1960, 20. g. februāri, 15. n-rs.
GENERĀLEONSOLS
Mr. R. N. BRYSOK
Toronto, tel. HO 3-5861 118 DAJTPORTH AVE.
KONSULS
VILIS TOMSONS
Tel RE 8-7798, Montreal, P; Q. 5210 VIOTORIA AVE. APT U
•\V.
APDROŠINĀŠANAS rSPECIĀLISTS ■:
41 PITOAIRN ORESC.. TORONTO PL 9-0266,
LATVIEŠU KEEDITSABIEDRĪBA
LATVIAN (TORONTO) CREDIT UNION Limited
izdara visas parastās han-Jm operācijas; piieņem noguldījumus un āepozi-tus, izsniedz aizdevumus, izdara čeku operācijas.
Birojs atvērts divās reizes nedēļā no pīkst. a—iO vakarā.
PirmdJeaās Sv. Andreja baznīcas telpās, Garlton & Jar-vis stūri Tel. WA 4-1563 vai
HU 3-9283. Ceturtdienās 231 Roncesvalles Ave., Venus puķu veikalā.
TteL LE 4-4645. Pasta adrese: P. 0. BOX 37^ TERMINAL „B", TORONTO, ONTARIO.
šāveji gatavojas ' sacensībām
bied.; grupa Ikas uz-I sakarā no šo I laika,.
penības tt šādu jalīdzē-bdroši-Iri jau-ļešmak-ļi^imeni, cto salu bija ^ieks L. ?s tikai 'lielākā latviešu
: drūms, „ ^
Ir fonda Kanādas Daugavas Vanagi asāku- savas organizācijas 15 gadu at-^ ^ļy^jļ_ cerēs svētkos rīkos arī šaušanas ■
ā gan sacensības.
'valdes Kanādas DV meistarsacīkstēs savus' ^^"šanā notiks laikā no 16. — 23. paijām. Tanīs varēs piedalīties ļjģ^ trīs labākie šāvēji no: katras-no-; Tstrti ar ^^^}^s- Saskaņā ar sacensību no-'mu tā *^,6i^ui^^em, nodaļās sacensības , jgjj^'ļg_ izdarāmas līdz 15. maijam. Ka- . ies So- "^"^^^ DV sacensības
p'erso- -šaušanā notiks sestdien, 28. mai-āutkā- Toronto. No katras valsts-prļŗgQ varēs startēt individuālās saceh.' cilvēku ^^^^s 5 un komandu sacensībās; veicās ^^^^^j^' i^'ā-^ri 3 jauniešu šā-šiem 50 ^^J^ (jaunieši no 14 — 17 pil-aizgāja "^^"^ gadiem).
Paredzēta 1 kopēja'balva, kuru izcīnīs- divas/reizes abu valstu komandas: 28. maijā Toron-divas septembra sākumā Klīv-
lendā. Bez' tam labākās komandas, šāvēji saņems individuāla • balvas. Individuālām sacensī-: ļeiamas ^^"^ katra valsts ir paredzējusi rh kad trīs balvas, kuras saņems 3 la-i tin in-bākie šāvēji, ēl viena šaušanas distances būs 50 jar-' di, jauniešiem^-^ 25 jardi. Mēr-apvienī- ķus un ieročus gādās tās valsts; Jhāt ,šo DV organijacija, kurā notiek sa-; ija jau censības.
ika tikai -
presē, tā grupā
I būtu ļo-Uonds arī tikai, ve-3nē, kur locekļi, t) uzņem-ļfls. šādas Yi\Qilm \M vis- aueran
ļ'iu zva^ ^āku in-idrīz no
uzņēma rioda ar Inda.: lie-
TIE NIEKI NELĪDZ
Latvijas Amerikā redakcijai:. Vācijas kancleram Aden-zināmās. aprindas, kas • m un tē- cenšas sakompromitēt vācu de-•pasaules niokratisko stāju — Kremļa kal-^ar At šo ~ .pārmet un pat taisās, uz- -■irT fnnrin' sākt pret vinu tissas procesu par ciu iuuLut izteicienu; ka> kāškrustu pindze-udzi lapi letāji būtu vispirms jānoper, darbu.—. Nav tomēr v aizliegts izteikt zdevumu savas domas — par to nevar. īso-pdro^nā-dīt, vienalga, kādi kuram uzska-,;
ti- Kanclera. izteiktās domas nav ' ne likums, • ne arī rīkojums, tos ; . . izsludina pavisam citādā kārtī-uv apvie- bā, tāpēc pēršanu izdarīt arī ne-ļu uzskati- var, kaut gan tas. būtu ļoti ietei-Tūpes vei- cami.
fonda mē- 'Niekošanās ar sūdzēšanos np-•a invali- '^āda tikai to, ka Kremļa kalpi adVt; sTūtī aktīvi visās izdarībās — visā .."frontē,.sarīkojot vāciešiem gan .-edzivmats p^j. 150 markām ekskursijas Pa-iba maksā domijas „apbrīnošanai", gan inam kara •mēģinādami iedzelt, kur un kā [evietots sa- tik iespējams. H. Kiperts Mag. iur. E. Lapiņš.
Dern, kas ims atbil-
.ITĀTES VILNAS AUDUML(16 unces) IJAS RAŽOJUMI. M Ē RE NĀ MC ĒNĀM. X
ECONOM CENTRĒ, ;
ST., W., (pie IJnivers!ty Ave.), TORONTO.
tiesības manuskriptus saīsināt, [juskriptus neuzglabāš~~bet uz vēlēšanos sūtīs i'ieriota pastmarka.
vai iniciāļiem paraktītajos rakstos izteiktāo Ibilst redakcijas viedoklim.
Sestdien, 1960. 20. g. februāri, 15. n-rs.
LATVIJĀ TIKAI 62^
Padomju Savienības iedzīvotāju skaitīšana pārkrievošanas rezultātus un padomju smagos
Hupat publicētie dati par ie-.dzivotāju skaitīšanu Padomju i^avienībā 1959. gadā sniedz interesantus datus par šīs daudz-, nacionālās impērijas iedzīvotāju sastāvu un norāda uz smagām ekonomiskām un^ sociālam problēmām, ' kas izriet no milzīga-' jiem cilvēku zaudējumiem 2. pasaules karā.
LATVIEŠU SKAITS.. SAMAZINĀJIES.
' Mūs vispirms Var interesēt skaitīšanas dati, kas attiecas uz latviešiem un Latviju. Visā Padomju Savienībā saskaitīti 1,4 miljona latviešu; no tiem Latvijā dzīvo 1.298;00p. Tas nozīmē, ka ārpus Latvijas atrodas pāri par 100.000'latviešu, šinī skaitā ietelp arī vecie Krievijas latvieši. Ir zināms, ka pēc lielās latviešu vajāšanas, Staļina tīrīšanas laikā latvieši Krievijā baidījās runāt ģimenē; latviski un uzdevās par krieviem. Ir pamats pieņemt, ka latviešu īstais skaits Erievijā būs lielāks,
Latvijā tagad ir 2.093.000 iedzīvotāju, ļno kuriem 1.298.OpO ir lat. viešu, t! i. 62%, 556.000 krievu vai 26,6%, 61.000 vai 2,9% baltkrievu, 60.000 vai 2^% poļu, 37.000 vai 1,7% žīdu, 32.000 vai 1,5% lietuviešu un 29.000 vai 1,4% ukraiņu. Tas parāda, ka no Krievijas ieceļojušo skaits (krievi, baltkrievi un ukraiņi) Latvijā sasniedz 30,9%. Jāpieņem, ka Latvijā ,no-
DOCENTS NIKOMJS
60 GADU SLIEKSNI
vietoto karavīru skaits šeit; nav ieskaitīts. Ja tois vēl pieskaitītu, tad iedzīvotāju sastāvs vēl pa-, sliktinātos latviešiem pār ļaunu. Ir nover )ts, ka daudzi krievu karavīri pēc atlaišanas no dienesta paliek uz dzīvi Latvijā. - Pēc pēdējās iedzīvotāju sikaitīr šarias daiem Latvijā 1935. g. kopīgais i iidzivotāju skaits ; bij a 1.950.OOb. Tagad iedzīvotāju skaits pieaudzis lai gan Latvijas terri-tprijā sa:nazināta, atņemot tai . Abrenes rajonu. Latviešu skaits Latvijā 1935. gadā bija 1.463.000, kas bija 75% no visa iedzīvotāju skaita. Latviešu skaits tagad samazinājies par 165.000. Krievi toreiz bija tikai 10,5% un baltkrievi — 1,3% no kopīgā iedzīvotāju skaita, žīdu toreiz bija 4,7%,^ tagad 1,5%/ :
Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, latviešu tautas stāvoklis ir vairāk apdraudēts kā lietuviešu un igauņu. Lietuvā no kopībā iedzīvotāju skaita — lietuviešu iŗ 79,3%, bet no kopīgā iedzīvotāju 97.000 igauņu ir 72,9%.
2.711.000 līgaunijā skaita 1.
KRlE'fU PAD. SAVIENĪBĀ MAZLIEļT VAIRĀK KĀ; PUSE
: Visā : ?adomju Savienībā ir 208.826.000 iedzīvotāju, no -tiem krievu i • 114,2 milj., bet tādu, kas uzdevuši par savu šarumi valodu Icrievu valodu, ir 124,6 milj. Ta 3: nozīmē, ka 10,2 milj. citu tau iībit pipederīgo atklāti atzīstas, ka; tie pārkrievojušies.
Visā Fadomju Savienībā krievu ir tikai mazliet vairāk par pusi ;— 56% Tas nav sevišķi izdevīgs .stāvoklis, un, lai saglābtu savu- valdošās tautas lomu, krievi lieto drakoniskus līdzekļus, kā: masu deportācijas, iedzīvotāju sajaukšanu un dažādas represijas mazākumtautībām.;
'No lielākajām Padpmju Savienības ta itībāih atzīmējamas sct kojošās: ukraiņi — 36,9 rnilj, baltkrievi — 7,8 milj, ;uzbeki 6 milj, l;atāri — 4,9 milj., • kaza-chd — 3,5, azerbeidžanieši. — 2,9, armēņi -- 2,7, gruzīni — 2,6, lie. tuviēši.— 2,3, žīdi:— 2,2, molda-vieši — :ži2, vācieši — .1,6,. čuvaši — 1,4, tadžiki — :l,3,;poļi — 1,3,
šī gadā 27. februārī mūsu ro. centu pie: Vīnes universitātes, jot;tur, formālo paragrafismu ^^l^- gv ^8. februāris ir iegājis K. Ulmanis ierodas Tallina 24; sīgajam. juristam, docentam Ņi-Ņo 1951. — 1^^^^^ viņš ir un citas nebūšanas." Latvijas vēsturē k^ ļoti zīmīga janvāri un panāk principiālu
kblajam Valteram piepildās 60 spiests pāriet uz ļnsb^ Jau šie konstatētie fakti, kas diena, kurā atrisināts jautā- vienošancK ar llgaunijas valdību
mūža gadi. Trimdā mēs Valteru versitāti, jO tiešie, krievu draudi inūsu tiesībniekam neliek miera, jums, kā sekmīgi un ātri palieli- par Latvijas pilsoņu mbbilizēša-vērojam kā enerģisku mācības sadalītajā Vīnē kļ^t pārāk asi. viņu ierindo mūsu trimdas de- nāt Latvijai;tbbrid tik-nepiecie- nu, militāru vienību formēšanu spēku vairākās Rietumu univer- Parallēli darbam piē Vīnes uni. dzīgāko nesavtīgo meklētāju .samos bruņotos spēkus, šai die- un āpbruņošanu Igaunija. Igau-sitātēs Un nesamierināmu pub-- versitates Valtens lasa lekcijas rindās, kuriem vairāk rūp savas tieši 4 mēnešus pēc Latvijas ņijā tai laikā mīt daudz latviešu lici^tu par Latvijas taisno lietu, ari Vīnes Austrumakadēmijā, tautas liktenis kā paša. Tāpēc- valsts proklamēšanas, tiek likts bēgļu, kas, iepazinušies ar sar-Valters pašreiz mums ir arī ievē- Eiomas Collegium Russicum, dā- Valters bieži ieņem vidutāja vie- pamats mūsu bruņoto spēku pir- kano briesrnām, ir daudz atsau-. rojaiņākais speciālists fadonījU; žu Vācijas .^^S^^lfolu vasaras tu un aicina uz kopdai-bību vi- tnajai kaujas vienībai pulka mē- c.īgāki cīņaiv pret boļševikiem Savienības saimnieciskās, ižgli- kunsos un āri dažādos mūsu sas latvju tautas interesēs. rogā. Līdz tam laikam mūsu lie- nekā kuraemnieki, kuri uz sātības un juridiskās; problēiiiāSi trimdas sarikojuincJs un studiju Gara un mūžu pilsēta Vīne laka vienība bija bataljons, šis vas ādas nebija i?baudījušisar-uli par šīm problēmām lasa lek- dienās. Valters kā referents ir Valteram ir kļuvusi p pulks, paredzēts kā kājnieku kano slogu. 3. februāri, kara
Gijas vairākās universitātēs. ļoti iecienīts, jo viņš arklausītā- tene vienīgi Vīne vēl kaut cik pulks, formējās no Latvijas pil- min. Zālitis ieceļ pltn. Zemitānu
Vālteis ir rīdzinieks piēdziinis/^^^^^^^^^^^^^ arvien nodi^ aizstājot Rīgas triikumu. Valte- roņiem Terbatā, brīvās Igauni- par Latviešu spēku pavēlnieku zvērināta advokāta vēlākā Lat- dziļu kontaktu - arvien ra dzives biedrene iī. ari vīniete Jas territorijā, un tiek nosaukts Igaunijā un Vidzemē, bet valdi-vijas senāta prezidenta' Kristā- nmā brīvā stāstījumā, bez ma- 'Ērika Marija fon Bruknere. Stu- Par 1- Valmieras pulku. Tas no- ba par savu pļlņVamieku Zie-pa Valtera ģimenē Viņa izglīto- ^^^^^"^ ^ ceļojumi pa Vakarzenies tiek tur tāpēc, ka tajā laikā Lat- meļvidzemē ieceļ inž, M. Gailīti. ^
šanās notiek nemierigajos kara'^^°^"^^^^j^ .^^^^^ un vija no Valkas līdz Ventai ir I8. februāri pltn. Zemitāns un
gados: mācījies krievu ģimna- nāšanām un izcilu koncentrē- darbs kristīgās kTiltūi^ssfairāsarkanannijas ieņemta un pār- mūsu'^^^^ parak-zijās Rīgā Maskavā un Tērbatā Valteru jau agrOs jaunības gados valdīta. ;, sta ar Igauniju pagaidu līgumu
Pēc tam studējis krievu univer- Valters ļoti skumst, ka latvie- noved pie domām par*šīs kultu- Pagaidu valdība no Rīgas pār- par latviešu vienību formēšanu . stiātēsTērbatas vācu uņiversitā- šu gara dzīve tikai lēnām pace-ras satuni; un bū^ viņā cēlusies už Liepāju, kur vācu un apgādāšanu. Pēc šī līguma
tē un studijas nobeidzis Latvijas Vakareiropas gara augstu- izraisa arvien kvēlāku tieksmi okupācijas vara to nemitīgi latviešu karaspēks operatīvā zi-universitātē 1923 gādā Pēc stu- Hiā, bet vēl arvien bieži kavējas pēc galvenā stimulētāja jēgas, traucē un,kavē savu funkciju ņāir pakļauts Igaunijas armijas diju beigšanas Valters vir^aeriu-""'^^^^^^^^-^^^ Arvien; no jauna viņam jāpār- pildīšanā. Sevišķi to dara ģeii: vadībai, kamēr zināma līnija ir
gadu papildinās Vīnes univeisi-^"^*^^^^ Vēl lielāka? skumjas vi- vērtē kristietības to^^ Vakarei- fon der Golcs,;kuŗa rokās ir sasniegta Latvijā. Tai pašā die-tātešiuridiskā fakultātē nn tad rada pašu latviešu nesati-ropas kultūras sfairā un paša faktiskā vara Kurzemē, jo kā ņā ar ģen. Laidonera atļauju uzsāk advokāta
No 1927.
bers atkal
jas zinātniskam darbam. Blakus tapaŗ līdzvērtīgiem un pret tiem ' Valtera ilgu moments ir arī politiskie plāni attiecībā uz Lat- saucamie' saplūda" neparedzēti
tiesību studijām jaunais zināt- izturas lojāli. Valters atkm pa- sociālās taisnības princips. Kopš viju,'kiiŗi Latvijas pagaidu vai- kuplā šRaitā, tā kā varēja feākt
nieks ļoti intensīvi nododas ari saka, ka viņ&m sāp šis nebūša- 1919. gada viņš ir sociāldemo- dibai;nav pieņemami. Pagaidu organizēt pulku,
filpzofijas, psīcbbloģijas un lite- nas, ja „vēl vienmēr pastāv ļoti kratu partijas biedre. Valters ir valdībai jāmanevrē, jāvilcina un Igaunijai tai laika nav pa
rātūras studijām, kas viņam pa- lieli šķēršļi un aizspriedumi pret aktīvs„Zemgalijas" filistrs un jāsabotē fon der Golca prasības spēkaņi apgādāt mūsu kaŗavī-.
vēra.plašu redzes apjomu gara katolicismu latvj tautas kopējā LKSA „Dzintars" draugs. Valte- līdz tam laikam, kad tā jutīsies rus ar tērpiem, kādēļ tie valkā
zinātņusfāirā. Kopš 1930. gadā dzīvē, pastāv šķēršļi un aiz- ra meita Ieva Guna Triziia uh pietiekami stipra viņu ignorēt, to tērpu, kādā katrs ieradies. Ar Valteru atkar sastopam kā advo- spriedumi pret latgalisko,: kas dēls Ēriks ir LKSA „Dzintars" Latvijas bruņotie spēki ir dadzis apaviem bija pavisam trūcīgi.
mūs tuvinātu Vaķāreiropai. ,
Kopš 1944. gada Valters uztu- sību ras-Vīriē un darbojas par do- šanu.mūsu tiesību Jaukā aizstā-
mordvijņ milj.
OJĀRS BRŪVERIS t)€īdzis Rietummičigenas universitāti Kalamazū aŗ B.S. graāu inženieru zinātnēs. Viņš ir studentu b-bas Fraiternitas Rusti-cana un Society fbr Adivanc-ment of Managņient loceklis. O. Brūveris saistījies darbā Geiie-Tal Motors Corp. Andersen, Ind., par mēclianikaš inženieri. Vm.
-r r'li2,"turkmeņi — 1
ATKLĀTA FOTO IZSTĀDE EOLIZEJĀ
Tā pārspēj visu līdz šim
Ņ u j o r k ā.( A; K.) ]—', šo ceturtdien '(18. februāri) ar lielu pompu atklāja gadskārtējo foto izstādi Kolizejā pie Kolumba apļa, kuŗii sponsorē; ,;Pbiotogra^ phjc Manufacturers and Distri-butors Association, Inc" Jau apmēram stundu pirms izstādes sākšanās bija liela drūzmēšanās pde.Kolizeja ieejām, šī skate, kā paskaidro rīkotāji, ilgs 5 dienas un būs atvērta katru dienu no • pulkst. 1 dienā līdz pl. ĪO vakarā. Salīdzinot ar pagājušā gada foto skati Toronto, jākonstatē, ka šī ir vismaz trīsreiz lielāka un grandiofzāka. Divas firmas šeit iekārtojušas modernas, laboratorijas, kur izstādes apmeklētāji var paši uz vietas attīstīt uri kopēt savas filmās ekspertu uzraudzībā. Netrūkst arī jauriu produktu. Visievērojamākā ir Auto-Nikkora teleioto lensa (f/4 ar fokālo attālumu 85-250. mm un jaunā 58 mm ;(f/l,4); Autp-Nik. kora lensa P refleksam.. Japāņi atsūtījuši visjaunāko Jašiku (Yasbica 44 LM), kuru vār pirkt par $59,95, Foto amatieru un profesionāļu uzmanību saista arī jaunā ķīmikālija. (Unidri), ar kūru iespējams filmas izžāvēt dažu minūšu laikā un padarīt tās pilnīgi .sausas. Bez tam, katrs foto skates apmeklētājs var laimēt S2.000,-, ja Hava-jļas nodaļā uzņemtais skats tiek atzīts par meistardarbu. Kādā citā nodaļā ierikota ap .480 kvad-rātpēdu liela slidotava, kas .nepārtraukti pulcina interesentus no tnalu malām. • • -,
Tūsu DREBNIEKSir
m
415 DUNDAŠ STi. E., Tel. EM 4-0089,
KATASTROFĀM : ;.;. ZAUDĒJUMI KARĀ ;,
Skaitīšanas dati atklāj arī katastrofālus cilvēku zaudējumus 2. pasaules karā. Tie radījuši lielu darba spēka trūkumu, kas kļūs vēl asāks nākošajos desmit gados. Jiunu cilvēku skaits, kas sasniedz gadus, lai stātos darbā, ar katru gadu samazinās. Tās ir sekas no ārkārtīgas dzimstības mazinās mās un zīdaiņu mirstības kaŗ i un pinnajos pēckara gados. 5i)-tos gados ik gadus nāca klāt 4 mijoni jauniešu, kas stājās pieaugušo rindās. Tagad un nākošos 5 gados šādu jauniešu 'būs 2em '3 miljoniem, šis apstāklis, kā redzams, bijis pār cēloni tādiem Maskavas valdības soļiem l:ā bruņoto spēku samazināšana, pār vienu trešdaļu un skolu s stēmu pārorganizēšana, lai izglītību apvienotu ar ražošanas darbu. /
Padomju karavīri kara laikā rekrutēj ās no tiem 50 milj. iedzīvotāju, kas 1939. g. bija vecumā starp 15 uņ 29 gadiem. Skaitīšana tagad atklāj, ka šīs grupas pārpalicēji, kas tagad ir 35 —49 ga|i veci, ir vairs tikai 34 milj. Ievērojot to, ka bojā gājuši pa lielākai daļai vīrieši, tad jāpieņer i, ka puse vai pat vairāk to /īriešu, kas 1939. g. bija vecumā starp 15 un 29 gadiem, ir krituši karā. Par milzīgo' vīriešu ziudējumu karā liecina arī tas, ka pašlaik Padomju Savienībā ir 94 milj. vīriešu un 114 milj. si( viešu, t.. i. sieviešu ir 20 milj. va.rāk kā vīriešu. :
IZGLĪT-IBA mazāķumtau-•
. TīBAS-^Pārspēj: krievus
Dati iļaraugstļsķolu un vidusskolu beigušiem dažādās republikās rāda, kā vairākas mazās tautas pārsniedz krievus. Krievijas PSR uz 1.000 iedzīvotājiem ir 19 aŗ augstskolas un 2G3 ar vidusskolas, izglītību, bet; Grūzi-jā ir 38 ar augstskolas im 315 ar vidusskolas izglītību. Tad seko Armēni; a ar 28 un 289, Latvijā -ar 21 in 344. Igaunija a.r.21 un 304, Azerbeidžana ar 21 un 261, Ukraina ar 17 un 283, Turkmeni-ja ar i: uri 256, Uzbekistana ar 13 un 2-4, Kirgīzija ar 13 un 227, Lietuva ar 13 un 175, Kazachsta-na ar 11 un 349, Baltkrievija ar 12 un 225,: Tadžikistana ar 10 un 214 un Moldavijaar 10 im 186, Duras acīs, ka Kaukāza un BaU tijas tautas izglītībā tālu pārsniedz krievus.
2. Latvijas juristu kongresus un- p^t sociālistiem un viņu nopel- vadītāju;un pieder pie Austrijas nājuši puslīdz ciešamas attiek- tenes. šis vāji apmācītais uņāp- r
1. un 2. Latvijas krimināltiesī- niem mūsu kultūras tin "valsts delegācijas. ■ " srnes; bet aizniugurē liek šķēr- bruņotais, kā ari nepietiekami
bu kongresus, publicējis daudzus dzīvē, pastāv zināmi šķēršļi, bie- Laiks esot aiztecējis nemanīts, šļus kā jaunu vienību formēša- ietērptais pulks jau 23. martā
rakstus par tiesību jautājumiem ži vien 'nepamatotas' mazvērtī- uri nu jāieejot vecumā — sakā, nai^ tā ari to apbruņošanai. Vār ieņem izejpozicijas Melnupes
Latvijas presē. Bez tam Valters sajūtas radīti pret aktīvu jubilārs. Taču mēs varam kon- cieši ne vien liedz ieročus, bet krastā uzbrukumam Alūksnei."
piedalījies . daudzos starptāutis- uri permanentu līdzdarbību, cit. statēt, ka Valters latviešu tautai vairākkārt atbruņo jaun!ormē- puika sastāvs: 2 bataljoni, resp.
kos tiesībnieku kongresos.; Vai- tautu un starptautiskās orgāni- ir daudz, devis no sava zināšā- tās vienības. Pagaidu valdība g rotas. Pēc 2 dienu panāku-
ters arvien ir centies ienest Lat- zācijās, pastāv arī mana aroda nu pūra, un mēs ceram, ka viņš lūdz un ari dabū ieročus no an- nļiem pulks atduras uz triskār-
vijas tiesību šaurībā jaunas, šaurākā grupā — latvju juristos vēl ilgus gadus riiūs stiprinās ar gļiem. 1. pasaule?. karā vairums. tēju pārspēku, cieš ievērojamus
pvaigas; vakarzemju domas, lai ;_ aizspriedums pret ētikas, dzi- savu domu līdzdalību un perso- kurzemnieku aizgāja bēgļu gai- zaudējumus un spiests atiet uz
mi-t= finHn5fi, vavoroirn^oi ' psīcholoģijas. un dabisko tie- nības. lieluņau mūsu . trimdas tās, uņ tādēļ arī Kurzemes daļā, izejpbzicijām, kurās noturas ve-
L pamatu praktisku pielieto- grūtībās un savstarpējā sadzīvē, kas vēl ir pagaidu valdības rid- selas 40 dienas, atsitot visus ie-
; A.Spoģīš.. bā, nav lieli iesaucamo kontin-. naidnieka
y ' genti_ jaunu un lielāku vienību aizstāvēšanās kaujās ■
Lapsiņš, Ed: Grīnvalds, M. Les- ^^gs^M valdības ^ norūdās cīņai un piesavi-
niece u.c. Vakara dalībnieku vi^ lielākas rūpes ir, kur ņemt un ^.^ māku cīnīties. Bez^tam šai
dū bija viesi rio Kalamazii ^ie- d^ūt vajadzīgos spēkus. Febru- ^^^^^ >fafīgi^aliedējas:
notnes „Ausma" un„Zintnieces aŗa. otra puse pagaidu valdības ^tinerā vienībā 27 maiiā nulks pārstāvji. Pie kopīga tejasgaMa:pārziņā ir. šādi spēki: Ventas '^"^'Sr^;,^^,^^^
turpinājās pārrunas un varēja -Kalpaka bataljons .3 saņem_ Pf^^^^^fj^^l^^^^ff
.anpadejot. Z. ^otu sastāvā (Neatkaribas Cēsu ^'^U^^Tf^Z^.ZZ
Tj.ATiS ATnrrfT, j i L v , j. to lezimc sava trurriia gājiena
PALO ALTO Studentu, rotas).:kur rotas .
^^j^. ..r-rŗr- ^ . sākumu, kās vairiagojas ar Lōt^
;zijai Vāļci §50,00, Ka- o^^^ Terbera muzikālo komē- ^^"^^^^^^ļ" "^^^^^ g^l^^^^^ Latviešu ācolai §10.00 ^iju .,13 pulksteņi" izrāda feb- stāvam un gaida pienākam Jat- | batalions tikpat sekmīgi --^^t. draudzes ^āra mēneša rie nogalēs nieku nodaļu_ 60 vīru sastāvā. Jf^/^j.f^^^^^^^^^
, _,.^r ;,Comedia" teatn. Liepājā formējas 4 jaunas ro- L",«!i„ts^«o tr„r,*.tr,..č
ŅUJORKA Draudzīgā aicina piemiņas
. . dienu ziedojusi-i» #ereslatvie-
O Lettonials 90 g. jubilejas svi- šu ģimnazij ' ----- "
nības piektdien, 19. februārī, ie- lamazū La vadija svinīgs dievkaplojums un; Sv J.āņa ev.-līt draudzes Sv. Paula ev.-lut. baznīcā. 22. ie- skolai §10.00.
lā, Manbjabenā. Spredilji teica • "T-ahr^rois^'i^ms tā rTfliPir»? r"^"''" """"rTM-*-' no Kurzeines.
prāv. A. Mitulis noJKanSias. U- GRAND RAPIDI(MICH.). u^"^^^^^J^,^?^^ as,_un pec frontes nost^ilize-: , iūlliā Latviias ar
tur^iju ,un_ aizlūg^^ apvienī- ^SJ^kS S^lfeis ~
prof. L. Berzms un prav. K. ua.»; rīkotai»; kamevlu lO'eadi ^fn-tro^^min^ qoihp ^as ari pamazam atsakās rosība. ^^^^ parorgamzeja d aivizijas, Birznieks. Ēr&lnieks %iktorš Bridgf M tai laikā stāvoklis ir L Valmieras kājnieku pulku ie-; Kviesis ^ŗio Kanādas,^ soliste sākums pīkst. 9 vakarā. Ieejas. rlTavu komēdija" Ķīnas' vāze", pavisam citāds: 1919. g. janvāri dalot Vidzemes divīzijā, to pār-^^^^^^^^^ maskās ,,.Maldu Mildai sopņojums", ,,LĪ- igauņi, somu brivprātīgo ātb.al-: dēvējot par 4. Valmieras kājnie-S&n KētoSri^S^^ §1.-. Labākā^ maska, ^dalgos. ļ^i^^ pulksteņos" s!ī4adzen sari.aLrn5juunat- ķ^.P^Iku-di^'^^Sf S^al:~^^^ vdņš redzams savā labākajā 10- brivo turpat yai visu Igauniju, .Pulkam bijuši šādi pulka ko-telpās notiks svinīgs akts, bet ©.sirojuma" redakciia 14 n hiiivstpm" ir muzikāla ^^"'^^ turpinās Valkas fron- mandieri: pltn. Jansons 1919. g., '"^^^^^rī HotPl ^^J^ "^^"^^ gadskārtē: konŽdlKietSēta pasāk Valku pltn; Bojārs 1919. - 1920. g. g..
qm?aV/ l^^^^^^ izraukumu uz Middle- - darbība norit zemē. kur Laiks, un Rūjienu ar 7 pagastiem..Ne- pltn. Kalējs 1920. - 1922. g. g..
nfpSr« ntpfnm Sw ^^^^^^ apkaimi uu tajā piedalījās ir nogalināts, pulksteņi sastin- atlaidīgi ūzbriikot dienvidus vir- plkv. Kļaviņš 1922. . 1931. g. g.,
fei^SerS^^^^^ gaidu^un Skauti, kā ari guši un ainas slīd viena pakaļ 2ienā,.fciekatbrīvoti tālākie Lat- plkv. Bachs, 1931. - 1934. g. g.,
©■^Sun .gaidu sarīkojums t^tS^ē^Sr^l^uf iS^^^S^^^ ^^^^SfrSČt ^J^^ pagasti. Sakarā'ar tur ra- un plkv. Skujiņš 1934. - 1929. g.g.
l^^i^tS^stS s^^ dušos stāvokli, min. prezidents - JOlijs Ķikulis
, draucizes namā. 'iTedaktors K. f^^^^^^^^^^^ '^^^^"^^f^ ^' °' Rabacs runas par tematu Avīze vieris bija iepriecināts ' • ■ kā dzīves _spogulis. Pēc tam sa- @ 13. februāri Grand Rapidos viesiga dzīve. • no: Ņujorkas bija ieradies šacha ■ KALAMAZŪ ■ lielmeistars Raščevskis, kurš sacentās simultānšpēlē pret 30 da- . © Kalamazū un apkartries lāt- lībriiekiem un visus pieveica. Vi-^'^«Is stipendiju pieprasiaums no viešu mednieku - makšķernieku ņa pretiniekos bija arī 3 latvieši Vācijas kluba atklāšanas sarīkojums no- — A, Zirnis, A. Doniņš un L. Nesen Dr Bīlmaņa fonds bija tiks-20. februārī,; pulkst. 7 vaka- Celmiņš. .Diezgan saistošās špē- i^ciiiriināiis" iP<;npiu studēiošiem rā Carver. Center jaunajā zālē. Ies vēroja krietns pulciņš.skati- izsludinājis iespēju studējošiem 426 S. Park ielā. Sarīkojumu at- tāju. Latviešu šachistiem. pado- tautiešiem pieprasīt stipendijas, klās kluba, priekšnieks V. Ruše- mā Grand Rapidos dibināt.savu .Tā kā agrāknz līdzīgi izsludinā-vics. Programmā: K. Jēkabsona šacha klubu. tām iespējām pieteikušos skaits pārstrādāts un papildināts V. © 8. februārī Skrundas skautu bija mazs. fonda valde cerēja ar ::šulca ..Minchhauzēna brīnišķie un gaidu mītnes vakarā latviešu saviem ierobežotajiem līdzek-raedību piedzīvojumi", Mednie- biedrības telpās agr, K..Liepiņš. iPnākušo'; faienrašī kudziesmas-. vokāls trio, Ver- no Grand Hevenas runāja par apmiermat ienakusos_ pieprasi-riera.Rinkuša- vadībā. V. RUše- Draudzīgā aicinājuma nozīmi, i""^"^--^^^^^^''^^;-^a so-vics — vijole, A. Minka — de- ietverot referātā saistošu vielu gad pieprasījumi pēc pabalstien klamācijas, Gunta .Līcis. — sop- jaunatnei, ko devis Zelta ābeles — visi no\Vācijas — ienākuši rāns, Mednieku - makšķernieku ziedu birums. neparasti lierā skaitā Visos'ga-vokālsv ansamblis-;J. Zuikas .© Vienības ^draudzes svētdienas.dijumos piesūtītā informācija vadība, .humoristiskas dejas, no skoai Draudzīga aicinājuma ga- ■., -«^vnoī+s-i,, iokōtv, . kluba dzīves filmu izrāde u.t.t. dījumā konkordija Valdemārija norada uz ^pieprasītāju labam Plašā, un vispusīgā priekšnesu- (Micigenas kopa) dāvājusi 2 selonēm studijas, ka an atzīstamu virkne noslēgsies ar deju, grāmatas un skolot. M. Gaide — mu rosību latviešu sabiedriska-spēlēs 5. vīrii;.kāp€lla. Atspirdzi-.'1 grāmatu. ; jā dzīvē. Tātad te būtu nepiecie-
Dr. Bīlmaņa fondam nepieciešami līdzekļi
L Valmeras pulka karavīri apmācībās.
Latvijas brīvību. Tādus lerosmā-
nājumu' un ēdienu galdi, vērti- .© Akadēmiskās ^ kopas biedru sami palīdzēt Vācijā studējo- jumus fonda valde jau ir vaiga mantu-,am medījumu izloze, un ievesto .viesu y^akarā š. g, 13. gjem tautiešiem ar daudz lielā-, rākkārt saņēmusi. Iespēja to je^^^ Ieeja $1,50,„mācības lestazu au- februārī Vienības, draudzes sa- i,-H,oviiPm npirā tn ir fnn ālizet ir naredzpta arī fnnria <?^a dzēkņiem S1.00,-k^ŗr invalidiem biedriskās telŗ^^
-- brīva. Brīva auto novietošāv Muižnieks no Kalamazū runāja da rī^ nr.
. ņa Carver Center ēkas aizmu- par Amerikas latviešu jaunatries Dr. Bīlmaņa fonda valdei nav v rautiesiem ir pilnīga iespēja .
gurē. Visi laipni,ielūgti. . problēmām. Vakaru, atklāja ko- citas-iespējas aizsniegt ar savu ziedot arī veselas stipendijas:.
©. Kalamazū rnūzeja direktors pas priekšniece A. Grīnvalde un lūgumu visplašāko sabiedrību, - Maksājamas nu neatmaksāja-
A. A.Praus, griezies pie sabied- visi klātesošie nodziedāja „Caur kā izlūdzoties preses laipnu mas, vienreizējas vai atkārtoti
riskas darbinieces ■ Alises Ošas sidraba birzi gaju". "Referents .^,t^„,-v^i. Ar tad fonda izmaksālamas šādām stiuendi ar lūgumu piedalīties un pali-, savu temu tvēra diezgan plašā starpmecibu. Ar so tad .fonda zmaKsajamas. saaarn _stipcņ.d_i.
dzēt sastādīt filriiu par latvie- -skatījumā, pieskārās Osv Ak- valde lūdz visus tautiešus-ziedot jaņ ir iespējami ziedotajā nora-
šiem Mičigēnā. šinī ^sakarā viņa mentiņa grāmatai „Senie latvie- D. Bīlmaņa fondam.^ . diti. nosaļcijumi, ka aņ tas var-
rīcībā. būtu vajadztgi; krāsaini ši" un par daudzām lietām un Ar .to tiks piemēroti godināta nosaiukt kā paša ziedotāja, tā arī
diapozitīvi par latviešiem, kur parādībām deva savus personī- lielā latviešu valstsvīra un'pat-, citas personas vārdā,
redzama, ieceļošana, tradīcijas, gos; atzinumus. Viņš pasvītroja, .nelaika sūtņa Dr. Alfrēdā Visi ziedojumi sūtāmi uz Dr..
mājas,atpūta, ka Amerikas a nesu jatinātnei, Nemiņa- Ar to viņa Bīlmaņa. fonda adresi: 2327 W.
izpriecas, ■sports, latviešu jau- ir cels mērķis un stipra ticība. ^ ,[ : . ^ ^-T \j r.i nu- ' o tu- •
nekli.asv armijas rindās u.t.t.- Latvijas brīvībai. ,,Mēs būsim vārdā nosauktajam fondam tiks 23-rd Place. Ohjcago 8, Illinois,
Lai šo lūgumu izpildītu ūn mi- stipri par tik, par cik paši varē- dota iespēja pienācīgi palīdzēt U.s.A. čekus un naudas parve-
nētā filma, izdotos -patiesi laba, .šim stiprās un nocietinātās pozi- mūsu studējošiem Vācijā. . , dūmus var rakstīt u.fc Dr. Bīl-
atspoguļojot latviešu dzīvi, A. cijās sevi noturēt, tā mūs vērtēs ja ienākušie līdzekli būs pie- maņa fonda pr-ža, N, Trepšas, .Osa.judz.ikvienu.tautieti, kura ari citas tautas, pretējā gadīju- fjeirami tad Dr. Bīlmaņa fonda vai kasiera inž. M. Rituma vār-
rīciba atrastos minētie;-matenāli, mā būsim .aiiesloiums" Ameri- J;^. :.v<: Hntp ipsnpin ansvērt da
;,aizdodot tos pieteikt un tuvāku kas nācijai"-teica.^referents. valdei- tķs dota_iespēja ap.^ertda^_■^
informāeiju saņemt pa telef. Bija ari diezsan dzīvas debates l^ādas viņa vārda nosauktas bal- Ka pārskats par ziedo.iumicm,
FI 3-4426. ; ■.•.-.-;^^ ^ ■ -k^^ piedalījās skolotāji M.' vas gadskārtēju piešķiršanu par 'tā ziņas par fonda piešķīrumiem;
c .p^V apMenība sakarā . ar ; Gaide, •Ed.;Avots,.2_ lapsiņa, a! attiecī^ par tiek publicēti presē.
(EU VĀRDI
Mazajai pelītei pienāktos liels piemineklis — tik daudz mrljoriu pelīšu dzīvību ziedots cilvēku dziedniecības labā. ^
Šķiet, ka naids vairāk apvieno cilvēkus nekā mīlestība.
;■ .
Bērni rotaļājas ar vienādu prieku kā tīrā, tā netīrā; ūdenī.
E.s katru rītu labprātīgi ieņemu indi piecu centu vērtīliā — un tās ir preses zinas.
'-n Viktors Dāle
■...-i
