Published twice weekly bļjr the Latvian Relief
Socity of Canada «Daugavas Vanagif', — Editorial and Business Offices: Huron St„ T©ranto,Ontario, Canada Telephdne EM Editor in U.S.A. — A. Zvēriņi, B3 - 43 Bimnecke
€omt, Ridgewood Zl, N.Y., ;,U.§J^. Tel. EV l-5212o
..■" ■■ /, . . ■ ■ ■ ■
• AUTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL : .. POST OFFICE DEPARTMENT) OTTAWA.
v:-v.^.; ■' ,'- |/; ' /■' ■ WEDNESDAY, JANIjTART 13, 1980.
4./933. n-rs
TREŠDIEN, 1960. GADA 13. JANVĀRĪ '
10. gads.
v : Latvieim Jataksts AmerM^^
ka&k divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdis^ nās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība KanadS «Daugavas Vanagi". Redaktori: I. Mksna, J. Vītols, A. Gailīte. Redakcija un kantoris: 123 Huron Si, Toronto, Ontario, Canada., Tel. EM 8-0792. ASV red. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Court, Ridgse^ wood 27, N. ¥.,U,S.A. Tei EV 1-5213.
Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēn. ?i.50; 3 mēn. $4.50; 6 mēn. |8,50; par gadu §16.68.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā §1.% tekstā S3.20-§-6.40 par vienu collas slejas tel^
: EIZENHAUERS ■.APMIERINĀTS' . SAV. ,yALSTU/TĀL:ŠĀ¥i
Bav. Vals^ prezidenta aizrādījum ka amerikāņi šinī gadā varētu atsākt atomieroču mēģinājun ,us, bijušas tālejošas sekas: Padomju Savienība paziņojusi, ka tā jau tu^ vāķajā laikā uzsāks raķešmēģinājumusKl^^^
ILZES .EONRĀDES 6. PASAULES REKOEIB
VĒSTĪJUMS; KONGRESA
PrezideņtB paziņoja!, ka līdz pēdējai minūtei, kamēr atradīsies Baltajā namā, viņš darīs visu iespējamo pasaules miera un ASV labklājības nodrošināša,nai.
1953. gada 2. februārī, kas spēj pārvarēt 5.00O jūdžu attālu- brīvotu no. pastāvīgu križu jaunais Šav. Valstu prezidents - mu. Pēdējos četrpadsmit mēģi- draudiem, no kuriem katrs var
V Padomju .savienība paredzē- to p^^oj^ju ga- ierunāja Kongresu, Tā šī raķete spējusi sa- viegli izraisīt jaunu konfliktu."
:jusi izmēģināt savas tālšāvēju vienība to vietā izmēģinās ,>i- ^^«^^ ^^^āk kā divus gā- sniegt merl^ mnoknst 2 jūdza brīfiināia- n^nadn
raķetes M'aršala salu apkārtnē ___ -.. .. dus ninsTias. KtirMas vnrs TTnns attāluma-no-ta. kag.esot,-SAwifiiri .r*e^uems-.-Driainaja: nepaao-
Mēģinājumi ilgs vienu mēnesi,
: lin šai laikā minētā apkārtnē vi- juu iacsa, un araeris;am nevar---------— j.w v.^- .^^ rinmāf lr« imimi uipnn
sa kuģošana tiks pārtraukta. Ja- darīt neko citu, kā vienīgi no- prezidents, un pagājušo ce- gādātas ar raķetēm. Esot nepa- S ,eS ā S pS
paņu zvejnieki pār to gatavojas gaidit.^^^^^^^^^^^^^^^-^^^^^^^' astotā un Pēdējā: reizi, ju doma. ka ^pētījumiem ^
Oficiālu protestu. sākoties .tomiero5u mēģināju-^^^^^^^^^ fiJ^^^Sf^ ču^l^£^^l
,;Sav, Valstu valdība::M:pašā^^^^^ jārodcelš -sakarā paskaidro, kā Padomju nēva, Sm. Valstis, Anglija un Prezidents Eizēnhauers pēdējā ļo . a kas Padomju Sa- mieru Viens šāds ceļš ir s£ ■ :šaviem&s .plāni nav - nekādā Padomju Savienība katra vēstījumā aicināja abas likum- viembai izdevies ui kas neizdo^ karpSlal nlana st^^^ lust J;. -f. ■ . „«ic.. -iAiU.. dnšnnac -fiaiōtoc viotrairōTr sīes sasmesft. ameņkanu•halliR. ■ • "-■P«*P4«».s«ias4na starp ausb-
un Rietumiem. Otrs
atombumbas Klusajā okeaņā^^ mēģināju- valsts, intereses, pārtraukt tisko saviņu- un i
Šav. valstis i^ojušās Valstis: solījās turēt strīdus ar administrāciju un ko- programma nemaz
pat, vēl vairāk — okeāna terri- doto vārdu līdz
tās
ieroču ,^, ■. . .
necieš no tā ceļš - sarunas, kuras ievēroja-' mu lomu spēlēs vienošanās par
18S:i;dā^Z Pā ar to strādāt:vispāribas:,labā.
__________ tās' ari darīja; .,1960. gads,» teica prezidents, ^^^u motoru. I?«tprateji viņam ^^^g^^^ x gmdjumu par ^^^^ jardu brīvā šti- lietpratēji domā. ka Olimpiska-
ajam; gadam tuvojoties, ,,solās būt ienākumiem bagātāks ziņojusi, ka pasu ražotie saviņi peldējumos. Līdz ar to Ilzei jāš spēlēs, kā vīriešu, tā sieviešu
dents EizenlMiei^ lika sa-visā mūsu' vēsturē. ' šinī gadā P^^^^^ f^S* ^ hI^S Pieder seši pasaules brīvā stila peldējumos zelta me-
jau divās minētajās di- daļas aizceļos uz Austrāliju -
Ilzei un Jānim Konrādiem.
Ilzp Konrāde sasniegusi di- jardos, 1500 metros un °1650 jaj?^ jaunus pasaules rekordus — dos. Pasaules peldēšanas sporta
torija, ko izolējuši Sav. ValstU^^^ te ^"'"^ Kesumoioru. x^™eu vīnam . - ' - " ^ metni im 440 i^T-Hi, Wō c« hō^.„.;;:; >.,......,_,^
atomieroču mēģinājumi,, bijusi ^aunaj
daudzkārt iieīāka nekā tā, ko prezidents —-----------------~------- ■------- ~— =— , . . ^.
: tagad izolet;pieprasijusiPadom- prast: ja nošanos Mā<ika.va visn laiku i - "
.ju Savienībā. jautājumā nekāds progress ne- da •līmeni: šis fiškalais gads P^r ^sv attieksmēm ar Pa- štances, ka an 800 metros. 880
r Salīdzinot : ar; Sav.;: Vejstu būs p« Sa^^^^^V^^^^ sajjuš beigsies atliku- domju S^j^j^^f tei- ^ - Tača mums
atomieroču mēģinājumiem Pa.^*o"^eroču mēģinājumus, bus. mu un ļ860./61.g. budžets tiks ca: «Starptautiskais saspīlē- " ^ ^ domju Savienības raķetēm jums, ' ja ticam^ padomju vado-
:mēr ir f^^^^ ^ Sf^'-!;,!^^^ ^ v-«..«o______.........
Kamēr amerikāņi Klusajā 0^^^ -T^es katra ^v^
. aiiā izmēkājiS^vienig^^ tā grib msakt S^ķešmēģināju- t^^^^ : ■
ieročus, atombumbas un Klusajā okeānā. Saviem dīja, ka darba devēji un strād» r^tu tio§fe. kā Austrumu un Rie^
' ■mēģinājunkem krievi grib atlici- nieki rīM ja laika, tUmu attieksmes aii tui^pmāk
iiāt tikai nelielu territpriju/ Jāi:n^^ : pārējai pasaulei pierādītu ;savut;eribu, ka jaunais līgums starp riu politiku aizstās «amnas. Bet raķešu precīzitāti. Šav. Valstis uzņēmumiem un strādnieku pagaidām vēl grūti|)ateikt, pār
' / : ..tam.■.
ar savu; Atlasu to jau irpierādī-ūilju^^n^ rūpniecī- >ik mūsu cer» i:f pamatotas. , ^-.1^?*^^ '^^'"^^ ^Nerodoties ^nekādiem ņejmi»-
līdz šim nav. zināmi, kādas ir Maskavas īstās domas par bruņošanās kontroli, uh bez kontroles k tīga.
KAŠUKRUSTI
inādiams iegrožot nepaklausīgos Nīlas ūdeņus, Apvieontās Arābu Republikas prezideub Ņasers liek pamatu^s Ašvanas ūdem
'Tlēfc- aptraipītais, -arī šejleBies
jušas. Pēdējos piecpadsmit mē- bas ražojumiem, ģinājumos amerikāņa tāļŠāvēju Prezidents arī cer, ka Kongress raķete nekad nav nokritusi tā- šinī sesijā .pieņems li^^ biem pierādīt,
Tikai nākotne to rādfePadom^^*^°^*®^•^^'^^P^^^ un mūžīga ūdens trūkuma ze- dzētiem sairežģījumiem, Ašvatias
ju Savienībai vajadzēs ar dar- mirņstramju, kuras prieks^^^ me. No tās territorijas C383.000 ūdensaizsprc^ta pirmā daļa būs
kā zināms; kāŠkTO^^^^^^ zlriiēša- P»' divām jūdzēm np savā aizsargā pilsoņu tiesSas uņ no- te īsteni. _ Tagad bi
. - . Loti )s™?«is- M^«^^
Ti«:'S^ij.. rrt:__ Tin naKinniiimii. i7."?alrn>. vfilēša- bām rŪDēti
un Kahaduvjdsevišld Toronto ^"^^ vēlēša- bām rūpēties par jaunu skolu
"Lai līdzīgu gadījumu atkārtoša- ^os^tsākt atomieroču mēģina- celš^^ ^
■ nos'.aizkavētur Metēja policija Jumus, liks- pamatus jaunai Runājot par valsts aizsardzī-
solījušies apsargāt - visus žīdu atomieroču :mēģinājumu, sērijai, bu, prezidents atzina,Vka ta ir
dievnamus.. ' '^^ šoreiz iar. mēģinājtimiem no- sevišķi augstā līmenī. ASV mili-
tJronki brauciens UZ Maskavu atlikts
gadā apgabalam vajadzējis dot J^^^^^^* , metru ūdens, ar ko pietiks, lai
230 tūkstVtonnu gaļas, bet uz 20. gandriz tūlīt pēc: karaļa kultivētu vienu miljonu ^krw
decembri valdība saņēmusi ti- saruka padzīšanas tagadējam tagad neauglīgās zemes.
kai 172 tūkst. to. preziden^mJJaseram-radās do- No sākuma varētu likties, ka
. , . ^ . par milzu ūdensaizsprosta p _________ , ^ , , . . - - paziņojusi "Tas nav plelalzams,^pasvītro
ši: akcija izraisījusi zināmas Sl^ ^SS^.^-^?^"^^ : ^ ^ādēļ, ka Stavropo- ^^ējādi: kā ūdens rezervuārs mainoties, kā taslrī notiktie
Itālijas valdībā
ļpārruņas visa pasaulē. Izraēla
atomval
^^i!"„SS;„^ ISl^.S!fS^Si'^j!f: ^'^^:^^:!^L.Ī^.^^ zemes apūdeņošanai ienākumi' no iauicsaimSās
paV to jau ii- paspējusi oficiāli P^^^° atombumbu teikt karu. Katra.valsts, kas ie- ciemojumuMaskavā viņš spiests kajiem Padomju Savienībā.
: protestēt. Rietumvācija, kurvissarī pancija,^ ņo- drošināsim uzbrukt ASV, ■ būs atlikt. v. . /
^ tas sākās; sākusi pret to cīnīties ^^^i^* H iz^iē^nāt Saliaras nolemta iznīcībai. Valsts, kuras Konservatīvie pret šo apcie- . Smonistu arestī
■ Anglijas strādnieku partija iz- tuksnesī, lai pārējā pasaule dO- arsenālā pašlaik -esot starpkon- mojumu izturējās rezervēti, bet Rumān'^iā
'strādās jaunus likumus/ kuros ^ā, ko domādama. ■ ■ tinentālās raķetes „AtlassV, kas ^g^pūnisti bijā karsti atbalsti- Jw,iiiuai ja
kāškrustu zīmētājiem būs teikts cietumsods.
no-
NETĪK RUNĀT PAR DISKRIMINĀCIJU
un kā elektriskās jaudas radi- palielinātos par 35%. Bet, tāpat
tājs. Pagājušajā nedēļā sākās kā visur citur pasaulē, arī Ēģip-
Nasera sapņu piepildījums. Sa- tē nepārtraukti vairojas iedzīvo-
ņemot Padomļu Savienības fi- tāju skaits. Un dienā,, kad bū.'J
handālo, saimniecisko un tech- pabeigts Ašvanas ūdens ala-
; - i.Ķontinentālā telegrāfa aģen- nisko palīdzību^ Ēģipte uzsāka spros Nīlas upē, .'ēģiptiešu
, Ar nepatiku pār šo vizīti do- tūra", kas speciālizēju^es jau- Ašvanaš ūdens aizsprosta celša- skaits būs pieaudzis AikdaudsT"
māja arī Vatikāns, kas Romā tājumos par notikumiem aiz nu Nīlas upē. Pašreiz gari no ka jaunais aizsprosts nedos ne-
sagaida Vorošilova pretvizīti, ie- dzelzs aizkara, ziņo pār masv^- Padomju Savienības saņemts ti- kā vairāk, kā varēs vienīgi no-
■ spējams, ar Chruščeva piedali- da žīdu apcietiriāšanām Rumā- kai 90 milj. dolāru, būs nepie- turēt dzīves standartu pašreizē-
šanos. . ; nijā.. ciešams daudz vairāk. Bet dai-bu jā līmenī. Lai to uzlabotu, M
• » A ' • • j X \n e • Tāpēc arī ziņa par Gronki vi- Visus apcietinātos: žīdus vaino sākuma f Ašvanaš aizsprostu vien vairs
banas mmistru prezidents 'J3^Kl^msi aicma zītes atlikšanu uzņemta ar at- „sinosiliskās". tendencēs; vai pietiek. Lai aizsprostu pabeigtu, nepietiks, un būs jāgudro .kas
' AngUjl ļjalīdzēt A «spiegošanā" par labu sinonis- Ēģiptei ar bezgala lēto darba jauns.
■ .'i- - . isplatījusies ziņa par prezidenta tic n. Apcietināšanas izdant
A k r āi Gānās republika, kur rikā (kaut vai financējōt Nase- diplomātisku ..šlimību". ; : Bi varestā, Jassā un Klužē. -nu miljardu dolāru. Vai arī visu.
cienu atlikt.
tu rokas puišiem.
Pēc etnisko grupu iesniegu-I -iiiiem Ontario provinces valdī-; 'bai par diskrimināciju darba : vietās pagājušajā/gadā — vairā-: . ki ļaļkra^^^
ja, ka valdība gaņ ibijaš^^ valda neap- ra.Ašvanaš udensaizsprostabūv- Taču ārsti šīs baumas' tūdaļ Rumānijas
štāvop užlabot> bet savu solīju-, š —..--r... ..^.^.^..^ .—..^
■ jtfm'ri^^
' : dibināts; aŗl šodien, jo; nav ži.: nnāta arj savu lomu pasaules- devīga.: Uri pēdējā to būtu gata- 72 g. v. Groiikr ieteikuši brau- nonistus apzīmē par imperiālis nams, kā sta^^^^ : r.^^..,,, o^-n
; nopietns būtu daritš, ļaunuinia "t^ proti. Gāna grib panākt ne-novēršanai vai mazināšanai . altkaiību visām Āfrikas koloni-• Tā^ēp pārsteigums bija li. Ko- jām, brīdinot Angliju, ka sadar-sarā raksts (kopā ar autora uz- bības' lāilss kļuvis pavisam īss. ņēmumu!) „L.A."pagājušajā va- Lai gan oficiāli vārdos netiek ; sarā, kurā taš aprakstīja jaunās teikts, kžs notiktu,;-ja Anglija ;, pavalstniecībās nodaļas darbību šai jautā; umā negribētu sādar-;' un valdības kritiku nosauca par botieSi atmiņā jāatsauc tikai asi-„ealojumii": ņainās pagātnes ainas, lai situ-
; : P raksta, kā no- ācija kļūtu pavisam skaidra.
• 'daļas galvenais uzdevums^^ j.iepazīstiriā^ immigrantus ar valdībās darbību" izdot brošū-; ; ras un organizēt izstādes, bet ne ar vārdu nepiemin diskrimināci-; jas novēršanu. "Ņo teiktā izriet, ka pavalstniecības nodaļas, kompetencē diskriminācijas nover- Sarunās ar Anglijas ministru šana nemaz neietelp, bet gan prezidentu Nkruma nekavējās ■ vienīgi propaganda. \ ■ atklāt s^vas- valsts ārpolitiku, Provinces valdības nevēlēšanās .kas ir tipiska Āfrikai un Vidē-iēdzivināt pašai savUš pretdis-jiem Austrumiem. Nkruma lika :: kriminācija ir.kritīzē-. saprast^ jļa viņam if nepiecieša-
Jama, un pamatota kritika nav, ^la saimnieciskā palīdzība (arī :.;„tojums"/ bet: ar propaganduj viņ^ piāiio kaut ko^ Nasera Aš-nosegta nelāga rīcība gan: ir ča-| yanas aizsprostam līdzīgu,; gan iojum?. .. :> ; : " BMmazālm) ūn, kā viņam ir puslīdz vleri: ilga, na^M palīdzība varētu nākt; Ar to kā Rietumiem, tā Austrumiem; ir parādītas nepieciešamās zīmes. • Toronto gaida tenisa kluba rī- Nkruniam, tāpat kā, Naserāņi kotajās Ontario meistarsacīk-,un Tito, |nav nekādas politiskās ; stēs ;A klasē uzvani izcīnīja lojalitātes, un:!? pilnīgi vienai-: velta Ādmine, ar 21:17, 21:18 ga,np kuras "puses viņš barojās, un 21 ff?. finālā uzvarot savu Nkrumas sacītais ari nozīmē: ja pretinieci Ženiju Marinko. viņš nesaņem palīdzību no Rīe-M.Marinkō savukārt pieveica lie- tumiemresp. Anglijas, viņš ne-tuvietiPranasGvildījs ar 21:19, kavēsies griezties pie Padomju 22i20 un 21:19 rezultātu, iacīnot Savienības. Un tā kā pēdējā par : isvami?M^ ^ «dsuvarļi cenšas iespiesties Af=
ĪSUMĀ
rabīnus, pēc: tās pārējo kapitālu dos Padomju
nāks arī nepieciešamā nauda, lai kādi tās avoti.
Pagājušā nedēļā, kā zināms, Gānā viesojās Anglijas ministru prezidents Mekmillens. šai laikā miriistni prezidents Nkruma viņu arī iepazīstināja ar Āfrikas «atbrīvošanas" plānu, v
diju. Pēc prezidenta Eizenhaue-ra triumfa Jaundellm, pau> Clirurčevs ar vizīti negrib riskēt, _ . . ^ - , tādēļ tiek sūtīts Vorošilovs, Jo
radomjU ieroci Irakaiun Padomju Savienības valdības
Effiotei reprezentēšanās šai laikā ir ab- y
^ , ,^ , _.s6lūtl nepieciešama. Prezidents
Izraēlas valdības ga va Ben - j^dijā iejadīsies jau
Gunons paziņojis pariament_am, ^^.^ ka, pretēji Chrušceva^ aicmaju- maršals Vorošilovs' apmeiclēs ari mam_. atbruņoties. Irāka un Nepālu, kas sākumā viņa plānā" Ēģipte pienāk padomju ieroci. ^^^^ paredzēts. Pēc^ējā.s ap-;
Miris krievu zinātnieks '^^^lēj»^"^" izskaidro ar .komunistu Ķmas agresīvo pohtlku. Tass ziņo, ka 7. janvāri 59 g- © pamatjautājumu atrisināša-vecumā miris prof. Pāvels'Pare-j^ai izplatījumā komunistu vali nago, viens no ievērojamākiem nolēmušas sadarboties ar padomju speciālistiem starppla- Rietumiem. Minēto faktu-pagā-netu satiksmes jautājumos. ^^^^ nedēļas nogalē paziņoja Profesors pēdējos 20 gados izplatījuma pētīšanas komitejas Maskavas universitātē .vadijis-pj.,g^^gj^^g .^j. ^^ri Der Houlste astronomijas katedru. Viņš aŗi no Holandes, paskaidrojot, ka bijis Valsts komisijas, kas peti- sadarbībai: pievienojušās Pa-jusi starpplanētu lidojumus. 10- ^Qj^.^g^^.g^-^3^ Cechoslovald-ceklis un vairāku darbu par Sau- Polija. . . ^'
Ies sistēmas dinamiku autors.
: UZTRAUKUMS . ••■ LONBONĀ^
Antisemitiskā akcija l^etum-vācijā nelalDvēlīgi ietekmē an-
Rīkotāji sagatavo aploksnes un izsūta ielūgumus viesiem .uz Preses balli, kas notiks 23. Janvāri un rakstnieku dienai 24. janvārī. Attēlā no kreisās sēd: Lidija Mikarte, Marija^Ben-- - 3. Gnmtmane, Dr. I. MotmiUera, V. Čandere un O. Akmentiņš. Otrā rindā no ■ te: M. Čakste, R. Drelmasie, M. Clrale m A.:cinae.. - Foto V. GrāvītiS:
® Tuvojoties Sav.- Valstu prezidenta vēlēšanām, liekas, ka kandidāta izvēlē republikāņiem būs.daudz mazāk^ grūtību nekā demokrātiem. Ar Ņujorkas .gubernatora Rokfellerā atteikša-gļu un vāciešu attieksmes, do- nōs par vienīgo republikāņu dot trumpjus rokās tiem, kas kandidātu palicis viceprezidents pretojas abu Vāciju āpvierioša- Niksons. Demokrātiem, turpre-nai un tiesību piešķiršanā vā- tim, ir vairāki kandidāti, piemē- ■ ciešiem turēt atomieročus. ram,'senatori Kenedijs, Hem-Tāpēc nav neiespējams, ka frijs, Džonsons un Simingtons, britu valdība nostāsies pret Vā- un, protams,' vēlēšanās jau div-cijas apvienošanu, šo jautāju- reiz caurkritušais Stīvertsens, mu sabiedrotie, kā zināms, no- kas vējjdenmēr var uzpeldēt M domājuši celt priekšā Chrušče- deffflokratu kandidāts ari nekāvām valdību galvu konference, mājās vēlēšaaās.