ļ, 1959. g. 24; oktobri,   85. n-rs.
Sestdien, 1959; g. 24-; oktobri,  85. n-is.
ĢENERĀLKONSULS
mm mMmm
I^on^ tel. HO 3-5861 -118 DANFOaTH AVē.
KONSUaS
Tel RE 8-7798, Montreal, P. O. ,5210 VICTORIA AVE. APT Iffl
SiiiClAXI8T@
41 PITCAIRN OEESO.. TORONTO. PL 9 - 026i.
jad:; ļlci-
)ā-
ļriuš
ļon-[nā,.
33ts 5-tU--
T A U T I E š I,
noguldiet savu^ ietaupījumus
LATVIEŠU
(LATVIAN TORONTO credjt
UNION)
Atvērta pirmdienās no 8-10 vži6i Sv. Andreja baznīcas telpās ,
(Carlton"& Jarvis). P. O. Box 37, Terniinal „R'V
Toronto. Tel HU ^-9283 vakaros.
;de-Tkur Lun-j sar ļkļfr.
līdis
lek-. tara
Itāt-
(ša-)ijis ižā-lak^ larē-ļiļbt,
ļpats
ļaim-ļieks, lina;, vi-at-ums Idur-■ gā-■
imā, laši-
bštu-var-raša-
ķris-ļrējā
se-.
lat-^ ļidāti. |; im Jāmi 5[yo-luvis.
aiz-; ļumu.
L. ma-Z.
[i"
ļenas ŗmē-ļušas Ikarā,,
sis-5.tāti.
•vir-ikais
PAR H.K. VĒSTULI
•..■.•„TIK. TRAKI NAV"
Latvijas Amerikā redakcijai: H.K. savā īsajā lasītāju vēstulē LA 17. oktobra numurā sa-ka: liekoties, ka es savā rakstā par totālo atbruņošarios ekonomiskā skatījumā savos atzinu- ■ . mos esot. pārsteidzies. Kapitālistiskās valstis/izmantojot automatizāciju,' varot: pārkārtot ražošanu un tādējādi konkurēt tirgū ar zemo algu valstīm.
Vispirms jāķoristatē šīs īsas .vēstules, kā mana raksta atspēkojuma, nepareizība pēc formās. Es. neesmu savos ļatzinumos pārsteidzies, jo tie loģiski izriet no .rakstā.apskatītajām premisēm^. Vēstules rakstītājam viņa iebildums/bija .jāformulē tā, ka es neesmu paredzējis ;kapitālistis-kās ražošanas pārkārtojumu ar automatizācijas palīdzību un tās .reziiltātus attiecībā uz kbnku-Tenci pasaules 'tirgū.  Sis viņā apgalvojums, lai tas nebūtu ti-. kai apgalvojums, tad nu bija
■ jāmotivē ār šl pārveidojuma iespējamību un tā eventuāliem rezultātiem, jāmotivē ne • tikai techniski, bet arī .psīchloloģiski: he'tikai, vai to varēs, bet arī — vai to gribēs?
Ir vispārzināma patiesība, ka ražošanas autoriiatizācija samazina strādnieku skaitu. Lai tad nu strādnieku skaitu riesamazi-. nātUj un dotu vel darbu tiem, kas ar atbruņošanos savu līdzšinējo . darbu zaudēs,, būs vajadzīgs milzīgs daudzums .automa-: tisko. ražošanas ieričū. Ja, to techniski izdari'tu, tad preču saražotu.;, tik daudz, ka visas pasaules tirgus tām' būtu par mazu, kas. atkal nozīmētu ražošanas samazināšanu resp. bezdarbu. Kā. jau teicu, vienīgā iespējā te ir, paturot, tagadējās algas, lielā mērā saīsināt darba laiku, ko, pēc manām domām, psīcholoģ'iskā vērtējumā kapitālisti nedarīs. To rāda cīņas, kas jau tagācl notiek starp darba devējiem un ārodbiedribām. Ja- nu ēs savā rakstā šo jautājumu H. K. .perspektīvā neapskatīju, tad tikai -tādēļ, i<ār-tas manu atzinumu negroza resp. dod negātī-
■ vil iznākumu, bet ļapsvērt visus jautājumus, kas jfedpie šī rezultātā: — nav vajadzīgs.. ;,,Tik traki ir"; ka ASV vaja-'dzetu būt grūti izšķirties par totālu' atbruņošanos,' ko parādīt bija .mana raksta, nolūks.
:   ■ ^: K. KalTipe.
.-..SEZONAS.^ ■PLAŠĀKAIS SARĪKOJUMS
lārtoti l" lidr;
sūtīs
dktās
PALAGEPIĒE telpās
Sākiims pl. 8 vak.
®  PĀRSTEIGUMA balvas
;©^■,ROZES;:.: •©■/GALpiŅI,-'' :
: LAIPNA APKALPOŠANA. • Ieeja likaiS2.00.
"^'isūs laipni ielūdz ^ i
DV SAIiVIE TORONTO.
ā
ĪSSBCD
292 Danfortli Ave.,' Toronto.: HO: 14114^
MEMBER TORONTO. REAĻ ESTATE' BOAR» PĀESTĀVIS
" iaHO 1-1114.
Mājā HO 1-3766.
īpašumi toronto^aīAJAS, vkikaL! VīSOS PILSfeTAS rajonos un lauku apkārtnē.
DANFORTH - BRGADVIEW>- ^ļsl. atsev; dubultķieģeļu māja, ū - ^It^^ apkure,: 2 modernas virtuves, ^vannas istabas, privāts iebraucamais cels m mūra garāža. Iemaksa $3.000,-_ un atlikums uz yienu 10 gadu ogligāciju.
. CLAIR - PHARMAGY — pa-atsevišks 5 istabu dubultkieģelii galovs (piebūvēta muŗa garāža) ar eļļas apķīļjri, modernu virtuvi, vanrias istabu, labi iekoptu dārzu, tuvu satik-
smei. Izdevīgas obligācijas. Cena
:; ;'.YON"GEL^WRENCE eleganti iekārtots un labi ejošs delikatešu veikals. Izdevīgs pii'kums.
IZKĀRTOJAM AIZDEVUMUS' MĀJAS IEMAKSĀM,BEZ ATLĪDZĪBAS PAR MINIMĀLIEM 5o:^.
PIE MUMS, ;RIETUMM^^^
.    MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA -VĒSTULĒ :
.TVIEŠU BANKAI LABS
■ m markas - UN 29 .FENIŅI;
Stipri dzērieni pasaulē ir tāda lieta, bez kuriem pagājušajos gadu simteņos un, liekas,.ari daudzos nākarņajos, ja tādus cilvēce vēl piedzīvos, daudzi na'v varējuši iztikt;. .šie dzērieni, kā Jau stipri būdami, „velķ" un — vai nu tos lādam vai nelādam — tie dara savu. v.
Latvijas labajos laikos stiprie.
dzērieni palīdzēja, būvēt jaunās .valsts ceļus un.— lai cik dīvāi-rni un' varbūt velnišķi '—krietnā
mērā atbalstīj a mūsu kultūra.
.. Rietumvācijā V pagājušā gadā sasniegts sa\ta veida rekords alkohola ļ patēriņā. Ar tp, pro-. tams, nav teikts, ka citu zemju cilvēki būtu mērenāki šī šķidru-' ma baudītāji. Toties: vācieši, kā jau sava ..saimniecības brinur ma'f saspardti, 1958. gadā, reibinošus dzērienus patērējuši tādā daudzumā, kā vel nekad savā ilgajā vēsturē. Ik galviņa; pat zīdaiņus ieskaitot, pagājušā gādā par alkoholiskajiem dzērieniem, izdevusi turpat .200 marku. Tā ir skaistā summa. Par to var nopirkt samērā labas
■ kvalitātes uzvalku.
Nodzertās 200 markas ir Bun-desrepublikā visu pārrunāts temats. Daudz par to runā tādēļ, ka šīgada alkohola patēriņš nemaz nerādās būt iņazāks, bet ir gan pazīmes, ka patēriņš nemitīgi aug.
. šinī pašā laikā vācu statistiķi izrēķinājuši, ka ikviens, •viņu . cilvēks pretī . nodzertajāni 200 markām var nolikt 92 feniņus, ko viņš" 1958 pdā devis kultūras, zinātnes iin mākslas veicināšanai. šā|da proporcija ņāv neko skaista; Par tās uzlabošanu Vācijā domā daudzi. Kā to Izdarit?
Nebūtu varbūt nemaz peļami, ja vācu politiķi pašķii-stītu mū-: su kultūrpolitikas vēstures lappuses ...
lARVIEN VĒL JŪTAMS .■ ■.SIEVIEŠU PĀRSVARS :'.;..-
Jaunākā statistikā rāda, ka Rietumvācijā jau ir 55 miljoni iedzīvotāju. Piecpadsmit gados. • Valsts iedzīvotāju skaits piēau-dzif? turpat par 8 miljoniem. Dzimstība pēckara Vācijā nav uz augstas pakāpēs, bet cilvēku; pieaugums meklējāins apstāklī, ka ik gadu no Austrumvācijas uz rietumiem dzīvot pārnāk krietni daudz vāciešu. Dzīve komunistu pārvaldītajā „Vācu demokrātiskajā republikā" ir sma-gaj un nedroša.
Statistika rāda ari to, ka Rie-: fcumvācij'ā arvien vēl vairāk sieviešu nekā vīriešu. iS.S miljoni Skaistā dzimuma pārstāvēm tātad — gluži kā pirmajos pēckara gados'— vēl vienmēr vājos izredzes tikt sievas kārtā. Bet kā. dažādo sabiedriskās domas pētīšanās institūtu, aptaujas .vēstī, tad vācu sieviete par šādu iespēju nav sevišķi noskumusi. Dominējošais uzskats pie viņām pašlaik šāds ■. šodien jāštrā. dā kā jaunkundzei, tā sievai — tad jāu labāk palikt patstāvīgai. — .
KOZLOVS DRAUD. AR;MŪŽlGU::tRīMIMJ^
Ar smaidu, vācu bēgļi uzņēma draudus, ko Ņikitas Chruščēva . vietnieks Prols Kozlovs; izkliedza Austrumvācijā, kad viņš nesen tur bij a Ulbriohta un. Grotevola viesis.i Kremļa vīrs nenoguris pūlējās austrumvāciēšiem ie-. stāstīt par„sociālisma priekšrocībām", par komunismā' «nemitīgu iešanu uz priekšu, līdz driz būs sasniegti un pārsniegti kapitālisti". Kozlovs bridināja austrumvāciešus ho bēgšanas uz. Bonnas «kapitālistu elli", jo. ta-. m cilvēki „drīz cietīs badu". Aizbēgušajiem' krievs draudēja; ar ,.mūžīgu neatgriešanos saimnieciski, politiski un kulturāli spēcīgajā Vācu damokrātiskajā .republikā".'
Komunistiem Austrumvācijā iet ■ tirpas caur ķaulim,. iedornā-joties, ka vienā jaukā dienā vi-.^ņi. var. būt vieni — bez pavalst-: niekiem. Bēgšana uz Rļetumieni iet nepārtraukti tālāk, Nu palīgā- aicināts neviens, cits, kā pats varenā Ghruščeva vietnieks, .lai tas „ar savu respektu" piespies-
PROF. :DR. P. LEJIŅA JUBILEJA
tu vāciešus ari tūrpņiāk kalpot despotismam. .>    v .
. Miglas pūtējiem neko palīdzēt nav varējusi arī tāda izrīcība, ;kā Bundesrepublikas karoga krāsu „nošpikošana". Rietumu un austhimū mēlna^balta-zelta-starpā ir liela atšķirība, žēl tikai dažu'Bundesrepublikas sporta funkcionāru, kas. nesen npti-kušaj ās riteņbraukšanas sacensībās aus.trumjoslas sportistiem-atļāva ^«dižoties" ar „jauno karogu", štutgartes koeksistencio-. riālisti, kas sedzās ar. sporta vienotāju ;ūn izlīdzinātāju domu, tomēr . aizmirsa, ka komunistu pārvaldītajās zemēs šī.vienotāja un izlīdzinātāja doma-sen samīta boļševismā politiskai a dum-■ brāja.: Gaišo sporta brīžu šinīs zemēs nav ko.meklēt.: Tāpēc ar A'ustrumvācij as ,,karoga" propa^ gandēšanu Rietumvācijā nebija vajadzības nopūlēties. ,
Kfbžēlojamā patiesība, ka dzī-.Vojam ne. tikai atomu, bēt arī koeksistences laikmetā, vēl reizi apstiprināta;.' . .
ĀDĒNAUERA PRESTIŽS AUG
Ja šoziem Rieturnvācijāhotik^. tu parlamenta vēlēšanas, tad kā ziņo jau pieminētie sabiedriskās domas pētīšanas institūti — kanclera Ādenauera vadītā kristīgo demokrātu partija saņemtu 53% vēlētāju balsu, bēt sociāldemokrāti — 31%.. Gada da sākumā izdaritā aptaujā kristīgiem demokrātiem deva 51%^ bet opozicijai. — SPD 33%. T rāda, ka sirmā kanclera iekš-, uh ārpolitikai vācu tauta tic, bet no sociālistiem, kas ļautā propagandē nedrošu un apšauba^ mas kvalitātes politisko līniju, tā novēršas.
Ka Rietumvāčijss sociāl demokrāti vieni stāv uz savas sociālistiskās platformas, to nupat pat apliecināja ari kāda japāņu parlamentāriete vārdā Ķato, kas savā Bonnas apmeklējumā žurnālistiem izteica cerību, ka -vācu tauta sekos veselīgajam Ādenauera polītiskajani virzienam. Kato ir Japānas sociālistu partijas biedre.
\ Cik neiecietīgi ir vācu sociāldemokrāti pret saviem . polītisķa-jiem pretiniekieni, rāda kāda Hamburgas sociālistu laikraksta iespiedums, kurā teikts; .,Āden-auers, strauss, šrēders un citi vārdu varoņi un tukšās varas sludinātāji iespējami ātrāk jādabū nost no politiskās skatuves." — Tris pēc kārtas pazaudētas vēlēšanas savu ietekmi rāda arī prāta zušanā .
Sens Latvijas universitāites mācības spēks un ilggadīgs L.U. sekretārs, prot Dr. iur. P. Le-jiņš, seri., pārkāpj 80. gadu slieksni. ■ .šis gadu:: skaits; ir solīds, tomēr prieks dzirdēt, ka cienījamais jubilārs arvien .ir tādā pašā spirgtumā un gara mošumā .-kā. sendienās, vai, kā kāds kol-lēga, atbraucis nō Vašingtonas, izteicās .— vecais profesors Le • jiņš ir gluži tāds pats kā Rīgā, viņš vairs vecāks nekļūst! —
Ar godājamo jubilāru, studējot tiesību zinātnes,; man bija j āsasitppās vairākus gadus, kad .■viņš lasīja- un vadīja seminārus 3 priekširietos: kriminālpsīcho-loģijā, tiesību filosofijā un civilprocesā, vēlāk arī starptautiskajās privāttiesībās..
Kā mācības spēks prof.Dr.P: Lejiņš sen bija īpaši iecienīts sava filosofiskā miera-un nostājas dēļj viņš ievēroja absolū-. .tu . tāisnīgiunu ari eksāmenos. Studenti vēl ilgi. pārrunāja', kā profesors atdeva grāmatiņu bsz atzīmes, ļbti cienījamam augstam policijas virsņiekain, kas bija speciāli ieradies ar visiem ordeņiem un, jutās ļoti neērti, bet — nekā darīt .. ..;
Kā zinātnieks prof.Dr. P. Lejiņš respektēja citu zinātnieku uzskatus 'un domas un nekad bez noteiktiem motīviem pret tiem nenostājās. Nāk prātā ga-dījumsi, kad univ. mazajā (jeb vecajā): aulā jubilārs, nolasīja un aizstāvēja savu dokotra darbu, kur šo rindiņu rakstītājam arī gadījās. būt visu laiku klāt.
Doktora disertācijas temats bija par .„Eaŗa iespaidu uz tiesisko apziņu," ko doktorands bija apskatījis ļoti plaši un izsmeļoši. Uz profesora Dr;T. Celma domām doktorands 'savā parastajā, filosofiskajā mierā atbildēja—- Jcāzinārnos apstākļos pilnīgi iespējamas arī prof. Dr. T. Cēļma,. izteiktās atziņas, jo zinātnē valda dažādi uzskati. Ir gadījies dzirdēt vairāku doktoru disertāciju aizstāvēšanu,; bet jāsaka, ka tik gludi un meistariski, kā prof. P, Lejiņš tp; iz-dārija, visiem tomēr neizdodas.
Kā jau; viņa dolctora disertācijas tema mums norāda, jubilārs sevišķi bija pievērsies, tiesību filosofijas jautājumiem, bet viņš bija labs speciālists; ari kriminālpsīcholoģijas zinātnēs un tāpat ari civilprocesā, ko pāri?ēma lasīt pēc ievērojamā civīlprocesista, profesora Bu-kovska. —   '  . ■
, Jubilārs piedalījies kā: loceklis arī mūsu jaunā sodu likuma iz-, .strādāšanas. komisijā, bijis iig-, gadīgs LU' padomes, Lauksaimniecības kameras loceklis u.t.t.
' Jubilārs bez, rakstiem par:kara' iespaidu, uz tiesisko apziņu rakstījis arī par pūļa psīcholoģiju Vili: izdarījis šinī novadā interesantus pētniecības darbus, tāpat apskatījis pla.ši Kantu kā tiesību filosofu..
Profesora Dr. ?. Lejiņa tiesību zinātņu novadā pasākto darbu jau gadiem ilgi,turpina viņa dēls,: kas, tāpat ķāseniors, āri ir beidzis vairākas fakultātes un ■ ir apdāvināts zinātnieks, pievērsies vairāk krirriināltiesību un kriminoloģijas zinātnēm, un jau Latvijas universitātes. pastāvēšanas laikā paguva ■ tanī darboties kā juridiskās fakultātes krimināltiesību katedras vadītājs. Viņš.ir pirmais latvietis, kas teica vārdu krimināltiesībās ho. mūsu universitātes katedra, jo viņa priekšgājējs prof. Dr. P. Mincs bija žīdu tautības, bet krimiiiālpolītikas katedru vadīja prof, Kruglevskis, krievu tautības. Arī viņš bija .ievērojams mācības spēks, pie kura ari man gadījās nobeigt savu maģistra darbu, jo profesbrs Lejiņš, jun., pie ķuŗa iesāku, aizbrauca uz ārzemēm, kur nenogurstoši turpina zinātnisko t^*^"' dien.
Atceroties veco profesoru Dr. P. I^jiņu, kas tagad pārkāpis 80-to gadu slieksni, un citus mācības spēkus, jānovēl viņiem, kā LU himnā teikts: ..Svēšslsd kā ozoliem, Mūžīgiem vītums. Visiem, ' kas mūžīgo uguni kuŗ!"
Mag. iur,.Ē. Lapijņs.
mi
Kredītsabiedrības vadītājs A. Svenne sniedz pārskatu par iestādes darbību.   J. Kreiļa uzņ.
LatvieŠM ķreditsabiedri noguldīts ap $21.
5,5-gados—:$L215.
ŅUJORKA
OGĻU krīze ■
Pašlaik ne tikai: Rietumvācijā, bet gan visā pasaulē iestājusies „ogļu kŗize". Austrumvācijas komunisti šo sastrēgumu izmanto savas propagandas labā. Viņi apgalvo, ka Vācu demokrātiskā republikā „ogļu krizes nāv, jp: pie mums nestreiko".
Ak tu, tētiņ, kad un kur „ma-tūškā" un viņas „pabērhos" bijusi tā iespēja strādniekam izteikt savu īsto domu?! ■
.   Mks. ■
nieku streiks ASV ietek-
me
Sakarā ar dzelzsrūpriiecības . štereiku ASV, Kanādas fabrikās sāk aptrūkt dzelz§.. Tā nākošā mēneša sākumā General Motors, firma paredz ā,tlaist ap . 11.000 •strādhiekuv •
Tāpat pārējās autofabrikas paredz,, ja streiks: neizbeigsies, būs jāatlaiž lielāks strādnieku skaits. ..:..V.    ■ ';.: : ' ;:
Gatavojas-. ; -Jāšanas mīkstēm''.
starptautiskajām jāšanas sa^ :čīkstēm, kas . notiks Karaliskās, lauksaimniecības • skates laikā Toroņtb Kolizeumā ho 13. -r^ 21. novembrim, izraudzīta Kanādas komanda, kūru reprezentēs trīs izcihc jātnieki ar 6 zirgiem; Sacensībās piedalīsies arī labā-. kie AŠV, Meksikas, Argentīna.?: un Brazīlijas sacīkšu, jātnieki. Kanādas komandas kapteinis būs 27, g. V. Dags Kadnejs.
(D Daugavas Vanagu Ņujorkas apvienības kārtējā mēneša sanāksmē .■ 24. oktobri Torkville temple telpās paredzēts P. Jē-ger -' Preimanes priekšlasījums: Sejas un notikumi atmiņu ajt-Spulgā, pieminot latviešu dramatisko kursu dibināšanu pirms ^ gac^em.
© Garīgs koncerts svētdien, 25. oktobrī, pl. 5.30 pēc dievkalpojuma Betlemes baznīcā zviedru tenors Normans Myrriks un zviedru baritons Gustavs Ķvaldens dziedās solo dziesmas un .duetus ar Ermnanuēlu Levensonu pie klavierēm. Plaša programma septiņās' daļās. Atlikums zvied-. ru, Clee kluba Stipendijām. 0. Koncerts Town halle svētdien, 1. novembrī, pl. 5.30. Viešņa no; Ahglijas Ksenija Bidiņa, mecosoprāns, dziedās latviešu dziesmas : un starptautisku, repertuāru ; pie . klavierēm Charles Wadsworth. Biļetes dabūja-: mas iepriekš. -Q) Gadskārtēj ā izstāde ■ šogad notiek. no. 2-8 .novembrim Man-hateriā. Parka avēnijas 34. ielas stūrī, no pl. l.OO dienā līdz 10.30 vak. Draudzes dāmu komiteja piedalās ar latviešu stendu, izstādot un izplatpt galvenokārt :■ daiļamatniecības darbus. Latviešu programmas vakars otrdien, 3. novembrī kopā ar igauņu pusstundu. Ieejas kartes lūdz iegādāties no draudzes darbiniecēm, lai tā atbalstītu dāmu komiteju. " (D Latvijas valsts svētku akts sestdien, 15. novembri Vebstera zālē; svētdien, 15. novembrī patriotiski, dievkalpojumi 4 baznī-; cās; \ 8. novembra ^ vakarā, diev-: kalpōjurns Betlemes •baznīcā.
FILADELFIJĀ
® Filadelfijas latviešu jaunatnes pulciņš savus gadā svētkus atzīmēja ?.• oktobra vakarā. Pulciņa- priekšnieks. Juris. Jaufi-tirāns svētku ..dalībniekiem pavēstīja,; ka šogad jaunatnes nedēļai izvēlēta devīze: „Pazīsti pats sevi!" — Svētku ruhu teica Komitejas Latvijas: brivībai lo-
ceklis Alfrēds- Bērziņaš, savas runas^ ievadvārdos plašāk iztirzādama' un noskaidrodams šīs cildenās devīzes nozīmi.
Svētku runai sekoja teātra izrāde, uzvedot viencēlienu „Suļi-ko" Laimona Eglīša režijā, šī bija jau. trešā šīs ludziņas izrāde. Tanī piedalījās Aija Cukura, Judīte Jauņtirāne; Bruno Dzenis, Gunārs Ramiņš un Ēriks šmits. Noslēgumā sekoja .balle. Apmeklētāju pamaz: svinīgajā aktā ap '40, ballē ap 70.
:   'grand.RAPIDI-(MIGH.).
© Latvijas valsts dibināšanas dienu Grand Rapidos atzīmēs 14. novembrī, pīkst. 7 vakarā Latviešu biedrības telpās. Uzrunu teiks Latviešu biedrības priekšnieks ,Ā. Meijers, bet svētku runu ■— prāv. Norberts Trep-ša no Čikāgas. Dziedās Grand Rapidu vīru koris diriģentā: Dr. P. Valdmaņa vadībā. Pēc tam kopējas vakariņas, kurās piedalīšanās SŽ.-.ņd personas. Ķā go-. dā. viesi svētku. aktā ' aicināti bīskaps . J. Rancāns uh ģen.. O. Dankers ar kundzi, kā arī lietuviešu un igauņu pārstāvji. 18. novembra dievkalpojums notiks Vienības . draudzēs baznīcā 18. novembri, .pīkst. 7 vak., piedaloties abu draudžu mācītājiem. 0 Raimonds Mednis, atgriežoties no darbā pa Division ielu, apstājies pie. sarkanajām ugunīm, lai nogaidītu signālu maiņu ūn varētu turpināt ceļu. Pēkšņi viņa nesen, pirktais jaunais Buiks no aizmugures, saņļēmis spēcīgu grūdienu un mašīna triekta braukšanas virzienā. Izrādījies, ka- kāds iereibis braiicējs uzdrāzies- R. Medņa aizmugure stāvošajai mašīnai, kura ļgaņ-drīz pilnīgi sadragāta. Braucēji mašīnās cietuši samērā maz, un neviens nav paturēts pat: felim-nicā. Medņa jaunajai 4..00Qi dol; mašīnai nodarīti žaudēmmi. aom. 450 dol, ::ļ .
@ Grand. - Rapidu 'un apkārtnes latviešu ev.-lut. draudzē tās locekli: uņ .labvē}! pēdējā
laikā
ziedojuši sekojošas sumtnas: Prāv. J. Ozola stipendiju fondam S 55,50,.:nekustamu, ītiašu-
19.: oktobrī Sv. Andreja baznīcas telpās Toronto pulcējās ap 40 Latviešu kreditsabiedribas biedru, lai noklausītos igauņu kredītsabiedrības vadītāja A.Ek-baūma priekšlasījumu par. igauņu kredītsabiedrības darbību, kā arī par kreditsabiedrību nozīmi vispāri. Igauņi šim jautā-, jumam ir piešķīruši : ārkārtīgi' lielu vēribu un ari uzrādījuši ļoti labus panākumus, kur piecu un pus gadu laikā viņu kreditsabiedribā ienākuši hoģuH dījūmd $1.215.000,- apmērā,. Pirī majā gadā viņiem bijuši 248 dalībnieki, kas noguldījuši ap $43.00d,-f Tagad biedru skaits esot ap 1600, un noguldījumu apmērs jau tālu pārsniedzis vienu miljonu dolam. Aizdevumos UZ obligācijām vien izsniegts pāri par §500;000,-. Aizdevumi māju obligācijām atsevišķā gadījumā sniedzas līdz $10.000,-. Ta kā noteikumi paredz, ka obligācijām atļauts izsniegt aizdevumus ne vairāk kā 25% ho mājas vērtības, ja aizdevumu izsniedz uz 5 gadiem, igauņi sākuši praktizēt aizdevumu izsniegšanu pret māju obligācijām uz 3 gadiem. Līdz ar to drikst izsniegt vairāk kā 251V_apmērā no mājas vērtības.
Galvenais kreditsabiediibu uzdevums palīdzēt ar aizdevumiem vidusmēra iedzīvotājiem, jo liela apjoma uzņēmējiem ir daudz dažādas iespējas aizņemties naudu bankās u. c. iBez tam kreditsabiedribas daudz palīdz sabiedriskās^ dzīves, aktīvizēša-nāi, jo no kreditsabiedribas peļņas atbalsta jaunatni, skolas, kulturālus u. c. līdzīgus pasākumus.,. .
Tālāk latviešu kreditsabiedribas vadītājs Ķ. Svenne informēja par kreditsabiedribas darbību pirmajos mēnešos. Latviešu kredītsabiedrībā uz 19. oktobri ir 88 biedri, kas akcijās ieguldījuši $649,. un noguldījumos $2L403,-. Par noguldījumiem uz nenoteiktu laiku maksā 3,5%, bet ter-mīņnoguldījumiem procentu likme ir augstāka. Noguldot nau-. du kreditsabiedribā, noguldītājiem ir zināinas piriekšrocības tai ziņā, pa procenti tiek aprēķināti. pa gada ceturkšņiem, nevis paf pusgadu vai gadu, kā
mu fondam 47 dol., Baznīcas Vēstīm 19 dol., archibīskapam ::0 dol. un Baznīcas virsvaldei ļ dol. Draudzes mācītājs aicina draudzes-, locekļus izņemt jaunās Amerikas latviešu apvienības biedru kartes 1959./1980. ģ.
.   -V. Z. .
•. ' safranciko,
© Pēc iepriekšējo gadu tradi-cijas Daugavas Vanagu slēgts eglītes vakars DV biedriem un to ^mehes locekļiem ar lūgtiem viesiem notiks 5. decembrī (sestdien), pulksten 9.00 vakarā (tūlīt pēb Kalifomijas trio koncerta), Sanfrancisko Latviešu nama „Rīg2.s..zāle".. .. Vakara programmu kuplinās arī ZLB vīru koris diriģenta L. Bērziņa vadībā. Iepriekš jāpiesakās, vēlākais iīdz ,25. novem-, brim (3. 90 Waverly St. Paio Al-to — DA 4-0582), Groziņi ņemami līdzi, DV biedriem' izdevumu segšanai jāziedo .Sl,-, ģimenes lovekļiem ieeja briva, ■:■ ■.■■I?."
aprēķina citās kredītiestādēs. Par aizdevumiem rēķina 9,6 % un tos.aprēķina nevis uz. priekšu, bet gan par nenomaksāto laiku. ;.
■ Līdz šim latviešu'. kreditsa-biedrībai vēl nebija, izkārtotas čeku operācijas naudas noguldītājiem, bet katrā gadījumā, kad naudas noguldītājiem radās vajadzība kārtot maksājumus, čekus varēja izsniegt kre-
BEZ
MUŅIGIPĀLIEM
Freņks Abusefijs Kanādā ieradās no savas dzimtās zemes Libānas vēl zēns. būdamis. Ja viņa nebūtu, laikam nebūtu arī Ķole-manas pilsētiņas pie K-irovnesta pārejas Albertas pusē.
Kolemana ir akmeņogļu rūpniecības pilsētiņa. Tāpat kā daudzas citas līdzīga veida pilsētiņas rietumos' un Jaunskotijā, sakarā ar galvenās rūpniecības panīkšanu, tā sāka iznīkt. Kaut Kolemanas, ogļraktuves vēl darbojās,- betnodarbināja tikai daļu sava agrākā strādnieku skaita. Bija nopietnas briesmas, ka Kolemanas ļaudis pametīs savu pilsētiņu unmeklēs darbu citur, apzinoties, ka var pienākt diena, kad okļraktuves svilps pēdējo reizi.
Taču kolemanieši nepameta savu pilsētiņu, kur laba dzīvoša-ha, jo cik arī tas neticami izklausītos, pēdējos 5 gados tur nav uzlikti pašvaldības nodokļi. Par to Kolemanas pilsoņiem jāpateicas Frenkain Abusefijam, kuru, kopš 1943. gada, tie vienmēr ievēlējuši par pilsētas galvu. .
- Ko Abusefijs izdarīja, bija vietējo spēk- un ūdensstaciju atpirkšana no ogļraktuvēm, savācot šīm vajadzībām pietiekami daudz naudas pašā pilsētiņā. Tas bija 1948.. gadā. Kopš tā laika viņš ir atmaksājis aizņemto naudu, radikāli pazeminājis elektribas maksu un vēl arvien pilsētai atlicinājis paprāvu peļņu, lai ar to segtu visus administratīvos izdevumus, kas pārsniedz 40.000 dolam gadā, neuz-liekot nekādus pilsētas nodokļus. ■': ■
Bez materiālā viņam bijā arī. lieils morālais efekts. Ļaudis palika pilsētiņā, kuru vada ar tik lieliskiem panākumiem. Tie ir ar mieru palikt tajā tik ilgi, kamēr vietējā Krovnestas rūpniļC-cibās attīstības komisija varēs ierīkot jaunas rūpnļcas, lai aizstātu ogjrūpniecību. Un kas ir šīs komitejas priekšsēdis?. — Prenks Abusefijs — vīrs ar nesatricināmu ticību savas pilsētiņas nākotnei. C. S.
LATVIJAS AMERIKA
pārstāvis ;:ST.-KATARINĒS (
H. Greble, 85 Maple S4., St. Callsarines, Ont., kārto abonementu,   sniedz un pieņem informāciju.
ditsabiedrības izraudzītās amat-y personas. Ar 1. novembri ievedīs pUnīgu čeku operāciju sistēmu,! kas dos iespēju naudas noguldī-ļ iājiem pašiem operēt ar čekiem' līdzīgi, kā tas ir bankās.
Latviešu kredītsabiedrība. aizdevumos līdz šim jau izsniegusi ap $20.000,-. Aizdevumus izsniedz daudz dažādānļi vajadzī- ' bāra, kā mājsaimniecības piederumu, automobiļu u. c. iegādei. Tā naudas aizņēmējiem ir daudz izdevīgāk aizņemties naudu kreditsabiedribā un iepirkt attiecīgās mantas pret samaksu skaidrā naudā, nekā pirkt uz nomaksu. Uz nomaksu pērkot, jāsamaksā nesalīdzināmi _ augstāki procenti nekā kreditsa- ' biedrībai par aizņēmumu. Dažām uz nomaksu pirktām precēm procentu likme sniedzas pat pāri 30%.
Izmantojot šo izdevību, ka bija sapulcējušies iatviešu kreditsabiedribas biedri, ņo,,Metro Consumers Cooperative" bija ie'-. ■ radies .šī' kooperātiva pārstāvis. Nesbits, kas informēja par kooperatīva: darbību. īsajāļ darbības laikā kooperatīvs izkārtojis kurināmās eļļas piegādi un apkures ieriču tīrīšanu už kooperatīviem : pamatiem, iestājoties par biedru šai kooperatīvā, tās biedriem kurināmo, eļļu piegādā uz tādiem pašiem noteikumiem, kā to dara parastās eļļas ■sabiedrības, bet gada beigās peļņu sadala kooperatīva dalībnieku starpā. — Līdz ar to kooperatīva biedriem kurināmā eļļa iznāk lētāk. Bez tam apkures ieriču tīrīšana kooperatīva biedriem ir par apmēram $2,ilē--taka, nekā parasti par to prasa citas firmas. Tāpat ir paredzēts nākotnē izveidot patēriijia preču iegādi uz kooperatīviem pamatiem, kaš, paredzams, būs nesalīdzināmi izdevīgāk nekā iepirkties uz kredīta tieši veikalos. Biedru maksa žai kooperatīvā Ir ļoti zema, tikai $1,- gadā.. Tie, kas būtu ieinteresēti iestāties šai kooperatīvā, to var kārtot ar latviešu kreditsabiedribas starp- -niecību.
Pēc priekšlasījumiem sanāksmes dalībniekus pacienāja ar :;tēju un uzkožamiem, par ko bija parūpējies veikalnieks A. Kriš- , tapsons.
CEĻA VĀRDI
Zini, ciķ celi ir ciest un būt stipram. Longfellovs.
Tā ir mūsu pasu vaina, ja mēs esam pienākumu vai grūtību, vai dzīves raižu nomākti. a. Meklarens,
P/iCmīIībai nav vajadzīga svešu Izrotājumu palīdzība. , Tomsons
Sauttība rada dvēselē saskaņu; tā ir nebeidzama dziesma bez vārdiem.
Viljams Kaupers
Garīga diēta cilvēkam nav mazāk nepieciešama kā medicīniskā.
Viktors Dāle.