Trešdien, 1959/g. 21., oktobri, 84. n-rs.
SPORTA SAIME : GATAVOJAS ■ 6.
a... (^ktobrī um 1. liovenibrī KUvlendā, Ohaijpj pulcēsies vi-Bu lātvlfešu sporta pfārvajižu pārstāvji sestajam Latviešu spor-Ca padomes brīvajā pasaulē koņ-
priekšsēža viet-rileks Ermanis Oliņš, kās ziņojumu par i paveikto sniegs 6. kongresā Klīvlendā..... ;^ No sākuma šķietami; pārdro-
BĪSTAMA SPĒLE
SLEPENO
«Neskataities atpakaļ, Maruš-ja!"' - Marija Briedite tik labi atcerējās šo cieto, pavēlošo, bal-
NOSLĒPUMAINAJĀM GAITAM
^esam;lai ievēlētu^ ir radusies Tumšmatainā dāma ar gadus si.„Es paUaban iiezimi, ko lai,
m^s_ pre^W pārrunātu, lidz- ^ ^„ ^^rena organizācija, trīs vai četri Vecu puisēnu pie la- vairāk apbrīnoju - jūsu skais-
SlikuS^'lin^ietl^^^ 2500.latviešu spor. bās^^.^^^ ari kāda tuinu vai jūsu «sirdīburvī-
ļneksimmnos mi ieteikumos. Lgp:veido --- Amerikas no daudzajām vasarniecēm, ka^^^^ turpināja.
IP^ tiupmako m^sEspoH^ ^ ^^^^^^ ^^^^ :„Nenmājiet muļķības^ Vasi,
. . ■ , . yoļs ar apgabalu pārvaldēm, matu im sauļojoties, ik dienas W- Marija, nenovērzdama seju .^^Sū^'t^ā^^ līdz vēlai no bildēm stikla vitrīnā, bija
Sm^vS if £ra°S- tiBM, Austrālijas latviešu spor- pēcpusdienai. Viņa : soļoja iotiļ pazinusi svešmieku. .
^^S^Smv^ sporta lēni un brižiem apstājās kā kā- Tātad Kremļa īpašais kui^jers
ta safmi SvSošu oreanT Pārvalde Lielbritānijā, Vācijas du gaidīdama, Varbūt, ka apstā- ari šoreiz bija VasiUjs Semen-ua saimi apcvevosu orgāni . ,n»,Qo rr,o-,ō rulrs vTrc i.„«or« vma. daudzus
zācim radās iaii 1948 eadā kad Latviešu sporta pāmlde, Zvied^^^ viņas mazā čuks, vīrs, kuram viņa daudzus
Udaf ^^n^^S^sS^ rijas latviešu basketbola dēlēna tieksme ik pēc pāris des-; gadu Daugavpils laikos bija uz-
SSiirSiS^^-^ ^ Zviedrijas latviešu mit soļiem noplūkt pa kādai; la-^t^^^^ kā sakamiece lEaf^^S āStāU uS viegl^^^^ . • /pai vai pacelt ietves malā kādu svarigu materiālu nodošana pe-
dīia" Anfriiiā Ttir arī lQ4q gadā Latviešu sportai padome un spīdīgu akmentiņu. Pulkstens deja etapā uz Maskavu. -
Sa S mrhS ^aL oLS prezidijs nav iestādījumi, bijā tikai dažas minūtes :;pirms ; „Mūsu laiks ir pārāk īss. Dro-
S - \S XaSū sS ikdie- viipadsmitiem. kad gājēja, ku-ši vien sūtniecībā, kuras uzde-^^retāriātam Trimdā, ko tās na, tāpat na..^^^^^
Dirmos divos darbības periodos cijām raksturigo runu, rezoluci- katsais, bet elegantais.teips, no .rūpējusies an par izsekotāju. Ss-
vadīia ener^skais Ansk Mau- ju, dekrētu un citu papīru.plū- Majoru puses pa Lielo prospek- mu Rīgā pavisam iieparasta uz-liņš. 1953:-gāk Sakarā ar stra^^
jo sporta dzīves uzplaukumu ^^^ms, atskaitot, protams,, veltīgi . Elizabete Stepe, pazinusi dien tikai tadeļ, lai bridmatu. Ziemeļamerikā, ;3. kongress no- izšķiestu laiku. Par latviešu skaistulē kapteiņ^^Briedī^to^^^^ --Jums draud bri^- Ja, pat ļiķa Toronto pār prezidija sporta saimēs rosību un pana- dzi, palika nekustīgi sēdot pie nāves briesmas. Katra gadiju-priekšsēdi ievēlot nelaiķi Rober- mūsufsābiedribai^_^ nelielāloga māz^ā atspirdzhiā- mā nenēsājiet "««V tu Plūmi Torbnto notika arī 4 arī visai sporta pasaulei stāsta jumu un; saldējumu veikaliņa, .kompromitējošu. , Sadedziniet kongress uri par mūsu sporta-2n^ aktīvo sportistu rezultāti iepretī, .Kūrmājas galvenajiem mājās arī beidzamo nieku, kas dzīves 'augstāko vadītāju-kļuva jun sasniegumi, kas ir ^vislabākā vārtiem. Nākošajā brīdī.Elizabe- varētu likties aizdomīgs.. Ja p_ek-Vāldis Teteris ko vienb^^^^^^ un saprotamākā valodā, lai lie^ tss kundze .ievēroja, ka; no ma- šņi; mana.palīdzība jums būtu atkārtct' ievēlēja arī ? kongrē- cin.ātu par /mūsu esamību. zās šķērsieliņas, kas. aiz Kūrmā- nepieciešama,- tad piezvaniet pašā Detroitā 1957 gadā V Tēte- Tā LSP un tās izpildorgāns — jas pa dēļu klāto taciņu veda domju sūtniecībai. Rīgā. Prasiet rim veselības im.personisku ap- ^^^P Prezidijs ir tikai ādmini- :uz kāpām, saules pielietajā pro-. pēc „Tassa"" redaktorā Jemeļja-Btāklu dēl vairs nespējot iturpi-strātīvi iestādījumi.- Prezidija spektā parādījās vidēja auguma no va. Kārtējo ziņojumu nosū-mt pasākto, -viņa' amatu pār- «darbība praktiski šobrid izpau- vīrietis. Ja Marija Briedite; ku-, tiet ar Rīgas pastu, ķāizņēmu-. ' \ , - žas mūsu rekordu, valstu meis- ŗa katra svešinieka uzmanību ma instrukcijā norādīts. Tas ir \ ;'. .;'..''■ . .-- ■■'—"""tarsačīkšu;rezultātu un sasnie- saistītu ar,sievišķīgo skaistumu, viss, ko jums pašlaik vani pa-Aizsaules celoS gumu. .reģistrēšanā, vieglatlēti- tad svešnieks ar;savu. drēbhie- teikt,",. Jemeļjanova balsī varēja
.ķaskōrespbnden
15, oktobri Toronto. 74 gadu; dēšanā un Sporta Apskata izdo- zilo uzvalku būtu viegli, atro- „Bet, Vasilij, vai .tad jūs. ne-. vecuma__tol^usl..Emlll^ dams lielākajā ļaužu pūlī. Tie- maz; negribat uzklausīt ■ apglabāta 19. oktobri J^rkas ka- g kongress Klīvlendā nedos ši pie Kūrmājas vārtiem Marija mutvārdu ziņojumu?" Marija, li-pos lat vēsu ^nodalījuma. Ai^^^^ pārmaiņas mūsu Briedīte, paņēmusi dēlēnu ro- kās, sarunājas ar savu mazo; je.m uz pecejp dusu pavadija p^g^g-g^^^ gppŗtg^ ^j^jv^^
ram uzskatīt par izveidotu tik lajā stikla vitrin^ ,,Nē. Musu laiks ir galā", Je-tālu, lai tā neapsīktu, bet turpi- ķu un'dziedātāju; attēlos. Ari meļjanovs bija jau pagriezies, ņātu progresēt, kā tas bijiS: vi- svešinieks, sasniedzis vitrīnu, ceļa līkumā. Bet tad, apdomāšos pēdējos gados. Ar katru, ģa- negaidot apstājās Marijai tieši jies; viņš ātriem soļiem atkal sa-du vairāk un vairāk mūsu spor- aiz muguras. ..Jeņiēļjānovs!" sniedza Kūrmājas vārtus ūņ : ta kopās ieplūst jaunieši, kas ir Elizabete Stepe vēl laikā paguva neapstājies soļoja tieši ,pretim
Jēju
prof. E. .;I<:okins;
8RnK 0 jia mii' kalendāra
i": v'^r'<',na nepārprotama lieGība, ka .apsī- apslāpēt pārsteiguma saucienu. Marijai. Bridi vēlāk sievietes
.gŗ ''Vr Fiasko' 4 — 72 Rī^ kuma nebūs vēl nākošajos des- Atskaitot pāris bērnus, kas, skats sastapās ar Kremļa aģen-
gas roveŗu - skautu vienības mit gados, kauit arī dalībnieku saldējumu ēzdami, priecīgi smē- ta aukstajām acīm.
. &iēgti;i vakars; : 131 Broadview im intereses trūkuma dēļ iznlk- jās pie veikaliņa letes,; kā vei-„M.ans Dievs!" Marija pārbī-
^^'^ " . ■ tu mūsu sabiedriskās organizā- kāliņā tā arī tuvējā ielā nēmā-^^n čukstēja: ,,N'ē, tas nevar
.3. .oktobri —; TLB dramatiskā cijasč ansambļa pirmizrāde „7 vec-
. meitas";'.;,;, .
31. oktobri, L.M.M.K. sezonas at-.
klāšanas: balle. . ļ. novembri — Irmas • Kajakas -. Ķeniņas ritnioplastikas studijas audzēkņu vakars Sv. Andrejā baznīcas zālē. novembrī. — tradicionālais
(INFO); nīja neviena cilvēka.
būt
m RAKEŠU' LAIKMETA UZ.ROKOKO:
(Pārnesums no 5. Ipp.) ar to ideāliem un teikām. Nē par halles parauga, kur Kllīg. siiņ-Pranciiaš karaļiem- ^tur ir Lud velti;Ludvigs H raksta Vāgne- tenī landgrāfs. Hermanis ir sa-
Mārtiņu sarīkojums ar dējām.: un^„p„.^^^ ir. viena no skaistākām vietām, cenSību..Liekās arī, ka ķēniņam
Kolumba zālē.^.Toronto latv.-^^^^'T^ kādu vispāri var atrast - svēta bijusi prātā doma veltīt šo zā-
b-ba un Tororito LSK.. • boriu; dinastijas lepna devīze un nepieejama! . . . "Viņš vē- li Sv. Grāla motīvam tādēļ uz
"^^^^ļ^ŗ^-^^ - ias, iŽ ap viņu būtu vi£ tas, sienām ;ir ainas n^'SaS
PalacePier. DV Toronto nod. Grūti hnbi ii7.'?tQifif vr<5c.o r»ic ^ ^ uu ^-diuidia
-.17,. . _ I g. jubilejas koncerts Itona au- vifZ ditorijā. i^mo, _________^ ___________________
Š. -riecpmhri.— Koncertapvienī- ^P^*^ .^^^^a. Tur iŗ dzeltenais dziesmu .sacīkstēm — un Sv. šī zāle bija domāta Vāgnera
&as saiikojumā prof. A. Teich- kabinets,, kas laistās īpatā operu uzvedumiem.
1 .1./uiiKoiictiriSi vigā .dzeltenās krāsas im sudra- vi- u • .V— - . .
5. .decembri - Kolumbus; zālē. ba kombinājumā. ar slavenās : ?f ^^pnel^ejo^piļu^ z^^^^ ;Vismazak;ir izdevusies milzī-
iLatvijas Karā skolas.40 gadu vatō gleznas Brauciens U7 Ci "^^^dzosajam zalem Neusvan- ga troņa zale ar zilo zelta zvaig-
atcere, latviešu virsnieku sai-,s , „ ^^u,,, ^^^^ ^' šteinaspils liekas tumša un pat znēni rotāto jumolu. Tās dsko-
mei iin viņu;viesiem.-^ . ^ d^s bSr S«t. griesti m sie-rējumā: jaucas bizantiskais un
'ī^^m^, T^t^^ ^ ^tils. TO veidojot, .ķēniņu
-rSj^'-^IjStorrS V r * ^^^^ vi^as_^ls ko'viņš mīl vairāk par visu pa- teikas:^Tā ir^SilzīgTmaiSāS^^ . novemon Dainas, kora 10 telnas un to krasņo iekārtu, saulē.: šai pilij vajadzēja būt ka telpa, ku|li grezno varenas ditorijā. .^**"**P0; .tam ieturēta sava reizē Vartburgas pilij ar. tās zeltītas lustras un kandelabri.
ieturēta rožainos toņos.
L^_' koku,;pēdējaiš dominē ari istab- ir ietekmējuši, acīmredzot, bizan-
:-::.HAM un^kāds
^. Oktobri HMMK balle, Ra,n: Priekšējā p^^^^
bow zālē. .V,:klājies" sistēmu. Ir ari: zeltā ! 'zeltu_ izrakstītie,zi- Sv.. Gŗala pils_ apraksts. , . v
7. novembri Hamiltonas Tautī- mirdzoša' spoguļu zāle kur soo- PneKsKarv ipie vienas isia- ■ Kādēļ: pēkšņi .šis - bizantiskais
bu padomes rīkotā Apvieiŗtor.^fem grezm^tās. sien^ basj^ekskarienim^ķienes esot elements?^ ķēniņu.ie-
Naciju diena, 57DelawareAve. r,:... strādājušas 4 gadus!)— un sie- dvesmo i\tyma -nav Ki^flntiifl^
14.,nbvembri HLB unKičeneras Ŗf^^'f^'^'^'J^^^^ Sienu dekorējumā^ Sekn ?!krāS^ u
jaukto koru konceriS ar balli, vērtos bezgalīga rmda telpu un ^j- , . „ veidolu' sakrālo rakstu-
752;Bartbn St. E. . kristallā lustru. : : ; . Wles, lustras, logu. veidoju- k.^ «^«fo ,nr.ii ..t ar.v.
21. novembrī Latvijas: valsts dibināšanas, svētki ar apv.-vīru ..NEUŠVANŠTEINAS PILS : • kora Viesturs" piedalīšanos, , . * i, .
Rovai Connaught; hotelī. Beidzot. skatu Neusvānsteinas
ņov. 6. dec Grāmatu ne- pili, kur :noslēdzās nelaimīgā,: ma par Vāgnera mūzikās drā- ZZ^^''';rļ^,''J^^ dēla im. Ziemassvētku tir- -vientuļā ķēniņa, mūžs, jo no šīs mām un seno vācu var^
. . . . ru, kas saista viņu arī Grāla
ma - visur ir meģmatsatdan- teikās. Arī sienu gleznās, ir tē-nāt Viduslaiku piļu gotisko sti- loti ^ par svētiem pasludinātie
, . ķēniņi, sākot ar Ungārijas Ste-.
Aizgrābjoša sķiet ķēniņa jus^ j^^^ svēto.: Zāle Ir: palikusi ne-
tir..ņanvbija-^lēcieņs^^
Ludvig n_ ir Iicis .celt,^as ņuun.^^ ^i-
5. decembrī Ziemassvētku d^iņš, baznīcas pagrabā.
16. janvārī Veco un jauno laiku savas pilis vietās, kuru skais^^ Neušvanštei- ^mā. - -^rāHinc anvi^nn ■^deju vakars,Jlainbow zgB.^ ■ ma dēļ viņu varētu apskaust na^ pils sienām! Soļojot no S: 13. februāri Karnevāls Pigbri- wrs kbai ainavu glPmntāi^ Vienas telnas otrā gar mūsu ^ Prūsijas varas atsedza, i Katrs aaoasamavuglezno^^^^^ vīšķu vācu valdnieku vara bija. 20. febr^iāri prāv. A. Skrodēļa ^isplasak^, ^^^n^majestatiska-;;^^^^^ kļuvusi 'par'tukšu skaņu,: viņš referāts, 47 Porest' Ave. ^aīs skats atklājas tomēr no Gudrunas teikas, amas .; no, gapņo par valdnieka dievišķo 28. marU Muzikāli - literārs :va- Neušvanšteinas pils. No tās re- Tannhāusera", ..Tristana . un v^ru kars, 47;Forest Ave. dzami ne tikai Bavārijas aug- Izoldes", „Parcifala" un ķēni- TnHvi^ vv * ^s^i;« maijā in.B lielās loterijas^ stie kalni un: 2 :ezeri, bet plt .ņam tik mīļā „Lohengrīna'V ,1^^^ ?• w ^, w loze un balle, Rainbow zālē. Tnn,5. r,.o*^s« i..J 1,...,.L piedzimis par veļu. ab-
ŠT. KATARSNĒS
ļa^Tiroles. Tomēr_M mjo- Piir visur atkārtojas gulbja solūtismaim"romantisma laiks pih varētu celt vislielākos.lebil- motīvs: ne par velti; ķēniņš ir pagājis; 19. <s. otrāpusē, ku-
. ,, - . ,V ; , , ■ - ■'^""^PS stila. ziņā. Herrenchiem- identificē sevi ar „bāltā gulbja rg viņš ri7Tw>^'ir nelēl^ reālis-
franču: piļu imitācijas; :baroka motīvs ir redzams metalla kroņ. laikmets, k^^ ķēniņš nespēj un rokoko mptivu apvienojums lukturos, ■ TnPhRin Tiq.rvfliVnnin r.ir.^^^.L-^^ ^ •
Sķemieku
7.^embri^. Atlanta klubā /okoko mpuvu ^vien^ums lukturos. ; mēbeļu .pārvelkamo^ piemērotier
- DV nodaļās gada svētki.- ^ tanīs netraucē.: jo šie stili .to rakstos, puķu vāžu un pat maz- , Vai daudzie Bairēutas svētku 28. novembri - Atlanta klubā niecīgi w vieņs no gājamā. galda izveidojumā ķēni- spēļu apmeklētāii iedomā, ka uz
— Vanadžu: kopas gadskārtē- • otra. Neušvansteinas pUi tur-; ņā guļamistabā - un ari pils LudviJ t?^.V r,o.r5Hcr5 fan-
„Es gribēju jums šo bridi aiztaupīt. Bet varbūt tā ir labāk. Klausieties: Marija, sava bērna, ja es varii lūgt, arī manis; dēļ, izbeidziet šo bīstamo spēli!" Je-meļjanovs runāja latviski bez mazākā akcenta. Viņa balss tagad skanēja tik neparasti dobji, šķietami silti: un pazīstami j,Ne-kādus jautājumus, lūdzu. Lai Biēvs jums žēlīgs. Ardievu!" viņš gandriz skriešus devās atpakaļ stacijas virzienā. ; „šajā bridi sarkanās armijas Ceturtā biroja kapteinis • Vilis' Krūmiņš — Semenčuks — Je-meļjanovs izdarīja lielāko kļūdu savā dzīvē.
• ■ ■'■ ■ •. ■ * *
Profesors Arveds Kausiņš bija paspējis ātri iedzīvoties savā jaunajā lomā — kas viņam tā patika. Viņš jau neapzināti nojauta briesmīgu spēku uņ varu savās rokās. Varu par draugiem, varu pār ienaidniekiem. Pāris bedēļās viņš. bija kļuvis par pus. duča jaunu literātu uņ dažu mākslinieku grupas vadoni, un administratoru, kas par savu mērķi bija sprauduši plaša vēriena kulturālu; un māksliniecisku sadarbību ar lielo austrumu kaimiņu. Protams, bez jebkādās politikās taisīšanas. Pats Dailes teātra Smiļģis, vienīgais teātri-ņieku pārstāvis, bija sajūsmā gandriz apraūdājies: „Mīļais; profesor, debesis ir jūs sūtījur šas, lai pavērtu latviešu skatuves mākslai skatu un ceļu uz lielo Maskavu, kuras „Zilais putns" nes jaunus vējus sasmakušajos Eiropas teātros..." Un šī jaunai bet apdāvinātā skuķe — Lilita Bērziņa, kas nupat tikusi uz skatuves dēļiem un.saņēma kritiķu varenus slavinājumus, Izsaucās: „Mūsu uzvedumu ģeniālajam' gara tēvam Smiļģa kungaņi ir taisnība!'.' Viņa. sarkdama bija piebildusi: J)ailinie-ki jums pateicīgi, ka esat uzņēmušies tik svarīgas kultūras biedrības organizēšanu." .
Patiesībā tādu fanātisku Maskavas teātra mākslas cienītāju ari Dailes teātrī nebija daudz. Nemaz nenoliedzot Smiļģa talantu, vecākie aktieri ģērbtuvēs bieži pateica savas domas, kas teātra mākslinieciskajam vadītājam nemaz nebija pa prātam. Gustavs žībalts kopā. ar inspi-centu Herbertu. Klusinu vēl pirms dažām dienām bufetē ienākušajam Sniiļģim bija pateikuši tieši sejā: ,.Eduard, kas tad tev atkal sadzinis tos. Maskavas kāpostus smadzenēs!" Smiļģis, dusmas piesarcis, bija bridi palicis bez valodas: „Arī tu, Klu-siņ,- tā domā?" viņš bija.izgrū-^ dis.,.'.',
„Jā." Inspicents, krietnā dūšā būdams, vēl bija piebildis: „Ne vien teātris, bet šīrons un pus Rīgas jau smird!"
Smiļģis nezināja neko prātīgāku, kā steigšus sarunu pārtraukt un uzskriet skatuvē, lai sāktu neganti lamāties ar skatuves strādniekiem, kas nenotika pārāk bieži. . -^Sevišķi ;palīdzīgs jaunās biedrības organizēšanā profesoram Kausiņam, bija jaunais rakstnieks Lācis — šis jauneklis, kura drūmais acu skats un nervozās roku: kustības lieciāja. par kādu dziļi apslēptu vainas apziņu, brīžiem pat profesoram kļū-,;va neomulīgs, sēžot ar viņu vienatnē, „Slepkavas vainas apziņa ■ visskaidrāk salasāma viņa sej ā"j profesors atcerēj ās krievu zinātnieka Trubeckoja, prātojumu. Cik savādi, ka; profesora Kausiņa nojauta bija vtik pareiza. Vai tad, kad šis pusinteļli-ģentais rakstnieks: ar raksturigi zemo pieri, būs atdevis visu savu garu un .miesu viszemākajiem instinktiem, vai tad viņš savu gļēvo roku nepacels nāvīgam dūrienam ari pret • pašu profesoru Kausiņu? Kas zina? Jau tad profesors. Lācim bērnišķīgi naivi jūsrtiojot, bijā,,sa-, vācis dīgļus augonim, Icuŗā vienādās devās pārstāvēta nodevībā un cilvēku neizmērojamas ciešanas. ;
Turpinājumā: BiEDRiBAS DIBINĀŠANAS SAPULCE
. SATIKŠANĀS;AR 2 MAKŠĶERNIEKIEM: ;
Organizētie un neorganizētie pielietajā ezermalā liela kaudze makšķernieki ar trac^cionālāmpapīrar šķīvju,, pusēstu maizīšu sezonās slēgšanas ballēm ir jau šķēles un uz vis^n debess pu-paspējuši iezvanīt kapa zvanus sēm izmētātas tukšas konsem jaukajām un saulainajām in- bundžas. Pikniks, uri makšķerē-diāņu vasaras dienām. Ari nam- šana bija galā.
saimnieki,,uzpildījuši eļļas tan- ; :M^Ripm an™*' ■ kus savos bangalovos.un vecos ; ALFRĒDS ANT5ŅS
graustos, ko sauc par īfes mā- , pie tā paša ezera sestdienas jām, pienācīgi sagatavoti, lai rītā. gaismiņai tikko svīstot, pavarētu sagaidīt ziemu ar tās ne- ris simts soļu no laivu steķiem, patīkamajiem pavadoņiem — savu zaļo makšķernieka kastīti sniegu, salu un slapjdraņķiem, klusi nolika vīrs nonēsātā, pe-Nebūs vairs ilgi jāgaida^ lēkā uzvalkā. Patiesību sakot, kad uz Simko un Kočičingas viņš nav nekāds nabags, jd jau ezeriem žibulētāji, gandriz ragā otru. mēnesi saņem: bezdarbnie-sasaluši, ziņos par 12 vai 14 nd- ka pabalstu, kas, citā draudzīgā ķertiem sešcollīgiem asarīšiem., valūtā pārrēķinot, iznāktu savi Droši vien neviens pavisam ne- 300 ruļi nedēļā. Kredīta polīti-nosals un visi laimīgi sagaidīs kas pārkārtojumu dēļ, tieši ta-maiju, kad,jauna sezona un jau- gad fabrikā dajbs uz laiku ir ni panākumi pievienosies šai ne- pārtraukts, un Alfrēds Antiņš šo oficiālajai makšķernieku vēs^ neparedzēto un negribēto atva-turei, kūŗas dhroniķa pienāku- ļihājumu cenšas izmantot kā mus gandrīz pret paša gribu uz nu prazdams. Tā kā ari viņš ir laiku ēsmu uzņēmies ... . . makšķernieks, īad, klusībā aiz-Neoiganizēto makšķernieku ; mirstot kārtējo maksājumu nas-pirmā oficiālā sezonas atklāša- tu, viņš par izdevību palikt bez. nas balle „Rīgā" pie Bakstera darba gandriz vai priecājas. Se-ezera bija pulcējusi pilnu rio- višķi tādos brīžos, ja pie auklas metni un vēl pilnākas laivas, pieķērusies kāda liela forele' Labi izsalūšies,;neko prātīgu ne- vai arī dūšīgs, asaris. Diemžēl, noķēruši, bet labi izpļāpājusies, mūsu Alfrēdam Antiņam nav ne un patīkami laiku pavadījuši, lieias automašīnas, ne'..Mičela"^ savs pussimts neorganizēto.šķī- spoļu, nedz arī draudzīga mēi-rās,: lai.nākamgad atkal satik- tieša. Un tā viņš viens pats no tos un, kas zina, arī noķertu kā- agra rīta līdz pat vakaram ci-, du pavisam lielu, vēl neredzē- tīgi mērcē āķi vē.s?ijā ūdenī, tu zivi.: drusku pašņaukājas, jo auk-; Pagājušās; nedēļas nogalē stums liek sevi manīt, un paciev man iznāca satikties ar diviem tīgi gar ezermalu ar savu makš-makšķsmiekiem. Lai pasargātu ķeri rīkojoties,, līdz pievakarei ir nevainīgos un izvairītos no va- pievilcis pilnu tarbu zivju, pro-zāšanās pa tiesām, labāk pār- tams, ka ari viņš nav izticis bez grozīsim šo divu makšremiekU pusdienām un palaunaga.' Bet īstos vārdus un paklausīsimies, tai vietā, kur viņš krietni uzko-ko par šīm satikšanām māns dis, krastmalā mazā ugunskurā magnetofons ir uzņēmis lentā, pat uzcepis līdzpaņemtās desi-'^VDEŠMra GADSIMTA uzvārījis garšīgu zivju S^K^N^FRS^^^ ^"P"' -"""^ meklēsit-apkārt .MAKŠĶERNIEKS. , iemētātas tukšas konservu bun-
Pie maza ezeriņa piebrauc džas, avīzes, „kļīnekšus" un ci-iepns autiņš. Piekabē. Vēl lepnā- tus divdesmitā gadsimta pārpil-ka laiva ar tik spēcīgu motoru, nības labos lieciniekus. Nē, ,Ai-kāds diezin vai bija mūsu kad- freds Antiņš ir cita kalibra vīrs, reizējai kara flotei. No: mašīnas un mēs gandrīz varam būt dro-izveļās labi barojies vīrs, apkrā- ši,- ka arī tad, kad dzīve atkal vies ar kādu pusduci dārgu būs. iegājusi normālā tecējumā,,, makšķerkātu, ..Mičela" spolēm viņš, tāpat kā šodien, papriecā-un smuku/vēl neprecētu sievu. Joties par/ezermalā redzēto me^ Apskatījies no kabatas izvilkta- ža pīļu pāri, vērojot lapsu rita, jā makšķernieku rokas grama- agrumā čāpojam uz. medībām, tā, kungs Antons Naudiņš smu- un mierigi un ar.mālcu makšķe-kajai pavadonei, uzsauc: rejot, pavadīs jaukus brīžus
,,Lbnij, uzklāj saklapējamo brīvajā dabā. ļ Jaukus brīžus ^ galdiņu! Pašlaik vēl nav īstais .bez visām divdesmitā gadsimta laiks! Ieturēsim mazu. lančiņu." labiericībām. Ari jfims, ja ne Un, kā pasakā, Lonijas veik- šogaii, tad nākošgad, droši vien iās rokas dažās minūtēs ezer- ienāks tikties kā ar -misteru malā jau uzbūrušas glīti klātu Antonu Naudiņu, tā ari ar A1-. mielasta: bufeti. Misters Nau-:iredu Antiņu. Kurš no viņiem diņš, smagi .pūzdams, no mašī- laimīgāks vai labāks? - Izšķi-nas pakaļdaļās ir ,jau izvilcis riet paši. pārvietojamo; ledus skapīti un, ar bārmaņa veiklību, jau sācis maisīt martinijus un manhete-nus, žāvētais lasis, kūpināts zutis, kaviārs, šprotes un marinē-, tie nēģi ir labākā liecība, ka
A. Pelēkais
ATSAUCIETIES ■ JŪS MEKLĒ!
Aitierikas latviešu apvienības
^'ii«a;;;dSS^ S izdevi, .ajau. „„: r^r^r^^'^J^'s^i^
līda sagSanas balli. Z^, v -: : ^^J^j ^^'l'^^^^
Ludviga rr romantiskais sap- kaislīgu Vāgnera mūzikas dievi- Irpnija ka Ludviga n pilis, pret . ; NIAGARA:: :.; V.nis bija dzīvot .šeit pilnīgā vienv-nātāju uz visu mūžu. : ■ : kūrām sacēlās ^āda protesta ā2. novembri,-is; novembra st- tulībā, skaistās Alpu ainavas vi. , Pils. ^ svētku- Zāli (..Sānger- vētra, tagad Bavārijai pievelk ceresi sarīkojums Nlagaml un - P^^. kas architektoniski saal") Ludvigs H ir gribējis vei- tūristu masas (un naudu!) no Sv. Katarinēm. atgādinātu viņam Viduslaikus dot pēc Vari;burgas pils svētku visām malām?
IVank V^^
ADVOKĀTS - NOTĀRS
455 Spadina Ave., Apt. 403 fGolleĶP un Spadina ielas stūrīļi
Tel biroja — \VA 2-6111, ■ WA 2-S112. ToroMtto. -
makšŗernieks cieni zivis. Jums sekretariāts lūdz atsaukties ziņu varētu likties, kā pēc pāris šnab- saņemšanai no piederīgiem se. ilem misters Nāndiņš ar savu ^^•^«««'^ P*^»"^»^' ;, |: •;,
Holivudas parauga draudzeni Ābols,. Aleksandrā d., Bačs,. metīsies laivā un liks darbā sa- dzim. 1900. g., dzīvojis Čikāgā, vas ,,Mičela" spoles un ļaus "ļeklē audžu meita; Valdis, Do-riikt« TiTmi snēku motoram nīs, dzīvojis EsUngenā, izceļojis S^vf, f^/^?- • w Kanādu; Māris Draviņš,
Ne! Mielasts drusku ieilgst. Pa- d2ām. 1920. g., no Viļakas pag.; tiesību sakot ieilgst pāris stun- Visvaldis Peldmanis, dzim, das. Maz kas palicis pāri ho 1928, g., Struteles pag.; Volde-laviešu delikatešu veikalā pirk- māŗs, Voldemāra d., Freimanis, tajiem gardumiem. Liekas nu- ^^im. 1926. g.; Žanis Heidema-oat mimt Naudiņa kulies me- ^° Liepājas, ziņas no tuvi-pat, nupat Nauaiņa kungs me-^ niekiem no Liepājas; Jūlijs Le-tis mieru negausīgai esanai un no Limbažiem, 49. g. v.; 2el-atspirdzinājumu dzeršanai un ma Lērums,, ineklē māsa Latvi-dosies iekšā vēja nedaudz saviļ- jā; Arnolds Ozoliņš, dzjim. 1921. notajā ezerā. Nē! Apstaigājis g-. Maskavā; Roberts Ozoliņš, pāris krastā plebrautašās lai-^."^^^^^ vas, viņš gandrīz nicīgi r^.^^'^'i^^l^, tas naivajos makšķerniekos, kas 1399. g., Rīgā, dzīvojusi Kolum-aiŗu laivās piebrauc ar pāris no- busā, "Ohio; Kārlis Repečko. makšķerētām zivtelēm. ; dzim, 1901. g., no Vecmilgrāv-
Lonija pa to laiku no termosa Hilda Sprukta; Ansis Sū-
pudelēm tasītēs iepildījusi smar- ^1,^;^^ f^l^ s- 1 /!•• j- - -i tiss suna d2Jim. 1927, g., no Vai-
zigu kafiju. Misters Naudiņs at- demārpils; Voldemārt Jāņa d. n saož kafijas aromātu un ir zīle, dzim, 1909. g, Alsviķu pag., kā likts atpakaļ pis sava Kreis- viņa sieva un meita Dzidra -lēra, motoriaivas, „Mičela" spo- Mirdza, dzīvojusi Indiānāpolē, lēm un draudzenes. Tālāk man Ind.; Ēriks ^Zviedrs, dzim. 1925, faktiski nebūtu jāstāsta; jo jūs i^-' no Rinuziem, . jau. esat uzminējuši. Jā, kafiju Ziņas pieprasīt un adreses'ps-padzēris. Naudiņa kungs savai ziņot ALA's kartotēkai .ibs šādu sirdsdāmai uzsauc: . adresi: American Latvian Asso«
Lonii Mpn npkāda maks- «a^ion. Inc., 1727 Kenyon St., N.-
„Lonij, šodien nekaaa maks- y^ washington 10, D. C. HJSA. ķeresana nebūs,, pārak vējains, ^^Jj^j^ DUpont.7-7b2). Adrešu brauteim labāk pa fiksam at- paziņotājiem kartotēka piesūta pakaļ uz Toronto, lai vēl redzē- meklētāja adresi vai vēstuli. tie< tu tīvijā Eda. Salivana šovu." ša kontakta nodibināšanai, bet
Iemetis mutē chrofila konfek- meklējamā adre§a nekur tālāk tes šņabja smakas noņemšanai, "««ūta. Pieprasījumiem .un ad-
~ iaupie.tart.ja -to™: «^J-J'SSJ'SISS Un ta y:-ni, ka atbraukusi, tik- izdevumu segšanai un no ārze-' pat ātri ari aizbrauca. Pāri pali- mēm pievienojami Snternatloņai ka skaistajā rudens lapu zelta Eeply kupoiBl