'1,.
iL. A T B
Trešdien, 1959. g. 16. decembrī, ICO. n-rs.
MĀC. • J. PEAULĪNš • IEVESTS AMATĀ
§IIIOIiB9Ii!:ieHD!HS]{niiilDliiHh*.;)Udh'iiiimillUliiimuiuy!iiiiiHIIHa^
I Draugi grib mūs asimilēt, |
I Ienaidnieki grib itiūs iznīciEāt, |
Mei FAes gribam pāiikt [atviesi. ArcMbīsķaps T.
Kārtējā sēdē: svētdien, 6. de- savā laikā izdoto Jāzepa šolme-cembrī, DVP valde izlēma pa- ra grāŗnatu «Mirušie atgriežas", balstu jautājumus un piešķīra kura vēl krājumā ierobežotā eķ. Ziemassvētku veltes aprūpēja-, semplāru skaitā.
SilinilllHillHlOlUJHMtinnilimillllOiimilllliEUHlEž^sjiaiiiimiKlinimH rniem tautiešiem Anglijā. Ma- ihfbrināči as daļas vad J
- ' ' " ieispēju robežās izsniegs vel- pri^^^ referēja'par.
tes aprūpējamiem savas darbības . . -
. . . jautājumiem attiecībā uz daļas rajonos. Pasreiznont ^dojumu i,doto^^ vaksaņa. aprūpes darbam Zie. j^^ā. tI ziņas izmantojuši ,vai-massyeto akcijas 1^^^^^^ tautu periodiskie ikde-
deludz visas nodaļas un kopas arī ārpus Anglijas. mka-
■T•
DREIMANIS'
Par šo ļtematu ir diezgan turpmākiem lielākiem' jpanāku-daudz rumāts un rakstīts. Tomēr m^m.
par šo ziedojumu vākšanu ar biļetena numurs iznāks
vēl. nav vajadzīgās skaidrības. Līdz ar to mācāmvielas satra-. DVP.darbvedību Londonā,norē-'pjŗjjjg Ziemassvētkiem. Valde
Gribētos īpaši atzīmēt domu par rā bērniem iespējams konstatēt ķināties līdz 20. decembrim.
principā piekrita biļetena izpla-
ĢSNERĀLK0NSUL8
.R.;N.BRYSOK
Toronto, tel. HO 3-5861 118 DAKFORTH AVE.
KONSPLS
Tel K£ 8-7798, Montreal P O 5210 VICTORIA AVE. APT 1$
I
No kr.-l. rindā: viesis no Sudbary māc. ,e; Ķei-ģis, l. Trīsvienības draudzes māc. C. J. KilUngers, māc. J. Prauliņš, draudzes priekšnieks H. Eapa. Otrā rindā: O. Hezebergs, A. Grīns, R. Alksnis rni R, Epņeris. O. Lesiņa uzņēmums.
Loridonas, Ont., latviešu ēv. -
sa,vā un savu draudžu vārdā ap-
paaudžu atteksmju paasināša-, pozitīvo vai negatīvo. To viņipar Kulturāli - sabiedriskās daļās tīšanas paplašihāšanai nākamā nos trimdā ŗjauiļo dzīvieis apstāk-- §1 atrod uil bieži vien izceļ labo vad. Ēiļ, žiltnskis ziņoja par re- gadā, to piesūtot arī izmeklēju īdēļ, um pakavēties pie to da- un nosoda: slikto. Ar to tiek lik- ferentiem nodaļu sarīkojumiem tiem' britu parlamenta deputā-žādības. Vērojot tās, jākonstatē ti pamati sirdsapziņas balsij, un sanāksmēm. Bērnu žurnāla tiem. Bradfoŗdās nodaļas valde vietām līdzība ar jaunatnes at- Bērni atceras un novērtē arī ņo-,,Maaputniņš^kupizdod^^^^K^^ g_ io. janvāri savā
tieksmēm pret vecākiem ^ ^m- vēroto savā ģimenē un tās ap- nādā, .izplatīšanas atbalstam namā apkārtējo DVF nodaļu in-tenē; bet minētā dažādība.no- kārtnē kā pie.cilvēkiem, t^
nāk arī līdz asiem, konfliktiem, reiz a,Tī.pie dzīvniekiem. -Tādi -.'latviešu- ģimnāzijai- ^^'.''520.. Pār- višķu interesentu sarīāksmi, kur draudzes dievkalpojumā 6.isveica jaunievesto mācītāju uņ noliedzot gandrīz vai visu,' ko kārtā mācāravielas saturs sa^- runāja Ealpaka atceres un Ļat- daļas vadītājs čsr arī piedalīties <ipcembrīTr^vienrbas baznīcā] vi^ draudzi, novēlot viņiem sa-vecāki aizstāv, šķiet, kaļ tas' iz- plūstVar viņu novērojumiem' un viešu leģiona dienas sarīkojuma kopā ar referentu A. Liepiņu; ^^'J^- pulcējušies, gandrīz visi.; vās attieksmēs 'palikt uzticīgiem skaidrojamsļ ar dažādību vecāku kļūst īpaši spēcīgs ietekmētājs nākamā gada marta izkārtoša- Augusi: DV Mēnešraksta Angli- «^J^udzes locekļi. Tad notika mā- dievkalpojumā uzsvērtai Kristus attieksmēs [ar bērniem ģimenē, Audzin'atājlem tikai jāparūpējas nu. ' . jā izplatība un žurnāla šl'g; 6. ^^^^^j,^^ Kalna sprediķa noslē-
īpaši agrā bērnībā, kā arī ar at- par to, lai.bērni pareizi novērtē saijjļnigci,]ja^^. daļas vad. Pr.n-rs, paredzams, jau uz Ziemas- .™Petā draudzē, ko izdarīja,Mis-, gumā. Draudzes pārvaldes locek-turēšanos nļ) viņu siitīšanas lat- kā novēroto, tā arī dzirdēto pa- Ķuŗsietis ziijpja ka novembra svētkiem DVP saimi sasniegs ap sinodes pārstāvis "vietējās lis R. Ēpneris nolasīja ienāku-viešu papildskolā. sakās un citos tēlojumos. Sirds- pieņemts un darbā stājies 700 eksemplāros. Paredzams, ka ■'trīsvienības ev. - lut. draudzes šos apsveikumus.' Māc. J..Pr.au-
Nōrmāla ģimenes audzināšana apziņas balss attīstībai piešķiŗa- jaunais nsbm& ^pāmiIdnieksUņ šis skaits nākamj^^ pirmā- .^^'^^t^JS'C j. Killingers, asistē- liņš pateicāls apsveicējiem, dā-maz ir atsvešinājusi bērnus no ma īpaša vērīlja, jo tā ir cilvēka klubā >&konoms Hermanis Riek-jos mēnešos vēl aupi jot māc. E. Ŗerģim. Viņš teica mu komitejai par tās pūlēm un
vecākiem. Kam darba slodze nav vadītāja dzīvē, izsargājot viņu stiŗ^š ar (Jzīves biedri Klubā un • Ci h tt ^^^^štrunu angļu valodā. Lat- visiem draudzes
ļāvusi parīipēties par bērniem, no dažādfem pārkāpumiem un ^„i.-;: „„x„._ Administratīvas ciānas, vaa. ji.
ons, C.L.ŪO
41 Muircrest Drive, DON MILLS, ONT. - HI 74323. Auto, uguns, garantiju, publi&> kās atbildības, dzīvības u. e.
veida apdrošināšana.
IZSTĀDE
TLB telpās, 198 Osler ielā turpinās līdz 20. decembrim, tā atvērta darbdienās no pl. 7-iem vakarā, sestdienās un svētdienās ho pl. 4—10 vakarā.
tur jau ir citi rezultāti. Un pavi- noziegumiem.
namā pašreiz dzīva rosība, m- Amnpr^7nir"',rnVrtYi'a^^ viesu.valoda sprediķi teica un vi- dievkalpojuma apmeklējumu tik .. . ^. . ma: zāli-ik pārnedēļas savām sa-
sam bedigj^s sekas ir tajos gadi- Lai aplūkojamā audzināšanas nāksmēm'izmanto arī jaunatne^^^^^^^^^^^^^^l^^^^^^ Ŗerģis. Tad dalībnieki diezgan nleks-.H. Rapa savā un
Jumos, kur ģimene apanigi ir jneto^^^^ - -^-.^^ «......
karoga lietošana
slocekļiem par x^ redakcijai: ipmeklejumu tik ^ a. 2. decembra n^I'i^stā Draudzes prieks- „Tikai viens. karogs" sakarā ar drau- vēlamību 18. .novernbfī dekojcēt
veicinājusi ļ bērnu asimilēšanos. nus, vecākiem un skolotājiem
i. bēr- Nākamā gada sākrnnā -.izdarīs t^i^^Sī.^^ '-^^^^ ^^^'^^ pulcējas Tnsvieni- dzesvāa-dā pateicās māc. E. Ķer- latviešu majas Latvijas karo-
ājiem zāles un vairāku.Citu telpu re^^
šķiet, ka šādos gadījumos abas jācenšas -tā sakārtot viņu nodari mā;iu'*koļoS]Ss j^iJnals - ^^'^^'^ T' f?""- ^t' ^ komitejā ar savu šiem un apsveikumu, lūdzot vi- • karogu, kā
„„c.c ir .5i„č.c vf.n5 vļ™5 nama pāmldnieksar kāduiz.
palīgu. .. r ; .■
ni. T^ēc lecāku P^ā^es ķi jāpakļauj vienam galvenajam Viesis māc. E. Ķerģis
puses ir gājušas vienā virzienā, bības un mācāmvielu,:;kā to ie--ņamaļān^alS^ dlhu^S,SS^k^SSa^ ^'i^tl^i^lSi^h^ "^^^ praktizē.aktos u.tt:
Bet.vecakiem parasti tas nav iz- spējams-vfeglāk atcerēties, šajā palīgu • ' " ? ' ziņams,skaitsnodaļu uņ viesus sagaidīja un aicināja dor
devies, ko YiegU sasnieguši bēr- nolūkā atsevišķi motīvi un mēr- ar«m«fnīr.««: v^Hīfaļc^ ' to f -^f^^"^ ^.r^^lT ?f- pie galdiem, kas bija ļoti gaumi- nu.
spējams -vfieglāk atcerēties, šajā palīgu.
cehena, kad Viņiem neiespējami vadmotīvak Par tādu nUmē^ I^t?^^ ^^^^ Valde nolēma uz
novērstiet no atmiņām par ņai- ram, varētu būt cilvēka'labsaM-?™^^^^^^
gātni, īpaši bērnību, saprašanās kas atkarīga no vairākiem- J^^^-. ^^^^^as laiku nācies pusēm turpmāk asi reaģēt savos
ar viņu atvasēm nav iespējama, priekšnosacījumiem vai apakš- !?®-
Re:zēm šī bērnu atsvešināšanās^o^jvļpm Kšiia namHnm^^^^^ vērojamā parastā^ _i . . ^ .
no vecākiem notiek ari agrāk, ^Svar^ ātS^ Decembra .sakuma .zdaritano-
īpaši asimilēšanās procesa paāt- mi/kas veicina viena un tā pa
n- Izkārt vienu pašu, to var tikai „„ vienus sasaldijaun aicina].; donasev. - lut, dmtos sveic..- i^4i^—s pā^ā*
Pg būtu) konsulāti u.t.t. . :
Runājot - par latviešu organi-— zāciju (ne valsts) karogiem, — no ši viedokļa tie ir it kā priviliģētākā stāvoklī — tos gan vaif vienus pa^us izkārt. Nesen lasī-
■SĀKS APZINĀT SAVRUP . DZĪVOJOŠOS:
rinājuma dēļ. Tātad paredzētā ša mērķa sa^nfegŠanu. tādā āu- .^^^ zīmīgajam temata noska(īdrošanā galvenā „i..j,-„. ks.»,,. ..^t '^^^^"""^^^^^^^^^^^
vērība piešķirama bērnu audzi-
temata noskaidrošanā, galvenā dzināšana ģeradiņa IJ^ims^ ž^īJ^^^i^^"^;^^ tā tālākā pret- organizāciju locekļi, nedz ,arī kā šo ^^i^^^^^
nāšanai ģimenē un tās turpina- ^J^^'^.^":;^ i^trādājUmi, —pēdējiem ^a ar visu trimdas salmi dažreiz
liela nozīme pieaugušā cilvēkā šaaiai latviešu papildskolā. dzīvē. Ģimenē, bērnu dārzā un arī
pamatskolas zemākās klasēs bēr-
gleznās. Grāmatnīca kārto arī ^ f i^-^ecem'on. Laimes- .^A'sOTcm 800 adre- ir visai vāja. Tie latoākā eadī-
^--^_-r_=,.- / ti. naredzams. tiks^^^D^^ i„^t: -^^.^.ir^, « gc^ui
NO MALAS. RAUGOTIES
praktiski visu nosamīgāko trfm- Paredzams, tiks publicēti mū- ^.
su laikrakstos.
jumā iņformējas par notiku-
Pienākuma apziņas attīstība das laikrakstu un žurnālu pār- su laikrakstos. ASV dzīvo prāvs latviešu miem trimdas latviešu dzīvē n^^
i vadīja valdes p?-dis A. skaits, kas apmetušies ārpus lie- laīk^
ītis un pr-ža vietnieks' Ļ.' lakām pilsētām, iaiŗās ir orgāni- 'Vienīgais sakare ar latviskumu ir kā^Sn zaSioSS^lS^-
- • +-1"" na rotaļu un hodarbībp. Audzi^^ baļas vadītājs norādīja, ka ASV Rumba; Sēdē piedalījās arī zētas latviešu draudzes, biedri- caur privāto saraksti. Dažreiz vembŗa piemiņu j:^kstīdamš par
pasakām vai • tamlīdzīgiem teio- nātajiem tikai jāpadipējas,'.!^^ izrādījuši ^darbvedis L. Ādlers. bas'u.t.t. Vietumis ir. mazākas viņi piedalās kādā plašākā lat- šai dienai veltiti^^^'*»**^^^^"'^-
ikviens: bērns dara kārtīgi to, d^^^ . ■ : ī latviešu, grupas, kas, ir pārāk: visķā^arīkoju^^ šķiet,
ni ins,s, intfBfsfiM Dair rotaļām "*^'"*"»^ P™" stāvibas lietas Anglija
™ S.^^rTda'^i.^m T,; Mēma. Tā saisttt, arkatru bēr. pasūlinājumm un maksājumus. Alksnitis
rot^ļveidīgām
iem.:Tas,a'
lll^^^^^'^i^^kas pa-mfizām sasniedzaniias ar bērnu interesējošo vielu un nodarbībām. Maaie niecīgie darbiņi, ar pasaku . sa'vuru papildināti, izraisa bērnos: pārdzīvojumus, kals var kļūt par pamatu viņu rakstura, personības, pienākuma apziņas, takta izjūtas un citu īpašību attīstīšanai. Pēc ilgāka laika vingrinājumiem bērni sāk nojaļist, kādā nozīme ir mācāmvielai un nodarbībām; viņi raksturo aplū-
kas .viņān^>;;^iiftnāl^aS sasniegšaiifS ŗbērņi^?.var būt audzinātāja-palīgi,^ Jo viņi ātri aptver, kas katraiņ, jādara, uņ apsūdz tos, kās sayu pienākumu neievēro, šī apsūdzība ga^ņ nav v«i-cināina. Audzinātājs var bēr-
to, dzīvu intereisi par DVP apgāda šī - mērķa'- ■:■,:>..:..:
SKAHĀMILTONĀ • PĒTĪ
Izolde Silkovska 1958. gačrā beidza Makmastera universitātes
niem āri ^ ieteikt katru dienu iz^ dabas zmatņu iakultaU ar BA darīt kādu mazu darbiņu un se- f^^ palika pie universita-kot'tā īstenošanai. Katrā ziņā studiju turpināšanai maģis-pienākuma apziņas attīstībā jā-
ieskata pajr ļoti. svarīgu audzina šanas uzdevumu.
Sakarā ar to foti svarīgi pieradināt bērnu laikā vai pat tūliņ ķerties pie darba, nekavējoties
tra grāda -iegūšanai. Parallēli studijāni viņa strādā zinātnisku vdarbu pie prof.: Dr. P. F. Neisa, pētot cukursļimību un tāš apkarošanu. Dr. P. P, Neiss ir_ amerikānis un šai laukā veic pēti-
._.„_. . , ^, 'T'"r^:":ir jumus jau 10 gadus, 4 no tiem koto persomi un reizēm arī dzīv- ļ^^^f Vī^^ Hamiltonā pie Makmastera uni-
.ieJnostāju, sadegumus nu ^^^£1^^
pārējo. Tas Uecina par pārdzīvo- ^^^^^^^^ļ^j^^^^^ Cukurslimība patlaban tiek
...... ...K^: .*H«.Thn: ^^^^ ^.^^ ^^^^^ pētīta pie juŗ zmm - opsa-,
* , j^ļgj^ un pie ta saucamam,, „ka-
. \, - • - ķa zivīm". Pie šīm zivīm slimī-
.Minētie audanasanas^paņeime- nav pastāvīga, šīs zivis, kuru veJJcina bērnu lekļau^nos lat- dziedzeru bioloģiskā
|umu ietekmi uz viņu attīstību paverot durvis turpmākai no-pietnākai audzināšanas mērķu
sasniegšanai. . , ^
Lai to atvieglotu un pastipp^
ni
nātu - der dziesmas, piemēro- v.skās ģimenes ^dziveun^tm^^^^^ tas pasakas, spilgti tēlojumi un gūtā ņostipnnasanu papddsk^a. uzbūvei, no māk-
dzīvokļa iekārtošana latviska šādas ncibas pozitīvie
gaumē kas izraisa jūtu ui^ tiek- ir k^i^^^teti vwak^^^^^ p^.^ sevis. Pašreiz
'H7«fh,i veicinot dzīvuma kad jaunieši, pubertam izoem^v- .
atra.st rēlnni • kas .šāriii
§m.iu attīstbu, veibinot azivuma Rau jaumcs., f""-^-'— un^virzītāja spēka izveidošanos, ties, ir latviešu salued^as Jo- ^^^^^^ kā arī pagarinot bērnu intemešu cekļi un aktm^^^^
aiku par atsevišķiem tematiem, ņa dalībnieki., Bemība.egutmS:^^ ^ - ■ - apziņais - .aturs, ledzimt^^^^
ziciju balstīts. vada_^^^^^ šīs problēmās atrisināšanā. : : vē Tad bērnu izturēšanas pret . -u u • -
-vecākiem un.citiem šīs paaudzes Jf^f^^ darbu ziema^veic 4ekUem ir līdzīga dzimtenē no. Makmastera^ universitātes ^labo-locekliem „osvē^anos ratonjas,.. bet vasara ASV. pa-
saulē slavenā Marinē Biological Lab. Woods Hole, Mass."
Pētniecības darbu Kanāda atbalsta Kanādas valdība,, bet Sav. Valstīs tās svaldība. jo atzinušas šos pētniecības darbus
Tā iespējams izkopt gribu un cerēt uz tikumiski lietderīgu paradumu izveidošanos, kas prasa piespiešanos mazās, bet regulārās ikdienas mācībās un pieradina viņus pie izturības, ar to nostaprinot paradumus. Vispār
Prof. Dr. P. Neiss un Izolde Silkovska pētniecības darbā.
vērotani, ar
uz Jaunās pasaules kultūras pu-
mazās un niecīgās darbības at- si, par ko navjārupejas: to m Sodāmās kļūst par paradumu, nā paaudze_piesavinas viet.^a izkopj gribu un sagatavo ceļu vide un skoia.
ar ziedojumu TaŽai lietai. S ' JSr^ J*^^-Viss tas tomēr nevar- izkliedēt iSl^up^^^^ m
dziļu latvisku vientulību un ne^ gan, ar bērna ,.v,«v««isv/.-««i
reti pat vainas apziņu, ka viņi -skatoties, mazliet -pādurstītas
nav ieslēgušies aktīvākā kalpo- vājās vietas mūtu trimdas dzl-.
..jumā 'latviešu trimdas kopīgos ^es.va^tāju izdarībās un uzve-
nrdPviimos dļbas, kas, diemzel, ļoti. biezi li-
uzaevumos. _^ kusas pasmaidīt ne tikai Augus-
Tadeļ ALA's Informācijas bi- tam Nopūtam, bet ari citiem
rojs lūdz atsaukties vfeusizklie- kaut; cik redzīgiem sarikojumu
dēti dzīvojošos tautiešus, paziņo- apmeklētājiem. Bet — patiesība
jot vārdus un adreses par sevi jau ne vienmēr: ir patīkama, un
: un Citiem ta™.mā dzivojoSem P^-^^, ^
■tautiešiem. gl-^^^ nepatīk nevienam ...
Informācijas birojs cer šada Ari šo rindu rakstītājs pieda-
veidā noskaidrot arī precīzāk lijās ne tikai ivienā, bet divās
aptuveno, latviešu skaitu ASV, pilsētās rīkotajās 18. novemībŗa
kā ari radīt dzīvu, kontaktu ar svinībās, un jāsaka, ka tur ļoti
izkliedēti dzīvojošiem tautie.-J^'i^ ko v^^^^^^ sa-
... . .. : rīkojuma organizēšanas, taru-
siem, sevisķ. mķm.oties ar viņu. j^^tāju un Žirikojuma vadītāja
palīdzību Informācijas biroja izvēles ziņā . . . Dažbrid patiesi
speciālajos uzdevumos. ' varēja justies kā Parivaris .
šo darba nozari ALA's Infor- Tādēļ nepukosimies nevietā,
mācijas birojā vada. Laimonš bet_ paskatīsimies vērigāki paši
ry |ļLx sevi, — lai nākošreiz nedotu le-
, T . .. ., ^ . meslu nevienam par sevi pa-
Lai JO sekmīgi paveiktu so smaidīt.
tautiešu apzināšanas akciju, bi- Arī akta dalībnieks, Ont'
rojs rēķinās arī ar konfesionālo, Tj f -tl
profesionālo, akadēmisko un ci- PateiCloa
tu organizāciju palīdzību, kas jzsakām vissirsnīgāko paldies
pa daļai apzina arī izkliedēti dzī- Hamiltonas latviešiem par
vojošos. mums sniegto materiālo atbal-
: Visa sarakste šai akcija suta- stu. Alīda un Rūdolfs Januški. ma ALA's Informācijas birojam, 4146 N., Elston, Chicago 8, 111.,
"i.
Var ipiepf asit
^ l^lggadīga prakse slimnīcās Vācijā, PoS^ā un SveicS.
Speciālists iekšķīgās, sieviešu un J^^^^S^f ^^^^^^ 3537 TaRE AVE., MONTREAL, P. ^v^tel. VS S-^Mon^^^^^^ aunā vāciski un krieviski; Pieņem no pl. 3^8 vakara.
ar 25% atlaidi Ziemas svētku'brīvdienām
1) ■ !Ed. .Mfednis —.SAULE DEJO.'plags vareno .cīņu romāns (II daļa) no „Veco strēlnieku" triloģijas ......
2) K. Raudives 50 gadu rakstnieka jrūbilejā plašs .mīlestības un laulības problēmu romāns — UJJsJ PIE-
: DOD MUMS MŪSU VAINU .^....vv......................;..........,
Andr. Niedra — SIKSPĀRNIS --^romāns ....
E. V. Komorzinskŗ -r-MiLAS ĢĒNIJS MOCARTS 3J Br.D., Bīskaps - LIPĪGĀS SLIMĪBAS (air.4T iluStr.) 3.* Dr. D. Bīskapa „ĀRSTŅ.. KALENDĀRS 1960. G." (6. gada gājums) ,
3)
4)
5)
6)
4.00
3.60 3.60 3.00
m
Dr. Bilmaņa fondā ir. uzķrāju-
^^^^^^^ ■ š^^
LONDONĀ, ONT,' . 10 g. vecumam (ieskaitot).. Pie- jams piešķirt stipendijās studē-
.^.augušiem un bērniem, sākot ar iošiem latviešiem
_____________,^_„.._-..________„ ©Rietumu Ontario:unwersita. 111_ v.. pasapdāvināšaņās. (Vel- ^ SDras^Sdiu ir iāuzdod
par ļoti nozīmīgiem, šeit jāpie- ^es studentu avīzē „Gāzette".ne- tes lūdz ņema līdz 50e vērtībā). ,,Sa! 21? Sīil
zīmē kā uz amerikāņu VūL sen ievietots raksts un fotogrāfi-, priekšnesumiem un bērnu fkojosas^ ziņas. tau ība, izgliti-
zīme, iia_.^Z;amenKaņu vucmo.- ja par profesori Elfndu Karlso- apdāvināšanas, tējas galds Pa- studiju sekmes (pievienojot
lasjaboŗatorijam vasara sabrauc ni - Bērziņu. Tajā uzsvērta yi- redzēta Tri^Se^at^brs^^^^ atsauksmi no skolas); ateauk-
zmatnieki un studenti no visam ņas daudzpusība un .aktivitāte zīmētas programmās. smepār morālo stāju un sābied-
pasaules malām savu zinātnisko ģan.iažādās sporta _nozare|_gan g^gtu izdevumus telpām, rislco aktivitāti (no latviešu or-
; pētījumu papildināšanai. muziķa. Viņas apmācītas i«etu- dāvanām.un tējas galdam, ieĢia drandTii variiha^
Bez tam i. Silkovska strādā Ontario universitātes., stu- p^et ziedojumiem, .sākot arife ganizaaju vai draudžu vadības, ari par mācības _spēku pie Mak- fgJ^^S
p mastera .universitātes dabas zi- st.ēs un 2 reizes - oasKetDoia. sākot ar 5O0): Bēmim īīdz 10 g kur organizāciju uz Vietas nav),
.natņu fakultātes, kur viņa irla-. Pirms pāris gadiem prof^re.R^ ■ ^, Lūgumi iesūtāmi liļdz 1960 ga-
. borātj^jas asistente., . ^^a^O Bto Londonas ev.-lut. draudzes da 1. februārim, a&sējot tos
: viS^'^Sk^ē'^^^ fondava^ītajam:
719
Alfr. Mnājaa]
WILLOW, CHICA(ig 14,IĻL, USj
kādu laiku bija a^SSiS*^^ . jaunatnes pulciņa priekšniece o^^^^ un ma- .^^.^ .P^ su^mi an
^ J.G. bidSSli?^^ garas draudzes). : ziedojmm Dr. Bilmaņa fondam.
un sekretāre.
•pašreiz profesore solās atkal Londonas latviešu katoļu:^. Pagājušajā gadā no fonda H-«i^,r;;,c'4.^„„ 1—_„_tj«,v, . draudzes Ziemassvētku dievkai- dzekļiem stipendijās izmaksāti.
pievērsties koncertiem.
Jau nga da
■BALLĒ:
31; decembrī, ipl. 8 vak.
GOLUMBUStelpās -TORONTO
(Linden - Sherbourne)
LABĀKA DĪSJU MtZiKA
- PRIEKŠNESUMI. GALDIŅI — CEPURĪTES.
le^a $3,-.
Biļetes iepriekšpārdošanā
o Londonas latviešu organizā-P?Jun^^notiks 1. _Svētkos,^piekt- 350 dolāri:; Dacei Osei,- Vācijā, ļ . ^ „Vp ^ cijas ielūdz vi..iL. tautiešus uz dien,_25. decembri, pl 10.30 nta, _ .inn.. ,m Dr' S. Jerumanim. K*^
I C A
ADVOKĀTS .- NOTĀRS
123 HURON ST., TORONTOl
cijas ielūdz visus tautiešus uz ^^^^SSkT kSr^'
Ziemassvētku eglītes sankoju- St. Mai^s sliimucas kapella. Beļ^jā, - $250.-.
- mu:sestdien, 19.^dec9mbri,.pŗe- ® Londonas latviešu jaunatnes „„,......,....., „„„.......
: 455 spadta. mj'^;^^^^ r^^.v^ «ēsmas m.nasYiptus.^^.a..__^
tCoUege un Spadina ielas stur!) Oxford un Colbornē ielu stūri, notiks Ventenbergu mājā, 2 NeizUetotos manuskriptus neuzglabās, bet uz velēšanos sutla Tel biroiā - WA 2-6111 Svētbridis, bēmu priekšnesunu, Perry St. Jaungada _sagā^^
wrrāi2 pēc tām Ziemassvētku vecītis jiem jāierodas maskas un ja-. autora vārdu vai iniciāļiem paraktītajos rakstos iztel&tgfl
-..WA:2-6U2, Toronto... , apdēvinās visus Londonas^im,ņem li^ i^iaas w ffiiS nie»t«
apkārtnes latviešu bērnus līda 9 .vakarā,
Trešdeo, 195». g. 16. decembri, lOO. n-rs.
ASPEKTI PASAULES POLITIKĀ
Nekas mūsu dienās ņav tik &is stāvoklis neļauj sinonīms kā nerrs un valstsvirs. ties, jo uz visciešāko 1 kas ir pārliecināts par to, ka vispārējo stāvokli paso starptautiskais saspīlējums būtu Rietumiem, tā Austrui nokārtojams konferenču ceļa, būt gataviem „katraiņ. nerespektē morāles principus un mam". šis „būt gatijvļ neizrāda konsekventu morālisku vājai pai;aulei maksā f drosmi. miljardu.dolāru gadā.
40 miljonu politisko bēgļu un Savivniibā bruņošanās Vācijas sadalīšana divās daļās bām iio sava budžeta gi ar diaņietrāļi pretēju sadzīves apm. SOi^o. Ja šo „būt kārtību rada visnopietnākās di- nosaka kādas tautas vļ fereneceš. Vācijas pašreizējāis\ nogrupējuma .^rpolītika stāvoklis ir atzīstams par visu'; niaiš šāviens bieži ir bēgļu Visiespaidīgāko likteņa sa- ļ no timtasāimniecSskajie biedroto, vienalga, kādas emo-ruj«iem. cionālas sajūtas bēgļu atsevišķa-^/Bniņošanās mūsu tSj jos nacionālajos nognipējumos'jas laikmetā ir ne vienļ arī valdītu. Blakus iepr. rakstā ga; bet ari izšķērdiga. minētajam komunistiskās ideo- _:kas' attīstības straujajf: loģijās sairšanas procesam, šis saražotie kcfŗa māteriāļ ir otrs mums vērā ņemamais jas daudz ātrāk nel 'mūsu tautas brīvības un suverē- pirms Pirmā pasaules • nitātes atgūšanas prognozē; Ceļš vis tas ir. diskutējad atpakaļ uz dzimteni, nevar vest jums, vai bruņošanās nekur citur kā caur Berlīni un jā tempā un apmēros pāri Oderai. Ja aŗl komūnistis-^ nāties neaprobežoti il kā režīma sairšanas process ir bet gan.kuŗiun ķii ievērojams fakts, tad Vācijas pietrūks elpas šinī pašreizējā stāvokļa neiedomāja. Agrāk vai vēlāk vieiis mība ilgākam laika sprīdim ir ļģiskajiem nogrupējum savā dinamiskajā spēkā vēl jo| disies analofeiski tanī svarigākš faktors. . ' voklī^ kāda Vācija bija
Vācija starptautiskajā forumā dā. Vācu tautas mate vēl joprojām figurē kā uzvarētā, zērves bija Izsmeltas kurai jānogaida .tās nacionālā Jam un bruņošanills un internacionālā statusa galī- vairs nebija iespējams ga fiksēšanā. Bet brivā pasaulei Saražotie ieroči pēc sa
ar Vācijas pašreizējo statusu ne-ļ tātes im kvantitātes ll var samierināties tādēļ, kā ko-ļ veidoja Vācijas bruņ mūnisma priekšposteņi tad pa-'tences maksimu, ko i liktu izvirzīt i,, tā sakot, līdz Ei- spējams ne kāpināt, n ropas sirdij. Reize ar to ir ap- darbīgi uzturēt vēlākai draudētā ari Rietumeiropas pā- Pasaiiles kārtībā vai
'\ rējo nāciju brīvība. Pie tami ka nedabiskais pats s; Amerikas Savienotās Valstis, kā; na agrāk vai vēlāk.. Rietumu pasaules militāri vare^ļ mūsu reālākais, varer iīāka un politiski iespaidigāļcāļ godprātīgākais sābled valsts, nevar sev atļauties piltiīi» Pienācīga uzmanīt) gi sagraut šāvu morālo presti- vēl kādam svarīgam žu. starptautiskās politika
Arī Padomju Savienības stā: proti, Vācijai. Tas a. voklis ir dilemmu pilns. Kremļa yācu pēckara politika varos vīriem pašiem un pa- ga ar sma pacietību, radoksāla kārt& skaidrāk nekā Iespaidu, it kā Vācija
' viņu pretlnie&iem — ir zināms, gpgig un nespēlēs nēkjļ ka komunistiskā ideoloģija st&v cošāku lomu starptau uz māla kājām, un ka polltifikā mikā. Nekas nevar b-vara kā paSu m&j&s, tā ari sate- nesāks, kā šāda nal litos ir uzturama vienīgi ar ba- vācu tautas vitalitātei jonetes palīdzību. gaiiā. Tā vēl Jcprojātņ
/Padomju Savienība savu ka- tg 50 miljoiiū brīvu
^VaspSltu nedrīkst no Austrumvā- jonu polltlfiiki apsple cijas atvilkt tādCl vien, ka tad er nevājlnātu onerfell
^ķļoiaūnisma režīms; tuŗ jpamatu totftlf»
dažu nedēļu laikā. Līdz ar to padsmit gadu laikā t^ ietu zudumā ne tikad 17 miljoni veidojusies par trešo AustrumvācIJfisš iedzīvotāju, kuri svarīgāko faktoru ar savu saimniecisko vitalitāti attīstītu rūpniecību, un militāro potenci pārietu pre- ves standartu un stab tīnlekā pusē, bet ari katastrofā- Nebūtu domājams, ka li pasliktinātos Padomju Sovle- ta Ilgāku laiku varētu f nlbas rietumu pozīcijas uz visaa gpēlu bumbiņu stai
politikā. Rletumvāclji nozīme pēc četriem v gadiem nebūs nieclg
līnijas: Polijas neatkarības tieksme dabūtu svaigusImpulsus,) kas savukārt visā Austrumelro-ļ pā varētu izraisīt ķēžu reakciju. I godleh ir tās salmnlc ^Sakarā ar to ne ASV*, ne me. Pie tam būtu ari Padomju Savienībai nav le- māt, ka vācu tautas spējams dot kaut cik Ievēroja- impulsi tās ārpoUlikāļ mās koncesijas. Starptautiskā pasaules kara jau bi diplomātija tādēļ atrodas divu pārveidojusies un ka ļ neiespējamību priekšā: nevar poiīti.skā domāšana samierināties ar pašreizējo stā4 tleka ar tās pašrelzējļ vokļi. ar tā saukto status quoi un Rietumiem un Austrumieirļ nav Iespējams vienprātīgi td kaut cik pieņemami atrlšlnātf Visā pašreizējā situācijā deg-punkt Ut veido Berlīne, .^iš komunismam uz ilgu laiku neciešamais logs un ļoti bīstamie vartl kie manevri ir šini viļ uz brīvo pasauli; Ja Vāciju var, Apskatot pasauUifi salīdzināt ar pulvera mucu, kura spēli no ŠI aspekta,, eksplodēs agrāk vai vēlāk, tad pamata izmisumam "j Berlīne ir šis mucās deglis. Ga- • jiau^ onkuļi" no mij: dljumā, ja Padomju Savienība jfieālicm un cenileiiic . ar Austrumvācijas varas virierh vērsties'vai ne. Laiks nolīgtu separātu miera līdumu, ies kārtībā valdoša li kas no. krievu puses draudu vei| tā nav atkarīga^'im dā jau pieteikts, tad aizdedze.^, mūsu labā — mūsu if auklas aistaie līdz pulvera mu|j bas un mūsu valsis cai vairs nebūtu nekāda lielā. H tes atgūšanai. Mii
politisko nostāju.
Padomju Savieiilbas Vācijas nacionālās spēka atdzimšanas na^ paganda vien, boi ti protama \m P^^namtļ Vi.si Kremļa pKlzeļ
viņai
mm
PIE LABĀKAJIEM JUVELIERIEM.
A Go(i T
Pulkstc laproceļ jas: kā| 17 aki
fi Bulc al La
Pl^ns meņi, j jāntie/
C R
iSmalkž fita ka aproce, vidu š8 spīdīgā 23 afcm