U. S. A.
I IPublished twice weekly by the Latvian
Socity^of Ganada «Daugavas Vanagi'j, — Editorial' and Business Offices: 123 Huron SS4 Toronto, Ontario, Canada. Telephone EM ļ8-0793č Editor in U.S.A, — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke Coujt, liidgewood 27, N.Y., U.S.A. Tel. EV
■ AUTilORIZED AS SECOND CLASS MAIL . FOSt OFFICE. DEPARTMENT, OTTA^A;
;Wi^ JANUARY 20, 1960^
5./934. n-rs.
trešdien, 1960. gada 2o. janvāRĪ
1.0. ga^s^
knāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdte» nās. Izdevējs— Latvīēsu^rupes biedriba Kanādā «Daugavas Vanagi". Redaktori: I. Vīksna, J. Vītols, A. Gailīte. Redakcija un kantoris: 123 Huiron St^ Toronto, Ontario, Canada. Tel. EM 8-0793, ASV red, — A. Zvēriņš, 63 - 43 JBunnecke Court, Ridgc-wood 27, N. U,S.A. Tel. EV 1-5212.
Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mSia. ?U0; 3 mēn. $4.50; 6 mēn; §8.50; par gadu $16m
Sludinājumu maksa: shidinājumu daļā ^1.^ tekstā $3,20-§-6.4a par vienu collas slejas tel^
ļUĶSNESI; .
■■.■tSATIKSMr;:
Sagatavošanās, kas ipašreiž tiek Veikta Sabaras tuksnesī, liek domāt, ka tuvojas bridis, kad Fraļncija imēģmās savu . : -: ., pirmo atombmnbu.
Oficiāli franču iestādes par to tomēr, nerunā, vienīgi par „niē-ģinājumieni", atomvārdu nepieminot,; Listpmtēji tomēr paskaidro, ka šie mēģinājumi no-; •tiks sakarā ar gaidāmo atom-eksploziju.
Nedēļas nogalē Francijas valdība paziņoj a, ka virs Sālļāras tuksneša ierobežotā lidmašīnu satiksme. VVirs dažiem apgabaliem lidmašīnām vispār aizliegts parādīties,' kamēr virs citiem tās nednkst. atrasties zemāk par 10 tūkstļ pēdu. Lidmašīnām ieteikts uzturēt, radidkohtaktu ar lidlaukiem Alžīrijā, jo gaisa līnifām franču militārās iestādes var dņt rīkojumu visu darbību pārtraukt. Un rīkojums var .tikt izdots ne ātrāk. kā '.: 12 stundu pirms .stāšanās spēkā. Pranru iestādes tālāk paskaidro, ka. šāda veida „gaisa trauksme" var pastāvēt vairāk mēnešu,' - liekot pamatu spriedelēšanai, ka franču zinātnieki savās pirmās atombumbas izmēģināšanai gaida ideālus laika apstākļus. \ :
Sav. Valstis, Anglijā un Pad. Savienība miēģinot sarunu ceļā panākt atomieroču sprādzienu
aizliegšanu, jau vairāk kā gadu ir atturēju 5ās no .šādu ieročti izmēģināšanas. Sav. Valstis to solījās darīt vismaz līdz 1959. gada 31. docēmbriin. Prezidents Eiženhiaue: 's atzīst, ka tagad Say. Valstim ir tiesības niēģinā-jumus atsikt, jd vienošanos ar Padomju I savienību par pārraudzītu mēž inājumu pārraudzību nav izdevies panākt..
. Padomji Savienība tai pašā' laikā, ir d skiarējusi, ka ■ tikmēr, kāmēŗ mēginājuinus neatsāk citas ; valstis, to nedarīs arī viņa. (Nav zināms, vai šo „citu valstu" starpa ieskaitīta arī. Francija, .vai tikai Sav. Valstis un Anglija)}. Anglija," no ..savas .puses, par itomieroču mēģinājumiem pēdšjā laikā vispār nem-nā, kamēr Francija, kā redzams, šādam; mēģinājumam cītīgi ga;^. tavojas.
JAUNS.-JAPĀNAS-UN
Japānas ministru prezidents Bpši Jeiradies Vašingtonā, lai parakstītu jaunu drošn)as un sadarbības līgiHniii^^^E^^
V a-š iii g t o n ā. Pēc 18 liiē- skatīs par uzbrukuiau^ sev un nešu ilgām sarunām Japāna un steigsies japāņiem palīgā. Tai Sav. Valstis beidzot panākušas pašā laikā japāņiem,nav jāsolās vienošanos par jaunu drošības iet talkā amerikāņiem, ja kādar un savstarpējas palīdzības līgu-- valsts uzbrūk Sav.. >>lstīm. Tas mu, kuru parakstīt' Vašingtonā jādara vienīgi; tad, ja uzbru-ieradies pats Japānas ministru kūms pret Sav. Valstīm notiek prezidents; Vizītes laikā,min^s- Japānas teritorijā.;pagaidām tru prezidents Ķīši apspriedīsieš Sav. Valstu atoniierooi japānā ar prezidentu Eizenihiau&ru, pār- netiks novietoti. Gadījuniā, ja runājot dažādus starptautiskus Sav. Valstis, to gribētu darīt, un jautājumus. Prezidenta pretvizl-. vispār, ja Sav. Valstis grib3t-i ti Tokio sagaida, ■ pēdējam. at- radikāli mainīt savu Japāna grežoties no Maskavas, tātad ap štacionēto spēku apbruņojamu, 20. jūniju. ... amerikāņi solās vispinns sazi-
Jauhais līgums Japānai dod nātiēs ar Japānas valdību. Tā-daudz lielāku, brīvību ar daudz pat sazināšanās ar Japānas val-
māzāk saistībām, turpretī Sav. dību tiek garantētā gadījumā, jā Valstu saistības augušas; Neap- Sav. Valstis nodomā pārcelt samierināta, ar līgumu, .kuru pa-_vas,bazes:no Japāiias uz kādu. ■rakstīja. 1957. gadā,. Japānas vai-." citu apgabalu vai vispār mainīt dībauzsāka sarunas ar amerikā- pašreizējo spēku:sanieni. ;... . ņiem, pieprasot dažādus grozīju- Japānā pašreiz vaiis nav nc-mus.Tie tagad arī izdarīti. Jau- kādu Sav. Valstu zemes .^pēku, nais. līgums dta starpā paredz vienīgi aviācija un kara. flote, sekojošo:.: .Kādas valsts uzbni- ;Flptes bāzēm riepieciešamās os-kumu: Japānai. Sav. Valstis _ie- tas un aviācijas bažu lidlaukus
Ārpus Niagaras Parku komisijas siltumnīcām ziema uzbūrusi Varenais Niagaras ūdenslo-itums apsmidzinājis vēlīnās; ruden s
smagām ledus-cepurēm.
brīnumajinus ,„sala ziedus" puķes, im tās pārvilcis J. Liģera uzņ.
MGLIJAS ULTIMĀTS KIPRAI
ARCHIBĪSKAPA MAKARIOSA PRETESTĪBA VAR " KAVĒT ĶIPRAS ^NEATKĀRI BU.
Ml-
VECIE nīki
UJZRUNĀJŌT PADOMJU SA-VIENĪBAS AUGSTĀKO PADOMI, PREMJERS CtfRUŠČEVS ATItAL DRAUD PARARSTIT ATSEVIŠĶU MIERA LĪGUMU • . . AR ■ AU.STRUMVĀCIJU.
M a s k a v ā. Tā kā -lielvalstu valdību konference tagad ir puslīdz droša lieta, Padomju Savienībā tai sākusi attiecīgi gatavoties. Atbruņošanās j autājumā CJi/ruščevs jau Rietuņļiem ir paspējis aizsteigties priekšā — vismaz ar muti, bet arī tām ir zināma propagandas vērtība. Nā-kaniais Ohrušoevam darba kārtībā ir VāfCijas jautājums. Ka par Vāciju, tā Berlīni runās valdību galvu konferencē. Spriežot pēc^tā, ko :padpmju premjers stāstīja sava ,;parlamenta" deputātiem, viņš Rietumus konferences laikā nebūt negrib pārsteigt ar savām' prasibām> bet tās paziņo' jau tagad, lai Sav. Valstis, Anglija un Francija aprod ar neizbēgarno. Ūn,. proti,' ar Berlīnes situāciju Oiiniščevs vēl vienmēr ir pavisam 'neapmierināts, liekot saprast, ka viņš neatlaidīsies tikmēr, kamēr Rietumi nebūs pakļāvušies viņa prasībām,, t.- i. atstājuši.Rietum-berlīni. Pretējā gadījumā, deklarēja C'hruščevs, Padomju Savie,-nībai neatliek cits ceļš kā parakstīt atsevišķu miera līgumu ar Austrumvāciju, . kas radītu neglābjamu saspīlējumā pieaugumu Berlīnē. ; .,:
© Pagājušās nedēļas nogalē ar neparasti īsu troņa runu, ko nolasīja ģenerālgubernators Van-jē. Oficiāli tika atklāts Kanādas pariaiņents.; HnnpreiZ; 11 gadu laikā troņa runā netika pieminēta' valsts aizsardzība, nedz arī komunistu vardarbības. J.;; Dīferibeikerasastādīta^ runā ģan jo bieži bija pieminēta tagad visai populārā atbruņcša^ nās, programma un aukstais kaŗš.Parlamenta locekļi vairumā pieviienojās šai pārdomātajai runai. Opozīcijā, protams, bijā ār pīferibeikera ieskatiem nemierā. It īpaši liberāļi ir nobažījušies par to, ka konservatīvo Vļaldība pārāk maz vērības piešķir valsts ai?sardzibali
® Pagājušās nedēļas nogalē ap 7500 londoniešu maršēj a, • uz Ŗīe-tumvāoij as sutriiecību, protestējot pret sntifiemītāsmā :atdzim-ianu'^ vācu pilsētās. Protestantu delegācija sūtniecības padomniekam nodeva protesta notu, kurā paskaidrots, kā angļu tatu-ias vairākums žīdu jautājumā ir cienās domās affmariētājlem, .
V aši n g t 0 n ā (AFP) . ,,.Douglas Airoraft" tčchniķi un inženieri pašreiz apspriež iespēju; par cii /ēku sūtī^jiu uz Marsu atomraķete.' ^''lllvstāvīgā^' 330 tonnu at )mraķetē būtu iespē-' jams ievietot 3 cilvēkus un, izlietojot : ļ cā dzinējspēku atomenerģiju, : to būtu iespēj ains ievadīt Maisa orbītā. Divstāvu raķetē esot iespējams novietot pat mazu aut imašīriu, ko Marša sa-sniedzēji varētu izmantot kā satiksmes līdzekli uz planētas. ŠO -aUtoriašīņu dzītu speciāla ķīmiska cegvieia. Kalkulē, ka šī atomraķeie. pēc 14 mēnešiem atkal atgrieztos, atpakaļ uz zemes. Vēlāk pēc pirmās raķetes izšaušanas ar ;itām speciālām mazāka apmēra raķetēm varētu nosūtīt uz Marsu skābekļa rezervuārus, ko vajadzības gādījiunā varētu, izmantot pirmie Marsa ceļinieki, šie šķidrā skābekļa rezervuār. piepildīti svērtu apmēram ILO tonnas. Apgāds, ko paredz novietot lidķermeiiī," svērtu ap 8,5 tonnas un „Doug-1as Aircriift" sabiedrības speciālisti izpēt juši, ka kosmiskie sta-■ri, kādus varētu sastapt izplatījumā, nebūtu bīstami Marsa ciemiņiem,
No . Vašingtonas oficiāliem avotiem 2 iriāms,,ka krievi šogad, .iespējama,.izšaušot savu pirmo cilvēkui p išaules telpā. Ziņu par kiievu ci: vēka sūtīšanu uz Mar-. su apstiŗrina arī tas apstāklis, ka ^krievi tuvākā laikā izmēģinās kādu ļoti spēcīgu raķeti. Klusā okeari a ū deņos ar ļoti mazu un noteiktu nokrišanas vietu.;
šī ziņa radījusi brīvās pasaules zinātniekos un militāristos zināmu reakciju: viņi- izteikušies, ka drīz krieviem nebūšot vairs pietiekami lielas vietas, lai izmēģiiiālu savas milzīgi spēcī-^ gās raķetes. Esot iespējams, ka krievi ierīkojuši raķešu izšaušanas vieta s Kamčatkā, lai iegūtu plašāku iianbības rajonu savām raķetēm.
Par sp:ti visam, krievu zinātņu akadj mijas piederīgais, kas pagājušā gadā iiidenī ieradās ASV, izteicās, ka, lai gan tiem esot spēcīgas raķetes, kas varētu veikt ceļli uz Marsu, krievi vēl neesot ddnlājuši par cilvēka sūtīšanu :pasaules telpā,
1n6 Tokio nāk ziņas, ka japāņu zinātkeki' ^uztvēruši -radio signālus, kas liecinot, kaļ kuru katru dienu krievi izšaušot Klusā okeānāsavas spēcīgās raķetes šķiet, ka šie signāli doniāti kuģiem, kas atrodas izšaušanas vietas tu^mā un raķetes nokri-šaiias vietas apgabalā, lai, raķetei nokritot, tb'bievāktu un atvestu atpakaļ m Ijsšaušanas vie-
L 0 n d-0 n ā. Pagājušās rie- prezidents Makarioss prasību amerikāņi varēs lietot bez atlī- dēļas: nogalē Anglijas "ārlietu noraidīja, dzības. No otras ŗA?§es, Japāna ministrs .Llūi^^ Līdz ar angļu ultimātu Ķip-turpmāk vairs riepiedalīsies Sav. tu Ķipras delegācijai, uzsverot, ras sarunas tagad iegājušas kri-vaLstu spēku tur novietoto uztu- ka Anglija neatkāpsies no savas tiskāfazē, jo nav nekādu grupēšanā. Pagājušā gada tas Japā- prasības pēc apmēram 122 kvad- tību pareģot, kas notiks, ja Ķip-nas valsts kasei izsaaksājā 30 rātjūdžu lielas territorijašmili-ra Anglijas parasību noraidīs m miij. dolāru. tarām bāzēm Un ka pretošanās aizkavēs salas neatkarību; Ar to vPirms izlidošanas atpakaļ uz nō Ķipras puses aizkavēs tās ne- dažos mirkļos var tikt iznīcināti Japānu ministra pretents Kī- atkarības pasludināšanu 19. ilgu gadu-sarunu rezultāti, sa-ši . apmeiklēs vairāķf^ pilsētas janvārī. Sākumā Anglija militā- 1as nacioiiālistiem atsākot cīņu Japāņu valsts pētniecības iņ- Sav. Valstīs un 21; jaiwārī i rām bāzēm Ķiprā, ari pēc, pēdē- pret ,. Ķiprā ^ stacionētiem an-
stitūts Uztvēris signālus kas bijuši tādi paši, kā savā la&ākrie- pilšēt^ Otavā. / ■ prasīja m\k kvadrātjūdžu, bet vi raidīja, lai sekotu 'Sputņikarn.
Vislabākajā gadījumā šī gada 19. februāri Ŗapra kļūs neatka-
rīga r^ŖUblika, kas (|^; mēnpšus pēc ņeatkaribas
automātiski paliks Britu kopval-
m. -TbkiiJ obšē^ātdi^ sors M. H.Takēuohi izteicies, ka
raķete tiks izšauta no kādas tu- . - .
vas vietas pie Kaspijas; jūras un ,^žīRIJAIJĀAPS)IA NEATKARĪBA PIRMS PAMIERA ffpXi!nS^STTi"^m?H^^ tās ceļš paredzēts pāri centrālai ,AR FlANCīJU." DEKLARĒ MINISTRU PREZIDENTS NĒEU nnhS va-
Āzijai, Baikala ezeram un Kam-, f : nobalsot, va^^^^^^^^
čatkai. Sekojot dažu krievu zi- J: aun d e 1 hi^llātēsot kā- pat nemēģināja/slēpt savas sim-^^t"^:^^>^^^ savas saitei nātņieku izteicieniem, šie mēģi- dam Alžīrijas naciņālistu ne- patijas pret; nemierniekiem, uz- -^"^"J"-nājumi esot sagatavošanas ceļā mierņieku pagaidvadības pār- sverot, ka šis gads Āfrikā atne- jļEVĪGU ROKU
uz pasaules telpu; Poļu profesors stāvim, Indijas miīistru prezi- sīs daudz jaunu pārmaiņu, ^ Jāris Gadomskis izteicies, kā la- dentš savai valdošii kongresa dzims jaunas neatkarigas valstis Kanādas latviešu^^āimniecisko bākais Marsa raķetes izšaušanas partijai'nedēļas n^alē atklāja, un ka neātkaribā pienākas arī darbinieku apvienības valdes sē-laiks esot 16, aprīlis, rēķinot, ka ka Alžīrijasaņēmiiji no Indijas Alž Francijas pienākums dē, pārrunājot aizgājušā gada tā ceļā pavadīs 258 dienās, un naudu urimedikanitntus. Cik no būtu; Alžīrijai rieatkaribu apso-^ darbību, nolēma ziedot 40 dol. lai tā sasniegtu Marsu 30. de- ministru prezidenta sacītā varē- līt jau pirms pamiera panākša.Minsteres ģimnāzijas atbalstam, cembrī, -kad Marss esot zemei ja saprast, tad tisa palīdzība nas ar nemierniekiem. 40 dol. UNAK skolu fondam, 40
vistuvāk - ,,tikai" 56 miljoni Alžīrijas nemiemiķiem nākusi T/TTt»A T,i>TTTVT<aTrAa ' pretkomūnistiskās cīņas
kilometru. Profesors piezīmējis, no privātpersonām Im ka atklāta liUliA liKlLlJ^lPJAb fondam,-10 dol. TLB Sestdienas ka, lai sasniegtu Marsu, raķetes: nacionālistu atbalstīšana Indijas studenti un strādnieki tiek ap- skolai, un 10 dol: bērnu žuniāla ātmmam jābūt ļoti noteiktam, ārpplītikā nav saskatāma. Tai g^^-^. ieročiem un'.apmācīti mi-t. i. 11.590 metru sekundē, pašā laikā ministni prezidents ji^iŗgj^jj^ dieneštamo
lat-
kuplu viesu
:„Mazputniņš" abonēšanai viešu bērniem" Vācijā. Apvienības pilnsapulce notiks H a V a n ā. No Kubas gal- 14. februāri, pl. 12 Sv.,Andreja vaspilsētas ziņOi ka visa valst.« baznīcas telpā?.. pamazām sāk atgādināt .milzu ^ ■ - V V ■ ' cietoksni, kas gatavojas uzbrū- • .
kuma atvairišanai. Visās malās TEEŠO PASAULES notiek militāras apmācības, Stu- ■ denti, strādnieki un zemnieki MAZĀK KĀ 5 PROC.
tiek apgādāti iero^em.Havanā
EIZENHAUERS^ PO^AS
i::,;uz;.PADOMiJU:;'
Sav. Valstu_prezidents Eizeii-hauers_. Padomju SavienPoā uzturēsies no 10.-—19. jūnijanL
V a š i n g t o n ā. Atbildot uz Padomju Savienības ministru pre2Sidenta Chruščeva vizīti pagājušā gada^ septembrī Sav. Valstīs, Baltais nanis ziņo, ka prezidents izšķīries, i apmeklēt Mas-kavu —- Un ļoti iespējams, ka ari vairākas citas padomju pilsētas- — laikā no 10.—19. jūnijam. Neatgadoties nekam neparedzētam, prezidents, atceļā no Padomju Savienības apstāsies Japānā. Februāra beigās, kā za-nājus, prezidents izbrauks uz Dierividameriku, kur paredzējis apmeklēt 4 valstis. ■
Prezidentā vizīte Padomju Savienībā, detaļās vēl nav izstrādāta. Pagājušas, nedēļas nogalē pirmoreiz tika paziņots, ka viesošanās pagarināta līdz 10 dienām. Pats prezidents sākumā domāja, ka viņš Padomju Savienībā uzturēsies ne ilgāk kā 6 dienas. Chiruščevs prezidentu uzņems Maskavā, un vēl pagaidām nav zināms, vai tiks apmeklētas ari citas pilsētas un kādās. Tāpat no Baltā nama, vēl nav saņemta atbilde par prezidenta ceļa biedriem, t. i., vai brauks līdz arī Eizenhauera kundze im citi ģimenes locekļi. Chruščevu braucienā uz. Sav. Valstīm pavadīja gandrīz visi viņa radi. "
„Preses Pīles" redakcijas koUēģijal darbā, apskatot un pāmi-riājot izdevumā ievietojamos šaržus. No kr.: J. Vītols, Jf, Jaunzems (balles telpu dekorētājs), M> Culītis un Dr. H.
Ticli®vskis.. ■ ■. '
vien tiekot apmācīti 25.000 ,.tau- Ja būs 3. pasaules karš, to nē-taspolicistu", Kubas cukurstrād- pārdzīvos vairāk kā 5 procenti nieku federācija lepni ziņo, ka no visiem globa iedzīvotājiem, tā apbruņojusi un apmācījusi izteicās bijušais pasaules veseli-55.000 strādnieku, kuru galvenais bas organizācijas direktors un uzdevums būs pasargāt cukur- bijušais Kanādas veselības vios-niedŗu ražu no iespējamas sabo- ministrs — Dr. Broks Kišholms tāžas. P a s a u 1 e s federālistu Mont-
Pašreizējā aina Kubā liek do- reālas sekcijas rīkotā sanāksmē, māt, ka vai nu Ķostro patiesi ..Neviena tautu grupa vai rase rēķinās ar invāzijas briesmām nevarēs dzīvot uz otras konta," no pienvidamerikas kaimiņvai- piemetināja Dr. B. K. ,,Mūsu stu diktatoru valdībām, vai' arī - senči uz karu skatījās kā uz nor-plašā ...bruņošanās tiek izdarīta malu lietu; bet šodien ir neiespē-vienīgi, lai tautā radītu baiļu un • jams kara uzvarēt. Iznīcības iespēja ir nesalīdzināmi lielāka nekā aizstāvēšanās. Un ieroču
līdz ar to kopības sajūtu.
NeRU ATBALSTA. AN PALĪDZĪBU LAOSAI
Ģenerālsekretāra Hamraeršīl-
ir tik daudz, lai zemes lodi iznīcinātu ne tikai vienu, bet vairākas reizes," nobeidza Dr. K. Kanādas aizsardzības ministrs
LFB Kanādas kopas tradicio- par ilgu stāvēšanu rindā: 2 ka- da personīgā ieja^ikšanās Laosā Hamiļtonā izteica diezgan pesi-nālā Preses ballO; Toronto, kā ses-biļešu pārdošanu veic dažās saņem Indyas_raiiiistoi_prezi—misti^^ vārdus:; ,eventuālā 3. jau vairākkārtīgi ziņots, šogad .minūtēs; denta afanību. pasaules kara gadījumā, komū-tr 10 gadu jubilejas, sarīkojums; īpašus ielūgumus ballē rikotā- J a u n d e 1 h i. Indijas mi- nīstu uzbrucēji ieņems Ziemeļ-tā notiks 23. janvāri latviešu ie- ji neizsūta, jo vadās ar atziņu, nistru prezidents atzīst, ka Lao- amerikas kontinentu pirms ga-cienītajā Palace Pier zālē Onta- ka prese vienādi kalpo visai tau-sai nepieciešama Apvienoto Nā- līgās uzvaras." šādu apgalvojU-rio ezera krastā. tai. ciju pārraudzība, šai gadījumā mu ministrs teica McMastera Visi priekšdarbi daudzo viesu Rīkotāji riipējušies ari par uz- gaii saimnieciskas dabas, kaš universitātes Politiskā kluba sa-;pienācīgai uzņemšanai jau veik- jautrinājumiera un pārsteigu- rūpētos, lai tai piešķirtā ār/al- nāksmē Hamiltonā, • piezīmēti. Darīts iespējamais, lai dāmas miēm. Kā katru gadu, ari šoreiz stu palīdzība neaiztek pa sāņ- dams, ka nākotne atkarīga no .un' Inmgi justos ērti un pmulī- būs speciālizdevums „Preses Pī-, ceļiem, kā tas noticis līdz šim. Ziemeļatlantijas organizācijas ģi. Deju mūzi'ku sniegs iecieni- le", kurai savus darbus devuši Indijas valdība saņēmusi tica-; locekļu kapacitātes. Starp citu tais A. Krūmkoka 10 vīru deju mūsu labākie grafiķi, dsejnleees mu informāciju, ka no 225 milj.. ministrs . g. Pērkss izteicās, kā orķestris,., polonēzi vadīs pazīs- -ki un preses ļaudis. V Laosai piešķirtiem amerikāņu arī lokāla kara gadījumā, ja tas tamais deju skolotājs švane- / , q dolāriem valsts jaunuzbūvei iz- izceltos Vācijas pierobežā, Izra-ļaachs. V ^ . . \. S /lietots ne vairāk kā 8%. -Tas ēlā vai Ēģiptē, Kanāda nekavē-" Ieejas kartes, diemžēl,' šogad Visi laipni aicināti priecāties nozīmē, ka vairāk kā 90% iztē-joUes tiktu ierauta kara, un tā iepriekšpārdošanā nebūs, jo Pa-; un atbalstīt mūsu kulturālos pa- rēts militārām vajadzībām un kļūtu uzbrukuma mērķis. „Vie-lace Pier vadība tās vienmēr, sākumus, jo balles atlikuins tiek iztriikumu sesršanai gadskārtē- nīgā vieta, kur Krievija var gūt pārdod pati. Bet nav jābaidās dots atp.akaļ sabiedro jos valsts budžetos. ; us^ara, tas i? gis kontkients, uii
krievi izmantos katiņj iespēju, kas būs tiem pieejama," uzsvēra ministrs.
Ne mazāk pesimistiskus vārdus izteicis arī federālās valdības pasīvās aizsardzības koordinatora palīgs ģenerālmajors G. S. Hatons piezīmēdams, ka atomkara gadījumā starp Pad. Savienību un ASV Kanāda kļūs kaujas lauks. Intervijas laikā ģenerālmajors izteicās, ka ienaidnieka lidmašīnas vai raķetes, virzītas pret. Savienotajām Valstīm, tiks notriektas virs Kanādas un ienaidnieka vestās atombumbas kritīs virs mūsu territorij as. Tālāk ģenerālmajors piebilda, ka Kanādai ir tikai 90.000 karavīru, kas nozīmē — viens uz 10 kvadrātjūdzēm. „Mums ir ne tikai nepieciešami. 275.000 brivprātīgie pasīvai aizsardzībai, bet neskaitāmi citi," nobeidza g; S. Hatons.
Ja nākotne tik drūmās krāsās rādās vīriem, kas krievus pazīst tikai no grāmatām un laikrakstiem, kā gan lai uz nākotni skatās trimdinieks, kurš Kanādu ieskata kā vienīgo vietu, kur paglābties , no komunistiem un krievus pazīst ne sliktāk kā pats sevi.
Dažreiz šķiet, ka tā kā Kanādā nav obligātā kara dienesta, mēs krieviem darām lāča pakalpojumu, bet tajā pašā laikā paši bezcerīgi raugāmies pretim ritdienai -un gaidām palīgu no neesošā. — sss.
