vāra partamentam kopīgu memoran- ierašanos i opieraaa protesta,
lēnām, kamēr mīksts. Gaļu iz- dU, kur vispusīgi ^ aizrādīts, ;Sapulce 17. septembri Karņegi
ņem un šķidrumu izkāš, pieliek ka chruščeva apmeklējums var; Ņujorika, kur Mja pi^c^^
Citrona ^uiu uņ pietume. Ja ve- asv tikai lAimiimii im ^^^^ ap 2.500 amerikāņu, lielāko
S'vki'S Sf ŽēSi apspiesta: nācijās./No latvie- ^^^^^^J^ ieliek atpakaļ un uzkarsē. , šiem memorandu parakstīja ^
Klāt var dot kastaņu biezeni ziemeļkalifornijas latviešu or-.nu novārītus kartupeļus. ; ; ganizāciju apvienības priekšsē-
V-FAZĀNS žELEM I ;:/^is:;j.;^
■MARINĒTS FAZĀ Sagatavotu fazānu ierīvē
bēglis. Tur bija redzami tādi uz-rakiSti: „Mēs kaujam cūkas, ne cilvēkus", vai arī ,.Labs komunists ir miris komunists." Kā-Marinētu fazānu izņem ņo Losandželosā Chruščeva ap- da amerikāņu baznīcās brgani-šķidruma, nogriež spārnus, krū- meklējuma laikā virs pilsētas zācija sagaidīja Chruščevu Vati un kājas, iespeķo un uz lēnas parādījās lidmašīna, kas vilka šingtonā un .Ņujorkā: ar krusta uguns sautē gatavu. Piemērota gev līdzi. lielu uzrakstu: „Brīvī- zīmi debesīs, ko izveidoja lid-.SS5°^ a^^iestaito „ādja«...;, maliņa..; ;
ar krūts pusi uz leju atdzesēto, fazānu un pārlej pārējo aspiku, noliek; sastingsanai. Pasniedzot galdā,, izgāž uz bļodas un garnē , ar marinētām sēnēm, un zaļumiem. '■
MS ,BI
biedrība izrādot mi 1 z u interesi . par : tpgad Latvijā. radušos dzeju. uh ""jaunajiem^ dzejniekiem'; Ojāru Vācieti, Āriju Elksni, Arvīdu Skalbi, Alfrēdu
Krūkli u.t. t. Protams, trimdas: sabiedrībai
ir uri būs vienmēr interese arī par tagad krievu okupētajā un komunistu . žņaugtajā Latvijā raciītiem īstiem dzejas darbiem un citām īstām kultūras vērtībām, kas varējušas rasties ^-.kai tur, 'ķur tautas neņoslāpēja-mi rādošais gars izpaudies par spīti visiem komunistu tērrora ..sociālistiskā reālisma" žņaugiem. Neatkarigi no tā, vai Maskavas kalpiņiem patīk vai nepatīk, tas mums ne vien-kalpo tuvuma Uzturēšanai v^ar verdzināto tautu, tēvzemē, bet ir pat nepieciešams .at)u varmācīgi šķirto tautas daļu kopējiem; nacionāli politiskajiem mērķiem; .
Bfet tā. ķā ..kajļitālistiskajās zemēs' latviešu trimdas barvežu terrorļzētā" jaunatnē tomēr var atļauties- lasīt ..un '.skandēt atklātos . Sarīkojumos arī okupētās Latvijas dzejnieku darbus (galvenokārt . tādēļ,, lai. jau tagad sāktu- izvētīt nedaudzos graudus no milzīgās sociālistiskā reālisma pelavu čupas), tad koinūnis-tu visādi slavētās koeksistences" labad un kultūras izmaiņas nolūkos Rīgas ..biedri" taču „vis-brīvākajā pasaules zemē" ari varētu atļauties sarīkot kādu publiski! latviešu trimdas jauno dzejnieku darbu vakaru. Citādi ļaudīm trimdas dzejnieku darbi, kas tomēr retumis kaut kā.Latvijā iekļūst, ir jālasa slepeni, rēķinoties ar visām baigajām konsekvencēm . . .Kā tad būtu, sacīsim, ar Dzintara Sodu-, ■mā, Veltas Sniķeres, Pablo Mier-kalna, Linarda Tauria, Raita Birkmaņā, Gunāra Saliņa; Olafa Stumbra,; Irbes un vēl daudzu citu jauno dzejnieku darbu vakaru vislielākajā šolaiku Rīgas pieejamā sarīkojumu telpā? Ka ta būtu klausītāju ^ pilnā līdz pēdējai stāvvietai,, nav ne mazāko šaubu, jo ļaudis Lavijā taču arī grib zināt," ko un kā raksta latviešu literāti trimdā u. t. t. Pie tam par dažu viņu darbību, kaut negatīvā nozīmē,ņir gājoties, ir izpļāpājies ne vien tas pats nožēlojamais izdevums «Literatūrā un Māksla" savā 1959. gadā, 13. (740.) numurā. Reklāma, sakot, Rīgā jau ir izdarita... , \-
Trešdien, 1959.^^ septembri, 78. n-rs.
Trešdien, 1959. g. 30. septembrī, 78. n-rs.
Iepriekš gan var sacīt, ka Maskavas; kalpiņu smadzenītēm trimdā radusies dzeja būs, nesaprotama un pie sirds neies, bet par pārējiem klausītājem (kuriem, no „sociālistiskā reālisma" sikšņojumiem jau sen ir nelabi) to sacīt nevar. Un ja nu no šā-; da literāra sarīkojuriia klausītāju nepieredzētās uzmanības dēļ (kas itin viegli var pārvērsties pat spontānā nacionālā manifestācijā, kura noslāpējama tikai ar čekistu mašīnpistolēm!) būtu kādam bailes,, tad okupētās Latvijas publikai, kaut vai tikai trimdas jauno dzejnieku darbus, kā saka, pilienu veidā, varētu sniegt, sacīsim, Karogs un citi tamlīdzīgi izdevumi, kaut vai t i ka i tādos apmēros, kā to ar okupētās Latvijas dzejnieku darbiem ir darījusi Jaunā Gaita.
No ..Latvijas ministru, padomes" priekšsēža (Viļa Lāča!) vietniekā Ed. Berkiava un ..arodbiedrību" priekšsēža Pinr ška likteņa, kas ,,šauru nacionālo, interešu" dēļ aŗ moskovītu pavēli nesen atcelti no amatiem (un, cerams, nosūtīti tikai uz kartupeļu ņoyākša,nas dar-: biem Sibīrijā) jau tādu cēlu mērķu labad, kā koeksistence un kultūras apmaiņa pašu tau-ta,š brāļu starpā, nevajadzētu baidīties.
Nu, kā tad Mtu, Rīgas ..biedri, koeksistences pravieši un pareizā ceļa rādītāji" ar šiem ierosinājumiem? Ak, tās neiet? Ak nevar vis? Bet — kādēļ?
Pārprodlļikcija Ķīnā .
Lai gan sarkanajā Ķīnā, kā visiem zināms no turienes ko-miinistu kautrīgas atzīšanās, itin visi saimniecisko plānu sasniegumi, tā sakot, galīgi sagājuši dēlī — .tad vismaz Ķīnas i,literarais plāns" esot'tomēr izpildījies ar milzīgu uzviju. 1958. gadā strādniekiem uņ zemniekiem : izlaistajam uzsaukumam — dziesmās un dzejās ,.iemūži-nāt" vareno sociālisma augšupeju, bijusi necerēta atsaucība. Kādas dzelzs kausētavas 1.200 strādnieki vien apmēram gada laikā esot ražojuši 160.000 literāru produktu un kādā ķ;īnas provincē (kur esot ļoti daudz analfabētu) ļaudis kopsunamā saražojuši 78 nuljoni dzeju, dziesmu un dažādu citu ..literāru" darbu. Tā sakot, vairāk dzejnieku nekā lasītāju.
ĪEBPAĪDĪGA DEMONSTRĀCIJA ĪNDIāNaPOLē
-FAZĀNS želeja ii
Indianapdle un ; Indiarias Korea, Gkrusciiov was respōn-valsts ir viena ņd tām ASV, sible," ..USSR has 200 national kur sarīkot kādas demonstrāci- groups ;in slavecamps", un vēl jaš līdz šim bija neiespējaŗņi. daudzi citi. Sēru .demonstrācijā lespeķdto fazānu.sautē uz lē- amatpersonas parasti lika šķēr- piedalījās pavisam. 105 autpma-nas uguns: mīkstu, tād notecina šļus šādām izdarībām. Tā tas šīņas> daudzās iekšā sēdētāji bi-sausuuņ,krūti atdala no pārē-. notika ari laikā, kad ungāri mē- ja tērpušies sēru drēbēs. StļSu,^?^llaS£ _atgūt brivībi,: bet .de-:^:Lai. mazU^^
apkārt liek šķēlēs sagrieztu ma- .monstracija nevarēja notikt. kaņu tagadējo nostāju, mmesu, nnētii teļa vai vērša meli; iekāi- :. Bet laiks, nestāv uz vietas, ūn ka pirms demonstrācijas sākumā sa kaperus, pārlej pārējo aspiku kad latvieši pieprasīja atļauju nejauši izdevās noklausīties po-uh noliek.sastingsanai. demonstrācijai' sakarā . • ar licijas virsnieka norādījumus
No pārējām fazāna, daļātn ciiruščeva viesošanos, ASV, kā pusvadam policistu, kuri bija likt želem—par. brīnumu, tā netika liegtā, komandēti kārtības' uzturēšanai Formu piepilda ar aspikti un atļaujas prasītājam: pat .demonstrācijas, laikā. Nobeidzot noliek. sastingsanai. Fazāna ga- likts .mānīt, ķa demonstrācija, instrukcijas, nāca piezīmē: „be-ļas gabalus izsautē. Mērcei pie- ir vēlama. Varbūt;ka šeit pali- mōnštrācijas.;laikā nesmieties liek mazliet vīna. un brūni sa- clzēja apstāklis, ka. valsts, gu-, un nekādus jokus nedzīt, būt sa_utētus rniltus, iizvāra, ta.d .iz-, bernātors Harolds W. Hendlijs nopietniem, jo tas, kas tagad te
i^a,Chruščevs; notiek.;nav nekādi joki, bet ļoti^ un ieliek i^autētos gaļas gaba-"9v Iņdianas valsti veļams ;vie- .nopietna Ueta."/. 1us,.apliek apkārt,sastino-ušajam Bis.^.^ Demonstrāciju. ; varēja;, redzēt
aspikam. ■; Demonstrācija notika sestdien, arī televīzijā. Tāpat par to. at-
i^A7ĀNA^ vAkTwTw' ^ 19. septembri, piedalotiesIgalve-- zīmēts' ari vietējā; presē. , .iia&/ii^ii,™i4!,iJiL nokārt latviešiem, igauņiem un Indianas valsts gubernators
Pastētes .inļildai:
1/.
mārc. ungāriem
sviesta,, 3 olas,-Lēd. kar,-auksta. tnbnstrāciju, sapulcēšanās vietā ja deklaijāciju, ar kuru; laiks nb
.udcns, mazliet sals, 1 maŗc. mil- jg^^^^^^airāM vietējie ā 27. septembra, līdz 4; oktobrirn
lunia sīpols, 1 vidēja lieluma pe- izsniedz attiecīgos, plakātus. No valsts. aritikomūnistisko;. nedē-
terslja sakiie, 6 piparu graudi, 3 20 jūdžu attālās Andersonas sa- lu". A. B.
ķrīistnagliņas, 1 launi lapa, '/o-vās mašīnās bij kv. gaļas novārījuma, '/s kv, vī- pa, poļu. Demonstrācijā noritēja
Austriešu dom.as. par ; veciem laikiem
Austrieši labprāt nmā par
im, ršjirapiiijoni, 1 m^^^ āutokorso brauciena veidā, ar
stas tola eaļas, 1 citrona miza , , -r. ■■ - v i.- -n
mx 2 citronti sulā. '. Plakātiem un seru .lentām. De-
Ūz dēļa sagatavo pastētes mīk- monstrācija sākās .no pulcēša-.. , , .... , .,. , .
lu un Ir to^izklāj irt^'S nās vietas pilsētas ziemeļos, vir- ^^^^^^^ ^g^^^ tavoto fazānus līdz ār sagriez- zoties uz pilsētas centru, un ga- ^l^^j^^flgP^^^^^^^^
līņā sautS,' tad;^pidl vīnu un^;.ī^^^^ aptaujātajiem;, uz oaataju-
gaļas novārījumu^n sautē mīk- brauca mašīnās ar ASV, Latvi-. mu:. kad jums saimn^ski Ma-stu. Gatavo gaiuizņemun mēr- j.s, Igaunijas. ^J^^fs ^^-S^^
rogiem. Izņemot ASV karogu, gj^ k^^^ ciņiem saimniecid v4. pārējie karogi bija. sēras. Seko- bāk klājes līdz 1918. ^^g^^^ ja vadītājā mašīna, un aiz tās .vissliktākos laikus austrieši, ap-. līkurati, ūz kuriem Ghruščeva taujā; apzīmējuši' laikus starp galva^ ar' plakātu:- „Nikita ^ & Co. ^930. -• 1938. gadam kā ari 1945.
;;M:;::a:NT.RE aL^ā
Europe Stafcionary 1980 St €alh^ririe ¥ d a b ū 3 a m i -
LATVIJA. AMERIKĀ
gadu.
. uņdertakers. We win bury' you., Long established . in ^ following Countries . zemāk uzskaitītas
|. visas tās kādreiz 'brīvās valstis, kuras tagad pazudušās aiz
|- dzelzs; aizkara. Uz mašīnām bija Latvijas lasāmi, šādi saukli: „He ;;waņts .
Abonentu ievērībai Zviedrija
Amerikā abonēšanas maksu lūdzam kārtot ar to bury us. why. nbt bury him DV STOĶHOĪMAS NODAĻU,, vvhile/he is here",' ..Rēmember' B([M 22®. ^TOCKHOLM.
young Americānš, wlib died in
ĪĀ apgāda ā
•„SKOLOTĀJIEM.JĀPIEGĀDĀ ' VALSTIJ GAĻA UN^ OLAS!
Kirgīzijas PSB Oškas apgabala Nāukates rajonā skolbtā-jiem jāpiegādā valstij-, gaļa un olas. Tā kā ^mums nav ne lopu, ne putnu, tad uzdots' ieturēt nb skolotāju algām šo produktu tirgus ,vērtību. ; ' • .',,
Vispār dažādi atvilkumi no darba algas kļuvuši par likumu.
Naukatē nolēma ..parūpēties", par skolotāju kultūras celšanu. To izdarīja vienkārši: atveda' skolā Kņigotorga iestāvējušos literatūru un to. sadalīja starp skolotājiem. :Naudu ieturēja. Tāpat notiek .dzīvības un mantas apdrošināšana. Esmu invalids, dzīvoju viens :un nekāda-s mantas man nav. Tornēr no manas, darba .algas ietur apdrošināšanas maksas, neprasot manu piekrišanu .; .. Lomonosova vi-, dusskolas skolotājs M. Gracevs." ■ «Redakcija saņēma šo vēstuli aprīļa beigās. Radās šaubas. Grūti bija noticēt, ka tik necienīgi rīkojas ar skolotājiem. Redakcija griezās Oškas apg. iz-: polkdmā ar lūgumu, pārbaudīt šos faktus.. Atbilde pienāca āt^ ri;: apg. izpolkoms Gračeva sūdzību nosūtījis Naukates raj. iz-pplkoma pr- , jam Ērgeševam. Skaidrs, ka viņš bijis iniciators šīm. nodevām. Jūlija;viņam nosūtījām atgādinājumu. Atkal, ne atbildes, ne sveicienu. Redakcija telegrafēja apg'. izpolkomam, un tad pienāca ī*ajona izglītības nod. vad. Maraažukusova atbilde,; kās atklāja netīši rajonā noslēpumus::
..Rajonā vāji realizē; kultūras" preces. Daudziem nav savu personīgo bibliotēku. Ieskatot tādu stāvdklii par nenormālu^ 1959. g. pastiprinājāin visādu grāiiiātu un žurnālu realizāciju . •
Bv Gračevs saņem mēnesī 1202 mbļUs, bet literatūru, iegādājies : tikai par 97 nibliem. Viņš abonē tikai' „Učiteļskaja gazeta", kas gadā maksā tikai 46 rub. 80 .kap'V. .
Rajona vadītājs nemin, ka realizācija notika piespiedu kārtā
un naudu ieturēja no algas. Viņš stāsta par ,,brīvprātīgām" iemaksām trušu un putnu pirkšanai. Gračevs it; kā pilnīgi ..brivprātīgi" iemaksājis 45 rbļ. Gračevs; iebilst, ka piekrišanu neprasīja, . . . "
(..Učiteļskaja gazeta" 11. 8. 59.)
.: niecīgas ^algas ;;■
,. „Rempnta un' celtniecības, kantori nedrīkst pārsniegt plā-ņui pie kam tas ir pilnīki nepietiekams. Pilsētu saimnieciskie darbinieki sašutuši, ka- kantori pilda tikai „sāvus" — komunālās saimniecības darbus. Citām iestādēm jāvienojas ar klejojošiem speciālistiem. '
■ Būvniecībā ir noteiktas cenas, bet .«mežonīgās brigādes" par
: tām smejas: par 1 kub.' m mū-; rēšanu paredzēts augstākais 5 mb. 80 kap., bet mūrnieki prasa 50. rubļu; par apmešanu 98 kap./ kv. m., bet „pat' muļķi par to nestrādā", «slimnīca" maksā 5 ,rub./kv. m. — Uzņēmumi ūn iestādēs kaut kā izkombinē šos nelikumīgos maksājumus.
, («īzvestija" 9. 8. 59,)
,,Mana drauga Moskovičs uzskrēja virsū Volgai uņ samīcīja savu \ fizionomiju,. Pēc ilgākas meklēšanas 5. apkalpošanas sta-
■ čijā Razguļajā apņēmās izlabot.; Meistars aprēķināja, izmaksu uz 66 rubļiem. Mums strādnieki tomēr : norādījar ka te. nav; tāda kārtībā, ka jāmaksā atsevišķi ,.darba; darītājiem. Tiešām 2 strādnieki nostrādāja pie Mosk-viča pilnu darba dienu un par to nopelnīja tikai 14 rub. 10 kap.. Mums bija strādnieku žēl (bet partijai un valdībai nav žēl!) — Ref.) un mēs iedevām prasītos lOO rubļus.:Krāsotājs pieprasīja, 50; rub. sev uh-,ieteica. iedot ari meistaram 10—15 rub. Moskvičs bija kā jauns. , Kad braucām ārā, mēs jutām, kā bijām netīrumu bedrē. Direktors Georgijs Gēorgijevičs mūs izvadīja un teica: .Redziet, cik labi remontēja! IVIēs neko nevarējāni viņam iedot, jo naudas vairs nebija." («Trūd" 23. Vm 59.).
. ■ VELTA GAIDĪŠANA
Kad Felicita Bergere ierodas pie Edas sanatorijā, pēdējā gul gultā, drudža mocīta. Par spīti tam, viņa grib tūlīt doties uz Romu pēc apsolītajām grāmatām. Taču viņas tēvišķīgais draugs marķīzs Puči, kas pastāvīgi ir viņas tuvumā, to neatļauj, bet uzņemas pats šo lietu nokārtotu. Savā mazajā Tapoli-no. mašīnā yiņš dodas ceļa. j
Viņam laimējas. Viņš sameklē visas septiņas noslēptās grāmatas, no kurām divas-tiek nodotās Pelicitai, bet pārējās .noslēptas sanatorijā. Felicita savukārt rūpējas, lai tās nekavējoties tiktu nosūtītas Kaltenbrunneram.
7. janvāra pēcpusdienā Ēda marķīza Puči pavadībā atstāj sanatoriju. Ap pīkst. 19.00 viņi atrodas uz autoceļa Mailande — Brescia. Tad pēkšņi pārplīst viena auto riepa. Kabatas laternas gaismā Puči pārmaina riepu, bet 15 kilometrus no Brescias pārplīst ari jau vairākārt lāpītā rezerves riepā.
Tumsā un lietū Eda dodas ceļā kājām. Vienai sievietei ir vieglāk" apturēt kādu garāmbraucēju auto.
Pēc kāda laiciņa viņu tiešāni uzņem kāda . vācu armijas trarisportmašīna, bet 20 klm no Veronas viņa atkal ir uZ ielas, jo mašīnai jānogriežas kādā sānceļā.
Tālāko ceļu viņa noskrien kājām, jo neviena mašīna ne-braūc . . .
Kad viņa beidzot ir pie 10. ki--lometra staba, ir jau vairāk kā stunda par vēlu ... Izmisumā viņa stāv lietū un gaida. Viņa netic, ka vīrs varētu būt aizbraucis bez viņas.
Pēc pusnakts ir skaidrs, ka gaidīšana ir velta. Kāda garāmbraucoša piena mašīna viņu uzņem un nogādā Veronas stacijā. '
Izsalusi, izmirkuši un nogurusi dučes meita sabrūk uz kāda koka sola stacijas uzgaidāmās telpās.
UN Tādas' BIJA beigas .
7. janvāra nakti Grāfs Cano gul vaļējām acīm savā cietiim-nieka gultiņa. Norunātā atbrīvošanas stunda .ir pagājusi, bet nekas nav noticis.
Pēkšņi cietumnieku pārņem stindzinošas bailes. Viņ jūt. kā ceribas uz brīvību ir bijušas veltas ;.,. ■.
Kad atveras durvis un ienāk Felicita. viņš zina, ka visam ir beigas .,. .
•«Hitlers noliedza bēgšanu, grāf ōano."'
«Hitlers?", Vai tad viņš jau iepriekš par to nezināja?"
«Nē ... Kaltenbrunners bija informējis tikai Himleru, kurš lietai bija piekritis. Bet pēdēja acumirklī viņš nobijies, un devies pie fīrera. Pēc apspriedes ar Ribentropū un GelDelsu, Hitlers noliedzis bēgšanu, kaut arī jūsu dienas grāmatas tiktu ārzemēs publicētas ...^V.
, čanō seja ir pazaudējusi katru krāsu.
..Vai manai sievai pār, to ir paziņots?" ,^ē. — viņā bija jau ceļā.|;' ..Nabaga Eda ..." Viņš sniedz Felicitai roku.
„Ēs pateicos jums par jūsu: palīdzību. Nav jūsu vāina> ļa viss ir iznācis citādi. Un tagad lūdzu atstājiet mani vienu."
Cietumnieks skatās Felicita» bet viņai ir .sajūta, ka viņš to nemaz vairs neredz, kā cilvēks, kas tuvāks nāvei nekā dzīvei.
Pelicitas seja raustās sāpēs, kad tā atstāj celli.
1944. g. 10. janvāri čano un četri citi apsūdzētie noklausās savā nāves spriedumā.
Nošaušana paredzēta pīkst. 6 nākošajā rītā.
Blkst 5 ūn 10 minūtēs šai ri~ tā Musolini telefonē yācu aug-stākaj am SS policij ās vadītājam Itālijā ģenerālim Volfam. Viņš grib zināt, vai nāves sprie^ duma neizpildīšana atstātu pie Hitlera sliktu iespaidu par viņu?
,,Es baidos — jā, duče," atbild no- miega iztraucētais ģienerālis Volfs. M. noliek klausuli. Tad viņš liek sevi savienot ar Vēro- . nas cietumu un dod ļ)avēli sprieduma izpildīšanu atlikt uz divām stundām.
Notiesātie nesaprot, kāpēc viņiem liek gaidīt. Viņu sejas ir. pelēkas un nogurušas. Katra minūte satrauc viņu nervus, kaut arī liekas, paspīd kāds cerības stars.
Vai Musolini; būtu pievienojies viņu. aizstāvju iesniegtam^ apžēlošanās lūgumam?
Pīkst. 8 notiesāto cerības pieaug. 8.30 vairs neviens nešaubās par apžēlošanu.
Bet pikst. 9 ierodas prokurors. Viņš paziņo, ka apžēlošanas lūgums noraidīts. '
Pieci notiesātie tiek ievietoti autobusā, kurš tos gaidījis de-tuma pagalmā, lai nogādātu uz Fort Prekalo, Veronas malā. Pelēkā ziemas rītā te viņus sagaida 30 kareivju eksekūcijas i komanda. . '
Caho seja ir ļīķa bālumā. Bet viņš aiziet stingriem soļiem us soda vietu, kur divu metru at-;. tāŗlumā viens no otra nolikti pieci krēsli. 78 gadus vecais maršals De Bono teic komandas virsniekam: «Pasteidzieties, man kļūst auksti." Tikai pasta ministrs Marinelli sabrūk, un" ka-reivji viņu nēšus aiznes uz soda vietu. «Nenošaujiet mūs, mēs taču esam nevainīgi . ,;.," viņš murmina. . . - '
Notiesātie nosēžas uz krēsliem. Tad skaļa komanda. Un reizē zalve ...
Maršals de Bono ir tūlīt beigts. Gottardi, . industrijas strādnieku sindikāta prezidents, ir nokritis zemē un vaid. Ari grāfs čano ir vēl dzīvs, raustās nāves krampjos. Lauksaimniecības ministrs Pareši nav nemaz trāpīts. Viņš vēl sēd uz sava :krēsla. : '
Noskan otra-zalve.
Pareši nokrit beigts. Tagad tikai grāfs čano vēl vaid.
Eksekūcijas ' komandas virsnieks pieliek tam pistoli pie deniņiem un nospiež gaili, . . . ;.
- .v-Nilis.
,27'; yiLNĀS-LINlJ
Ziemas apakšveļa, Ko nevar pārspēt siltuma, izturības uņ valkāšanas ziņā.
Piemērota stila, ļoti ērfa, ar vilnas a p i ej a u kurnu, kas vairo siltumu.
Šie ir vērtīgie Pen-mana ražoj'umi.
Dabūjami krekIi, bikses un kombinē-, tā veļa vīriešiem un zēniem. ,
-SLAVENS ■ ; : kopš 1868.
27 - FO . 6
-•'.1, , ";. ■
,i^::.^^^:.,^,;s;^:;^š>.:^^
181 Egiiiit<
52 akru F A R M A GOBURG.ONT.,
50 jūdžu nol das tu\'U Nļ
VISaDAS ;Ķ
^AT TIS TĪŠA ĀTRA un PIRMKLASĪGA APDl
P-I e Ņ E.M:
. g:r^a^M;A;T;.ni c a, 123 m
Darba laiks no pl. 9—6, sestdienās no pl.
■':;:;.■ D:.Ā-'V'-;:^Ā.::NJ
■ ' 'JAUNĀKĀS GRĀMATAS.
> KOKA IZSTRĀDĀJUMI.!
/ '^:; ■ : ,\ . ^ 0 ĀDAS IZSTRaI
• Kl
m GRĀMATNĪCA, '^^^ ^^^1
Atvērta darbdienās no pl. 9—6 vakarā.
Toronto Latviešu Sporta klul
,• ■ rīko . ■
kluba bicclriem un ievcslieiii vicsicni| š. ff. 3. oktobrī, .pīkst. 7,30, TLB telpās, 198 OSLER IELĀ, TOROi
Ieejas maksa $1,-, .skolēniem.un studentiem 50(
DV Toronfco nodaļa
9. oktobrī, pīkst. 8 vakarā, savā iiamā
BIEDRU VAKARI
biedriein un ieveslicni viesiem.
Par viesu uzņemšanu rūpēsies Vanad^es. Priekšnesumus sniegs jautttoronticUs UEIIIBEIHTS O ATSPIRDZINĀJUMI.' ' MŪZIKA.
L a i n n i l c 1 ū d z
Nupat saņemtas jaunas Ģ Ŗ ā M A T
j. Ziemeļnieka -; KOPOTAS DZEJAS .....
A. Nicdras — ZELTA VARTŪ PILSĒTA...............ļ
R. Bahgcrska - MANA MOŽA ATMIŅAS, II d...„.ļ
I. Gubiņas — ZELTA IELEJA............................................
V. Strēlcrtes sakārtoj. - LATVIEŠU TAUTAS TEIKAļ U. Ģermāņa - LATVIEŠU TAUTAS PIEDZIVOJUMļ
O. Dūna ~ JUVIKAS ĻAUDIS, I-II-Iir....................J
A- P. Mierkalna - PURPURA SIRDS (dzejas) .... ...j
VARENAIS BĒTHOVENS.........................U,..............:.
DV GRĀMATNĪCĀ, i23 Huron St, Toronto, 2^B, Ontario, Caļ
Darbdienās no pl. 9—(1 vak., se.sldienās no 0—1|
Ū KTI
wiiiiimBtiiwiim««wmMWWMai
TRANSPORTA FIRMA
• Veicam visādus transportiJm ar modernāni niasiiļ (mēbeļu, būvmateriālu u. c.). Lūdzam zvanīt katrā
LE 5-6619. 941 Dovcrcourt Rd„ Toi
Grāmatas autore pazīstamā igauņu ralcstnicoc
MAGDA PIHLA;
Grāmatu illuštrējuši Dainis Miezājs un Alfrēds Bri Prieka Drusciņa (Roomuraasukc) 4 — 9 .Ķadus vccii iļ ģaŗām bizēm, stāsta lasītājiem par saviem- picdzlvoļ pilsētā un uz laukiem ,skolā un mājā ,darbdienā un * Dziesmu svētkos. Autore uzmanīgi Ieturējusi fio Kiili neiespiežas pieauguša gudrība meitenes bērnišķi ^-ļ perspektīvā.
Mēs varam scliot ar prieku, kā meitene skaidri īsi / mus un ieņem stāvokli, kur parasti pieaugušai-s apt Drusciņa iepriecē lasitājug ar savu gaišo, skaidro sejļ ir ģeniāla humora pazimi», Autoro simpatizē tēliem ļ sirdi, blakus komiskiem atgadījumiem mēs sastopanļ ģeniālas bērna poēzijas, viņas fantāzijas rotaļu Ozoli nes istabā. Beigu stāstā parādītas p.£icionE!a.*3 jūtasļ tuvas bērna sirdij un dvēseleL
SI grāmata ir glīti iesieta — lieliska dā vļ
bērniem • .Cena 2.00 D'abu ja Irt a
123 Huron St., Toronto, Ont., Caii;
m
