sšdoeri, 1959. g. 16. decembrī, lOd. n-rs.
Tre^aiein, 1S59. ģ. 1§. decembri, ICO. n-rs;
6NTO NODAĻAS
DEGEMBRīvbērmem pl. 4pp. 1^7,30^ vakarā, 123^ HUROŅ'ST.
Ziemassvētku večītiSi
JIKAŅI MRPAD. SAVIENĪBAS
nedēļas 1) 28. no-ļiura ievad-Savienī-:iemesliem [Latīņame-jgresu, ko I,. bet- lūk, ļ darot, cie-neiietpjot
ļas izstāde la un Pad, ta Mikoja-ķim, ir sva-;
raksta ie-Iriet- uzbru-ļ Krievijas iķas eķorio-ļzīves līrne-ļgribējis uti J^rot uri at-ļš/-, ASV; plomāti ne-fietojpt ne-i;:al ; poļītļs-leksiku, sars uzsver: ļ šī politika vajadzētu iierikas ze-jot ar tāņi lānizēt un jīdžšiņējais ļņamerikāņi ļtaš, ka tām lekādu -uz-Jar izvarot" ļtiņameriikā-|ot šo tautii išarios.
Meksikāņi tieši necildina krievu izstādi, tāpat to arī nepeļ, bet šis iOTaļdrakstsvaldz'baš netiešā oficiozā liecina, ka koihū-nisti atkal aizsteigušies ameri-kāņiem /priekšā, liņ uzkurinājuši jūtīgas Latīņu Amerikas nacib-nālisma> egoisma un lielūriiā mānijas stīgas . .>. Namfijs; ■
Komūiīistu darbība
(Pāmesiims ņo 3. Ipp;)
ieskatus — viņš nevēlas bū^ ze-... mākā klasē un mēma, citu bīdāma figūra. Ar pavēlēm • un rī-ķojumiein sekmes var gūt tikai tad, ja pavēles devēja rīcībā ir; ■līdzekļi, lai piespiestu tās pildīt.. 'Ja tādu līdzekļu nav, katra kop-; darbība organizējama uz brīv-, prātības pamata, :un' ikvienam . dalībniekam vienādas,, tiesības. . ūri,pienākumi. Ja tas. netiek respektēts — vairums no līdzdalības atsakās, un tā beigās paliek «ģenerāļi bez arŗiiijām".; ;
Bez- tam — yie;ns no brīVāSj* demokrātiskas , valsts stipruma ■pamata pīlāriem ir pilsoņu aktīva līdzdalība valsts dzīvē. De-: moļtratiskā valstī ikvienam pilsonim ir jābūt arī politiski izglītotam, ļjb — suverēnā vaira pico : der tautaS, bet,: ja tauta to nepratīs vai negribēs iismantot, nāks, kāda grupa vai partija; ku- • ŗā pārņems vani savās rokās. Tā var būt arī komunistu par-
1597 BLOOE ST., WĒST^ L LE 6r2424, TORONtO 9, ONT.
īipi un zaļie STĀDI ViSāW svinībām, s/audumi, ādas izstrādājumi un, keramiika. robežās; ® Tļelegrafiski pasūtinājiimi.
No dziļiem dobumierti tās; meta . dīvainas, |as ugunis. ^:
; altāra glezna bij^ nobeigta. Is atklāšanai un iesvētīšanai bija nolikts svi-ļalpojums. to vadīt bija: lizņēmies apgabala jn uz to: bijā aicināti "ievērojamākie /pilsētiņas ļņēš ļaudis. Cilvēku pieplūdums bija tik lidš, ļl)ildīja visus solus un ejas, uh vēl liels; dievlū-
Ks ļblausījās ārpusē pie atvērtiem: logiem un
.toazņīciņa bija vēl vairāk izdaiļotā ar krāšņu ^m un ejas nobārstītas klostera dārza rožu q.; Ziedu dvašas sajaucās ār vīraka liego šiņar-; |a dvēseles augšup svētā jūsmā. Jaunā altāra .
aizsegta ar liela zUā audeklā priekškaru, ļn apskaidrots, Aiidželb'sēdēja altāra solā, ibla-ļam priesterim un pilseļ;ii;iā6 vecākam. Altāra ļtējās sienas solos bija novietojušās priekšniece ļ un klostera māšaši ■ "
ļirmais bīskaps, vadīdams dievkalpojumu, bija lē altāra gleznas atklāšanas svinīgā brīža, vii^ jceŗa priekšnieci, māsas un draudzi pateikties: ļam Dievam, kas caur savu kalpu, mūku,: glez-idžeio bijā parādījis šāl draudzei Uelu :žēlastī-jestībU, ļaujot atklāties Svētajam garam jauiiās: pias daiļumā. Viņš aicināja klostera priekšnieej jicj^ku atkiāt^gieznu. : ļiska nometās ceļos; un bridi ņoģriina lūgšanā.-: s.viņa strauji satvēra auklu :un atvilka priekš- .
I iestājās: pilnīgs klusums, bet tad dievnamu Klusināti gaviļu^ izsaucieni^ ' : \ ļ altāra glezna-rādīja Pestītāju, kas stāvēja uzvil mācekļu un: liela ļaužu pulka ielokots. Vieg-ļ lināš ap kalnu un ļaudīm, bet šo krēslu klai-ļa; lāpā; ķuŗu. Kristus turēja'augsti paceltu, iz-ļrokā/ Lāpa dega ar btīnišķīgu, aizraujošu ļies-ļ izcelsmē liesma vijās zeltaini sārtā gaismā, bet, ļūgstāk, tā pārgāja dzidri:žUā.krāsā, lokoties ļdz^debesīirl. Visi mācekļi un ļaudis bija salikuši |šanā un pacēluši skatus uz dievišķīgo liesmu, ļkrēslāšie kvēlojošie skati mirdzēja kā rieskaitā-(ās liesmu zvaigznītes, kas vienojās ar Kristus ļudā nedalāmā dievišķīgās -gaismas varenā sta-l^em gleznās lieliem, skaisti veidotiem burtiem '«tā vārdi: -':,:■-:,•
ļSMU NĀCIS NEST :UGliNI UZ ZEMI. ļleznas staroja kāds burvīgs daiļums, bet Pestī-pauda ugunīgu grifeu;. Katru skatītāju glezna |vā neatvairāmā varā.
u pateicība ta;m Kungam un debesu ^gaismas: fejām brālim. Andželo! -:-.:biskaps teica^ un visu pās uz šīs dienas visievērojaņiāiko personu :/-" pzhotāju. ■■■:/::;.:.:
:'"/(Nobeigunļs: sekos)
Onards Tauns
• ■. ■
15 darbus
Latvijas' valsts dibināšanas 41. pretspēlē un ritma elements ir pienākas : jaunajam^ latviešu gada atceres žītnē no 14. līdz 22. tie līdzekļi, kas J. Kalmītes dar- mākslas cienītājam un mecenā-ndvemblrim notika Jāņa: Kaimī- bos izteic ziemeļniecisku melan- tam. inženierim Dailonim. štau-tes patštāivīgā . gleznu y izstāde choliju, monumentālitāti lin veram. Pirms 2 gadiem D. štau-
W TĀBi MĒS PIEDZIMSTAM
Un tādi mēs pie<3zimstam. Kas pēc neiespējaanā kāro.
Es redzēju bērnu, kas gribēja
MAKSTU M DZĪVE'
., IZNĪCIS ■ LATVIJAS IJim^R§ITĀTES:^«^^^
Šais dienās latviešu,akadēmis^ tītie raksti, kā: Edgara Duns- zināines problēmas", prof. Dr, ko saimi trimdā ivisos zemes dorfa ,tMīiani bērnam dauaz Leonīds Slaucītājs'apskata „lat* siuŗoš patīkami iepriecina jaukā vārdu", Baltijas universiiāces viešu sniegumu matemātiskajās
.a|»est apaarē izdotais rakstu krājums
____„..3_ 5,______ ._.^v.v. ...*v.x*j« «ii ,v.ic«xi i ii^i.;,5.*v*^oiii^. , . . - - 5 hirnna, kurai tekstu sacerējis N. un ģeozinātnēs» 15 trimdas ga-
,DailoV~žtauvera''māiālas^ lat^Su'ināSas •-Izk-ārtnies:zeltlt<>-.kriņģeli,. ko .•:•. «Aķaāēmi^■•■ .dzlve^'._.savā • otrā-..Vētra, komponējis. Jānis^Mediņš,■ -dos'.^ - :^^°r ^-'^^^^fi^^'-•
nā. .Klīvleridas latviešii kolonijā bagātība, otas brāzmainais draugus ar savu krāšu filmu par vē-- "''^'^ trainmo to-«:i rakstu
J. Kalmītes vārds starp mākslas raksts un tumš^ gleznām un gleznotājiem. Jau virs maiznieka-durvīm zvāro.
oienītājiem daudz tika pieminēts Kalmītes gleznās iezīmē autora filmas tapšanas laikā tāš autors' ^ .;
sakarā ar izstādes tapšanu, individuālo māksliniecisko seju. rēķinājās ar apstākli, ka šis lie- _ ^ sakrīt ielās
daudz tika diskutēti jautājumi Vienalga, vai tās ir mākslinieka iāis unizdevumieiri-. • saistītais• ļf^- '^^^^Ķ maisās' -
par J. Kalmītes; gleznām izstā- tik. ļoti iemīļotās Vidzemes ri-. darbs saiinnieciski neatmaksā- Un reiistelesm«us_,
•des laika,:un beidzot, pēc izstā- jās, Idusās daibas ar-augļiem vai sies. Saimnieciskos zaudējumus Kļūst gājējs sardi^gs un var§,
Vēji gada gājumā. Tā' kā šī rakstu Seko Ērika Raistera sonēts,,Pi- sn urnā, K. Ielejas, V. Zanta,:.
krājuma iznākšana iekrīt Latvi- neberga", Leonīda Slaucītāja at- Āboliņa un D. Braslās raksti, jas universitātes 40. gaviļgadā,skats„Baitijas universitātei" un Izdevumu noslēdz plaša „ap-, '
kā arī īsi pēc niūsu* valsts neat- nelaiķa" E. šturma, pēdējā BU ^i^atu' daļa. Vāku šim 2. Akad©»-
karibas pasludināšanas 40 gadu prezidenta slēgšanas akta runa. nilikās dzīves rakstu krājumam
svētkiem, rakstu smagākā daļa Tālāk mākslas nozarei veltīto zīmējusi Melitā Lapko - Kolan-
.....________________________________ _____ ________________________„_______ , ___ ..isaištāiš tieši •vai.ņelĀeši--ar- šiem - ajiskatu •'.virkne: '.Jidākšlas.-.'aka; 'dro. — •Visumā-..jāatzišt,..ka rak-. ...
.dēs: .'-slēģšarias;^ -/•mākslai5.:'-drau'gi'.^i)uķēm»-vai-ari ••fdgūaras,^ visaš'.'-tās filmas autors līd^vāroja ar ap- it'kā sērmūkšas būtu notrauktas <iivi lielajiem notikumiem. Pir- .dēmija un. .latviešu mākslinieki'', stu krājums, ka to jau rāda:
pieinin izstādi kā sevišķu noti- ir tipiski kalmītiskas. Tematika ziņu, ka kultūras vērtību nešana Vai āboli zālē, | ™^Jā ^^-P^ redzam. _brivas Latvi- i<jēolo^ko un līdzīgu rakstu" rakstii uzskaite vien, pieder_no-
kumu Klīvlēndas latviešu kultu- J. Kalmītes darbos liecina, ka tautā nekbtējas dolāros. Notiku- ^;,„sta būtu au?ļu dām -"^^ universitātes hrninu,. kuŗai nodaļu ievada St. Mozga apcerē- pietnākajiem. aktuālākajiem,
.raš -.dsavē.; Izstādes-/aipmeklētāju •••motīvu: issvēle; meistaram nera- šā J. Kalmītes izstāde bija otrā "^^^ . i..* muzikālo ietērpu.. deyi.S;_ Jāzeps; juins^^ReiJrtja»', tam seko Ambl- .daudzpusīgākajiem- . un atziņas
lielākai daļai šī bija pirmā izde-. da problēmas, izšķirigais ir un izstāde D. štāuvera gaumīgi ie- , ! Vītols. ,,Lidzigi saulei _ru atnes Ruņ^ .Dzīves problēmas", bagātākajiem izdevumiem,
vībā skatīt J.Kalmīti: pēc 15 paliek mākslihieciskā pieeja vis-^^^k^^^ ^ i- I mums dienu. . spito
trimdā pavadītiem gadiem. Re- vienkāršākam un ikdienišķākam mās izstādes izplatījušas pa lat- Ar galdautiem un pudelēm i \ dzētais nepārprotami liecināja, motīvam/ viešu dzīvolcļiem 22 gleznās. Sa- Pēkšņi muans jāpaliek stāvot,
ka dzīve svešniecibā nav varē- Māksliniecisko problēmu risi- lons kalpojis Klīvlēndas un tās j^aut kur varbūt i, jusiJ. Kalmīti salauzt kā niāk- nājumā slēpjas, latviskuma ska^ apkārtnes latviešu mākslas cie- sriauidoša un atraisānia slinieku. Cīnīdamiiegpar |ime-:ņa,^b^^^^
, . - , T o^.,^ļoo /in'^rro" A. Cirtidīņa ,,Latviešu' studentu . Rakstu krājuma atbildīgie re-
rakstu virlme - .,L^ty jas 4^^ orgariziēšanās sākumi", A. Gro- daķtori ir Dr. Ansis Karps un foV?'^«Tf ^nSž Grotāns, citi redak-
Latvijas sūtņa Londona, atmi- akadēmiskās organizācijas". J. tori: Pēteris Dreimanis, Dagnija ņas unie^aidi par musu ^^s\S&vJa^v^ Sim-
!S''r!'''^^vf^S^.~Tdi?«^ tība, J. Āboliņa„Hipokratazvē-sone un Austra Kalēja -^amū-ņas par laiku P ™s^/Latvij^^^
ža. To izdod latviešu izdevēju
nes un,saivu eksistenci, māksli-„iekomponēšana" gleznā. Jūtot ņas uzņēmums tas gatavs katrā . . laitctto w^ « ■ t- -u i -a- » tvt - -
nieks palicis uzticīgs savai mū- to mākslas atmosfairu, kādu nes laikā pakalpot ar telpām un iz- No _pieres, no piaK&iiem oiavo. neatkarībp pasludmasan^^^^^ jj.^ tālākās nodaļas veltītas sabiedrība Akadēmiskā Dzīve",
zai un sūtībai, un mūza uztici- J. Kailmītes audekli, jāsaka,.ka stādeš izkārtošanu'šinī kb^^ _ tikai redzam to mes lielais raksts ļoti-^bagats ^fl^osi- ^.^.^gg un izglītības jautāju- Iespiešanas darbus veikusi apgā^
ga viņam. . tā var gleznot tikāl/lativietis, ku-:rientā dzīvojošiem lā^
iJ. Ķalnaīte neatlaidīgi sekojis ŗā pulsē Latvijas, zemes s Ir nevietā teikt, ka
tem mērķiem un nodoiniem,.Kas norvēģiem ir ekspresionists par tri^ latviešu visu,lietu gsrns ar krītu stnapi
kādus sprauduši daudzi mūsu Edvards Munchs, tas latviešiem mērauklu ir kļuvis dolārs, šeit .
•' -•«dumpīgie'-'. -: mākslinieki, kaš ir kuvis J. Kalmīte. Un šis pats: piemērs; kā rodas latviešu māla- lemes _ , .
pēc Latvijas Mākslas akadēmi- latviski smagnējais Kalmite ie- slas mecenāts no tās. paaudzes, .^^īn^^ l^iivu. un ms avis,
jas beigšanas pulcējās Mūksa- karoja Klīvlēndas latviešus, .kā.kurai visvairāk piedēvē un Tātajd tur ir upe.
.laslmāksliniekubiedribā.:Latvis- to rādīja izstādes noslēgums ar pārmet aiziešanu no latvietības. Un es iemīlēju divas pilsēte§ iedalījumā vērojama . tik liela
ko īpatnību izkopšana, indivīdu- 15 pārdotiem darbiem. To pašu Atliek vēlēties, kaut daudz' lat- vjenu mutuļojam sev apkārt, principu sajaukšana, ka zināi-
ālitātes saglabāšana, jauni mek-.darbā sīkstumu un. panāk k.. snaužam V niskos darbos to nemaz nevar
lējumi māksla un tieša kontak- novēlam J. Kalmītem viņa turp- nātāju vietā-rastos vairāk šādu u^r,,* !šs„3 attaisnot. Tā radusies evestau-
ta uzturēšana ar Rietumeiropas mākajā darbā! .:. latvisku darītāju — jaunu Au- Bwmgaķ.neka Kaui kut^^sena,. vēsturnieku.--ietekmē, Latvie-mākslu — tie bija mūksaliešu 4 Par izstādes sarīkošanu un la-. gūstu Dombrovsku!: ' / Sis mīklainas upes muaaina šu vēsturniekam tāda pieej'a nav
galvenie idejiskie mērķi. Notiku- bu izdošanos daudz pateicības . . .; - .Kārlis Ansoīiš :: atspīdumā^ ne pieņemama,:ne attaisnojama
nājumiem^^im laika_ juceklīb ..Latviešu dada ..Vaidava" spiestuve,
pan paceltam un parDauditam atziņām.
.Vēstumie:ķs P. Dreimanis savā apcerējumā „Latvijas .vēstures laikmeti" norāda, ka līdz šim par a s t a j ā Latvijas vēstures
šās izstādes darbu klāsts, lieci-: lināja, ka, sekojot šeit minētām 4 ■vadlīnijām:neatlaidīgā un sūrā darbā, J] Kalmite ir. kļuvis tas, kādu mēs viņu šodien skatām izstādītajos darbos. .
:pSTīSKAlS.;-S^l)ABīSf—-Ā
^Ar kluso un savdabīgo gleznor -di,: bririums ir tas, ka viņš panāk meņa muzikālo vijīgumu;"
P. Dreimanis līdz ar to ierosina mūsu .vēsturi sadalīt 10 ^ laikmetos, kuros principu sajaukšana būtu pilnīgi novērsta.
Tad nāk V. Grozgalvja apcerējums ..Latviešu .zemieka un
: pziļi pārdomāta kompozīcija, tāju Reinholdu Kalniņu, notiek daiļumu, Xm to, ko:vajadzētu ap- . šīs rindas ir jāatceras, vērojot Amerikas farmeŗa: mentalitāte", lomu skaidrība, lakoniska krāsu mistiskas lietās: reizēm viņš. pil- zīmēt par acij- tīkamo, -ar viei-i- Kalniņa gleznu. klāstu ar 30 šo- ^ Grotāna „Atniiņas par Slite-
5'. un aaukU!mu'-.vāļoda . :un--vien-= nīgi-'.pazūd-.vairākūs^-iņēņešus rio.-teizēji -.• spēcīgiem•'" -lidzekļiera','- gad''darinātiem-darbieņi uil .„ . . .. .
:. kaisīto tās.veidojunm;piešgrJ. vietasrta^ tikpat: pēkšņi. atkal' vai par plikņiēm: .,Tiem laba nu skulptūru. Un tad jm ^J':^^'^^^^^^''''^ ^S^,fS?'v£.SuS ^nirdams:Ņujorkā,:un tad jūs: zīmējuma stingrs un tomēr arī nāt,^ka mākslinieks pēc i.stād/ ^^^^ ^7^^^^- :. .
. latviskumu un vienreizību. Līdz-^ , . , . -
•Svarota^^ Statikas un dinamikas uzzināt, ka .vjņs ir gleznodams vienmēr, ar atmosfairu saistīts slēgšanas, atkal pazudis
oelniis na Eironii .«;a.rīlfnii.«: tiir TrairiAiii-r«c v-rōcor inic>TrQT.r.+ nir^a ,Trō*r> Triri.-i oū-mn nod )'tn.ājiS
Jan-
LIELO
otrā virkne — „Latviešu aug-
ceļojis .pa Eiropu, sarīkojis tur veidojums, krāsai .uzsverot zīmē-/vāra vidū. .esmu nodbfaajis
izstādes, vienniēr kaut ko .ari: jumu ar ierobežotiem pieskārie- braukt atkal uz. Eiropu, ^^t^^^- rektora. V. Burkevica jubilejas'
" /un Andreja Eglīša dzejolis
noslēdz
Seei^and^SeSr'IS. Udz,!. janvārim,pa- lidinās,:atskSot'^us^igus. ^ēr"^ā;ēctems bui^rfl^^
1. p., Cena:- $4.95 v -sa Kalniņa 1955. -g. atvemj ā momentus . intellektuālajā: pie-, kā domās vērodams u^
■ Autors šai darbā ir raudzījis mākslas salonā" ar* nosaukumu, ejā mālcslai. Krāsas ir bagātas, dāms dzīvi, šīs novērošanas Edgars Dunsdorfs, Austrālijā, — intimi attēlot;vienpadsmit Ka- „Prenoh Art :Center". . ^^^-^^^^^ krāšņais; atspulgs audeklos lai ..Patiesība un mīti par Latvijas
ņadas ievērojamāko saīnmiciba^ brīnāties par salona no- sakausējums veido spēcīgu a^s- iepriecinātu jo daudzus Kalniņa universitāti". - '
Jfāda jauna ker- mākslās cienītājus. T. Z... Seko Baltijas universitātei Vel-
M'l^S I^^S: 1^ mākslimeku 1^^^^^^^ ■ -z'-.. .-^.':: .V'//;•.-/ •\/.•■'■;--. /:.....:.-./:.-■- --■'•' ' "0. - ■-■■:''■'. smit visai neparastu dzīves gāju^ Kemholds Kalniņš pastāsta, ka _ ,
/mu vīri saivā saibiedriskajā un salonā sākumā doinājis izstādīt ļ privātajā dzīvē ir .daudz līdzēju- frariču mākslu, piebilzdāinš: ši Kanādai kļūt no tirgoņu un ..pieskaitu pats ari savus darbus' arāju zemes par modernu Pa-pieiranču skolas, jbsāku glez-saules valsti.
:; O.BOJISTS/A. JA^^
20. decembrī: torontiešiem būs camo spēles prasmi A. Jansonsmas, starp tām arī W. IBairda
^l'^tmi ri^Tvpc črāinms not, pa^^ Pāri- izdevība noklausīties; koncertu, turpina izkopt pazīstamajā-Ņu-Betlēmes laukos, obojas un ēr-
''■ DirmorSz āSzētT a^^ ze-" ^"^^ ^'^ muzicēs: mūsu talan- jorķas Džuiiarda konservatorijā, ģeļu pavadījumā. Programmā
jā darbā ir veikalnieciskās im- tā ir, kā Parīze Kalniņam tīgais jaunās paaudzes obojīsts obojas klasē. Viņš piedalās ari uzņemta: ari A.Jānsonadzies-
peīijas karaļi, kuru aktīvi pār- kļuvusi par otru dzimteni,-kur A. Jansons. Sarīkojums notiek: savas mācitoa&.>^stades simfo- majauktam korim-^Ziemassvēt-
Tļi- "p', 'Ppļ'ļ/^'rč 'isprs Dzēriis Duns iij^^-*-* a^^^-m-vav/u. ■ ■ ■ . -.^ , -
Srs Serts ^^^^^^^^ novērtējusi atzinīgi, spēlēs īpašu, viņam veltītu; dar. J^^^^^ apceļot Eiropu. ; komponē,
jams Van Homs, sērs Harijs un^ pazīstamais Andrē šalmonsbu-komponista Jāņa Mediņa Koncertā • piedalās ari briv- Ziemassvētku,, koncerts notiks
Oks, Laionels Forsaits, Dr. Hans apcerē par R. Kalniņu citā star svītu, obojai un klavierēm. Svī- • māksliniece M. Tūtere (ķlavie- svētdien, 20..dec., pīkst. 3.00 p.p.
Luņdbergs, Steinbergi, . Gilberts pg,. saka,: piemēram, par portre- tas pirmatskaņojumu' jaunais res); Programmas pārējā daļā Walmer Ŗd. ibaptistu baznīcā,
'■■'-"' -- • ~ 1-== w a tb,,.. Rd un;
Lowther Ave stūrī, ziemeļos no Bloor - Spadaina. j. A.
Izstāde ar panākumipm
Prof. J. TīdemaņaglļBznu izstāde Hamiltonā notika no 4.-6. decejubrim, pulcinot kuplu apmeklētāju skaitu. Izstādi atklāja Dr. G. Drillis. Pēc atklāšana jau pirmajā stundā tika pārdotas 4 gleznas. Uzņēmumā J. Tī-dc/manis ar savii menedžeri V. Lesiņu Hamilipnas izstādē. Blakus gleznotāja_j^|inākie darbi
J. Liģeŗa uzņēmumi.
Dzintara Fre'imaņa
dzicjoļu krājums SVEČU ŠMAE-ŽA 'jznācis Ziemeļblāzmas apgādā. Glīts .ietērps. Gaumīga grāmata dzejas cienītājienu
ROMĀNS
FiP^ Milta viņete
(2. turpihājuins)
I Par to būs jāgādā mums, skblotājie^^^^ atkal vārēsim atgriezties mājās: visi kā viena vesela, nesadru-pināta tautas daļa.: Vart)ūt; starp bēgļiem vēl laimēsies /atrast sev kādu palīgu; VariDūt jūs pats—;:vai neesat
: bijis skolotājs?" :, : / ./ •
..Nē, es esmu žurnālists," atbildēja cilvēks ar atbaidošo galvu un aiizsmeķēja cigareti, skatīdamies pelēkas lauku vadmalās svārkā iepogāt4. večukā, Sauju akmeņaino smilšu no zemes pagrābis, viņš pētīdams, tās; rokā pasvārstīja un nopūtās: „Ja tāda zemīte te. ir visur, tad bēda vien būs. Nevarēšu'ne tomāta stādiņu tādā ierušināt, i ne izaudzēt kādu bietīti vai burkānu."
,,Ņebēdā, DarbaCu saimniek, to visu tu varēsi dabūt pie manis manā yaikālā,''atvUcis elpu un atpūties, apgalvoja Antons Puķukāposts. /
„Kur tu to veikalu .ņemsi? Tas jau tev esot palicis Rīg£^ tāpat kā kūtī : man palika briiriaļas uņ vāgūzī, jauna pļaujamā mašīna. Sirds vai pa muti kāpa lauka, kad visu to vajadzēja atstāt," sūkstījās vecais Dārbads. •
Bet Puķukāposts jau bija iedzīvojies sulīgos nākotnes plānos:„Manš veikals ir visur tur, kur esesmu pats. Ķā t% daudz latviešu kopā lai varētu iztikt bez sava tautiska veikālii?a? Tam jābūt kā -karstai pankūkai uz paiinas, Ne vācieši prot tā ieskābēt gurķus, ņe siļķītiiemarinēt, kā mēs to protam. Un kam gan kādreiz negribēsies piesiet dūšu, jo amerikāņimūsbaŗos tikai ar konserviemy konsetviem vien. Vai tie kādu svaigu saknīti pāri pār jūru varēs mums pārvest:yai svaigu oliņu? Tikmēr, ^ar ku^ tās vedot, no olām būs jau izšķīlušies cāļi. Bet jūs pie manis dabūsit visu svaiga, garantēti pimiā labuma
:„Kur jūs to dabūsit— pirmā labuma preci? Vai vācu zemnieki jums to dos par lēto papīra naudiņu?" mazticīgs šaubījās Darbaču saimnieks, smiltis pa vaļā palaisto pirkstu starpu atpakaļ zemē nobērdams.
„Ir jau cilvēki,: kas prot, un ir jauciļvēki^kas neprot — dabūt, ko viņiem vajag," arāpaļajos vaigos iespiestiem lūpu kaktiņiem pašapzinīgi ņovīpsnāja Puķukāposta ;kundze./ ■
Skolotājs: dzēlis piemetināja: ,,Un tos, kas neprot, sauc par muļķiem." /
„Nē, par naiviem, kas domā, ka naudu skaitot pirksti kļūst tik netīri, ka nav vairs nomazgājami," Puķukāposta kundze nebija uz mutes kritusi. /
Neko no visa tā, kb;apkārt runāja, laikam nedzirdēja aibi jaunie, sēdēdami cieši kopā saspiedušies uz pelēku drānu pārvilktas somas. Jauneklis ar plānu, tumši iede-gušu vaigu,; ne mazāk dedzīgām tumšām acīm, kuras apēnoja pār pieri nokritis .melns matu cekuls^ turēja līdz elkonim kailo meičas roku un, likās, citu neko vairs pasaulē neredzēja: «Leontīne, mīļā Lēnīte, tu taču nupat tam garāmgājējām amerikānim pavisam valšķīgi uasmai-dīji. Tā tu nedrīksti tagad vairs darīt. Mēs esam precējušies, tu esi māna — Miedziņa kundze, jau veselas divas nedēļas, kad izdevās satikt to latviešu mācītāju."
'Jaunā sieviete, ar apputējušu, pakulu krāsas matiein, bet pienaini baltu sejas ādu un sārti pilnīgu muti, šķelmīgi samirkšķināja garās skropstas pār dzeltenīgi zaļajām : acīm: „Es viņam tikai atsmaidīju, vairāk neko. Viņš man uzsmaidīja pirmais. Ūn tas ir vienkārši.pieklājīgi -- laipnībai atbildēt ar laipnību "
Jauneklis novilka zemāk balto, zili pūiiktaino tērpti. : kas sēdētājai neviļus bija atsedzis apaļos ceļgalus, čukstēja4:„Viņš, tas jeņķis, tevī. skatījās pavisam nepieklājīgi, tā, it kā viņš gribētu tevi ar acīm. apēst."
„žāni, tu esi joprojām. neciešami greizsirdīgs. Tagad tev noteikti vajadzētu laboties,'Mesmējās jaunā Miedzip^ kundze un ieknieba vīram rokā. 3
; Kaut ķo viņš viņai klusu tad iečukstēja ausī, tādu, ka viņai vajadzēja skaļi smieties, :tai pašā reizē jautrām • acīm zagšus skatoties apkārt, vai nūle sacīto tomēr kāds :-nav-dzirdējis. ./.:■...... ,.-;'•.:
Bet visu pārējo uzmanību pēkšņi sev pievērsa nācēji ar spaiņiem rokās.Tie bija daži no tiem, kas pāri sliedēm nupat bija patvaļīgi aizgājuši uz pilsētu, un: tagad pa gabalu priecīgi sauca sēdētajiem pie paunu/ kaudzēm; „Vīns, vīns.. Daļjūjām īstu Viroburgas vīnu, veseliem spaiņiem. Nu tikai meklējiet rokā krūzes un: glāzes."
,,Ko? Viņi ir dabūjuši vīnu? Varbūt:par smielcla naudu veselu spaini. Tādu te varētu pārdot vismaz par marku krūzītē." Puķukāposts pietrūkās kājās un uzbudināts skatījās, kā citu vagonu izslāpušie bēgļi saklupa ap atnestajiem vīna spaiņiem.:
Un viņā sieva iesmējās asi adatainā balsī: „Lūk, kur
bodnieks beidzot atmodies no miega, kād citi atstājuši pie tukšas siles."
„Varbūt arī es vēl paspētu — aizskriet uz- pilsētu pēc sava spainīša?" sāpīgi sadurstīts, Puķukāposts/kaunīgi paskatījās savā sievā. Bet viņam pie kājām kāds jau bija nolicis spaini, pilnu ar iezaļgani caurspīdīgu vīnu.
,iKo locīsi, Anton, par velti kājas, kad manta jau mājās. Pasmel, cik patīk/— piecdesmit feniņu glāze," sacīja ivīna atnesējs, slaida, stiegraina auguma vīrs, nostājies .blakus. Puķukāpostam, kura apaļā galva ar visiem stāvajiem eža matiem nesniedzās augstāk par viņa :plecu. Virs elkoņiem .uzlocītās krekla piedurknes bija atsegušas kreisā" rokā ietetovētu zilu enkuru, izdurtu cauri sirdij.
„Ē — Amprlj Pelerin no kurienes tļad; tu; esi nokritis?" negaidīts apjukums izķēmoja Puķukāposta seju. ,,Tpreiz, kad tevi izmeta no teoloģijas fakultātes, tu iekāpi kuģi un pazudi kā ūdenī ielmtis."
„Nebija- nekādas patikas Uzjāt uz. mīnas stāvus debesīs.^ Vāciešietņ ienākot, izrāpos Liepājā krastā un sāku nodarboties ar tirdzniecību, apgādādams pusbadā turētos pilsētniekus ar treknāku kumosu." Rnātaja kalsna sejā ar stāvām askēta rievām vaigos kā vaļsirdīgi piešūtas melnas pogas no sejas uz seju šaudījās vērīgas acis. Ieraugot Puķukāposta kundzes dzelteno blūzi, tās savilkās smīnīgi šauras: „Kā tu esi mainījusies, :Emmiņ, kļuvusi gandrīz vai pār sievišķības pilnību".
v.Tu arī. Amorij, pavisam rietica,mi kļūdams no teoloģijas studenta par spe .:. /. .veikalnieku," kā Ūkās, ari Puķukāposta kundze pār tikšanos ar ilgi neredzēto V Bīgas paziņu sevišķi nepriecājās.' ;
Bet viņš to nelikās manām: .^Kas tirgotāja amatam gari varētu būt vēl vairāk piemērots par neizdevušos mā-. ;c!tāju? Kas i? kaut drusku mācījies mākslu solīt: cilvē-
īLi/iu lokam neap austāmus labumus, kā debesu valstības p.'.e..us un muz.i>o ezivošanu,,iegūstamu tikai pēc nāves, tam tīrais nieks ir pārdot siļķīti vai mucu vīna. Nu, kas ir, kas gribēs kādu krūzīti par piecdesmit feniņiem? Ņeze.ušu, iLu.ijU aŗ kaudzi.." Un enkura caurdurtās sirds roka pacēla mudinādama skārda mēriņu, : •
. Ķ^mēr vienīgi cilvēlcs ar atbaidošo glvu saskandināja SaUj» i^nņus uņ meklēja.pēc krūzītes, Puķukāposts sašķieba, iipiam greizu muti: „Cik pats par visu to spai-
rii makļīājl, koV ' . -\
Pelerins smaidīdams sakrokoja vaigus stāvās rievās kā plēšcr.:,:: „Bistos _teikt, cik lēti to esmu dabūjis. Tu vaiē-.u aiz .skaudības dabūt trieku, un tad — žēl būtu vira, ko Emma pēc tavas; nāves apprecētu. Vairāk dzē-rāju laikam nebūs? Tad jāiet atpakaļ pie saVasI kom-pānijas. Gan mēs, kā jau konkurenti, nometnē vēl tiksi-mies." Spaini pie rokas šļanckādams, viņš gāja tālāk, kur bēgļi pie • citiem 'fpaiņiem murmuļoja priecīgās balsīs.'
„Beikauha. '.i ā mani viņš koda jau Rīgā,, kad beidzot .pierunāju māsu, lai tādu plikadīdu neprec. Un tā ari bija, kā teicu, ka mācītāja muižās viņš neredzēs, ķā Savu ausu. Tiklīdz kā pajuka ar manu māsu, nodzērās .pliks kā stārķis," pukstēja pa muti laukā aizvainotās Emmas sirds. Bet Puķukāposts pats stipri domīgs murmināja, sašķiebies ^noskatīdamies spaiņa nesējam pakaļ: ;,Kon-kurents kas to no viņa būtu domājis? — konku--rents'-. .":.": /
; Miedziņš: čukstēja savai Lienītei: „Sa!proti, es to riskēju tevis dēļ — piesitu pēdu'un iaidos, kad jūtu, ka viss iet čupā. Baidījos, ka tu man varētu pazust."
„Tad jau es, žanīt, būšu tevi paglābusi, - Citādi tu tagad tupētu gūstekņu nometnē," piekļāvīga ļāvās glāstīt roku Lienīte, /!
„Kuš, ne tik skaļi — par tādām lietām," un laimīgais vifš pieliecās tuvāk jaunās sievas ausij. . ■
Skolotājs neapmierināts vēroja, bēgļus, kuru vidū da« ži jau bijā kļuvuši manāmi mundri un skaļi: „Ka par postu atstiepuši te to vīnu. Viena otrā pavieglāka galviņa piedzersies tā, ka paliks stacijā guIam. Nevajadzēja gan tūliņ steigties parādīt svešinieldern sevi no tādag "puses. Pēc mūsu uzvešanās tak spriedīs:par visiem latviešiem."
■ It kā par atbildi kāds jautrā, spaiņiem (^ieši; aplipušā pulciņā mēģināja iedziedaties: „Latviets esmu, Jatviets, būšu, latviets miižam palikšu ,.
(Turpinājums sekos).
'ii-