U. S. A.
Publishert twice weekly by the Latvian Relfef
Society of Canada «Daugavas Vanagi", - Editorial and Business Offices: 123 Huron Si, Toronto, Ontario, Canada. Telephone EM 8-om Editor in U.S.A, - A. Zvēriņi, 63 - 43 Bunnecke Gourt,. Ridgewood 27, N.Y., V.SA. Tel. EV 1-S812.
AUTKORiZED AS SECOND CLASS MAiL IPOST.OFFICE DEPARTMENT, OTTAWA^
WEDNESDAY, DECEMBER 16, 1959.
100./925. n-rs.
TREŠDIEN,' 1959. GADA 16. ŌEGEMBRī
9. gads.
Latviesm laikraksts AmerlKa
divas reizes nedēļā — trešdienās un sesMl®» nās. izdevē.is — Latviešu aprūpes biedrība Kana^ffl ,,Daugavas Vanagi" Redaktori: I. Vīksna, J. Vītols, A. Gailīte. Redakcija un kantoris: 123 Huron Toronto, Ontario, Canada. Tel. ĒM 8-0792; ASV red, — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Gour^. Ridg«-■.;,-wood-27, Ņ. ¥., 1U.S.A. Tel. EV 1-5212. V ...
Abonēšanas maksa ASV un Ķaņadā: par I mftB, ^1.50; 3 mēn. S4.5Ū; 6 niēn. §8.50; par gadu S16,(KJ
Sludmājumu maksa: sludinājumu daļa $1.60, tekstā $3;20-S6.40 par vienu collas slejas telg®.
50 fflLJONU AMERIKĀŅU
IR DAUDZ S
Draudošākais pašreizējā situācijā ir komunisma
Nupat Kolumbus pilsētā Ohaijo valstī ;iotikā lO. gadskārtējā Visamerikāņu konference cīņai' pret komiiiiišmit sanāk-sme. šai Ivienotajā konferencē piedalās 52 ASV orgairizāci-jas aŗ kopīgu biedru skaitu, kas pārsniedz 50 miljonu, Orga-mizācijā ir tādi milži ķā Amerikas Leģions, dažādas veterānu organizācijas. Katoļu Vīriešu nacionālā padome, Sieviešu klubu vispārējā federācija ^^^^^^^^^^^ t. Tāpat šai konferencē piē-ēalās dažādu tautību centrālās organizācijas, pifem., ukraiņu, grieķu, slovāku, kroātu, žīdu. Arī ALA ir biedriene šai kopor-gaļnizācijā, un AIA's.priekšsēdis. ■ prdf. IP. Lejiņš pagājušajā-'gadā.bija. šīs orgahzācijas-prezidijā.
liekot; GANDIJA. MĀCĪBU ^SAA-AS:; RUNAS PAMATĀ^ SAV..: VAL-/;. '■^;':;::;STU.;PftĒ
Pirms izlidošanas uz Persiju i^rezidents Eizenbaiiers teica atvaļdīšanās^ galvas-pilsētā. Runu noklausīties bija ieradušies turpat miljons indiešu. Prezidenta runai atbildēja ■•■ ; ■ ■ ;v ļn^i^ ; ■ ,. ^,v r :
J a.u ņ.d e 1 h i. Prezidenta, dojis uz brīvibas pamata ar uz- nājis apiet ministru prezidenta atvadīšanās runa bija neapšau- svaru, kal brīvība ir (āaudz sva- Nēru politiku, pēdējo neizpraz-
bāmi viņa spēcīgākā ūn noteik- rīgākaxpat par mieru. Eizenhau-dams un pat nemēģinādams iz- viešu delegāts A. Bļodnieks, aiz-^ Allažu baznicas nodošana sa-
.-..^.««nTnru^as svētā prast . ' , rādot, ka apspiestām ^«"tavr. hiPririskām v
AEN Asambleja apspriež par cilvēka tiesību pār-/ kāpšanu Latvijā.
Apspiesto Eiropas nāciju asambleja savās sēdēs 9. urt I.O. decembrī Ņujorkā aļpsprieda apspiesto nāciju iekļaušanu padomju saimniecībā, par ko referēja čechoslovaku delegāts J. Sichs. Sakarā ar Cilvēka tiesību deklarācijas pieņemšanas 11. gada dienu poļu delegāts B. Bjega referēja paķ tematu „Cilvēka tiesības un apspiestās nācijas".
Sekojošās debatēs runāja lat- cas pārvēršana par muzeju un
ks, aiz- Allažu baznicas nodošana sa-
tākā visā. Indijas vizītes laikā., ers.pat citēja no indijas svētā, prast. . , ^raaot, Ka apspiestam tautām biedriskām vajadzībām; 3) Ļat»
Eizenhauers lika saprast, ka Gandija mācības, pieskaroties Kamēr saimnieciskās palīdzi- "āv iemesla priecāties par šo ga- vijas. Augstākās padomes pieņē-
Sav. Valstu pienākums ir aizstā- tieši pēdējā d6nl'ām par brīvību, bas palielināšanas solījums tika dienu. Kā spilgtus piemērus, musi š. g. 17. martā jauno sko-
vēt Inmju pret komunistu agre- demokrātiju un pašnoteikšanās uzņemts ar vispārēju sajūsmu, ka Padomju Savienībā; pārkāpj lu likumu, kas vārdu pa vārdam
KolumbuB sanāksmes priekš- visnozīmīgākā visā triju dienu siju. «Mēs, kas esam brīvi, sacīja tiesībām. No prezidenta runas par militārās palīdzības solīšanu cilvēka tiesības Latvijā, Bļod- nokopēts no Padomju Savieni-
darbinielcs inž. A. Raudseps, bet komunisma aktī\dtātēmjaunV^^^^^^^"^^ maz; nav prasījusi, un ka tādēļ ra. Līdz šim no Latvijas uz Ka- na īstenošanu,
pašā sanāksmē par idelegātiem nes vidū. TeprēzidējaASV ka-^^^ts citā starpā uzsvēra, ka Runas uzsvars militārās pali- viņš savā,.labdarībā" aizgājis par zacbstanul^ijuši spiest Tālāk asambleja apsprieda te-
bez viņa piedalījās ari: AĻA's . tolu veterānu organizācijas pār- Pēc viņa domām Indija ir izdevi- dzibas fiblīšanai ūn; vēlēšanās tālu. Savā atbildēs runā minis- 5.000 jauniešu; Reliģijas vajāša..jļļgļ.^ ..Apspiestās - nācijas unļ
priekšsēdis prof. P. Lejiņš ūn stāvis Tomas iKjuits (Cuite). Se- gākais : kapitāla ieguldījuma likt just, ka Indijai laiks mai- tru prezidents Nēru gan ne ar na tekošā gadā pastiprinājusies, starptautiskais stāvoklis", par ko
pr-ža V. N. Trepša.: ' sijā bija veidota populārā pane- ■S'Vots, kādu vien varētu Vēlēties, nīt savu neitralitātes politiku., vārdu nelika saprast, ka Eižen- Pai" liecina Māras baznīcas referēja poļu delegāts Dr. S.
Triju -dienu ilgo- sanāksmi ie- technikā Par modērātoru pa- Indijas politisko novērotāju kāš tai liedz iestāties militārā hauera runa viņam būtu radīju- nodošana; komunistu partijas. ri-osuskiS; Sekojošās debatēs ru- "
- - -■ • - - cibā. Liepājas Sv. Annas bazni--nājaiat^^^^^
.....■ ' ■ ■ '' .' - kas iepazīstināja asambleju ar
krievu šovinisma pasj;iprināša-nos Latvijā. Latviešu komunisti nav pietiekami ievērojuši Maskavas koloniālās politikas prasības un par to dabūjuši sodu.
daudziem si vilšanos, nemaz nepa-
vadīja, larādot speciālas filmas, nelī bija aiciriāts Herberts Fil- 'vidū Sav. Valstu .prezidenta ru- aliansē ar.Rietumiem,
kas piemērotas ^rādīšanai orga- bņks, ķo visa Amerika pazīst na atstāja dalītu iespaidu.. Līdz- indiešu politiķieni nei__
ņizāčijū sanāksmēs un skolās, pēc p^^ uzveduma televīzi-šinējo miera temū vietā Eižen- tika. Un, proti tādēļ, ka Gandi-,.-.^
informējot par komunismā bū- jā — ■.Es dzīvoju tris dzīves", liauers šoreiz savu runu bija vei- ja vārdā prezidents esot rnēģi-žļj at m|r\att TAļrTTAiITMQ tību un pagrīdes da^iDlbas meto- Tajā attēloti: viņa piedzīvojumi ^ |KALIļl!.feU JAU lAJUMb
dēm. Turpat, bija ārŗ plašā ^^^^^^^^ dzīvojot caurmēra pilsoņa dzīvi, matu Skate.. darboj.otoes komunistu, partijā.
Pirmo delegātu sanāksmi va- un infoimējōt ASV slepeno pdr ja (konferences priekšsēdis Hā- ļiciju - visuzinošo - PBl. ?olds Natters (iNutter). šai sēdē .
UN TURCIJA DAIiSIES
Paneli piedalījās Herberts Ro-merstīns im čaŗls tJailī:(Wiiey), ^ kas abi piedalījās Vīnes jaunat-
Dr. Daniels Polings, Ohristisn nes festivālā un jau gadiem ii-Herald_redafetors,_ plĶTOs 10 gs^gi studē komunisma taktilai un
galvenie runātāji bija Dr. Polings un prof. Dobrianskiš.
Zviedrijas pariamentā. nesen APVIENOTO NĀCIJU 14. PILN- vign^ no krievu koloniālisma izoēlāsd^ates par Baltijas vai- SAPULCES SESIJA IZBEIDZ, metodfm ir Latvijas kolonizēša-
DAKBĪBU.
na ar krievu strādniekiem sma-
n^pieciesama
diem pēc kādās Sina runaf par briesmām, ierosināja ši^
mtom jf lieliski infonnēti. feomunissna gai sesijā bez delegātiem pie-
āri skolu
stīm. Labā spārna deputāts prof. Hekšers aizrādīja, ka vāldībJ^ partija, t. i. sociāldemokrāti, ri-
kojoties tā,jLtM brīvība «^v va- j-—j,8i jāieved no citurienes, kas ap-jadziga visam tautām un miers .^^.F!^^^ *mifina tmnsnnrtu un sadāsdsi-
Pēc nedēļas pagarinājuma i>a. gās rūpniecibas vajadzibām. Bet gājušo svētdien darbību izbei- 'visas izejvielas smagai rūpnieci-
ces 14.
kae'sākās šī gada
no
zācijas dibināšanu; šogad, sto-
_^ ^ vietējam universitātēm., ķoUe
speciāli
sā-
džām
T ehe r a n ā. Nepilnas 24 Savā intervija lacbs paskaid- mā. sapulcē, gan aizkulisēs 82 nāci
stundas pirms prezidenta Eižen-, rqja, ķa, lai Pei^jā;^yarētu attīs-mim ministrs Undēns savu-: delegāti beidzot panāca kom^
jāpērfe pār brivibas cenu. Viņš
lūdza Ubdēm; formulēt s^^^ uu«,uo i,... «v..^__^«
domas Baltijas valstu Jautāju- ^^^^ligamd^^^^^^^ saimniekošanu, bet vlņamnebijs
^aidri Maskavas nolūSd, kāpēc
^tina transportu uņ sadārdal-na, ražošanu. Berklavs cēla iebildumus pret šādu neracionālie
un, vidusskolām.^ , M iiauera vizītes Teheranā .fersijaš tīties kā moderaa, lāu&saimnie- ikārt jautāju Heķšeram, vai vii?š pr'O'ĶUsu Drc^ības padomes lo-
Mi%itāsgm^ā®^;3Jitoiu..^ ^mjiceit- -^BaltijaS'^'-^ .cš^a^.cīņā-atafn^POlijijcr'ļm'Tus-
skūtos draudus pārējai pasaulei.
olaši uzskfli «--"^ētu^J«i "iaunatņe s^^^^ stu saimriiecisko un militāro pa- augstu Vdzte.ll^fent.un sociālu jautāj^^^^^ Nāci- ciju. Tā kā nlvte^ abiem
Z^^it^ dēku stāstam, kas līdzaju, ..TikaiSav. Valstis var ta^ibu vienlīdzibu, līepiecieša- jās? Ja viņš to nedomājot, tad J^aiK^idātiem liespēja ie|ūt ne-
5- Riums palīdzēt." sacīja naftas mas tikai divi nētās--^^ jai izsakoties uzmanīgāk. Pirms Pieciešanio divti trešdaļu balsu
: bagātās Persijas valdnieks. Viņš: dļrošība. Tādos apstā&ļos Persija 20'gadiem, kad Padomju Savie- "vairākumu, lai ui? diviem gadiem' stanu.
iespējas palielināju-
Dr Lfivs Dobriftn<!ki^ ir taut Pats Sllbriks atkārtoti lietoja uzsvēm. ka globālā ķaŗabries-Jau nš&amo desmit gadu la&ā nība. okupēja Baltijas valstis, aizņemtu brīvo, vienpadsmito
vārdus: komunistu^^^^^r^^^ toties varot cej«t uz strauju attīstību. Zviedrijā esot pietiekami skaidri vietu Drošības padomē, pilnsa- F^^k^
uz āstoņkārtīgu ienākumu pālie- pateikusi savas ādinm. Tagadi P^^ce bija spiesta samierināties «^"^ pret darba speķa spēka zau-" " to Baltijas valstis atbdas zem ar kompromisu.^^ t^^
okupācijas gandriz tikpat ilgi.ļn^o ņo diviem gadiem Drošibas-J^^^
cik tžb bijušas neatkarigas,i padomē darbosies Polijas pār- „Pravdā" parādījās raksts, Zviedrijas interesēs neesot pa-; stāviš. bet otro Turcijas. īlkai kuļra bija teikts selcojošais: celt šo jautājumu un prasīt šoipēc tam, kad pats pilnsapulces «Latvijas partijas organizācijām valstu atbrivošanu. prezidents ilgāku laiku bija de- dots norādījums pārtraukt lokā-
Sakarāar to'30. novembri sa-ba^^^^ ar Poliju urt Padomju iisma pieķeršanu un rūpēties, pulcējās latviešu igauņu un lie- Savienību, pē,dējais atkāpās no lai valsts, intereses tiktu stādi-tuviešu centrālo organizāciju savas agrākās prasības, ka pēc tas augstāk par visu." \ pārstāvji un nodibināja. Baltiešu ^^^^^ pirmā gada Drošības pa- Lafcvijas tautas saimniecības
NEVEIKSMES,
BV DELEGĀTU
Baimniecn^ P^^^^m^ (Crinrinal con^pir- lok^^^^
l?lf/«STv«n^m!^o^^^ acy): Viņš ari uzsvēra, ka komū- šās. šai sa&arā nepieciešama lināšanos un lielālai sociālo dro-Tt^SB^^y^S^^^^^^ spēku šibu.
kaut; arī dzimis • ASV. ir lieliski Informēts par Padoinju S^eni-bu uņ komunismu. Savā runā viņš uzsvēra Krievijas imperiālisma mērķu un metožu kontlr. niiitāti Padomju Savienības politikā. Analizējot lalbi aprēķināto 'komunistu taktiku, viņš pie tās pieskaitīja ari periodisko sa^ spīlējumu mazināšanu. Komunisti vienmēr darbojas divos virzienos .'Oficiāli deklarētajā, kas ir tikai niaska, un neoficiālajā, ko
Kamēr Sav. Vaļlstu astronauti vēl tikai tiek apmācīti savam pirmajam lidojumam izplatījumā. Padomju Savienība jau paspējusi paza-udēt četras, to stairpā vienu sievietj. Itālijas l^ontinentālā ziņu aģentūra min pat čethi TOgaMnātiD pioņiē-
; Gadskārtējā DV delegātu sa-ļ nāksm« 1J9160. gadaiS, un 14. feķ
"^ripS notikušāiā valdes sadārijības komite^lcomitejā^ ^^o^ē otrs gads tur pienākas kā- padome (Sovnarchoz) bija infor-s6^ ^ zSā a Pi^^^^^ atbalstītai vai- mējusi Maskavu, ka nolūkā sek-
var st^un nevis Turcijai. mī^^a^^^^
■ bu- 1 Deleeātu sanāksmes at- irkādas normas brīvībai uri pēc Pirms sesijas slēgšanas pilnsa- iitisko dar^bu nepieciešams, lai
fcIāSana 2 mandātu komisijas ^^^a laika tauta zaudē savas.pulcē vienbalsīgi vienojās par 24 krievu speciālistus, kuri ifeprot
R 0 m ā. Ziņā nesaskan ar tam ar viņa raķeti visi^ sakari ziņojums 3 sapulces vadības vē- tiesības uz brīvibu; Otrā pasau- īnāciju komisijas izraudzīšanu, latviešu valodu, apmainītu pret
publiski nodeklarē, bet kas irpa- padomju vadoštf 2ināthieku iz- pārtrūkuši. . iešanas 4 "iepriekšējās sapulces kara laikā Dānija un Norvē-.'kas .nodarbosies ār dažādām iz- latviešu speciālistiem, kas strā-
stāvīga un konsekventa ; sazvē- teicieniem. Vēl tikai nesen krie- ;Neveiksmes 1957. un 1958. gadā protokola' pieņemšana, 5 amat- bija Hitlera karaspēka oku- platījuma problēmām. Pieņēma dā citās republikās. Maskava to
restība pret vēl ■ Ibrivo pasauli, vi uzsvēra, ka tikmēr, kamēr ne- spiedušas krievus mēģinājumus personu ziņojumi debates par Pētas. Cik ilgi okupācijai šinīs i arī kārtējo rezolūciju pret komū- noraidija, bet ieteica, lai latyieši
Analizējot amerikāņu politikas būs atrisināts atgriešanās jautā- ar cilvēkiem pārtraukt, un tie at-^ziņolumiem un turpmākā darlDĪ- ^emēs. vajadzēja turpināties, lai; nistisko Uh pēdējai pār- iemācot krievus runāt latviski,
veidus cīņā ār komunismu, pie jums, neviens cilvēks "izplatīju- sākti tikai 1959; gada ■sākumā, ,ba 6 eoda tiesas ziņojums 7 šo tautu tiesības uz neatkarību- metot, kā tā ignorē Apvienoto Tad tautas saimniecības padome
bīstamiem pieskaitīja: naī^^^ izglābšanās izredzes nodaļu dele^^^^^ citas tautas vairs neatzītu? Nāciju agrākos lēmumus. r5i.q npmf ri«rhā tiirai npr..:nnafi
darbību, ka^ sākās ar „kultūrā- redzot, četri jau to ir izdarijuši. tagad stipri palielinājušās. . Abi vYzij"as" komisijas ziņojums, 9. io" apmaiņu; piekāpšanos, kas Pirmais nesekmīgais mēģina- nākāinie nāves gadījumi tomēr^^^a^^^ lO.'bii-
tikai .^^lielina komunistu apetiŗ jums noticis 1957, gada beigās, pierādījuši pretējo; Astronauta džets'll dažādi jautājumi ūn ie^ tu; paļaušanos vienīgi už bru- otrs, 1958. gada sākumā un pē- Andreja Šlitkova raķetē eksplo- rosin'ājumi ņošaņGS,kas ignorē garā spē- dējie divi šī gada janvārī .4m dējusi Jau pēc 2^^^ , + vJoču t^Mln
kus; evolūcionismu — atziņu, ka februāri; Oroņiovu, kas zaudējusi dzīvību V loronio JaiViesu KaiOļU
komiinisms un brīvā .pasaule . pirmais astronauts Aleksejs ^ada februārī, tuvāku ziņu I vlenība pirks lauku attīstās uz.satikšanas pi^^^ , : .. ; . .| . / ; . ļpaŠOT;^^
augstumu, kā ta rādījuši pavad-^^Pašr^lv - stāsta augšminētā .13. decembri Newman kluba instrumenti uz zemes. bet. pēc itāliešu ziņu aģ^ ura, - _ pad- toronto.
Savienojas matnieki .strādājot katoļu vienības āitārtē-
pie kādas jaunas un lielas raķe- . i
sāka ņemt darbā tikai personas, kas prot latviešu valodu, bet drīzi vien nāca Maskavas rīkojums atmest šādu paradumu. •
reālisltns. Diemžēl, šāda, nostāja visai reti esot atrodama pat vai. dības aprindās. ^
Prof. Dobriansķis; pieminēja arī Vīšinska izdart)as. Latvijā, ko raiksturoja ka, līdzīgu sūtņa
— ZIEMEĻATLANTIJAS ORGANIZĀCIJAI JĀTURPINA APVIENOTAJĀS. NĀCIJĀS PACELTAIS VISPĀRĒJĀS ATBRUŅOŠANĀS JAUTĀJUMS, — DEKLARĒ "KANADAS ■ .:.: ■ ^ĀRLIETU-MINISTRS GRĪNS.'
ZINAS ĪSUM
Par iz ē. šī gada 15. decem- pilnīgas atbruņošanās
O Sav; Valstu ārlietu ministrs Herters, kas ieradies: Parīzē uz-Ziēmeļatlantijas organizācijas padomes konferenļji, izteicās, ka plānu, Sav. Valstis tuipinās sniegt sa-
^ , C ™, ^ ■ / , un iieias W- ja pilnsapulce, kurā piedalījās|brī darbSbu uzsāk 15 nāciju Zie- kas ievedams nākamo oetru ga- viern, Eiropas sabiedrotiem visu
INVĀZIJA PARAGVAJĀ 75 kībks dalībnieki, kas pār- meļatlantijas organizācijas pa- du laikā. - iespējamo palīdzību. Tai- pašā
„.ma varēšot doues vairāki cilve- .^nāja īpašuma iegādes jautāju-^do4. 19. d^eml^ _ "'^'^^ a«v tnn,.. Iir.
Repņinatafetikai Varšavā 1772 ^'^^"^^ ^'^''^ ^^^^^^ - mu. V. Miklašēvics informēja ari Rietumu lielvalstu valdību gal- KRIEVI SOLaSMuS
ga^. k,d Krievija ^li^ēja;^^^,^ ^TīlffiMlALŽI^^^ vu konference. - , NEAIZMIRST
Sr^^āSl^S^ £ sekojot Maskavas norādīju-ApspiLiās tautas komūnisma^:;^^
jūgā ir neapmierinātas un tāpēc; oSa Sd^^^^ nemiernieku miUtāro m. polītis- am^ īpašums^i^erots. ^^^^^ Flemings un aizsardzības nav izprotams, arī divas Talli-
ari Ghruščevs tik ļoti uztraucās .-^^^i!;-,^r«V «^S^^ galvenokārt vasaras atpūtas va- ^
par ApspieL tautu nedēļu. f^"^^"^!,^^ P2.TĪzē,TTBn6nmmmv^.3 -v. •
ditu sanāksmi vadīja Sieviešu f r^??.^^^ ^^^^^^^^^ Taga- .Ieradies Panze, ārlietu mi- j^^^^^^^^^^^^^^^
' klubu vispārējās federācijas pre- ^^e^^^ laukos dējais īpašnieks apsolījis izta^^^^ _ . _ .
zidente GhlbjaGifforde; Pildot sakuma, nav bijusa^ Pa- nogalināti 382 nemiernieki, vai- iebraucamo ceļu. īpašuma cena tību ar Kanadas-lomu Apvieno- ^^ibrukuma upuriem izraudzīti «otes planotaji domājot vienīgi
savu amatu, viņā ir daudz ceļo- rāki simti sagūstītu un 902 ap- $3.300,-. r tajās Nācijās, kur tā parādījusi ^^^^.^^ par zemūdeņu ražošanu. Likvi-
jusi kā ASV, tā ārzemēs. Pēc Pāris dienu piims invāz ™' ^.,c.«.^
viņās domām visdraudošākais Paraģvājas.policija apcietinājusi- franči guvuši divās atsevišķās 19 pret un 2 atturoties, nolēma piemēru^ tam ārUetu ministrs
pasaules situācijā pašreiz ir ne- kādu Kubas pilsoni, pie k kur katrā piedalīju- pirkt šo īpašumu; Kā pilnvar- pieminēja Ka: _ ^___________^_____^..... =■ . ,
komunisma uzmācība, bet atrasti sīki plāni nar nartizānu šies ar» lO.nnn frflm^.n Tearnvīm mipini.^ m35uma iegādei ievēlēja lijas un Turcijas ciņa par bnva.^^,„^„g, j,^^ pirmkārt, . nemaz negribot sa-
laikā ASV tomēr sagaida, ^ka Vašingtona prasīs no Rietumeiropas lielāku finānciālu uzupurēšanos hekā līdz šim. Vašingtonai nepatīkot arī, ka daudzos dalībnieces valstis nepilda Ziēmeļatlantijas organizācijai dotos solījuriius un, kad
nas avīzes, viena igauņu, otra' , ^ , krievu valodā.atjaunojušas
vēšancss. Padomju
Savienības kara
..nonāvējuši ap l.(K)0 cilvēku" ffP^*.h^«^32i^^^^
vem apriņķī. Divus: no tiem ^ "^/^^ ^ ^f^''
^ ražojums). Padomju Savienība,;
Rietumu, peldošiem otras puses, Padom-
vis
gan' visplašāko ASV aprindu nē- karu Paragvajas
saprašana un vienaldziba. Invāzijas spēku starpā bijis arī Alžīrijās
Galvenais runātājs šai sanāk smē bija ASV aniiij as psīcholo-
ģiskā kara staba priekšnieks -----„^_.-.-—^-------------------^.^...^ ----- . , ,. ga^iu, ta^n «^«^^^...^v.■___ , .... . ,
ioulkvedls Viljams Kintners, vai. ragvājas prezidents un Kūbas franču spēkus un neiriieniiekus nas noteikumus, ko.liks prieka cās, ka Ziēmeļatlantijas orgāni- strādājuši Igaunijā. . selmiigam operaajam nepiecie-
rāku loti vērtīgu grāmatu au- d^ apstiprināšanai. zācijai nopietni jādomā par vis- ^rna liela^zemudeņu flote, un
toiB (pēdējā: Fronte ir to), par nāvīgākiem ienaidniekiem skaidro, ka jaunā taktika ižrādī- Toronto vienībai pašreiz Ir-ap pārējas atbruņošanās, jautāju- Komunistu laikraksts solās ne- Padomju Savienībai ta pašreiz
Apbrinojami skaidrā un pāiBka- Dienvidamerikā. Ari Dominikā- jusies ļoti efektava un ka tās $1,600,-naudas šim vajadzībām, mu, jo sevišķi par Chruščeva: aizmirst tos fašistus^ kuyiem iz- ir lielāka pasaule. Skaita ziņa
t£nā ninā pulkvedis raksturoja, ņu republikas diktators Tnihilo, rezultātā neiiiiemieku spēku va- Pārējo naudu cer savākt no vie- priekšlikumu Apvienotajās Nāci- devies aizbēgt uz Zviedriju, Va- Padomju Savienībai ir vaarak
- ^ -- • - ■ - - — . . . . _ •> . .rf^^4„^« kad Padomju Savienības ciju vai Ameriku, tie neizbēgšot zemūdeijiu nekā visiem Eieturnu
feoniūniisma. mērķūis uri Viņ^'maa
meto- Ir personīgā ^aŗa stavoldi ar dibas. rindās mdusies nopietna n3>as
jās, ministra
prezidents proponēja no tautas dusmām;