Idien, 1960. g. 13. janvārī, 4. n-rs.
mv
ĢENERĀLKONSULS
Mr. R. N. BRYSOK
Toronto, tel. HO 3-5861 . 118 DANPORTH AVB.
icibas Išsēdis ļtūras; Norvi-kunat-citi
ļpraigi
iei jā-k'arīģu broblē-dabas šī ga-ļ Tāpēc par )ti no-ļ draud tēlamā
fcm- ne-I īstiem lāt-jtvisko
KONSULS
VILIS TOMSONS
Tel EE 8-7798> Montreal, P. Q. 5210 VIOTORIA AVE. APT 16
ll»WIIIIIIIIMfcļMMBM^MMMBMMrM»«ail«ll»lill|||| |||ļ;ļ|
L AndrejsonSj
, 41 Muircrest Drive, DON MILLS, ONT/. HI 7-4323.
Auto, uguns,; garantiju, ptibli&> kās atbildības» āaaivīh&s il o, veida apdrošināšana.
USITAJU
^i kas
[bet tō ^^f^ PAAUDZI?
\li. Pēc LaļtvijasAmerāļkā; redakcijai: adziem Esmu visus šos gadus sekojis
lībnieki laikrakstos iztirzātajam jautāju-
tosinot ^^"^ ~ jaunieši pa»
|iDu Ka atsaucoties uz saibiedriskā dar- -
ta ari bmieka H.. Kreicera atzinumu, fcnatnes ka nākošā paaudze vairs nebūti .liela šot latvieši, ieteic „šo celtni tā-&60. ga- ^ak nebūvēt, kam tik nedroši ūare- P^"^^^^"'^^^*^^ jaunatni pat ^ bez .latviskās baznīcas, izlietojot
iekrājušos līdzekļus pretkomū-. neat-. nīstiskai informācijai. Tie ir ļo- . kes, bet ti smagi (vārdi. bet — kaut ļoti ļi uzde- sāpīgi atzīties, daudz tanīs pa-Ivērtīgu "esības.
|p Nor- Varbūt minētā problēma vel " 3.T^apīgāk izjūtama mazajās val-
stis, kā, piemetām, Venecuēlā ; tas bu- kur jaunatne izkaisīta pa dažā-Henības diem novadiem, un nav rievie-, kopā Oa, kas viņus apvienotu .vai at-lada 12. gādinātu viņu latviskumu. Dau- :
I ALJA's jo daudzas .ģimenes iegā-:. l7Pti 'u gājušās daudz latviešu grāmatu, jiieu domādamas ar tām atsvaidzināt ļongresa mūsu bērnu" latvisko garu, bet Iriekšsē- vai viņi tās lasa vai lasīs? Do- • Rtus sa- māju nekad, ja dzīves apstākļi :, ' turpināsies līdzšinējie. pie smfst? iz- ir ģimenes,"kur bērni ir-
n^np y.^^^"^^ "° ^ 15 gadiem, bet tikpat kā nerunā vairs latviski, ļšu jau- un pat mājās sarunājas svešva-ļkarāpa. lodā, kaut mātes un tēvi mēģi- , ļālas da- na. atbildēt latviski, ko -gan bēr-lināiams, Vēl saprot,' bet viņiem trūkst ■ . vārdu izteikties savas mātes va-" A_ lodā. Visur piemin latvisko ģi--h T latvisko garu, bet vai ar ■
B80. gada • to vien pietiek, kad musu bērni, h'āpolē un iedami dažādās skolās, tur g-ūst ļot īpašu paliekamāku iespaidu nekā mā-lalīs svēt- jās pie vienmēr aizņemtajiem V kā līdz veGākiem? Daudzās ģimenēs Ve-
II A "scuēlā meitas, un dēli izvēlēju-ļ^P^^^v šies.šev sveštautiešus par dzīves ' ļkongresā, draugiem, tie vairs citus neap-ļkus pār- ciemoi un ari latviskos^dievkal-
I pojumos viņus, neredz,: tātad zu-
In vidienē ^"^^ mūsu saimei! nī,h« risi Kanādā, ASV un Austrālijā i:^ . lielas latviešu jaunatnes orgāni- . smer paŗ zācijas, kas veic neatsveramu ļižam. maz darbu jauniešu pašdarbības un , ka Kali- latviskuma veicināšanā,.. tāpat - citās lie- darbojas lielās vasaras nomet-Itrimdinie-^^' latviskās sestdienas skolas, ļ5fi irāHpi J^ ^^ad vēl no turienes at--* skan izmisuma saucieni, ka otrā ' grūtības, paaudze nebūs vairs latvieši, tad satikšanās man gandrz jāsaka: pie mūsu apstākļiem tam vajadzētu iz-J valdes sē- beigties jau šinī paaudze, bet iTiTipkn iā- ir arī vēl šeit īsti latviskas pa-
Isriua^riT' ^^^2®^' ^^"t ^az, kas rāda tduu gcim- priekšzīmi pārējiem. Ja kādreiz
ļkstuŗa se- ar rnūsu bērniem siesim saiņus,
■i un gludi, ifiiT^tgrieztos brīvajā Latvijā,
ļāksmē. Te atkritīs], .visas. tās^ raizes, kas.
sēdes va- «lūs, ;Jvecos", mac, un laiks
Ipiipm vai- ^āks, lai ^to neaizmirst mūsu
■ r, -i„ jaunā paaudze! lemamjii- Venecuēlā.
■ metodes- ■ . ■ . ■ ■ ■ ■ ■ karstākajās V
sliedēm'!, ^LATVIJAS BRĪVĪBAS
Ieskatus un itaijč" sameklēt JVAKb
litos un pro- ir iznākusi kā pirmā grāmata ir liels, sa- Latvijas vēstures, un kultūrvēs. lieki iemā- turisku grāmatu kluba „Pils-cital oŗga- kalns izdevumā.- Kļūstot par K, kluba biedru, šo grāmatu sa-ņemsit par $2.-. Grāmatnīcīi pārdošanas cena šai grāmatai ķp $3.60. Klubs izdflfd vienu gŗāma-blakšu kol- tu ik. 4 mēnešus,
sen nodota Nākošā grāmata -l^hi^Su H- HELMANA,
l'-'^āir 1457 "CĪŅĀ PRET LIELINIEKIEM»
Laktis
iznāks februāri.
Grāmatas un informāciju e p r: a s iet:'"
^ JPIL S ĶA-LN:S,;:;- V
1540 SOUTH, 21stST.,
āistās starp liNCOLN 2, NEBRASKA, USA. lieciem centi- ..
ļi un pasugu lavācīs nesen flis Zingers. ļaidro un ap-lakšu eksem^ dārgakme-
blakts esot un pasaulē — „Cimel3i li cilvēku mā-, un pārtiek ļ Tomēr lielais \m blakšu su-
Mūsu laikraksta LATVIJAS AMERIKA
pārstāvis" VlUS MIŖELSONS TĀ* ^ ^ - Kalamazfi, 426 N. Pralrie Avc, tieši nepieeie- Pieņem sladinajnmus un kārt®
abonementos.
mi
tiesības manuskriptus saīsināt.
lanuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos levienota pastmarka.
ļdu vai iniciāļiem paraktītajos rakstos ktdk^ (atbilst redakcijas viedoklin&.
I
Trešdien, 1960. g. 13". janvāri, i. n-rs
ATSPĒKO UNDĒNA IDOMAS
VĒSTULE NO mEDRIJAS
(S. Sļ.) — Zviedrijas latviešu , centrālās padomes valde, kopā ar igauņu un lietuviešu pārstāvībām vienojusies par ciešāku sadarbību nākotnē, nodibinot Baltiešu Sadarbības Komiteju Sviedrijā, praktisko darbu veikšanai, izraugot sevišķu sekretariātu, kurā no igauņiem darbo-
Bavārijā stingri apkaros
MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULĒ HO BJS31JMVAGIJAS ^ ■ ^ ■ ^ ^rir^
BEZ KOPĪGAS TAUTAS UN KOPiGASVAL^^ :
desmitu . cilveKU noindēs
Nupat krievuiiēgļu pārstāvētāja Āfrikā 1860. gadā vairākas ze- <Kamel-unu okupē angļi un fran- šimpanzē, ka ari kādas 10 mēi"-Bavāriias iekšlietu ministrila ^^^"^^'"^^ • ,^/^^s^eP«ā nies paredzējušas pasludināt sa- či. Kamēr angļi sev patur samē- kaķu sugas. Upēs sastapami kā jaunHaS nl^ar naZ^^u '^^'^^^^^^^ ;yu patstāvību. Pati pirmā šai rā nelielu kalnu joslu gar Nigē- krokodili, tā arī nīlzirgi" Savan-
, ,- - ? , g_aaanaK ar paziņojumu tas rada, ^avisvairāk ko- launo, neatkarigo „melna kon- rijas: dienvidrietumu malu, tik- nās un stenēs eanā<; anfiimiP^
darbības solis b^a sevišķa ka komunistu pagrīdes darbībai ^^^^^ apdraudēti brīvā pa-' tlnenta» valstu virknē izvirzās mē^ zviedru preses konferences no- nakctne sevišķi sekos. Esot ^^^j- krievu bēgļi. Kā agrākā vācu kolonija Kame-^ nas galvena daļa. Franči tūdaļ ganāmpiSka fuvLā n^^^^^
turēšana Stokholmā sakarā ar skaidn P^^^^^^ tā Āi^ropā viņu^ ļoti ^ ū n a. Savu neatkaribu tā pa^ st~ i'oS^
Zviedrijas arlie u ministra Un- labie radikāļi bet gan tiesi ktei- ^^^^ viņu un Pretkomūnistis-^^ludināja tieši Jaungada dienā, la savas nesen uzdāviktās ze- zieLļos tbno^^^^^^^^^ 1"! 2y^,^^^*^^^^ ?1 'f,?i?„!:if Li~Sl^,^'r kā darbība ļoti aktīva un iedar- t. i. 1980. gada 1. janvāri. Zīmīgi; mes un izveido no tām īpašas jau^kaltajā j^^^^^^^^^
sies cand. iur. Pae, no lietuviešiem cand. phil. Liņģis un no latviešiem inž. I Preiraanis. šīs .komitejas pirmais kopīgās Jauna gada nāk ar paziņojumu
* SAaiAI/^ĀS UM PUS£S
DROSMI •PALIKT. LATVIEŠIEM
Pēdējais, ko aizgājušajā gadā iznāca darit, bija lasīt Latvijas Amerikā 1959. gada pēdējo numuru. Kad sprāga petardes, skanēja sirēnas iS60. apsveikšanai, mierīgi paliku savā vietā un la-sīju visizteiksmīgāko un visnozīmīgāko devīzi, kāda jebkad k^dam ^ laikrakstam bijusi: ;
,,praiigi grib mūs asimilēt, ienaidnieki grito mūs iznlcīļnāt.. Bet mēs gribam palikt latvieši."
Mani apņēma kauns par nokavēto. Un pirmo čeku 1960. g, 8s juzrakstīju— Latvijas Amerikā abonementam! Un. sajutos padevies sirds balsij. Tā nekad mani nav vīluši. Kļuva viegli un labi.,. . ,
jjūs; kas ļasp šīs rindasj esat LA abōņēntš. Bet jūs darītu labi, ja izlasītos LA numurus vienmēr nosūtītu saviem; draugiem un paziņām, kam ..neiznāk naudas" šī laikraksta abonēšanai. Tcj darīdami, vienmēr uzrakstiet uz : priekšlapas: «Lasiet šo latviešu laikrakstu, jo tā izdevējiem uii redaktoriem iiav savtīgu nolūku. Tanī savas domas izsacīt atļauts: katram latvietim!" . .
Padodieties šim aicinājumam! • '.■'.
Tep^t gads drīzi būs apkārt, kamēr, sanāksmēs, laikrakstos un citur, vietā un nevietā tiek malties gar „Jauno Gaitu": — Mēs esam noskumuši un bažu nospiesti, ka aiz mums nepaliks . audzes, kam būs patika palikt latviešiem. Bet ,,Jauno Gaitu" izdod un rediģē jauni, vīri un jaunas sievas, jaunekļi un jaunavas, kam sirdis liesmo latvietībai!. ,v. :^
Es lasu „Jauno .Gaitu". Uņ lasīšu! Tā maksā f3,75 un visam gadam I. . ; Kad: āp šo izdevumu sacēla brēku tā nelasītāji, es izdevējiem nosūtīju §10,00 pa virsii. To pašu es atkārtoju šo-gad.-:' ■; ■
Man tuvdjas 60. Es butu priecīgs „Jaunās Gaitas" numurus saņemt ik ;nedēļas. Padodieties, lūdzu, ari jūs šim ,,neprātam" — atbalstīt j aunos, mūsu pašUj latviešu jaunos! . i .
■ .* *.. ■
No dzimtenes ,man piesūta latviešu izdevumus. Ar dziļu interesi es tos lasu. Un vēroju, ko man piesūta, draugi un : ko ienaidnieki . . . Man" prieks' pazīt viņus abus. Man nav bailes nē lasīti nē atzīties, ka lasu.
' Vašingtonas ~ valsti~~ '"cierno-jās krievu, basketbolisti- Viņu vidū bija arī pieci latvieši. Vairumam no mums laikus netika zināms, kad un kur viņus varēs redzēt." Un tomēr kāds^ simts latviešu viņus .redzēja. Vairāki desmiti ari ar viņiem izrunājās. Man žēl, ka nebiju toreiz stadionā. Bet; es izrunājos ar diviem', kas runājuši ar. viņiem. —
..Meitēni" es sacīju,/„mums ■viss ir sakārtots un sagatavots," stāsta brašs • latviešu students, ,;seko tūlīt'man un jau pēc mi-: 1 nūtes tu būsi dtošībā, ka varēsi palikt brīvībā!"
„Jauki, draugs!" atbild viņai „jauki rio jums!" atkārto.„Bet mana brīvība nebūs latviešu tautas brīvībā! Es- gribu būt varone un nsbēgt!"
,,Jūs tur samals!" es saku.: .
„Neļau jieties samalties, sevi te!" atsauca meitene.
,,Pēc. tam mēs ilgi turējām viens otra roku un mums klusēja mutes . .;." atstāstu nobeidz students. ,'
,,Kur neattapīgi tas bija un sanāca, ka mēs viņiem, aizlaikus nebijām savākuši un neiedevām: katrām kauču $10,00. — Tik es tos iespiedu saujā savam; sarunu partnerim. >,Paldies, latvieti", viņš sacīja. «Izdalīsimies: mums ' kātrAm: iznāks divi. dolāri, par ko uz dzimteni aizvest kādu atmiņu no jums, kas esat domās ar mums", savu sarunu atstāstu niansē %cāks kungs — meln-, strādnieks te.
. Labi zinu un atminu, ka jau; 40 gadu mani „ķecerigie" un: „buntavnieciškie" raksti, ka reizi pa reizei izdevies' iedabūt ie^ spiestus avīzēs, aizvien, ir ierosinājuši protestus un raduši at-; saucibu. šķietazni jau neko sevišķu es neesmu pasacījis ; šoreiz. Un tomēr; — piesūtiet šo ■ laikraksta numuru savam draugam, kuru - gribat pamudināt, pret;vai par šeit pasacīto! ,
■Mēs: būsltn un paliksim latvieši tik ilgi, kamēr mūsos neiz-dzisīs tieksme par latvietību runāt un ■ stridēties! Neturēsimies pretim šai tieksihelt
pirms 20 gadiem tika olmpētas. E^^^ pieņēmusi kolosālus apmē-es ļoti neteikti šeit, Eiksdagā,
uzsvēru, ka šāda rīcība ir patva- šinī sakarā interesanti citēt
1, bet lioz sim vācu poli- beigu, vārdi, kā pirmā .Kameru- savinātos, dāvinājuma apgaba- ari milzīgs daudzums kukaiņu
ī daud^ pistuŗas punktu nu steid2^ atzīt Padumju Savie- lus, nepāriet ne angļu, ne franču Pat ļaunākais — malārijas iz-
niPkii notveršanai w« nība. Tai spVn Mn.iain --Uņ tik pilnīgā īpašumā, bet n.onāk Tau- platītājs un miega slimības iz-
IPĪ Vn.c: lll Savienības o,Vrr5,^«inovho
Iedzīvotājos jau iezīmējas abas rases: ziemeļaust- ■
jai. nav
noziedznieku notveršanai. Ne- ^^3,. Tai seko Malaja. ^ ^ , ^„T* 1 gribētos ticēt dažam krievu bēg- lieīū uzmanību velti ze
njba. Tagad 20 gadus vēlāk, kad faktus, ko sini nedēļa publicēja .pgaivojumam, ka ..Bundi vēl nav tikusi pāri mežoņu pa- kļūstot par mandātu zīmi.. Līdzi: ied2!otā^ i šis zemes bijušas padomju vai- kad^ rietumvācu la±^^^^^^^ ļ ^j^^, drošības iestādēm Wei. Tas tikai vēl vairāk izceļ gi citiem mandātiem, ari Kame.;ii^^^^^^
sti tikpat,Ilgu laiku, cik tas ag- raksta: „Vai jus zinat, ka katru ^^^^ .^^^^^^^ par to, kas ar ār- un skaidrāk atklāj milzīgās pār- rūnu Tautu Savienība nododan- t^mt , • . .
'H^^.:^!^:^.?^- S!?!?!^^^.^ zemnieMem notiek, šķiet, tā maiņas, kas risinās šai pasoles ^Ju un franču pārvaldē, katram
mūža mežos atzīmēti ari maza auguma,., domā-
vēl skaidrāk saskatāms. mandātu zemēm patstāvību. S"'. '^TZ lllfi?^.'r!"
Atvejot karti, redzam, ka Ka- Kamerūnā tas arī piepildās, erneic^ SaLf*W^^^^^
Sapulcējušos zviedru žumālis- 'dazaaus propagandas tus ar BSKZ iztrādāto memb- vumus simtiem ' tūkstošu lielā randu iepazīstināja bij. Igauni- tirāžā; ka: pagājušā gada pirmā-jasārlieti ministrs H. Laretejs, ceturksnī vien Rietiimvādjā
¥ai
priekspārbaude?
Ari šis pautājūms Rietumvā- malā, Ģviiiejas līča taisnleņķa ko franču pārvaldei pakļauto'^ap-
un.par to rakstīja lielākie Stok- retināti 737.DDR a^ ka ^j^^ daudz un skaļi, pār- ielokā, starp 2. un 12. ziemeļu gabalu. Angļu josl^'t^retim Wō.^^^^?-^^^ Pērnas u^: ari provinces laik-^>g^daBui^ Tādā^kārtā S^.^T? ,^^7^^^
^ dtoatas mazakais_60 .launas studentu skaits neapskatāmā torajoslā:Redzot.ka^K^^
akcija bija kairāk P^gndes organizācijas..^ ^-^^^^^^^ Bundesrepu^i- šķērso 15. austrumu garuma šanas bridi sniedz žl.200 kv. S^SSūnf n?^;?"'^^'''
.h^; ,nc«ō.;Ko. sniedzot ievērojamo skaitli ;600;t,5„,.,v5,.,^:„^^^^^^ .ot^hc «or^mfan, ta č^i Jom« tob v^„. ka Kamerūna, neskaitot lenace-
raksti. . Šī BSKZ
kā vietā zviedru vispārības uzmanības
^....vc.« v.ap«x.vc.a u^- , ^ ... i. ' kāniskās ■universitātes un augst- grāds, saprotam, ka šai zemes km, kas jau atzīstama par kriet- i„ i^nocfāc ^,«^5 n j *-
saistīšanai par Balti- ^ malā standartlaiks tāds pats kā ni lielu valsti. Tā ir 6.7 reizes i"^^^^^^^
jas valstu patstāvības jautāju- iefiltrēts ^ daudz sarkano ^ jānotielc neapskaužainos Viduseiropā. lielākā par Latviju un. ja ne-
mu, it sevišķi tāpēc, ka neattais- spiegu,^kas ^visi strada komunis- apstākļos. Kā mācibu spēki, tā Kamerūnas politiskās vienības skaita Ziemeļīriju, divi reizes saammecībal līdz
hojāmi k usēja citas šādām va- ^^^i tam an no arpuse^s gļ^^gj^^.^ valdību, platība šai gadu simtā ievēroja- lielāka pār Lielbritāniju. Iedzīvo- ^3^"^^^^ vienas puses
jadzībām esošās organizācijās J^^^ ^f^J^ ^^^^^^ mi mainījusies, gan toreizējo tāju tur tomēr pamaz - tikai P^toķas nodrošināšanas rak-
Zviedrijai . saricaiw spiegu.^^ jaunatnei. Opozīcijas koloniju paplašinot, gan atkal 3.5 miljoni, līdz ar to ari apdzī- s?irs. no otras - koloniju turē-
un ^sabotažai. . . partijas prasa,: lai valdība li- Bamazinot. Vislie^l^^^^ platību votības, blīvums gaužām mazs;' ^"^^^^"^ P^^^^^^
Augšējie skaitļi un metodes dzekļus jaunatnes izglītībai ie- Kameriina aizņem laikā starp caurmērā tikai 8 cilvēki uz 1 ^^l^ saimniecība, nfelielā^ mērā
LIETUSSĀKGA ZĪMĒ
mudina valdību j^upa uz armijas rēifina. Opozi- 1911. un 1919. gadu. Pateicībā kvadrākilomētra.
Jaunais 1960. gads StoK,olmā ■ ^^^jS^^ ari larBonnas par- ŗ Zemes vi«a K . _
™ 7»,vdriin5 dtenvirtii •ai5 nio V"^«^ .^^^ laments neakceptē. Amerikas Maroka, Francija 1911. gada pie-, nos vilcienos atspoguļo, vispārē-
nL «ErS NšSia f^T^-^'^'^-pr^m BietumvScijas „ak. ŠW Vācijai krietnu gabalu no j6 Āfrikas raksturu; aiz šauras
sn£a bln^laM . tivāku linanāālu ^affi savas ekvatoriālās: Āfrikas, tā piekrastes līdzenuma joslas pa- '^^^^^^^^ auoze mnanus,
l^^"šofe'S^^ig:djas sevi%i^^^^ .^ . ^ -^^ļf£^t *™
ari visp|ribai Hkotais Ļnā pēdē^^^ nedēļās Eletumvācijā Vācija jaunu un interesan- spāņu GvmejasutipaSungas le- Mmem. Zīmigi, ka no Gvmejas
gada sagaidīšanās vakars, un notikuši vairāki atentāti, kas
lat^a: jamrt gadu pa^ Helgai visi vērsU pret krievu uņ ukrai-™;-"Sij^L^aSes kafu, Vā- dažāda. labības. Eks-draugu vidū.
arī iezemiešu lauksaminieciba.
Kamenlnā ealvp ^^^^^ ^^^^ izmanto arī zemes bagātības un cērt mežus. Savām vajadzībām mūža mežu joslā iezemieši audzē banānus.
isu. Iekšzemē tiem pievienojas
tu ieteikumu nācis iekšlietu mi- leju sniedzas vēļ aiz .ekvatora, līča salā. te cietzemē iestiepjas ko sava^. laikā
nistiB Dr. šrēders/. V^^^^ ieteic līdz .pat Kongo upei. , tektoniska plaisa, šīs plaisas sauca par Kamerūnas - riek-
univērsitātēm realizēt studēt ' Zaudējot 1. pasaules karu, Vā- malā paceļas pats lielākais
ch©riē nonāvēja ukraiņu brīvī-
Vācijā, kā zināms, studēt var
bigais Kameriina vulkāns, kas. ^^"^^ eļļu m palmu mkstus,
Novē^ visiem_,^^^^^^ cīnītāju Stefajm^ Bandeņ,- ^^M^^Š^^^ MĀCA zeķes
iSn^^SriS^™ • ^ Jelgavas: skautu un 8 nājušiesim ^
196 ~ t m^l^^l^^ . P«ikum.-i- gaujas gaidu vienību^ JS;^ H ari ^ Spk«i^d^
suma uzņemts ar skepsi. Vācu cāKU PADOMES KALAMAZU men.nas augstienes tek ūz Cet-. J^^^^^ dieztan ievp
. .:. . ,;^;v" . . ., ■—^""^—skolu sistēma un.M^^^ u a uu u k i v
'kās 'vadliniias^ ariiien ieturētas . , i. i ; uz .^eznoteku čada ezeru, uz
ŽANIM LUCIM PIECDESMIT GADU :■ ■.kleSf.arr^S" ..Kas rokas pie-«..t liciS. lai
sekmīgu
. ... , „,^„ Kongo un uz Negeras lielo pie- . ■
tur to 6tingn.;ska.n un gaidu ^j^^^. piekrastē, un lietiis starp zem^ bagātībām īpašiia-—t j .ceļas milzīgie alumīnija rudas
kā ari zelta un vara Sākot ;ar^ 1957. gadu
Jelgavā un;ar viņu kopā, zinas, ka aiz šiein. """^ '^™™}ļj^!^!^^.'fstiirodaras vienību dari)ību, ^ niiH^T^P^īl^'ī^^^ jau izmanto un
l^nulgi;^!, būs^ da^ datiem slēpjas cildena .latvieša smajumsvkadreiz^^ŗ^^^^^^^piedzi- ^sazarojušu- Vie- ^.2^^.!^" pirmā gadā iegūts un izvests
rojamu . mājlopu , skaitu — 600.000 govju un 700.000 aitu.
kas atcerēsies un pieminēs sī. sirds, kaš nekad: nav piekususi 'vos īstenojumu.
nekad n6noCTir.<?tošā trautas āu- /nn1ī'ri5!Pf'ntrom Tiotorfv.oT» Tof^^s r.r.„s
nekad nenogurstošā tautas āu- palīdzēt'otram, nekad nav atteī- Latvijā savā laikā priekšnār-dzinātājā, koŗu^ dziedatāja^ un kusies darba, nejautājot, .vai un baudes bija" obligātās, jo katrai nesavtīga sabiedriska darbinie- Vac r>Qr+n r^aib-cōc, •
nības vadītājs vad.j. .Ķeeteris
grūti panesams. Iekšzemē iezī-
pirma gadā iegūts 7600 t. Francija līdz šim iioņem.
as vaaiīajs vau. «j. .^v^-.^"- mpia<; savannu klimats ar mīt- xx«»iv.xjci
savā sniegtā darbībās pāi.katā ■ g^^^ T s^usaS ga^^ "° Kamerūnas eksporta un
_ sabijdriskā; d^nie: kas par to maksām
ka rosīgas darba gaitas. Bet lai ļā pienākuma apziņā, savu spē- f-tJ f^f ^ darbilDU spo kopa „Perse" 0. r^ifcifiiksrip^n Mimats %r ^^^^ ^^^^ '^^^^^ ^'^^ ^^^^^^
pax to epi1^tieļņ_runājalcti._ ku^robežās ir l^oJUsrsSai kausi amskaUs._ šada Ragaiņa 4dībā, kuŗa iemanto-
: ^Dzimis skolotāia žrimenā fnnfni im +5Wn«,<^i tt.; t.^ sistēma izrādnas nar loti svēti- ..1 :J;v,i.4.5c. la^^i, ilg^^osu sausumu, kaad-4 mene- „„i^^„s 'rs ļr n,iain «tp
Dzērves tes apriņķī
iesākas ari Kurzemei kur viņš
beidz Nīkrāces pamatskolu. Tēvam pārceļoties uz Jelgavu par skolotāju institūta .pamatskolas pārzini, Žaņa tālākais mūžs norit Jelgavā, kur viņš mācās -2. valsts reālskolā un, to absolvējot,. 1928. g.. iestājas Latvijas universitātes matemātikas un dabas knātņu fākultātēj matemātikas nodaļā. Kā ekstems
roba galotnē. Tā ir Duaļa aif letendāra ^^^-^^ iedzīvotājiem. Nedaudz ko vada M. Pavdrups, oez vieie- _ - "".^"L^.^^^^^ j^^, dziļāk iekšzemē atrbdas galvas-jās uzstāšanās piedalījusies va^ ^l^g ^^^S^"^. ^ Jaunde ar 38.090 iedzīvo-
ŅUJORKA
noliekot eksāmenus vajadzīgos ® Lidmašīnā, kas 6; janvāri ar paidagd^kos priekšmetos, ž.a- 34 cilvēkiem nogāzusies ceļā no . nis Lucis bas un
rākos c^toslatviesu_sariko^um^ p^^. Lielie zvēri m-[^^- P^^^m^ ^^^^^^^^s ari dzete^
tā . labi reprezentējot _latviešu.^^^^^ dilonis te sa- km kopgaruma.
gaidas un skautus, un visus^^- :g^^p^^^ ^^^^^ ^^^^^ S^^Ja lidz sim palikusi novar-
viašuš. kas redzams no saņemta- , „„.v , ta.- Sakara ar to analfabētu dau-
viešus, kas ^^'^^^''J''::^''''''ŗ"^' degunradzis. Mūža mežos dzīvo ^ . . . . . ^ - .
jām, atsauksmēm. Teatŗa g^upa, ^.j^.^^.. ^ji^gj^eidīgais pērti- vel arvien sniedzas,_paŗi
kō vada vad. R. EoUis, ar ^abi. _f ^ Intel-esanti bus verot izglj-
mi notiek vietējā I ev.-lut. baz- iestudēto lugu „čarlija krustma- ■ tj-ļjag kāpinājumu neatkarības
te", ne tikai uz vietas piedzīvoja —-—,, -:— pirmajos gat^os — brīvas tautas
nica.
Pēc augšā minētā
g^Kos po«Ksme.o«, za- -v..... ..^-u-c. .c,. ^nīcas' aDakš^f ^ divas izrādes, bel. bija vairākasPAREDZ:IZVEIDOT prasība un piepildījums.,
is iegūst skolotāja tiesī- I^fujorkas uzFloridu, nosities ari SnāiS^"^ sanāSS^^ viesizrādēs ari citas skautu vie- . Z^.,. . ^ . Var sagaidīt, ka jaunā valsts
^ar 1934. g. uz_sāk skolo- ?!*^rsts^.E.Pd^^^ Sa!-^giitefSrs ar groziņu nībās. Nākošajā pavasarī darbi- ČIĶaGU 1960. GADA .pieņem ari jaunu -vārdu. Līdzši-,
\^4.,r^^t.. iv/r.«^_„ Tr._„ . nējais .ŠĪS zemes malas nosau-.
tāja gaitas Vecmīlgrāvī- AU-jies ar latvieti Mi^^^^^ šaušanas grupa, ko . . .
gūsta bombrovfika pamatskolā. Vēl Ziemassvētkos mācētājs R- ^^^f .J. jevSl māc A ^ «^Jnlf A Mežsēts Plašo ka- 'Čikāgas pilsētas :ga va - j,.mš nārnemts nārskanots un līnī skolā ar ļoti/atsīstamām Zariņš nokristīja Polo) pāra fJ^^^B !f™ S.^oc±c= Parzlņ_^^ t^^S^ , it..c t čards j. Dalejs mūsu laikraksta
10 gaduSi par Liepājas
Sfž lSš^pSī^S I^^^ priekš katastrofas ar Zie«^^ssvētku. rotaļas. Klāteso- vērību veltījušas lah^iskiem^rc^:^^^^^ ^ rm. Femando Po, kas sai Iicr
SzSas^Jto^kā'saS: tās pašas £^ ^^^^^^"f^^^^^n^^ "^^^ '^'^ J° '""T"' "^'^ ^ —!i ^nlī
nieciskb problēmu kārtošanā tā jas lidmašīnu no P^^^^ vad. I. Zadiņas vadība, lemaci-^^^^ ^^^.^^^^^^ izbūvi 11 ns, ka upju grīvu ūdeņos ļots
laika tik chaotiskajā situācijā, jorkā^^a^ salāpīt. , milj. iedzīvotāju vajadzībām daudz vēžu. un nosaucis visu šo
tā arii nesavtīgā: palīdzībā vi- mene,_kaš Horida pavadīja .Zie-nj^^a^D^^^^^^^^ Gadskārtējās .vēlēšanas, skau- ^av atmesta bet našu nilsētu ierobu Rio do Cameroes, kas no-
^^^^^
ari SkcTS^S .,nījās apbrīnošanu un skaļus ap. vēlēja: j. Zandu, A. Gran^tiņu. mazpilsētiņas; tā ka: pilsētai saukums pārveidojas par Ka-
^Sot.1944. g. Vācijā, ž. Lu- ©: Lieliski izdevās: Jaungada V. Vitantu, J. Zuiku, J. Vasan, ^^^^ nav' tērritorijas kur pleš- meriinu, un ar to apzime^-vlsu
cisapinetas uz.dzīvi fechštetē. sagaidīšana DV^^^a E. Pavasari, J. Ziemeli, A Ra- ^.^^ _ .^^ augšu. Nojauks: vācu koloniju, tagadējo jauno
■kur, nodibinoties pēc kara UNR šoreiz iztika bez priekšnesu- ll^^^^^JSio-.S ^ R. Miervaldi. Damu kom;-. Hull. House apkārtni, valsti. Ar neatkarības pasludi-
■ -- ''""'^"'"'^ -^-Tīnlaii^^ in tas ir ioni melno iedzīvotāju atrai-
un
kūmā ļr darbu, viņām vas darba
Sr|ean?m, un S latviešu uzņēmību un Ziemeli, A. Ragainī un Maka a- j^^ais Čikāgā celtais kultūras sās no balto aizbildniecības ^S^^Ss^mSI^:^ b^ vu. Visai plašas dēbatespacelas ļļ^^^ ^.^^^^ veselu uzsāk paši kalt ^ un veidot s
■ ' - -• ' - - .....- un savu likteni.
savu
novada
latvieti, un ka viņš daudziem piinīgiun dažādu galdu turētā! ^as_ .eglītes .vakara ap_sevipul-
tautiešiem, kas strādā šinī bīro- jiem nācies kapitulēt stēlnieku -
jā. nav liedzis, nalidzību kā zī- varēšanas priekšā, tad tam ari laiciņa jau .21 dah^^^^^^
mēlūmu tecWskā izpildīšanā, jātic. ro' Pokipsija un apkārtne ar
tā ari matemātisko problēmu ri- ■ POEIPSIJA N ¥ '' visiem bērtiieni kopā dzīvo āpm.
gināšanā . ' *. v : 150 latviešu.. Jaunatnes pulciņā
Garidriz lau ar.pirmām iere^ ®;MiPsijas un apkārtnes latu ir iesaistījušies vai visi šīs
lošanjs dienām ž. Luča skats "^esim^ jaunieši.
atkalļļieerīežas iemīļotām skolu dzes^opu..Visu šo lailm kopas Kad pie groz^^u galda bija
liptām un daudz gadu no "sacītājs bija arcb^bīskapa viet- teiktas rūnas, dziedātas latviešu
vietas viņš ir ļfitvlešu sestdienas ^l^^s Prāv. J. Rullītis. Pēc viņa dziesmas un tās nobeigtas ar
skolas skolotais, par snitl liel.v ^^aves kopu aprūpē mācītājs A. ,iNevis slinko.iot un nūstbt",
lai d^rba slod7ei maizes darbā. ™evics. Gadu tecējumā kopa draudzes sekretārs Ed. Līcis tei-
' Wkr nepipm^nēt Ž. Lu(^a en-^^^^^^^^ nostiprinājās, lai to ca, ka pokipsi^šos nav ,.kaška",
tuTiasfnu koru dziedāšanā, va.^etu pārreģistrēt par draudzi, bet laba saticība - vienprātība,
n-snmflpnē vir>5 ir dziedājis RpI- Jau ,s. g. 2. janvāri varēja no- šo atzinumu Ma+esošie uzņēma
tpra. piesmuvaTns koTGs uri. sā- ^ū^^^^ pirmo ar skaliem aplausiem. Lai Die->o+ ar dib''Tin.5«infl.«5 dī^nu. ļfi pa- sanāksmi. Tanī māc. A. Anšē-va palīdzība šādā garā darbo-
dtiq Tin vietas vTru dubultkvar- v^cs vadīja dievkalpojumu un ties ari nākotnē jaunajās drau-
tpfs. "ēv7f»TviR. Ari ta^ad Miint- ainoja, ka šis iŗ pirmais drau- dzes gaitās! •
TPōia. vin,9 ITd?; ar nodlblriā^firins dzesj3īevkalpojums. DraiTdzp re- Līdz nākošai pila-^anulcei, kas
ir v^tļii kora .T^Tidas fļaiīļļrtipv«. ģistrētā ar nosaukumu „PoMpsi- notiks februāri, draudzes nār-
* fcucis ir knrn. Praternitas Jas un apkārtnes ev.-lut. latvie- valde paliek li^zšinēiā sastāvā,"
an 3. skautu priekšnieks: vad. A. Artmanis
,.ia Sf TĀT
Veca^ Āber&ļ^/ Tie
,Vp*fT^arfllflnas f111.«rf;rs.
Šu draudze". Pašlaik draudzē ir Tad būs vēlēšanas ūn, varbūtj
būtu t: s.„§ausie W par 65 pilnti^īgi locekļi. Dievkalpo- statūtu pārstrādāšana.
: .;la tvī.ji
tad uzticiet dv GRĀMATNĪCAI 123 Huron Š^^^^ Toronto 2 - B, — Gānada.
Pieprasiet cehn sarakstu, sekojiet šļodfnājumipŗn.
ņiem, rotaļlaukumiem bērniem. To daris visos jaunuzbūves ie-cirio^ōs. ,
Jāatslogo ari ceļi uz pilsētu, : taisot j aunus. Tāpat j āat-.slogo pārblīvētā Halstedās ielas satiksme, rādot līdztekus ielas, kurp novirzīt braucējus. CelS: ari jaunus viaduktus,satiksmes veicināšanai. Nerimtīgi turpināsies pilsētas tīrišanas: darbi, turpinās uzpost pilsētas dārzus. Ieteiks steidzināt namu fasāžu tī-rišanu, kā tas notika, 1959. gadā. ■ Mākslas muzeja notīrišana izmaksājusi apm. 20.000 dol. : Pilsēta ir ieinteresēta tūristu pievilkšanā, tāpat; rūpē.sies, lai katras tautības iedzīvotāji patur savas nacionālās īpatnības un. nodod tās saviem pēcnāka-miem. Turpināsies brivkoncerti pilsētas dārzā a? daudzinātiem mākslinieldem. >-ro.
ceļa VĀRDI J
Muļķība vienmēr ir sīkstā; ja cilvēki nebūtu tik daudz nodarbināti pa|i ar ] sevi, viņi to nojaustu.
Piemeklējumu laikos mācās, ka cilvēkā ir vairāk kā apbrinojama nekā nicināma. ■ ■
. ^ .■ Neviena li«ta pasaulē nav tā vērta, lai mēs tās dēļ novērstos no cilvēka, ko mnam.
-■■ ■ -*■: .■
Ir jākaunas vienam pašam but laimīgam-
Svarigākais mana izpratnē — būt par cilvēka. Albērs Kāmi (Gamus)
m