Trešdien, g. 13. janvārī, 4, n-rs.
Padomāsim
pareizrakstīta
^iQW:iOSHQliSlilUaHailliliiifitiUiii(lliUlllUiin»uiiiiuailiit9USiO{CMe:Cllfi&^
Skolām
I Mēs esam svešumā jau. .15 galdu un pūlamies saglabāt latvie^ I šu. valodu, kā svarīgāko faktoru s iatvietibas saglabāšanā. Presē
Draugi grib mūs asimilēt, ienaidnieki grib mūs iznīcināt, Ket mēs gribam palikt latvieši.
^ Archiblskaps T.GR!NBER(SS
fiiiailHH»linauuiilliliiDinH9liiHiD)liUl|HlM0MmiiaiHlllillll^ vairākkārt parādījušies raksti
par valodas tīrību. Sveši vārdi jaucas ar ^vlatviešu vārdiem ikdienas runā/bet'cenšamies'no : la ziemassvētku priekšvakarā žurnālists^ ^d^^ atturēties rakstos. Mums
izdaiitoš ant^emitiskos uzrak-^^^^R^ iriafcviesu gramatikas
st^ uz Ķelnes sinagogas sienā«iši. .grāmatas gan pamatskolām,
; ieskaitītu -par ^sevišķiem .muj- Tām. nē tikai Rietiimvāeijā, vidusskolām. Vai tas lieto-ķiģiem izlēcieniem, kurus nēbū^ kUru^ gan ieskata par ļntisemī- J^"^' 'l^^^' jauUjums, bet pelu pareizi vispārināt, tad sekojo. tisma perēkli Ē^^^^ f ^^^"^ šās dienas pierādīja, ka šāds uz- du nicināšana Ma pūiēsanāš" tos • ^^B^l^ -^f^f:. ' skats iiavglUži^ pareizs. Vai no nobīdīt malā'V^a vāk t^^^^^
visām ■ Rietmnvācijas- malām par ;šādu tendenci sefc pār- ^eja; laika_ penod£os izdevu-
pienāca! ziņojumi par pretžīdu met,: iad pamatā tan^ Hitlera ^^^P^^^^^ īpasvard^ rakst^
demonstrācijām, giln^a^^^ izdaribas pret žSiem; ^^"^ ^^""^^^'^^
betrklusAriaktl izdar^- T^ču nebū^
, ; . ; v-j; . , I-^^ tu. iNe2mu, kada vajadzība, vai
_rm^yt^^^,emot^ā^^ m, ^aas ļrū iba. liek šo gramati-
autoru darbi
šā programmā zem Cliapin'a rakstīts tā: Ave Maria — Fr. šuberte. (Pieņemsim, ka galotne ir tikai iespiedumkļūda), bet kādēļ.tad šis vārds, kas arī nav latviešu/ rakstīts ar latvisko š .un nevis ar vācisko Scbi? Un
tām, tām
,jaunam j^^^ ^ ^^«^^^:;dzirdējiisi, ka.
likumu
atmest;- .Esmu tas. esot stils.
tautu vērsties pret j,žīdu piēau^ tumvācijā atzītu ļpar gošo varu Bundesrepublikā". pretžīdu akcijām ā
. .^ost^^ar^^^ž^^^^^.„Vā^U^tau.^ HUlers".: Tā J^^-v. iie mOOO —vir SauISS ta, mosties!" u. c. ^raksti Ueo.- zi^,^.ka^ vel_ dzivo 1^ burtu veidā - tie var Mtpla-ha, ka Bundesrepublikā an^ienpu^^^ garāki, šaurāki, stāvāki,
vērdāvs ir^ava veida;a^^^^^^ ka^^m butti^no ^^^^^^ i,e Ieada
mitisms. Ciķ policijai izdevies jacies. Lielāka daļa vnķu nodara ļ^^^^^ vietā'lietojot citu! Nedo-noskaidiot, tad vai visi pretžīdu bojas ar tirdzniecību imrūpnre- nļāju arī ka autori, kuru vār-iīisa-akstu fabricētajā ir jauni cii- čību, luļn šajās nozarēs līdz šim ^j^g stilisti" atļaujās rak Vēki, 20-25 g. veci. un,^ ķas se- varēts^ visvieglāk tikt #e^bagātī. ^^i^. visķi zīmīgi, vai visi apcietinātie bas.1!Jnnav_ nekāds lib^ fināti par sava vārda negrama-
jau iepriekš bijusi sodīti. Ir aiz- ka datedzi Vac«as zīdi ir turīgi, ^^^j^^ rakstīšanu. Lai kādas per-d<imas, ka aiž tiešitem nedarbu Ari pasi zīdi notikiļšos anti- gonas vārdu publiski rakstītu dai-ītājiem stāv kāda organizā- semi,tiskos aktus' dēv^ par ne- ^.i^^^j^j^ nekā tas ir, būtu gan c^a, kas par uzrakstu vajadzīga attiecīgās personas
nij labi samaksā. ; gan vriodMajam piev^ samērā ^^j^^j^. Tas tā par mūsu pašu
Mm divi iespējas. Kā pirmā izcilu vērību, taču vacti tautu ^ā^^j^i rakstīšanu, bet vēl pār-uz apsūdzēto sola nolikta Vā€u nedarbos neapvaino.] Vairuma g^g^^^gāki esam ar citu valodu valstspartija (BRP — Deutsche ieskats ir, ka; plfehāķt|e vainīgie īpašvārdiem. Tā nesen biju kā-Reici^spartei), kuru Rietumvāci- ir bez paškritikas jaunekļi, kas sa;rīkojumā un skatījos pro-jā atrast par nacistu Meju man- paklausījuši niecīgas minoritā- ģramma. Tur bija rakstīts: -iotāju un izplatītāju. Bundesre^ teš muļķīgiem aicinājumiem. Hoctiirne — CMpin'a. Pirmajā publikas iekšlietu ministnja no- Ārpus Bundesrepublikas robe- mirklī neattapos Latviešu vālo-domājusī pret šo partiju ievadīt žām visvaļķār „Noktirne" pārvērtu-
lai tad pēc tam to kām" izrīcībām Rietunivācijā sies Nocturne" nebūtu liela atzītu par nelegā4 un slēgtu; uztraukušies varasvīriļ Penkova. nelaime; bet :^mahi pārsteidza ■ ; Otra ifespējamība, ka uzraksti^^tt pat paredz,j ka .A^isāch/apins. Ir tikai dabiski, ka,
komunistu darbs. Paļmatojumu drīzumā Bonna kļūs nacistis- paņemot rokā programmu, kas šādam uzskatam saskata „Vāc« ķā". Nacionālsociālisma idejule- sastādīta latviešu valodā, latviš-denfokratiskās republikas" (DD šļiŗcinatāji Bonnas valdības ap- ari lasām — ūn tā es lasīju: R) preses rakstos, kas pŗetžidu rindās esot divi miništrij ^ iel^- čapina Nokturne. Gadiem ilgi ; akcijā saredz Boimasvaldn)as lietu Šrediers un bēgļu Oberlen- ggajn rakstījuši šopēns, vai nu ,,kaŗa gani" un. tas ,,fders. Kamēr šfe bijiišieffi^ nesaprastu, ja arī tagad
■uzbūvi". ^ >Jltalpi" būšot valdnias loc^^ '
JBet ne tikai RietuinvāiBijā, arī tikmēr „žīdiem 11 etumvācijā Pāris rindiņas zemāk tajā pameitās Eiropas vals^^^^^ nākotnes". Ka komūnrsti -Uii notiek pretžīdu akcijas. iPar būtu notikušo uižrakstu fabricē- ""^ ■ ■ . ^- ~ '■ . , ■ • tādām zi;ņo no Anglijas, Fran- , tāji vai-:uzrakstu' iz^ar^tāju ša-;franču komunistus cUas, Holajides, Itālijas, Zvied- meldētāji, to Ausfcrumvācijas iļjas, Nprvēģiias, Bānijais. Rie- sarkanā prese uz stingrāko no-j ;.;;.\tUimvāciJias: telev^^^^ Iļ^āiēsvācu .ra?da. tomēff -paļ
Žurnāla kas ir kāda Franķ-' aizdomaļs, klf tiešf kojmūnistu ro- pielabināties franču karavīriem tetes ^laikraksta korespondents kās ir vainīgas padarītajos ne- Francijas komunisti turienes - Ma^^^^^^^ zināja stāstīt, ka arī darbos, .j^ Nacionālajā Baltijas.valstīs,kur viņš nesen diskriminēt Rietumvļācijas fede-^^^^ pieprasīja pa-
varēts vērot pJ-etjzWiem augstināt karavīru algas, kuras
^ vērstus/naj^^^^ sahskļus. .Vācu v,. iMks,, -I^etumvācijā. esot -tik nožēlojamas .(tas tie-
• i'^' ' • ; ... " ''[ ' ■ sā!), ka.tām nevienā valstī ne-
varot atrast piemēru, jo franču
';:¥āi sagaidāma mīļošana džilasa' ■ ' ■ ob%ātā dienesta karavīra alga ' ■APmn^ANA^ .-.dienā ir tikai; 30. f ranki. Tas la-
..^ •; bākajā gadījumā nozīmē, ka
• ^ ^. ^ franču karavīrs dienā saņem 5-7
Sastopoties ar ļaudīm, kas ša- tisķo zemju valdošas šķiras pa- :^sv centus Vienkāršāko ci-du vai tādu Iemeslu dēŗ. pēdējā. ņēnūeiius.:^^j , .. ^ .'^garešū paciņa'Franci jā līdz šim laikā uzturoties Dienvidslāvijā. ^: Maršala^.. Tīto nodevīgas ^^^^ (stāvokUs apgrozījušies samērā nozīmīgu draugs' Milovans. i DzUass ka-^^g 1 janvāri sakarā ar jau . ■ komunisma funkcionāru . aprin- vecs. komunists savu visā pasau- 'J^. franku kļūst mazliet .dās, nākas dzirdēt, ka Dienvid- le ievēroto grāmatu pec PasU;^.jg^-,j^5)^ ikādēļ karavīrus bija slavijā drīzumā esot sagaidāms dienvidslāvu komunistu priva- spiesti atbalstīt vinu ģimenes lo-:;it kā kursa pagrieziens pa labi. tiem izteikumiem;^sot saraksti- ^^j^..^ .; * . ^
Dienvidslāvu komunisti privātās jis ideālisma dēļ, im, nevis šī ^^jļļiifjot komunistiem Franci-Csaninās uzsverot, ka visā drīzu- vīra komūni aizsardzības ministrs savu-
mā diktatūras grožus .palaidīšot tas, ka viņš ar šo kritiķu esot paskaidrojis, ka arī viņš -vēl vaļīgāk (tie tur.:salidziriot ar apgādājis kapitālisļ;isko.^ pasauli, ^^^j^^ļ^^^ig^ļ^ par ma-
ķer bumerangs
£k spēcīgas -L^i; ^ģinātu^ : kā^t - ķā
-'i •___ " f_____¥ . ■ ■m '______-r-Jt _ _■ ■
. ..mēs oriģinālvalodā rakstītiem īpašvārdiem kabinam klāt latviešu galotnes? .Vieglāk un vienkāršāk būtu rakstīt tā, ķā līdz šim esam rakstījuši — šopēns. Rīdings, • šubsrts. Ja nu tik ļoti gribam oriģinālā rakstīt, tad td būtu ieteicams pievienot iekavās, lai neviens šopēnu ne-sajauktu ar č.apinu. " . : Mēs vispār atļaujamies nerespektēt : autorus, viņu. darbus sagrozām pēc: patikas. Dažkārt, klausoties - skolēnu • deklamētos dzejoļus, jāskaišas gribot negribot. Pā.fteikties; aizmirst, to mēs saprotam, bet apzinīgi pārveidot kāda autora dzejoļi bez autora" atļaujas gan nevienam nāv tiesības. Samainot vārdus, kaš nemaina dzejoļa saturu, nekāds ļaunums nevienam netiek nodarīts, tikai pierādīts, ka nespējam pareizi iemācīties. Bet apzinīgi sagrozot, dzejoļa' jēgu. mēs izrādām necienību: pret autoru. Tā būtu viena; lieta, otra — un tā nav tik nesvarīga ^ ir respekta graušana. -Ta bērniem iemācām dzejoli, kuru esam sagrozījuši pēc sava prāta, un viņš to vēlāk lasa kaut kur pareizu, kas tad noti.?k? Vispirms bērns teiks: .dzejots nepaieizi iespiests. Bērni piepom skolotāja mācības, un ka skolotājs ir teicis, tā arī viņi iemācās. Ja paskaidrosim, ka 'p-reizāis tomēr ir iespiestai'» dzejolis, bērns, varbūt, sākumi apšaubīs: teicēju. Tā bieži iznaiJ, ka bēr-' nam bieži jāapšauba vai nu skolotāji vai vecāki. KaUi tad ir pakalpots? .Beigās bērns pasaka: skolotāji paši nezina,, lūk, te grāmatā ir' rakstīts tā! Jā. diemžēl, grāmatā ir rakstīts tā, bet skolotāji bērniem māca citā-/
.di., ; ■■,
Vai tomēr nebūtu labāk pašu skolotāju, un — autoru darbu respektēšanas. dēļ - mācīt bērniem dzejoļus tā. ka tie ir uz-, rakstīti? Vai nevajadzētu ari vārdus ŗafe^t tā, kā mācām saviem bēmil^4, padomāsim mazliet vairai/par latviešu valodas gramatiku un tikai tad to grozīsim. Indra Gubiņa.
Amerikas latviešu jaunatnes apvienības 1959./60. gada darbības posms ceturtā valdes sēde notika 2. janvāri Filadelfijas Brīvo Latvju biedrības telpās. Uz šo svarīgo apspriedi diezgan- tālus ceiļus bija mērojuši apvienības valdes locekļi no Čikāgas, Milvokiem un. Indiānāpoles,. kas vien jau liecina par augsto pienākuma apziņu. Sēdi atklāj un ar atzīstamu veiklību. uri prasmi vada AUA's priekšsēdis J. šlēseris. Sekretāres pienākumus uzņemas apvienības kasiere G. Ķeņģe, Ieradušies arī vidienes apgabala priekšsēža v. A. Klētnieks, austrumu apgabala priekšsēža v. J. Jauritirāns, biedrzinis K. Zobs, pulciņu nozares vadītājs O. Upatnieks, Čikāgas jaunatnes pulciņa pārstāvis L. Nei-maņis, kā arī viesi: Amerikas
Toronto latviešu toncertapvienībai jauna ļ^adība
Sākoties jaunam . kalendārā, gadam, Tprontcļ latviešu kon-certapvienības vadība bija sasaukusi pilnsapulci, darbībās iz-ivertēšanai lin jaunas valdes vēlēšanām.
Pēc valdes un revīzijas komisijas ziņojumiem konstatēja, ka apvienība darbojusies ar labānv sekmēm un ieņemts ap S2.000,-,; no kuriem kase skaidrā atlikumā ir ap $600.-. šai sakarā bi, ja nācis ierosinājums palielināt hx)norārus māksliniekiem par $50,- katram ,jo koncertapvienī-bās. nauda ir šo mākslinieku pelnītav ^
Līdzšinējiem valdes locekļiem
— pr. T/Ķeniņam un M. Vētrām neķandidējot. Valdē ievēlē-i ja M. Vosvenieci. E. Timermani -\ Ozolu, N. Krūmiņu, T. Kronber-1 gu un J. Cīruli. Kandidātos P.f Rasiņš un M, Pāvula.
: Jauņā valde šādi: pr.jT Cīrulis, pr. v. un adminis-'ļ trātors N. Krūmiņš, kasieris. —;-T. Kronbergs un sekretāres M.| Vosveniecē ar; E. Timermani -|. Ozolu; •
J. Benjamiņas ziedojumu $100
— jaunu, apdāvinātu mākslinieku atbalstam, nolēma likt stipendiju fonda pamatā, no kura nolēma izsniegt stipendijas privāto studiju audzēkņiem.
latvieši kalamazū festivālā
. ^ nenozmiejot. komunisma.pado-. un viņa kritikai .u- savienības armijas karavīri ne-
. sānos un kapitulesanu.,Esot pa-: mumsma jau daļdz kas esot. ^^^^ labākā stāvoklī kā franču . ^ redzama agrāko/sociāldemokra- mamījies un_vel^ rkainisoties_ uz ^ tie saņemot ti-
,tu-vadoņu atbrīvošana no^ labo pusi..AriM^van^Džila. ^^ļ 30 rubļus mēnesī - un par tumiem,bet^^ sagaidīt apze-,^.^ viņi nevarot nopirkt
, nala Stepinacā^Tehabilitesaņu, lo^ni^,;:ja , vien viņs apsolīt^ ^^.^k kā franču karavīri . komunisti Idusejot.; netuipinat savu muzigo: - Es savām: nožēlojamām aldzi-
■ mņi garv izsakoties, ka Milova- apsūdzu ; \^ām.:Franču:komunisti N^^^^^
■. nanv Dzilasam. kas ciel:uma ne-;. .|£^tj^jQIE tūristi nālajā sapulcē pēc šāda pa: . izradot, iie mazākas ''^^-^^r-^^^^ : skaidrojuma uz bridi palikuši
:: MGsanasV tļeksmes,.^^^^^^^^^ .jau : ^ - igaunija . ., pavisam klusi ..- ' As. ^ : mīkstināts, bargais cietuma re- ^āda zviedru firma sākusi or- - : ■
. žīms. (Protams, šis apgalvojums ganizēt ekskursijas uz Igauniju. ilgstošs skandāls-
■ • nav parbaudamJI^^; : : . . yiena šāda; ekskursija bija pare, ■ : PA1?t'7# " .
; Privātās sarunās Bdenvidsla- ^d^^^ ..JTAmii'ii^: vijas komunisti arī- atzīstot, ka jas. igauņu žurnālistieni neizde- Franču .sabiedrība. īsti nezina, . tas, ko Džilass.:Takstījis .savā; vās' noskaidrot, vai ekskursija kādu nostāju ieņemt jautājumā, grāmatā ,,.Jaunā šķira", esot pa- devusies ceļā un cik tajā pieda- par tā saukto ...Rožaiho baletu" tiesība,, jo daudzi partijas un so'- lījušiēš, jo firmai nekādas ziņos un par agrāko Nacionālas sa-ciālistiskās saimniecības varenie neizsniedz. Novērots, ka igauņi, pulcēs prezidentu (Andŗe Le u^^^^ gluži tāpat un vēl kas dodas uz Igauniju, negrib, .Troquer)y jo šis sirmais kungs
ļaunāk nekā viņu kollēgas :kapi- lai citi igauņi to^zinātu. tiek apvainots mazgadīgu nieī-
tālistiskajā pasaulē. .Privāti Tallinā šogad notiks dziesmu teņu morāliskā samaitāšanā, braudeni ar dienesta mašīnām svētki pieminot pimios- igauņu Attiecīgās izmeklēšanas -iestā-. :un grezni ārzemju ceļojumi esot dziesmu svētkuļ pirms 90 ga- des uri daļā preses apgalvo, ka tikai ,,jaunās šķiras" ārēji re- diem; Komunisti jau tagad sā- viņa' agrākajā dienesta^ dzīvoklī . dzamās ^izpausmes,;' jo arī citādi kusi propagandili. lai igauņi no notikušās briesmīgas lietas. Tur .daudzi komūnisniaverenie at-..Zviedrijas uņ Amerikas apmek- bieži piecpadsmitgadīgas kaili
Latvieši ar savu stendu nn priekšnesumiem Kalamazū tautību festivālā iemantoja sevišķi daudz cildinājumu uri labu atsauksmju. Attēlā: kāds stenda! stūrītis ar frīkotājiem un talciniekiem. Sēž no kreisās: E. Grotēns, Z. Salenieks, Aiīse Ose (stenda ^nrzine) un L. Bērziņš. Stāv no kreisās: DV vīni k.oŗa diriģents J. Zuika, V. Miķelsons, Latv. b-bas pr-ks J. Grotēns, A. BUtners un. L. Rava.
.'S VALDES SeDe
latviešu akadēmisko mācības spēku apvienībās priekšsēdis pro.f p. Starcs.AL'A's Kultūras . fonda priekšsēdis Dr.P. Norvi-lis, vairāki Filadelfijas jaunatnes pulciņa daiībniski ..un citi viesi.
Sēdes darbība rit ļoti spraigi un lietpratīgi, šai sēdē valdei jāatrisina diezgan daudiž svarīgu jaunatnes pašdarbības problēmu, jāizkārto materiālās dabās jautājumi un jānosprauž -šī gada darbības vadlīnijas. Tāpēc nav jābrīnās,. ka debates par katru jautājiimu pieņem ļoti nopietnu raksturu un reizēm draud pat iesilt un izvērsties nevēlamā plašumā.
Ļoti svarīgs jautājums ir — kā piesaistīt gados jaunākos? Ka panākt, lai tie nenoklīst .un ne-nomaldās, -bet izaug par īstiem latviešiem? Ka pacelt viņos latvisko apziņu, iedvest latvisko lepnumu? Tie ir jautājumi, kaš prasa steidzamu atbildi, bet to atrast nav nemaz tik viegli. Pēc: garākām pārrunām un daudziem ierosinājumiem sēdes dalībnieki vienojas, šo jautājumu rosinot, pievērst vislielāko uzmanību kā no ALJA's valdes puses, tā arī aicināt to darīt katru jaunatnes pulciņu par sevi. Sevišķi liela vērība tam būtu jāveltī 1980. gada jaunatnes nedēļā, kās paredzēta rudenī, oktobri.
Prof. p. Starcs aicmina neatrauties no vecākās paaudzes, bet iet plecu pie pleca kopēju uzdevumu veikšanai. Daudz vērtīgu ierosinājumu dod ari Dr. P. Nor-vilis, pie tam apsolīdams arī ALA's atbalstu, kur vien tās būtu vajadzīgs. Nākošo apvienības valdes sēdi paredz noturēt.kopā ar LNJAK valdi 1960. gada 12. martā Niagarā. Nākošais ALJA's kongress un balle paredzēti 13. februārī Filadelfijā. Kongresā paredzēts ielūgt ALA's priekšsēdi prof. P. Lejiņu un citus sabiedriskos darbiniekus.
Lielās jaunatiļes sanāksmes izkārtošanas pienākumus uzņēmies Filadelfijas latviešu jaunatnes pulciņš. Balles vakarā paredzēts arī kāds kulturālas dabas priekšnesums, domājams, nelielas lugas uzvedums..
Jaunatnes apvienība . paredz arī aktīvi piedalīties. 1960. gada. dziesmu svētkos Indiāriāpolē un šim nolūkam, sagatavot. īpašu rakstu.krājumu, ko izdalīs svētku apmeklētājiem. Tāpat ķā līdz šim, arī šai gadā ALJA paredz piedalīties ari ALA's kongresā, sūtot vienu vai vairākus pār-' stāvjus.
Kamēr austrumos un vidiene jaunatnes pulciņu darbība risinās diezgan rosīgi, tikmēr pār tālajiem rietumiem gaužām 'maz kas dzirdams/Lieta tā, ka Kali-fomijā,'Vašingtonā un citās rietumu valstīs latviešu trimdinieki daudz vairāk izklaidēti, kādēļ darbībā jāpārvar lielas grūtības, un sazināšanās ! un satikšanās rit ļoti gausi. '
Par pašu apvienības valdes sēdes norisi ar patiesu prieku" jāsaka, ka nav daudz tādu gadījumu ,kur līdzīga rakstura sēdes risinātos' tik veikli un gludi, ■ kā šai jaunatnes sanāksmē. Te atzinība pienākas kā sēdes vadītājam, tā visiem pārējiem valdes locekļiem, kās jau iemanījušies pāriamentārajās metodēs tik tālu, ka pat viskarstākajās debatēs „nenolec no . sliedēm", .prot aizstāvēt Savus ieskatus uii vajadzības gadījumā sameklēt arī pamatojumu statūtos un protokolos, Un tas jau ir liels sasniegums, ko nebūtu lieki iemācīties arī vienai otrai citai organizācijai. ^
ĢENERĀLKONSULS
Mr.Ŗ.N.BRYSOK
Toronto, tel, HO 3-5861 118 DANPORTH ai
SONSULS
•VILIS TOIM)NS^^^'
Tel RE 8.7798, Montreal, P. Q. 5210 VIOTORIA AVE. APT II
c.L.mo
41 Muircrest Drive, DON MILLS, ONT. V. HI 74323.
Auto, uguns, garantiju, pabli&> kās atbildības, davības u. ®. veida apdrošināšana.
KĀ BŪS AR OTRO PAAUDZI?
La,tvijašAmer%a redakcijai.: Esmu visus šos gadus sekojis laikrakstos iztirzātajam jautājumam — cik ilgi vēl jaunieši paliks latvieši? Jurists E. Lapiņš, atsaucoties uz sabiedriskā dar-^binieka H. Kreicera atzinumu, ka nākošā paaudze vairs nebūšot latvieši, ieteic ,.šo celtni tālāk nebūvēt, kam tik nedroši; pamati", un atstāt jaunatni pat bez latviskās baznīcas, izlietojot iekrājušos līdzekļus pretkomū-nistiskai informācijai. 'Tie ir ļoti smagi ivārdi. bet — kaut ļoti' sāpīgi atzīties, daudz tanīs patiesības.
Varbūt minētā problēma vēl sāpīgāk izjūtama mazajās valstīs, kā, piemēram', Venecuēlā kur. jaunatne izkaisīta pa dažādiem novadiem, un nav neviena, kas viņus, apvienotu vai at-; gādinātu viņu latviskumu. Daudzas jo daudzas ģimenes iegādājušās daudz latviešu grāmatu, domādamas ar tām atsvaidzināt mūsu bērnu latvisko garu, bet , vai viņi tās lasa vai lasīs? Domāju nekad, j a dzīves apstākļi turpināsies līdzšinējie. Pie mums- ir ģimenes, kur bērni ir vecumā no 8 līdz 15 gadiem, bet ■" tikpat kā neruntl vairs latviski, un pat mājās sarunājas svešvalodā, kaut mātes un tēvi mēģi-na atbildēt latviski, ko gan bērni vēl saprot, bet viņiem trūkst vārdu izteikties savas mātes valodā. Visur piemin latvisko ģimeni, latvisko garu, bet vai at to vien pietiek, kad mūsu bērni, iedami dažādās skolās, tur gūst paliekamāku iespaidu nekā mājās pie vienmēr aizņemtajiem vecākiem? Daudziis ģimenēs Venecuēlā meitas u;i dēli izvēlējušies sev sveštautiešus par dzīves draugiem, tie vairs citus neapciemo, un arī latviskos dievkalpojumos viņus neredz, tātad zuduši mūsu saimei!
Kanādā, ASV un Austrālijā i? lielas latviešu jaunatnes organizācijas, kas >yeic neatsveramu darbu jauniešu pašdarbības un latviskuma veicināšanā, tāpat darbojas lielās vasaras nometnes, latviskās sestdienas skolas, bet ja tad vēl no turienes atskan izmisuma saucieni, ka otrā paaudze nebūs vairs latvieši, tad man gandrz jāsaka: pie mūsu. apstākļiem tam vajadzētu izbeigties jau šinī paaudzē, bet ir arī vēl šeit īsti latviskas paaudzes, kaut maz, kas rāda priekšzīmi pārējiem. Ja kādreiz ar mūsu bērniem siesim saiņus, lai atgrieztos brīvajā Latvijā, atkritis visas . tās > raizes, kas mūs,. „vecos", māc. un laiks nāks, lai io neaizmirst iQūšu jaunā paaudze!
J. H-ns, Venecuēlā.
kārtojot visus sliktos kapitālis- lē šos dziesmu svētkus.
19:1
.: ^1960. .g: le. janvār!, pli
;Ķedalās te A. G E D VI L 0
^ VARJETĒ PROG^^
Ieeja kungierfi $2.00, dāmām $1.0a
un TORONTO LATVIEŠIJ DARBA KOPA.
izģērbtās meitenes piedalījušās dažnedažādās orģijās, kuras iē-tilpušas privāti aranžētajos,,Rožainā baleta" uzvedumos. Par piedalīšanos seisisuālās un citādās orģijās liecini āri „Rožāinā baleta" kādreizējās dalībnieces, ķuŗas pie cienījamā kunga esot devušās pat vecāku mudinātas, lai iiākōtnei nodrošinātu labas' darba vietas ... Bijušais Nacionālās sapulces prezidents apvainojumus kategoriski noliedz un apgalvo, ķa .viss troksnis esot sacelts vienīgi politisku iemeslu
dēļ,,....;....
® 8. janvāra ritā H. Gulbja mājā. 260 Gainsboro Rd.. izcēlies ugunsgrēks, kura cēlonis — ne^ uzmanīga apiešanās ar uguni, īrnieka mazgadīgais dēlēns, sadomājis parotaļāties. . Aiizdedzi-nājis svecīti, un, lai vecāki to nemanītu, ar;degošo sveci ielīdis drēbju skapī, loir tad aizdegušās drēbes un citi priekšmeti. Nevarēdami tikt pašu spēkiem aŗ uguni galā, saimnieki izsaukuši ugunsdzēsējus, kaš. ugunsgrēku likvidējuši, bet izdauzīti vairāki logi un māja pielieta ar ūdeni;- Sffājaš īpašniekam cēlušos zaudējumus atlīdzinās apdrošināšanas sabiedrība, bet īrniekam, kura dzīvoklī ugunsgrēks izcēlies, sadegusi visa iekārta,, kas neesot apdrošināta. Zēna māte, mēģinādama uguni apslāpēt, apdedzinājusies un nogādāta slimnīcā.
■ ■' ; ^HAMILTONĀ • @ Getūrtdien, 7. janvāri, pL 1.00 dienā izcelies ugunsgrēks
Emīlij as Sniķers, Irmas un Viļņa Jākobsonu mājā, 27 .Nigbtanga-le Ave.. Uguns radies no elektrisko vadu īssavienojuma, pilnīgi izdegusi ēdamistaba, visā. māj a cietusi no dūmiem. .
Izsauktie ugunsdzēsēji uguni ātri likvidējuši. Mājai nodarītie zaudējumi tiek vērtēti uz §3000,-. Ugunsgrēka laikā mājā bijusi tikai I. Jākabsone ar. bērniem, kam vēl laikus bijusi iespēja glābties. Irmai Jākobsonei vieg-li apdegusi seja. Māja bija apdrošināta.
- NIAGARr.;
® Niagaras - Sv. Katarinēs jaunatnes pulciņa Dzirkstele sportisti pēc svētku pārtraukuma uzsāk regulāros treniņus pirmdienas vakaros Morisona ielā 523; basketbolā zēniem, no pīkst 7-8, volejbolā meitenēm un zēniem — no pīkst, 8-9. Vēlama dzīvāka meiteņu atsaucība.
Pulciņa priekšnieces Rasmas Sakars ' jaunā adrese: 2395 Drummond Rd., Niagara Fails, tālr. EL 4-6167.
skaistās blaktis ■
Lielākā preparēto blakšu kol-lekci j a Eiropā nesen nodota publikas-apskatei Rietumvācijā — Ašaffenburgas dabas zinību muzejā. Kolleķciju, ķuŗā ir 1457 visu iespējamo sugu un pasugu blaktis, savā dzīvē savācis nesen mirušais Dr. Kārlis .Zirigers. Muzeja vadība paskaidro un apliecina, ka daži blakšu eksemplāri esot „īstie dārgakme-ņi", kuru lielums svārstās starp pusmilimetru un pieciem centimetriem. Skaistākā blakts esot ..Tingis ampliata" un pasaulē visienīstākā blakts^ — „Cimex lectularis", kura. mīl cilvēku mājokļus, īpaši gultas im pārtiek no cilvēku asinīm. Tomēr lielais vairums no dažādām blakšu sugām lauksaimniecībai un mežsaimniecībai esot tieši nepieciešams.
,,LĀTVIJAS BRiVĪBAS
v:.KAp''-.;;, ;
ir iznākusi kā pirmā grāmata Latvijas vēstures un kultiirvēs-turisku grāmatu kluba «Pilskalns izdevumā. Kļūstot par kluba biedru, šo grāmatu sa. ņemsit par $2.-. Grāmatnīcu pārdošanas cena šai grāmatai is-$3.60. Klubs izdod vienu grāmatu ik 4 mēnešus.
Nākošā grāmata —-H. HELMAŅA, „CIŅĀ PRET LIELINIEKIEM" iznāks februārī.
Grāmatas' un informāciju p i e p r a s i e t:
■ PILSKALNS, 1540 SOUTH, 21fetST., LINCOLN 2i NĒBŖASĶA, USA.
Mūsn laikraksta _X^mŗAS AMERIKA pārstāvis VILIS MIĶELSONS Kalamazil, 438 N. Pralrie Ave, pieņem sladinājņmus un kfirto abonēmentiu.
Redakcija patur tiesības manuskriptos saīsināt.
Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sfltls atpakaļ, |a būs pievienota pastmarka.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem paraktitajos iralsstos izteiktās Somas var ^
4
trešdien, im g. 13. janvārī, 4. n-is.
ATSPĒKO UNDĒNADC
VĒSTULE NO ZVIEDRIJAS
(E. E.) — Zviedrijas latviešu centrālās padomes valde, kopā ar igauņu un lietuviešu pārstāvībām vienojusies' par ciešāku sadarbību nākotnē, nodibinot Baltiešu Sadarbības Komiteju Z\iedrijā, praktif.ko darbu veikšanai, izrāugot, sevišķu sekrelā-riātu, kurā 110 igaUņiem darbo-
gHAS PUS£S
DROSMI PALIKT ĻATVIESilEM
Pēdējais, ko aizgājušajā gadā iznāca darit, bija lasīt Latvijas Amerikā 1959. gada pēdējo numuru. Kad sprāga petardes, skanēja sirēnas ] 960. apsveikšanai, mierīgi paliku savā vietā mv lasīju visizteiksmīgāko un visnozīmīgāko devīzi, kāda jebkad kādam laikrakstam ibijusi: ,
«Draugi grib mūs aļsimilēt^ ienaidiiielū gnl) mūs iznicināt Bet mčs gribam palikt latvieSi."
Mani apņēma kauns. par' nokavēto. Un pirmo čeku 1960. g. es uzrakstīju — Latvijas Amerikā abonementam! Un sajutos ■ padevies sirds balsij .Tā nekad mani nav vilusl. Kļuva viegli un labi. , .
>Jūs, kas lasāt šīs riiidivsj esat LA abonents. Bet jūs darftu labi, ja izlasītos o LA numurus vienmēr nosūtītu saviem draugiem un paziņām, kam .«neiznāk naudas" ši laikraksta abonēšanai. To darīdami, vienmēr uzrakstiet uz prlokšlapas: „La-• siet šo latviešu laikrakstu, jo tā izdevējiem un redaktoriem nav savtīgu 'nolūku. Tanī savas domas izsacīt atļauts katram latvietim!" ;
Padodieties šim aicinājumam! ' ■ ,0 "
•Tepat gads drīzi būs apkārt, ■ kamēr sanāksmes, laikrakstos un citur, vietā un nevietā tiek malties gar „Jauno Gaitu"— Mēs esam noskumuši un božu nospiesti, ka aiz mums nepaliks audzes, kam būs patika palikt latviešiem. Bet „Jauno Gailu" Izdod un rediģē jauni viri un jaunas sievas, jaunekļi un jaunavas, kam sirdis liesmo lalvlp-tībail ...
Es lasu „Jauno Gaitu". Un lasīšu! Tā maksā §3,75 un visam gadam i ... Kad aip šo izdevumu sacēla brēku tā nelasitajl, es izdevējiem nosūtīju $10,00 pa virsu. To pašu es atkārtoju šogad.
Man tuvojas CO. Es būtu priecīgs ..Jaunās Gaitas" numurus saņemt ik nedēļas. — Padodieties, lūdzu. ari.jūs šim „neprār tam" — atbalstīt jaunos, mūsu pašu, latviešu jaunos! . . .
sies cand. iur. viešiem*^ cand. _ latviešiei^ inž;
šīs komitejas] darbības solij zviedru preses turēšana Stokli Zviedrijas ārli( dēna izteiciei riksdagā par B stāvību. Undēm sekojošo:. „Kac pirms 20 gadie es ļoti noteikt uzsvēru, ka šād rība. Tagad, 20 šīs zemes blju,^ stī tikpat ilgu , rāk bija pastā du to savienoja interesēm, lai un prasītu to
Sapulcējušos j tus ar BS|CZ randu Iepazīst: jas ārlietu inlr un par to raks fļļolmas un ai raksti.
šī BSKZ al
kā vietā zviec manības saist jas valstu., pa mu, it sevišķi nojami klusējj jadzībāni esc Zviedrijā.
JAUl
LIETUSS
Jaunais 1901 un iZvledrijos nāca lietussft: sniega, bet vi la un drēgni^ lietu, šogad arī vispārībai gada sagaidīf latvieši Jaiin( daļai siīgaidī.lļ pulcējoties • draufŗii vidū.
Novēlu vl.sll sta LA atfbal! jiem Zviodrlj sekmīgu Jau
0 *
iNo dzimtenes man, piesūta latviešu izdevumus. Ar dziļu interesi es tos lasu. Un vēroju, ko man piesūta draugi, un ko ienaidnieki .". . Man prieks pazīt viņus abus. Man nav bailes ne lasīt, ne atzīties, ka lasu.
Vašingtonas valsti ciemojās krievu basketbolisti. Vi-ņu vidū bija arī pieci latvieši. Vaitumam lio mums laikus ne-tika zināms, kad un kur viņus varēs redzēt. Un tomēr kāds simts latviešu viņus redzēja. Vairāki desmiti ari ar viņiem izrunājās. Man zel, ka nebiju toreiz stadionā. Bet es izrunājos ar diviem, kas runilju.|l ar viņiem. — / . „Meitēn]" es sacīju, „mums viss ir sakārtots, un sagatavots/' stāsta brašs latviešu students, „seko tūlīt man un jau pēc mi-: nūtes tu būsi droSibā, ka varēsi palikt brīvībā!"
„Jauki, draugs!" atbil<I viņa. ,.Jauki no jums!" atkārto. ,,Bet mana brīvība nebūs atviešu tautas brīvība! Es gribu būt varone un nebēgt!" „Jūs tur samals!" es saku. ..Neļaujieties .samalties sevi te!" atsauca meitene,
,,Pēc tam mēs ilgi turējām viens otra roku un mums klusēja mutes . . ." atstāstu nobeidz students.
. ,;Kur neattapīgi tas bija un sanāca, ka mēs viņiem aizlaikus nebijām savākuši un neledevām katram kauču $10,00, — Tik es tos iespiedu .saujā savam sarunu partnerim. „Paldle!3, latvieti", viņš sacīja. «Izdalīsimies: mums katram iznāks divi dolāri, par ko uz dzimteni aizvest kādu atmiņu no jums, kas esat domās ar mums", savu sarunu atstāstu nlan.sē vecāks kungs — melh-strādnieks te.
0
tiabi zinu un atminu, ka Jau 40 gadu mani ,,ķecerīgie" un ..buntavnieciskie" raksti, ko reizi pa reizei izdevies iedabūt iespiestus avizds, aizvien ir ierosinājuši protestus un radu.šl at-r ..saueību. šķietami jau neko sevišķu es neesmu pasacījis šoreiz. Un tomēr — piesūtiet šo laikraksta numuru savam draugam, kuru gribat pamudināt pret vai par šeit- pasacīto I
Mēs bū.sim un paliksim latvieši tik ilgi, kamēr mūsos ņelz-dzisīs tieksme par latvietību ru-nšt uh stn'dēties! Neturēsimies prietlm šai tieksmei t
Vecais Abers.
;Sī mēneša deemit gaduļ Lu6a mūžs. -vairāk dzini Vecmllgrāvi, kas atcerēsi nekad neno dzinātāja, 1 nesavtīgā si Ica rosīgās clļ par šiem ep|
Dzimis Dzērves pagj ies apriņlf:ī. iesākas ari beidz Nikrā^ vam pārceļ( skolotāju ir pārzini, Zai, rit Jelgttvāf valsts reāls! jot, 1928. g.| universitātejļ dabas zināt matlkos ne noliekot e\d paldagofriskļ nis Lucis \{ bns un aŗ tāja gaitas gūsta Dom| šinī skolā sekmēm v 10 gadu.s, n par Liepaj{ ma saimn; Jlleclna viņ tad S:. Luci vis ataīstan niecisko pr laika tik tā arī n( ,siem muzaj novērojot V ari rasisko īNonākot els apmetc kur, nodibll RA'i. liek slimnīcas' šejienes vi pāri oķean ģimeni' apr kumā Ir darbu, bet vlņļam Izrk va.4 darba vecākais'.-^l ru birojā, rojā ar vil Sanu dabi latvieši, 1 tautiešiem, jā. nav li( mēlumu i| tā arī Trif)t( §inSšanā.
Gandrīz ļo.^anas dj| atirai pie l^^tam rn vietas vlriš skolas .sko jal darba
tuziasmu ■n-Hrnfpriē fpra. Di p'^r Vof ar dllv
tpfS Tpv^p rp5i5 viti5
Ž: Lurff
Tlebūlul