ĻAT VI j A
Trešdien, 1960. g. 27. janvāri, 8. n-re.
NO RO-M^AS AT^SK.^
i īParuesums iio 1. Ipp.) ' \1Ihi neviens vairs neprotestē pret to, ka a^r nežēlīgu varmācību grib ciivēka sīāi iznīdēt Jēdzienu par Dievu un neizbēgamās nāves priekšā izdzēst, kristīgo cerību uz nernibtību?
Kad vēkif piedzīvots tāds negods, ka miljonism pilsoņu aplaudē varmācībai, tirannij ai un mežonībai? Vai. tāds ir šis „jau-nais" cilvēks, kas sasniedzis pat neiespējamu progresu? Viņš zemi noklāj ar važām Un līķiem, un iedomājas, ka var ^debesis pārspē: ar savām gaisā pāŗdro-šibām un ar to vēl lieku reizi pierādīt, ka Dieva: nav? Laikam tas nav vēl izdevies, ja pēc tā ļ tik neatlaidīgi dzenas: vēl viņi ir ļoti tālu no šāda pierādījuma!
Bet nu šī valdošā nozieguma biqžā atkārtošanās un lielā vara ir, diemžēl, rotrulihājusl kristīgo .alpziņu ari pašos kristiešos, V»ņi vairs nereaģē un nesaceļas ne tikai kā cilvēki, bet āri kā . kristīgie. Kā .gan lai viņi varētu jusjos kā.kristīgie, ja vairs neiz-■ jūt ievainojumus, kādus saņem. .   kristietība? Roka, ja tā ir ievai-" nota'un nesāp, ir mirusi, roka. Tāpat kristīgais, ja - tas vairs neizjūt, kas ir antikristānisms, vairs nepieder Kristus, mistiska-- jai Miesai.
LATVIEŠA ■ SLEPKAVĀM- ■ :
Kā jau savā laikā ziņojām, pagājušā gadā augusta mēneša otrā pusē ārpus Edmontorias divi zēni atrada nogalinātu vi-iiieti, nožņaugtu ar ādas vidus jostu. Pēc rokas pulksteņa Karaliskā jātnieku policija noskaidroja, ka nelaimīgais ir latvietis StanlijsValpēteris. ■
Nākošā dienā radio .un TV' ^-ņoja par slepkavību un aicināja pieteikties personās, kas būtu nelaiķi redzējušas pēdējās dienās. ■ Poilicija arī noskaidroja, ka pazudis nelaiķa 'auto. Pēc TV uzaicinājuma pieteicās - kāda sieviete, kas-bija redzējuša, ka St. Valpēteŗa mašīnu brauc viņas ^kaimiņš Oeciļs Raimonds Varrif?:^. kas notikuma dienas _jrīf.ā_rvQ-- Prviļo sievu un bērnus un giJ7b';f»"''H no' Edmoņtonas.
R.C.M. P. izziņo ja trauksmi, kas deva panākumus ^29, au-^ gūstā Toronto arestēja aizdomās turēto slepkavu.
Starplaikā apsūdzība tiesā nonāca 8 reizes, bet aizdomās turētai'^ r^'^^Fi notiesāts, ļo trūka pierādījumi. ■  ; ;    . .
Pag. nedēļā lieta nonāca Augstākā tiesā, kas CecilU Raimon-; du, Varneru atzina par vainīgu ■ S. Valnētera noslepkavošanā, piespriežot viņam nāves sodu. Vainīgo pakārs 26. aprīlī.
S. Valpēterīs Ēdmontofias latviešu ^almē bija Iecienīts, DVj OTganizācijas biedrs un kafejnl-<pas īpašnieks. S. Čaks
toronto i V
SL: janv. TLTA sestdienas ģimnāzijas Draudzīgā aicinājuma atcere Sv. 'Andreja baznīcas zālē. Izrāde: „Septiņas več-msitas".     ; .
8. februārī Masku baUe; Palare Pier telpās, DV Toronto nnd
13. februārī .V. Ruševicā koncerts Unitarian Church zālē.
■ Koncertapvienības sarikoju-mā.
19. februārī — Toronto latviešu studentu kopas karnevāls „Nakts liatīņu kvartālā", Poļu zālē, Claremont ielā.
26. februārī — Mākslinieku karnevāls.
27. Tebruārī Latviešu katoļu apvienības jautrs priekšaizgāvē-ņa (vakars Columbus Hall apakšējā, zālē.
@. martā Gaujas gaidu un Rīgas skautu vienību 9. gada svētki, darbu skate Sv. Andrejā baz-
. nīzcas telpās.
ž^S. martā     Muzeja zālē DV Teātris Kanādā izrādīs „Jo pliks, jo traks". .3. aprīlī, pl. 5 p.p. sv. Andrejā
. baznīcā T. Ķēniņa mūzikas studijas audzēkņu vakars.
9. aprīlī 1. ev. r lut. draudzes kora gadskārtējais koncerts.
SKOLAS SARĪKOJUMI ^
13; februārī Ūsiņa nakts (skolai par labu).
6. februārī gadskārtja .masku balle Atlanta kluba telpās.
23..aprīlī — vīru kora ,iViežturs" koncerts Atlanta, klubā telpās.
ham'jltona
20. februārī — prāv. A. Skrodeļa referāts, 47 Forest Ave.
27. februārī — Hamiltonas skautu un gaidu gada svētki.
13. martā — TLB teātra izrāde „Septiņas vecmeitas" Sv. Mi-ķeļa zālē. »
26. martā — muzikāli literārs I vakars, 47 Forest Ave.
2. aprilī — vīru kora «Viesturs" koncerts, 752 Banon Št., K
Agrāko laiku vajātāji — tāpat. kā šīsdienās — nokaujot, ieslo-.. got cietumā, deportējot, panāca divus mērķus: viņi nobīdīja pie. malas bīstmākos ^ pretiniekus un iedvesa tautas masās bailes, tās pazemojot un nomirdinot.
• Ja padomājam, cik daudz ir šodien t^ kristiešu, kas rtes važas kopā ar viņu garīgajiem ganiem, ir jāšausminās. Un tie nebūt nav. nenozīmīgi vai nepa-pamatoti gadījumi: nē! .Te ir kardināls, Ungārijas Pnmāts, kas neatlaidīgi dalās ar savu tautu, nesdams to pašu krustu, kas uzlikts visai, tautai. Te ir kardī-1ās Stepinaes, zem uzraudzības nometināts; Prāgas arohibīs-kaps, kas bez kāda tiesas izmeklēšanas vai soda -pazūd bez vēsts, un vienpadsmit gadus pār viņu neviens nekā nezina, neviens nav dzirdējis viņa balsi, neviens nav saņēmis no viņa kādu rakstītu zīmi. Te ir bīskapi, ieslodzīti cie-
. tumos vai apspiesti ,tik daudzi ticīgie, kuriem ir; liegts svinēt Kristus dzimšanas. svētkus ; ■■■. . un tas notiek tik plaši pasaulē, visu acu priekšā, saules gaismā!
Varētu domāt, ka te nāksies sastapties ar tādu protesta vilni kā 'brazmpjošō okeānu; ka visa cilvēce vte saceltos kājās; ka apsūdzības :balsis būtu tikpat ska^ ļas, kā neapvaldāmu raudu vaimanas. iNekas tām līdzīgs. Zināmā prese, aizrāvusies ar spor-. tistu, aktieru un melnās oh,ironi-kas notikumiem, pat nezina tb, kas visiem zināms: ka tik daudz cilvēki^ smok cietumos, tik daudzajiem ir jāmokās spaidu darbos, tik daudzi ir saistīti nežēlī-,giem ierobežojumiem, tā ka nevar pat uz pāris dienām atstāt savu dzimteni; un māju. Politiķi un atbildīgo posteņu ieņēmēji zina, ka- pus -Eiropā nav nekā-, dās brīvības, ne skolā, ne mā-cfbās, ne profesijā, ka tur ir tikai viena vienīga iespēja būt par cilvēku -r' un tā iŗ būt ver-pm; kam j āuzgavilē pavēlniekam; viņi zinā, ka jebkurā brīdī, kad-pārsvaru ņems visiero-pežotākā un nekontrolējamā patrvaļiba, var viegli Iekrist apokalipses .bezdibenī; viņi to zina, un tomēr, paļaujas citu iiiiciātīvaiv savā starpā nevien-prātīgi padodas kā apmāti no bailēm, kaut arī ka daži īntellektuāiie — nepāriet vajātāju kalpībā lin paļaujas cerībām, ka sliktajā /brīdī kaut kā tiks ;cauri. ■ [".^^
• Ir iespējams,; ka cilvēks .visaugstākajā sociālajā pakāpē .ir tomēr miris cilvēks. Var jau; visu darīt. Tikai ne dzīvot šādā nejūtībaš stāvoklī. Jo. dzīve taču izteicas Sāpju izjūtā, spējā atsaucībā uz ievainojumiem, . šīs atsaucības ātrumā un spēkā. Kur nav vairs nekādas reakcijas, .-.tur ir puvuins un.trūdi!
Tāpēc, vai .kristīgais cilvēks knaz var iet ar smaidiem ^un laipnībām pretī tam, kas ir ipķavis kristīgos, kam nepietiek ī ticības noliegšariu, ibet. kas vēl ievu nozākā uh. mežonīgā iz-, aicinājumā rīkstēm šausta DiCr va kalpus un bērnus? Vai kristietis .var pievienoties aliansēm ar to palīgiem un sabiedrotajiem, kas cīnāļs, lai: sagatavotu tādāpretkristig'a šausmu režīma nodibināšanos zemēs, kur vēl valcla brīvība, vai .var jau ap-r-jpiināties ar kādu atturēšanos,; kad cilvēcē vēl nav nekādas no-; robežošanās attiecībā, uz viselementārāko respekta sajutu pret-;irdsapz!ņu un ticību uri mūr m ■gadījumā — pret •Kristus, vāi-?u,. vēlreiz apspļautu, ērkšķiem cronētu. un šaustu? Vai tad var miegt vēl roku tām.kas tb dara? ,Kaut es tur būtU bijis klāt ar saviem frankiein!" — izsaucās klodoviks, klausot;ies nostāstos' ļ)ar Kristus ciešanām. .Bet kris-ius ciešanās vēl arvien turpinās.. Kāds franču domātājs ii* izteicies kādā savā nemirštīgaj ā lappusē: „Jēzus ir agonijā; un tu līgsti līgumus ar Viņa krustā sitējiem?" > • Bet krusta pakājē stāv Māte: viņa, Marija; Par tām asarām, ko Viņa ir lējusi, būdama sava Dē-Ha sāpju līdzdalībniece, par asarām, ar kurām ir izlūgusi krustā sitējiem atgriešanos no grēkiem un viņu piedošanu, par tām sāpēm, kas ir plosījušas feņi^ sirdi, redzot, kā pirmie apustuļi un: Jēzus .mācekļi . tiek izklīdināti, apkaroti iuņ,- vajāti, lai viņa panāk drīz arī to, JO mēs visi no Viņas gaidām,: 0 piesaucam mūsu cerībās un ilgās. .Svētā Marija, skar jel drīzi isirdis spēcīgajiem, iedves valdniekos augstsirdīgu uzņēmību, lai tautām, tiktu dots tas, ko viņas gaidā ār taisnības izsalku-. mu un slāpēm, ar ilgām, kādas piemīt ikvienam, kās izjūt brā-: lību -Kristū: ja Tavā palīdzība vēl kavētos, ai Marija ,tad nāks pār pasauli nevis miers, bet
PA SLEPENO AĢENTU NOSLĒPUMAINAJĀM :' ' 'UN BĪSTAMAJĀM GAITĀM■
Ir nepāiprotami pierādīts, ka 1935.-gadā sākumā pulkvedis Sēlis nebija atrodams Londonā ne savas'meitas dzīvoklī^ Kensigto-nā, ne āri pelēko akmeņu graustā, kur pašos Londonas ziemeļos^ bija iekārtojusies Britu slepenā dienesta M-3 nodaļa.
Mēs varētu atļauties ceļojumu uz citu pilsētu, kur, bungām rībot uii apstulbušā fanātismā bazūnēm skanot, vācu tauta bija paspējusi nodot savu likteni vīra rokās, kas ja.u ārprāta, drudzī bija sagatavojies mest pirmās pagales pasaules nākamajā ugunsgrēkā, — mēs pašā Berlīnes sirdī, Kanta ielā 127, blakus „Sa(viņjī" viesnīcai, atrastu kādu labu paziņu. Lielais sešstā-VU: muŗa nams, kura otrā stāvā pirms dažām nedēļām bija apmeties tirgotājs Haralds Bauch-maniš no .Rīgas, starp citu pie-derēja, un droši vien arī vēl tagad pieder pulkveža Sēļa studiju biedram Krist Jānim Bigem.-
šis stalta auguma piebaldzēns gadusimteņa mijā studējot Rīgas politechjnikumā, ar savām oriģinālajām tautsaimnieciskām idejām bija sagādājis daudz jautribaš toreizējā latviešu studentu sabiedribā, bet vēl vairāk galvas sāpju daiidzajiem mācībai spēkiem, kas Kristjāna Bi-ges teoriju „Kā gada^ laikā kļūt ■ par miljonāru" ieskatīja par bezkaunīgu latviešu zemnieku puiša āzēšanos. Te vēl jāpiezī-
'  DAŽOS VaSDOS ■
Kanādas Nacionālās izstādies lieluzvedumā producents' Džeks Artūrs aicinājis : Elvi Presiiju par savu galveno viesi šī gada uzvedumam „Canadiana • '60". Pēdējais bijis iepriecināts 'par uzaicinājumu, vienīgi vēloties bionorāru, kas ŗakstits ar 6 cipariem. Cik zināms. Kanādas Nacionālās izstādes administrācijai nav viegli izšķirties par tādas summas aizmaksāšanu, jo daudzus ne mazāk pazīstamus varietē māksliniekus tie var saistīt gandriz par puscenu. Pārējie kandidāti ir: Reds Skeltons, Preds Astērš un Džekijs Glīsons.
Nesenajā lidmašīnas katastrofā Ankarā, kas prasīja 42 cilvēku dzīvības, nogalināta arī viena kanādiete — Marjela Loreri-do no Otavas.
Arvien vairāk tlfek kritizēta Kanādas immigrācijas ministrija, kas bieži vien bez pašas izmeklēšanas vai pietiekami nopietna iemesla izraida cilvēkus no Kanādas, kas mat/?riālu apstākļu dēļ ir spiesti ij-^loīrēties ilgāk kā sākumā paredzēts. Tāds gadījums norisinājies Toronto Maltonas lidostā, kad pārbaudes ierēdnis gribējis deportēt 27 g. v. Hiršu, kuram bijuši tikai .$175,-. .Tomēr šo nodomu izjaucis tiesnesis J. Stjūards, kas atļāvis M. Hiršam uzturēties ilgāk šajā zemē. Pēdējā advokāts izteicies, ka daudzas personas vēlas palīdzēt šim bezpajumtniekam, ja viņš. izšķirtos par permanentās. vīzas pieprasīšanu.o /:\ .. ■
Kanādas ārlietu m](ni^tr§ ITOr vārds Grīns paziņojis, ka Kanādas valdība Kolombo plāiia ietvaros nosūtīs Indijai 25.000.000 dol. saimnieciskā uzplaukuma veicināšanai. ^ '
Sākot ar jauno gadu, bezdarbnieku skaits Kanādā atkal audzis. Darba ministrs Starrs iz^ teicies, ka patlaban tedarba pabalstu saņem 722.8^ personas. Opozīcija domā, ka faktiskais ■nenodarbināto skaits ir daudz lielāks.
Šinīs dienās pieņemti būvplā-
ni iKIceneras iepirkšanās cen-ŗpm, k?s-Pizņems 46. akru lielu zpmes p^at^bu. Jaunā centra iz-b"vp maksās 5 milj. dolāru. .
IzcUai^: kanādiešu ziņu komen-tātors Lariis Hendersons. kas visai mīklainu apstākļu dēl tika atlaist.» no CBO. atkal par jaunu uzņemts sabiedrībā, Toronto klīda valodas, ka L. Hendersons attaisīs tādēļ, ka ..kļuvis nārāk populārs ar savu Padomiu Savienības ceļojumu". Tagad bez zīņu nolasīšanas televīzīiā. H. vadīs ajT savu nrogrammu ar nō.saukumu ,.T^ewsmagazine". ; Premlēministrs .7. I^fenbei-keŗs nazfnoiis. ka' izraudzīta Tnaša komitelā; kas rūpēsies nar Kanāda.^ aizsardzības budžeta liet.dPTīmi izlietošanu: . •
Lai 2fl sradu Sail^ā Izveidotu Toron+o nār īstu lifiiciisētu ar sunerceliem. dfibesskrāniiem: modernām saimnieciskām lencēm .u.~ t. .t..:tad iecerētā nlāna īstenoša-nai biitn.ripniēciešaml 2 miliardi r^nļani. Ī7tplr.ie.R Metro priekšsē-ri.^'q t? Gārdiners.
X3]iļj:raksfs .^Toronto Dailv sfōr»' iTnētīlis. Vfl edpvietērn^ e«:ot Vislielākie nanaVumi dzērālu nnmifirināšan5.. ftai dnmaī nle-^enoiusief: nri Ontarin nro^n-. r-'^s visskaisākā hotela. īna§niece, 24 g. V. Jolande MekBffilllana.
"lē, ka Kristjanis Bige pie alus šim vīram gan -nacionālsociālis-giāzes i^ieši tad, kad tuvumā bi- .tu valsts kalpībā izdosies lidz-- ja kāda uzpūtīga .vācu patricie-_; švarot varas un miera izredžu šu kompānija, Skaļi mēdza klās- kausUs.Toreiz to vēl nezināja ari tit savu otro 'teoriju — „Kā ga- 47 gadus vecais vācu admirālis da laikā tikt barona godā." šai Vilhelms Kanariss, kas tikko, bi-Pēdējai teorijai slīpētais piebal- ja uzņēmies vācu izlūkošanas dzens bija atradis pavisam vien- dienesta vadību un klusu pārkāršu atrisinājumu - barona go- kāpa Tirpicerufer 74/76 nama dā varot tikt kurš katrs muļlj:is,- slieksni, ja .vien.viņš varot pierādīt, ka Paies veseli četri gadi, līdz patiešām esot īsts muļķis. Pro- Londona beidzot dabūs zināt šī tams, ka šāda balamutēšanārie- vīrā vārdu. Varbūt, ka būs jau •palika bez sekām. Nepagāja ne par vēlu, jo admirāļa Kanarisa nedēļa," kad, ar rapieri rokā, bridinājumi,.gan caur Madridi, Kristjanis Bige asiņainās mēn- gan caur Vatikānu sūtīti, nebūs ■Zūrās pierādīja, ka latviešu zem- atraduši dzirdīgas ausis zemēs, nieka dēls, dodot' akadēmisku kurām driz pāri velsies vācu ka-■ gandarījumu, regulāri vienu pēc Ta mašīnas un pasaulē vēl ne-otra noveda no stripas baltvācu kad neredzēti stulbā vācu ārpd-muižniecibas uzpūtīgākos pāvus, lītika.
Apbrīnojamā kārtā. Kristjanis' . Varbūt, ka mēs pulkveža Sēļa Bige bija paspējis ari-praktiskā pēkšņās ierašanās iemeslam dzīvē pārbaudīt savas dīvainās Beriīnē būtu .^drusku r.tuVāk, ja ekonomiskās teorijās. Rīgas po- ņemtu nopietni baumas,; kas . litech.nikuma profesori; grozīja 1934.. gada sākumā uz brīdi sa-galvas, bet piebaldzēns Kristjā- trauca visu Eiropas valstu mili-nis Bige gada laikā .'bija ticis tāros lietpratējus; .Ne izslavētais par kāda paveca zviedru šonera britu slepenais dienests,. ne ari īpašnieku. .Kūģeli pārdodot,-briljanti asprātīgais franču spie-Kristjānis savu kapitālu divkār- ^ un izlūkošanas aparāts bija sojā. šim pirmajam darījumam tie, kas 1934. gadā bija nākuši tad sekoja viena pēc otras dažā- uz pēdām diviem rūpīgi glabā-das citas sekmīgas pirkšanas uri tiem' vācU; noslēpumiem. . pārdošanas transakcijas.. ;Studi- Gadu vēlāk Polijas sūtnis bi. ju beidzamajā gadā Bigem bija jā aplinkus atklājis daļu no Po-jau pāris lieli nami ne vien Rī- lijas valdības rīcībā esošā noslē-•gā, bet arī Berlīnē, Londonā un pumā latviešu ģenerālim Hart-Stokholmā. Viņa importa firnia: inanim un ari. kādam atbildī-līdz 1. pasaules kara sākumam gam latviešu ārlietu ministrijas jau bija ieguvusi cienījamu vār- ierēdnim. Mums nav zināms, vai du ne vien Eiropā, bet ari Ame-poļu sūtņa bridinājumi atrada rikā un Tālajos Austrumos. pareizo novērtējumu. Ir ' jāpie-Haralds Rauchmanis apmetās ņem, ka šos pirmos briesmu sig-nama ceturtajā dzīvoklī; Parasti nālus Latvijas neatkarības ga-šīs telpas stāvēja !mēnešiemn'e-lam mūsu autoritāte ieskatīja' apdzīvotas. Pārvaldnieks Heincs par pārspīlētām baumām. . Millers tās mēdza uzpost tikai 1934. gada beigās itāliešu sle-tad, kad reizi vai divreiz gadā. penā dienesta vadītājs ģenerālis savās veikalu lietās Berlīnē no Roatta, Vīnē-satikāsar vīru, kas Rīgas iebrauca pāts nama īpaš- bija nomodā par Austrijas dro-nieks Kristjanis Bige. • šību — pulkvedi Ervinu Lahou-šoreiz Bige bijā ieradies kopā senu. Viņu draudzīgajās pārru-ar -šo Raučiiigiaņa 'kungu un, pēc hās noskaidrojās, ka, kā itāliešu, pāris dienām aizbraucot, Mille- tā arī austriešu aģentu ziņo jūrām- pateica, ka Rauohma,ņā mi.par to, kas notiek vācu ģe-kungs turpmāk būs viņa piinva- nerālstāba ;.L N.-6" nodaļā, ir rotais visas' lietās. Varot; pat ga- stipri pretrunīgi. Tanī pašā lai-dities, ka namu vēl šogad viņš" kā poļu .armijas. Virsnieki kap-pārdodot Rauchjmaniih.. : tēinis\Jurēks un leitnants Griif-Kā parasti, pirms aizbraukša-. Čaikovskis .bija savākuši nepār-nas Kurfirstendaniā krievu res- protamus- pierādījumus, ko _ īsti • torānā „Jar." bija saaicinājis at- „ī. Ņ. -6:' nodaļā darīja jau-vadu vakariņām' visus . savus nais Un enerģiskais vācu pulk-nedaudzos Berlīnes Veikala, part- vedis Heincs Guderians. neŗus. Sabiedrība-nebijā liela. Turpinājuma: POĻU SLEPE-bpt jautra./„Jara" viesmīļi ļoti njeDOKUMENTL labi zināja, kā Rīgas veikalnieks.
pazina vērienu. Brīdī, 'kad jau- ■ ■". - " .'. ."■ • neklīgais sirmgalvis, garajām rokām jocīgi žestikulējot, lika ari vāciešiem līdzi dziedāt savu mīļāko dziesmu „Rīga dimd! Rīga dimd!", pārvaldnieks zināja,
ka .mielastam gals vairs nav.. , .
tālu   n7ipc;rmr nodzi.'^dāiis un liegumu pētīšanas komiteja Ņu-
ta u. Dziesmu nooa..aajis un ^^j^. ar Harvardas Universitā-
lielalinu kabatas lakata norausis. ļ.gg doktoru A.. Seldomu priekš-. pāris sentimenta izraisītās asa- gajjā .konstatējusi, ka visvieglāk ras,■ Kristjanis Bige brīdi atvai- noteikt jauniešu raksturu 6 .ģa-nojās.. Pasaucis savrup vifssu- du vecumā. Tieši šajā laikā-sa-laini, nokārtoja rēķinu. Atstātās ņemtās atbildes uz jautājumu -dzeramnaudas lielums vēl vairā- vai jaunietis^vēlāĶs gados kļūs ,-J  . .   ...    -.^^v-^n» par .'piedauzība kus mēnešus iika visiem ,Jara ^.^^ vispareizākās. Tikai 6-li, kalpotajiem piemmet so trako, .atbilžu nācies norakstīt zaudēju-^ labo.: Rīgas kungu. Bet pats ŗ^os.   * . Kristjanis Bige nākošajā brīdī Kaut Ziemsvētki jau pagātnē, bija pazudis, lai atkal negaidīti Argentīnā : tie •neoficiāli.. tikai parādītos pēc gada vai diviem, sāksies, jo pastnieki pēc vairā-Tirgotāja Rautohmaņā :ievilk. ku. nedēļu jlgā_streika. atkal at--r.^-.      ^-  • 1 . io^' miTmiTā griezušics darba un sākusi iznešanas Kanta- ielas 127^_numura ziemassvētku apsveikumu vislielāko prieku sagādāja par- ļ^^rtītes ' valdniekam Heincim Milļeram. .. -    ■'   ; , ^ A/rin«.   • i-    nifSTr Trā nflcrnfii Karaliene, Elizabctc II, kas si-Milers jutas vairāk ka pagod- ^. ^^.^^^j^   ^^a mantinieku, ie-nats, kad Rauchnianis viņu^rei- gādājustes jaunus bērnu rati-zi pa reizei laipni aicinājalidz uz—ņ^g^ Vecie. „vāģi" pēc 33 gadu tuvējo „Zoo", kur pie alus kau- nokalpošanas izņemti no āpgro-sa nebeidza  apbrinot Heinca zibas, jo atzīti kā i,pārāk vecmo-Millera.ļik strauji uz augšu dīgi"..
skrejošo karjeru. Un kam gan Hanovera (Vācijā), kas pazīs-
Heincs Millers varēja pateikties tama ar saviem parkiem^un ko-
par savām rožainajām nākotnes šuma _dārziem, . esot viena no
r^^o^ - a r^, • lo„o7y.  v5irin visvecākajam pUsetam Vācijas
izredzēm? Tikai sav^fy^_^^^°.- rietu             Tā dibināta jau
mm, vācu tautas glābējam, 1241 gadā
donāMālisma ^^^^^^ : Dienvldāfrikas ^gļraktuvēs pie
dmatajm - Joaannesburgas, iffirilkot vaiS-.
Ar   laiku   Millers   ieskati a ^iem slāņiem, no ārpasaules no-
Rauchmani par īstu draugu, un gļēgti 500 ogļraču.  Pieņem, ka
draugu starpā taču nav nekādu starp tiem ir arī vairāki baltās
noslēpumu..                      . rases melnstrādnieki.
Mēs tomēr malditos,'ja iedo- Baidoties no skatītāju eventu^
mātos,, ka pUlkvedis Sēlis Berlī- nelabvēlīgas reakcijas, CBG
nē bija ieradies, lai studētu sabiedrība atteikusies uzvest te-.
ar  nacionālsociālisma apmāto levīzijā 42.000 dol. iestudējumu
ideoloMlu saslimušā Heinca Mii- „Point of.Departurē",.. jo šajā
lo J S  -12'"^ ,,r^ vina na- darbā' attēlotas vairākas mīlestī-
lera domu ^^"^.^^^^ b^s^rd^      starp kādu aktri-
nakumiis partijā.    - .    . gj     vairāki^ vīriešiem.
vM rnf      tilSdSf^nū:   Izgājušajā gadā laMkas sa-
vaŗa^nta, ķ^d tikaijia^i ^ viesojušies  200.000 tūristu,
^ gājienā no Tirga.rtena,_bļakus piemiņas lietām un uz-
kara ministrijas ēkai, oruni ap- ^^^gg^^^^ j^j^^ hoteļos izdevu-
mestajā    namā   Tirpicerufēr ģi 32.000.000 dol.,   ziņo Reutera
74/76 ievilkās kāds neliela augu- aģentūra no Kingstonas.
ma vīrs, tai dienā sākās jauna Londonā fAnglijā) nule kā
lappuse cīņā par to, vai vienas nodibināts pirmais dzimstības
paaudzes laikā Eiropai būs no apkaŗošg^as fonds, kurā iemāk-'
jauna jāmirkst asinīs, vai ari sāti jau 667.5(K) dol.
DAKTERIM PIZĀNAM TAISNĪBA
ZEMES LODEI
īpaši izraudzītā, jauniešu no-
Toronto ar savām 8.000 vai va'irāk latviešu dvēselēm ir viena, no lielākām brīvo latviešu pilsētām visā pasaulē. Protams, ka tik lielā sabiedribā laiku pa laikam notiek kā labas, tā; arī sliktākas lietas. Katru labu vai gaišu notikumu .mēs tūliņ karinām pie lielā zvana un daudzinām pa visu pasauli, lai redz, kas. pār lieliem vīriem mēs īsti esam. šad un tad, kāda mūsu veikalnieka panākumi, kāda niākslinieka centieni parādīt savas bildes arī plašākai kanādiešu publikai, vai kāda mūsu daiļamatņieka ar atzinības rakstu apbalvotais izgrebtais koka šķīvis.nonāk arī Toronto kanādiešu presē. Es nezinu' kā ar jums, bet es tādos gadījumos esmu tik priecīgs kā kad pats nupat "būtu atvēris jaunu pārtikas veikalu Roncesvalles ielā.
Laiku pa laikam kanādiešu presē parādās arī ziņas, kas mums nemaz nav patīkamas. Kāds dūšīgs latviešu'puisis svētku laikā sajaucis ^nzīnu kopā ar šņabi. Vai ka nupat kāda latviešu izcelsmes meitene noslīdējusi pa Džarvis ielas grēka kāp-nēni līdz pat cietumam. Pro-"^ tams, par tādām lietām mēs nepriecājamies un tās labāk nemaz nepieminam, tāpat kā ne-pienļinam tos god. tautiešus,: kas veikli uz naudas aizņemšanos, bet pavisam slinki uz atdošanu; vai arī kā tos ģēnijus, kas dzīvo iepērkoties ar nesegtiem čekiem.
Es personīgi sekoju kanādiešu presei, vai tur dienas gaismā neparādīsies kāds mūsu makšķernieku 'vai mednieku pārdabisks varējums. Tikko biju beidzis priecāties par Ad. Jānīša uzņēmumu un . aprakstu nopietnajā sporta žurnālā„Rod■and Gun", kad nedēļas nogalē vēl nopietnākā rīta laikrakstā „Th.e Globe and Maiļ" parādījās apraksts: par to,; kā latvieši-Dr. Antons Pizāns un Konrāds Tomiņš, paliekot neuzticīgi Simko ezeram, tagad pie.St. 'Williams velk lau-. kā pasakainus; asaru lomus.
Pie Long Point; Bay savilkt 300 vai 400 asarus, esot- nieka lieta. Neviens vīrs rio turienes bez ar asariem *piebāžta kartupeļu maisa mājā nebraucot Asari esot īsti trekni un makšķernieku. skaits uz ledus augot diendienā. Flojds Helmārs un brāļi Hovi, kas te izīrē makšķernieku būdiņas, saka, ka tik labs gads; ilgi neesot bijis. Vienīgais,; par ko uztraucies ir misters Hel-mers ir tas, ka makšķernieki nepērk pārāk daUdz dzīvās mi-novas vai šainerus. Droši vien misters Helmers nav ievērojis, ka lielais vairums makšķernieku ir latvieši un viņu lietotā ēsma ir. vecu vecais labais žibulī-tis. „Globe and Mail" līdzstrādnieks uz ledus notvēris divus sekmīgus mak'šķerniekus, no ku-, ŗiem viens izrādījies kičenerietis latvietis Dr. Antons Pizāns," bet otrs viņa draugs Konrāds Tomiņš. Mūsu tautieši kanādiešu žurnālistam paskaidrojuši, ka tie Kanādā ieradušies no Latvijas, kUr ledUs makšķerēšana praktiski.esot nacionāls sports.
„Uz Simko ezera,'' teicis Dr. Antons Pizāns, ,4r,tik daudz mūsu cilvēku, kar-ja-jūs esat" tur, tad vispirms uznmājiet svešinieku latviski. Ja uzrunātais jūs nesapratīs, tad tas būs kanādietis!" ■
Izlasījis daktera paskaidrojumus, ari es sestdienās pēcpusdienā izbraucu uz Lake Simko. Pēc manā rīcībā esošās infor-" mācijas tuvākais latvietis no manas kotedžas' dzīvo kādas 6 vai 7 jūdzes. Noskaidrojis, ka palaidņi puikas pa ziemas mēnešiem vēl nav joka pēc pārnesuši manu vasaras rezidenci uz kādu citu ezera stūri,, nekavējos brist pa padziļo sniegu uz ezer-inalu un — davai ezerā iekšā. Iz- ' rādās; ka. viens tāds kā krievu izpletņu lēcējs, ādas prāķī un ādas biksēs, jau bija paspējisiz-cirst sev kādus četrus vai piecus āliņģus tieši manā iecerētā žibulēšanas vietā. .
„Here no good fishing!" es skaļi angliski pie sevis noteicu, lai parašutistu aizvilinātu uz citu vietu.
.i'Nekas, vecīt, dragā tik vaļā. šodien labi cdpē!" ādbiksainis skaidrā latviešu : Valodā mani pamācīja..
Pēc pusstundas atbrauca vēl tris vecīši. Tie bija tādi gados
jaunāka izlaiduma žibulētāji. Tādēļ tālāk par ezera malu nebrauca. Mašīnā šiem bija līdzi ari kādas daiļā dzimuma pārstāves, jō mēs ar; adbiksaino laiku pa laikam sadzirdējām vienu sievišķi saucam: „Predi.! Vai tu iiksi rokas' mierā!" Pēc tam iestājās miers, un jaunieši četrbalsīgi smuki nodziedāja „Zilais lakatiņš" un pēc- tam Kukī giv me you Comb!"
Tieši četros mūsu nelielai latviešu sabiedrībai vēl pievienojās divas mašīnas. Mans draugs Alfrēds, nevārēdams mājā mani sazvanīt,: nospriedis, ka tik jaukā saulainā sestdienā, droši vien, esmu laukā'^uz ezera. Nu atbraucis arī viņš drusku pamēģināt , ar asariem. Otrā mašīnā, izrādījās, ;bija sešgalvaina latviešu ģimenē no Hamiltonas. Ekspedīcijas vadītājs Kārlis teicās pagājušā gadā taisni šinī vietā izvilcis Vienu 3 ar pus mārciņas sma.gu baltļzivi.
Pašā pievakarē, kur gadījušies kur ne, mūsu jau krietni prāvajai latviešu kolonijai pievienojās, vēl divi jaunekļi.
„Kad tikai nav no Sidraba Āvaš. brālības!" ādt)ikšainis bija norūpējies. Izrādījās, ka nebija. Abi mūsu tautieši bija no tuvējās Berijas pilsētiņas, kur strādājot kādā galdniecībā. ■ Tādēļ ari nekādu svinīgu jundu nerīkojām, bet, krēslai metoties, katrs pazudām uz savu pusi.
Tā uz mazā Simko ezera pleķīša vienas sestdienas pēcpus-. nā es saskaitīju veselus 18 tautiešus. Dr. Pizāns kanādiešu, žurnālistam bija paskaidrojis,, ka ar latviešu nacionālo žibulēšanas sportu te nodarbojoties, kādi pāris simts vecīšu. Dakte- ' rim taisnība. Man tikai likās, ka, šis minētais skaitlis ii pārāk zems. Jā jums ziemas laikā pēkšņi pamostas latviska šiT*S'ā!p2i^*5 ņa-un uznāk ilgas pēc latviskas: sabiedrības,; — tad negrimštiet melancholijā: brauciet uz Simko ezeru. Mēs jūS: priecīgi sagaidīsim:!
Braucot ar mašīnu, uz ezera ledus ļoti noderīgas riepu ķēdes. Arī kāds bušelLs sausu .smilKiT nekad nav par: ļaunu, lai pārtrauktu riteņu griešanos uz vietas pakusušā ledū. Viens 110 vislabākajiem veidiem,' kā tikt laukā no ķezas, ir-palikt zem riteņiem pāris jumta papes gabti-1us.- B'. kungs no Toronto apgalvo, ka tas; esot labākais paņēmiens.
Skaistam ziemas laikam pastāvot, visā-Toronto izpārdotas kanādiešu ragaviņas tabogani. Tikai dažos veikalos var dabūt aluininija taboganus, bet tiem, jau 4 pēdu gariem, cena pāri 10 dolāriem.
Es labprāt būtu priecīgs saņemt kādas ziņas no mana drauga tālajos ziemeļos Mucha, kā arī pārējiem tautiešiem, kas šp ziemu aizkūlušles apvidos, kur cits.Kanādas latvietis līdz šim vēl nav paspējis savu kāju spert. A. Pelēkais.
EOŖU ĶQNC^^ KIČENERĀ
Kičerieras - Vaterlū latviešu kora (diriģ. komp! Jānis Norvi-lis) un Hamiltonas latviešu b-bas kora (diriģ. kpmp. Imants Sakss) kopējs ' dziesmu vakars notiks 30. janvāri, pīkst. 7 vakarā 84 Frederick St.,yWCA's ņa-nia lielajā zālē. Pēc koncerta*— apakšējā zālē tējas .galds, dejas un dziesmas. Ieeja bērniem un skolēniem brivā, pārējiem Sl,50; no personas. Sakarā ar Draudzīgā aicinājuma dienu, būs ari grāmatu galds. .
■ .GEĻA .BIEDRS,
Iznācis „Geļa Biedra" janvāra numurs. Saturā archibīskapā Dr. theol. T. Grīnberga, prof.Dr. K. Kundziņa, māc. J. Urdzes, prāv. A. Birznieka, māc. K. Kuš-kevica, misionāres A. Irbes, L Liepiņas, Vidzemnieces, prof. Dr. E. šmita un citu autoru raksti, A. Lūša, S. Tobīsa. dzejoļi un raksts par apstākļiem dzimtenē. Mēnešrakstā redaktors māc, J. Strautnieks, Abonēšanas maksa $3,- gadā un tā sūtāma māc. E. Ķiplokam, 3204 Columbus Ave., Minneapblis 7,-Minn. Mēnešrakstu var ari pa-sūtināt vietējās latviešu draudzēs. ■ "^^ ^ •