Tsrešto, 1960. g, 13. janvāri, 4. n-rs.
2i A X V
Trešdien,
L g. 13. janvāri, 4. n-rs.
■■■■■■■■■■BtBBBSBBEBaHaina
M. Kronē • Salduma
PADOMI
; Gaļas virām jāņem gluži /svaiga gaļa, jo tad vira garši-gāka. Gāļu ātri nomazgā; ilgāk, ūdenī atstātā; , .lā. žauae aa|u nb. barības,, vielām. Buljons būs daudz garšī-.. gaks, ja -gaļu uzliek vārīt, auk-.. 6vā uaeni un to uzvāra, uz lē-. nas uguns.. Kūstošās un-.garšī-' gās gaļas vielas pāriet ūdenī; . 'un peaejais ierūcas gaļā. Gaļa liaudē, turpretim buljons gūst
■ ■ garšiģās; vielas. ; Sādu buljona ' ■ gaļ.u var ižm^intot pīrāgieŗn, vai
tācepumiem.
V Bet.ja grib dabūt garšīgu vi--ŗ ras gaļu, tad uzliek verdošā
ūdenī, jo tad sarec visas gaļā atrodošās olbaltumvielas, šādu Vvājāku buljonu var izmantot,; Ieliekot svaigas. saknes.
Bet jā .vēlās izlietot virās ga-ļu un buljonu, tad vājākos, gaļas gajalūš un kaulus uzliek vārīt aukstā ūdenī un kad uzvā-rās, tad pieliek galdā pasniegšanai domāto gaļu.^ ■ . Buljons jāvāra lēnām un slēg-
V iā traukā. Vaļējā traukā attīstās garaiņi, ar kuriem^ aizplūst liela daļa. aromāta un izgaro par daudz ūdens. Bulj onu gan var papildināt ar karstu ūdeni,
y bet tād tas ļžāūde savu labo gārgšu. Tāpat buljons nav putojams, • pelēkās putās, kas attīstās, buljonu vārot,'ir no auksta ūdens Izkausētais olbaltums.
Vērša gaļās .virai jāņeņa astes gabals, kāpostu un .biešu vi-
■ rai — krūšu gabals. Teļa gaļas virai ņem ^, priekšgabalu, kaklu un krūšu gabalu. No jēra ņem tos pašus gabalus kā no teļa ga-as. No cūkgaļas ņem kaklu un
: iesās ribas. Ja gaļu grib ēst: īdzar viru, tad jāņem mu^r-kaula gabals. Viras ar pielikumiem, kā: mannā, rīsu, grūbām u.t.t. nedrīkst vārīt vienā katlā. Buljonu uzliek vārities vis-: pirms, un, kad tas jau gandrīz - gatavs tad otrā katlā uzUek vārities vēlamo pielikumu.- ĪTāpat makaroni, novārāmi, atsevišķi uri tad.pievienojami buljonam.
Maisītām virām sviests un milti vispirms tiek| katliņā vieg-; li: sautēti, un tad tikai buljons ■ pamazām, stipri . kuļot, pie-, . jaukts .klāt...:; : * : ^
; • Olam, kas liēķāmāš pie maisītām virām, jābūt svaigām, un tās nedrikst vārītieSj jo sarec. Viras traukā ieliek skabu 'krē-; jumu un olas dzeltenumu, krietni sajauc uri piekuļ klāt buljo-
PADOMJU HUMORS
kā krivgovs sagaidīja jauno GADUJ
. Biezeņa viru sastāvdaļas izkāš caur sietu,, rupjāku, pe parasto
buljona sietu. Rīvē jo lUj pamazām Pielej viru vai buljonu, tā liekamo spēcinošās
t caur sievai sakņu visas pie-sastāvdaļas
pāriet virā. Ja buljons nebūtu ' ' olu baltu-
V. A. RačkQv,„Sov, Latvija" 21. X 59.).
^ Kolonijās skolu ēkas ceļ
■.-maz- ^ /.V.
„PSKP CK. savienoto republiku zinātnes, augstskolu un sko-
Brālis meklēr
' ZI.rn1t3 310 Subates^ ^z. 1907. g.
cik zināms — ieceļojis Ķanada. • Ja kāds pār viņu ko zinātu, lūdz rakstīt ;
•:':--:.'e.-ZIRNĪTIM,
": ' 159A GLADSTONK ^AVE., , • .: TORONTO, J>NT.,: .GANADA,.: -vai zvanīt LE 6-6535, Toronto.
- ļjiii;" I II .'iii»^ III 11 iii»MM«MewMMMM<M 111 iiiiiiii ■■iimiirn
. . - GRĀMATVEDĪBAI. IJN ^ .. -EENĀKtjMA.NODOKĻU afr. '.UZŅĒMUMIEM. •
HU 5-6121. T^nto.
:;OPTIĶIS:;LUN^^^^^^
470 'COLLEGE;:ST., Toroņto;
Abonentu ievēnbai
Jai Amerika abonēSaass ; maksu lūdzam kārtot ar
,JP¥ STOKHOLMAS NODAĻli, . BWL 220. tiTO.CKHOLM.
LA apgāds
dzidrs, tad saputo 2 mus, uzlej virsū drusku no buljona ūn, pastāvīgi 'kulstot, pielej klāt vārošam buljonam, ļauj .tam uzvārīties un tad izkāš .caur drēbi. Jā buljons ir trekns, tad tauki jānosmalsta. Ja buljonu 'grib uzglabāt, tad nedrīkst: nosmelt taukus, tādēļ, ka tauku virskārta nelaiž gaisu Idāt. Buljonu uzglabā pēc iespējas mazākā, traukā.
Visiecienītākais ir dzidrais buljons, kuru vāra na .svaigas vērša gaļas un vistām; tam dod klāt sviesta miklas pīrādziņuSp pildītus ar smalki sakapātu gaļu.- Dzidram buljonam nedrīkst likt klāt mugurkaulu ar, smadzenēm, j 0 tās to dara neskaidru. ■■
Garšīgu dzidru buljonu var dabūt, ja ņem 4 mārc. svaigas vērša .gaļas un vienu vecāku . vistu. Uzliek vārīties 6 kv. auksta ūdens, pieliek garšas saknes un sāli. Lēni vāra aizvāko-tā katlā, līdz gaļa mīksta, bet ne izjukusi> tad noceļ katlu no uguns un ļauj nostāties, nosmeļ no virsas lieko {tauku daļu un uzmanīgi lej t>uljonu sasildītā traukā caur dŗēbi. Buljonu pasniedz tasēs arigaļas pīrā-dzi^em, kā iepriekš minēts.
Ja dzadrp ibuljonu visu neiz-māntOi tad kādā no nākamām dienām var sagatavot friijadeV Ies, • kūŗas; sagatavo šā: Smalki samaltu labu vērša gaļu, kura nav dzīslaina, bet ir sulota, liek kopā ar tikpat daudz smalki samaltas cūkas gaļas, pieliek sāli, piparus, izmērcētu un nospiestu baltmaizi, to ar gaļu kopā labi samica, tad saveļ šo masu mazās apaļās bumbiņās un ielaiž buljonā, Kad frikadeles uznāk virsū, tad ir gatavas. Vira tūdaļ pasniedzama galdā, jo, ilgi stāvot, frikadeles ļzaudē labo garšu. Olas frikādelēm nav jāliek Māt, bez olām frikadeles ir daudz: sulotākas un garšīgākas. , Latviešu gaumē ir vērša ivai cūkas gaļās vira ar kāpostiem, 3 mārc. vērša vai cūkas gaļas ribas gabalu ar 2 mārc. skābu kāpostu un 4 kv. ūd^ns un sāli liek vārītes, kamēr gaļa un kāposti top. mīksti. Kāpostu virai var arī pielikt' skābu krējumu, bet skābu krējumu var likt ari uz galda, un katrs ēdējs to var pielikt pēc vēlēšanās; Kāpostus vārot, var arī pielikt mazliet putraimu, jo tā būs tumīgāk, Kurzemnieki iecienījuši karstajā kāpostu 'virā ielikt aukstus kartupeļus.
Buljons ar vīnu. Ņem vecāku vistu, 3 mārc. vērša 'gaļas un izvāra. buljonu, pieliekot daud? sakņu un mazliet sabrūnināta cukura, izkāš caur servjeti, kuru iepriekš saslapina aukstā ūdenī un pielej 3 vīna glāzes Madeiras, bet vīns nedrīkst vārities. :
Teļa gaļas virā. 4 mārc, teļa gaļas un 3V2. kv. ūdens, sāls un viras saknēm izvāra buljonu. Tad ieliek otrā katlā 1 ēd. kar. miltu, 1 ēd. kar. sviesta un sasautē uz lēnas uguns, pamazām pielej klāt verdošo buljonu, ieber 1/4 mārc. rīsu un vāra lēnām uz vājās uguns '3/4 stundas. Virās traukā iemaisa 2 olu dzeltenumus, 1 ēd. kar. skābā krē. : jūma un sakulsta kopā ar buljonu.:
Cūkas gaļas vira ar saldiem kāpostiem. Cūkas gaļas vira ar saldiem kāpostiem ir ļoti garšī-. ga. Svaigu cūkas gaļas muguras gabalu bez speķa daļas āpm. 1 mārc. gaļas uz 1 kv. ūdens uzliek vārities uz lēnas uguns, pieliek pētersīļu, saknes, piparus, virces, ;sāli. Sīpolu at visu mizu, sacep un pieliek virai. Virā iegriež kĒ postus un burkānus. Kad tie ir mīksti, pieliek sagrieztus kartuiļeļus.
šp viru pasniedz g ildā ār visu gaļu. Virai pēc vēlēšanās var pārkaisīt svaigas pēt ;rsīļu lapiņas. .;
Minēto viru var ari vārit ar vērša vai jēra gaļu. "
«Bedakčijā pienāca' vēstule. Nē,, tā nebija adresēta „Padom-„Jauno gadu m?. Knvcovs no- jū; Jaunatnei" praugs rakstīja domājis sagaidīt pie „Konserv- draugam: Vi'pTii<^is- ka vakar bankas" līdzstrādnieka Sergeja iesviedu u"rublus ar taksi, jo • Sergejeviča Petrova. Pīkst. 10.20 sāku/uz māiārn braukt divos. . •
viņš izkāpa pie „Južnaja" auto- Kājām nav nekāda prieka iet'^^ sabiedriba iet uz pagrimimiu, ma kultūras universitāte^ Rīgas lu nodaļā šinīs dienās notika busa pieturas un apskatīja atzī- 12 km. Han ta-^ad tāds šenti- ..dzelzceļnieku- kluba māķslm^ē- apspriede par skolu u. c. bērnu'
tx7arf5is mā,ia » .^ādipm tiA^nni nnorirmimn q»iH'i""Sonās universitā- iestāžu ceU^^ .Nodaļas
rajona komite- vad. V. A. Kirillins: universitāte. . . ,,Stāvoklis rindā republiku rindu piecstāvu kastes un jau- Rīgas p^kasiilT^^ c^^: tieši latviešu valodas Kultūras universitātes ir jau- rada nopietnu tra-alcsmi. Ik ga.-
tāja satiktai vecenītai, kur tas. viņa dzīves saturu' „Albert, kād ūn literatūras nodaļā pietrūkst, nās, komunistiskās sabiedrības dus neizlieto daudz līdzekļu.
Vecenīte: ,,4-A L? — -^-^ i? mēs abi satiksimies'' mēs pie- ^^^^ ^'^^'^ asi vēršas dekanāts uņ cilvēka garigās sejas veidošanas Skolu celtniecība neapmierino-visi pa labi, bet kur ir L, nezi- dzersimies kā cūka^^^^ partijas organizācija; Taču līdzeklis ... .Jautājums par ns- ša ari šogad! Slikti ceļ skolas
nu, ābeci esmu aizmirsusi. Tu pats zināsi, kā burti iet."
lepažīsimiP tvu vēstures l^sā, gan klātienes nodaļu organizēšan-ji no vietējā budžeta summām. Xr
līmes: ijvu ari citās grupās klusē un ļauj^^k^^^ universitātēs jāu ap- fakti, kad neparedz skolotāju
""^T^m^^^^^ autora; gara
neesmu; Sergejs Sergejevičs, ; v ;
teica brūnēts. ^ Hei-.brīvību #rcietr—
Ķrivčovam nokrita dakšiņa Mēr pārdodam to! "----■>-- «-i^— • Tā traucē mums dzīvot,
Mēs metam to projām! Jo dzīve ir laba, Kaut nebrīvs es, esmu . , > Lai muļķi iet cīņā Un,: karogiem plīvot. Par brivibu izlaiž Dzīvības pēdējo dvesmu , , 0
■šis pats autors uzrakstījis cize-
ats zmasi, ita uuiii iTJu un fil fak 1 4- 'Sn valodas un ■ s*"i««"3 «.luo^^, uxi |«uj i>.uii,uiaō uiuveisiiities jau ap- laitu, khu iiepareoz SKOlotaju
krivcovs sāka skaitīt: A, ut noV 1 v ^^tudents Gu kā Steinbergs, Runds u. spriests LPSR Kultūras minis- dzīvokļus pie lauku skolām.
'3^ V, G, D,,, bet vecenite stāstīja, nārs.šteinhvLām -vienas kāpt tiibinē un sludināt sa- trijā. Diemžēl, organizēt šādas Daudzās republikās skolu celt-®" ka rajons ir jauns, ielām nav "°^rgs. .^ļ -g^^^ vus uzskatus. Klusēdami viņi nodaļas jau tagad, šajā mācību niecību ieskata par blakus lie-
nosaukumu, mājas visas vienā- ^ŗ^^^.^g.*^ j^-^^ noklausās šteinberģa provokā- gadā nav iespējams galvenokārt tu. Kirgīzijā skolu un bērnu ie-
das. Grūti pagaidām. saruna ir m ! vānēc izslēdza toriskos jautājumus lektoram tāpēc, ka trūkst vēl tādu univer- stāžu celtniecība sastāda tikai ,
Pēc 5' minūtēm Krivcovs pie- gt «runa.A-Tnri Rundu ■ ^^^^ uzvarēs. Vēl nav sitāšu programmām atbilstošu 1/20 no kopīgā celtniecības dar-
spieda 137. dzīvokļa pogu. Viņu ■ . ■ *^, ; ■ , gadījies, ka lektors nebūtu devis grāmatu un mācības līdzekļu ... ba. Armēnijā 3. maiņā vēl ar-' sagaidīja ļoti silti: Novēlojies! Pnekšā latviešu Jautājums par neklātienes no- vien mācās 1.500 bērnu. — Ņe- ,
Soda kausu! — Krivcovs pa- Jļ^^a izdotā žumala ,,Sirds u^ komjauniešiem nevajā- daļu organizēšanu kultūras uni- mazumu skolas ēku līdz šim ie-
klanījās, izdzēra un apsēdās. J^^^^"^^?-.: .lēnīgais — P™^^ dzejā pateikt šteinbergam: Vis- versitātēs jau apspriests LPSR ņem citas organizācijas un ie-Kamēr viņam lika salātus, viņš ^ Pedejais - numurs. ,,Ubags p^j^g tev kā komjaunietim pā- Kultūras ministrijā. Diemžēl, stādes. Daudzas klašu telpas pē-^ apskatīja sēdošos. Visi bija sve- saucas dzejolis, par 'ko sa- nav nekādaŗ. tiesības uz- organizēt šādas nodaļas jau ta- dējā gadā aizņemtas mācību-šii. .knit-i- ■ ^"^^^^ izpeiniias la- ^^^^^^ Dalleša , lomā, pūloties gad, šajā mācību gadā nav le- darbnīcām.— 'Ar katru gadu
— Kur tad saimnieks, Sergejs '^«ates. va^T)as...im -satoieoŗ; OTr apšaubīt partijas un valdības spējams galvenokārt tāpēc, - ka palielinās skolu^ceitniecība uz
ganizaciju nosodījumu un triīkst vēl tādu universitāšu kolchozu rēķina.-
sicaidn autora gara ja godien LVU fil. un vēst. programmām ; atbilstošu grama- pēdējos 3 gados kolchoznieki uz-
■fak. latv. vai. un 1it. nodaļā sev tu un mācības līdzekļu:. . . Ne- cēluši 3 reizes vairāk skolu tel-tribini atrod sveši noskaņojumi, drīkst ieslīgt galējībā. Nevar pu nekā uz valsts rēķina. Beij tad tikai tāpēc, ka tiem asi ne- pārvērst šīs universitātes par skolu celtniecībā laukos ir Uēll runā pretim . . , " („Padomju. savdabīgu izpriecas veidu klau- trūkumi: ;:nav materiālu. Nav Jaunatne", 15. IV 59.). sītājieni. Bet, atklāti sakot, tādi attaisnojams, ka projekts apēd'
mēģinājumi dažkārt novēroja- 1/4 un pat vairāk no izmaksas, ,,1LTO 13. komj. komferenče. ^ mi. Nedrikst arī lekcijas un se- — No skolu celtniecībai pare-Konferencē nebija karstu strī- minārus kultūras universitātēs dzētiem līdzekļiem rīko ceļus, ledu, karstu uzstāšanos. Konfe- \padarit par pielikumu koncer-ias, laukumus. Ķieģeļu cena rence notika pustukšā zālē. No tiem, izrādēm, ekskursijām .. LVU 2225 komjauniešiem („LVU Padomju Latvijas komunists",
— Radiofonā. ^ .
uz grīdas. Dažas sekundes visi klusēja, tad istaba sāka dūkt: dažs smējās, bet viena sieviete skaļi jautāja: —; Varbūt viņš ir žuliks?
Kāpnēs jauns cilvēks' panāca, krivcovu un pasniedza atpakaļ viņa šampanieti. — Kvartāls bi-
jauno mācību gadu sāka vairāk augusts, 1959. kā 5,000 studentu"
svārstās no 205—800 rub. / ļ.OOōļ gab., cements 140—460 rub. / t,,; saliekamais dzelzs betons 200—-1.000 rub. / kub. m. Tas na\v
Gazeta", 15. X 59.).
„Jauiļa astoņgadīgā
ja izrādījies ne 14., bet kaimiņu, ;jali„Lamas no pagultes" .
; Pārējo jauno autoru darbi ne ar , ,rr.-^^ ^ • •«
■Viss tas pats atkārtojās nāko- ko neatšķiras" no ■iepriekšējiem.*^- (Tātad komjauniešu „Autodarbinieku Iduba direk- normāli. — Viena vieta kopmīt-.
šā 137; dzīvoklī: tā bija māja Ēriks Ziemelis (aiz šā pseudoni- mazāk par 45%). ievēlēti tikai tors Ju. Ostrovskijs: Mūsu uni- nē izmaksā pat 15.610 rub., sko-. Nr. 4, bez tā ,,A". Parādīt īsto, ma slēpjas mums pazīstamais 296 delegāti. versitātē ieradušies galvenokārt lās viena vieta Vladivostokā -
dzīvokli neviens nevarēja. akadēmiskais parādņieks,,,Sirds" grupās, nav transporta ūn sakāru darbinie- 5.700. rub. . " („Učiteļskaja
Nākošā 137. dzīvoklī viņu uz- uz trotuāra" redaktors Juris kaujnieciskas, tās nespēj orgā- Iesniegts pa 100 iesniegu-ņēma kā dievu, bet pēc tam iz- 'Runds), apdzied vīna glāzi: ,,Pie ^^^^l'^^^^^^^^^V^^ lieliēin daŗ- miem. latviešu ūn krievu plūs-bīdīja; āri Tur viņš uzzināja, tās„top.mazais liels" . . ."'"ļī- ~ Laboratorijās mēs strā- fnā. Pavisam varētu nodarboties &a nami stāv ne alfabēta kārtī- ^zīgā garā kādreiz dzejb^ dajam ar XIX g. s. iekārtu, 300. Daudziem klausītājiem nav bā, bet sajaukti: Blakus B" kor- kadenti, nobijušies no revolūci- jaunas literatūras ķīmijā pietiekami augsta vispārējā iz-
pusam ir ž u.t.t. Cerības uz al-jas sakāves;. . un fizikā. — Ir nacionālās no- giītība, un mums materiālu va-
fabetu- sagruva. Krivcovs nolē- Liekas, it kā studenti dzīvotu ^O'^^šanās tendences un rei- ja(jzēs sniegt vairāk pieejamu, čību plāna projektā visumā sa. iiia ieiet milicijā, , lai itur no- kaut kur uz vientuļas salas, it zēm svešuma ..." (2. kursa gļuba administrācija un uni- glabāti patreizējie mācību skaidro. Bet arī milicijai šis ,kā uz viņiem ^
■darbs nebija pa spēkam. Tādu tas, kas šodien ir ap mums: sep- ^ež", '23. 3a 58,). nomaldījušos bija daudz. ' tiņgadē ar visām tās problē-
Krivcovu pēkšņi kāds aizkāra Hiām^ jaunais cilvēks, par kura pie pleca: Mitja! Tas bija-ag- veidošanos Visi domā . . . ■ rakā dienesta biedrs Petja, ar PSKP: vēstures lekcijās lek-
nodibinātās kultūras-universitā-vetskajaMolodež" 20. X 59.).
.. Astoņgadīgās skolas mā-
versitātēs lektori darīs visu, lai priekšmeti, kā arī ietilpināti da-, mūsu studenti varētu lietderīgi ži jauni: IV klasē — dzimtenes ir H-' 1 Ardtāfp«" (šinī klubā par diri- daba (ģeogrāfijas un dabaszinī-
Mļturas uņiversiiaies ^gjļļ.^ bija paredzēts Leons Rei- bu vietā) un VIII klasē — PSRS „ . . . Viens no koiftūnistiskās ters, bet n ēkas par viņu klu- konstitūcija (kopā ar Latvijas, audzināšanas veidiem ir visur bā nav Vairs dzirdams.:— „So-psR konstitūciju) .. .
Skolās ar krievu mācību valo-^ du nedēļas stundu skaits V - X'i:
4DV0KATS — NOTĀRS
455 Spatdina Ave., ffipi #3 m Spadina ielas stu f el. birojā — WA 2-6111, WA 2.6112, Torohto.
MO;NTEE A^L
Europe Stationary 1980 St. Cathenne W.,
dabija mi LATVIJA AMERIKĀ
numuri
Br. ROMAN PNIEWSKY
Ilggadīga prakse slimnīcās Vācijā, Polijā un Sveici.
Speciālists iekšķīgās, sieviešn un venēriskās slimībās. 3537 PARK AVE., MONTREAL, P. Q., tel. VI 5-7623, Montreal. Rona vāciski un krieviski. Pieņem no pl. 3—S jakarā.
ko gan tad laJbi nesatika, ; tors bieži Mien saņem no stu-— MitjaiTevirsampanietis.de
Dežurējošais to atļauj dzert. Tū- tus- jautājumus.; ' slas universitātes un" citas tam-r „Kochtia - Jarvas (Igaunijā klasē samazināts,- jo tajās turp^
līt pīkst. 12. Krivcovs apmieri- ..strādnieki, darba diena kļūst .līdzīgas iestādes,, kurām ir gan pilsētā) uzņēmumos nodibinātas .māk mācībām paredzēti 11 ga^ nājās: Zini, es agrāk nekad īsāka. Tā kā studentiem būs vēl dažādi nosaukumi, bet viens un; 7 strādnieku universitātes ar vai- ^i .. Mācību gadu paredzēts, nedomāju, ^ ka milicijā varētu vairāk jāmācās, viņu darba die- tas pats mērķis— apmierināt rāk kā 6()0klaxisītājiem...'y(Ko- dalīt 2,pasgādos: no 1. septenK j-^ ^^^^^^ pie manis nu saīsināt nevarēs. Vai tad stu- padomju cilvēka arvien augošās munist Estoniji", augusts, 1959.). bŗa līdz 30. dcembrim un no 10,
mājās labāk. Pieraksti adresi: denti būs ārpus likuma?" jautā garigās prasības . . , Pēdējā. ^ ; ' janvāra līdz mācību gada bei-,
; ,,Sievemij" ciemats.; — 11. kāds 1. kursa .students . . . laikā nodibinātas: kultūras uni- ..zinātnes un izglītības darbi- gām. Mācību gada laikā pare-^; kvartāls. -- M:āja 7.78.—- Kōr- Vainiilicijas spēku pastiprina- versitātēs, kas paredzētas plašā- nieku namā atjaunoja savu dar- dzēti 3 brīvlaiki: novembrī (4 ^"^^ .~ .^^'^"^ ^ivoklis. At- šana ar paļi^rigādēm un tau- kām klausītāju aprindāmr, pie- foību trīsgadīgā mākslinieciskās dienās), janvāri (10 dienas) uņ nāc, būsi viesis." tas miliciju nav bīstams signāls, mēram. Apgabala virsnieku na- audzināšanas universitāte. Tēlo- martā (8 dienas) . . .
tājas mākslas fakultātes klausi-. . Krievu valodas kurss radikāli tājiem, ^kas mācās jau otro ga- pārkārtots kā sistēmas, tā arī du, tagad lasa lekcijas par krie-' apjoma un mācīšanas metodes vu uii padomju mākslas attīsti- ziņā, jo pašreizējās program, ■. bu. Vakar notika aizrobežas mas un mācību grāmatas neno-, mākslās fakultātē ievadu lekci- drošināja skolēniem "vajadzīgās ja. Te mācību laiks ari 3 gadi. krievu valodas zināšanas. Au, Pēc dažām dienām sāks darbo- dzēkņi,: beidzot astoņgadīgo sko, ties teātra vēstures fakultāte, lu, būs apguvuši 3.0Ō0 krievu Nākošo mācības gadu veltīs pa- vārdu . . . Visā svešvalodu mā^ domju un krievu teātra vēstu- pīšanas laikā astoņgadīgajā sko^ rei, bet trešo mācības- gadu — iā katram audzēknim pilnīgi jā, latviešu teātra attīstībai." (Ri- apgūst 1.200 vārdu un 'Visbiežāk gās radiofons, 16. X 59.). lietojamo svešvalodas frazeolo,
it- ģisko izteicienu . . .
„Techņiskās jaunrades univer- Pašreizējā vēstures program-^ sitātē vairāk nekā 500 izgudro- mā, kas bija sastādīta septiņga-. tāju un racionālizātoru 3 reizes dīgajai skolai, nenodrošina, au-..i nedēļā cels savas tecbniskās zi- dzēkņiem vajadzīgās zināšanas,\ ņāšanas". (Radiofonā) („S6vet- beidzot skolu, viņi slikti orientē, skaja Molodež"', 7. X ; 59.). jās PSRS vēsturē ūn neiepazi-.
'iŗ nās ar jaunāko laiku vēsturi,
šovakar, 20. 10., darbu iesālcs Tāpēc programma astoņgadīga, Latvijas radio literatūras un jai skolai ir radikāli pārkārto, mākslas imiversitāte. šo vispla- ta. . .
sākām darbaļaužu masām pie- Skolās ar krievu mācību valo, ejamo kultūras universitātes du lielākā daļa priekšmetu tilca organizējusi niūsu radio māksli- mācīta pēc KPFSR program, niecisko" raidījumu redakcija, mām! Pēc mūsu Izglītības mi, literārā un mūzikas raidījumurnistrijas apstiprinātajām pro, redakcijas. Ir plānoti 3 lekciju grammām krievu skolās strādās ; cikli: padomju literatūras, mū- tikai ģeogrāfijā un vēsturē, lat-; zikas un mākslas, otrs—rkrievu viešu valodā, darba apmācības klasiķu un trešais — aizrobežu stundās, fizkultūrā un mākslas literatūru, mūzikas, un mākslu, vēsturē. Skolās ar krievu māci-Paredzēti raidījumi ari par Lat- bu valodu latviešu valoda pare-vijas klasisko un pad. Ut. un dzēta, sākot ar 2! klasi. Beidzot mākslu. Visi kursi ilgs 2 gadus... astoņgadīgo skolu, audzēkņi būs.. Par mūsu universitātes studen- apguvuši ".2.800 vārdu un latvie-tu var kļūt ikviens (Rīgas šu gramatikas pamatlikumus, radiofons 1. X 59..). (Parasti ru- kas nepieciešami sakarīgas runāja- Kārlis Krauliņš uri Jānis nas un rakstu valodas veidoša-Pujāts). . nai. . . . Astoņgadīgā skola pil-
•jŗ nīgi sāks strādāt pēc jaunajām
,.Pirms pāris dienām Rīgas programmām tikai 1962./63. m. politiskās izglītības namā notī- gadā . .Būs ari jājinas mācī-. ka^ļ^cija ar ļoti svarīgu tema- bu grāmatas .. ." tu.!afelajā zālē sapulcējās vai- Skolotāju dzīvokļi: „ . . . Kārāk kā 800 cilvēku, lai noklau- dai vidusskolas skolotājai, kam sitos Politisko zināšanu un zi- bjia 4 ģimenes locekļi, izpil d-nātņu popularizēšanas biedrības komiteja dzīvokļa īrēšanai ik lektoru b. Kudinovu. Kāds gan mēnesi izmaksāja tikai 15,75 bija mūsu sašutums; kad mēs rubļu, kaut gan par 30 kv. m. ieraudzījām, ka lektors uzkāpa lielu dzīvokli viņa pati maksā-tribinē piedzēries. 17 minūtes il- ja 100 rubļu ... Daudzos rajo-ga nesaprotama murmināšana, nos dzīvokļu jautājums vēl nav 18. minūtē polit. izglītības nama atrisināts un 1948. g, 17. aprīļa pārstāvis paziņoja, ka „lektors LPSR min.padomes lēmums ne-, nav formā" un kā lekciju atceļ, tiek pildīts .. , " (Viļānu rajo-Apkaomojošs, neticams gadī- nā) („Padomju Latvijas Skola,. 8!i!MMSiiiiiiiiiiiiiiim^^^^ pr-&s>rr..7, IS^.).
DYfūRISMA SEKCIJAS
izdevumus $1.000^-v apmērā, vai ar! saņemt skaidrā naudā.
LAmiGl CEĻOTĀJA VĀRDS NOSKAIDROSIES 1960.. G. 13. FEBRUĀRI. d a:l .i:b,A S^-- 2.! ME S : fl,- gab.
TĀS DABŪJAMAS VISĀS DV NODAĻĀS KANADĀ, vai pieprasot pa pastu sekcijas va<iitājai M, G RVZt T: Ē I, 25r ELOS AVE.,
TORONTO, ONTARIO, CANADA, - ■ vai kasierei
'•^^E AI. . 174 MAIN ST., W., - APT 22, HAMĪLTON, ONT., (CANADA.
'■ir' •
■i:
vi-
[ii ■. -li-
■ i''i
1-.
■1^
it
Ir '
ii' ■ (
Gatavojieties jau laiki
PALACE PIEH
Piedalās: VILIBALDS
ATSPIRDZINĀJUMI.; Ull Spēles A, KRŪMKOKA deju
■ Visus
... Ivud 'vicgli pieejami amaini( nialeriāli. Tāpal 'iekštelpu, biļ fabriku alremonlēšanu labāk ļ iņas perioda. Dārzu un zaļajļ darba ilku, elektrisko piederuiļ automobiļu, kā arī aizkaru, giļ sanu un pārkārtošanu u. c. ielcļ ziemas periodā.
Tuvākai inl
r ■ I * r
sazinjelies ļ Darba v
ISSUED BY AUTHORITV OF rm| OF LABOIJR, CANAI)/
filČTT
TRANSPORTA Fil
, Veicam visādus transportus ar modeļ (mēbeļu, būvmateriālu u. c.). LCidžara '
LE 5-6619. 941 Dovercouf-I
• J
tl iiiltt 3
VMM
000k apbedīšanai
, m Btoor St, W. (pie Chmtie,
moderna kapliča ar ērģeļu spējām. izvadīšanas ceremonija piederīgo vēlēšanās.
1